Pie pirmavotiem

Latvijas valsts un tās vīri

Pirmpublikācija

Kārlis Ulmanis, sarakstē ar domubiedru

Turpinājums. Sākums — “LV” 28.08., nr.213; 29.08., nr.214; 02.09., nr.215;

03.09., nr.216; 04.09., nr.217

Co 20. VII 1905.

Ļoti godātais Enzeliņa kgs!

Ar to naudu ir gatavais posts! Tie 80 r. vēl nav pienākuši, un diezin, kad viņi pienāks. Caur visu šo joku es nu atrodos tādā kā neapskaužamā stāvoklī. Un tad nu, saņēmis visu savu dūšu kopā, griežos pie Jums ar lielo lūgumu man vēl no jauna palienēt kādus 50 rubļu. Ka es visu kārtīgi varēšu atmaksāt, to zināt Jūs vislabāki. Man ir bezgala grūti Jums aizvien ar šādām lietām uzkrauties — bet tā nauda man ir vajadzīga. Tādēļ iedrošinos Jūs lūgt.

Daudz pateicības jau uz priekšu!

Jūsu K.Ulmanis

Ko tas cenzors atradis pēdējā “L”?

Leipcig Co 1 VIII 1905.

Ļoti godātais Enzeliņa kgs!

Atbildēdams ar uz Jūsu paziņojumu par manu pieņemšanu par instruktoru pie K.l.b., daru Jums caur šo zināmu, ka mani šī vēsts ļoti iepriecēja un es esmu ar mieru šī gada novembrī uzsākt manu darbību pie K.l.b., ar 1400 rubļu algas gadā. Ja vajadzīgs, lūdzu šo arī sapulcē zināmu darīt. —

Kas nu uz pašu darbu attiecas, tad es domāju, ka pašā sākumā galvenā lieta taču būs piens. kursi. Kursu programmu es domāju paplašināt, ieņemot vispirms 3 priekšlasījumus par lopu slimībām un palīdzību pie dzemdēšanas, tad es domāju paplašināt arī priekšnesumus par lopu ēdināšanu, aizķerot arī lopbarības audzēšanu, ievākšanu u.t.t. Varbūt ka caur to kursi taps par 2—3 dienām garāki. — Un lai kursisti varētu dzirdēto labāki paturēt, tad es, kā Jūs zināt, esmu nodomājis izdot Rokas grāmatu kursistiem, šoruden gan tikai vienu daļu — piensaimniecība. (Es tikšu drīz galā ar manuskripta pārrakstīšanu un tad bez kavēšanās Jums viņu nosūtīšu.) Kursu pārējos priekšnesumus varēs vēlāku nodrukāt, kad es pats būšu tuvāki iepazinies ar mūsu apstākļiem.

(Jā, kas tā par piensaimniecības grāmatu (rokraksts) ko Kirhenšt. grib izdot?) — Blakus ar piensaimniecības kursiem caur sevišķu priekšlasījumu sēriju es gribētu tad arī vēl mūsu saimniekus sagatavot uz vajadzīgajiem jaunievedumiem lopkopībā un piens. Šī priekšnesumu sērija sastāvētu iz apskatiem par lopkopību un piens. citās zemēs un iz īsiem viegli saprotamiem priekšnesumiem iz dabas zinībām. Jo pēc manām domām paliekama rosība un ražīga darbība mūsu lopkopības pacelšanai būs sagaidāma tikai tad, ja mūsu saimnieks varēs apspriest un saprast dažādo jaunievedumu vajadzību un nozīmi un nerīkosies vienīgi tikai akli pēc instruktora receptēm. Šāda darbības kārtība — ar saprašanu un prātu — būtu visiem par svētību. — Tad mūsu saimniekiem jāiepazīstas arī vēl ar lopaudzēšanas pamata noteikumiem. Tātad kursiem un priekškursiem nebūs gala. Un tad nāk vēl izstāžu reorganizācija, tas ir — tagad sākumā — jāmāca tie ļaudis tai ziņā, ka viņi varētu izstādēs ko nebūt mācīties. Šim brīžam mūsu ļaudis iet caur izstādēm ar aizsietām acīm. Arī izstāžu sarīkošana pate prasa daudz pārkārtojumu.

Bet labi gan tā nav, ka Nodaļai ir kursu aptrūcies. Diezin kā mums ies? Turpretī ir ļoti patīkami, ka Nodaļa pieņem kultūrtehniķi. Arī K.l.b. varētu varbūt piedalīties — bet diezin vai tas būs labi izvedams. Kur ir bezpartejiska centrāle? Kur ir visas centrāles lieta?

Es Jums pateicos par tiem 25 rubļiem, un gaidīšu uz to otru pusi no 50 r. To 80 rubļu lietā es norakstīju uz Thornu vakar vienu pieprasījumu. Kur tad tā nauda paliek? Pazust taču viņa nevarēs. — Tā adrese ir sajaukta uz robežu, jo tur visas adreses tiek uz jaunām blanketēm rakstītas — juku jukām. Krievu ierēdņi papriekš sarakstot visas adreses uz sevišķām listēm un tad Thornā tiek jaunās blanketes izpildītas. Tātad nav nekāds brīnums, ka šis vai tas aizmirstas uzrakstīt — un mēs tad varam svilpot. Vislabākais ir sūtīt krievu papīra naudu vēstulē. Pienāk ātri un droši.

— Mans raksts par “muižām” lasās gan nieku skarbi, bet es ceru, ka viņš tomēr nāk dažam par labu. Cenzors ir ziķeris!

Cik biedru bija 10.jūl sapulcē. Tas man patīk, ka Abuls ir pretī.

Jā, D ir savu lomu atkal reiz izspēlējis. Viņam ir taisnība. Lai tik nāk pie “L”, viņa raksti nav visi slikti. Un jo “L” vairāk līdzstrādnieku, jo labāki.

Daudz labas dienas! Jūsu K.Ulmanis

L Co 12.8.1905.

Ļoti godātais Enzeliņa kgs!

Vakar es Jums nosūtīju apsolīto manuskriptu — grāmatu — un lūdzu Jūs uzņemties, kā jau runāts, izdošanas etc. pūles. Tā grāmata iznāktu tad “Lauks.” izdevumā. Labi būtu, ja līdz novembrim varētu ar drukāšanu galā tikt — uz pirmajiem kursiem. Šī grāmata ir gan tikai par piensaimniecību vien (lopkopība nāks vēlāk, varbūt nākošā gadā) — tomēr es ceru, ka viņa būs kursistiem patīkama un noderīga. Varbūt arī citiem. Mūsu draugs Ki gan ar tagad neganti “macht sich in der Milchwirtschaft”. Grāmatu varētu drukāt, es domāju, kādos 2000 eksemplāros. Vairāk nebūtu vajadzīgs. Par drukāšanas gaitu lūdzu mani “auf dem Laufenden zu schalten”. Pēdējo korektūru es gribu pats lasīt — un lūdzu man 3 novilkumus sūtīt.

— Tad vēl par “L”. Jūs patiesi, kā “L” lasāms, nodomājuši mani likt apstiprināt par redaktoru — paldies! Uz strādāšanu es priecājos bez gala un nevaru novembri ne sagaidīt. — Par “L” paplašināšanu arī man ir dažādi plāni, es gribu viņus Jums pastāstīt, varbūt, ka arī Jūs atrodat vienu otru lietu par labu un izvedamu. Es domāju tā. Katru nedēļu izdot “L”, tā ir ļoti laba ideja — bet tad taču vajadzēs abonentu naudu paaugstināt. Lai nu varētu tad tiem lasītājiem ko nebūt vairāk solīt un dot (arī ārēji, satura ziņā jau “L” tagad “S” pārspēj) nekā “S” dod, tad man ir tā sakot 4 lietas padomā. 1) dot “L” līdz kā bezmaksas pielikumu 3—4 grāmatas gadā (kā “{jpzby”). Saprotams grāmatas ar krietnu praktisku saturu pēc zināma plāna un programmas.

2) Laikrakstu apskatu paplašināt tādā kārtā, ka līdzīgi “Deutsche Landw. Pr.” varētu katru mēnesi dot līdz sevišķu pielikumu. Galvenā kārtā te būtu jāievēro visi pa mūsu avīzēm izkaisītie lauks. raksti — viņi jākritizē un jānorāda uz viņu vērtību. Tad varētu pievienot izvilkumus arī iz krievu un vācu žurnāliem. Es domāju, ka tas būtu it noderīgi un labi. To darbu es uzņemtos. Tagadējais “laikrakstu apskats” varētu palikt katrā numurā priekš sīkākām ikdienējām lietām. Kā tas arī jau tagad ir. Un svarīgākos rakstus jau tomēr varētu likt priekš “L” tulkot. Šai mēneša pielikumā tad varētu arī kā izvilkumu iz avīzēm pievienot arī kārtīgu hroniku par mūsu saimniecībām. Es rēķinu, ka šāds pasākums atrastu daudz piekritēju starp lasītājiem un paceltu viņu skaitu. Bez tam dažam gabalam būtu arī paliekama kultūrvēsturiska nozīme (par šo latviešu kultūrvēsturi citā reizā).

3) Būtu varbūt labi un mūsu saimniecēm ļoti pa prātam, ja “L” ierīkotu sevišķu speciēlu nodaļu priekš viņām: māja, dārzs, ēdienu vārīšana (sehr verbesserungs bedūrftig — gerade Arbeiterkost). Piekritēju un līdzstrādnieku netrūktu.

4) “L” būtu jāierīko sevišķs “Rēķinu stūrīts”, lai izmācītu lasītājus saprast un rīkoties, un izrēķināt visvienkāršākos uzdevumus, kas katru dienu dzīvē atkārtojas.

Tas būtu galvenākais, ko es gribēju teikt. Vadoša un glītojoša loma “L” būs jāuzņemas. Neaizmirsīsim, ka varbūt K.l.b. ir uzdots un nolemts tapt par zināmu centru Latviešu dzīvē, mazākais priekš Vidzemes. Rīgas L.B.L. nodaļa, kā liekas, savu lomu ir izspēlējuse — un ja tagad Jūs arī Lauksaimn. saistīsat pie K.L. Biedrības un paplašināsat Noliktavu — tad sākums ir jau darīts. Tikai uz veselīgiem dabiskiem un ne māksliskiem pamatiem (K.R.Nod.) tālāk būvēt! Vai Jūs lasījāt “L” kritiku par Alberinga grāmatu? Es ist etwas var dächtig! Un tad vēl tā paralēle ar Mazvērsīti! kā “S”! Vai jūs atradāt to “līķa runu” par Stillis kgu! Na, “labāki” neko vairs nevarēja sacept — un tad “S” bez paraksta nodrukāt.

Sveiki! Jūsu K.Ulmanis

L Co 25.8.1905.

Ļoti godātais Enzeliņa kgs!

Par to grāmatu izdošanu es domāju tā. Šī mana grāmata taču nebūs vienīgā, ko “L” izdos, viņš izdos taču arī vēl citas grāmatas, tādēļ varētu visus izdevumus apzīmēt ar “Lauksaimnieka bibliotēka” (jeb tamlīdzīgi). Šim izdevumam vajadzētu būt arī lētam. Derīgu Gr. Nodaļa ņem par brošētu loksni 4—5 kap., varbūt “L” varētu ņemt 5—6 kap., diezin vai vairāk būtu ieteicami. Ar mazāk nebūs iespējams bez zaudējumiem pārdot. Nu nāktu klāt iesējums, kurš ir katrā ziņā vajadzīgs — izturības un arī jaukuma pēc. Tomēr būtu labs Thaera bibl. veidā — bet mūsu latviešu arājs nekad nevar un arī negribēs maksāt 20 kap. par grāmatas iesējumu vien. Lai gan Th. bibl. iesējums ir smuks — tomēr mums būs jāņem lētāks: vienkāršs papīris ar titeli uz papes vāka. Paraugam es nosūtu Jums vienu Paneja grāmatu. Atpakaļ lūdzu nesūtat! Jeb — varētu gan ņemt smuku kaut dārgāku iesējumu — bet tad vajadzētu grāmatā uzņemt skaidrojumus, kuri tad palīdzētu segt iesiešanas izdevumus. Redzat, mana grāmatiņa brošēta maksātu teiksim 30—35 kap., iesieta (kā Thaers) apmēram 50 kap. Kas dos 50 kap. par apm. 100 lapaspušu biezu grāmatu! Neviens, jeb tikai reti. Jūs pazīstat mūsu apstākļus labāki — darāt, kā Jūs paši domājat. Varbūt, ka caur sludinājumu uzņemšanu varētu vispārīgi grāmatas palētināt. —

Uz honorāra būtu jāaprēķina rubļu 25 par loksni. Mana pamata vēlēšanās ir tā — dot iespējami lētas grāmatas, bet diemžēl es nākošos pāris gados būšu diezgan apspiestos apstākļos. Kas piespiež mani arī maniem privātienākumiem piegriezt zināmu vērību!

Tiklīdz tas būs pārlabojies, tad varēs citādi rīkoties. Tad vēl — ja manas grāmatas (es ceru vēl kādu sarakstīt) piedzīvotu vēl kādu izdevumu, tad no acumirkļa stāvokļa skatoties, arī tad es nevarētu no tālāka honorāra atteikties. Uz priekšu varbūt. — Tomēr es uz tiem 25 rubļu arī tagad cieti nepastāvu. Cik Jūs izkalkulēsat — tik būs. Galvenā lieta — lētas un labas grāmatas pasniegt! Ja subskripcijas liktos vajadzīgas — labi. Es rēķinu, ka 2000 eks. būtu mūsu apstākļiem piemērotākais izdevuma plašums. Paies katrā ziņā daži gadi, kamēr 2000 ekspl. pārdos — un laiku pa laikam taču grāmatiņas būs jāpaplašina un jāpapildina. Ja ņemtu sludinājumus, tad ar to cena būtu noliekama par katriem 2000 ekspl.

Uz naudu es gaidīšu! Tas ir slikti ar to kursu atvēli, tomēr vēl jau ir laika diezgan. Pirmā laikā jau pietiks ar kursiem biedrības robežās — gan jau izdosies arī sasniegt paplašinājumu.

Vidiņš rakstīšot vissliktākā gadījumā 200 rindiņas. Es domāju gan par liel. un mazsaimniecību.

Kur paliek “L” 1.aug. burtnīcā? Jā, sakat man, kā gan tagad izskatās pie mums mājās! Tā Kurzemē izsludināts aplenkšanas stāvoklis. Tad jau nu slaktēs un kaus bez žēlastības. Še ārzemju avīzes izplata pēc “Dūna Z.” ļoti nepareizas ziņas par latviešiem. Gatavie razbainieki mēs vien esot! Neganti priecājās par tiem čerkesiem! Labi un lēti!

Ko Jūs domājat, vai uz 1906.gada 1.janv. nodomātu ”L” paplašināšanu atradīs maz kur dzīvīgas ausis, tagad, kur visu prāti aizņemti no citām lietām. Cik ļoti es priecājos par “L” paplašināšanu, tomēr būtu arī financiēli šis jautājums jāpārliek. Varbūt būtu labāk gadu vai pusgadu vēlāk. Tomēr — tās ir tikai manas domas. Jūs varat to stāvokli labāk pārredzēt.

Nodaļas kungi esot uztraukti par manu neierašanos uz Valmieru. Viņiem laikam būtu pasējis varbūt tagad ielikt mani (..). Ielikt no savas puses Ermaņa pēdā, pēc tam kad kursistu skaits saplacis uz pēdīgo postu — lai tad varbūt pie izdevības un vajadzības varētu visu vainu novelt uz to neganto Ulmani. Man tikai dikti sirds sāp, ja ar to, ka tās pārbaudīšanas, biedrība tagad top par apsmieklu iztaisītas. — Un tas Ki! Atstāt nodaļas dienestu un tad kopā ar Wi — Nod. sekretāru atvērt sviesta veikalu! Tā lieta ir mazākais nesaprotama. Na, ja vajadzēs, “L” jau druskas netrūks!

Es domāju katrā ziņā būt pa sēklu izstādes laiku Valmierā, es ceru jau tūlīt novembra pirmās dienās sākt manu darbību. Mana dūša un Unternehmungs lust aug ar katru dienu. Es stipri vien ceru, ka mums izdosies ko labu sasniegt!

Uz to tad sveiki! Jūsu K.Ulmanis

Skrastiņa aprēķins

Druka par 2000 32,00

Burtu likšana 8 loksnes ‡ 10 80,00

Papīrs 64,00

...............................................................

176,00

Brošēšanas papīrs,

vāku druka un c. 24,00

...............................................................

200 rbļ.

L. Co 5. 9. 1905.

Ļoti godātais Enzeliņa kgs!

Jūs rakstat, ka Jūs dažreiz nomācot grūtas domas, bezspēcība, mazticība. Es domāju, vai tik tas nav pārpūlēšanās sekas. Jūs strādājat jau ilgus gadus uz tikdaudz pusēm, bet kā jau tas nu reiz pasaulē ir, vislabākajiem panākumiem, jeb taisni tādiem, nekad nav trūcis skaudēju un nievātāju. Un arī pretinieku. Tāpēc dažs labs pasākums neved tik drīz pie cerētā labā iznākuma. Un tas nospiež katru labi un bezpatīgi domājošu garu. Pret tādiem grūtiem brīžiem ir jāapbruņojas ar izturību un ar to apziņu, ka arī viņos slēpjas laba tiesa pamudinājuma vēl tālāk uz priekšu censties. Pēc šādu brīžu pārvarēšanas darbs veicas atkal vēl jo labāk. Saprotama lieta, kad es būšu Valmierā, es centīšos ar visiem spēkiem palīdzēt uz priekšu traukties kopīgā darbā. Un visas lietas veicas labāki. Pie tam es domāju, mūsu abu pasaules uzskati garantē sekmīgu kopdarbību. Un gan jau ar laiku izdosies izaudzēt arī apzinīgus līdzstrādniekus un saprātīgus klausītājus. Par zemkopības kursiem es domāju, ka tagad vēl pa agru iesniegt lūgumu un sastādīt programmu — aiz šādiem iemesliem. Šoziem aizies viss laiks nodarbojoties ar piensaimniecības un lopkopības lietu — kursos un priekšnesumos. Tas ir viens. Tad, es domāju, ka zemkopības jeb lauksaimniecības kursiem vajadzētu katrā ziņā būt daudz pamatīgākiem un plašākiem nekā piens. kursiem. Es rēķinu, ka īsākais laiks nedrīkstētu būt 3—4 mēneši, ja sakarīgi grib izņemt cauri visas lauks. pamata mācības — un tikai svarīgāko. Nu ir grūti domājams, ka atvēlēs tik garus kursus. Varbūt dos 4 nedēļas garus. Tad nu cits nekas neatliktos, kā sadalīt kursus uz divām reizēm pa divām ziemām, tātad iznāktu četri kursi priekš visu mācību izņemšanas. Tad varētu, lai lietas iet labāki un rosīgāki, ierīkot arī četras nodaļas. Mācību apmērs jeb priekšmeti būtu: 1. Lauksaimniekiem vajadzīgā rēķināšana un rakstu darbi (Ļoti vajadzīgs). 2. Allgemeine Zoologie, besonders Anatomie u. Physiologie der Haustiere. Abstammung. 3. Allgemeine Botanik, besonders Anatomie u. Physilogie der Pflanze. 4. Allgemeiner Ackerbau. 5. Spezieller Ackerbau. 6. Allgemeine Tierzucht. 7. Spezielle Tierzucht. 8. Betriebslehre. Tas būtu galvenais saturs. Tautsaimniecība (Pļavkopība) pareizāki sakot, angewandte Nationaloekon. nāktu iepīta Betriebslehrē, ķīmija un fizika, Bodenkunde etc. pie vajadzības un izdevības. Bet kāpēc es nu negribu jau tagad programmu uzstādīt? Tādēļ, ka mūsu ļaudis priekš šādiem kursiem ir jāsajūsmina, jāiesilda, jo citādi trūks apmeklētāju. Un vislabāki izdosies mums ieinteresēt jau caur saprātīgu un izveicīgu rīkošanos un nejūtamu vadību pāris saimnieku novedīs pie pārliecības, ka šādi kursi vajadzīgi, un viņi paši priecāsies uz kursu atklāšanu, tad varēs pieņemt viņus biedrībā talkā pie sīkumu pārrunāšanas (līdz zināmam mēram), caur ko lieta būs it sevišķi nodrošināta. To tad varēs šoziem izdarīt un nākošo ziemu ķerties pie darba. Saprotama lieta, ka viss še teiktais par kursu plašumu, iekārtošanu un mācību apmēru ir tikai grober Umriss — tas ir viss vēl pārrunājams, bet to varēs tikai tad vislabāki izdarīt, kad es arī būšu jau Valmierā. — Kursiem būs vajadzīgas arī mācības grāmatas. Manas domas ir tās, ka pie mūsu kursiem jāstājas skolu vietā, kamēr mums skolu vēl nav — un ka šādā gadījumā īsi sastādīti un parādīti kursi, kur aptver visu lauksaimniecību, var būt drīzāk par ļaunumu nekā labumu.

Šādiem kursiem būs vajadzīgi vairāki skolotāji, varbūt ka arī Vidiņam būs iespējams piedalīties, viņš studē zemkopību, bet ir vecs Pēterburgas (1886/7) Naturwissenschaftleris jeb kas tamlīdzīgs. —

Tagad atkal mana grāmata! Ko, jūs domājat, ka izdosies visu “sasteigt” līdz februārim! Es domāju, ka grāmata tiks gatava tūliņ uz novemberi un pirmiem kursiem. Vai tad nevar dot citam kam drukāt? Eksemplāru skaitu nosakiet Jūs. Tad tas prospekts un uzaicinājums. Es Jums teikšu taisnību — atstāsim visas tādas lietas pie malas. Tā grāmatiņa jau nav nekas Epoche machendes, un man nepatīk šāds liels troksnis. Uz priekšu, kad mēs iedzīvosimies, tad nodibināsim izdevumu virkni jeb nosaukumu tiešām Lauksaimnieka biblioteka jeb tamlīdzīgi, kā jau es rakstīju. Tie tad varēs izlaist listes un uzņemt abonentus. Bet tagad lai paliek. Nodaļai jau varētu uzprasīt par to pārraugu biedrību panākumiem. Tikai ja tas nāk “L” jeb no “L” puses, tad arī es gribētu to manuskriptu lasīt, jo te ļoti jāzina, kādi prasījumi ir dibināti un kādi nē. Tagad nodaļa var izspriest (?) tikai tā sakot tehniskos panākumus, piedalīšanās apmēru, govu sugas (kas viņiem tās sugas noteiks?) u.t.t. Vispārīgi tā lieta pie Nodaļas ir “ferfahren” — un tas Jūsu jautājums jeb pieprasījums Nodaļai drukāt mani kremt. Redzēs, ko vēl varēs darīt. Laikam tas darbs būs maniem mērķiem nederīgs!

[Nav vēstules nobeiguma]

L. Co 27. 9. 1905.

Ļoti godātais Enzeliņa kgs!

Man tas ir bezgala žēl — tomēr tas ir galīgi neiespējams, ka es jau oktobra beigās varētu būt Valmierā. Mans beidzamais eksāmens būs laikam ap 25.oktobri (Krievijas kalendārs viscaur). Tad es nebraukšu tiešām uz Krieviju, bet gan ar lielu līkumu caur Hamburgu, Angelnu, Dāniju. Kurzemē man arī katrā ziņā jāapmeklē mani vecāki — tātad es nekādā ziņā nevarētu būt ātrāki Valmierā kā tikai ap 10.novembri. Kursi varētu tad, protams, drīz vien pēc tam sākties. Jūs jau varētu izziņot, ja tas būtu vajadzīgs.

Vai tad Jums kongresa programma ir gatava?

Arī man raksta — ne Jūsu “Gewährsmann”, viens cits, kā pārraugu sakrātās ziņas guļot Vītoliņa dzīvoklī uz krēsla. Viņas izstrādāt un sakopot neesot nevienam ne vaļas, ne gribas.

Sveiki! Jūsu K.Ulmanis.

L. Co 3. X 1905.

Ļoti godātais Enzeliņa kgs!

Man Jums šodien jāraksta citu uzdevumā. Vakar man stāstīja J.Vidiņš, ka viņam ļoti vajagot naudas — un esot viņam “Lauks.” sakrājušies kādi 10 rubļi, kurus viņš tad arī lūdz viņam atsūtīt, labi drīz. Pie tam būtu viņam arī par lielu atvieglināšanu un prieku, ja jūs spētu un gribētu atsūtīt viņam nieku Vorschussa, viņš grib drīz atkal rakstīt un pie tam jāievēro, ka viņš ar rakstīšanu sapelna visu savu uzturu. Būtu labi, ja jūs varētu viņam atsūtīt rubļu 25. Viņa adrese ir: Leipzig R (euknitz) Brome Strasse 2 IV. Viņš nedzīvo vairāk Stötteritz‹.

— Manu pēdējo vēstuli Jūs taču būsit saņēmuši. Kā es jau tur rakstīju, es nevaru Valmierā ātrāki ierasties kā tikai novembrī. — Jūs man rakstījāt, ka varēšot varbūt uz novembri sasteigt manu grāmatu — tas jau būtu lieliski.

Sveiki! Jūsu K.Ulmanis.

“Latvijas Vēstneša” publikācija.

Dr. Sigizmunds Timšāns, “LV” informācijas redaktors