MĒS VISI BALTIJĀ

Varētu būt režisors kultūras un politikas teātrī

Divarpus gadi kultūras ministra amatā

Igaunijas kultūras ministrs Jāks Alliks nejūt, ka viņš būtu aizgājis no teātra, tā apgalvo ministrs laikrakstā "Eesti Paevaleht".

Izejot no kabineta, ministrs pievērš uzmanību jaunai gleznai ministrijas gaitenī: pūlī plecīgu strādnieku sejas un dūres - gluži kā 1905.gads no A.Tamsāres romāna "Zeme un mīlestība". Nē, tas ir pašlaik ļoti iecienītas krievu glznotājas Natašas Ņesterovas darbs "Ugunsgrēks". Kolēģe gan esot teikusi, ka labāk piestāvot nosaukums "NATO gribētāji".

Kas ministram ir tuvāks - teātris vai politika? Alliks atbild, ka teātris, protams, teātris. "Ja par sākumu var uzskatīt skolas teātri, tad jau tolaik galvenais bija teātris." Līdz ar studijām augstskolā kopš 1965.gada klāt nāca arī vēsture un socioloģija. Un sākās staigāšana šurp un turp - no teātra politikā un atpakaļ.

Jaunā vēstures studenta pirmais gājiens bija uz augstskolas teātra izrādi, kas sagādāja vilšanos, jo uz skatuves rosijās vairāk personu nekā zālē bija skatītāju. Tā teātris uz kādu laiku palika nomaļus, bet domas aizņēma rakstīšana. Drīz vien Alliks uzvar studentu avīzes recenziju konkursā. Par savu paaudzi viņš uzskata 1970.gadā režisoru kursus beigušos. Tie ir Tepands, Ulfsjaks, Uibo, Komissarovskis, Tomings u.c.

"Divdesmit deviņu gadu vecumā nomainīju dzīves aicinājumu pret hobiju." Tas nozīmē, ka filozofijas vecākais pasniedzējs pārgāja uz Kultūras ministrijas pagrabiņu, kļūdams par Teātru pārvaldes vadītāju. Tālāk - žurnāla "Teātris. Mūzika. Kino" galvenais redaktors. 1988.gads aizved Alliku atpakaļ politikā, tad atkal teātris "Ugala" Vilandē. Bet atgriešanos politikā 1995.gadā Alliks uzskata gandrīz vai par sevis glābšanas akciju. "Redzēju, ka tā kultūrpolitika, kas tika realizēta no 1992. līdz 1995.gadam var novest teātri "Ugala" līdz logu un durvju aizsišanai. Nācu glābt teātri un sevi no teātra. Un nejūtu, ka es būtu no teātra izgājis," tā ministrs.

Jau divarpus gadus viņš ir kultūras ministrs. Neapšaubāmi, no visiem iepriekšējiem kultūras ministriem Alliks ir ar visaugstāko reitingu. To acīmredzot ir ietekmējis viņa politiķa un teātra cilvēka rūdījums. Allika vadībā "Ugala" no mazajiem Igaunijas teātriem bija vadošais. Arī teātra kritika ir viena no Allika vājībām, bet vislielākā - režija. Neviens no vienpadsmit Allika iestudējumiem nav ar zelta burtiem ierakstīts Igaunijas teātra vēsturē. Bet nepiepildītās ambīcijas var izpausties citā jomā. Alliks atzīst - kultūras ministra amats ir viņa politiskās darbības griesti. "Zinu, ka gājiens no valdības uz parlamentu ir visai ..." un ministrs neatrod vārdu, kā apzīmēt šādu rīcību. "Dzīves ritms ir pavisam cits. Es nekur citur neesmu tik daudz uz darbu gājis kā pašlaik."

"Bez šaubām, gribu vēl būt režisors," mierīgi piebilst sarunu biedrs, bet, apsverot savas režisora dotības, turpina, ka pietrūkstot tēlainās domāšanas. "Esmu par daudz racionāls. Bet tajā pašā laikā tas ir manis kā režisora spēks, jo skaidri zinu, ko gribu pateikt. Kā gan režisors var mēģināt ar aktieriem, sēdēt dienu no dienas no vienpadsmitiem līdz trijiem, nezinot, ko viņš ar šo darbu grib pateikt."

To, ka Alliks nav tas sliktākais režisors, liecina teātra vēsturē iegājušie vārdi: "Šis puisis nav izdarījis nevienu muļķīgu piezīmi."

Uz vaicājumu "Kas Igaunijas dzīvē ir profesionālāks - teātris vai politika?" ministrs atbild: Neapšaubāmi, teātris, jo profesionālisms nozīmē arī skolu."

Amerikā tipisko politisko karjeru var uzsākt pēc pamatīgas izglītības iegūšanas 20-25 gadu vecumā - jāstrādā par jaunāko ierēdni pie likumu izstrādāšanas, un tikai tad censoni var ievēlēt par senatoru. Pie mums joprojām ir kā 1991.gadā: mācītājs, kolhoza priekšsēdētājs un rakstnieks sanāk kopā un sāk taisīt likumus. Mūsu politiķiem diemžēl trūkst visas spēles iespēju apjēgas, viņiem nav priekšā visas mizanscēnas, viņi neaptver visu izrādi. Tāda ir Allika režisora diagnoze par Igaunijas politiķiem. "Nespēja prognozēt savas rīcības sekas. Vispirms tiek runāts, tad domā, visbeidzot tiek saaicināti kopā draugi un vaicāts: kas tagad būs?"

Uz žurnālista vaicājumu "Kā tas ir, vai profesionālam kultūras ministram piedienas bāzt savu degunu aizsardzības politikā?" ministrs atbild: "Ja lūkojas šauri, tad, protams, nepiedienas. Bet kā politiķis un nodokļu maksātājs ikviens var protestēt pret to, ka aizsardzības jautājumus drīkst risināt tikai aizsardzības ministrs un aizsardzības spēku vadītājs. Bez šaubām, ne jau ar referendumu var risināt jautājumu par to, kāda kalibra šautenes iepirkt, bet jautājums ir par to, vai vispār ieroči ir jāiepērk."

No sešu gadu laikā izveidojušās bīstamās politiskās atsvešinātības cilvēku var glābt tikai izvēles iespēja starp vairākiem atšķirīgiem uzskatiem. Vienlaikus Jāks Alliks brīdina, ka jāpiesargās no boļševistiskām vadības metodēm, kur šaura grupa zina, kas tautai ir vajadzīgs, un piespiedu kārtā grib to darīt laimīgu.

Sievu (vīru) ņemt nav bērnu spēle arī Lietuvā

Ģimenes problēmas psihologa skatījumā

Rudens izsenis ir kāzu laiks ne tikai Latvijā vien. Ja jūlijā Viļņā salaulājās 373 pāri, bet augustā - vairāk nekā 500, tad septembrī gaidāms vēl kuplāks jauno sievu un vīru pulks. Tomēr Lietuvas galvaspilsētas civilstāvokļa aktu nodaļas psihologs konsultants Ģedimins Navaitis laikrakstā "Lietuvos aidas" pavisam nopietni un neapstrīdami apgalvo, ka lietuvieši baidās no laulībām.

Arvien vairāk jaundzimušo - nelaulātajiem

Ir apnicīgi runāt par statistikas rādītājiem, jo gribas pateikt kaut ko cerīgu, bet Lietuvas demogrāfiskā aina skaitļos atklāj tikai problēmas, radot bažas un satraukumu. Nav jau nekāds noslēpums, ka pašlaik valstī vairāk cilvēku mirst nekā dzimst.

Rodas jautājums - kālab ļaudīm precēties, ja viņiem nav nodoma sevi turpināt, gādāt par ģimenes pieaugumu, par bērniem? No šī cēloņa izriet tas, ka Lietuvā aizvien vairāk pāru dzīvo kopā nereģistrētā laulībā, bet šāds dzīvesveids iemanto jaunus un atkal jaunus piekritējus. Lai gan kopumā dzimstība valstī samazinās, ārlaulībā dzimušo bērnu skaits gada laikā palielinājies no četriem līdz 12 procentiem. Iespējams, varētu uz notiekošo raudzīties arī tā: ja jau māte nolēmusi laist pasaulē bērnu viena - paldies viņai par to pašu. Tomēr šāds spriedums nav pārdomāts, jo lielākoties ārlaulības bērnus dzemdē jaunās un nabadzībā un trūkumā nonākušās, tātad šo jauno sieviešu rīcību nevar uzskatīt par apzināti saprātīgu. Tā drīzāk atklāj nespēju ņemt vērā pretējā dzimuma pārstāvja intereses, nesagatavotību laulības dzīvei un nespēju nodibināt ģimeni.

Likumi ģimenei nav labvēlīgi

Vara ģimeni Lietuvā ir atstājusi ārpus savas uzmanības loka. Jaunie ģimenes dzīves veidošanai nav sagatavoti. Labākajā gadījumā viņi kādā lekcijā gūst priekšstatu par dzimumdzīvi. Bet dzimumdzīve nebūt neaptver visu skaisto ģimenē un laulībā. Patlaban jaunajai ģimenei netiek piedāvāts jelkāds materiāls atbalsts. Tas varētu būt pat gluži simbolisks - 100-200 litu mēnesī neietekmētu lēmumu domāt par ģimenes pieaugumu, tomēr mudinātu stāties laulībā.

Lietuva joprojām vēl dzīvo pēc padomju Laulības un ģimenes kodeksa, kura pantu absolūtais vairums ir pieņemts 1968. gadā. Līdz šim likumdevēji ir atļāvušies pat vairākas dienas apspriest likumprojektus, kas skar kādas akciju sabiedrības intereses, bet nav atraduši laiku, lai izvērtētu un pieņemtu likumu, kas skar 99 procentus Lietuvas iedzīvotāju.

Likumu nesakārtotība rada daudz problēmu: nav laulību līgumu, netiek aizsargātas bērnu tiesības, it īpaši vecāku šķiršanās gadījumā. Agrāk pieņemtie likumi neatbilst jaunajām ekonomiskajām attiecībām. Tas, ka iepriekš nav sakārtotas mantiskās attiecības, dažkārt noved pie laulības šķiršanas. Bet visupirms cieš bērni.

Jaunie ģimenes dzīvei - nesagatavoti

Vēl pērn vidusskolā visi audzēkņi apguva ģimenes dzīves ētiku un psiholoģiju. Tagad skolu programmā šāda mācību priekšmeta vairs nav. Tā vietā ne vienā vien mācību iestādē fakultatīvi var iepazīt un trenēties pat dažādos Austrumu cīņas veidos. Toties nav kursa, kas būtu nepieciešams varbūt pat 99 procentiem jauno cilvēku. Un nav arī nevienas institūcijas, kuras pienākumos būtu rūpēties par jaunajām ģimenēm un palīdzēt tām.

Pēdējā laikā kāzu skaits iet mazumā. Pirms desmit rudeņiem Viļņā gada laikā derības slēdza 5500 pāru, tagad - par diviem tūkstošiem mazāk. Kāpēc? Ja nav nodoma gādāt bērnus, tad bieži vien nesaskata nekāda cita iemesla, lai savu laulību juridiski apstiprinātu. Tagad laulāties diezgan bieži ierodas pāri, kas dzīvojuši kopā jau gadu un ilgāk.

Ja mazāk būtu piktuma

Reti kad pie Viļņas laulību nama psihologa konsultanta pēc padoma atnāk nākamie jaunlaulātie. Tā ir visā pasaulē vērojama parādība, ka līdz kāzām psihologa konsultācija nav nepieciešama. Jaunie ar problēmām saskaras pēc laulībām.

Dažādu savstarpēju domstarpību un samezglojumu risināšanā kaut nelielu ieskatu sniedz laulību namā dzirdētās lekcijas un pārrunas. Ja saņemtā informācija tiks lietderīgi izmantota, var gadīties, ka pat visai nikns strīds tikai padūmos, bet neizvērtīsies par dusmu un piktuma sārtu. Protams, divi trīs priekšlasījumi nav daudz, tomēr nenoliedzamu labumu dod arī tie.

Šīgada jūlijā Viļņā izšķīrās 162 pāri. Kā jauni cilvēki dažkārt iztēlojas ģimeni? Ģimene - tā ir savienība. Un jau iepriekš jābūt skaidrībai, kādas attiecības tur tiks iedibinātas un būs noteicošās. Iespējams, ka vīrs kopdzīvi iztēlojas tā - šis zvilnē uz vāļas, bet sieva uzpoš istabas. Ja sievai tas šķiet pieņemami - kāpēc ne? Bet tikai tas ir jāzina, par to jāvienojas iepriekš. Vai arī vīrs solās sievai visādi palīdzēt, bet vienīgā līdzdarbošanās, ko viņš spēj, - izšņaukt degunu.

Cita savienība - intīmā. Kā cilvēki raugās uz tikumību, neuzticību, cik pievērš viens otram uzmanību. Tagad par to ir ļoti daudz literatūras un informācijas. Tikai lielākā daļa šī ziņu klāsta akcentē "tehnikas"lietas, bet intimitātes psiholoģija paliek ārpus informācijas robežām. Taču tas viss aptver ģimeni kā psiholoģisku savienību. Vai sievai jārada mājīgums, labestība ģimenē? Vai viņai ir nepieciešams brīvais laiks, vai ir jāsadala pienākumi, ko katrs pilda ģimenē, vai tie dažkārt ir jāmaina? Un beigu beigās savienība - radīt bērnus un audzināt. Cik bērnu ģimenē ieplānots, kas tos pieskatīs?

Visi šie jautājumi jāpārrunā un jāizspriež pirms laulībām. Tad būs mazāk ķildu, vilšanos un kļūdu.

Nav noslēpums, ka daudzi cilvēki lielāku vērību veltī jaunas automašīnas nekā dzīvesbiedra izraudzīšanai, ar ko domāts sagaidīt zelta kāzas un ne tikai.

Nesaskaņas var paredzēt

Dažkārt jaunlaulātie dzīvo kopā ar vecākiem. Nav bijis gadījuma, kad jaunajai ģimenei būtu izdevies pāraudzināt vecākus. Tālab iespējami tikai divi varianti: vai nu samierināties ar vecāku prasībām vai arī mitināties atsevišķi. Ja ir skaidrs, ka nekādas mierīgās dienas vecāku paspārnē nebūs, jāsāk apsvērt , kur sadabūt citu pajumti un kā risināt pārējās sadzīves vajadzības. Tagad ļoti bieži viss beidzas ar kāzām, bet pēc tam - kā būs, tā būs.

Ne reizi vien nesaskaņas un grūtības rodas tāpēc, ka tiek aizmirsts - ģimene ir jāplāno. Mūsdienās reti gadās sastapt sievieti, kas apgalvos: "Man būs tik bērnu, cik Dievs dos". Agrāk vai vēlāk laulātajiem ģimeni tomēr nāksies plānot. Un tad jau ieteicamāk tomēr visu sākt laikus.

Nākamie laulātie no desmit kļūdām deviņas izdara steigā, visu līdz galam neizdomājot, un tikai vienu - lēmumu pārlieku ilgi vilcinot. Ja jaunieši pirms laulībām ir bijuši pazīstami mazāk nekā trīs mēnešus, šķiršanās draudi viņiem ir gandrīz divreiz lielāki nekā tiem pāriem, kam no iepazīšanās līdz kāzām aizritējis gads.

Ar dzīvesdrauga izvēli nevajag steigties. Un var jau gadīties, ka pilnā loze atrodama pat ar laikrakstā iespiesta iepazīšanās sludinājuma palīdzību. Cilvēks retāk maldās, ja ir iespēja izvēlēties. Bet dažreiz no iepazīšanās sludinājumiem nav ko izraudzīties. Protams, ja nu izvēli nolemts izdarīt uz karstām pēdām, tad viens variants tiek atzīts par īsto, bet pārējie atmesti.

Patlaban Lietuvā valdošā tendence gan ir pilnīgi pretēja labajiem padomiem: šodien iepazīstas, rīt precas, kur mitināsies, nav zināms, ar vecākiem nesatiek. Tas viss rada augsni nesaskaņām, kuras nekādi neizdodas atrisināt.

Vēl kāda iezīme - daļa jauno dzīvesbiedra izvēlē vadās no materiālajiem labumiem. Nav noliedzams, mantai ģimenē ir svarīga loma, bet tā nevar aizstāt pašu laulības dzīvi. Labāk radīt materiālo labklājību saviem spēkiem, nevis iegūt no iepriekšējās paaudzes.

Sludinājumos nav informācijas

Lielākā daļa interesentu, kas pievēršas iepazīšanās sludinājumiem, ir vecāki par trīsdesmit gadiem. Jauniešu nav daudz. Jo astoņpadsmitgadīgajiem ir arī citas izvēles iespējas. Ja nu kāds grib izmēģināt šo ceļu, būs plašāks iepazīstamo loks, iespējas izvērtēt savas un citu prasības.

Lietuvieši neprot izmantot iespējas, ko paver sludinājums. Pat visnotaļ respektējamos izdevumos lasāmi teksti, kuros gandrīz nav informācijas. Piemēram - simpātiska sieviete meklē patiesu draugu. Nav norādīts ne vecums, ne augums, ne ģimenes stāvoklis, ne izglītība, ne dzīves vieta. Vai arī sieviete saraksta daudz vēlmju: iepazīšos ar krietnu, uzticīgu, godprātīgu, inteliģentu un netiesātu nedzērāju. Ja šī sieva apklaušinātos, cik vīriešu paškritiski sevi uzskata par blēžiem, melkuļiem, alkoholiķiem un izvirtuļiem, viņa saprastu, ka pašas izraudzītajām īpašībām nav nekādas jēgas, ka vajadzētu uzsvērt pavisam citas rakstura iezīmes.

Iepazīšanās sludinājumi ir viens no darba laukiem, kur lieti var noderēt psihologa padoms un palīdzība. Jo acu krāsa, auguma slaidums, pievilcība, izglītība - tie visi ir otršķirīgi rādītāji. Galvenais, lai cilvēkiem būtu kopīgs mērķis un ceļš - audzināt trīs bērnus, tad tā būs līdzvērtīgu partneru savienība.

Pagaidām šajos sludinājumos trūkst ļoti daudz informācijas. Reizēm šķiet, ka mēģināts izteikt to, kas ar vārdiem nemaz nav pasakāms. To tad labāk atstāt neizpaustu.

Iepazīšanās sludinājumu izmantotāji pa vecuma grupām

Baltijas lauksaimniecība kopskatā

Līdzīgais un dažādais triju kaimiņvalstu saimnieciskajā dzīvē

Turpinājums. Sākumu skat "LV" 29.augusta numurā

Latvijas un Lietuvas eksporta un importa analīze par 1997.gada maiju - jūniju

Latvijas un Igaunijas eksporta un importa analīze par 1997.gada maiju-jūniju

Baltijas tirgus analīze

Analizējot statistiku par triju Baltijas valstu savstarpējo tirdzniecību 1997.gada maijā un jūnijā, var secināt, ka tirdzniecībā ar lauksaimniecības produktiem aktīvākas ir abas kaimiņvalstis (tabulās ir parādīti tikai tie galveni lauksaimniecības produkti, ar kuriem ir bijusi tirdzniecība 1997.gada maijā un jūnijā).

Ja salīdzina Latvijas un Lietuvas tirdzniecību 1997.gada maijā-jūnijā, jāsecina, ka importa apjomi no Lietuvas uz Latviju ir pieauguši visiem galvenajiem lauksaimniecības produktiem: it sevišķi - dzīviem dzīvniekiem, gaļai un gaļas produktiem, pienam, olām, dārzeņiem un graudaugiem.

Latvija savu eksportu uz Lietuvu ir kāpinājusi dzīviem mājputniem, piena produktiem, kā arī miltu rūpniecības produktiem.

Tāpat ir pieaudzis imports no Igaunijas uz Latviju - dzīviem mājputniem, gaļai un gaļas produktiem, graudaugiem. Turpretim samazinājies imports piena produktiem.

No Latvijas uz Igauniju būtiski ir pieaudzis eksportētās piena produkcijas apjoms.

Perferenciālo EUR 1 preces izcelsmes sertifikātu izsniegšana Latvijas preču eksportam uz Baltijas valstīm 1997.gadā

Analizējot VID muitas pārvaldes statistiku par preferenciālo EUR 1 preču izcelsmes sertifikātu izsniegšanu Latvijas preču eksportam uz Lietuvu un Igauniju, jāsecina, ka lielāks produkcijas eksports ir uz Lietuvu. Visvairāk EUR 1 sertifikātu ir izsniegts kondensētam pienam, saldējumam u.c. piena produktiem, zivju konserviem, miltu konditorejas izstrādājumiem, konfektēm, augļu sulām, minerālūdenim, maizes raugam, dzirkstošiem vīniem, olām, kartupeļu cietei, sausajām brokastīm, rožu stādiem, lopbarības premiksiem, alum.

Importa struktūra pa produkcijas veidiem 1996.-1997.gada pirmajā pusgadā

Eksporta struktūra pa produkcijas veidiem 1996. - 1997.gada pirmajā pusgadā

Importa un eksporta bilances analīze

Importa un eksporta bilance 1997.gada 1.pusgadā ir negatīva, un tās starpība ir Ls 37 miljoni.

Analizējot importa struktūru pa produkcijas veidiem par 1996. un 1997.gada pirmajiem pusgadiem, redzams, ka 1997.gadā galvenās Latvijas importa preces krasi neatšķiras no 1996.gada; tās ir - zivis un zivju izstrādājumi, sula un minerālūdens, labība un labības produkti, cukurs. Taču importa apjomi salīdzinot ar 1996.gadu, ir samazinājušies tādiem produkcijas veidiem kā alum, labībai un labības produktiem, konditorejas izstrādājumiem, kartupeļiem. Turpretī importa apjomu pieaugums ir vērojams gaļai un tās izstrādājumiem, dārzeņiem, pienam un piena produktiem. Importa kopapjoms 1997.gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 1996.gada pirmo pusgadu, ir pieaudzis par Ls 15 miljoniem.

Apskatot eksporta struktūru pa produkcijas veidiem 1996. un 1997.gada pirmajos pusgados, galvenās Latvijas eksporta preces ir - zivis un zivju izstrādājumi, piens un piena produkti un konditorejas izstrādājumi. Eksports ir palielinājies sulām un minerālūdeņiem, alum, turpretī samazinājies cukuram. Kopējais eksportētās produkcijas daudzums 1997.gadā ir par Ls 2 miljoniem mazāk nekā 1996.gadā.

Analizējot importa- eksporta apjomus 1997.gada I pusgadā, jāsecina, ka eksporta apjomi salīdzinājumā ar importa apjomiem ir pieauguši šādiem lauksaimniecības produkcijas veidiem: gaļai un gaļas izstrādājumiem, pienam un piena produktiem, zivīm un zivju izstrādājumiem, konditorejas izstrādājumiem, sulām un minerālūdeņiem, alum.

Lauksaimniecības preču imports un eksports 1997.gada janvārī-maijā

Departamenta direktore A.Smiltāne

Pēc Latvijas Valsts statistikas komitejas,

Lietuvas Valdības statistikas departamenta,

Igaunijas Statistikas dienesta un

Latvijas Zemkopības ministrijas datiem -

Latvijas Zemkopības ministrijas apkopojumi, aprēķini un analīze