Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godājamie deputāti! Es lūdzu deputātus reģistrēties kvorumam. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies 82 deputāti, Saeima ir pilntiesīga izskatīt jautājumus.

Godājamie kolēģi, paziņoju par atklātu Latvijas Republikas Saeimas 1997.gada 28.augusta ārkārtas sesijas sēdi. Sākam izskatīt akceptēto darba kārtību. Pirmais jautājums - lēmuma projekts "Par Aijas Počas 6.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu". Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Ilmārs Bišers .

I.Bišers (DPS). Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Pēc tam, kad no iepriekšējās valdības demisionēja deputāts Vilis Krištopans, viņš iesniedza Saeimas Prezidijam iesniegumu un atjaunoja savu deputāta mandātu no partijas "Latvijas ceļš" Latgales vēlēšanu apgabala. Pēc tam, kad viņš tika apstiprināts jaunajā Guntara Krasta valdībā, viņš paziņoja par sava deputāta mandāta nolikšanu. Mandātu komisija izskatīja minēto jautājumu, konstatēja, ka nākamais deputāta kandidāts no minētā saraksta jau iepriekšējo reizi, kad viņam tika piedāvāts šis mandāts, uzrakstīja iesniegumu, ka viņš atsakās pildīt deputāta pienākumus 6.Saeimā. Sakarā ar to Mandātu komisija viņam nepiedāvāja un piedāvāja nākamajam kandidātam Aijai Počai, kura piekrita pieņemt deputāta mandātu un pildīt Saeimas deputāta pienākumus. Līdz ar to Mandātu komisija lūdz apstiprināt viņas deputāta mandātu.

Sēdes vadītājs. Paldies, Bišera kungs! Ilga Kreituse , pie frakcijām nepiederoša deputāte, vēlas runāt šajā jautājumā. Lūdzu!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie deputāti! Es gribētu, lai Bišera kungs precizē konkrēti, par kuru Saeimas lēmumu mēs balsojam. Ja mēs balsojam par lēmuma projektu, kurš ir pievienots dokumentam nr.2967, tad tas nav balsojams, jo šeit ir rakstīts tā - apstiprināt Aijas Počas 6.Saeimas deputāta pilnvaras uz laiku, kamēr no savienības "Latvijas ceļš" Latgales vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pilda ministra pienākumus. Kuri tad tie ir? Šeit neviena uzvārda nav. Mēs taču nevaram, kā saka, saraksta kārtībā apstiprināt, ka nāks tas, kurš atkal ieies valdībā. Ja mēs balsojam par kādu citu dokumentu, tad, lūdzu, vajag pateikt, par kuru dokumentu mēs konkrēti balsojam, jo šis nr.2967, kur nav nosaukts uzvārds, nav balsojams pēc būtības.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Nevēlas. Bišera kungs, lūdzu!

I.Bišers (DPS). Godātie deputāti! Cienījamā deputāte Kreituses kundze neņēma vērā tos grozījumus, kurus mēs esam izdarījuši Kārtības rullī. Ja līdz šiem grozījumiem tiešām katrs deputāts ieņēma kāda cita deputāta vietu, tad šobrīd, ja kāds deputāts atjauno mandātu, tad mandāts ir jānoliek tam deputātam, kas ir no šī saraksta ievēlēts pēdējais un pilda pienākumus uz laiku. Tādā gadījumā tāpēc mēs nonesaucām uzvārdus, jo... pat ja ievēlēs vēl kādu citu un tas noliks mandātu, tad šajā gadījumā tā kārtība būs dažāda. Tāpēc vienmēr saskaņā ar Kārtības rulli nebūs jāmin, būs jānoliek mandāts tam, kurš būs attiecīgā brīdī sarakstā pēdējais.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam Saeimas lēmuma projektu "Par Aijas Počas deputāta pilnvaru apstiprināšanu". Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - nav, atturas - 2. Aijas Počas deputāta pilnvaras apstiprinātas. Apsveicam Počas kundzi!

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts "Par Latvijas Bankas prezidenta ievēlēšanu". Godātie kolēģi, jūsu izskatīšanai tiek piedāvāti dokumenti nr.2954, 2954a, 2954b, 2976 un 2977. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Vents Balodis . Lūdzu, Baloža kungs!

V.Balodis (TB). Godātie Prezidija locekļi! Godātie deputāti! Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir saņēmusi iesniegumus, kuros ir izvirzīti divi kandidāti Latvijas Bankas prezidenta amatam, un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā diezgan lielā vienprātībā, vienam deputātam tikai atturoties un visiem deputātiem balsojot par, tika atbalstīta Einara Repšes kandidatūra.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai kāds deputāts vēlas runāt par apspriežamo jautājumu? Debatēs ir pieteicies Gundars Valdmanis, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu, Valdmaņa kungs!

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Tauta vairs netic nevienam no mums. Un tautai ir lēnām jāsāk lemt, vai viņi ies bojā, stāvot kājās, jeb vienkārši atļaus, ka viņi nomirs badā. Šī balsošanas mašīna, kas šeit darbojas kā komisijās, tā Saeimā, ir, manuprāt, pilnīgi nelikumīga un pilnīgi amorāla. Es biju kampaņā un satiku tur daudz, es biju kampaņā ar daudziem vienībniekiem, bet mēs bieži satikāmies pensionāru un citās sapulcēs un dzirdējām spožus vārdus no "Tēvzemei un Brīvībai" cilvēkiem, it īpaši no Māra Vītola, cik viņš spožs bija kampaņā, visu saprata. Mēs visi zinājām, ka tauta tiek ekonomiski iznīcināta, un mēs visi zinājām, ka viens no stūrakmeņiem šitai ekonomiskai iznīcībai ir monetārā politika. Radioklausītāji saprot, ir divas ekonomiskās politikas. Vienu sauc "fiskālu", tas ir, nodokļi, ar ko mūs iznīcina, un valsts budžetu. Bet daudz spēcīgāka ir monetārā politika. Mums pirms beidzamā budžeta uzlūdz amerikāņi, lai mēs spēlējam ekonomisko modelēšanu. Ielikām pat tikai vienu pēc otra, bet nelikām visus kopā, tās muļķības, ko Latvijas Banka mums ir uzspiedusi, un greznā amerikāņu ekonomija divu gadu laikā bija sagrauta ar 40% bezdarbniekiem un tā tālāk. Tikai tās uzliktās kredītlikmes, kas bija, ka mēs iznīcinājām jeb samazinājām naudu apgrozībā par to pašu procentu, kas ar Baltijas banku notika, atkal divu gadu laikā 40% bezdarbs. Mēs zinām, kas ir vainīgs, bet varbūt es jums atgādināšu. Tad, kad izsūtīja Krievijas naudaszīmes uz Krieviju, to parakstīja Repše un Godmanis - abi it kā augsti cienīgi latviešu ierēdņi šodien Latvijā, un viņi to naudu sūtīja Laventam. Tad jau zinādami, ka Lavents to pārvērtīs eļļā, naudā un uztaisīs vislielāko naudas izsūkšanas mašīnu Latvijas vēsturē, varbūt pasaules vēsturē. Bet neviens šitos noziedzībā iesaistītos ierēdņus nesauca pie atbildības.

Mēs zinām, ka latviešu tirdzniecība tika iznīcināta ar kaut kādu bezjēgu, ka tanī dienā pieprasījums par kādu citu NVS valsts izdoto naudu ir jābalansē ar Latvijas pieprasījumu. Un viss kaut kas maisījās, bet visi Latvijas uzņēmumi aizgāja bankrotā. Mēs visi zinām, ka bija nežēlīgas... ka vēl šodien ir nežēlīgas kredīta likmes. Un tad, kad es vienībniekiem sāku mācīt, ka ar šito var taisīt lielu spekulāciju, lielu naudu priekš partijas gūt, tad tās kredīta likmes sāka krist, bet saprotat, Latvijas Banka var nolikt to kredītlikmi, kur vien viņa grib, un pasaules tirgus to mums ir parādījis, ka mēs varam par pusi to, ko Latvijas Banka, it kā saka - ir iekšējā kredītlikme, par tādām likmēm mēs varētu aizņemties, par pusi. Tautai tiek uzlikta šī dubultā slodze šodien, un kam par labu? Baņķieriem, kas to naudu izved no Latvijas. Tautā iet šitāda afiša, Repšes kungs ar medaļiem un lielu latu - es atbildu tikai par stipro latu! Es jums paskaidrošu par stipro latu. Atbrauc kāds austrumnieks ar čemodānu dolāru, nopērk daļu no Latvijas, nelegāli vai legāli, un tad tas, kas ir dabūjis tos dolārus, tos konvertē, jo iekšēji mēs it kā lietojam latu. Un tā it kā ir segums latam. Mēs esam viena no vienīgām valstīm pasaulē, kur mūsu segums pārsniedz naudu Latvijas apgrozībā. Citās vietās nauda apgrozībā ir desmit, divdesmit, trīsdesmit, pat simt un vairākas reizes nekā segums naudā, bet mums ir segums 750 miljoni latu vērtībā, 700 miljoni no tā ārzemes valūtās, bet mums nauda apgrozībā ir kādi 300 miljoni lati, un, kad visas bankas iespējas vairot naudu ir izsmeltas, tad ir vēl tikai drusku pāri par 700 miljoni latu. Mūs vienkārši žņaudz, bet, ka lats ir konvertējams, ir tikai tāpēc, ka Latvija tiek izpārdota.

Repšes kungam ir tā mašīna rokās, un viņš tautu maldina, ka viņš kaut ko speciāli un godīgi dara. Viņš nekā speciāli un godīgi nedara. Repše nāca no Ojāra Blumberga komandas, es Kanādā palīdzēju trenēt Repšes vietnieku Rimšēviču, un Rimšēvičs man kādreiz prasīja: "Gundar, vai es tev varu palīdzēt Hipotēku banku veidot,vai ne? Tas attiecas, kādas tev attiecības ar Ojāru Blumbergu." Es teicu, ka šodien baigi draņķīgas, viņš teica - es saprotu, Gundar, es tev nevaru palīdzēt. Saprotat, ka šeit ir liela, dziļa nodevība. Bet 72 no jums esat brīvprātīgi, neviens jūs nenošaus, iestājušies šitanī balsošanas un propagandas mašīnā, kas godina neliešus. Godina tos cilvēkus, kas ir ieveduši to politiku, kas mūsu valsti grauj. Tagad pasapņosim drusku. Te nebūtu tādi sprungas ielikti Latvijas ekonomikā, ikkatru no kurām sagrautu, Amerikas ekonomiku un uztaisītu divu gadu laikā 40% bezdarba, ja tāds nebūtu. Bet būtu cita politika, ja mums nauda apgrozībā būtu desmitreiz vairāk nekā mūsu rezerves, tad mums būtu desmitreiz nauda vairāk apgrozībā. Tad mums būtu kredītlikmes pasaules līmenī, cik viegli varētu aizņemties, un padomājiet to, ja būtu krājaizdevumu sabiedrības, tad tie Laventi un citi mūsu nelabvēļi, ieceltie bandīti nespētu mūsu naudu nozagt, mēs zinātu, kas mūsu vietējo naudu pārvalda.

Tagad padomājiet, Hipotēku bankai... būtu uzdevums pirkt un pārdot Latvijas zemi. Par, teiksim, pusi no kadastrālās vērtības latviešiem, bet pārdot ārzemniekiem par trīsreiz kadastrālo vērtību. Iedomājieties, cik bagāti mūsu zemes īpašnieki tūlīt būtu! Kādas kreditēšanas spējas viņiem tūlīt būtu, kādas spējas atjaunot mājas un pieņemt cilvēkus, iepirkt tehniku, pirkt graudus. Bet tas viss, kas ir iespējams, tas nenotiek. Un, mīļie kungi, es jums apsolu vienu lietu, vienalga, ko jūs balsosiet šodien, ka mēs pārņemsim varu ar 7. Saeimu, jūs tiksiet tiesāti par jūsu lēmumu, un Repšes kungs tiks tiesāts par to, ko viņš dara. Jo vislielākā noziedzība ir tā, ko mēs šodien darām. Es kādus desmit no jums satiku kampaņā, un Repšem ir jāiet prom. Es ar septiņiem no jums strādāju Baltijas bankas izmeklēšanas komisijā. Mēs visi bijām vienisprātis, ka kodolā vainīgais ir Repše. Un ko jūs tagad darāt? Godājamie deputāti! Godājamie deputāti... Māris Vītols ārā stāstīja, ka viņš visu tālredzīgi zina un saprot, cik viņš ir gudrs. Māris Grīnblats stāsta, ka "Tēvzemei un Brīvībai", tas ir šeit piemineklī ierakstīts akmenī, ir viņa sirdī un viņa krūtīs, un viņš dreb par tautu. Dreb par tautu. Vada šito mašīnu, balsošanas mašīnu, kas tautu ved, jūs zināt, kur, un tautai ir jāizlemj, kā viņa mirs. Vai viņa izmirs gultā nabadzībā, bezspēkā, vai mirs, stāvot kājās.

Es tautu kūdīšu uz septīto Saeimu, lai viņa sagatavojas balsot vēl vienu reizi, bet pēc tam, ja būs šitādi paši kā mēs šeit tagad esam, tad es kūdīšu tautu, lai viņa stāv uz kājām, un mirsim kā cilvēki nekā kaut kas... Kungi, kas jums trūkst prātā? Jūs zināt visu to, ko es jums stāstu par Repšes kungu. Man kāda kundze pienāca klāt un teica: "Valdmani, vai tu patiešām teici, ko "Vakara Ziņās" teica, ka Repšes kungu vajadzētu pakārt?" Es to teicu simboliski. Man labāk patiktu, ja viņš aizbrauktu prom. Latvijas zemi nevajadzētu traipīt ar viņa asinīm. Bet sodīt viņu vajag. Un ir arī jāsoda katrs no jums, kas šodien piespiedīs pogu par Repšes kunga kandidatūru. Jūs esat līdzvainīgi tautas pārstāvji. Vai jūs to nesaprotat? Ka visa mūsu pāris tūkstošu gadu vēsture, visi mūsu bijušie varoņi, visa mūsu valoda, dainas, sapņi, tautas mīlestība - tā visa aiziet pa burbuli tāpēc, ka Aristids Lambergs grib 800 latus no Ostas pārvaldes... Viņam tur ir jānāk, viņš 800 latus dabū mēnesī, divreiz vairāk, nekā viņš dabū kā Saeimas deputāts, pat neierazdamies viņš to saņem. Kad es aizeju uz komisijas sēdi, man maksā six latus, bet viņš aiziet uz Ostu pārvaldi, viņš dabū 800, pat ja viņš neaiziet. Tā godīgā kukuļošanas sistēma, ko ieveda Šķēle, kas ir šitanī tautā ievesta, ko Krasta kungs vada... vai neviens no jums negribētu ieiet Latvijas vēsturē kā godīgs cilvēks ? Saprast, kas šeit notiek... Šitas pat ir malds. Tie cilvēki, kas saka it kā humoristiski, ka Repše tur stāv ar lielu latu... es atbildu tikai par stipro latu. Viņš atbild tikai par tautas izsaimniekošanu. Latu segums ir tikai tanīs mantās, ko mēs pārdodam. Un kad mums vairs nebūs, ko pārdot, tad latam vairs nebūs nekāds segums. Mēs katru ceturksni arvien vairāk aizņemamies no ārzemēm, lai ēstu. Ne lai kaut ko darītu vai sāktu produkciju, vai sāktu tautas bagātības ražot, jūs to visi zināt. Jūs, kas brīvprātīgi paliekat šitanī balsošanas mašīnā... kauns jums! Arī jūsu asinis nedrīkstētu traipīt Latvijas zemi. Brauciet prom! Repšes kungs, Rimšēvica kungs, brauciet prom!

Es nesaprotu jūs. Es skatos, es gribētu ticēt tik daudziem no jums. Es skatos uz "Tēvzemes un Brīvības" cilvēkiem, kurus es... ar kuriem es labprāt ietu izlūkos, es viņiem ticu kā indivīdiem, bet viņi ir sevi pārdevuši. Es nesaprotu, kāpēc. Godīgi cilvēki. Es gribētu viņiem ticēt. Es skatos uz maniem bijušajiem kolēģiem un sola biedriem Vienības partijā... Mēs visi bijām kā viens pret Repši. Es skatos uz dažiem "Saimniekā". Es jums gribētu ticēt. Drosmīgi cilvēki. Bet viņi balsos par Repši. Viņi zina, ka es nevienu nepatiesu vārdu neesmu teicis. Repšes kungs uzstādīja nežēlīgus procentus, ka viņš varēja nostādīt visu pilnīgi citādi. Tur bija lielas spekulācijas iespējas, jo tās Latvijas vērtības varēja izdot. Repšes kungs varētu pataisīt tautu tūlīt bagātu, ja viņš uzdotu... jeb pats pirktu Latvijas zemi par īsto vērtību un dotu atbalstu mūsu zemes vērtībai un kādām citām lietām. Viņš to nedara. Bet viņš dzen mūsu tautu arvien dziļāk un dziļāk slazdā. Viņam varētu dot varbūt simtnieku. Es domāju, ka ļoti tuvu pie simtnieka, jo ir vismaz, manuprāt, 60 finansu kompānijas, kas ir ņēmušas naudu no tautas, kas ir aizgājušas pa burbuli, un gandrīz 40 bankas. Saskaitīsim kopā, būs tuvu pie simta. Par šito simtnieku mēs atkal viņu iecelsim amatā. Es teikšu - bravo!

Bet, mīļie kolēģi, saprotiet. Es skatīšos un tauta skatīsies šodienas balsojumu, un mums būs jāsaprot, kā un kāpēc jūs varat šitā rīkoties. Jūs visi zināt, kas Repšes kungs ir - Ojāra Blumberga iecelts tautas graušanas kalps. Neviens cits nav vainīgs par mūsu monetāro politiku. Tur nav nekādu spožumu latu stabilitātē. Tur ir tikai tautas mantas izsaimniekošana, vienīgais atbalsts latam ir tas, ka tanī strūklā, kad tā manta tiek pārdota, tas cilvēks to konvertē latos,un, kamēr tie lati nav izņemti no Latvijas, Repšes izdotajam latam ir atbalsts, bet, kad Latvija būs izpārdota, kad mēs būsim pilnīgi pliki, tad mums būs lieli valsts parādi, tad mums itin nekādi īpašumi vairs nebūs, kurus mēs varēsim pārdot par dolāriem un tad konvertēt uz latu, tad arī lats būs vienkārši joks un smiekls. Es nezinu, kā... Es klausījos to propagandu pa radio, kur it kā zināmi cilvēki... jūs saprotat, ka viss šeit ir viena liela noziedzība. Tos spožos vārdus, kurus es dzirdēju par Repši pa radio, pa televīziju, par to atbalstu, cik viņš godīgs un pasaulē atzīts. Ne velna viņš nav pasaulē atzīts! Es strādāju lielās finansu rindās, par mūsu monetāro politiku smej un raud. Laiks... Laiks tautai sākt domāt, vai mirt kājās stāvot vai mirt ubadzībā, badā, gultā.

Sēdes vadītājs. Elmārs Zelgalvis , frakcija "Latvijai".

E.Zelgalvis (TKL). Godātais Prezidij, godātie deputāti! Es izmantoju iespēju uzstāties debatēs, lai izklāstītu savas programmatiskās nostādnes sakarā ar Latvijas Bankas prezidenta vēlēšanām.

Vēlos izteikt savas domas, savus priekšlikumus par to problēmu risināšanu, kas saistīta ar centrālās bankas darbību. Pirmais un galvenais uzdevums ir panākt Latvijas Bankas lomas un ietekmes palielināšanu Latvijas ekonomikas attīstībā. Šādam nolūkam Latvijas Bankai ir jāizstrādā un jāiesniedz Saeimā akceptēšanai naudas un kredīta politika. Latvijas Bankas naudas politika bieži tiek minēta kopā ar apzīmējumiem - stingra, pareiza un tamlīdzīgi. Šādi apzīmējumi droši vien izskanēs arī šodien, šajā zālē. Gribu apgalvot un teikt, ka šādi spriedumi ir subjektīvi. Kāpēc? Tāpēc, ka neviens nav lasījis, nav redzējis Latvijas Bankas un naudas, un kredītu politiku konkrētu rādītāju izteiksmē. Nav arī kritēriju, pēc kādiem vērtēt šo politiku. Pēc kā vadoties teikt, apgalvot, vai tā ir stingra vai tā nav stingra, bet attiecībā pret ko tā ir stingra. Varbūt tā nemaz nav stingra, vai tā ir par maz stingra. Visu naudas un kredītu politiku līdz šim parasti reducēja uz vienu rādītāju. Proti, uz lata kursa relatīvo stabilitāti. Bet jāteic, ka valūtas kurss - tā ir tikai viena neliela daļa no naudas un kredītu politikas. Manuprāt, centrālās bankas naudas un kredītu politika ietver trīs komponentus. Tie būtu: stratēģiskie mērķi ilglaicīgam periodam - pieciem, desmit gadiem, taktiskie mērķi un uzdevumi kārtējam gadam. Pusgadam, ceturksnim. Treškārt, arī metodes un līdzekļi, kā šos mērķus sasniegt. Latvijas Bankas izstrādātā naudas un kredītu politika kārtējam gadam ir jāiesniedz Saeimai, kurai tā ir jāizskata un jāakceptē. Tas jādara reizē ar valsts budžeta pieņemšanu. Par to, starp citu, mēs šeit jau arī esam runājuši, tādas domas ir izskanējušas, arī tad, kad mēs pieņēmām budžetu, ka vajadzētu būt klāt arī Latvijas Bankas naudas un kredītu politikai kārtējam gadam, jo šie dokumenti ir saistīti. Naudas plūsmas mums ir vienotas, un tāpēc, neredzot vienu dokumentu, ir grūti runāt par otru.

Tāpat Latvijas Bankai Saeimai ir jāziņo par naudas un kredītpolitikas īstenošanas gaitu aizvadītajā gadā. Ziņojumā faktiski sasniegtie rādītāji ir jāsalīdzina ar prognozētajiem, jāanalizē noviržu cēloņi un arī jāizdara attiecīgi koriģējumi rādītājos nākamajam periodam. Šādu ziņojumu, es uzskatu, nevar aizstāt ar virspusēju pārskatu par bankas darbību, kādu Latvijas Banka iesniedz arī Saeimā deputātiem, arī citur iesniedza līdz šim.

Uz ko ir jābūt orientētai Latvijas Bankas naudas un kredītu politikai pašreizējā ekonomiskajā situācijā? Kādiem ir jābūt šīs politikas stratēģiskajiem mērķiem? Manuprāt, tiem jābūt ir šādiem.

Pirmkārt, lata pirktspējas krišanās maksimāla ierobežošana. Inflācijas tempu samazināšana līdz 2%-3% gadā. Mēs līdz šim bieži vien lasām presē un dzirdam arī uzstāšanās, kur Latvijas Bankas pārstāvji, lūk, uzsver, ka Latvijas Bankas nopelns ir, ka inflācija mums krītas, šis procents samazinās, bet nekur mēs neesam redzējuši konkrētu skaitli, cik tad ir palicis pāri no lata sākotnējās vērtības absolūtā izteiksmē? Par šiem gadiem, kamēr ir lats, - pieciem gadiem, kamēr lats ir apgrozībā.

Otrkārt, kā mērķim ir jābūt naudas masas pieauguma novirzīšanai ražošanas reālā apjoma pieauguma veicināšanai. Tātad noteiktā virzienā ir jāiet naudas masas jeb naudas apjoma pieaugumam.

Treškārt. Pēc ekonomiskā potenciāla eksporta apjoma palielināšanas panākt nacionālās valūtas reālu konvertējamību pasaules valūtas tirgos. Šodien mēs sakām, ka lats ir konvertējams, bet es nezinu, cik ir arī no deputātiem, kas ir bijuši ārzemēs, cik ir varējuši latu apmainīt pret citām valūtām. Tiešā un konvertējamā valūtā. Naudas un kredītu politikas sekmīgas īstenošanas priekšnosacījums ir sakārtot likumdošanu. Šodien nevaram teikt, ka tāda būtu. Kādi ir mani priekšlikumi šajā jomā?

Pirmkārt. Izdarīt grozījumus Likumā par Latvijas Banku. Vai pat pilnīgi pārstrādāt šo likumu un iesniegt jaunā redakcijā. Vairākus grozījumus es jau esmu iesniedzis. Grozījumi saistās ar Latvijas Bankas funkciju un uzdevumu precizēšanu, bankas vadības atbildības noteikšanu, kas šodien nav diemžēl noteikta. Tieši par savu lēmumu izraisītajām ekonomiskajām un sociālajām sekām - tādas ir. Un ne vienmēr tās ir pozitīvas, šīs sekas, vēlamas sekas. Mēs zinām, kādu ārkārtīgi ekonomisku, cik lielas negatīvas sekas izraisīja banku krīze, gan ekonomiskas sekas valstī, gan sociālas sekas, bet par to, lūk, neviens neatbild.

Tālāk. Uzskatu, ka likumā ir jāparedz arī Latvijas Bankas atklātības palielināšana bankas vadībai. Mēs šodien zinām, ka Latvijas Banka līdz šim ir izveidojusies par tādu iestādi, kas ir valsts valstī.

Jautājums par prezidenta un Bankas darbinieku atalgojumu. Es uzskatu, ka Bankas prezidenta atalgojums ir jānosaka Saeimai, nevis pati Bankas padome to nosaka. Tāpat kā Valsts prezidentam šeit Saeimas deputāti nosaka atalgojumu, tā arī Latvijas Bankas prezidenta atalgojums ir jānosaka Saeimai. Es nerunāju par lielumu. Lielāku vai mazāku, par to var spriest un runāt, bet par principiālu pieeju. Tā kā tas ir arī citās valstīs.

Tālāk. Kredītiestāžu likumā ir, kas pašlaik ir spēkā, manuprāt, šā likuma vietā ir jārada Banku likums, jo šobrīd tas vairs neatbilst īstenībai, pašlaik var teikt, ka viņš atbilst, bet var arī, ja mēs pieņemam citus likumus, tad vairs tā īsti šis likums nebūtu vērā ņemams. Ir jāveicina likuma pieņemšana par citām kredītiestādēm. Pirmkārt jau likums "Par krājaizdevumu sabiedrībām". Šis likums bija izstrādāts, Saeimai iesniegts, bet tā arī tālāk tas netiek virzīts, kaut gan ļoti liela nepieciešamība ir tieši pēc šā likuma.

Arī par citiem finansu tirgus starpniekiem, citām finansu un kredītu institūcijām vajadzētu pieņemt likumus. Mūsu finansu tirgus nelaime ir tā, ka mūsu finansu tirgus ir reducēts, var teikt, gandrīz vienīgi šobrīd uz bankām, uz komercbankām. Bet mēs zinām, ka attīstītajā pasaulē šajā finansu tirgū piedalās ļoti plašs starpnieku tīkls. Līdz ar to ir visādas iespējas gan savu naudu ieguldīt, gan saņemt aizdevumus. Pie mums šis ir ļoti šaurs. Komercbankas pieņem noguldījumus, izsniedz aizdevumus, uz kādiem nosacījumiem, mēs arī zinām, ka šos aizdevumus nemaz nav tik viegli saņemt.

Tālāk Banku likumā iekļaut maksātnespējas procesus regulējošās normas, kas arī līdz šim vēl nav izdarīts, kaut gan tas tika solīts, ka tas būs izdarīts, iesniegts, bet šobrīd mēs neko neesam saņēmuši. Manuprāt, tas ir ļoti nopietns jautājums, un to vajadzētu iekļaut.

Visbeidzot, protams, arī pieņemt likumu par noguldījumu apdrošināšanu. Arī par to ir daudz runāts, bet līdz šim jautājums nav atrisināts.

Nobeidzot es gribu arī pateikt to, ka uzskatu, ka Latvijas Bankai vajadzētu sekmēt tādu problēmu risināšanu kā izlaisto mērķobligāciju dzēšana, kā Krievijas ārējās ekonomiskās darbības bankām palikušās naudas atgūšanu. Protams, nevaram šodien, kad izvērtējam Latvijas Bankas darbību aizvadītajos sešos gados, nevaram nepieminēt un nerunāt par to, kas ir noticis ar komercbanku sistēmu, kas ir noticis ar noguldījumiem, kādi ir bijuši noguldīti komercbankās, ka tie ir zaudēti. Par šo tautas dziļo sašutumu sakarā ar savu noguldījumu zaudēšanu mēs jau dzirdējām arī šorīt šeit piketā pie Saeimas ēkas.

Es varu teikt, ka, ja notiktu brīnums, bet zinām, ka brīnumi nenotiek, un es tiešām tiktu ievēlēts par Bankas prezidentu, es noteikti šo jautājumu paceltu, kā saka, dienas gaismā un censtos tomēr risināt jautājumu par pazaudēto noguldījumu atgūšanu. Protams, likumīgā ceļā, bet arī likumi, kā mēs zinām, ir grozāmi un maināmi, bet lai tiešām tas zaudējums, kādu mūsu tauta cieta banku krīzes rezultātā, lai tomēr tas nebūtu tik sāpīgs, kāds tas ir izvērties pašlaik. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Aivars Kreituss , pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Kreituss (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie deputāti! Vispirms es gribu teikt, ka Darba partija jau ir rūpīgi apspriedusi jautājumu un analizējusi plusus un mīnusus, un Darba partijas valdes lēmums ir atbalstīt Repšes kandidatūru otrreizējai ievēlēšanai Latvijas Bankas prezidenta amatā. Un šis lēmums arī ir publicēts.

Es šeit negribu apstāties pie Latvijas Bankas darbības vispārzināmiem faktiem. Pie veiksmīgas monetārās politikas, stabila lata, kura stabilitāti nodrošina valūtas groza saistība. Negribu runāt arī par Latvijas Bankas, es domāju, pareizo kredītu politiku. Es domāju, ka principā Latvijas Bankas darbības modelis pēc, es gribētu teikt, pēc Vācijas pēckara neatkarīgās bankas, ir pareizs un ir devis tos panākumus, kas mums pašreiz ir. Tāpat es arī domāju, ka Repšes kunga izvēle 1991.gadā Augstākajā padomē ir bijusi pareiza, jo viņš izdarīja to, kas, manuprāt, bija nepieciešams. Viņš neaprobežojās Latvijas politiskās darbības vienas vai otras politiskās kustības interesēs un parādīja stingru stāju šajā darbā, es domāju, ka ne vienreiz vien to bija grūti darīt, un arī izglītojās finansu jomā. Rezultātā šodien Repšes kungs ir atzīta autoritāte. Es domāju, ka tāds viņš ir kļuvis ar savu darbu sešu gadu laikā.

Es gribu runāt par citām lietām saistībā ar Latvijas Banku. Es gribu runāt par to, kas varēja ietekmēt, ietekmēja, kas šodien ietekmē un kas, pēc mana prāta, tuvākajā nākotnē ietekmēs Latvijas Banku, viņas vadītāju un vadītāja reputāciju. Šeit es gribētu šo jautājumu apskatīt saistībā, tādā triju pušu saistībā - valdība, politiskā vide un Latvijas Banka, protams, tās prezidenta nostāja.

Pirmais. Mēs atcerēsimies Godmaņa valdību, atcerēsimies Krievijas rubļu vagonus. Te mēs varam sākt prasīt par jaunu ne tikai Repšes kungam, kā tas vienu otru reizi izskan, bet arī Čevera kungam, kurš tajā laikā bija iekšlietu ministrs un kurš tajā laikā tos vagonus sargāja, riņķos mēs varam atgriezties pie šā jautājuma un prasīt, kas tur tā bija?

Mēs varētu atcerēties nacionālās valūtas - Latvijas valsts rubļa - izveidošanu. Tanī laikā bija milzīgā inflācija, bet galvenais, kā es domāju, ir jāatceras tas, ka šajā laikā valstī sāka ieplūst tā saucamie G-24 kredīti.

Tajā laikā - 1993.gada aprīlī un maijā - es atceros personīgo sarunu gan ar Godmaņa kungu, gan ar citiem šīs kredītu dalīšanas komisijas locekļiem. Tad, ja es uzstāju uz to, ka jāiedibina stingra kārtība, ka šādi kredīti tiek doti tikai pēc biznesa plāniem un tikai noteiktā secībā un pa etapiem. Galvenais pa etapiem. Ja kontrole ir tāda, kas parāda, ka ir ielikti mājas pamati, ir izpildīta pirmā biznesa plāna daļa, tikai tad var saņemt nākamo šā kredīta daļu. Tātad nepārtraukta kontrole. Kāpēc nebija šāda Latvijas Bankas kontrole, un kāpēc nebija šāds Latvijas Bankas izvirzīts stingrs jautājums par šādu kredītu sadali, es šodien nezinu. Es šādu jautājumu varētu adresēt Repšes kungam. Es domāju, ka viņš starptautisko kārtību zināja. Kāpēc mēs to neievērojām? To man ir grūti pateikt. Es pieļauju, ka bija valdības spiediens, es pieļauju, ka bija tās komisijas spiediens, un ne tikai komisijas spiediens, bet visu ieinteresēto pušu spiediens, kuri saņēma milzīgos klāt pieliktos procentus pie šiem kredītiem.

Nākamais etaps, teiksim, otrais etaps, sākās lielo solījumu laiks, izveidojās "Latvijas ceļa" un Zemnieku savienības kopīgā valdība - Birkava kunga valdība. Milzīgie valsts uzplaukuma solījumi šeit, no šīs tribīnes, 1993.gadā tika solītas 17 attīstības programmas - gan rūpniecībai, gan zemniecībai, gan izglītībai. Protams, nevienu no šīm 17 programmām es neesmu redzējis. Nevienu. Divas, kuras es esmu redzējis, es, protams, varu nosaukt.

Sākās G-24 kredītu dalīšanas drudzis. Citādi to nevar nosaukt. Nauda tika izdalīta draugiem, draugu izveidotajām firmām, bankām. Bankām, kuras tālāk dalīja šo naudu ar milzīgiem, milzīgiem klāt pieliktiem procentiem, ar milzīgiem - pat līdz 50%. Tas, protams, viss ir nelikumīgi un pretlikumīgi, un tas, protams, jau pašā pamatā, jau pašā sākumā ielika to, ka šo kredītu ņēmēji šos kredītus atdot nevarēs. Nevarēs, jeb, ja varēs atdot, tad ar milzīgām grūtībām un visādām atkal uz valsts rēķina izdarītām pārkreditēšanas iespējām.

Latvijas Bankas loma šajā brīdī. Es domāju atkal, ja būtu bijusi stingrība un ja Latvijas Banka šajā politiskajā vidē, kad būtībā bija vienpartijas vadība, būtu varējusi būt stingri neatkarīga, tad tā būtu varējusi šo situāciju nepieļaut, un mana pārliecība ir, ka šī situācija radīja šo sekojošo banku krīzi. Banku krīze nebūtu, ja mēs būtu bijuši stingri G-24 dalīšanas kredītu laukā, jomā.

Šeit mēs varētu runāt par to, kāda izveidojās politiskā situācija šajā brīdī, kā parādījas "Latvijas ceļa" partijas nostāja kontrolēt valsts ekonomisko augšupeju, un to rāda cipari, tad man ir jāsāk runāt par ekonomiskās attīstības cipariem, par iekšzemes kopproduktu pieaugumiem jeb kritumiem, es domāju, ka tas nav jautājums, kurš šodien ir jāapspriež. Svarīgs ir rezultāts. Valdības krīze, finansu ministra un ekonomikas ministra demisija. Un atkal ne mazā saistībā ar G-24 kredītu dalīšanu.

Ne velti izveidojās nākamā, tā saucamā Gaiļa valdība, kurai nebija šie divi manā izpratnē galvenie ministri. Galvenie ministri - ekonomikas un finansu ministrs, kuri bija visvairāk saistīti ar G-24 kredītu dalīšanu, kuri vadīja šo kredītu dalīšanu. Kuru paraksti ir apakšā zem šiem sadalītajiem kredītiem.

Atkal šajā gadījumā mēs varam nonākt tālāk pie banku krīzes. Pie 1995.gada maija beigām, pie bankas "Baltija". Es varētu runāt par to, ka Latvijas Banka pietiekami nebrīdināja par šo notikumu. Tas ir šo demonstrāciju jeb šo piketu pamatā, kas pašreiz notika arī pie Saeimas. Ir pamatoti šo cilvēku pārmetumi, bet mums ir jāskatās, es domāju, kopīgi jāskatās arī uz izveidojušos situāciju. Jāskatās arī uz to momentu, kas pašreiz tikai pēdējā brīdī ir pacēlies, uz šo pašu "Cooper & Lybrand" auditu, par kura auditu tagad pašreiz bankas "Baltija" likvidators Berija kungs pieprasa 135 miljonus dolārus. Tā ir visai interesanta situācija, un man būs visai interesanti redzēt, kā firma, kurai šeit ir meitas uzņēmums, un, ja es nemaldos, izveidots no Latvijas emigrācijas pārstāvjiem ar visai mazu statūtkapitālu, kā tad tā mēģinās šajā juridiskajā starptautiskajā strīdā figurēt. Protams, tas, kas ir šodien, pateica, ka viņi ne par ko neatbild. Diez vai tas būs nopietni.

Tālāk sekoja haoss, priekšvēlēšanu solījumi. Labi, ka Latvijas Bankas loma bija tāda, kāda tā bija šajā brīdī. Es labi apzinos to situāciju, kāda bija Finansu ministrijā, kad šī valdība pieprasīja no budžeta līdzekļiem sākt dalīt naudu 200 līdz 500 latu apmērā noguldītājiem. Bija finansu ministre, kas tam piekrita un sāka šo procesu arī virzīt. Es domāju, labi, ka tas laicīgi beidzās, jo es domāju, ka visai reāla un tuva bija tāda situācija, kad Latvijas valdībai komercbankas nebūtu naudu aizdevušas, jo tie procenti, ar kuriem aizdeva, - 40 un vairāk, tie jau bija katastrofāli. Un situācija ar budžeta piepildīšanu un 110 miljoni budžeta deficīts, un vēl slēptais deficīts, kas sastāvēja no sociālajiem nemaksājumiem un no visvisāda veida nemaksājumiem par izpildītajiem valdības pasūtījumiem, sākot ar Operas remontu un visu pārējo, šī summa bija krietni lielāka par 110 miljoniem. Un šajā brīdī, kad izveidojās tā saucamā Šķēles valdība, valdība, šās Saeimas valdība, šajā gadījumā es domāju, ka pilnīgi pareiza bija tā stingrā politika, kas tajā brīdī tika iedibināta, un tas nozīmēja stingru budžeta kontroli, bezdeficīta budžeta ideju, stingru sadarbību ar Latvijas Banku. Man personīgi ir patīkami atcerēties šo sadarbības laiku, kad Finansu ministrija un arī Ministru prezidents, un arī bankas prezidents regulāri sadarbojās, lai apskatītu naudisko situāciju valstī. Un es domāju, ka tā rezultāts ir tas, pie kā mēs šodien esam. Ka šodien valdība var aizņemties naudu un pietiekamā daudzumā - ar trijiem līdz četriem procentiem. Un arī Latvijas Bankas refinansēšanas likmes ir ļoti mazas.

Bet tajā pat laikā es gribu teikt, ka G-24 izzagšanas un banku krīzes rēgs klīst apkārt. Klīst apkārt, un mana pārliecība ir, ka, neskatoties uz to, ka šeit neveiksmīgi ir strādājušas divas parlamenta izmeklēšanas komisijas, mana pārliecība, cienījamie deputāti, ir, ka nauda būs jāatdod. Nauda nevar tikt neatdota, nauda būs jāatdod, tieši šī G-24 nauda.

Tāpēc es domāju, ka tiks dibinātas, mainoties politisko spēku attiecībām, jaunas parlamentārās izmeklēšanas komisijas. Komisijas skatīsies tos faktus un tos biezos materiālus, kas ir ar kaudzēm prokuratūrā un Valsts kontrolē. Un es vēl līdz šai dienai brīnos, kāpēc atkal mans priekšlikums, kad es sēdēju Valsts kontrolē un ne vienu reizi vien lūdzu: "Visus materiālus no Valsts kontroles sūtīt katram deputātam, visiem 100 deputātiem!" - es brīnos, kāpēc šie materiāli netiek sūtīti. Kaut kas tiek atsūtīts. Šeit man ir jautājums tiem cilvēkiem, kas pašreizējā valdībā atbild par tiesisko kārtību. Kāpēc Valsts kontroles rezultāti, šie biezie dokumenti netiek nosūtīti katram deputātam uz Saeimu?

Kāpēc es saku, ka šis rēgs klīst? Tāpēc, ka es domāju, ka zagļi un ar tiem saistīti bezprincipu politiķi neguļ. Tā ir 3 miljonu latu lieta, tie ir 4,5 miljoni dolāru "Ventspils naftā". Šajā brīdī es ļoti augstu vērtēju pašreizējā bankas prezidenta drosmi iestāties par šīs zādzības atmaskošanu, it īpaši brīdī, kad ir gaidāma viņa pārvēlēšana, jo es domāju, ka te daudziem nav noslēpums par aizkulišu sarunām un par pāris kandidātiem uz prezidenta amatu, un ne tikai par šodien diviem nosauktajiem.

Es domāju, ka pie citas, mazliet citas politiskās situācijas šeit varbūt būtu arī pāris citi, bija viens kandidāts apskatīts, un visādi viņa talanti, pēdiņās, tiktu šeit ziņoti. Tāpēc es esmu apmierināts ar šo situāciju, kāda ir izveidojusies šodien. Es domāju, ka vēsturnieki varēs to aprakstīt precīzāk pēc vairākiem gadiem.

Vēlreiz par 3 miljonu lietu, kuru es uzskatu par galveno jautājumu Latvijas Bankas kā tādas un tās nākamā prezidenta reputācijā turpmākajos gados. Es domāju, ka šis jautājums ir jāatrisina. Šī nauda ir jāatgriež Latvijā, neskatoties uz to, vai tā ir kaut kur nonākusi Lihtenšteinā vai kaut kādā Nauru Republikā, jo nekāda cesija nav bijusi. Nekāds cesijas līgums pēc starptautiskās jurisdikcijas vispār nav noticis. Nauda ir aizņemta, kā jūs labi zināt, nauda ir aizņemta "Unibankā" 8 miljoni uz 10 procentiem gadā uz trijiem gadiem. Visiem elektroenerģijas tarifu maksātājiem būs jāatgriež 9,5 miljoni, gandrīz 10 miljoni kopā ar šiem procentiem. Pēc tam šī nauda ir pārskaitīta. Šis pārskaitīšanas ceļš arī ir zināms, un 5 miljoni tad ir iedoti bankai "Baltija" un 3 miljoni ir iedoti no šīs naudas, no šīs Latvijā paņemtās naudas, tā saucamajiem mistiskajiem lihtenšteiniešiem. Nekāda cesija, kad kāda firma kādam palīdz, izliek savu naudu, par to pēc kāda laika saņem procentus. Nekas tamlīdzīgs šeit nav noticis.

Šis notikums, protams, zināmā mērā met ēnu uz Latvijas Banku, jo Deivids Berijs kā bankas likvidators ir nozīmēts no Latvijas Bankas, un ir vairāki punkti, kurus viņš nevarēja nezināt. Tie visi ir saistīti ar termiņiem šī cesijas līguma izpildei. Tie ir saistīti ar to, ka nekāda cesijas nauda nebija jāpārskaita, jo šī firma jau nebija savas juridiskās saistības pildījusi un šim procesam vispār nevajadzēja sākties.

Interesanta ir pašreizējā situācija, pie kuras es nevaru gari apstāties. Es to sauktu par "miglas pūšanu acīs", situāciju, kad tiek dibinātas dažādas komisijas, kuras izmeklē Ekonomikas ministrijā vai kaut kur citur šo jautājumu ap šo cedēto naudu, necenšas atbildēt notikumu hronoloģiskā secībā uz jautājumu, kā tas ir noticis un kāda ir bijusi naudas plūsma, no kuras bankas uz kuru, bet mēģina samudžināt jautājumu ap to, kas bija atbildīgs - valsts pilnvarnieks, valde vai padome. Vispirms jau atbildīgs bija valsts pilnvarnieks, kurš šo lietu labi zināja. Un līdz ar to šis jautājums arī tādā secībā ir jārisina. Un es domāju, ka pienāks brīdis, kad darbu sāks parlamentārā izmeklēšanas komisija, kura, starp citu, top ar lielām grūtībām. Es domāju, ka šodien to šeit vajadzēja apstiprināt. Es labi zinu, ka "Latvijas ceļa" telpās viņa stāvēja ilgu laiku tikai ar nedaudz parakstiem. Tur bija "Latvijas ceļa" paraksti un mūsu divi paraksti no Darba partijas. Kā tie pārējie paraksti tur pienāca klāt un kurā brīdī, es nezinu. Cerēsim, ka šī komisija nebūs izveidota tikai no trīs lielo, relatīvi lielo valdošo frakciju pārstāvjiem, es ceru, jo tad, protams, šai komisijai nekādu rezultātu nebūs viņas darbam un būs jāgaida jaunās Saeimas ievēlēšana.

Visai interesants ir arī pēdējais notikums ap 135 miljonu prasību, ko es jau pieminēju. Bet nobeidzot man ir viens lūgums. Man ir lūgums jaunajam ievēlējamajam Latvijas Bankas prezidentam Repšes kungam - nenorobežoties no šī jautājuma izmeklēšanas. Man nav nekādas ticības tam, kā šo jautājumu izmeklēs prokuratūra. Pēdējais ir komiskais priekšlikums ar vienu no vadītājiem - Šabanska kungu, kurš pārskaita naudu, pēc tam nevarēdams attaisnoties, no kurienes viņš to naudu ir ņēmis. Naudas ceļa izzināšana ir grūts process..

Sēdes vadītājs. 15 minūtes, Kreitusa kungs, ir pagājušas.

A.Kreituss. Es atvainojos, es tūlīt pabeigšu. Naudas izzināšanas process ir grūts process, ceļa izzināšanas process. Tas nevar notikt bez Latvijas Bankas vadītāja un Latvijas Bankas ekspertu palīdzības un bez sadarbības ar "Interpolu".

Tāpēc šajā politiski sadrumstalotajā Saeimā un valdībā es neredzu citu iespēju kā lūgt deputātus atkārtoti balsot par Repšes kunga kandidatūru, un vēlreiz atgādinu, ka arī Darba partija atbalsta šo kandidatūru. Paldies!

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns, frakcija "Latvijai".

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Pēc neilga laika Saeima atkal ievēlēs Latvijas Bankas prezidentu uz nākamo 6 gadu termiņu, un acīmredzot jau liela daļa deputātu zina, kā viņi balsos. Un šeit ietekmēt šajā reizē kaut ko ir ļoti grūti. Bet tomēr es gribu aizstāvēt arī šo savu viedokli, un es gribu pateikt, ka acīmredzot nav pamata noliegt visu to, kas ir bijis labi līdzšinējās bankas vadības darbībā, un absolūti necenšoties zīmēt šodien visu tikai baltās un melnās krāsās. Tomēr jāpasaka ir skaidri, ka Latvijā mums nav pieņemams mīts par ideālas Latvijas Bankas vadību, kas būtu bijusi, un par problēmu neesamību šajā jomā. Šādu mītu diemžēl valdošie politiskie spēki cenšas uzturēt un visādā veidā stiprināt, un faktiski atturēties pašiem un arī atturēt citus no problēmu nopietnas analīzes.

Bet tomēr ir jāredz, ka ir notikusi iedzīvotāju mūža ieguldījumu zaudēšana naudas reformas rezultātā, 1995.gada rudenī ir notikusi banku krīze, kas ir skārusi ievērojamu sabiedrības daļu un daudzus simtus tūkstošus cilvēku. Tādējādi mēs nevaram šodien, tēlaini sakot, "saulainās nākotnes" priekšā veldzēties stabilā lata paēnā un aizmirst par visu to, kas ir noticis aizvadītajos gados, kad mums jau ir bijusi šī valstiskā neatkarība. Un tātad spēja pašiem noteikt un pašiem darīt savu dzīvi. Un mēs nevaram visus tos cilvēkus, kas nav samainījuši savlaicīgi rubļus pret dolāriem vēl tajā brīdī, kad tas pat nebija atļauts visiem, mēs nevaram visus šos cilvēkus nosaukt par muļķiem. Naudas maiņu tajā laikā varēja veikt tikai privileģētā šķira, dažādi kompartijas elitei lojāli cilvēki, kam bija informācija par gaidāmiem procesiem un kam bija fiziskas un organizatoriskas iespējas to izdarīt. Latvijas Banka šajā tautas aplaupīšanas procesā klusējot stāvēja malā. Kur Repše un Godmanis ir likuši mūsu naudu? Šādu jautājumu man nākas kā deputātam dzirdēt ļoti bieži, tiekoties ar vēlētājiem dažādos Latvijas novados. Es, protams, varu pieļaut iespēju, ka ne Repše, ne Godmanis nav šo visu naudu bāzuši savās personīgajās kabatās, bet jautājums paliek - ko šie kungi ir darījuši, lai cilvēkiem saglabātu viņu noguldījumu faktisko vērtību? Nekas netika darīts. Vai šie kungi to neredzēja? Neredzēja iespēju un pat nepieciešamību rīkoties šajā gadījumā? Varbūt nesaprata to, kas notiek? Mēs varam tikai domāt un minēt, kā tas bija. Bet no tā cilvēkiem patiesībā vieglāk nepaliek. Esošo situāciju var salīdzināt ar tādu situāciju, kad autobraucējs savas neprofesionalitātes dēļ ir notriecis cilvēku. Šis autobraucējs tiek tiesāts. Un uz viņu var attiekties pat arī kriminālatbildība.

Un jautājums šajā gadījumā ir - kāda būs atbildība līdzšinējam Latvijas Bankas prezidentam, kurš arī acīmredzot nekompetences un neprofesionalitātes (pieņemsim, ka tas tā bija) dēļ ir pieļāvis iedzīvotāju noguldījumu faktisku iznīcināšanu un pēc tam vēl sekojošu vēlreizējo to aplaupīšanu banku krīzē. Mūsu Latvijas Republikas Kriminālkodeksā ir 163.pants par nolaidību, kas saka, ka par amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kā arī par nevērīgu un neapzinīgu vai birokrātisku to pildīšanu, kas nodarījis būtisku kaitējumu valsts vai sabiedriskajām interesēm, vai pilsoņu tiesībām un interesēm, ko aizsargā likums, šo amatpersonu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz 3 gadiem vai ar naudas sodu līdz 30 minimālajām mēnešalgām, vai ar atbrīvošanu no amata. Ir grūti spriest, vai šādu atbildību Repšes kungam var noteikt tīri Kriminālkodeksa šī vai kāda cita panta izpratnē, tomēr es uzskatu, ka atbildībai noteikti ir jāseko. Un, ja arī šo atbildību saskaņā ar Kriminālkodeksu gadījumā nevar pierādīt, tad ir jāseko vismaz politiskajai atbildībai. Un politiskā atbildība ir pilnīgi skaidra. Tā ir neievēlēšana uz nākamo termiņu.

Tomēr konkrētas analīzes un atbildības vietā mums atkal tiek piedāvāts mīts, simbols, ka Repšes kungs ir vienīgais iespējamais, labais Latvijas Bankas prezidents. Un vienīgais iespējamais stabila lata garants. Nu, nemēdz tā būt, un nav tā! Protams, ja tiktu veikta līdzšinējās Latvijas Bankas vadības politikas analīze, tad mēs skaidri secinātu, ka tā varētu būt arī vēl sliktāka. Bet ir skaidrs arī tas, ka ne tuvu ne viss bija izdarīts līdz galam un tā, kā to vajadzēja izdarīt. Bet šī analīze ir jāveic, no tās nedrīkst izvairīties, un tā parādīs pilnīgi skaidri arī tās kļūdas, kas, pēc tautas kustības "Latvijai" domām, ir pietiekamas, lai izvirzītu jautājumu par līdzšinējā Latvijas Bankas prezidenta nomaiņu. Es domāju, līdzās tīri personāliem un atbildības jautājumam, kas, pēc Tautas kustības "Latvijai" uzskata, ir jāatrisina ar šo balsojumu, mēs tomēr gribam redzēt arī pilnīgi noteiktas izmaiņas Latvijas Bankas realizētajā politikā. Es domāju, katram būs skaidrs, ka šādas izmaiņas nedrīkst skart Latvijas nacionālās valūtas stabilitāti un saistību ar konkrētu stingri konvertējamās valūtas grozu, kā tas ir bijis līdz šim. Tomēr šādas izmaiņas drīkst skart un tām ir jāskar fizisko personu un uzņēmumu noguldījumu drošība Latvijas komercbankās, kas vismaz no juridiskā viedokļa šobrīd diemžēl ir palikusi vēl 1995.gada banku krīzes līmenī. Repšes kungs apgalvo, ka komercbanku uzraudzības sistēma ir pilnveidojusies. Tas ir labi, ja atbilst patiesībai. Bet kas notiks tad, ja kāda komercbanka tomēr bankrotēs? Šādu iespēju neviens līdz šim nav izslēdzis. Un tad atkal būs kārtējie apkrāptie noguldītāji un atkal desmiti vai simti tūkstoši, un atkal tiks vienkāršā tauta aplaupīta.

Izmaiņas Latvijas Bankas politikā drīkst skart un tām ir jāskar arī Latvijas šīs politikas ietekme uz tautsaimniecības procesiem, veicinot kredītu resursu pieejamību vietējiem uzņēmumiem. Tā situācija absolūti nav normāla, ka mūsu valstij nauda it kā būtu, bet uzņēmums, kam tā ir vajadzīga, nevar to saņemt tāpēc, ka komercbankas viņiem viena vai otra iemesla dēļ nevar šos kredītus sniegt. Un šādas izmaiņas, kā tas bija redzams arī no profesora Zelgalvja izklāstītās programmas, ir iespējams veikt, pilnībā saglabājot un pat stiprinot tautas uzticību Latvijas nacionālajai valūtai - latam, nodrošinot tā stabilitāti valūtas tirgū, kā arī panākot tā reālu ietekmi uz tautsaimniecību un arī konvertējamību šī vārda patiesā nozīmē.

Šādus mērķus ir izvirzījis sev Tautas kustības "Latvijai" piedāvātais Latvijas Bankas prezidenta kandidāts Elmārs Zelgalvis, un es aicinu deputātus arī šodien balsojumā atbalstīt viņa kandidatūru! Paldies!

Sēdes vadītājs. Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

I.Bišers (DPS). Godātais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es tīri labi saprotu, ka visi deputāti, kas sēž šajā smacīgajā un karstajā zālē, katru jaunu runātāju uztver kā zināmu uzbrucēju viņa veselībai. Un dažiem šķiet, ka šeit jau viss ir skaidrs, ka jau pirms šīs sēdes sākuma bija zināms, ka vairāk nekā divas trešdaļas deputātu ir nolēmuši balsot par vienu no kandidātiem, tas ir, Einaru Repši, un tāpēc it kā deputātiem pietiktu tikai atnākt un nospiest attiecīgās pogas.

Vēl vairāk. Mums ir preses izdevumi, un jau iedibinājuši tautā tādu domu, ka viss Latvijā, visa Latvijas ekonomiskā stabilitāte un lata kurss ir atkarīgs tikai no vienas personas, tas ir, Latvijas Bankas līdzšinējā prezidenta. Un tātad Latvijas lats ir atkarīgs no dažu paškonstruētu lidaparātu drošības. Es domāju, ka tomēr šodien mums nevajadzētu aprobežoties tikai ar pogu spiešanu, bet izvērtēt Latvijas Bankas darbību pagājušajos sešos gados un tā priekšsēdētāja darbību šajos sešos gados un tad pieņemt lēmumu. Es domāju, ka šīs debates, kas šeit notiek, es, atšķirībā no rindas citu deputātu, kas ir aizrāvušies ar avīzēm un sarunām, tomēr centos klausīties uzmanīgi, kas tika runāts no šīs tribīnes pirms manis, un es dzirdēju daudz vērā liekamu domu, kas būtu jāņem vērā jebkuram nākošajam Latvijas Bankas prezidentam, lai kas arī šodien šajā zālē netiktu ievēlēts.

Jā, šeit jau tika teikts, ka Latvijas Banku iepriekšējā Augstākā padome izveidoja kā valsti valstī, kā neatkarīgu no Latvijas valsts, kaut ko līdzīgu Vatikānam Itālijā. Protams, tā ir tikai zināma līdzība. Ka šī valsts ir ar savu ekonomiku, pie tam ļoti sekmīgu ekonomiku, kas ir varas... šās valsts iedzīvotājiem jeb piederīgajiem, šai valstij spēj nodrošināt ļoti augstu dzīves līmeni. Šī valsts izdod pati savus likumus, ne vienmēr rēķinoties ar Latvijas likumiem, un nav nevienas institūcijas, kas šos likumus varētu atcelt, it sevišķi banku krīzes laikā tika pieņemti tādi, gan prezidenta pavēle, lēmumi, gan valdes lēmumi, kas nebūt nesaderēja ar likumu "Par Latvijas Banku", ka šai valstij ir sava armija, kas ir daudz profesionālāka par Latvijas armiju un kur arī disciplīnas līmenis ir daudz augstāks, jo šī ir gandrīz vienīgā bruņotā struktūra, kura nekad nevienu vēl nav nošāvusi bez pamata, kura nav iejaukta nekādos skandālos, nav trokšņojusi ne krogos, ne uz tirgus plača. Tas viss ir labi.

Bet ir jautājums - vai šī valsts ir saistīta vai nav pietiekoši saistīta ar Latvijas ekonomiku? No vienas puses tā it kā palīdz mūsu valstij, jo maksā mūsu valstij, Latvijai, zināmus meslus - atskaitījumus no sava budžeta. Bet viņi nosaka paši to, kādu summu viņi maksā. Bet viņi arī ietekmē citādi. Un vai šī ietekme vienmēr ir bijusi sekmīga, tas būtu mums jāizvērtē.

Ja mēs pavērosim, mēs tomēr redzēsim, ka Latvijas Bankas darbībā ir bijušas kļūdas. Es negribētu runāt tieši par pārejas periodu, jo pārejas periodā, kad mēs dibinājām savu patstāvīgu valsti, savu patstāvīgu naudas sistēmu, protams, tika pieļauta virkne kļūdu, kas ietekmēja daļēji arī mūsu ekonomiku, sevišķi mūsu ražojošo uzņēmumu situāciju. Taču es nedomāju, ka tajā brīdī būtu bijis kāds iespējamais valsts bankas vadītājs, kurš nebūtu izdarījis nekādas kļūdas. Ja viņš nebūtu izdarījis tādas kļūdas, ko izdarīja Repšes kungs, viņš būtu izdarījis varbūt citas, daudz smagākas. Un tāpēc nevajadzētu pie tā apstāties, jo cerams, ka vairāk mums mūsu valstī no komunistiskās ekonomikas, sociālistiskās ekonomikas uz brīvā tirgus ekonomiku pāriet nenāksies.

Nopietnas kļūdas tika izdarītas arī posmā, ko mēs saucam par banku krīzes posmu. Un visi šie gadījumi komisijā, kurā arī es strādāju, par banku "Baltija", mēs konstatējām, ka bankas "Baltija" krīze ir tomēr lielā mērā saistīta ar neapmierinošo Latvijas Bankas uzraudzību pār kredītbankām. Gan nepietiekamo vērību, kā veselā rindā šo banku vadību varēja sēdēt un vadīt agrāk krimināli sodīti elementi, kas nevienā citā valstī nebūtu bijis iespējams, ka netika pieņemti attiecīgi lēmumi savlaicīgi kontrolēt šo banku kredītpolitiku, kas bija ļoti vienkārši - atrast daudzās šajās bankās, atklāt kriminālus darījumus, kas noveda pie ievērojamu summu zaudēšanas. Bet arī tas ir pagājis, un, paldies Dievam, banka ir sapratusi, ir pieņēmusi pasākumus, un pēc tam vairāk bankas nav kritušas.

Tomēr mums ir problēmas, un es domāju, vēl visai nopietnas problēmas, kas ir saistītas ar to, ka Latvijas Banka diemžēl neuzticas, pirmkārt, Latvijai, Latvijas uzņēmējiem, Latvijas speciālistiem, bet daudzos jautājumos pārāk akli seko ārzemju padomiem un visādi stumj šīs ārzemju firmas, gan auditorfirmas un to pārstāvjus, visos iespējamos amatos, kuri ir saistīti ar bankām. Tikai tiem ir atļauts kontrolēt bankas, tikai tos Latvijas Banka vēlas redzēt kā administratorus un likvidatorus, tikai tie galu galā arī var ūtrupēt šo bijušo banku īpašumu. Rezultāti diemžēl nebūt nav tik spoži. Te jau runāja Kreitusa kungs, ka vienas bankas pārstāvis Berija kungs, vienas šīs ārzemju firmas "Deloitt & Touche" pārstāvis Berija kungs ir sarēķinājis, ka otra firma - "Copper & Lybrand" - ar saviem aplamiem audita slēdzieniem ir nodarījusi nevis 135, es tikai gribu palabot, bet 165 miljonu lielu zaudējumu Latvijas tautai. Un lielā mērā sekmējusi tos milzīgos zaudējuma apmērus, kas ir noticis ar bankas "Baltija" bankrotu.

To, protams, var izvērēt kā divu ārzemju firmu savstarpējās sacīkstes, bet šeit ir visai nopietns jautājums, tas ir tikai... es arī varu piekrist, ka tas ir tikai formāls paziņojums, jo nekas jau no tā nemainīsies, jo auditu jau neveic faktiski ārzemju firmas. Audita visas šīs darbības veic firmas, kurām gan ir tāds pats nosaukums kā ārzemju firmām, bet kuras ir šeit reģistrētas Latvijā un kur strādā lielāko tiesu mūsu pašu Latvijas pilsoņi, un tikai kādi vadītāji ir no ārzemēm. Un rezultātā rodas situācija, ka šie vadītāji nezina Latvijas likumu, nezina Latvijas ekonomiku, nezina latviešu valodu un bieži vien neorientējas situācijā. Savukārt pārvaldes aparātus viņi bieži vien komplektē nebūt ne no labākajiem kadriem, kas mums šeit ir. Es daudzus zinu, kas ir visai apšaubāmi kadri, kas ir paņemti šajās ārzemju firmās un kuri tagad ir uzticamākie pārbaudītāji. Tās visas arī ir ļoti nopietnas problēmas, ar kurām ir jārēķinās.

Un pats galvenais. Ka Latvijas Banka tomēr savu palīdzību Latvijas ekonomikai uzskata tikai šauri, ka tas ir turēt stingru latu un atskaitīt daļu savas peļņas Latvijas budžetā un ar to viņas palīdzība apmierinās. Es domāju, ka Latvijas Banka nevar būt atrauta no Latvijas ekonomikas, un šajā ziņā es varēju piekrist iepriekšējiem runātājiem, ka tādā gadījumā Latvijas Bankas stingrais lats var ilgstoši nenoturēties, jo galu galā katras valsts valūtas stabilitāti balsta tikai tās ekonomikas stabilitāte.

Tāpēc es uzskatu, ka Repšes kungs nebūt nav nemaldīgs, Repšes kungs ir pielaidis arī savā laikā kļūdas, kas ir ietekmējušas. Bet tajā pašā laikā mana partija uzskata un arī es tam piekrītu, ka šobrīd no izvirzītajiem kandidātiem viņš ir pats pieņemamākais. Ka viņš ir nogājis arī līdz ar Latvijas Banku lielu ceļu. Viņš bija drosmīgs, ka viņš uzņēmās toreiz šo darbu tad, kad viņam nebija varbūt pietiekamas sagatavotības šajā sfērā, bet tajā laikā arī nebija, jo pirms viņa bija gan viens cits Latvijas Bankas prezidents, kuram bija attiecīga izglītība un attiecīga prakse, bet man liekas, tikai retais šinī zālē varēs te pateikt, kas tad īsti bija pirms viņa par Latvijas Bankas prezidentu. Tas ir aizmirsts, tāds posms vispār. Un viņš ir audzis, un varbūt ne vienmēr viņš ir sapratis uzreiz savus maldus, bet viņš vienmēr ir pārdomājis, viņš vienmēr ir centies analizēt, viņš ir ārkārtīgi daudz apguvis, un es domāju, ka viņš... tas liecina, ka viņš ir augošs un, pats galvenais, cilvēks ar stipru mugurkaulu, kas mums arī ir nepieciešams.

Arī tas, ka viņš... kaut šajā lietā būtu arī atbildīgs lielā mērā šis Berijs, kas ir pēc viņa rekomendācijas iecelts par bankas likvidatoru... ka viņš atklāj visu šo afēru, kurā diemžēl visai nopietnu lomu spēlē arī šis cienījamais Berija kungs, viņš nepabaidījās, arī tas liecina, ka viņš neslēpsies aiz muguras, ies atklātu ceļu, un, ja kļūdīsies, tad viņš to atzīs.

Arī mūsu frakcijas sēdē viņš atzina savu atbildību par banku krīzi, viņš arī atzina, ka viņš vairāk domās turpmāk par Latvijas Bankas lomu visas valsts ekonomikas attīstībā, un es, tāpat kā citi toreiz, pacēlām savas rokas un nolēmām atbalstīt Repšes kunga ievēlēšanu par Latvijas Bankas prezidentu. Es ceru un faktiski esmu pārliecināts, ka viņš arī tālāk augs, arī tālāk paturēs savu stingro un principiālo pozīciju un atzīs un labos savas kļūdas, ja viņam gadīsies tādas pielaist. Paldies!

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Mēs noklausījāmies mītu, sarunas un stāstus. Patīkami, ka arī beidzot vairākuma pārstāvji nolēmuši mums pastāstīt kārtējos mītus. It sevišķi man bija patīkami dzirdēt, ja jau deputātu kungi māk arī rēķināt, arī kārtējo mītu par stingro latu. Paņemam pēdējos trīs mēnešus, jūnija mēnesī lats pret dolāru ir 0,54, pagājušo mēnesi jau bija 0,56, šomēnes - 0,58. Iespējams, ka mēneša beigas būs kaut kur jau 0,59. Tātad mēs paņemam uz 100 dolāriem, iznāk 54 lati, jūlijā uz 100 dolāriem ir jau 56 lati un jau šomēnes ir 58 lati. Tātad mēs varam saprast to, ka iznāk aptuveni, ka katru mēnesi lata vērtība krītas par 2% vismaz attiecībā pret dolāru jeb, protams, arī Amerikas ekonomika strauji krītas, kaut kāds ekonomiskais sabrukums tuvojas.

Tātad, ja šis process turpināsies ar šo stabilo latu, tad uz gada beigām varētu sasniegt kaut kur 24% robežas. Tātad man uzdots jautājums - par kādu lata stabilitāti un kas nes atbildību? Protams, ir patīkami turēt dolārus, un pēkšņi izrādās, ka tu esi daudz lielāka latu daudzuma īpašnieks. Kas atbild? Vai Latvijas Banka ar mistisko lata stabilitāti, vai te notiek kaut kāda kārtējā afera. Cienījamie kungi, kas dos atbildi? Un tad arī cienījamam vairākumam, nerunājiet par to, ka ir stabils lats, jo Latvijā algas nepalielinās attiecīgi šīm dolāru svārstībām pret latu. Tātad mēs varam runāt to, ka mākslīgi algu līmenis samazinās. Un tātad nekāda stabilitāte latam nav, nu varbūt Repšes kungs kā pretendents pastāstīs par Latvijas Bankas tālāko perspektīvu un kā var izskaidrot šos momentus. Varbūt, protams, tas atkal kārtējais Valūtas fonda pasūtījums. Protams, es nezinu, ka Bišera kungs uzskata, ka Repšes kungam ir stings mugurkauls, es pagaidām neesmu to taustījis. Pēc sēdes es pataustīšu, lai uzzinātu, kā ir. Kaut gan bieži vien liekas, ka šeit nav runa par stingru mugurkaulu, bet tieši par mīkstu mugurkaulu. Kad mūsu Latvijas Banka, tā saucamā valsts vai Vatikāna filiāle, patiešām klanās Valūtas fondam un neskatās uz Latvijas ekonomiku.

Protams, es uzskatu, ka šodien būtu jārunā pavisam par citu lietu, ka ir pienācis laiks Repšes kungu nomainīt, ir jāliek jauns bankas priekšsēdētājs, un tas varētu būt Elmārs Zelgalvja kungs. Tikai šeit arī man rada izbrīnu gan Saeimas, gan mūsu visu sistēmas necieņa pret citu kandidātu. Kad izrādās, ka Budžeta un finansu komisija pat neuzaicina otru pretendentu, bet automātiski jau deklarē to, ka mums ir tikai viena svētā govs, tas ir Repšes kungs. Protams, cerams, ka tā govs jau arī dod pienu, bet to es neņemos spriest. Tādēļ es tomēr, cienījamie kolēģi, aicinātu un uzskatu, kāpēc cienījamais Zelgalvja kungs netika uzaicināts kā kandidāts uz Budžeta komisiju. Tātad netiek uzskatīts, un tas nav nepieciešams.

Tāpat man arī gribas uzzināt, kā notiks balsojums, vai mēs lozēsim, vai automātiski Repšes kungs būs pirmais, un pēc tam jau Zelgalvja kungs uz balsojumu vairs neies. Kaut gan man ļoti interesē šis mehānisms, kā tas notiks. Tādēļ papriekšu mums ir jāiemācās korektas attiecības, korektas attiecības pret pretendentiem. Un iespējams, ka Zelgalvja kungs arī daudz interesantas domas stādītu priekšā gan Budžeta komisijai, gan arī kā nākošais, teiksim, bankas priekšsēdētājs, arī tās varētu realizēt, bet tas, izrādās, šinī valstī nevienam nav vajadzīgs. Protams, pareizi jau pateica arī Bišera kungs par to Vatikānu, kurā cilvēki dzīvo atsevišķi un dzīvo citādu dzīvi. Kaut kāda greizā spoguļu valsts, kurai ir sava armija, kurai ir savi likumi, kurai gandrīz ir sava nauda, nu, protams, arī savs karogs. Tādēļ es tomēr gandrīz gribētu uzzināt, cienījamais Repšes kungs, kur var pieteikties pie jums darbā, lai es padzīvotu varbūt kādu laiku no darba Saeimā pie jums. Tādā valstī dzīvot ir patiešām patīkami.

Un tādēļ es tomēr aicinātu deputātus nopietni padomāt, un nevajag pieņemt ne Repšes kungu kā mītu, ne kā leģendu, nevar pieņemt arī nekādu lata stabilitāti par leģendu, nav viņa, tā ir utopija kārtējo reizi. Tāpat es arī gribētu uzzināt, cik naudas, Repšes kungs, ir iztērēts jūsu tēla veidošanai, jo Latvijas Bankai ir speciāli finansu līdzekļi, kas tiek finansēts bankas tēla spodrināšanai, nu, tā kā jūs esat karogs un mīts, tad - cik šīs naudas ir iztērēts, cik ir samaksāts žurnālistiem, lai parādītos presē publikācijas par to, ka jūsu persona ir neaizvietojama? Protams, cienījamam Zelgalvja kungam diez vai no deputāta algas būtu tādi līdzekļi, lai varētu šos mazos atvērumus avīzēs pasūtīt un vajadzīgo tonalitāti. Šādu atbildi arī neesmu saņēmis un nezinu, diez vai saņemšu.

Tad varbūt arī interesanti, vai tomēr Repšes kungs, kas ir runājies ar valdošo vairākumu, arī vismaz no šīs tribīnes kādu vārdu pateiktu arī sliktai opozīcijai, jo iespējams, kā Krasta kungs uzskata, ja viņu neaicina, tad jau viņš nenāk. Tāpat arī Repšes kungs laikam uzskata, ka viņš ir speciāli kādam jāaicina. Un tāpat man tomēr interesētu jūsu konkrētā programma uz sešiem gadiem, pagaidām es zinu, ka patiešām Latvijā būs skaists bankas priekšsēdētājs ar cietu mugurkaulu, kas māk lidot ar deltaplāniem, kas nu kaut ko vēl tādu var izdarīt. Vai tas ir... Par to jūs balsosiet, vairākums? Ja jūs gribat par to balsot, balsojiet, tikai tad nebrīnieties, ka ārā stāvēs vēl noguldītāji, ka Latvijas ekonomika ies uz leju un nebūs Latvijai nekādu nopietnu perspektīvu nākotnē. Ja vienīgais mēs varēsim paņemt Henrija romānu, jo tur arī bija viens bankas darbonis, kurš turēja visu to bankas kapitālu sev mājās zem gultas, un tad noteiktā brīdī viņš bēga projām. Protams, iespējams, pēc tam mēs viņu prasīsim atpakaļ ar "Interpola" palīdzību, tikai tas Henrija laikā bija citādi.

Un tādēļ es, cienījamie kolēģi, aicinu šodien atbalstīt Zelgalvja kungu, kas ir daudz nosvērtāks, kas daudz nopietnāk skatīsies uz Latvijas ekonomiku. Un patiešām man ir nožēla jāizsaka, ne "Saimnieks", ne "Tēvzemei un Brīvībai", ne "Ceļš" nav varējis izvirzīt alternatīvu kandidātu. Tā nav valsts attīstība. Ja jūs atkal kārtējo reizi te esat nolēmuši to obligāto balsojumu, tad obligāti balsojiet, tikai ir kauns par to, par šiem obligātiem balsojumiem, kas iedzen valsti postā un nelaimē. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs runās Jānis Mauliņš , frakcija "Latvijai". Vai Mauliņa kungam pietiks deviņas minūtes? Nu, tad runājiet, un pēc pārtraukuma turpināsiet. Lūdzu!

J.Mauliņš (TKL). Godātā Saeima! Dāmas un kungi! Krievu rakstniekam Čehovam ir stāsts "Cilvēks futrālī". Stāsta pamatdoma: cilvēks, baidīdamies no nepatikšanām, no riska, nēsā līdzi visur lietussargu un tāpēc piedzīvo lielas nepatikšanas. Vadīšanas teorija šo savdabīgo rīcību vērtē kā riska palielināšanu ar bailēm riskēt. Tas nozīmē, ka izvairīties no riska dažkārt nozīmē lielāku risku. Einara Repšes kā Latvijas Bankas prezidenta darbībā vairākkārt novērota šāda tipa rīcības modelis. Pārbaidīts no inflācijas karuseļa un neticēdams savām un bankas spējām no tā iziet, viņš liedza segt ar Latvijas Bankas banknotēm preces, graudus konkrēti, kas jau bija izgājušas tirgū, un tāpēc finansu apritei nevarēja kaitēt. Tas notika Godmaņa valdības laikā, tika ne tikai iegāzta Godmaņa valdība, bet dots arī ievērojams trieciens Latvijas lauksaimniecībai, no kura tā īsti nav attapusies vēl tagad. Lats ieguva superstabilitāti pret ārzemju valūtām. Tā vērtība uz ārpusi auga, bet iekšzemē valdīja stagnācija. Šis bīstamais stagnācijas veids. Stagflācija, par ko tolaik pietiekoši pamatoti rakstīja mūsu vadošie finansisti, bija Latvijas Bankas prezidenta Einara Repšes riska baiļu radīta. Pasaulē nereti ir novērojama tāda parādība, ka darbinieks, kas, savu skaisto tēlu sargādams, sēž ziloņkaula tornī, norobežodamies no pārējiem, rūpēdamies tikai par savu dārziņu, par savu šauro virsuzdevumu, noraidīdams kolēģu aicinājumus iesaistīties kopējos procesos, palīdzēt savaldīt bīstamās Straume s, kas apdraud arī pašu ziloņkaula torni, nepārmetīsim Einaram Repšem par bezdarbību bankas "Baltija" kontrolē, kad šajā bankā notika lielie finansu piramīdas celšanas un izsaimniekošanas darbi, viņš, nebūdams mācīts finansists, varēja nesaprast, ka bankas ātraudzes ar milzīgajiem depozīta procentiem labu galu neņems, bet, kad banka pārtrauca izmaksāt naudu, nevajadzēja solīt neizpildāmus brīnumus, tā jau bija no Latvijas Bankas prezidenta puses negodīga rīcība. Vēl negodīgāka rīcība sekoja, kad Latvijas Banka pārņēma banku "Baltija" savā pārziņā, būtībā bez likumīga pamata, un sāka banku "Baltija" izsaimniekot, sagraut, lai gan vienīgais pareizais ceļš bija to saglabāt, kapitalizējot noguldījumus, pārvēršot tos akcijās. Diemžēl Latvijas Banka ar Uģa Grūbes palīdzību veica bankas daudzo nodaļu izpostīšanas darbu. Šis izpostīšanas radītais zaudējums gandrīz vai salīdzināms ar Godmaņa un Kinnas veikto kopsaimniecību izpostīšanu Latvijas laukos. Skaistas izremontētas nodaļu telpas palika tukšas, dārgas, modernas iekārtas tika demontētas, datori izandelēti draugiem par 5 latiem gabalā. Vai tālāk jāstāsta, jūs visi zināt, ka no bankas "Baltija" līķa barojas glūmīgas hiēnas, līdz pat šai dienai cērtot zobus arī elektrības maksātāju maciņos caur "Latvenergo", un tā tālāk.

Jūs varat aizrādīt man, ka ar atpakaļejošu datumu visi gudri, ka par pagātni runāt viegli. Labi, paskatīsimies nākotnē. Einars Repše apgalvo, ka Latvijas maksājumu bilance esot pozitīva, proti, Latvijas Banka valūtu vairāk iepērk nekā pārdod. Tas ir "Lauku Avīzes" 26.numurā. Ja tā ir taisnība, valsts bankas prezidentam vajadzētu painteresēties, kā tas var būt. Preču un pakalpojumu eksports jau ilgstoši ir krietni mazāks par importu, arī tūristi no Latvijas izveduši vairāk naudas nekā ārzemnieki iztērējuši šeit. Ja var ticēt oficiālām ziņām, arī aizņēmumi ārzemēs nav neko daudz pieauguši, tad no kurienes radusies pozitīvā maksājumu bilance? Par šo pretrunu Latvijas Bankas prezidentam nevajadzētu bērnišķīgi priecāties, kā kādreiz viņš priecājās par komercbanku bumu, bet gan nopietni uztraukties par šo Dieva brīnumu. Kā zinām, Dieva brīnumi allaž beidzas ar drūmu atmošanos peļķē, ja savlaicīgi nav padomāts par to rašanās cēloņiem un darīts viss nepieciešamais, lai krahu novērstu vai vismaz mazinātu tā triecienu.

Latvijas Bankas prezidentam vēl mazāk pamata lepoties ar pozitīvo maksājumu bilanci, jo tā nav Latvijas Bankas nopelns, bet gan saimnieciski finansiālās aprites rezultāts. Kāpēc negatīvā saimnieciskā aprite dod pozitīvo finansiālo apriti, varētu būt... derētu tuvāk papētīt gan Latvijas Bankai, gan lūgt palīdzību tiesībsargājošām institūcijām, lai vēlāk nav jāplāta rokas un jātaisnojas, ka, lūk, Liepājas ostā nelegāli izvesti koki, ka Latvijas Banka nav izmeklēšanas iestāde, kā tas notika bankas "Baltija" skandāla laikā.

Nepatīkami dzirdēt no pasaulē atzītas bankas prezidenta taisnošanos, ka viņam neesot bijis ne likumu ierosinātāja, gan izmeklētāja tiesību. Katram pilsonim ir tiesības iesniegt likumprojektus, kā arī lūgt tiesībsargājošas institūcijas pasargāt saimniecību no blēžiem un zagļiem. Einars Repše diemžēl sēd ziloņkaula tornī un tikai elementāri rēķina, lai lats atbilstu valūtas grupas jeb groza kursam. Visās tirgus ekonomiku iesākušās zemēs, kur ārzemju aizdevumi ienāk vairāk, nekā tie šobrīd jāatdod, valsts valūtu...

Sēdes vadītājs. Mauliņa kungs, piedodiet, astoņas minūtes pēc pārtraukuma jūsu rīcībā būs vēl laika. Pirms pārtraukuma lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Saeimas sekretāra biedru Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātu!

Godātie kolēģi, kamēr tiek izdrukāti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam Ventam Balodim, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vadītājam.

V.Balodis (TB). Godātie Budžeta komisijas locekļi, lūdzu pārtraukumā pulcēties uz nelielu komisijas sēdi komisijas telpās!

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, vakar mūsu kolēģis Jānis Straume palika 35 gadus jauns. Sveicam viņu! (Aplausi.) Lūdzu uzmanību!

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Edgars Bāns , Indulis Bērziņš , Oļģerts Dunkers, Indulis Emsis, Ludmila Kuprijanova , Paulis Kļaviņš, Andrejs Naglis , Leopolds Ozoliņš , Jānis Rāzna , Juris Sinka, Ēriks Zunda , Jānis Ābele. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 12.00.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis .

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, turpinām apspriest jautājumu par Latvijas Bankas prezidenta ievēlēšanu. Debatēs turpina uzstāties deputāts Jānis Mauliņš - frakcija "Latvijai". 8 minūtes jums vēl.

J.Mauliņš (TKL). Godātie deputāti! Einars Repše diemžēl sēd ziloņkaula tornī. Un tikai elemetāri rēķina, lai lats atbilstu valūtas grupas jeb groza kursam. Tur pietiek ar vienkāršu vienreiz vienu. Visās tirgus ekonomiku iesākušās zemēs, kur ārzemju aizdevumi ienāk vairāk, nekā tie šobrīd ir jāatdod, valsts valūtu, nostabilizēt ir gaužām viegli. Sevišķi, ja aizdotā valūta netiek intensīvi izmantota investīciju, preču iegādei ārzemēs, tehnoloģijas iepirkšanai ārzemēs, bet izlietota pašmāju izdevumu apmaksai. Skaidrs, ka valūta jāmaina pret latiem, lai samaksātu algas strādniekiem. Arī māju zemes un rūpnīcu pārdošana dod valūtu. Bet kāds gan tur ir nopelns valsts bankai? Vai ar to ir jālepojas valsts bankas prezidentam? Ko iesāksim tad, kad viss būs izpārdots jeb, moderni izsakoties, privatizēts? Kur ir Latvijas Bankas prezidenta analīze par šiem jautājumiem? Einars Repše priecājas, ka Šķēles valdība ir bijusi bagāta, glabājot valsts bankā 30 miljonus pārpalikušo līdzekļu uz procentiem. Valsts, lūk, budžeta līdzekļos tā iegūstot, jo procenti pieaugot. Repše nevēlas saprast, ka Latvijas Banka, Latvijas valsts kase vienādi pieder Latvijas suverēnajai tautai. Ja no vienas kabatas izņem procentus un ieliek otrā kabatā, valsts bagātība nepalielinās. Gluži otrādi - samazinās, jo šie 30 miljoni nav likti lietā. Šo līdzekļu bezdarbības dēļ Latvijā dzimst mazāk bērnu, uz studentu iestāju laiku tiek slēgta Nacionālā bibliotēka, atņemot iespēju jaunajiem mācīties. Tiek sagrauta Enciklopēdiju izdevniecība, netiek pildīts likums par kompensāciju represētajiem, par subsīdijām lauksaimniekiem un tā tālāk. Vārdu sakot, nav finansiālas aprites. Kad sāksies īstā ārzemju aizdevumu atmaksa, bet ražotņu Latvijā nebūs pietiekoši, lai ar valūtu parādus segtu, ziloņkaula tronī sēdošais bankas prezidents, cerams, beidzot sapratīs, ka šis tronis nav atšķirts no Latvijas kopējās saimnieciskās aprites, ka ar lata kursa matemātisku aprēķināšanu vien bijis par maz, ka tronis tūlīt bruks. Diemžēl tad būs par vēlu.

Nerunāšu par PSRS rubļu vagonu, kas ar Einara Repšes un Godmaņa ziņu kaut kur kaut kādā veidā izkūpējis gaisā. Šīs lietas izmeklēšana jāatliek uz vēlāku laiku. Nerunāšu par to, kāpēc un kur drošā apsardzībā Einars Repše būvē helikopteri. Arī tas ir nākotnes jautājums. Katrā ziņā Repšes nelielā kļūda bija ietiepīgā prasība taisīt štancētos bleķa vienlatniekus un divu latu monētas, kuru arvien pieaugošā viltošana rada stresu sabiedrībā, un šis stress ir liels zaudējums būtībā.

Godātie kolēģi, lai gan daudziem no jums Einars Repše šķiet tīrs, balts un gudrs. Esmu spiests atvainoties, ka visas viņa kļūdas pārskaitīt nevaru laika trūkuma dēļ. Vēl tikai pieminēšu vienu būtisku trūkumu. Pēc Einara Repšes intervijām un sarunām nav manāms, ka viņš saprastu saimnieciski finansiālās aprites mehānismu, tā saistību un likumsakarības, kā to saprot profesors Ervids Grinovskis un Tautas kustības "Latvijai" kandidāts uz Latvijas Bankas prezidenta amatu profesors Elmārs Zelgalvis. Sabiedrībā šobrīd negodīgi tiek izplatīts mīts, ka, nomainot Repši, tiks satricināts lats. Sāksies inflācija. Nekas tamlīdzīgs nenotiks, ja par Latvijas Bankas prezidentu fiziķa vietā iecels finansu profesoru. Skaidrs ir tas, ka Elmārs Zelgalvis ziloņa tronī nesēdēs, no sadarbības ar valdību nevairīsies, savus un savu darbinieku ienākumus neslēps, kā to dara Einars Repše. Elmāra Zelgalvja vadībā tālākajā nākotnē pareizas valsts bankas darbības dēļ, lata sabrukums nedraudēs nākotnē, jo banka būs atbalstījusi Latvijas saimnieciskos procesus, kā to dara visas līdzīgās bankas savās zemēs.

Nobeigumā atgādināšu, ka Igaunijā un Lietuvā ir mainījušies valsts banku prezidenti, nekas ļauns no tā nav noticis. Gluži otrādi. Igaunija ir aizgājusi krietni priekšā Latvijai. Zināmā mērā tas ir valsts bankas darbības nopelns. Godātie deputāti, novēlēsim arī mūsu zemei šādu attīstības ceļu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Imants Liepa , frakcija "Latvijai".

I.Liepa (TKL). Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie klātesošie! Es šo gadījumu pieteikties debatēs izmantoju, lai saasinātu dažus jautājumus, kas ir saistīti ar aizvadīto sešu gadu periodu Latvijas Bankas darbībā un mūsu valsts ekonomikas kontekstā. Atbilstoši likumam "Par Latvijas Banku", Latvijas Bankai ir jārūpējas mazliet plašākā aspektā, nekā tas praktiski ir darīts uz šodienu. Šodien būtībā ir ļoti nozīmīga diena Latvijas ekonomikai, Latvijas finansu sistēmai un Latvijas tautsaimniecībai kopumā, jo šodien iezīmējas pāreja no viena sešu gadu perioda uz otru periodu. Ir īstā diena un vieta, kur izvērtēt, kā bijis un arī to, kā vajadzētu būt. Protams, es neesmu finansu speciālists un varu uzstāties tikai sava viedokļa aspektā. Tā, lūk, šodien mēs esam nonākuši pie Latvijas Bankas prezidenta vēlēšanām. Uz šo amatu pretendē divi kandidāti. Tie ir Einars Repšes kungs un Elmārs Zelgalvja kungs. Un atļaujiet man teikt dažus vārdus par abiem šiem pretendentiem. Ne tikai par vienu vien.

Un tā. Vispirms par esošo bankas prezidentu. Neapšaubāmi, ka Einaram Repšes kungam pieder vairākas nenoliedzamas priekšrocības. Pie šīm priekšrocībām pieder jau tik daudz aprunātā lata stabilitāte. Pie šīm priekšročībām pieder sešu gadu pieredze. Neapšaubāmi, pie šīm priekšrocībām pieder arī jaunība. Arī tas ir vērā ņemams moments. Izvērtējot iepriekšējo sešu gadu pieredzi, lasot Latvijas Bankas publikācijas par šīs bankas darbību, es varu secināt, ka šīs bankas darbībā ir sastopamas vairākas nozīmīgas pozitīvas iezīmes. Par šīm pozitīvajām iezīmēm šeit labi izteicās deputāts Bišera kungs un arīdzan deputāts Kreitusa kungs. Tāpēc atļaujiet man vērst arī... Jā, vēl gribu piebilst, ka pie visa tā labā, kas ir izdarīts, gluži tāpat kā jebkurš cilvēks, kas ir centies pildīt savu pienākumu, Repšes kungs pelna pateicību, un paldies no deputātiem, no Saeimas un arī no valsts iedzīvotājiem.

Bet tanī pat laikā es gribu norādīt, ka pašreizējā bankas prezidenta darbībā ir bijuši momenti, kurus, mīksti izsakoties, varētu raksturot ar neziņu, vai pat zināmā mērā ar mulsumu. Kur tad ir izpaudušies šie neziņas vai mulsuma elementi? Es gribu atzīmēt tikai dažus momentus. Proti, tanī pašā lata stabilitātes aspektā. Tas ir labi, ka mums ir stabils lats. Nu vismaz tādā izpratnē, kā šodien vairākums runāja un izprot, arī tas ir labi, un nenoliedzami, ka šajā jomā, neapšaubāmi, pozitīvs ieguldījums ir pašreizējam Latvijas Bankas prezidentam.

Taču vēl labāk būtu, ja šī stabilitāte būtu bāzēta uz vietējo, uz mūsu valsts ekonomiku, ja Latvijas Bankas darbība tādā vai citādā aspektā kā savu virsuzdevumu būtu uzskatījusi Latvijas ekonomikas stimulāciju. Šeit ir bijušas vairākas iespējas to darīt, diemžēl laika trūkuma dēļ es pie tā nevarēšu tuvāk pakavēties. Par lata stabilitāti un it īpaši lata reālās vērtības aspektā šeit jau izteicās Kreitusa kungs.

Tālāk es domāju, ka Latvijas Bankas krīze arī ar citu Latvijas Bankas prezidentu šīs Bankas vadībā noteikti arī būtu iestājusies. Tāds ir kopējais postsociālisma valstu attīstības sprints, bet jautājums ir cits. Vai šai krīzei vajadzēja būt tik dziļai un galu galā nogulētai? Ja savlaicīgi būtu krīzes simptomi pamanīti un profesionāla pretdarbība veikta, šī krīze nebūtu tik dziļa un nebūtu cietuši simtiem tūkstoši Latvijas iedzīvotāju. It īpaši bankas "Baltija" noguldītāji un arī citu banku noguldītāji, kuras bankrotēja.

Es domāju, ka šīs nogulēšanas iemesls, varbūt nogulēšanas cēlonis, ir neizpratne, varbūt apmulsums dotajā brīdī un neziņa, kā rīkoties.

Tālāk es domāju, ka Latvijas Bankas prezidenta zināma nepareiza izvēle bija arī bankas "Baltija" likvidatoru izraudzīšanā. Vērtējot pēc tām publikācijām, kas deputātam ir pieejamas, Nuberija kunga un tā otra kunga darbība neizraisa absolūti nekādu uzticību. Iespējams, ka es maldos, nebūdams speciālists, bet vēlreiz pasvītroju. Ņemot vērā tās publikācijas, kas man ir pieejamas, šo kungu rīcība izskatās nekompetenta, varbūt pat tendēta. Šādu speciālistu izvēlē taču Latvijas Bankai bija izšķirošā nozīme. Rekomendācijas taču nāca no Latvijas Bankas.

Protams, te var runāt par kredītpolitiku un tā tālāk. Kaut gan zināmā mērā ieskatīties aizvadīto sešu gadu perioda darbībā ir pagrūti, jo, neskatoties uz likuma "Par Latvijas Banku" 43.pantu, kurā ir teikts, ka Latvijas Banka atrodas Latvijas parlamenta, tas ir, Saeimas uzraudzībā, lūk, es neesmu šeit kopš 1995.gada rudens, strādādams par deputātu, saņēmis vai pat redzējis Latvijas banku oficiālu atskaiti, kas būtu iesniegta savai uzraudzības organizācijai. Iespējams, ka te sava vaina ir jāuzņemas arī Saeimai, Saeimas Prezidijam, kura vadība nav attiecīgi mudinājusi šo sešu gadu laikā šādu atskaiti iesniegt. Mēs visi zinām, ja es neprasu atskaiti, tad arī neviens labprātīgi tādu iniciatīvu neizrāda.

Un vēl ir viens moments, par kuru gribas akcentēt uzmanību. Proti, tas ir Repšes kunga darbība mūsu valsts finansu jautājumos ne tikai kā Latvijas Bankas prezidenta, bet arīdzan kā Latvijas Republikas Naudas reformas komitejas locekļa darbība. Es domāju, ka šī komiteja ir pieļāvusi nopietnas kļūdas. Tagad par lata devalvāciju runājam varbūt, es iestājos simtprocentīgi pret tādu, bet toreiz, kad noteica Latvijai lata kursu, iespējams, ļoti iespējams, ka tas bija pārforsēti augsti noteikts, šis Latvijas lata kurss. To noteica trīs vīri, un, lūk, tā rezultātā mēs tagad, mūsu rūpniecība, mūsu eksports sastopas ar objektīvām grūtībām. Un, lūk, mūsu finansu apritē ļoti nozīmīga vieta ir sertifikātiem - 3 miljardu vērtībā. Kas noteica un kas piedalījās kopējās valsts vērtības izvērtēšanā, kopējā sertifikātu apjoma noteikšanā un atsevišķu sertifikātu nominālvērtības noteikšanā? Lūk, es domāju, ka šajā gadījumā arī Latvijas Banka nevarēja stāvēt nomaļus un sacīt - tas neietilpst manā kompetencē, ejiet gabaliņu tālāk! Šeit Latvijas Bankai kā mūsu finansu centram noteikti vajadzēja sacīt savu vārdu un ieņemt aktīvāku pozīciju. Vairs nav palicis ilgs laiks, kad mums būs jādzēš šie sertifikāti. Par ko mēs dzēsīsim un kā pēc diviem gadiem šajā aspektā izskatīsies mūsu valsts, to ir grūti paredzēt. Un tāpēc, uzsākot, lūk, šo afēru ar sertifikātiem, par to vajadzēja ļoti nopietni pārdomāt. Šīs pārdomātības nebija, un līdz ar to arī tas zināmā mērā ir mūsu pretendenta Eināra Repšes darbības rezultāts.

Tālāk dažus vārdus es gribu teikt par savas frakcijas kolēģi - profesoru Elmāru Zelgalvi. Man kā frakcijas biedram nebūtu varbūt ētiski slavēt, tāpēc es pieskaršos tikai diviem aspektiem, un ļoti īsiem. Pirmais, tas ir kompetences jautājums. Visā savā dzīves laikā un zinātniskās darbības laikā kolēģis Elmārs Zelgalvis ir pierādījis sevi kā ļoti kompetentu finansu speciālistu, un to nesaka tikai tāds vai cits deputāts, bet to ir atzinušas oficiālas starptautiskas konferences, to ir atzinušas attiecīgas habilitācijas padomes, kuras ir piešķīrušas habilitētā doktora grādu, un tā tālāk. Ja kāds ir gājis šim ceļam cauri, tas ļoti labi saprot, ka tā nav viegla lieta, ka tas ir mūža darbs, kas prasa pārdomātu darbu un zinātnisku risinājumu. Zinātnisku risinājumu arī tad, ja lēmums ir jāpieņem informācijas un laika deficīta apstākļos. Spriežot pēc Zelgalvja kunga zinātniskajām publikācijām, pēc finansistu atsauksmēm, lūk, viņš ir vīrs, kas ir spējīgs uz šādu risinājumu. Tas ir kompetences jautājums.

Otrs ir godprātības jautājums. Neviens no klātesošajiem, nedz arī no klātneesošajiem nevar Zelgalvja kungam pārmest tādu vai citādu sašmucēšanos finansu jomā. Viss mūžs ir pavadīts godprātīgā darbā, un tas ir ārkārtīgi daudz un ārkārtīgi vajadzīgs, tas, ko Latvija šodien prasa. Tādi ir labi vārdi divos aspektos par manu frakcijas biedru. Pārpratumu novēršanai es gribu sacīt, ka tas, ko es labu sacīju par vienu no pretendentiem, nenozīmē, ka attiecībā uz otru pretendentu tas būtu jāsaprot ar pretēju nozīmi. Gluži otrādi! Abi pretendenti, es domāju, ir cienīgi šī amata ieņemšanai. Katrs to ir pierādījis citādi, un es negribu nedz vienu īpaši izvirzīt, nedz otru atvirzīt. Tas ir deputātu izvēles jautājums. Bet tanī pat laikā ļoti žēl, ka pašreiz ir radusies tāda pārliecība, ka šeit konkurence ir negodīga, ka šeit ir "uzpūsta" vienas puses atbalstīšana un otras puses labo īpašību ietveršana informatīvajā blokādē. Tas nav godīgi. Ja mēs izejam Latvijas valsts un Latvijas iedzīvotāju interesēs, mums ir jāatklāj tik svarīgu amatu pretendentu kā viena, tā otra pozitīvās un negatīvās iezīmes. Un tad mēs varam svērt un vērtēt nevis ar obligātiem, kuluāros sarunātiem balsojumiem, bet atbilstoši esošajai situācijai objektīvas izvēles ceļā.

Un vēl es gribu nobeidzot aicināt arī otru pretendentu uzstāties no šīs tribīnes un dot tādu pašu analītisku, zinātniski analītisku pārskatu, kādu to deva Zelgalvja kungs. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Ziedonis Čevers , Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

Z.Čevers (DPS). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Atskatoties uz pavadītajiem sešiem gadiem, Latvijas Bankas prezidenta amatā Einars Repše visvairāk uzslavu izpelnījies par stingro monetāro politiku, un lielāko nopēlumu - par vājo komercbanku uzraudzību. Šobrīd varam teikt, ka daudz kas ir panākts gan vienā, gan otrā jomā. Taču tas nav pasargājis no kļūdām, kuru cēloņu sakarība, vispusīga analīze jāizmanto banku sistēmas nostiprināšanai. Latvijas Bankai jāiemācās būt ekonomikas lielmeistarei, kas rēķina vairākus variantus, vairākus gājienus uz priekšu. Katrā variantā paredzot naudas funkciju praktisku darbību, stabilu valūtas kursu, dziļi pārdomātu naudas politiku, kas kalpotu tautsaimniecības augšupejai. Es atkārtoju - tautsaimniecības augšupejai, iedzīvotāju dzīves kvalitātes kāpināšanai. Tāpēc jo smagāks šķiet ekspertu apgalvojums, ka Baltijas valstu valūtas stabilitāte izraisījusi dzīves līmeņa pazemināšanos. No otras puses, tas ir šo valstu valdību un centrālo banku lielākais lepnums. Bet naudas izmantošanas stratēģija un taktika nekad nedrīkst būt pašmērķis. Nauda ir viens no vissmalkākajiem ekonomikas progresa instrumentiem. Nedomāju, ka tāds īpaši šobrīd apšaubītu lata nozīmi. Taču lata stabili augstais kurss attiecībā pret citu valstu valūtām nav pilnīgi autonoms tautsaimniecības stāvokļa rādītājs. Stabili augsts un augošs valūtas kurss nav mērķis, bet līdzeklis tautsaimniecības stabilizācijas sasniegšanai. Šeit vietā atzīmēt Vācijas pieredzi, kur nosacīti šādi kritēriji bankas darbības vērtēšanai, tas ir, cik lielā mērā monetārā politika veicina to īstenošanu: attīstības tempu stabilitāte, bezdarba un cenu līmeņa sabalansētība jeb inflācijas kontrole, bezdarba līmenis, maksājumu bilances izlīdzināšana.

Principiāla nozīme ir tam apstāklim, ka šī četrstūra likuma augsts valūtas kurss nav kritērijs un mērķis, bet tikai līdzeklis minēto četru prioritāšu īstenošanai. Einara Repšes tikšanās laikā ar DPS frakciju šie jautājumi tika vispusīgi diskutēti. Repšes kungs to uztvēra ar izpratni, un frakcijā tika panākta vienošanās, ka Latvijas Bankas nākotnes politika tās iespēju robežās būs vērsta uz tautsaimniecības attīstību.

Runājot par komercbanku uzraudzību, acīmredzot nebūtu pareizi šobrīd meklēt konkrēto vainīgo jeb cēloni, kas izraisīja banku krīzi. Taču nevar noliegt faktu, ka šajā laikā ļoti smagā stāvoklī atradās lielākā daļa Latvijas banku un krīzes rezultātā cieta simtiem uzņēmumu, uzņēmēju un tūkstošiem noguldītāju. Nedrīkst aizmirst arī tos morālos un materiālos zaudējumus, kurus cieta Latvijas kā civilizētas, demokrātiskas un uz tirgus ekonomiku orientētas valsts tēls. Nebūs pārspīlēts, ja teiksim, ka tieši šajā laikā palielinājās handikaps starp Igauniju un Latviju, kas šobrīd ļauj runāt par iespējamību Igaunijai ātrāk nekā Latvijai kļūt par Eiropas Savienības locekli. Neapšaubāmi, ka pirms krīzes Latvijas Bankas sistēma bija vismaz vienā līmenī, ja ne augstākā, salīdzinot ar Igaunijas bankām. Par ko šodien mēs diemžēl runāt nevaram, jo redzam aktīvu un profesionālu igauņu banku darbību Latvijā, kamēr komercbankas Igaunijas tirgū neizrāda kaut cik vērā ņemamu iniciatīvu. Runājot par krīzes seku likvidēšanu, valdības un Latvijas Bankas darbību nevar novērtēt kā viennozīmīgi pozitīvu. Ja līdz krīzei valdība pārāk izšķērdīgi garantēja dažādus reizēm apšaubāmus projektus un Latvijas Banka pārāk vienkārši uzraudzīja komercbanku darbību, tad šobrīd ir vērojama aiziešana otrā galējībā. Gandrīz nekādu valsts garantiju pat valstij vitāli svarīgu projektu finansēšanā, un Latvijas Bankas pārlieku stiprā kontrole pār komercbankām, kas novedusi pie stāvokļa, ka Latvijā daudz mazāk nekā Lietuvā un Igaunijā banku līdzekļi tiek iesaistīti iekšējos kredītos. Šeit, protams, var iebilst, ka mūsu kredīti ir drošāki nekā kaimiņu valstīs, par ko liecina Latvijas augstais kredītu reitings. Taču labs kredīta reitings nav pašmērķis, un pārspīlēts mēģinājums to stabilizēt un novest pie absurda, jo vislabākā sakārtotība un miers, kā zināms, raksturīgs ir kapsētai.

Latvijas Banka līdz šim demonstrējusi augstu profesionalitāti, un galvenokārt ierobežošanas un aizliegšanas jomā. Tas, protams, ir ļoti nepieciešams, taču nav pietiekami sekmīgi banku sistēmas attīstībai. Ir stingri jāievēro proporcijas starp saprātīgu aizliegumu un saprātīgu risku. Lēmuma pieņemšanas teorijā viens no pamatpostulāiem nosaka, ka ļoti bieži pat nepareiza lēmuma pieņemšana ir mazāk kaitīga sistēmas attīstībai nekā lēmuma nepieņemšana vispār.

Diemžēl pēdējā laikā jākonstatē, ka Latvijas Bankas vadība ir izvēlējusies taktiku - labāk nedarīt, nekā riskēt, kļūdīties. Šāda taktika ļoti izdevīga mūsu ārzemju konkurentiem, jo rada viņiem neapšaubāmi priekšrocības sacensībā ar vietējām bankām, kuras pilnībā ir pakļautas Latvijas Bankas jurisdikcijai.

Es gribēju šodien arī kritizēt Repšes kungu un ieteikt viņam labāk sadarboties ar Latvijas Republikas valdību. Bet šodien šeit zālē dzirdētais mani pilnīgi pārliecināja, ka pārmetumus nav jāizsaka Repšes kungam, bet gan tiem ministriem, kas ir darbojušies neatkarīgās Latvijas valsts valdībā. Es domāju, ka mūsu valdībā dažādos laika sprīžos ir darbojušies tā saucamie finansu ekonomiskie eksperti, es runāju par Aivaru Kreitusu, kas bija viens no pirmajiem ekonomikas postulāta ideju autoriem par G-24 kredītu dalīšanu Latvijā, cilvēks, kurš savā laikā bija viens no aktīvākajiem lata devalvācijas kursa autoriem un Latvijas Bankas kritizētājiem, viens no cilvēkiem, kurš ir strādājis par Latvijas valsts finansu ministru un ne ar vienu savu darbību vai dokumentāri pierādāmu faktu nav apliecinājis Latvijas lielo patriotismu apkrāpto cilvēku priekšā, jo nevienu priekšlikumu personīgi kā finansu ministrs nav iesniedzis. Vēl jo vairāk mani izbrīna fakts, ka atļaujas šeit, lielajā Saeimas zālē, izplatīt baumas, ka it kā Repšes kungs saistīts ar tā saucamo "vagonu skandālu", kā nekam labāk tas ir zināms pašam Kreitusa kungam, kurš tanī laikā bija ekonomikas ministrs. Un nevienam citam kā viņam vajadzēja griezties valdībā tikpat aktīvi kā šodien darbaļaužu aizstāvim šeit, Saeimas tribīnē. Es esmu pārsteigts, ka mūsu bijušajiem valdības vīriem ir tik īsa atmiņa, kas ir orientēta uz tīro konjunktūrismu - kad vajag - paslavēšu, gad vajag - kritizēšu. Īsa atmiņa gandrīz visos jautājumos, kas skar tautsaimniecības attīstības tendences no 1991.gada, kur aktīva dalība bija tieši šiem valdības vīriem.

Es rekomendētu izmantot visas iespējas, kas ir dotas mūsu bijušajiem ministriem arī arhīvu lietās un vēsturisko tradīciju garā, jo var paļauties pilnīgi uz drošu savas sievas konsultāciju. Man ļoti žēl, ka bijušajiem valdības vīriem ir ne tikai īsa atmiņa, bet viņu izglītības līmenis neatbilst runām šeit, Saeimas tribīnē.

Bet, runājot par valdības un Latvijas Bankas mijiedarbību, es ceru, ka Repšes kungs mācēs arī turpmāk paredzēt viena vai otra populista atrašanos valdībā un saglabās tikpat stingru nostāju, aizstāvot Latvijas Bankas monetāro politiku, bet tanī pašā laikā strādās cieši roku rokā ar Latvijas valdību, par to, par ko viņu uzteica arī Demokrātiskā partija "Saimnieks", par tautsaimniecības attīstību.

Es aicinu atbalstīt Repšes kungu šinī augstajā amatā, cerot, ka varbūt mēs visi mācīsimies - i valdība, i Latvijas Banka - no abpusēji pieļautajām kļūdām.

Runājot par Zelgalvja kungu, no savas puses varu apliecināt visdziļāko cieņu šim cilvēkam, finansistam, kurš, būdams opozīcijas pārstāvis, ir parādījis sevi kā īsts Latvijas patriots, jo, ar viņu kopā strādādams Budžeta komisijā, varu apliecināt, ka viņš bija vienmēr konstruktīvs, vienmēr prata piedāvāt pareizus lēmumus, kas ne vienmēr varbūt tika uzklausīti tikai tāpēc, ka viņš ir opozīcijā. Es rekomendētu Zelgalvja kungu, Repšes kungs, jums izskatīt iespēju kā pietiekoši kompetentu un labu finansistu, kuram atmiņa ir daudz labāka nekā dažam labam mūsu bijušajam ministram. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Andris Rubins , pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts, medicīnas profesors, tautas kopa "Brīvība"). Deputāti, partijnieki un baņķieri! Laiks ir karsts tiešā un pārnestā nozīmē, un man nav saprotams, kāpēc jūsu partiju biedri nevarēja vienlaicīgi ar Krasta vēlēšanām iztaisīt arī Repšes vēlēšanas.

Latviju, Saeimu un valdību pārvalda tikai viena partija. Kā mani vēlētāji saka, tā ir Latvijas izsaimniekotāju partija, kuru veido vairākas frakcijas, tas ir "Latvijas ceļš", "Tēvzemei un Brīvībai", LNNK, "Saimnieks", "Zemnieki", Kristīgie demokrāti un citi. Un tā izvirzīja Repši atkārtoti par specializētā uzņēmuma "Latvijas Banka" prezidentu. Un es jūs apsveicu, Einar Repše, ar ievēlēšanu, jo balsis ir jau saskaitītas un zināmas. Bet man ir tikai viens ierosinājums. Kāpēc tikai uz sešiem gadiem? Vajadzētu tāpat kā tiesnešus - uz mūžu, lai jūs tur sēžiet, sēžiet un sēžiet.

Jūs, Repše, kā matemātiķis, fiziķis esat daudz izdarījis, jo, kā masu mediji saka, lats ir stabils. Es nevaru analizēt Latvijas Bankas darbu par pēdējiem sešiem gadiem, jo tāda pārskata atskaite nav redzēta, bet lats ir stabils. Bet tomēr man, Einar Repše, ir daudz neatbildētu jautājumu.

Pirmais, vai patiešām ir Latvijas Banka? Vai tā ir tikai fikcija?

Otrais, ja tā nav fikcija, tad kad ir domāta Latvijas Bankas privatizācija, jo viss jau tiek privatizēts? Arī pašreiz Krājbanka un Unibanka, kurām vēl nesenā pagātnē tika pārskaitīts miljons latu valsts budžeta naudas. Vai patiešām jūs, Repše, esat neatkarīgs no vadošās koalīcijas, kura jūs izvirza?

Ceturtais. Vai tas, pēc jūsu domām, ir normāli, ka jūs pieļāvāt no valsts budžeta miljons latu iedošanu Krājbankai, kura savukārt no iedzīvotājiem par santīmiem līdz latam iepirks sertifikātus, kuru vērtība ir 28 lati? Kam lats ir stabils? Jūs domājat - man? Man, profesoram, katedras vadītājam, alga Latvijas Medicīnas akadēmijā ir 133 stabilo latu mēnesī. Es esmu laimīgs, ka man divi dēli ir jau beiguši augstskolas, divi bērni vēl studē, un viens ir pēdējā Rīgas 1. ģimnāzijas klasē. Visi papildus mēģina strādāt, un es esmu lepns, ka viens strādājot saņem 120 latus mēnesī. Jeb jūs domājat, ka lats ir stabils skolotājiem vai citiem ārstiem, kuriem alga ir ap 100 latu mēnesī? Vai jūs domājat, ka lats ir stabils pensionāriem? Sevišķi tiem, kam tagad pensija ir aprēķināta 25 latu mēnesī? Vai jūs domājat, ka stabila lata dēļ tik daudz bērnu un vecu cilvēku ubago uz ielām? Bet varbūt jūs sen neesat bijis Rīgā stacijas tunelī aplūkot naudas maiņas punktus? Tad jūs arī redzētu tos ubagotājus. Vai jūs domājat, ka stabilā lata dēļ Latvijā ir ap 10 tūkstošu prostitūtu? Vai jūs uzņematies atbildību pa tām daudzajām komercbankām, kuras izkūpēja? Tātad kāpēc Latvijas Banka pieļāva G-24 kredītu dalīšanu komercbankām un nevis pati to darīja? Kas jums, Repše, ir lielākā autoritāte? Vai tā ir Pasaules banka? Kāpēc līdz šai dienai individuālo saimniecību vadītāji, zemnieki, jaunie strādājošie cilvēki, māju īpašnieki un citi nevar saņemt no Latvijas Bankas kredītus līdz dažu tūkstošu latu apmērā ar procentu likmi zem 10% gadā? Kāpēc cilvēkiem, atgūstot īpašumus, ar banku starpniecību valsts liek maksāt par zemes iemērīšanu un attiecīgo dokumentu noformēšanu?

Protams, es zinu, ka jūs uz šiem jautājumiem tagad un nekad neatbildēsit. Bet vai jums pašam neliekas dīvaini tas, ka jūs, Repše, esat faktiski vienīgais reālais kandidāts gluži kā komunisma laikos? Cik baismi man paliek redzot, ka Latvija pamazām tiek izveidota par tranzīta un dažādu banku zemi un izsaimniekota. Es jūs, Repše, atceros kā vienu no LNNK līderiem. Runās, ar karogu rokās, un tā jūs aizsoļojāt līdz Latvijas Bankas prezidentam. Tagad es jūs nedzirdu. Esat apklusis. Tātad tas bija jūsu mērķis - banka, zelta templis, vēss, kluss, tīrs, perfekts, ne nabagu, ne prostitūtu. Te lats ir stabils. Vienīgi vēl bankas "Baltija" rēgs. Jūsu mērķis ir sasniegts. Tas nekas, ka valstī vēl joprojām nav vispārējā attīstības plāna. Nekas nav sakārtots. Jūsu balsi nedzird, ne kad runa ir par finansēm, ne ekonomiku. Zelta templī jūs esat apklusis un klusēsit. Bet varbūt Latvijā viss ir sakārtots tieši laikā un pēc plāna? Bet man šī spēlīte nezināma un sveša. Jūs bijāt trīs, kad vēl varēja jūs sadzirdēt, - Godmanis , "Latvijas ceļš", Kehris, "Latvijas ceļš" un jūs, Repše, kas bijāt tieši atbildīgi par Latvijas ekonomikas attīstību un uzplaukumu, bet uzplaukāt jūs trīs - Godmanis, Kehris, Repše. Bet Latvija un tās iedzīvotāji? Vai tā būtu jūsu ārkārtīgā arogance? Citēju "Dienu" no 27. augusta, kas savukārt žurnālu "Worldling": "Arogance no latīņu arogancia , tātad nozīmē augstprātība, uzpūtība." Par ko jūs būtu tā uzpūties? Zelta templi jūs esat dabūjis, un lats jums esot stabils. Un vienīgais, Repše, ir jāievēro klusēšanas svētais likums.

Sēdes vadītājs. Atis Sausnītis , Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

A.Sausnītis (DPS). Cienījamo Prezidij, cienījamie kolēģi! Ir aizritējuši seši gadi, kopš atjaunotajā neatkarīgajā Latvijā savu darbību uzsāka Latvijas Banka. Un šajās dienās aprit seši gadi, kopš Augstākā padome apstiprināja Einaru Repši par centrālās bankas prezidentu.

Domāju, ka ir lieki atgādināt, cik daudz nozīmīgu, reizēm pretrunīgu un pirmajā acumirklī neizprotamu, bet gala rezultātā svarīgu, tālredzīgu lēmumu ir pieņemts, veidojot jauno monetāro un finansu sistēmu. Latvija šodien pamatoti tiek uzskatīta par vienu no valstīm, kurā vissekmīgāk ir izdevies veikt naudas reformu. Proti, pāriet no padomju rubļa uz Latvijas rubli, izmantojot to kā pārejas naudu un ar to attīrot ceļu latam, ko laida apgrozībā 1993. gada 5. martā. Varbūt var diskutēt par ātrumu, par dažādām metodēm, ar kādām šī reforma tika veikta, bet svarīgākais ir tas, ka tā palīdzēja nodrošināt Latvijas valstiskās neatkarības nostiprināšanos gan politiskajā, gan arī ekonomiskajā ziņā. Rezultātā Latvijā šodien funkcionē stabila nauda - lats, kurš ir iemantojis iedzīvotāju, uzņēmēju uzticību.Turklāt inflācija mūsu zemē ir viena no zemākajām Austrumeiropā. Aizvadītie gadi ir pierādījuši, cik svarīga ir mūsu valsts tautsaimniecības attīstībai lata stabilitāte.

Analizējot Latvijas Bankas darbību finansu sistēmas izveidē, uzraudzībā, gribētu atzīmēt, ka viens no galvenajiem klupšanas akmeņiem bija Latvijas Bankas nepietiekamā aktivitāte, gan sadarbībā ar valdību risinot ikdienas jautājumus, gan strādājot pie likumdošanas bāzes izveides. Tā rezultātā savlaicīgi netika piebremzēta mazo komercbanku izveidošanās ar apšaubāmu kapitālu, kas vēlāk, bankām saskaroties ar grūtībām, sekmēja viņu negodīgu darbību, sastādot fiktīvas bilances un atskaites, sagrozot grāmatvedības skaitļus un tādējādi ļoti apgrūtinot uzraudzību. Aizraujoties tikai ar monetārās politikas veidošanu, tika atstāta novārtā komercbanku attīstības perspektīvu analīze, neparedzot dažādu faktoru ietekmi uz nenobriedušo komercbanku sistēmu. Domāju, ja Latvijas Banka būtu aktīvāk sadarbojusies ar valdību, kas, starp citu, ir tiešais pienākums, un savlaicīgi informējusi par iespējamiem attīstības scenārijiem 1994. gada beigās, 1995. gada sākumā, iespējams, ka banku krīzi izdotos novērst vai ierobežot tās apmērus.

Runājot par komercbanku sistēmas grūtībām 1995. gadā, gribu atzīmēt, ka šīs krīzes pamatā tomēr bija atsevišķu baņķieru negodīgums un nevis reālas ekonomiska vai saimnieciska rakstura problēmas. Analizējot pašreizējo situāciju, jāsaka, ka Latvijas Banka ir izveidojusi vienu no stingrākajām banku uzraudzības sistēmām Austrumeiropā un Centrāleiropā.

Bieži vien no uzņēmējiem dzirdam pārmetumus, ka Latvijas Bankas stingro normatīvu dēļ nav iespējams saņemt kredītus. Jāatzīst, ka firmu īstā uzņēmējdarbības vēsture īsa... pilnībā nesakārtotā tiesību sargāšanas sistēma, līdz galam nesakārtotais zemes un nekustamā īpašuma tirgus nesniedz bankām kreditēšanai nepieciešamās drošības garantijas. Savukārt Latvijas Bankas prasības neļauj bankām brīvi rīkoties ar noguldītāju naudu un izsniegt kredītu gadījumos, kad pastāv liela riska iespējas. Ceru, ka arī šeit tiks atrasts veselīgs dialogs un pusēm izdosies atrast abpusēji pieņemamus risinājumus.

Lūkojoties nākotnē, gribu aicināt Latvijas Banku un tās vadību, pirmkārt, rūpīgi analizēt valstī notiekošos fiskālās un monetārās politikas mijiedarbības procesus, jo īpaši maksājumu bilancē notiekošos. Tādējādi sekojot, lai monetārā politika kādu dienu nekļūtu par tautsaimniecības attīstību bremzējošu faktoru.

Otrkārt, nepieļaut, lai Latvijas tautsaimniecība Latvijas banku sistēmas stingrās uzraudzības un citu vēl saimnieciski neatrisinātu problēmu dēļ nepiedzīvotu krīzi, kad neviens nevar pelnīt, jo nav kam aizdot tādēļ, ka citi nevarētu izpildīt normatīvus.

Treškārt. Kļūt aktīvākai dažādu likumdošanas aktu sagatavošanā.

Ceturtkārt. Vēl ciešāk sastrādāties ar valdību dažādu ekonomisko prognožu analīžu izstrādē, savlaicīgi informējot valdību par iespējamām problēmām tautsaimniecībā un banku sistēmas attīstībā.

Protams, analizējot pagātni, ir gan pozitīvais, gan negatīvais. Taču pašreizējais Latvijas Bankas kurss vērtējams pozitīvi. Tas ir apliecinājums tam, ka Repšes kungs ir pratis izdarīt pareizus secinājumus. Tas vieš ticību, ka nākotnē Latvijas Bankas politika kļūs vēl prognozējamāka un stabilāka.

Un nobeigumā gribētu teikt, ka Latvijas Banka kā visas Latvijas tautsaimniecības būtiska un neatņemama sastāvdaļa šodien ir kļuvusi par stabilu un drošu finansu struktūru. Šīs stabilitātes faktors rada drošību vietējam uzņēmējam un pārliecību ārzemju uzņēmējam, ka Latvijā var un ir vērts ieguldīt naudu. Mums visiem būtu prieks, ja tās zināšanas, kas ir šodien, būtu bijušas arī vakar. Paldies!

Sēdes vadītājs. Viktors Kalnbērzs , pie frakcijām nepiederošs deputāts.

V.Kalnbērzs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Augsti godātais Čepāņa kungs! Augsti godātie deputāti! Pašreizējos apstākļos jebkura diskusija ir zināmā mērā lieka formalitāte. Jautājums ir izlemts, un Repšes kungs droši vien jau nosvinējis savu ievēlēšanu uz nākamo periodu. Savā laikā eksistēja tāds ietekmīgs pakts Berlīne-Roma-Tokija, un pakta vadītāji izlēma visas globālās problēmas, un citiem, vismaz uz zināmu laiku, nebija nekādas teikšanas. Mūsu Saeimā arī noslēgts pakts, izveidojot tā saucamo Sadarbības padomi, ko daži citi sauc par Saeimas sovnarkomu, tulkojumā "komisāru padome". Dzīve pierādīja, ka tas, ko pieņems mūsu komisāri, izmaiņai nepakļaujas. Ņemot vērā teikto, es pilnīgi apzinos, ka, izsakot savu viedokli, es nemaz neceru uz to, ka tas var kaut ko izmainīt, bet mūsu vēlētājiem jāzina, uz kādiem disciplināriem principiem veidojas lēmuma pieņemšana mūsu Saeimā.

Nākamā problēma. Mūsu tauta pārdzīvoja milzīgu traģēdiju - bankas krīzi. 500 tūkstošu cietušo, tas ir kaut kas līdzīgs genocīdam vai deportācijai, bet ne uz citu zemi, bet uz citu pasauli. Prezīci neviens laikam nevarēs pateikt, cik no apkrāptiem banku ieguldītājiem šķīrās no savas dzīvības. Pārsvarā tiem nelaimīgiem bija uzstādītas gudras diagnozes - infarkts, insults, bada nāve, suicits. Pierādīt, ka nāves cēlonis saistīts ar pazaudētām cerībām uz nākotni, jebkuram būs ļoti sarežģīti. Bet noteikti var apgalvot, ka krīzes rezultātā dzīvību zaudē daudzi simti cilvēku. Talsos zaudēja dzīvību deviņi bērni, bija pasludināta sēru diena, dažs cits bija atbrīvots no amata. Iekšlietu ministrs juta savu morālo atbildību un demisionēja. Bankas krīzes laikā upuru skaits bija nesalīdzināmi lielāks, bet kurš no vadītājiem izjuta politisko, juridisko vai morālo atbildību - neviens. Bet vai mēs varam neņemt vērā to, ka Latvijas Banka un bankas prezidents Repšes kungs izsniedza visām komercbankām savas licences. Mēs, naudas noguldītāji, ticējām, ka komercbankas izgāja pārbaudi un bankas kontrolējamas. Es nezinu, kā citi, bet es uzņēmu kā zināmu garantiju to faktu, ka bankā "Baltija" ieguldīja savu naudu Valsts prezidents Guntis Ulmanis, ministru prezidents Māris Gailis un daži citi ievērojami vīri. Bet kā citādi vērtēt finansu ministra Piebalga kunga paziņojumu televīzijā, ka visstabilākā banka "Baltija" un viņai droši var uzticēt savu naudu. Kā saprast to reklāmu presē un televīzijā neilgi pirms krīzes, vai tas nebija aicinājums, lai sagrābtu pēc iespējas vairāk līdzekļu, lai pēc tam tos pievāktu? Mūsu tauta ir pacietīga tauta, pie mums neizveidojas situācija, kas būtu līdzīga notikumiem Albānijā. Visiem krāpniekiem jābūt ļoti pateicīgiem mūsu tautas pacietībai. Es arī kopā ar visiem esmu smagi apkrāpts. Es zinu, līdzīgu smagu triecienu pārdzīvoja mans draugs Raimonds Pauls. Tagad, kad Raimonds satiek mani, pirmais jautājums: "Kā tev veicas, bēdu brāli?"

Man ir tagad ļoti daudz bēdu brāļu, un es zinu, ar kādām grūtībam visi viņi tika pie naudas un cik viegli tā mums tika atņemta. Man izdevās nopelnīt diezgan labi ar savu galvu, ar savām rokām, operējot Rietumos, es piecas reizes biju Venecuēlā, operēju smagos klimatiskos apstākļos, daudz operēju Itālijā, Zviedrijā, Afganistānā. Teikšu atklāti, ka dažreiz darbs bija savienots ar risku manai dzīvībai, un samierināties ar to, ka tik smagi nopelnītā nauda aizgāja kabatā kādam krāpniekam, es kaut kā nevaru. Nevar ar notikušo samierināties Raimonds Pauls un jebkurš cits no bankas upuriem. Runājot par tautas pacietību, es atļaušos jums pajautāt, vai jūs zināt, kā gatavo īsto svaigo šašliku. Aunam vai aitai pārgriež miega artēriju ( arteria korotis ), un dažu minūšu laikā dzīvnieks noasiņo un zaudē savu dzīvību, mierīgi un klusi bez pretošanās. No mums, bankas noguldītājiem, arī izlaistas asinis un pagatavoti šašliki. Kādreiz ar savu draugu akadēmiķi Gudušauri, izcilu ķirurgu, Ļeņina prēmijas laureātu, es ieraudzīju restorānu ar uzrakstu "Gruzīnu šašliks", Gudušauri palika ārkārtīgi dusmīgs, kas par muļķību, vai no gruzīniem taisa šašliku, bet es varu droši pateikt, ka banku krīzes laikā dažiem izdevās pagatavot latviešu šašliku, un panākt to krāpnieki varēja ne bez Repšes kunga palīdzības. Esmu pārliecināts, ka visiem pazīstami konservi "Ankl Bens" un tur uz etiķetes paveca nēģera galva, loģika man ne visai saprotama, parasti uz liellopu gaļas konserviem ir uzzīmēta govs galva, uz vistas buljona ir vistas siluets, bet, neskatoties uz iespējām pārprast reklāmu ar nēģera galvu, "Ankl Bens" konservi ir ļoti lielā cieņā. Ņemot vērā Einara Repšes kunga zināmo ieguldījumu banku krīzes veidošanā, es iesaku "Rīgas miesniekam" sākt ražot konservētus latviešu šašlikus ar nosaukumu "Repš Bens". Pēc analoģijas ar "Ankl Bens". Uz bundžiņām noteikti jābūt Repšes kunga portretam, kurš būs nesalīdzināmi pārāks nēģera galvai. Tādā veidā noasiņoti latvieši, no kuriem iztaisīti šašliki, varēs pateikties bankas krīzes varonim Repšes kungam.

Ja es nepatiesi aizvainoju Repšes kungu, tādā gadījumā Repšes kungam no Saeimas tribīnes, neskatoties uz rangiem, jānosauc galvenie vainīgie, kuri palīdzēja nozagt tautai piederošo naudu. Es sapratu, ka mana nauda neatrodas Repšes kunga kabatā, bet Repšes kungam ir daudz vairāk zināms, kuras valsts personas tomēr pievākušas to tautas naudu, un laikam būtu bankas prezidenta pienākums skaidri to pateikt, neskatoties uz personām. Varbūt tas būtu pārāk naivi, bet man gribētos griezties pie Čevera kunga. Vai jūs, Čevera kungs, nevarat palūgt pasludināt pārtraukumu, lai jūsu lielākā frakcija apspriestu izskatāmo jautājumu ar opozīciju. Es gribu tomēr pasvītrot, ka priekšā 7.Saeimas vēlēšanas, no 500 tūkstošiem apkrāpto ieguldītāju, daļa tomēr palika dzīva un balsos, un pateikšu, ka tie nav tikai 500 tūkstoši, katram ir sava ģimene, to skaitu var reizināt, un tas var būt liktenīgi. Ja mēs nobalsosim pret tautas interesēm, man liekas, ka tauta to attiecīgi arī būs spējīga novērtēt.

Nobeigumā es gribu pateikt, ka būtu lietderīgi panākt to, lai Latvijas Banku vada ne fiziķi, ne ķīmiķi, ne mediķi, bet profesionāli ekonomisti. Mazāk būs banku krīzes, mazāk būs finansiālas afēras. Es aicinu balsot par profesoru, ekonomistu habilitēto zinātņu doktoru Zelgalvja kungu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Ervids Grinovskis, LZS, KDS un LDP frakcija.

E.Grinovskis (LZS, KDS, LDP). Cienītā Saeima! Ja mums jautājums šodien ierobežotos tikai ar bankas prezidenta ievēlēšanu, tad jāsecina, ka mēs visu šo laiku šeit strādājam par velti. Es jau iepriekš varu pateikt un domāju, ka jūs man piekritīsit, ka Einaru Repšes kungu par bankas prezidentu ievēlēs. Man vismaz tas ir skaidrs. Bet tad par ko tad mēs runājam šajā smacīgajā zālē? Manuprāt, un arī mana runa būs tam veltīta, ir vesela rinda monetārās politikas jautājumu, bankas darbības praktisku aspektu, pret kuriem nevar palikt vienaldzīgs, neizsakot kritiskas piezīmes, arī tās struktūras un tie deputāti, kas ir izšķīrušies atbalstīt Repšes kunga kandidatūru. Tādi jautājumi ir, un tieši šāda nostādne piešķir viņiem vislielāko aktualitāti. Un es šajā kontekstā pie dažiem šiem jautājumiem pieskaros.

Un pirmais, ko jau atzīmēja iepriekšējie, bet es gribu kaut kādas īpašas nianses tomēr izdalīt visā bankas darbībā, pats lielākais un nopietnākais trūkums ir tas, ka banka neveica savā būtībā galveno funkciju. Licencēšanas un, galvenais, komercbanku uzraudzības funkciju. Man šeit ir likums par valsts banku, es lasu - kas tur ir paredzēts, kas ir uzdots un ko valsts banka ir veikusi. Bankas krīzes galvenais un dziļākais jautājums, tas cēlonis, ka valsts banka ir pārkāpusi šo likumu un nepietiekami, es apzināti saku tā, mīkstinātā formā, nepietiekami ir veikusi licencēšanu, it sevišķi uzraudzības funkcijas. Un, lūk, attiecībā uz licencēšanu. Manī zināmu izbrīnu un neuzticību izraisīja jau tas apstāklis, ka licencētas tika kaut kur ap 55 vai vairāk no komercbankām. Es no tā secināju, ka šeit ir pieiets pavirši šo struktūru novērtēšanā. Un manas šaubas ir vairākkārt apstiprinājušās, piemēram, ar Tautas banku, kur cilvēkiem, noguldītājiem jau bija šaubas par personāliju darbību, kas ir izvirzītas vadībā, un vēlāk tās arī tieši apstiprinājās.

Par uzraudzību, jā, tas ir pats svarīgākais. Ja valsts bankas šīs uzraudzības funkcijas būtu veikušās ar lielu atbildību, kā to prasa sabiedrības intereses, viennozīmīgi var teikt, ka šo banku bankrotu tik daudz nebūtu bijis, kā tas bija. Sekas rezumējās uz diviem apstākļiem.

Pirmkārt, tika dots nopietns trieciens Latvijas ekonomikas atdzīvināšanas procesam, kas bija sācies, tas tika apturēts un atmests atpakaļ.

Un otrs, un varbūt pat galvenais, tika nopietni iedragāta uzņēmējdarbības un darba motivācijas sistēma. Jā, motivācijas sistēma. Ekspremjers bieži vien pa televīziju, pa radio mūs kaunināja, ka cilvēki palaidušies slinkumā un nevēlas strādāt. Es nepiekrītu tai argumentācijai. Nav runa par subjektīvām īpašībām, bet par objektīvām parādībām, ka bija sagrauta uzņēmējdarbības un ražošanas motivācijas sistēma. Kāda jēga man strādāt, krāt naudu, nolikt kommercbankā, domājot par priekšdienām vai uzsākot uzņēmējdarbību, vai vienkārši vecumdienām, ja man to burtiski nolaupa, un vainīgie nav atrasti. Varbūt uz vienas rokas pirkstiem var saskaitīt. Es jautāju šeit mūsu tiesību sargātāju orgāniem, kas šeit ir pārstāvēti, kur ir vainīgie? Kad viņi tiks saukti pie atbildības? Jautājums pēc sava rakstura ir imperatīvs. Ja vainīgie nav saukti pie atbildības, tas nozīmē, ka šīs negācijas turpmāk atkārtosies paplašinātā mērogā, un šeit bankai no atbildības neaiziet, un tas ir lielākais trūkums un lielākais pārmetums, ko es adresēju valsts bankai.

Otrs jautājums, ko akcentēju, ir jautājums par lata stabilitāti. Būtībā jautājums par kritērijiem, kas šo stabilitāti nosaka. Ja attiecībā pret SDR lats ir stabils, un no šī kritērija mēs vadāmies kā no oficiāla. Bet es runāšu par lata stabilitāti drusku citā aspektā. Viņa pirktspējas aspektā. Lata pirktspēja turpina sistemātiski un intensīvi kristies, un mana darba grupa, ko es vadu, ir izdarījusi aprēķinus, un tie ir tādi: no 1992.gada (ieskaitot) līdz 1997.gadam (sākot), lats no savas pirktspējas ir saglabājis vairs tikai 32 santīmus. Pārējos ir noēdusi inflācija. Ja ņemam 1994./1996.gadu, tad šajā periodā palikuši vairs tikai 53 santīmi. Šie skaitļi uz absolūtu precizitāti nepretendē, bet dominējošo tendenci viņi pierāda absolūti. Bet šeit man ir būtiska piezīme. Šo lata pirktspējas krišanos preču un pakalpojumu sabalansēšanas rezultātā galvenokārt izraisa tā saukto dabisko monopolu "Latvenergo" un pārējo monopolistiskās darbības tendences, ar kurām nepietiekami cīnās jebkuras institūcijas, kurām pienāktos to darīt. Bet šīs cēloņu sakarības neizriet no bankas monetārās politikas. Mums pieprasījuma inflācijas nav. Mums ir izmaksu inflācija, kur vainojama šo struktūru monopolistiskā darbība, kura nesastop pienācīgu pretstatu. Tā kā šeit es Repšes kunga banku nevainoju. Šī vārda juridiskajā nozīmē. Un tomēr morāli politiskajā aspektā uzturu spēkā. Valsts bankai, prezidentam šajā situācijā vajadzēja dot šai situācijai savu vērtējumu, ieteikt risinājuma momentus. Tas bija valsts bankas pienākums morāli politiskajā aspektā, kas veikts, un no šīm pozīcijām es arī šādu pārmetumu adresēju valsts bankai.

Tāpat valsts bankai vajadzēja izteikt savu vērtējumu tai parādībai, kas mums darās ar sertifikātiem, kas būtībā arī ir tautas masveida aplaupīšana. Pārdod cilvēks sertifikātus par 50 santīmiem, par 1 latu, par 2, kā nu gadās, bet tie, kas uzpērk, privatizē uzņēmuma īpašuma daļu, tur tā tiek novērtēta ar 28 latiem. Kategoriski pret šādu parādību protestēju. Kāpēc banka klusē?

Tālāk es pievēršos Bankas likuma 9.pantam, kur ir melns uz balta rakstīts, ka organizē un nodrošina norēķinu un maksājumu sistēmas darbību. Te piemēru varētu minēt daudz. Sākot ar laikā neizmaksātajām algām, bet es kā pārstāvis no Zemnieku savienības, lauku pārstāvis, - kāpēc zemnieki joprojām laikā nesaņem naudu par pārdoto produkciju? Arī tagad, graudus iepērkot notiek, visvisādas manipulācijas. Kāpēc zemniekam ir jāsniedz pārstrādes uzņēmumiem bezprocentu kredīti, ja zemnieks nokavē nodokļa maksāšanu, par katru dienu viņam aprēķina 0,9%, bet kāpēc nav simetrijas princips ievērots? Ja laikā nesamaksā zemniekam par pārdoto produkciju, arī viņam jāsaņem ir kaut kāda piedeva.

Tālāk jautājums ar zināmu starptautisku skanējumu. Runa ir par inflāciju. Arī es esmu šajā sakarībā ne vienreiz vien izteicies, ka pašreizējais lata augstais kurss mums kavē eksportu, bet veicina importu. Pie kam noraidu apgalvojumu, ka mēs ievedam tehnoloģiju. Nē. Tehnoloģijas imports sastāda ap 60% no pārtikas produktu importa. Lūk, šeit ir jāpieliek punkts šim jautājumam.

Pievērsīsimies šeit, kur tad īsti ir dzimusi lata inflācijas nepieciešamības ideja? Es atbildu - valdībā. Mans arguments: lasiet "Lattelekom" jumta līgumu, lasiet sadaļu, kurā ir reglamentētas darba samaksas attiecības ar ārzemju speciālistiem jeb angļiem. Atmetīsim subjektīvismu, nekārosim pēc tām algām, ko mēs tur lasām, bet pievērsīsimies būtībai. Doti lati, dotas mārciņas, un pēkšņi šīs rindas vairs neiet paralēli, bet faktiski rauj latus gaisā. Katrs, kas spēj domāt monetārās politikas kategorijās, tam ir skaidrs, ka šeit ir ieprogrammēta lata devalvācija. Tātad nemeklēsim šo lata devalvāciju un tādus cilvēkus, kuriem pārmet, ka viņi ir padomju dinozauri un kreisie populisti, pa priekšu paskatīsimies, vai tie nav starptautiskajos līgumos, kurus parakstījušas atbildīgas valsts amatpersonas. Iesaku no savas pieredzes, par cik man bija iespēja iepazīties ar Vācu bankas, ar Reihsbankas darbību, ar viņu tā saukto četrstūra likumu, kur bankas darbību vērtē pēc četriem kritērijiem. Tikai valūtas kursa tur nav. Šie četri kritēriji ir: iekšzemes nacionālā kopprodukta pieaugums, bezdarba līmenis, robeža, kuru nedrīkst pārsniegt, cenu dinamika un maksājumu bilances saldo izmaiņas. Valūtas kursa nav, jo uzlūko, ka valūtas kurss ir atvasināts lielums, kas izriet no minēto primāro faktoru darbības. Domāju, ka pamācīties no šiem Vācijas bankas darbības tiesiskajiem pamatiem mēs varētu.

Atbalstu Kreitusa kungu, kurš sacīja šeit G-24 kredīta kontekstā. Neatkārtošos, bet, strādājot komisijā, kas to izmanto, atbalstu.

Beidzot pašai Saeimai vajag izmantot šajā likumā piešķirtās tiesības un laiku pa laikam noklausīties valsts bankas atskaiti un izvērtēt tās darbību, ko mēs līdz šim neesam darījuši.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - otro reizi.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidij! Balsošanas mašīna un brīvie deputāti! Man starplaikā kāds prasīja, vai patiešām man nav kāda cieņa pret Latvijas Bankas prezidenta krēslu, un kādam tad vajadzētu būt Latvijas Bankas prezidentam? Es domāju, ka es varētu uz to atbildēt un parādīt arī kādu kontrastu.

Pirmā pasaules kara laikā, kad uz Latvijas teritoriju nāca vācu karaspēks, vienam ierēdnim tika uzticēts paņemt valūtas segumu - zeltu, un viņš ar to aizbrauca juku juku Krievijā, tāpat kā mūsu Repšes kungs darīja. Paņēma pirktspēju un aizveda prom. Pēc kara Zerganovics atgriezās ar visu to, ko viņš aizveda. Ne mazākais grams netrūka. Viņš ar saviem resursiem sargāja un visu atveda Ļeņina laikā, caur visiem tiem juku juku laikiem. Tādam ir jābūt Latvijas Bankas prezidentam. Ne tādam, kas paņem un aizved mūsu pirktspēju prom uz visiem laikiem. Tādam būtu jābūt mūsu bankas prezidentam.

Uzklausot runas, man patika Čevera kunga pieeja. Pirmais, kas prātīgi sāka runāt, ka nav mērķis Latvijas emitēto naudu - Latvijas lata stabilitāte. Bet Latvijas lata stabilitāte kalpo vairākiem mērķiem. It kā Centrālā banka normālā situācijā ar valūtas stabilitāti dara vairākas lietas.

Pirmkārt, līgumi ar citām valstīm, komerclīgumi par iepirkšanu vai pārdošanu tagad kļūst iespējami. Bet saprotiet, Repšes kungs, tad, kad mums vajadzēja valūtas stabilitāti ar mūsu tirdzniecības partneriem, tad viņš to vienkārši pagrieza uz Austrumiem kādus sešus mēnešus vai vēl ilgāk, bija pilnīgas jukas, un mūsu fabrikas bankrotēja viena pēc otras. Repšes kungs darīja pilnīgi pretēji to, ko normālai lata stabilitātei būtu jādara. Lata stabilitātei būtu jānodrošina, ka iekšzemes cenas paliek tādas pašas vai ļoti līdzīgas. Tā tas nav. Šī ir falša lata stabilitāte, mēs visi zinām, kā Grinovska kungs teica, ka lats vairs nepērk to, ko viņš pirka. Saprotu, atkal te ir ražošanas kontrakts, eksportēs uz kaut kurieni tavu produktu, vai tas ir līgums, tev tas līgums ir jālauž. Tas kontrakts nekur neder, jo pēc gada tu vairs nevari ražot par to pašu cenu. Ja tu vari ielekt inflācijas straujumā, bet saproti, ka tavs pircējs galā nevar tālāk pārdot to mantu. Pilnīgs posts ir mūsu lata stabilitātes politika, kāda tā šodien ir! Tur nav nekāda goda.

Sausnīša kungs, jums ir jāiemācās kaut ko izprast un domāt. Jūs sakāt, ka ekonomisku neatkarību Repšes kungs ir garantējis. Ziniet, kāda ir neatkarība, puse Rīgas pieder Austrumiem. Un mēs tagad pārdosim visu citu. Kas ir ekonomiskā neatkarība? Laikam Sausnīša kungs nezina, ko tāds vārds "neatkarība" nozīmē? Viņš runā, ka Latvijas Bankas funkcija būtu, lai viņš nebūtu bremzes faktors. Lielāku bremzi uzlikt Latvijas ekonomikai, kā redzams, beidzamajos sešos gados viņš darījis, ir neiespējami. Mums ir dažas labas koncepcijas. Viena būtu jāsaprot, un otra ir, ka jūs nezināt, par ko jūs runājat. Latvijas Bankas politika ir vienkārši bremzējusi mūsu tautas ekonomisko attīstību. Balsot par šo kungu ir pilnīga nejēdzība. Var balsot, vienalga, par kādu citu.

Bija vēl viena laba doma, ko laikam Rubina kungs izteica, ka Repšes kungam vajadzētu nodrošināt vietu uz mūžu. Es domāju, tas būtu kādā tālā trimdā vai kādā dziļā cietumā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Ernests Jurkāns, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

E.Jurkāns (DPS). Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Man tā šķiet un es esmu pārliecināts, ka jautājums par bankas prezidenta ievēlēšanu ir arī Latvijas neatkarības vēstures jautājums. Un es ļoti lūgtu savus kolēģus uzmanīgi attiekties pret vēsturi. It īpaši tie, kas tajā laikā bija tikai iebraukuši uz brīdi un aizbraukuši projām. Tā ir ļoti nopietna lieta šajā vienā ļoti svarīgā jautājumā. Pilnīgi skaidrs, ka pārejas periodā bija svarīgākais uzdevums nodibināt Latvijas nacionālo banku un ieviest Latvijas nacionālo valūtu. Es gribētu, lai jūs atcerētos divus datumus, tas ir, 1992.gada 6.jūlijs, kad Naudas reformu komiteja pieņēma lēmumu par rubli kā vienīgo naudas vienību Latvijā, un 1993.gada 27.maijs, kad Naudas reformu komiteja pieņēma lēmumu par pāreju uz latu. It kā divi datumi, kuri ir jau piemirsti, bet atcerieties, tajā laikā kāds bija Latvijas un visu iedzīvotāju uztraukums. Kas tagad būs? Kā tas viss notiks? Tas bija pirmo reizi. Protams, nebija gludi, bet šodien mēs esam izdzīvojuši, un lats mums ir kabatā, un mēs esam tā vai citādi cienīgi šai naudas vienībai un lepojamies ar to. Es negribētu šeit runāt par to, kas ir bijis, to mēs visi zinām. Man tā šķiet, ka ar bankas prezidenta ievēlēšanu mums ir jānosprauž uzdevumi. Arī Saeimai, kura ievēl šo bankas prezidentu. Kādi tie varētu būt kā galvenie?

Pirmkārt, pārejas periodā centrālās bankas galvenais uzdevums ir joprojām nodrošināt nacionālās valūtas stabilitāti. Bet es šeit gribētu piebilst, ko teica ekonomikas ministrs, ka tai jābūt cieši saistītai ar visas tautsaimniecības pārstrukturēšanās procesu. Tas ir sevišķi grūts uzdevums mazā valstī ar atvērtu ekonomiku, kurā norisinās plašas institucionālās un strukturālās pārmaiņas.

Otrkārt, Latvijas Bankas ilgtermiņa politikai arī nākotnē jābalstās uz valūtas kursa stabilitātes saglabāšanu. Un operatīvi monetāro instrumentu pielietošanu, ja nepieciešams, arī jaunu meklēšanu.

Treškārt, saskaņā ar to, ka Latvija virzās uz iestāšanos Eiropas Savienībā, arī Latvijas Bankai ir jānodrošina šīm prasībām nepieciešamie parametri.

Ceturtkārt, manuprāt, ir jāsekmē likuma "Par noguldījumu apdrošināšanu" ātrāka pieņemšana, kas būtu garants tam, ko šeit ļoti pareizi runāja deputāti.

Piektkārt, kopā ar Saeimas komisijām būtu ātrāk jāpieņem un jāakceptē likums par noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas novēršanu. Tas ir tas, ko mēs atkal runājam šodien plenārsēdē.

Sestkārt, Latvijas Bankai būtu aktīvāk jāpiedalās un jāiesniedz pēc procedūras grozījumi Kredītiestāžu likumā, kas attiecas uz kredītiestāžu maksātnespēju un bankrotu.

Mēs vēlētos, lai ātrāk tiktu izstrādāta un ieviesta sadarbība ar komercbankām, jauna tipa elektronu norēķinu sistēma, kas atbilst Eiropas Savienības prasībām. Tas nodrošinātu starpbanku norēķinu veikšanu reāli ātrā laikā un režīmā un kontroles spēju iespējas.

Vēl un vēl jāakcentē, ko teica šeit arī deputāti, ka jāizvirza stingras prasības, lai komercbankas ātrāk ieviestu, un tā būtu kā dzīves norma, starptautiskos grāmatvedības standartus.

Un beidzamais. Godātais Repšes kungs, Latvijas Banka ir Latvijas ekonomikas sirds. Jūs esat šīs sirds vadītājs, un mēs vēlētos, lai šī sirds pukstētu ritmiski un mums nebūtu nepieciešama importa reanimācijas mašīna. Paldies!

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns , otro reizi.

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Patiešām patīkami bija dzirdēt Ernestu. Mums Juridiskajā komisijā ir likumi par Latvijas simboliem. Vajadzētu arī vienu ierakstīt ar likumu - aizsargāt simbolu - Latvijas Bankas priekšsēdētāju. Varētu arī ierakstīt konkrēti - Einaru Repšes kungu.

Vislabākais tomēr ir tas, ka savā laikā igauņiem bija ļoti laba filma. Saucās "Pēdējā relikvija". Tur galināja nost cilvēkus, stiepa tādu lādīti, un beigās, kad sasita, tad izrādījās, tur tāds liels nosūbējis kauls. Šinī gadījumā man gribas salīdzināt cienījamo bankas priekšsēdētāju ar to kaulu. Skaidrs ir, ka vairākums ir sarunājuši, ka kauls tiks atkal kā simbols un relikvija iedots Latvijas tautai uz nākošajiem sešiem gadiem. Tikai ir cita lieta skumja, cienījamie kolēģi, ka pēc sešiem gadiem, kad izskatīs nākošo Latvijas Bankas priekšsēdētāju, lielākā daļa, kas šodien ir balsojuši, vairs nekādu atbildību un neko nenesīs. Un tādēļ, protams, gribētos, lai vienreiz patiešām jūs balsotu pēc loģiskā prāta, bet nevis pirkstiem, kuri rādīs dažādās kombinācijās frakciju priekšsēdētāji. Jūs balsosit par cilvēku, par to, ka tā būs sešus gadus Latvijas asinsrite. Tā būs Latvijas sistēma.

Tādēļ es aicinātu tomēr vēlreiz arī vairākuma pārstāvjus padomāt. Protams, ir patīkami, ka atsevišķi arī opozīcijas pārstāvji vai tā dēvētās opozīcijas pārstāvji ir apsolījuši un zvērējuši uzticību sešiem gadiem. Nu, tas ir labi. Bet tomēr vēlreiz jūs neaizmirstiet, aiz jums stāv tauta. Priekšā ir vēlēšanas, un tauta vērtēs. Jo jūs nobalsosit par to, vai būs nākošās bankas "Baltijas", vai būs nākošie negadījumi. Šinī gadījumā, ja jūs uzskatāt, ka Repše, uzņemieties atbildību, tikai jūsu atbildība būs relatīva, jo jūs lielākā daļa pēc tam vairs nebūsiet ne pēc sešiem gadiem, ne arī pēc nākošajām vēlēšanām. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam. Pirms balsošanas, godājamie kolēģi, mums jāizskata 10 deputātu iesniegums, kuru uzvārdus es lūdzu laika ekonomijas nolūkā nenosaukt, kuri ierosina Latvijas Bankas prezidentu ievēlēt, balsojot aizklāti ar biļeteniem. Atgādinu, ka likums "Par Latvijas Banku" nosaka, ka bankas prezidenta vēlēšanas izdarāmas aizklāti. Tādēļ mums tagad būtu jāizlemj, vai mēs to darām ar elektroniskās balsošanas iekārtas palīdzību vai ar vēlēšanu zīmēm jeb biļeteniem, kā rakstīts iesniegumā. Vai kāds vēlas runāt par vai pret šo priekšlikumu? Modris Lujāns.

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Ja ir aizklātības princips, ja kāds uzskata no frakciju vadītājiem, ka tādā veidā kā tagad jūs varēsiet labāk kontrolēt (to es pilnīgi ticu), bet paskatieties augšā, lūk, ir telekameras. Līdz ar to par kādu aizklātības principu, cienījamie kolēģi, mēs runājam un Prezidijs runā? Nerunāsim par novērošanas kamerām, bet arī, piedodiet, televīzijas kameras tur. Kur ir aizklātības princips? Tādēļ noteikti ir jābalso ar biļeteniem, jo citādāk šeit nekādas diskusijas par deputātu tiesībām izteikt savu viedokli neeksistē. Un tādēļ ir jābūt biļeteniem, jo citādāk nevar piedalītes pat šinī balsojumā, kur nekāda aizklātības principa nebūs. Var sekot arī pret deputātiem represijas.

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt pret šo priekšlikumu? Nevēlas. Izlemsim jautājumu balsojot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Izlemsim jautājumu par balsošanu - vai tas notiks ar vēlēšanu zīmēm vai bez, tātad par deputātu priekšlikumu, ka balsošanu izdara ar vēlēšanu zīmēm (biļeteniem). Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi. Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 51, atturas - 14. Šis deputātu priekšlikums nav pieņemts.

Godātie kolēģi, balsojam Saeimas lēmumprojektu "Par Latvijas Bankas prezidenta ievēlēšanu". Latvijas Republikas Saeima nolemj ievēlēt Einaru Repši par Latvijas Bankas prezidentu. Lūdzu zvanu! Iesniegšanas kārtībā, godātie kolēģi. Tātad lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi par Saeimas lēmumprojektu. Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 20, atturas - nav. Einars Repše ievēlēts par Latvijas Bankas prezidentu. Apsveicam Repšes kungu! Vēlam panākumus viņam darbā! (Aplausi.)

Godātie kolēģi! Līdz pārtraukumam ir atlikušas četras minūtes. Bet tā kā deputātu iesniegumu par sēdes turpināšanu bez pārtraukuma nav, turpinām izskatīt nākamos darba kārtības jautājumus.

Trešā sadaļa - Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par 1951.gada 28.jūlija Ženēvas Konvenciju par bēgļu statusu un tās 1967.gada 31.janvāra protokolu par bēgļa statusu"" nodot Ārlietu komisijai un Cilvēktiesību komisijai un noteikt, ka Cilvēktiesību komisija ir atbildīgā komisija. Šajā jautājumā vēlas runāt Juris Dobelis . Dobeļa kungs, līdz pārtraukuma trīs minūtes. Lūdzu!

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Lūdzu, iedziļinieties, ko nozīmē šis grozījums un kāds ir pamatojums. It kā esošajā likumā noteiktais bēgļa statuss, kas attiecas uz Eiropas pārstāvjiem, esot deklaratīvs. Es tomēr gribētu atgādināt, ka arī Eiropā, Dienvidslāvijā, Albānijā nemaz tik mierīgi nav bijis, un līdz ar to šī deklaratīvā jēga būtu atmetama. Un tagad - cik tad mēs esam gatavi šajā brīdī uzņemt visvisādus klaidoņus no Āzijas un Āfrikas? Absolūti mēs neesam tam sagatavojušies. Un visu laiku mūs baida ar to, ka mūs atkal kaut kur neuzņems, neiedos kaut kādu naudu. Bet kurš ir aptuveni padomājis, ko dos šāds papildinājums? Bez tam mēs jau vienreiz savā plenārsēdē esam šo lietu izlēmuši. Nezinu, kāpēc mēs saņemam no jauna kārtējos labojumus. Un tāpēc frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/ LNNK ir pret šādu labojumu, un es aicinu šos te ierosinājumus komisijai nenodot.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Ir pienācis laiks pārtraukumam. Pēc pārtraukuma deputāts Seiksts runās par šī likumprojekta nodošanu komisijām.

Paziņoju pārtraukumu līdz pulksten 14.00. Pirms tam Jānim Kalviņam paziņojums. Līdz 14.00 pārtraukums.

J. Kalviņš (TB/LNNK). Paldies! Cienījamie kolēģi! Tūlīt pārtraukumā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Paldies! Pārtraukums līdz pulksten 14.00

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs Aigars Jirgens .

Sēdes vadītājs. Godājamie deputāti, lūdzu ieņemiet vietas! Turpinām Saeimas sēdi.

Turpinām izskatīt jautājumu par likumprojektu "Grozījums likumā "Par 1951. gada 28. jūlija Ženēvas Konvenciju par bēgļu statusu un tās 1967. gada 31. janvāra protokolu par bēgļu statusu"" nodošanu komisijām.

Par šī likumprojekta nodošanu komisijām vēlas runāt Antons Seiksts, frakcija "Latvijas ceļš".

A.Seiksts (LC). Godātie Prezidija locekļi! Godātie kolēģi deputāti! Es ļoti lūdzu uzmanīgi uzklausīt sekojošus apsvērumus.

Tad, kad mēs sesijas nogalē ratificējām konvenciju šajā variantā, es godātajam Jirgena kungam toreiz teicu, ka būs nopietns spiediens. Un šis spiediens tagad parādās. Bet ne jau spiediena pēc es gribētu aģitēt un aicināt jūs balsot par. Šobrīd Eiropā ir tikai divas valstis, kas 1951. gada konvenciju ir ratificējušas šādā variantā, tā ir Turcija un Latvija. Ungārija, kas uz to laiku bija arī šajā variantā, izmainīja savu nostāju, jo tai bija ļoti grūta saruna ar Eiropas Savienību, un faktiski Eiropas Komisijas atzinums Ungārijai lielā mērā tika labvēlīgs šī fakta dēļ. Es gribētu teikt arī sekojošo. Dažas valstis, es negribētu tās saukt šeit vārdā no tribīnes, ir skaidri apliecinājušas un norādījušas, devušas mājienu, ka, ja Latvija atstāj konvencijas ratificēšanu šādā veidā, kādā tā ir, uz bezvīzu režīmiem mums nav ko cerēt. Un ir pat atrunāts, ka bezvīzu režīms ar dažām valstīm stāsies spēkā tad, kad Latvija... ja vai kad mainīs savu ratifikācijas dokumentu.

Tāpēc es gribu šeit atgādināt sekojošo: runa ir par nodošanu komisijai. Vairāk jau es nekādu balsojumu jums šeit nedrīkstu un nedomāju solīt, bet vienu gan es solu, ka atbildīgā komisija, ja šis dokuments tiks nodots Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai kā atbildīgajai, mēs rūpīgi analizēsim un pārsteidzīgus lēmumus mēs šeit nedomāsim pieņemt. Mēs aicināsim ekspertus no ārlietu resora, izanalizēsim situāciju, un tad redzēsim, Saeimā balsojot par šī dokumenta redakciju, tad, kad tas nāks plenārsēdē. Bet šobrīd es gribētu brīdināt no vienas lietas. Saeimas negatīvs lēmums šajā jautājumā tiks iztulkots, esiet pilnīgi droši, kolēģi, tiks iztulkots kā Latvijas zināmā mērā pašizolēšanās. Atgādinu, ka tikai Turcija un Latvija no visām Eiropas Padomes dalībvalstīm šobrīd ir šādā statusā. Es ļoti lūdzu nodot šo dokumentu komisijām. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par likumprojekta nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 14, atturas - 6. Likumprojekts komisijām nodots.

Izskatām nākamo darba kārtības jautājumu - l ikumprojekts "Grozījumi likumā "Saeimas Kārtības rullis"". Saeimas Prezidijs ierosina Mandātu un iesniegumu komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Saeimas Kārtības rullis"" nodot visām komisijām un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Par šo jautājumu vēlas runāt Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Nav zālē. Lujāna kungs ir atgriezies zālē? Lūdzu, jums vārds.

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Es lūgtu tomēr par šo likuma iniciatīvu balsojumu... Ja jūs būtu labāk iepazinušies ar tekstu, tas atgādina savā laikā skolēnu kārtības noteikumus. Un es domāju, diez vai ar šādu metodiku kaut kāda dēvētā Ētikas komisija mērīs Saeimas deputāšu svārku garumu vai arī noteikts kaut kādu uniformu, kādā deputātiem ir jāierodas, kā ir jāuzvedas, jo, es domāju, par to mēs katrs atbildam saviem vēlētājiem, bet nevis kaut kādām mākslīgām struktūrām. Tādēļ es lūgtu tomēr balsojumu.

Sēdes vadītājs. Jūs aicināt balsot pret? Vai kāds vēlas runāt par šā likumprojekta nodošanu komisijām? Runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par likumprojektu "Grozījumi likumā "Saeimas Kārtības rullis"" nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 14, atturas - 1. Likumprojekts komisijām nodots.

Izskatām nākamo darba kārtības jautājumu - likumprojekts "Grozījums likumā "Par budžeta un finansu vadību"". Saeimas Prezidijs ierosina Saimnieciskās komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par budžeta un finansu vadību"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Pret to vēlas runāt Kārlis Čerāns , frakcija "Latvijai".

K.Čerāns (TKL). Godātie kolēģi deputāti! Es gribu vērst jūsu uzmanību uz to, kas šis ir par likumprojektu. Tātad šajā likumprojektā ir rakstīts skaidri, ka Saeimas budžeta pieprasījums... budžeta pieprasījums izskatīšanas procesā līdz budžeta likumprojekta iesniegšanai Saeimā nav grozāms, un, lai izprastu šī grozījuma būtību, ir nedaudz jāiedziļinās tajā procesā, kādā šis budžeta projekts tiek gatavots iesniegšanai Saeimā, un tātad par šo budžeta projektu iesniegšanu Saeimā ir atbildīga valdība, un konkrēti valdībā Finansu ministrija, kurai visas valsts institūcijas, kuras grib kaut kādu budžeta finansējumu, kuras pretendē uz to, tās iesniedz savus pieprasījumus, un pēc tam Finansu ministrijas uzdevums ir saskaņot šos pieprasījumus ar vajadzībām, un acīmredzot lielu daļu no šiem pieprasījumiem šī Finansu ministrija apmierināt nevarēs, un šos līdzekļus piedāvā, teiksim, attiecīgajām valsts institūcijām, un tas ir attiecīgs valdības lēmums par to, cik daudz līdzekļu budžeta projektā tajā brīdī, kad šis budžeta projekts atnāk uz Saeimu, katrai valsts institūcijai tiek piedāvāts. Tātad faktiski katrai valsts institūcijai šis savs pieprasījums budžetā, ko tā ir iesniegusi, ir jāaizstāv un jāparāda izdevumu pamatotība. Un tagad ar šo likumprojektu tiek piedāvāts noteikt šajā kārtībā izmaiņas, lūk, Saeimai jeb, mēs varam lasīt, faktiski Saeimas kancelejai tagad vairs savs budžeta projekts nebūs jāaizstāv. Ja šeit Saeimas kanceleja izdomās, ka viņai vajag, piemēram, savu budžetu palielināt par 50 miljoniem, tad arī šāds budžeta pieprasījums tiks iesniegts, un faktiski neviens līdz šī budžeta likumprojekta izskatīšanai Saeimā, neviens tur neko nevarēs grozīt. Es domāju, ka tas absolūti nav pareizi. Es nekādā ziņā negribu apstrīdēt to, ka Saeimai vajadzētu līdzekļus, līdzekļus vajag visiem, bet es domāju, ka, ja mēs šādu principu vispār ieviešam, ka ir kādas institūcijas, kurām budžeta pieprasījums nebūtu grozāms šī pieprasījuma apspriešanas un izskatīšanas laikā līdz likumprojekta iesniegšanai Saeimā, tad es domāju, ka tur vispirmām kārtām vajadzētu minēt Izglītības un zinātnes ministriju, jo es domāju, ka skolotāju algas ir lielāka prioritāte mūsu valstī nekā Saeimas darba materiālais nodrošinājums. Un sevišķi tie telpu remonti, kas šeit notiek un kas šeit vēl var tikt izdomāti.

Tāpēc es domāju, ka absolūti nav nekāda pamata šeit taisīt attiecībā uz Saeimu kaut kādus atvieglojumus un mīkstinājumus. Un es gribētu teikt, ka šāds grozījums... faktiski ir absurds no valsts pārvaldes loģikas viedokļa, jo šis budžeta projekts, tas ir ... tas tomēr ir šīs izpildvaras, tātad valdības, kompetence, un pēc tam Saeima nolemj par to, vai to atbalstīt vai to neatbalstīt, un arī Saimnieciskā komisija, kas šeit ir iesniegusi šo likumprojektu, tā arī var, teiksim, tajā gadījumā, ja valdībā šis budžeta projekts, ja tas tiek grozīts, tad arī šīs Saimnieciskās komisijas deputāti var izlemt balsot par neuzticību valdībai, par šī budžeta projekta nepieņemšanu, un tas viss ir normāls politisks process, kuru absolūti nevajadzētu jaukt. Un es domāju, ka absolūti nav pareizi tas, ka nauda būtu vispirms jāiedod Saeimai un pēc tam visam pārējam tik, cik paliks pāri, jo es tiešām domāju, ka Saeima neparko nav labāka, kā jau es teicu, par Izglītības un zinātnes ministriju. Teiksim, no līdzekļu tērēšanas valstiskuma viedokļa. Un šeit faktiski es saprotu, ka visus šos jautājumus tāpat var valdošais vairākums nokārtot savā starpā par to, kam dot līdzekļus un kādus līdzekļus dot, opozīcijas viedokli šeit jau acīmredzot neuzklausīs atkal, bet es tomēr gribētu aicināt vismaz šo līdzekļu sadalīšanu veikt civilizētā veidā un atkal negādāt pašiem sev kaut kādas nepamatotas privilēģijas. Es domāju, tas arī var... arī ir viens likumprojekts, kas nu arī var atkal būtiski degradēt pašas Saeimas cieņu, un es domāju, ka Saimnieciskajai komisijai arī tomēr vajadzētu to apzināties. Paldies!

Sēdes vadītājs. Par likumprojekta nodošanu komisijām vēlas runāt Aristids Lambergs , Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļo partijas frakcija.

A.Lambergs (LNRP, LZP). Godātais Prezidij, godātie kolēģi! Tieši pretēji tam, ko teica Čerāna kungs, Saeima ir visaugstākais lēmēja orgāns mūsu valstī, un nav pareizi, ka mums diktē Finansu ministrija, cik un kādas naudas un kādi budžeti mums ir vajadzīgi. Es domāju, ka nav pareizi, ka Saeimas priekšsēdētājam ar papīriem rokā jāiet pie finansu ministra un jādiedelē Saeimai nauda. Tad vienojas, un pēc tam vēlāk Finansu ministrija nostrīpo nost to un to. Es uzskatu, ka mūsu šis... ir jau Igaunijas parlamentā šādas maiņas izdarītas, arī iespējams, ka Lietuvā, tad mēs pastāvam uz to, ka mums ir tiesības noteikt savu budžetu. Tas nenozīmē, ka mēs nesadarbosimies ar Finansu ministriju, ar valdību. Bet es uzskatu, ka ir nepareizi, ka otrā vara diktē pirmajai varai, ko un kā viņa izdos. Tātad šis ir principiāls lēmums, ne jau tādā veidā, ka mēs esam pirmie un pēdējie... bet galu galā tomēr ir jāņem vērā, ka mēs esam augstākā lēmējvara valstī, un nav pareizi, ka otrā vara sāks mums diktēt, kas un kādi budžeta līdzekļi mums ir vajadzīgi un nepieciešami.

Saimnieciskās komisijas vārdā es lūdzu atbalstīt šo likumprojektu un nodot komisijām. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par likumprojekta "Grozījums likumā "Par budžeta un finansu vadību"" nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 4, atturas - 2. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par tiesu varu"" . Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par tiesu varu"" nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vai kāds vēlas runāt par vai pret? Vai deputātiem ir iebildumi pret Saeimas Prezidija atzinumu? Iebildumu nav. Likumprojekts tiek nodots komisijām.

Izskatām nākamo darba kārtības jautājumu - likumprojekts "Likums par valsts kultūras institūcijām". Par šī likumprojekta nodošanu komisijām vēlas runāt Anta Rugāte , LZS, KDS frakcija.

A.Rugāte (LZS, KDS). Augsti godātie deputāti! Šis likumprojekts ir vistiešākajā saskaņā ar šajā Valdības deklarācijā iestrādāto normu, kas skan: izveidot Latvijas profesionālo teātru atbalsta programmu. Un ne tādēļ es vēlos apliecināt arī Saeimai, ka aizvadītajā nedēļā, saņemot informāciju par šāda deputātu iesniegta likumprojekta parādīšanos mūsu darba kārtībā, Kultūras ministrijas un tās pārraudzībā un pakļautībā esošo institūciju speciālisti ir rūpīgi iepazinušies ar šo likumprojektu un uzskata, ka šī likumprojekta mērķis un ideja ir visnotaļ atbalstāmi, jo valstiski ir ļoti svarīgi definēt pavisam jaunu, līdz šim nebijušu, atšķirīgu no pastāvošās juridiskās prakses šo valsts kultūras dibinājuma formu ar publiskas juridiskas personas statusu. Šī pieredze mums ir uzkrājusies savstarpējās domu apmaiņās, kuras, protams, arī tiks iestrādātas atbilstoši iesniegtajā likumprojektā, un arī ministrijas speciālisti uzskata, ka iesniegtais likumprojekts ir būtiski pārstrādājams un papildināms, to atzīst arī autori, ar kuriem mēs esam šajās nedēļās konsultējušies un diskutējuši par šīm sarežģītajām vai arī ne gluži izprotamajām iestrādātajām normām, tādēļ mēs uzskatām, ka šis likumprojekts ir jāvirza uz komisiju un ar to ir ļoti rūpīgi jāstrādā, un te vairs nav laika vilcināties. Es lūdzu deputātus atbalstīt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt pret šī likumprojekta nodošanu komisijām? Vai deputātiem ir iebildumi pret Saeimas Prezidija atzinumu - nodot šo likumprojektu Izglītības, zinātnes un kultūras komisijai un noteikt,ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav. Lēmums pieņemts.

Izskatām nākamo darba kārtības jautājumu - likumprojekts "Grozījums likumā "Par akcīzes nodokli"". Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Amerika, Jurkāna, Čevera, Bokas, Zundas un Sausnīša iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par akcīzes nodokli"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Pret to vēlas runāt Pēteris Apinis, frakcija "Latvijas ceļš".

P.Apinis (LC). Godātie kolēģi! Es aicinu nenodot šo likumprojektu komisijām tāda vienkārša iemesla dēļ, kad bezgala daudz nevar radīt izņēmumus. Ja šis likumprojekts tiks nodots komisijām, tad es apsolu, ka mēs iesniegsim prasību, lai akcīzes nodokli... no akcīzes nodokļa apmaksā arī ātrajām palīdzībām benzīnu, kas ir braukts atsevišķu cilvēku ārstēšanai lauku apvidos, vai es domāju, ka ugunsdzēsēji prasīs, lai viņiem atmaksā atpakaļ benzīnu, un vēl dažas citas jomas, kuras nemaz nav mazāk svarīgas par kūdras ražotājiem. Es domāju, ka tas ir pilnīgs absurds kādai no... vēl kādai jomai dot papildus šādus atvieglojumus. Es aicinu nenodot komisijām.

Sēdes vadītājs. Par likumprojekta nodošanu komisijām vēlas runāt Andris Ameriks , Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

A.Ameriks (DPS). Godātie deputāti! Es domāju, ka Apiņa kungs, runājot pret, tik tiešām neiedziļinājās šajā priekšlikumā, jo mēs labi zinām, ka ar atvieglojumiem degvielas akcīzes nodoklī šodien ir zemnieki, atbrīvotas arī vairākas nozares, teiksim, lauksaimniecības, zvejniecības, dzelzceļš, tās ir nozares, kuras savā pamatdarbībā neizmanto autoceļus. Tādā veidā tos arī nebojājot. Loģiski, ka jau sākumā no akcīzes nodokļa nomaksas būtu atbrīvoti arī kūdras ražotāji, jo viss ražošanas process nenotiek uz autoceļa, bet gan purvā. Akcīzes nodokļa atgriešana par saražoto kūdru purvā ļautu saglabāt gan kūdras realizācijas cenas pašreizējā līmenī, arī cenām pieaugot, kūdra nav konkurētspējīga ar mūsu kaimiņiem - Lietuvu un Igauniju.

Godātie kolēģi, es domāju, ka Budžetu un finansu (nodokļu) komisijai būtu ļoti nopietni jāizanalizē, kādā veidā tiek un kam tiek atmaksāts šis akcīzes nodoklis par dīzeļdegvielu, es uzsveru - par dīzeļdegvielu, un šajā gadījumā, ja mēs runājam par tehniku, kas neizmanto autoceļus, kas neizmanto mūsu transporta maģistrāles, šī tehnika strādā purvā. Un šajā gadījumā arī tātad kūdras ražotājiem ir tiesības pretendēt uz zināmiem atvieglojumiem šajā akcīzes nodoklī. Godātie kolēģi, es vienkārši aicinu pašreiz balsot par nodošanu komisijai, lai viņa tālāk analizē šo situāciju.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par likumprojekta "Grozījums likumā "Par akcīzes nodokli"" nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 2, atturas - 17. Likumprojekts komisijām nodots.

Izskatām nākamo darba kārtības jautājumu - Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un Itālijas Republikas valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokli un kapitālnodokli un par nodokļa nemaksāšanas novēršanu" nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai kāds vēlas runāt par vai pret šo atzinumu? Vai deputātiem ir iebildumu par šī likumprojekta nodošanu komisijām? Iebildumu nav. Lēmums pieņemts.

Izskatām nākamo darba kārtības jautājumu - Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un Turcijas Republikas valdības nolīgumu jūrniecības jomā" nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai kāds vēlas runāt par vai pret šo jautājumu? Iebildumu deputātiem nav. Lēmums pieņemts. Likumprojekts komisijām nodots.

Izskatām nākamo darba kārtības jautājumu - Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Latvijas Republikas un Ēģiptes Arābu Republikas nolīgumu par regulāru gaisa satiksmi" nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai kāds vēlas runāt par vai pret šo Prezidija atzinumu? Vai deputātiem ir iebildumi par šī likumprojekta nodošanu komisijām? Iebildumu nav. Lēmums pieņemts.

Izskatām nākamo darba kārtības jautājumu - likumprojekts "Grozījums likumā "Par valsts noslēpumu"". Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par valsts noslēpumu"" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Pret to vēlas runāt Kārlis Čerāns, frakcija "Latvijai".

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Es aicinu visus balsot pret šo likumprojektu, jo tas faktiski pieļauj nekontrolējamu patvaļu rīcībā ar valsts noslēpumiem. Jo līdz šim... Tātad šobrīd spēkā esošo likumu redakcijā ir teikts, ka to amatu sarakstu, kas saistīts ar valsts noslēpumu izmantošanu, nosaka Ministru kabinets, tad tā ir pašreizējā 12.panta otrās daļas redakcija, tātad šis grozījums piedāvā noteikt to, ka ar valsts noslēpuma izmantošanu un aizsardzību saistīto amatu sarakstu katrā institūcijā nosaka attiecīgās institūcijas vadītājs. Tātad faktiski katrs institūcijas vadītājs var savas iestādes iekšienē noteikt tos cilvēkus, kurus pielaist, kurus nepielaist pie šī valsts noslēpuma, uz kuriem attiecināts šis valsts noslēpums, darbības ar to, ierobežojumus, uz kuriem neattiecināt, tad to izlemj pats šīs iestādes vadītājs. Ja šeit bija Ministru kabinets, kā tas bija līdzšinējā kārtībā, šeit vismaz kaut kāda kārtība un kaut kāda sistēma parādās, bet tagad šis grozījums aicina atteikties no pilnīgi jebkādas sistēmas šajā jomā un ieviest absolūtu haosu un patvaļu. Un es domāju, ka tik būtiskā jomā kā darbībā ar valsts noslēpumu, kur mūsu valstī šobrīd joprojām ir dzīvas šīs informācijas slēpšanas tradīcijas un praktiski nekas netiek darīts par informācijas atklātību, es domāju, ka šādā situācijā šādus lēmumus pieņemt ir absolūti nepieļaujami, un tāpēc es aicinu šo likumprojektu komisijām nenodot. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt par šī likumprojekta nodošanu komisijām? Runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par likumprojekta "Grozījums likumā "Par valsts noslēpumu"" nodošanu Aizsardzības un iekšlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 7, atturas - 2. Lēmums pieņemts.

Izskatām nākamo darba kārtības jautājumu - Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumu par savstarpējo tiesisko palīdzību krimināllietās" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret Saeimas Prezidija atzinumu? Runāt neviens nevēlas. Deputātiem iebildumu nav. Lēmums pieņemts.

Izskatām nākamo darba kārtības jautājumu - Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un Itālijas Republikas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību" nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo Saeimas Prezidija atzinumu? Runāt neviens nevēlas. Deputātiem iebildumu nav. Lēmums pieņemts.

Izskatām nākamo darba kārtības jautājumu - likumprojekts "Civilprocesa likums". Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Civilprocesa likums", 4.daļa - šķīrējtiesa, arbitrāža, nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi par šo Saeimas Prezidija atzinumu? Runāt neviens nevēlas. Deputātiem iebildumu nav. Lēmums pieņemts. Likumprojekts komisijai nodots.

Izskatām nākamo darba kārtības jautājumu - Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par 1946.gada 13.februāra Konvenciju par Apvienoto Nāciju Organizācijas privilēģijām un imunitātēm" nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Runāt par vai pret neviens nevēlas. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo Saeimas Prezidija atzinumu? Iebildumu nav. Lēmums pieņemts. Likumprojekts komisijai nodots.

Izskatām nākamo darba kārtības jautājumu - Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par norēķiniem ar nepārstrādātās lauksaimniecības produkcijas ražotājiem"" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai kāds vēlas runāt par vai pret šo jautājumu? Vai deputātiem ir iebildumi pret Saeimas Prezidija atzinumu? Iebildumu nav. Lēmums pieņemts. Likumprojekts komisijai nodots.

Izskatām nākamo darba kārtības jautājumu - Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums Latvijas Kriminālprocesa kodeksā" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Valdmaņa kungs, jūs vēlaties runāt pret šo atzinumu? Gundars Valdmanis, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidij, vēlēšanas mašīna un brīvie deputāti! Man ir iebildums principā par to, kas šodien notiek. Šodien ārkārtas sēde vienā jautājumā, un mums uz dienas kārtību uzliek 45 jaunus likumprojektus, bet, skat, ja viņi būtu atšķirīgi, 45 likumprojekti, tad varbūt būtu attaisnojums, mēs tiekam sasaukti, jā, mēs it kā no atvaļinājuma, mēs neesam sagatavoti nolemt, ka to lietu ir vērts pārskatīt vai ne, bet, nu... Bet, skat, mēs šiten te šodien laikam nolemsim Kriminālkodeksu pārskatīt kādas trīsreizes, Civilprocesa kodeksu - trīsreiz, akcīzes nodokli - divreiz, kur ir tā jēga? Man tāda jušanās ir, ka šeit ir pilnīgs neprāts, ka Prezidijs nav domājis ko viņš grib darīt, un mums šeit vienkārši iedod iespēju kausēt laiku, jo tās maiņas, ko es gribētu redzēt Kriminālkodeksā, es varētu tagad ieteikt trīsreiz un traucēt jūsu laiku trīsreiz, un tāpat mēs varētu visi, kāpēc Ministru kabinets nespēj sakopot, kāpēc Prezidijs nespēj sakopot un kāpēc mūs šitā muļķo? Mēs jau esam ielikti mazā zālē, Čepāņa kungs draugiem lepojās, ka būs opozīcijai grūtāk runāt, jo šeit gaiss ir slikts, mums ir uztaisīta vēlēšanas metode šeit jau... viss ir jau nolemts pirmkārt. Tautā notiek daudzas lielas traģēdijas, tauta tiek aktīvi izzagta no lieliem īpašumiem. To mēs redzam ar "Latvenergo" un visu kaut ko citu, un mums šitā muļķo, kad to pašu jautājumu atver piecas reizes, es nezinu.

Es saprotu, ka mēs iesniegsim lūgumu, lai mainītu Prezidiju, es to atbalstīšu, jo šitā te ir pirmās klases muļķība. Es domāju, šoreiz balsosim pret un nolemsim, ka tikai vienu trīsreiz mēs attaisīsim, Kriminālkodeksu, mums nav trīsreiz jāattaisa, un mums vajadzētu pateikt Krasta kungam, ka tas ir nepieņemami, ja Ministru kabinets grib vienu likumu atvērt, lai viņš atver tos punktus, kurus vajadzētu, bet neatvērsim to likumprojektu trīs reizes, nelemsim par to trīs reizes, nesprediķosim par to trīs reizes, mēs jau kaut kādu Ginesa rekordu esam uzstādījuši, mēs turpināsim. 45 jauni likumprojekti atvaļinājuma laikā, kurš no mums ir tos pārlasījis, un ej... Seile s kundze ir tos visus pārlasījusi. Bravo, neviena cita roka neparādās! Jāstrādā, jā, jāstrādā uz ko? Tauta tiek izzagta viskautkādos veidos, un mēs strādāsim trīs reizes par to pašu jautājumu. Pilnīga muļķība, mēs tiekam apbižoti visādos veidos. Mazā istabā bez elpas. Vēlēšanu balotēšanās režīms jau ir nokārtots, visi jautājumi ir nolemti, bet mums jāstājas pļāpāt, kā tu viņus nosauci, Tabūna kungs, par muldēšanas grupu vai kā? Nāk muldēt par vienu un to pašu jautājumu trīs reizes pēc kārtas. Nu pilnīgi nekaunīgi! Vai šī ir demokrātija? Šī ir muļķība! Varbūt pareizi Krištopana kungs teica, ka mēs esam muļķu tauta. Muļķu pārstāvji. Mēs trīs reizes to pašu jautājumu apspriedīsim. Ne tikai vienu, bet vairākus. Atvaļinājuma laikā! Nu ārprāts! Pilnīgs ārprāts!

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt par šā likumprojektu nodošanu komisijām. Runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Bija iebildumi. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par likumprojekta "Grozījums Latvijas Kriminālprocesa kodeksā" nodošanu Aizsardzības un iekšlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 3, atturas - 4. Lēmums ir pieņemts. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Izskatām nākamo darba kārtības jautājumu. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums Latvijas Civilprocesa kodeksā" nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai kāds vēlas runāt par vai pret? Vai deputātiem ir iebildumi pret šo Saeimas Prezidija atzinumu? Iebildumu nav. Lēmums ir pieņemts. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Izskatām nākamo darba kārtības jautājumu. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par izziņas izdarītāja prokurora vai tiesneša nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Par vai pret runāt neviens nevēlas. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo Saeimas Prezidija atzinumu? Iebildumu nav. Lēmums pieņemts. Likumprojekts komisijām nodots.

Izskatām nākamo darba kārtības jautājumu. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par nodokļiem un nodevām"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vēlas runāt Ernests Jurkāns , Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija. Jūs runāsit par vai pret?

E.Jurkāns (DPS). Es aicinu balsot, kolēģi, par šā likumprojekta pieņemšanu izskatīšanā, bet man ir lūgums Finansu ministrijai, tā kā iesniedzējs ir viens - Ministru kabinets, pieņemt 30. jautājumu un 33. un virzīt pēc Saeimas Kārtības ruļļa procedūras. Šajā atvērtajā likumprojektā, par kuru, es ceru, mēs nobalsosim.

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt pret šā likumprojekta nodošanu komisijai. Pret neviens runāt nevēlas. Deputātiem iebildumu nav. Lēmums ir pieņemts. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Izskatām nākamo darba kārtības jautājumu. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par civilstāvokļa aktiem"". Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par civilstāvokļa aktiem"" nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vai deputāti vēlas runāt par vai pret šo atzinumu? Vai deputātiem ir iebildumi šā likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Lēmums ir pieņemts. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Izskatām nākamo darba kārtības jautājumu. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Starptautiskās jūras satelītsakaru organizācijas "INMARSAT" protokolu par privilēģijām un imunitātēm" nodot Ārlietu komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Par vai pret deputāti runāt nevēlas. Iebildumu arī nav. Lēmums pieņemts. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Izskatām nākamo darba kārtības jautājumu. Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā". Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai. Noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Vēlas runāt Gundars Valdmanis, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidij! Kolēģi! Lūdzu, mēs jau šo jautājumu esam atvēruši. Mēs to neatvērsim vēl trešo reizi šodien. Es domāju, ka atvērsim to tikai vienu reizi. Juridiskajiem pārstāvjiem Kriminālkodeksu mēs esam atvēruši. Es ļoti labi atceros.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret šā likumprojekta nodošanu komisijām? Iebildumu nav. Lēmums ir pieņemts. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Izskatām nākamo darba kārtības jautājumu. Likumprojekts "Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā". Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Vai deputātiem ir iebildumi pret šo Saeimas Prezidija atzinumu? Iebildumu nav. Lēmums ir pieņemts. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Izskatām nākamo darba kārtības jautājumu. Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā". Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai. Noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Par vai pret runāt neviens nevēlas. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo atzinumu? Iebildumu nav. Lēmums pieņemts. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Izskatām nākamo darba kārtības jautājumu. Likumprojekts "Grozījums Latvijas Kriminālprocesa kodeksā". Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums Latvijas Kriminālprocesa kodeksā" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai. Noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Vai kāds vēlas runāt par vai pret šo jautājumu? Runāt neviens nevēlas. Vai deputātiem ir iebildumi pret Saeimas Prezidija atzinumu? Iebildumu nav. Lēmums pieņemts. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Izskatām nākamo darba kārtības jautājumu. Likumprojekts "Grozījums likumā "Par akcīzes nodokli"". Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par akcīzes nodokli"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai kāds vēlas runāt par vai pret šo jautājumu? Runāt neviens nevēlas. Vai deputātiem ir iebildumi pret Saeimas Prezidija atzinumu? Iebildumu nav. Lēmums pieņemts. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Izskatām nākamo darba kārtības jautājumu. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Starptautiskās konvencijas par civilo atbildību par naftas piesārņojuma radītajiem zaudējumiem denonsēšanu" nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Vai kāds vēlas runāt par vai pret šo jautājumu? Vai deputātiem ir iebildumi pret Saeimas Prezidija atzinumu? Iebildumu nav. Lēmums pieņemts. Likumprojekts komisijām nodots.

Izskatām nākamo darba kārtības jautājumu Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Protokolu par grozījumiem Starptautiskajā konvencijā par civilo atbildību par naftas piesārņojuma radītajiem zaudējumiem" nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Vai kāds vēlas runāt par vai pret šo jautājumu? Vai deputātiem ir iebildumi pret Saeimas Prezidija atzinumu? Iebildumu nav. Lēmums pieņemts. Likumprojekts komisijām nodots.

Izskatām nākamo darba kārtības jautājumu. Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā". Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā" nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vai kāds vēlas runāt par vai pret? Vai deputātiem ir iebildumi pret Saeimas Prezidija atzinumu? Iebildumu nav. Lēmums pieņemts. Likumprojekts komisijām nodots.

Pirms izskatām nākamo darba kārtības jautājumu, ir jāizskata piecu deputātu iesniegums. "Lūdzam izslēgt no Saeimas 28.augusta ārkārtas sesijas darba kārtības 30.darba kārtības jautājumu. Likumprojekts "Grozījums likumā "Par nodokļiem un nodevām"", dokuments nr. 2943., un 33.darba kārtības jautājumu, likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" dokuments nr. 2946, lai šos grozījumus varētu apkopot vienā dokumentā.

Vai kāds vēlas runāt par vai pret šo piecu deputātu iesniegumu? Runāt neviens nevēlas. Izlemsim jautājumu balsojot. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par 30. un 33. jautājuma izslēgšanu no Saeimas sēdes darba kārtības. Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - nav, atturas - 3. Lēmums pieņemts. 30. un 33. jautājums no Saeimas sēdes darba kārtības izslēgts.

Izskatām 31.darba kārtības jautājumu. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par tabakas izstrādājumu ražošanas, realizācijas, reklāmas un smēķēšanas ierobežošanu"" nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Pret vēlas runāt Pēteris Apinis , frakcija "Latvijas ceļš".

P.Apinis (LC). Godātie kolēģi! Mēs visi atceramies, kā mēs veltījām vismaz trīs sēdes un ar putām uz lūpām cīnījāmies par vai pret tabaku. Tagad mēs atvērsim likumu tikai tādēļ, lai izšķirtu dažas neprecizitātes, proti, apmēram 0,1% no Latvijas tabakas tirgus ir cigāri un cigarillas. Šo cigāru un cigarillu dēļ mēs atvērsim šo likumu un patērēsim pēc tam trīs dienas, nepārtraukti cīnoties atkal par tiem normatīviem, kas mums ir pieņemti. Tas ir apmēram tāpat, ka mēs beidzot esam... Mani ļoti neapmierina tas likums, bet mēs beidzot esam noteikuši kaut kādus standartus un kaut kādus noteikumus. Ja mēs atvērsim šo likumu, tad būs atkal milzum daudz dažādu jaunu priekšlikumu un notiks nejēdzīgas cīņas par lietām, kas kaut kādā veidā ar zināmām pūlēm ir noregulētas. Es, bez šaubām, nemaz nenoliedzu, ka, tiklīdz šis likums būs atvērts, es būšu spiests iesniegt savus priekšlikumus pret reklāmu un tamlīdzīgām lietām, par kurām pagājušo reizi mēs cīnījāmies. Es aicinu šoreiz noraidīt šo likumprojektu. Sava darba optimizēšanai vai tādēļ, lai paši sev neradītu liekas problēmas. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt par šā likumprojekta nodošanu komisijām? Runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par tabakas izstrādājumu ražošanas, realizācijas, reklāmas un smēķēšanas ierobežošanu"" nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 16, atturas - 12. Lēmums pieņemts. Likumprojekts komisijām nodots.

Izskatām nākamo darba kārtības jautājumu. Likumprojekts "Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu". Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija.

Vai kāds vēlas runāt par vai pret šo jautājumu? Deputāti runāt nevēlas. Vai ir iebildumi pret Saeimas Prezidija atzinumu? Iebildumu nav. Lēmums pieņemts. Likumprojekts komisijām nodots.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā"" nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Vai deputātiem ir iebildumi? Vai kāds vēlas runāt? Iebildumu nav. Runāt arī neviens nevēlas. Lēmums pieņemts.

Nākamais. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par policiju"" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav? Paldies! Pieņemts.

Nākamais. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par pārtikas aprites uzraudzību" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu deputātiem nav. Paldies! Lēmums pieņemts.

Nākamais. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Paldies, pieņemts lēmums.

Nākamais. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Starptautisko konvenciju par starptautiskās jūras satiksmes atvieglošanu" nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Paldies! Lēmums pieņemts.

Nākamais. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un Zviedrijas Karalistes valdības līgumu par Rīgas Juridiskās augstskolas dibināšanu" nodot Ārlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Paldies! Lēmums pieņemts.

Nākamais. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un Ukrainas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpējo aizsardzību" nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

Nākamais. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par sociālo nodokli"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības un agrārās vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

Nākamais. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par uzņēmējdarbību"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu par šo atzinumu nav. Pieņemts.

Nākamais. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Arī pret šo atzinumu deputātiem iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

Nākamais. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Kredītiestāžu likumā" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Paldies! Lēmums pieņemts.

Nākamais. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai... Godātie kolēģi, vēl vienu minūti! Kolēģi, Leiškalna kungs, vienu minūti varētu paciesties! Nu 30 sekundes var tomēr. Es ceru. Tātad. Prezidijs ierosina likumprojektu "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija.

Vēlas runāt Vents Balodis, frakcija "Tēvzemei un Brīvībai". Lūdzu!

V.Balodis (TB). Es gan gribētu lūgt Prezidiju pārskatīt šo lēmumu, jo ar maksātnespējas likumu vienmēr ir strādājusi Budžeta un finansu (nodokļu) komisija. Un noteikt, ka atbildīgā ir Budžeta un finansu komisija par šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs . Paldies! Vai deputātiem nav iebildumu, ka likumprojekts tiek nodots abām iepriekš minētajām komisijām - Budžeta un finansu un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, bet atbildīgā ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisija. Deputātiem iebildumu nav. Baloža kunga priekšlikums tiek pieņemts.

Un pēdējais ir Prezidijam adresēts iesniegums. Pamatojoties uz Saeimas Kārtības ruļļa 82.panta otro daļu, Budžeta un finansu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt grozījumu Saeimas Prezidija atzinumā, tas ir tas, par ko mēs tikko vienojāmies. Paldies! Esam vienojušies.

Pirms sēdes beigām un reģistrācijas vārds paziņojumam Aristidam Lambergam, Nacionālās reformu partijas un Zaļās partijas frakcija. Lūdzu, Lamberga kungs!

A.Lambergs (LNRP, LZP). Lūdzu Saimnieciskās komisijas locekļus tūlīt pēc sēdes uz īsu sēdi komisijas telpās Jēkaba ielā 16, istaba nr.415, nevis 104, kur parasti, bet augšā, mūsu komisijas telpās. Paldies!

Sēdes vadītājs . Paldies! Dzintars Ābiķis , frakcija "Latvijas ceļš".

Dz.Ābiķis (LC). Cienījamie kolēģi no Izglītības un kultūras komisijas! Es arī aicinu jūs uz īsu sēdi tūlīt komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties, un Saeimas sekretāra biedru Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

M. Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Indulis Bērziņš, Oļģerts Dunkers , Indulis Emsis , Edvīns Inkēns , Ludmila Kuprijanova, Janīna Kušnere , Paulis Kļaviņš , Andrejs Naglis, Leopolds Ozoliņš, Aija Poča, Juris Sinka , Roberts Zīle , Jānis Ābele . Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies, godājamie kolēģi. Latvijas Republikas Saeimas ārkārtas sesijas sēdi paziņoju par slēgtu.

Paziņojums. Saskaņā ar 35 deputātu pieprasījumu 3.septembrī tiek sasaukta Saeimas ārkārtas sēde. Tas ir nākamajā nedēļā trešdienā pulksten 16.00. 3.septembrī pulksten 16.00. Paldies! Uz redzēšanos.