Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību pasūtījumu"

Izdarīt likumā "Par valsts un pašvaldību pasūtījumu" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 23.nr.; 1998, 15.nr.) šādus grozījumus:  

1. Izteikt 8.panta astoto daļu šādā redakcijā:

"(8) Valsts pasūtītājam vai viņa amatpersonām aizliegts pieņemt no pretendentiem vai viņu pārstāvjiem jebkura veida atlīdzību par darbību vai tāda lēmuma pieņemšanu, kas saistīts ar izsoli (konkursu)."  

2. Izteikt 12.pantu šādā redakcijā:

"12.pants. Nosacījumi, ar kādiem tiek izskatīts tikai viens piedāvājums

(1) Valsts pasūtītājs var slēgt valsts pasūtījuma līgumu, izskatot tikai vienu piedāvājumu, ja:

1) ir iespējams iepirkt preces vai saņemt pakalpojumus tikai no viena pretendenta un nav citas pamatotas alternatīvas vai aizvietotāju;

2) preces vai pakalpojumi ir steidzami nepieciešami, tāpēc iesaistīšanās izsolē ir neiespējama vai nepamatota — ar nosacījumu, ka apstākļus, kuri radīja šo steidzamo nepieciešamību, valsts pasūtītājs nevarēja iepriekš paredzēt;

3) ir radušies nepārvarami apstākļi vai ārkārtas situācija, tāpēc nav iespējams izmantot citas valsts pasūtījuma piešķiršanas metodes, kam nepieciešams ilgāks laiks;

4) pasūtītājs, kura rīcībā jau ir no kāda piegādātāja iepirktās preces, iekārta vai tehnoloģija, nosaka, ka papildu piegādei jāizmanto iepirkums no tā paša piegādātāja standartizācijas apsvērumu dēļ vai tādēļ, lai nodrošinātu tehnisko savienojamību ar jau iepirktajām precēm, iekārtu vai tehnoloģiju, ņemot vērā sākotnējā iepirkuma efektivitāti valsts pasūtītāja vajadzību apmierināšanā, lai ierobežotu papildu iepirkuma lielumu salīdzinājumā ar sākotnējo iepirkumu, kā arī ja ir pamatotas cenas un nav pieņemamas alternatīvas;

5) pasūtītājs vēlas slēgt līgumu, lai veiktu pētniecības darbus, eksperimentus vai ar tiem saistītās mācības vai pilnveidošanu, kas noved pie prototipa iepirkšanas, kā arī pētniecības darbus, metodiku un normatīvu projektu izstrādi un mācības, kuru paredzamā vērtība nepārsniedz 5000 latu.

(2) Ja valsts pasūtījuma paredzamā vērtība vai valsts vai pašvaldības pasūtījuma paredzamais apjoms daļējas finansēšanas gadījumā preču piegādei vai pakalpojumu sniegšanai ir lielāks par 5000 latu vai būvdarbiem — lielāks par 50 000 latu, vai būvprojektēšanai — lielāks par 10 000 latu, paziņojumu par viena piedāvājuma izskatīšanu un šāda lēmuma pieņemšanas motīviem valsts pasūtītājs nākamajā dienā pēc lēmuma pieņemšanas nosūta Finansu ministrijai."  

3. Izteikt 14.pantu šādā redakcijā:

"14.pants. Izsoles uzaicinājuma un uzaicinājuma uz iepriekšēju kvalifikācijas pārbaudi izsludināšanas procedūra

(1) Izsoles uzaicinājumu attiecībā uz preču piegādes, būvdarbu veikšanas, būvprojektēšanas vai pakalpojumu sniegšanas tiesībām un uzaicinājumu uz iepriekšēju kvalifikācijas pārbaudi (ja tāda paredzēta) sagatavo un Finansu ministrijai iesniedz valsts pasūtītājs. Finansu ministrija triju darbadienu laikā pēc uzaicinājuma saņemšanas pārbauda tā saturu un, ja uzaicinājums atbilst šā likuma 15.panta prasībām, ievieto to interneta tīklā, kā arī nosūta laikrakstam "Latvijas Vēstnesis". Ja uzaicinājums neatbilst šā likuma 15.panta prasībām, Finansu ministrija pieprasa paskaidrojumus vai papildinājumus un pēc to saņemšanas ievieto minētajām prasībām atbilstošu uzaicinājumu interneta tīklā, kā arī nosūta laikrakstam "Latvijas Vēstnesis".

(2) Izsoles uzaicinājumu un uzaicinājumu uz iepriekšēju kvalifikācijas pārbaudi valsts pasūtītājs izsludina laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", kā arī vismaz vienā vietējā laikrakstā. Ja preču piegādes vai pakalpojumu paredzamā vērtība pārsniedz 500 000 latu vai ja būvdarbu vērtība pārsniedz 4 000 000 latu, uzaicinājumu uz izsoli izsludina arī kādā starptautiskā preses izdevumā vai attiecīgās nozares izdevumā.

(3) Pirmo sludinājumu ar šā likuma 15.panta prasībām atbilstošu izsoles uzaicinājumu publicē vismaz 40 dienas pirms piedāvājumu atvēršanas, bet, ja likums neparedz ārvalstu pretendentu piedalīšanos, — 30 dienas pirms piedāvājumu atvēršanas. Izņēmuma gadījumos, kad preču piegāde, būvdarbu veikšana vai pakalpojumu sniegšana ir steidzama, jo radušies nepārvarami apstākļi vai ārkārtas situācija, kuru valsts pasūtītājs nevarēja iepriekš paredzēt un kuras dēļ nepieciešams nekavējoties veikt valsts pasūtījumu, šo termiņu var saīsināt līdz 10 dienām. Ja izsoles uzaicinājums ir publicēts vairākos preses izdevumos, termiņu sāk skaitīt no dienas, kad tas publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis"."  

4. Izteikt 24.pantu šādā redakcijā:

"24.pants. Valsts pasūtījuma piešķiršana uz konkursa pamata

(1) Konkurss var būt atklāts (pretendentu loks nav ierobežots) vai slēgts (pretendentu loks ir ierobežots).

(2) Lēmumu par slēgta konkursa rīkošanu valsts pasūtītājs pieņem, ja, izvērtējot iespējamos pretendentus, secina, ka tikai nedaudziem no tiem ir pietiekama kvalifikācija sarežģīta valsts pasūtījuma veikšanai. Šie apstākļi atspoguļojami konkursa dokumentācijā.

(3) Atklāta konkursa uzaicinājumā un paziņojumā par slēgtu konkursu norāda:

1) ziņas par valsts pasūtītāju;

2) piegādājamo produkciju vai veicamos darbus, sniedz to tehnisko raksturojumu;

3) piegādājamās produkcijas vai veicamo darbu izpildes vietu un termiņu;

4) piedāvājumu pieņemšanas termiņu (dienu un stundu), pēc kura citus piedāvājumus vairs neņem vērā;

5) kur, kad un kā var iepazīties ar konkursa nolikumu un citiem dokumentiem un tos saņemt, kā arī maksu par šo dokumentu saņemšanu.

(4) Konkursu organizējot, jānosaka, ir vai nav iemaksājams piedāvājuma nodrošinājums.

(5) Atklāta konkursa uzaicinājuma un paziņojuma par slēgtu konkursu sagatavošana un izziņošana notiek šādā kārtībā:

1) atklāta konkursa uzaicinājumu sagatavo un Finansu ministrijai nosūta valsts pasūtītājs. Finansu ministrija triju darbadienu laikā pēc uzaicinājuma saņemšanas pārbauda tā saturu un, ja uzaicinājums atbilst šā panta trešās daļas prasībām, ievieto to interneta tīklā, kā arī nosūta laikrakstam "Latvijas Vēstnesis". Ja uzaicinājums neatbilst šā panta trešās daļas prasībām, Finansu ministrija pieprasa paskaidrojumus vai papildinājumus un pēc to saņemšanas ievieto minētajām prasībām atbilstošu uzaicinājumu interneta tīklā, kā arī nosūta laikrakstam "Latvijas Vēstnesis";

2) ja valsts pasūtījuma piešķiršana notiek, izmantojot slēgta konkursa metodi, valsts pasūtītājs sagatavo paziņojumu par slēgtu konkursu, norādot pamatojumu šādas metodes izvēlei. Paziņojumu par slēgtu konkursu valsts pasūtītājs nosūta Finansu ministrijai, kas to ievieto interneta tīklā;

3) atklāta konkursa uzaicinājumu valsts pasūtītājs izsludina laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", kā arī vismaz vienā vietējā laikrakstā. Ja preču piegādes vai pakalpojumu paredzamā vērtība pārsniedz 500 000 latu vai ja būvdarbu vērtība pārsniedz 4 000 000 latu, uzaicinājumu uz konkursu izsludina arī kādā starptautiskā preses izdevumā vai attiecīgās nozares izdevumā;

4) pirmo sludinājumu ar uzaicinājumu piedalīties atklātā konkursā publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" vismaz 40 dienas pirms konkursa piedāvājumu atvēršanas, bet, ja likums neparedz ārvalstu pretendentu piedalīšanos, — 30 dienas pirms piedāvājumu atvēršanas. Izņēmuma gadījumos, kad preču piegāde, būvdarbu veikšana vai pakalpojumu sniegšana ir steidzama, jo radušies nepārvarami apstākļi vai ārkārtas situācija, kuru valsts pasūtītājs nevarēja iepriekš paredzēt un kuras dēļ nepieciešams nekavējoties veikt valsts pasūtījumu, šo termiņu var saīsināt līdz 10 dienām;

5) uzaicinājumu piedalīties slēgtā konkursā izsūta ierakstītā vēstulē vairākiem (vismaz trim) iespējamiem pretendentiem.

(6) Valsts pasūtītājs nosaka kritērijus, pēc kuriem novērtēs piedāvājumus, un katra kritērija īpatsvaru, kā arī kritēriju izmantošanas metodi piedāvājumu novērtēšanā.

(7) Konkursa piedāvājumu atvēršanas dienā komisija parakstās uz iesniegtajiem rakstveida piedāvājumiem un sastāda piedāvājumu sarakstu.

(8) Pēc uzaicinājumā noteiktās dienas un stundas komisija jaunus piedāvājumus vai papildu paziņojumus no konkursa dalībniekiem nepieņem. Komisijai ir tiesības prasīt no konkursa dalībniekiem mutvārdu vai rakstveida paskaidrojumus attiecībā uz viņu iesniegumiem.

(9) Izvērtējot konkursam iesniegtos piedāvājumus, valsts pasūtītājs izvēlas izdevīgākos piedāvājumus. Turklāt valsts pasūtītājs var ņemt vērā ne vien pieteiktās zemākās darbu vai piegāžu izpildes cenas, bet arī uzņēmēja uzticamību, viņa agrāk izpildīto darbu un piegāžu kvalitāti, piedāvātās produkcijas īpašības, darbu izpildes steidzamību, kā arī tautsaimniecības intereses. Šādā gadījumā protokolā vai lēmumā jānorāda motīvi, kādēļ izraudzīti konkrētie piegādātāji vai uzņēmēji. Ja konkursam iesniegts tikai viens darbu vai piegāžu izpildes piedāvājums un ja tas ir izdevīgs un atbilst konkursa nosacījumiem, valsts pasūtītājs darbu vai piegāžu izpildi var uzticēt šim pretendentam.

(10) Pēc tam, kad valsts pasūtītājs izvēlējies vienu vai vairākus izdevīgākos piedāvājumus, tam ir tiesības rīkot sarunas ar šo piedāvājumu iesniedzējiem, lai precizētu piedāvājumu detaļas un uzzinātu pretendentu domas par iespējām daļēji grozīt viņu iesniegtos risinājumus. Ir jānodrošina šo sarunu konfidencialitāte.

(11) Pēc izdevīgāko piedāvājumu izskatīšanas un sarunu (ja tādas notikušas) rezultātu analīzes valsts pasūtītājs izvēlas sev visizdevīgāko risinājumu, izstrādā izsoles nolikumu un uz tā pamata izsludina izsoli, dodot iespēju tajā piedalīties arī citiem pretendentiem, kuri nebija iesnieguši piedāvājumus konkursam.

(12) Pretendentam, kurš nepiekrīt valsts pasūtītāja izstrādātajam izsoles nolikumam, ir tiesības atteikties no tālākas līdzdalības konkursā, nezaudējot iemaksāto nodrošinājumu.

(13) Konkursa sagatavošanas un norises kārtību atbilstoši šim likumam nosaka Ministru kabinets."  

5. 26.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Valsts pasūtījuma līguma projektu rakstveidā sagatavo un iesniedz valsts pasūtītājs. Līguma projektu vai tā galvenos noteikumus iekļauj izsoles (konkursa) nolikumā.";

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Sagatavojot valsts pasūtījuma līgumu būvdarbiem, kuru paredzamā vērtība pārsniedz 1 000 000 latu, piemēro Latvijas nacionālo standartu par būvdarbu līgumu vispārīgiem noteikumiem."  

6. Pārejas noteikumos:

papildināt pārejas noteikumus ar jaunu 3.punktu šādā redakcijā:

"3. Noteikt, ka šā likuma 26.panta ceturtā daļa stājas spēkā 2000.gada 1.jūlijā.";

uzskatīt līdzšinējo 3.punktu par 4.punktu.

Pārejas noteikums

Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr.10 "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību pasūtījumu"" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2000, 2.nr.).

Likums Saeimā pieņemts 2000.gada 23.martā.

Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga

Rīgā 2000.gada 13.aprīlī