Godadienas

Lai atcerētos, lai pieminētu, lai mācītos

Kārļa Ulmaņa 120. dzimšanas dienā

Piemiņas akmens atklāšana Priekuļu selekcijas stacijā. Valsts prezidents Guntis Ulmanis

Valsts prezidents Guntis Ulmanis iepazīstas ar Kārļa Ulmaņa ierakstiem tehnikuma viesugrāmatā un pats parakstās

No labās: Olita Šmite–Enzeliņa, viņas dzīves biedrs un Ausma Dzintare

Olita Šmite–Enzeliņa sarunā ar Māri Niklasu un Gunti Ulmani

Valsts prezidents iepazīstas ar Kārļa Ulmaņa un Hermaņa Enzeliņa sarakstes publikācijām “Latvijas Vēstnesī”

Priekuļos

Kopš šī gadsimta sākuma līdz šodienai Latvijā ar lepnumu izrunā Priekuļu vārdu. Te atrodas lauksaimniecības izglītības, zinātnes un kultūras centrs.

Te 20.gadsimta sākumā latviešu entuziasti — gaišākie prāti meklē ceļus pie Krievijas ierēdņiem, lai Priekuļos īstenotu savas ieceres lauksaimniecības zinību centra izveidē.

Šeit tikai minēsim, ka 1910.gada rudenī Priekuļos atver ziemas kursus. To programmu piemēro iecerētajai skolai. To arī nodibina un vēlāk pārveido par lauksaimniecības vidusskolu. Kursus vada agronoms Jānis Bickis, vēlāk pazīstamais talantīgais pedagogs un zinātnieks.

Nākošajā — 1911. — gadā darbu sāk Baltijas Priekuļu mašīnu izmēģināšanas stacija. To veido un līdz 1918.gadam vada agronoms Viļums Skubiņš. Nodibina Bioentomoloģisko staciju. Darbu uzsāk Priekuļu lauksaimniecības izmēģinājumu un selekcijas stacija. Žurnālā "Latvijas Lauksaimnieks" 1925.gada 17.numurā raksta, ka Priekuļos darbojas desmit dažādas lauksaimniecības iestādes. Tās visas gadsimta sākumā ierīko un atver Latvijas Lauksaimniecības centrālbiedrība. Tām ir arī vienojošs nosaukums — Priekuļu Lauksaimniecības institūts.

Šī gada 4. septembra diena Priekuļos bija saulaina. Pie Priekuļu selekcijas stacijas ēkas, kur atklāja piemiņas akmeni Kārlim Ulmanim, bija pulcējušies vai visa novada bērnudārzu un skolu audzēkņi. Ja Kārlis Ulmanis to būtu redzējis, viņš justos laimīgs — viņam taču tā patika iepazīties ar skolēniem, mazpulcēniem.

Svinības vadīja divi talantīgi Cēsu novada vadītāji, abi inženiermehāniķi un rosīgi sabiedriskie darbinieki — Cēsu rajona padomes priekšsēdētājs Māris Niklass un Priekuļu pagasta valdes priekšsēdētājs Jānis Līpacis.

— Mēs atrodamies pie ēkas, kurā vairāk nekā 60 gadus veidojusies Priekuļu selekcijas stacijas vēsture. Un tagad mēs zinām, ka šeit ir noritējis arī nozīmīgs mūsu valsts vēstures brīdis. Ir grūti iedomāties, ka dažus mēnešus pirms Latvijas Republikas pasludināšanas, kad Kārlis Ulmanis pildīja Lauksaimnieku Centrālbiedrības valdes sekretāra un žurnāla "Baltijas Lauksaimnieks" redaktora pienākumus, viņš strādāja šajā mājā.

Tāpēc sagaidāms, ka vēsturnieki tuvākajos gados sniegs mums vēl daudz interesantu ziņu un vērtīgas informācijas par notikumiem un darbiem šajā mājā 1918.gada vasarā.

Šī ēka ir Priekuļu selekcijas stacijas, tātad valsts, īpašums. Diemžēl tās stāvoklis nav ne tuvu tāds, kādam tam vajadzētu būt. Tas liecina nevis par stacijas un valsts panākumiem, bet vēl neizpildītiem pienākumiem.

Savām gara acīm es redzu šo ēku kā Priekuļu selekcijas goda īpašumu, kurā atrodas stacijas muzejs un valsts dibināšanas sagatavošanai veltīta ekspozīcija. Lai tas notiktu, stacijai, pagastam un valstij ir jāapņemas sakopt šo māju un šo vietu atbilstoši tās nozīmei un lomai. Lai katrs priekulietis un iebraucējs šeit varētu smelties vēstures un dzīves ziņas un, balstoties uz tām, paredzēt savu nākotni un pieņemt laikam un apstākļiem atbilstošus lēmumus šodien, tā runāja pagasta dzīves vadītājs Jānis Līpacis.

Sirsnīgus vārdus klātesošajiem un Kārlim Ulmanim teica Latvijas Republikas Valsts prezidents Guntis Ulmanis. Viņš atzīmēja diženā Latvijas cilvēka darbu savas zemes, Latvijas tautas labā. Prezidents pateicās visiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri savos novados šodien piemin Kārli Ulmani.

Pie Priekuļu selekcijas stacijas ēkas, kur skvērā tagad būs Kārļa Ulmaņa piemiņas akmens, ieradās garu mūžu grūtībās saliekti vīri, bijušās mazpulku vadītājas, lai pateiktu mīļus piemiņas un pateicības vārdus. Pusotru stundu Priekuļu apvienotais koris skandēja patriotiskas dziesmas.

Piemiņas akmens pakāji klāja ziedi. Valsts prezidents pienāca vēlreiz pie jaunatklātās piemiņas zīmes, sirsnīgi to noglāstīja un nolika ziedus.

Valsts Priekuļu lauksaimniecības tehnikumā pie vecās skolas ēkas Valsts prezidentu sagaidīja dzīvespriecīgie jaunieši. Viņi kāri uztvēra G.Ulmaņa vēlējumu. Tehnikuma izglītības un zinātnes vēstures muzejs bija pirmais sabiedriskais muzejs Latvijā, kurš saņēma dāvinājumā Kārļa Ulmaņa memoriālos priekšmetus. No visiem kontinentiem te pienāca sūtījumi arī ar grāmatām un rakstiem par Kārli Ulmani un viņa domubiedriem. Te apbrīnojami apgaroti darba gadi aizritējuši Pāvilam Kreišmanim — Kārļa Ulmaņa domubiedram un kopīgo ieceru īstenotājam. Ne velti docentam P.Kreišmanim uzticēts veidot un vadīt Dr. K.Ulmaņa mūža lolojumu — pirmo pasaules līmeņa lauksaimniecības augstskolu — Jelgavas Lauksaimniecības akadēmiju.

Taču svarīgs iemesls, lai šajā muzejā atkārtoti ierastos Valsts prezidents, bija nozīmīgais papildinājums ekspozīcijā — Kārļa Ulmaņa un viņa domubiedra no Kauguru puses Hermaņa Enzeliņa sarakste.

Šo saraksti jau nedēļu publicē "LV". Muzejā atceres brīdī ieradās arī H.Enzeliņa mazmeita Olita Šmite–Enzeliņa ar dzīvesbiedru (viņu mītnes zeme līdz šim bija Kanāda). Te gandarīta bija komponista Viļņa Salaka meita Ausma Dzintare, kura šo saraksti izglābusi no bojāejas (skat. "LV" 28.08.1997.).

Muzeja sabiedriskais vadītājs pedagoģijas maģistrs Aleksandrs Lingarts paveicis lielu darbu, ļaujot izstādes iekārtojumā vēl labāk iepazīt Kārļa Ulmaņa personību.

Zinātnieks Tālis Pumpuriņš konferencē, kura notika tehnikuma zālē, raksturoja Kārļa Ulmaņa darbības laiku Vidzemē. Ne velti, atklājot piemiņas akmeni, izskanēja doma, ka Zemgalē dzimis zemnieka dēls Kārlis Ulmanis. Vidzemē veidojies agronoms, zinātnieks, lauksaimniecības žurnālists un politiķis Kārlis Ulmanis. Te daudz jauna uzzinājām arī par viņa domubiedru Hermani Enzeliņu.

Brīvžurnālists Visvaldis Lācis rosināja sapulcējušos jaunatni izvērtēt Kārļa Ulmaņa atziņas un likt tās lietā viņu dzīves gaitās.

Atceres pasākumi Kārlim Ulmanim Priekuļos turpinājās visu dienu un vakarā noslēdzās Cēsīs.

Dr. Sigizmunds Timšāns,

“LV” informācijas redaktors