runas. referāti

Savu pamatlicēju godinot

LLU mācību prorektors Pēteris Bušmanis:

"Izvērtējot paveikto un nosakot darāmo"

1996./97. studiju gada ziņojums

Godātie akadēmiskās sēdes dalībnieki!

Jaunā studiju priekšvakarā izvērtējam paveikto un nosakām turpmākos darbības uzdevumus. Aizvadītais studiju gads ir bijis solis tālākā LLU attīstībā, bet pašapmierinātībai nav vietas. Darāmā ir vairāk nekā padarītā. Mūsu universitātes pozīciju nostiprināšanai ne tikai Latvijas mērogā, bet arī Eiropas kontekstā ir jābūt LLU daudzpusīgās darbības virsuzdevumam.

Tirgus internacionalizācija, tehnoloģijas globālais raksturs un, vissvarīgākais, informācijas sabiedrības veidošanās ir pavērusi cilvēkiem plašākas iespējas informācijas un zināšanu ieguvei, bet tai pašā laikā šie faktori ir mainījuši darba organizāciju un nepieciešamās iemaņas. Jaunā situācija ir radījusi nedrošību un nepieciešamību mācīties visiem neatkarīgi no vecuma. Šie procesi Latvijā vēl "pārklājas" dubulti ar pāreju no vienas politiski saimnieciskās sistēmas uz citu un ar to saistītajām problēmām. Mums ir jārisina dubultuzdevums - pāreja un attīstība. Nākotnes sabiedrība būs sabiedrība, kas mācās.

Pašreizējais periods Latvijas augstskolu darbībā iezīmējas kā augstākās izglītības reformas otrais posms. Ja pirmajā reformu posmā pēc neatkarības atjaunošanas Latvijā galvenais bija pāreja uz jaunu studiju sistēmu, tad otrajā posmā ir jāpanāk tās kvalitatīvais piepildījums.

Latvijas augstākajā izglītībā tālākā studiju reforma virzīta uz

• studiju sistēmas sakārtošanu Latvijā un saskaņošanu ar starptautiski atzītajām pamatprasībām;

• augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanu - studiju programmu valstisko akreditāciju;

• augstākās izglītības un zinātnes integrāciju, konsolidējot zinātnisko potenciālu u.c.

Kopumā Latvijā augstākās izglītības reforma norit smagi gan vienotu normatīvo dokumentu izstrādē, gan arī to realizācijā. Tas ir objektīvs process, jo studiju reformas notiek arī attīstītajās valstīs un pretrunas starp jauno un veco ir realitāte, kurā veidojas progress.

1996./97. studiju gads Latvijā atzīmējams ar

• Augstākās izglītības padomes aktīva darba uzsākšanu 1996.gada nogalē. Par pirmo padomes priekšsēdētāju tika ievēlēta LLU Ekonomikas fakultātes dekāne prof., Dr.habil.oec. Baiba Rivža;

• Rektoru padomes vadībā veikto vienotā bakalaura studiju programmu pamatsatura saskaņošanu;

• profesoru štata vietu noteikšanu un apstiprināšanu Augstākās izglītības padomē:

LLU darbībā atzīmējams sekojošais.

• Pēc vispusīgas apspriešanas tiek apstiprināta "LLU attīstības koncepcija" (Senāta lēmums Nr.151 no 13.11.96.), uz kuras pamata izstrādāts un apstiprināts "LLU attīstības stratēģiskais plāns" (Senāta lēmums Nr.154 no 11.12.97.). Minētos materiālus Konvents akceptē 1997.gada 24.janvāra sēdē.

• 1997.gada 13.decembrī Konvents atkārtoti ievēl par LLU rektoru profesoru, Dr.oec., Dr.agr.h.c. Voldemāru Strīķi, kuru saskaņā ar Augstskolu likuma 17.panta otro daļu Latvijas Republikas Ministru kabinets apstiprinājis par LLU rektoru (LR MK rīkojums nr.113 no 12.03.97.). Vēlēšanās uz rektora amatu kandidēja arī profesore, Dr.habil.oec. Baiba Rivža un profesors, Dr.habil.sc.ing. Ansis Grundulis.

• Norit darbs LLU integrācijai ar zinātniskajiem institūtiem: VZPI "Lauksaimniecības polimēri un ūdenssaimniecība", VZZPI "Agra", VLVZPI "Sigra", VLMEZPI. Vienlaikus paredzētas arī fakultāšu strukturālās izmaiņas.

• Ekonomikas studiju programma pirmā no valsts augstskolu studiju programmām tiek iesniegta akreditācijai 1996.gada septembrī. Diemžēl tālākā virzība augstākstāvošo institūciju dēļ aizkavējas. 1997.gada 26.-27.maijā notiek LLU ekonomikas studiju programmu starptautiskā ekspertīze, kas dod pozitīvu vērtējumu. 1997.gada 18.jūnijā Augstākās izglītības studiju programmu akreditācijas komisija aizklātā balsojumā pieņem pozitīvu lēmumu. LLU saņem oficiālas tiesības īstenot akreditēto bakalauru un maģistru studiju programmu "Ekonomika" līdz 2004.gadam.

• 1996.gada 16.februārī Konventā apstiprinātā LLU Satversme savlaicīgi tika iesniegta Izglītības un zinātnes ministrijā, bet joprojām nav apstiprināta LR Saeimā, kas būtiski un ilgstoši iekavē daudzu jautājumu sakārtošanu LLU.

Studentu skaits atspoguļo LLU piedāvāto studiju programmu atbilstību pieprasījumam sabiedrībā, kurš bāzējās uz darba tirgus konjunktūru. Vienlaikus to ietekmē arvien pieaugošā konkurence augstskolu vidū - 1996./97. studiju gada sākumā Latvijā darbojās 17 valsts augstskolas un 13 juridisko personu dibinātas augstskolas.

Pieprasījums pēc augstākās izglītības gan Latvijā kopumā, gan arī LLU pieaug. Pirmajos gados pēc neatkarības atjaunošanas līdz 1993.gadam studējošo skaits samazinājās un tad sāka nepārtraukti augt (1.tab.). Uz 1997.gada 1.augustu kopējais studējošo skaits LLU, ieskaitot jaunuzņemtos studentus, ir 6600 jeb aptuveni 12% no visiem Latvijas studentiem, pakāpeniski samazinās valsts finansēto studentu īpatsvars - no 60% 1996.gadā uz 49% 1997.gadā, galvenokārt uz neklātienes studentu skaita pieauguma rēķina.

Pamatstudijās klātienes nodaļas studentu skaits pēdējos gados ir stabilizējies: 2700-2800 studentu, neklātienē to skaits ir ievērojami pieaudzis, galvenokārt uz Ekonomikas fakultātes rēķina, kurā pašreiz studē gandrīz trešā daļa visu LLU studentu. Tas atbilst pašreizējām tendencēm Latvijas augstskolās kopumā, kad populārākās ir ekonomikas, jurisprudences un sociālo zinātņu studiju programmas.

Augstākajās studijās jeb maģistratūrā ir sasniegts studējošo optimums - ap 600 studentu klātienē un nedaudz mazāks skaits neklātienē. Tas atbilst prognozētai studējošo attiecībai - maģistratūrā studijas turpina līdz 25% pamatstudiju studentu.

Krasi pieaug zinātnisko studiju - doktorantūras - apjoms: 1997.gada 1.augustā ir 118 klātienes doktorandi jeb divas reizes vairāk nekā gadu iepriekš. Audzis arī neklātienes doktorandu skaits. Tas ir rezultāts mērķtiecīgai darbībai atbilstoši universitātes statusam. Doktorandu skaita pieaugums veido pamatu akadēmiskā personāla atjaunotnei.

LLU misija ir lauku jauniešu izglītošana, nodrošinot intelektuālo potenciālu Latvijas laukos. 71% no LLU studentu kopskaita nāk no lauku rajoniem. Pārstāvēti ir visi Latvijas rajoni, bet Zemgales un tai pieguļošais reģions dod 50% studējošos. Šāsdienas smagajos materiālajos apstākļos daudzi jaunieši ir spiesti izvēlēties augstskolu tuvāk savai dzīvesvietai.

Pēc studentu kopskaita LLU stabili ir trešā lielākā augstskola Latvijā aiz LU - 16500 studenti (1996./97.stud. g.) un RTU - 8000 studentu.

Absolventi. 1997.gadā LLU pamatstudijas absolvēja 467 diplomēti speciālisti (klātienē - 379), tajā skaitā 303 ieguva bakalaura akadēmisko grādu.

Pamatstudijas kopumā LLU absolvēja 48% no uzņemto studentu skaita. Īpaši kritisks šis rādītājs ir TF - 22%, LIF - 24%, VMF - 28%. Tas liecina par nepieciešamību paaugstināt prasības iestājoties, kā arī veikt papildu darbu sekmīgai ievirzei studijās un trūkstošo zināšanu papildināšanai, jo pašreizējā vidējās izglītības sistēma ar savu liberālo izvēles brīvību ir novedusi pie eksakto zināšanu līmeņa krasas pazemināšanās. 78% no absolventiem studijas pabeidza paredzētajā laikā - 4 gados, 22% absolventu ir studējuši 5 un vairāk gadus, galvenokārt izmantojot akadēmiskos atvaļinājumus praktizēšanās nolūkos ārzemēs un sava materiālā stāvokļa nodrošināšanai.

Maģistra akadēmisko grādu ieguva 114 klātienes un 51 neklātienes absolvents jeb gandrīz par vienu trešdaļu lielāks skaits nekā 1996.gadā. Augstāko studiju absolventu skaits veido 35% no pamatstudiju absolventiem.

Darbā iekārtošanās jautājumus līdz risināt arī fakultātes, bet šim jautājumam ir jāveltī daudz lielāka uzmanība. Ņemot vērā pāreju no šauras specializācijas uz vispārējākām studiju programmām, darba iespējas ir plašākas. Absolventu spējas sekmīgi konkurēt darba tirgū ir viens no galvenajiem faktoriem, kas nosaka augstskolas prestižu un studiju kvalitāti.

Uzņemšanas konkurss pamatstudijās par valsts finansējumu 1997.gadā bija nedaudz zemāks kā iepriekšējā gadā - 2,5 iesniegumi LLU vidēji uz vienu vietu - salīdzinājumā ar 2,9 iesniegumiem 1996.gadā. Tas daļēji izskaidrojams ar uzņemšanas limita palielinājumu līdz 750 1.kursā par valsts finansējumu - pieaugums par 50, salīdzinot ar 1996.gadu. Popularitāte joprojām pieaug ekonomikas studiju programmai - konkursa koeficients 8,2 (1996.g. - 6,8). Otrajā vietā izvirzās ainavu plānošanas un arhitektūras specialitāte (3,7). Popularitāte jauniešu vidū kritusies mežsaimniecības specialitātei - no 4,1 iesnieguma uz vienu vietu 1996.g. uz 2,2 šogad, līdzīga situācija vērojama arī mājturības (no 3,2 uz 1,9) un lietišķās mājturības (no 4,6 uz 1,8) specialitātē. Konkursa kritums vērojams arī pārējās specialitātēs. Diemžēl reālais pretendentu skaits ir ne vairāk kā puse no iesniegumu skaita, jo liela daļa reflektantu sniedz pieteikumus vairākās studiju programmās (pat līdz 4 tikai LLU) un augstskolās. Tā rezultātā virknē mazāk populāru studiju programmu pat neizdevās komplektēt pilnu paredzēto studentu skaitu: zemes ierīcības (konkursa koeficients - 2,4), vides saimniecības (2,2), būvniecības (2,0), tehniskās (1,7) un lauksaimniecības (1,2). Kopumā ieskaitīto studentu zināšanu līmenim ir jābūt augstākam, jo šogad atšķirībā no iepriekšējiem gadiem reflektanti ar zemākām atzīmēm (zem 18 ballēm no triju atzīmju summas - matemātikā, dzimtajā valodā un atestāta vidējās atzīmes) pie konkursa tika pielaisti tikai pēc iestājeksāmena kārtošanas. No šīs grupas sekmīgi iestājeksāmenus nokārtoja matemātikā 33 procenti, ķīmijā 100 procenti, bioloģijā 99 procenti reflektantu.

Neklātienei 1997. gadā tika noteikti uzņemšanas limiti. Kopumā tika uzņemti 695 studenti, t. sk. ekonomikas specialitātē 373 (no 660 reflektantiem) un mežsaimniecības specialitātē 71. Pirmoreiz neklātienē tika uzņemti 53 studenti kokapstrādes specialitātē - profesionālai apmācībai.

Studiju turpināšanai maģistratūrā ieskaitīti 395 bakalauri, t. sk. par valsts finansējumu 165. No jaunajiem maģistrantiem 155 ir absolvējuši studijas iepriekšējos gados.

Sekmīgu studiju nodrošināšanai 1. kursā jārēķinās ar nepieciešamību dot papildu iespējas par maksu papildināt priekšzināšanas daļai studentu, jo vidējās mācību iestādēs iegūtās zināšanas eksaktajos priekšmetos ir nepietiekamas. Tas attiecas gan uz vidusskolu absolventiem ar nepietiekamām priekšzināšanām fizikā un ķīmijā, gan uz 310 tehnikumu un arodskolu (vidusskolas kursu apguvuši paralēli vai papildu gadā) beidzējiem, gan arī 77 krievu vidusskolu absolventiem, kuriem nepieciešams pilnveidot latviešu valodas zināšanas sekmīgām studijām. Šajos gadījumos attiecīgajām katedrām - Fizikas, Ķīmijas, Matemātikas un Valodu ir jāapzina reālā situācija un jāorganizē maksas kursi.

No kopējā uzņemto studentu skaita 1952 par daļēju maksu studēs 1037 jeb 53 procenti, t.i., pamatstudiju un augstāko studiju visi neklātienes studenti un klātienē virs limita uzņemtie.

Veiktās izmaiņas uzņemšanas jomā: uzņemšanas limitu noteikšana, pirmsaugstskolas izglītības nodaļas darbība, vienlaicīga uzņemšana doktorantūrā u.c. - uzskatāmas par sekmīgām. Tālākā darbā nepieciešams:

- joprojām paaugstināt uzņemšanas prasības studijām, piemēram, ieviešot iestājeksāmenu svešvalodā maģistratūrā, precizējot prasības ārpuskonkursa uzņemšanai u.c.;

- turpināt izvērst informatīvo darbu par studiju iespējām LLU;

- plašāk piesaistīt nelatviešu skolu absolventus;

- precīzi un laikus risināt visus jautājumus saistībā ar finansiālajiem jautājumiem.

Mācībspēku štata vietu skaits 1995./96. m. g. bija 419, t. sk. 40 pasniedzēju štati tika apmaksāti no studentu daļējās mācību maksas. Jaunajam mācību gadam paredzētas 425 štata vietas. Pašreizējā mācībspēku zinātniskā kvalifikācija atbilst Augstskolu likumā noteiktajām universitātes statusa prasībām.

1996./97. studiju gada laikā habilitētā doktora grādu aizstāvējuši 4 (iepriekšējā gadā 5) mūsu docētāji - P.Andersons, E.Bērziņš, L.Dukaļska un A.Kārkliņš. Doktora grādu aizstāvējuši 7 LLU pamatdarbā strādājošie: A.Baumane, U.Kauliņš, L.Maļinovska, R.Rasmanis, O.Rubenis, A.Strautnieks un A.Zeidmane. Ir patīkami atzīmēt, ka zinātnisko grādu pretendentu vidū palielinās jaunāko kolēģu īpatsvars.

Mācībspēku nodrošinājums LLU kļūst arvien kritiskāks, jo gandrīz trešā daļa no visa docētāju korpusa ir jau pelnītas atpūtas vecumā, bet jauno kolēģu īpatsvars samazinās. Pilnā mērā intelekta zemo prestižu nosaka nepietiekamais materiālais nodrošinājums. Katru gadu LLU zaudē jaunos mācībspēkus, kuri, izmantojot universitātes iespējas, ir stažējušies ārzemju augstskolās, apguvuši svešvalodas, datortehniku un varētu būt kvalitatīva maiņa. LLU pamatdarbā strādājošie mācībspēki aiziet tieši zemās darba algas dēļ, un tie visi ir cilvēki, ar kuriem tika saistīta attīstības perspektīva. Pēdējo divu gadu laikā mācībspēku faktiskais materiālais nodrošinājums nav pieaudzis, jo darba algas pieaugums (2. tab.) atpaliek no inflācijas pieauguma.

Mācībspēku komplektēšanai būtu jānotiek uz reālā konkursa pamata, kuru varētu radīt arī citu iestāžu zinātnieku līdzdalība. Diemžēl 1997. gadā izsludinātajā mācībspēku konkursā pieteicās tikai viens pretendents ārpus LLU. Organizējot konkursus, katedrām ir jāveic arī nopietns darbs ar iespējamiem pretendentiem ārpus LLU.

Salīdzinot akadēmisko personālu ar citām Latvijas universitātēm, situācija LLU ir līdzīga pēc amatu struktūras, mācībspēku ar zinātniskajiem grādiem īpatsvara un akadēmiskā personāla vecuma struktūras. Atjaunošanās problēma augstskolās ir nacionāla rakstura. Salīdzinājumā ar LU un RTU mūsu universitātē ir mazāks studentu skaits uz akadēmisko personālu. Tas parāda, ka šajā jomā ir meklējamas daļējas rezerves.

Zināmu efektu dod 1995. gada 1. septembrī ieviestā jaunā kārtība asistenta stažiera statusam - jaunajiem mācībspēkiem uz vienu studiju gadu katedra izdala 0,5 asistenta štata vietu un 0,5 asistenta štata vieta tiek izdalīta papildus, centralizēti. 1996./97. studiju gadā šīs iespējas izmantoja 6 katedras, jaunajā studiju gadā to paredzējušas 7 katedras, piesaistot 9 jaunus mācībspēkus. Triju gadu laikā nevienu asistentu stažieri nav atradušas par vajadzīgu LIF un MF katedras.

Būtisks ir jautājums par pensionēto mācībspēku materiālo nodrošinājumu, jo pašreizējās pensijas nenodrošina elementāro izdzīvošanu. Pamatojoties uz LLU ierosmi (zinātņu prorektors E.Bērziņš), LR MK pieņēma "Nolikumu par valsts emeritētā zinātnieka nosaukuma piešķiršanu" (Nr. 328 no 07.11.95.). Uz valsts emeritētā zinātnieka nosaukumu var pretendēt habilitēts zinātņu doktors ar nozīmīgu zinātnisko ieguldījumu. Pēc LLU senāta priekšlikuma lēmumu par valsts emeritētā zinātnieka nosaukuma piešķiršanu pieņem Valsts emeritēto zinātnieku padome. Valsts emeritētajam zinātniekam tiek piešķirts mūža grants - pabalsts (60 procentu apmērā no MK noteiktās profesora vidējās mēneša algas līmeņa), kas tiek maksāts papildus pensijai. 1996. gadā Latvijā pirmoreiz tika piešķirti 40 valsts emeritētā zinātnieka granti, t. sk. 4 LLU profesoriem: B.Treijam, P.Zariņam, V.Freijam un A.Nicmanei, 1997. gadā šis statuss piešķirts I.Afanasjevam, Ē.Golubovskim, K.Švalbem un A.Ratkevičai.

Aizvadītais gads Latvijā iezīmējās ar priekšlikumiem ieviest profesoru un asociēto profesoru jaunu statusu saskaņā ar Augstskolu likumu. Tas norisinājās ļoti smagi gan tīri tiesisko normatīvu jomā, gan arī joprojām neatrisinātā profesoru darba algu finansējuma jomā. Ar vairāk nekā ierobežoto augstskolu budžetu bez papildu finansējuma profesoru algām labi iecerētie mērķi studiju reformā netiks sasniegti. Augstākās izglītības padome (AIP) ir akceptējusi profesoru vietu skaitu LLU, bet līdz šim vēl nav izglītības un zinātnes ministra parakstīta lēmuma, kas ļautu tālāk risināt šos jautājumus.

LLU ir veikusi galvenos priekšdarbus profesoru un asociēto profesoru ievēlēšanai: apstiprināts Nolikums par mācībspēku amatiem, noteiktas štatu vietas pa zinātņu virzieniem saistībā ar LLU struktūrvienībām un izveidotas paplašinātas habilitācijas padomes. AIP ar savu lēmumu Nr. 41 no 10.07.97. uzdod Latvijas universitātēm līdz 1998. gada 1. janvārim veikt profesoru un asociēto profesoru ievēlēšanu. LU šis darbs tika uzsākts jau maijā. Jaunā studiju gada sākumā jāsāk šī darba praktiskā realizācija, lai arī bez garantijām par konkrēto darba samaksu. Bez būtiska papildu finansējuma no valsts nav izpildāms AIP lēmums par algu noteikšanu: profesoriem Ls 750 mēnesī (pielīdzinot ministra algai), asociētajiem profesoriem 70 procentu apmērā no profesora algas un docentam attiecīgi 50 procentu apmērā.

LLU meklē ceļus dažādiem risinājumiem esošo mācībspēku zināšanu atjaunošanai un papildināšanai, jaunu akadēmisko kadru piesaistīšanai, sadarbībai ar pētniecības iestāžu zinātniekiem, ārzemju vieslektoru uzaicināšanai u.c., bet, neatrisinot pamatjautājumu par darba samaksu, tie dod īslaicīgu efektu.

Mācību slodze katedrām jau ceturto gadu tiek noteikta, ņemot vērā zinātniskās aktivitātes rādītājus, kurus savukārt nosaka pēc Senāta apstiprinātas metodikas un apstiprina Zinātnes padome. Līdzšinējā slodžu plānošanas un atskaites kārtība neveicina racionālu studiju organizāciju. Gadu gaitā aug vidējās mācību slodzes apjoms uz vienu štata vietu: 1995./96. m. g. - 640 stundas (60 minūšu), 1996./97. m. g. plānotas 660 stundas. Jaunajam studiju gadam ir formāls uzskaitītās slodzes samazinājums līdz 640 stundām uz vienu mācībspēku, bet tas ir normatīvu, nevis darba principu maiņas rezultāts.

Nodrošinot studiju kvalitāti, vienlaikus ir jāstrādā racionālas un taupīgas darbības virzienā. Iespējas šeit ir visos izmantojamo resursu veidos: mācībspēku, studentu, telpu, finansu u.c.

Analizējot studiju procesa darbietilpības rādītājus, ne vienmēr ir redzams objektīvs pamatojums. Ir jāmeklē ceļi un iespējas studiju procesa intensificēšanai. Racionālāks mācībspēku resursu izlietojums ļautu arī daļēji risināt darba algas paaugstinājumu. Jaunajā studiju gadā ir jāturpina darbs pie studiju darba plānošanas un atskaites sistēmas pārveides. Attiecīgā Senāta nozīmētā komisija pie tā strādā. Nepieciešamību pēc kardinālām pārmaiņām parāda jauno studiju programmu izstrādes gaita, kurā atkal ir radīts liels skaits maza apjoma priekšmetu katrai specialitātei un specializācijai atsevišķi. Faktiski ar nepilnīgu reformu ir radīts pamats nākamai reformai. Jāveido sistēma, kurā visu līmeņu - mācībspēka, katedras, fakultātes, universitātes un valsts - intereses būtu orientētas vienā virzienā. Ir jāpārvar visos līmeņos pašsaglabāšanās intereses, kuras dod īslaicīgu efektu un rezultātā noved pie vēl kritiskākas situācijas.

Studiju materiālā bāze ir kritiskā stāvoklī, jo kopš 1990. gada tā būtiski nav papildināta un atjaunota. Aizvadītajā gadā jāatzīmē Ūdens analīžu laboratorijas izveide Ķīmijas katedrā ar Ziemeļreinas-Vestfālenes valdības palīdzību.

Izšķiroša nozīme ir datortehnikas nodrošinājumam, kuram jāpiešķir prioritāra loma. Studiju kvalitātes kāpinājumu un mūsu absolventu konkurētspēju pilnā mērā noteiks zināšanas un prasmes modernās informātikas un komunikāciju jomā. 1997. gada vidū LLU bija 308 datori (salīdzinoši 1996. g. - 216 datori un 1995.g. - attiecīgi 160). Šīs tehnikas iegāde notiek galvenokārt par dažādu sadarbības projektu vai fakultāšu pašu nopelnīto naudu. Datortehnika ļoti strauji pilnveidojas, un patīkami ir atzīmēt, ka ceturtā daļa visu datoru ir jaunākās paaudzes - "Pentium". Šobrīd LLU izveidotas 12 datoru klases, nodrošinot pilnvērtīgu studentu apmācību un iespējas izmantot studijās. Īpaša uzmanība ir jāveltī datoru lietošanai speciālajos priekšmetos.

LLU Fundamentālajā bibliotēkā, izmantojot līdzekļus, kas iegūti projektu izstrādes rezultātā, ir paplašināts bibliotēkas lokālais datortīkls. Tagad tīklam ir pievienota arī LLU FB lasītava, Zinātniskās literatūras nodaļa un Mārketinga nodaļa. Bibliotēkas apmeklētājiem ir iespēja izmantot ne tikai informāciju, kas glabājas lasāmatmiņas kompaktdiskos, bet arī meklēt informāciju bibliotēkas elektroniskajā katalogā, LLU mācību spēku publikāciju datu bāzē un Latvijas periodisko izdevumu rakstu datu bāzē. Lasītāji var izmantot datorus, kas atrodas jauno informācijas tehnoloģiju nodaļā un bibliogrāfiskās informācijas nodaļā.

Pirmo reizi LLU Fundamentālajā bibliotēkā ir nodrošināta piekļūšana maksas līnijas datu bāzei pārtikas zinātnē un tehnoloģijā "Food Science and Technology Abstracts". Ir arī noslēgts līgums ar Latvijas Akadēmisko bibliotēku, kas dod iespēju meklēt informāciju šīs bibliotēkas lasāmatmiņas kompaktdisku datu bāzēs, izmantojot "Internet".

Divas reizes, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir palielinājies lasītāju skaits, kas izmanto starpbibliotēku abonementa pakalpojumus, bet trīs reizes ir palielinājies saņemto materiālu skaits. Bibliotēka ir iegādājusies skeneru un elektronisko dokumentu piegādes sistēmu "Ariel", kas palielina informācijas apmaiņas un dokumentu piegādes ātrumu un dod iespēju uzlabot arī starpbibliotēku abonementa darbu. Izmantojot elektronisko pastu, ir iespēja ātrāk, pat vienas dienas laikā, veikt starpbibliotēku abonementa pieprasījumu izpildi. Arī ārzemju literatūras komplektēšana bibliotēkā notiek ar "Internet" starpniecību.

Būtiska ir nepieciešamība paplašināt lietotāju apmācību, lai ikviens bibliotēkas lasītājs zinātu jauno informācijas tehnoloģiju iespējas un prastu tās izmantot. Šajā jomā darāmā ir daudz, jo šobrīd lietotāju, t.sk. mācībspēku, kompetence atpaliek no bibliotēkas dotajām iespējām. Bez pilnvērtīgas bibliotēkas pakalpojumu izmantošanas nav iespējama studiju tālāka pilnveide atbilstoši mūsdienu tendencēm augstākajā izglītībā.

Starptautiskās sadarbības nozīmi ir grūti pārvērtēt, un tā arvien pieaug, jo izolēti, īpaši mazas valsts ietvaros, nevar nodrošināt kvalitatīvu un konkurētspējīgu augstāko izglītību - un vēl jo vairāk zinātni. Kopumā sadarbība attīstās, bet tai ir jāiet plašumā un dziļumā.

1996.gadā kopumā ārzemēs dažādās konferencēs, semināros vai stažēšanās nolūkos bijuši 122 mūsu cilvēki jeb viena ceturtā daļa no mācībspēku skaita, atrodot finansējumu ārpus LLU.

Turpinājās studentu praktizēšanās ārzemēs. 1997.gada vasarā caur LLU Ārlietu daļu praktizēties tika nosūtīti Vācijā - 64 studenti, ASV - 8, Somijā - 2, Dānijā - 5, Austrijā - 5. 1996.gada vasarā pirmoreiz tika rasta iespēja 26 studentiem arī peļņas nolūkos braukt darbā uz Angliju, šajā vasarā līdzīga iespēja rasta jau 96 studentiem.

Aizgājušā studiju gada būtiska iezīme bija jauna posma sākums Baltijas un Ziemeļvalstu lauksaimniecības augstskolu sadarbībā: NOVABA sadarbības programmas uzsākšana. Programmas ietvaros Baltijas valstīs organizēja 6 akadēmiskos kursus (1 nedēļu katru) maģistrantiem un doktorandiem, tajā skaitā divus LLU: "Meža politika Ziemeļvalstīs un Centrālajā Eiropā" un "Starptautiskā tirdzniecība un finanses: teorija un politika". Kursos piedalījās 134 dalībnieki, galvenokārt maģistranti, t.sk. 41 no LLU; kursu vadīšanā tika iesaistīti 22 pasniedzēji no Ziemeļvalstīm un arī no Baltijas valstīm. Kursu tematika tika izvēlēta pēc Baltijas lauksaimniecības augstskolu priekšlikumiem. Kursu dalībnieki, kas sekmīgi nokārtoja gala eksāmenus, saņēma sertifikātus, kas norāda kursu ilgumu un saturu.

Kā daļa no NOVABA sadarbības programmas Ziemeļvalstu lauksaimniecības bibliotēkas nodrošina Baltijas lauksaimniecības bibliotēkas ar bezmaksu kopijām pēc pieprasījuma.

Sadarbības līguma ietvaros 1996./97. studiju gadā Ziemeļvalstu apmaiņas kārtībā studēja

- Helsinku universitātē, Lauksaimniecības un mežsaimniecības fakultātē - 3 maģistrantes un 1 doktorande, kopējais studiju ilgums - 8 mēneši;

- Norvēģijas Lauksaimniecības universitātē - 3 studenti pilnu macību gadu.

NOVABA atbalsta arī Baltijas valstu doktorandu piedalīšanos NorFA un NOVA kursos, 6 LLU doktorandi papildināja savas zināšanas, piedaloties tematiskos kursos Somijā un Norvēģijā.

Baltijas lauksaimniecības augstskolu rektori 1996.gada septembrī parakstīja līgumu par BOVA (Baltijas Mežsaimniecības, veterinārijas un lauksaimniecības universitātes) dibināšanu - NOVA māsas organizāciju.

Šā gada jūlijā Jelgavā, tiekoties visu triju Baltijas valstu lauksaimniecības augstskolu rektoriem, tika panākta vienošanās par kopēju sadarbību visās universitāšu darba jomās. Vienojās par atbildības sfērām katrā augstskolā - LLU tie ir jautājumi par mežiem.

Gadskārtējā NOVABA programmā iesaistīto Ziemeļvalstu un Baltijas valstu lauksaimniecības augstskolu rektoru sanāksme notika LLU 1997.gada 22. un 23.augustā, kurā, izvērtējot paveikto, tika noteikti tālākie uzdevumi gan Baltijas augstskolu savstarpējai sadarbībai, gan Ziemeļu un Baltijas sadarbībai. Šīs programmas attīstība pilnā mērā atkarīga no Baltijas lauksaimniecības augstskolu aktīvas rīcības, nevis no ideju un palīdzības gaidīšanas.

Attiecības pret Latviju starptautiskajā sadarbībā ieiet jaunā posmā. Eiropas Savienības politika sadarbības projektu jomā attīstās gan ES iekšienē, gan arī sadarbībā ar asociētajām valstīm. Attiecības ar pārejas valstīm mainās: pašreiz dominējošās palīdzības rakstura programmas (TEMPUS u.c.), kuras finansē no ES programmām, tuvākajos gados nomainīs sadarbības programmas. No apmācāmajiem mēs kļūstam par līdztiesīgiem partneriem. Tas nozīmē ne tikai vienādas tiesības, bet arī pienākumus. Līdzdalībai sadarbības programmās katrai dalībvalstij ir jāveic noteikti maksājumi. ES programmu gadījumos Latvijas valdības iemaksāto naudu no Briseles augstskolas saņems uz perfekti izstrādātu projektu pamata, bet šo projektu realizēšanā vēl būs jaizmanto arī pašu augstskolu resursi. Diemžēl Latvijas valdība vēl nav atradusi finansu resursus līdzdalībai mūs interesējošās ES programmās, kamēr Igaunija to sekmīgi risina, cerot saņemt vairāk nekā izdot.

Finansu jomā stāvoklis joprojām ir saspringts. Tiešais finansējums no valsts budžeta izglītībai LLU 1997.gadā plānots par 2% lielāks, ņemot vērā sagaidāmo inflāciju ap 10% gadā. Arī nākamajam gadam plānoto finansējumu apjomu paredzēts palielināt tikai par dažiem procentiem.

Ar iepriekšējo gadu valstī tika ieviesta kārtība, ka arī pašu nopelnītos līdzekļus iekļauj kopējā universitātes finansējumā un valsts budžetā. Plānots šīs daļas būtisks pieaugums 1997.gadā - vairāk nekā pusotras reizes salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Tas prasa sakārtot visu maksājumu iekasēšanu. Daļējas maksas studentiem arī ir laikus jāveic maksājumi. Šajā jomā vissliktāk veicas Tehniskajai fakultātei.

Finansējuma organizācijai LLU iekšienē jāsekmē ierobežoto līdzekļu racionāla izmantošana. Jāturpina iesāktais darbs līdzekļu sadalē pa fakultātēm un struktūrvienībām, paredzot ar laiku pilnībā visu izdevumu (darba algas, mācību izdevumi, telpas u.c.) segšanu no struktūrvienību nopelnītajiem līdzekļiem. Turpmākajā darbā LLU ir jāpāriet uz izdevumu aprēķinu katrai studiju programmai, ņemot par pamatu viena studenta studiju izmaksu normatīvu un studentu skaitu. Šādu finansu sadales kārtību paredzēts ieviest arī valsts budžeta veidošanā.

Studentu dzīve ārpus tiešā studiju procesa arī nosaka universitātes darbību. Jārēķinās ar šodienas mūsu vidējā studenta trūcīgajiem materiālajiem apstākļiem. Valsts šobrīd var atļauties tikai izmaksāt stipendiju Ls 7,5 mēnesī un kompensēt vienu braucienu mēnesī uz pastāvīgo dzīvesvietu un atpakaļ.

Daļēja studentu kreditēšana ieviesta ar LR AP lēmumu no 22.09.92. Kredīts ir bezprocentu, 1,5 valsts stipendijas apmērā mēnesī. Kredīta resursi LLU sastāda vidēji Ls 1000 mēnesī un ļauj kreditēt tikai daļu no pieprasījuma. LLU ir vienīgā augstskola Latvijā, kura pašreiz kreditē studentus. Pēc ilgstoša sagatavošanās darba LR MK 15.07.97. pieņēma "Studējošo kreditēšanas noteikumus", kuri paredz studentiem iespējas saņemt Ls 35 kredītu mēnesī ar 5% likmi. Ar 1997.gada rudeni šīs iespējas varēs izmantot Izglītības un zinātnes ministrijas pakļautībā esošo augstskolu studenti. Šī kārtība neattiecas uz LLU kā Zemkopības ministrijas pārraudzībā darbojošos, bet MK Noteikumi ļauj turpināt līdzšinējo studentu kreditēšanas kārtību līdz 1997.gada 30.decembrim.

Visus galvenos studentu sadzīves jautājumus joprojām risina universitāte. LLU Studentu pašpārvalde ir iedibināta pirms vairākiem gadiem un veic zināmu studentu interešu pārstāvību. Vēlējums ir pašpārvaldei - pieņemties spēkā un pakāpeniski pārņemt studentu sadzīves jautājumus savās rokās.

Pieaug dažādu studentu organizāciju skaits un aktivitāte. Pie LLU ilgstoši darbojas Starptautiskā lauksaimniecības studentu asociācija (IAAS), aktīvu darbu uzsākusi Starptautiskā ekonomikas un menedžmenta studentu organizācija (AISEC), Latvijas Agronomu biedrības studentu nodaļa u.c.

Par neatņemamu universitātes sastāvdaļu ir kļuvis Studentu klubs, gan vadot pašdarbības kolektīvus, gan arī rosinot sabiedrisko dzīvi, gan veidojot svētku noskaņas visā LLU. Šā gada pavasarī TDA "Kalve" atzīmēja savu 50 gadu raženas darbības jubileju.

Fiziskās audzināšanas katedra kopā ar Sporta klubu organizē sporta pasākumus gan studentiem, gan darbiniekiem. LLU aktīvāka līdzdalība valsts sporta dzīvē ir ierobežota materiālo apstākļu dēļ, bet galvenajos lauku sporta pasākumos piedalāmies. Ar lielu piepūli tiek nodrošināta Sporta nama, īpaši peldbaseina ekspluatācija.

Studiju reformas turpinājumā 1996./97. studiju gadā kā galvenais veikums ir atzīmējama:

• jauno studiju programmu izstrāde atbilstoši Augstskolu likuma prasībām, nodalot akadēmiskās un profesionālās studijas un saskaņojot ar bakalauru studiju programmu standartizētajām prasībām Latvijā;

• esošo studiju programmu pārstrāde darbam semestros ar 1997.gada 1.septembri;

• pašnovērtēšanas procesa reāla uzsākšana, ne tikai sagatavojot studiju programmas valstiskai akreditācijai, bet galvenokārt studiju kvalitātes nepārtrauktai uzlabošanai;

• studiju darba plānošanas un vadīšanas pilnveides risinājumu izstrāde ar mērķi panākt racionālu ierobežoto akadēmisko finansiālo un materiālo resursu izmantošanu;

• turpināts pilnveidot informāciju par LLU, nodrošinot pēc iespējas plašāku sabiedrības informētību par LLU daudzpusīgo darbību;

• profesoru un asociēto profesoru štata vietu skaita noteikšana un sagatavošanās to ievēlēšanai;

• LF, TF un LIF strukturālu izmaiņu sagatavošana, īstenojot integrāciju ar zinātniskajiem institūtiem.

Kopumā esam gatavi jaunajam studiju gadam, bet reizē ar studiju procesu ir jārisina tālākie attīstības jautājumi. Galvenie uzdevumi studiju jomā 1997./98. studiju gadā:

• mācībspēku atjaunošana un papildināšana profesoru un asociēto profesoru vēlēšanu organizēšana;

• darbs pie kvalitatīva jauno studentu papildinājuma 1998.gadā;

• studiju priekšmetu un studiju programmu iekšējā saskaņošana, ekspertīze un apstiprināšana;

• jaunu pieprasītu studiju virzienu izstrāde;

• studiju procesa vadības un kontroles pilnveide;

• mācību metodiskās un materiālās bāzes attīstība;

• papildu finansu resursu piesaiste un esošo racionāla izmantošana.

Skatoties nedaudz tālākā perspektīvā, ir jāgatavo risinājumi pārejai uz mācību priekšmetu (kursu) sistēmu studiju gadu ar noteiktu studiju plānu vietā, auditorijas nodarbību īpatsvara samazināšanai, vienotu informatīvo sistēmu izstrādei studiju procesa vadībai un uzskaitei, finansu sadales mehānisma pilnveidei u.c.

LLU misija ir veidot Latvijas lauku intelektuālo potenciālu visplašākajā nozīmē. Jārēķinās ar Latvijas atjaunotnes prasībām ne tikai šaurā nacionālā skatījumā, bet perspektīvā integrācijā Eiropā un pasaulē. Mums visiem jāmācās domāt globāli un rīkoties lokāli ar perspektīvu nākotnē. Eiropas Padome papildus profesionālajām zināšanām definē šādas piecas jaunā eiropieša vispārējās izglītības kompetences jomas:

- politika un sociālie jautājumi saistībā ar demokrātiskas sabiedrības attīstību;

- dzīve daudznacionālā un multikultūru sabiedrībā, atzīstot un respektējot atšķirības kultūrā, valodā un reliģijā,

- vairāku valodu zināšanas kā priekšnoteikums sekmīgai darba un sociālai dzīvei;

- daudzveidīgā informācija un tās loma sabiedrības attīstībā;

- spējas mācīties visu mūžu.

Jaunais studiju gads prasīs aktīvu radošo darbību no ikviena LLU darbinieka un studenta. Studenti ir izvēlējušies mūsu universitāti, lai iegūtu pieprasītās zināšanas un prasmes viņu sekmīgai darbībai Latvijas atjaunotnē. Personāla uzdevums ir dot iespējas iegūt kvalitatīvu un daudzpusīgu augstāko izglītību. Grūts, bet svētīgs darbs stāv priekšā. Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas iesvētīšanas svinību runā prezidents Kārlis Ulmanis vēlēja neaizmirst, "ka mēs paši savu likteni turam savās rokās, ka mūsu tagadne un nākotne ir atkarīga no mums pašiem".

1.tabula

2. tabula

Ziņojums nolasīts Kārļa Ulmaņa piemiņai veltītajā Latvijas Lauksaimniecības Universitātes akadēmiskajā sēdē, 1997.gada 27.augustā, Jelgavā