diplomātija

Ar Latvijas valdības memorandu Briselē

Šī gada 3. un 4.septembrī Briselē darba vizītē uzturējās ĀM valsts sekretārs Māris Riekstiņš un Ministru prezidenta padomniece ES jautājumos Iveta Sers. Vizītes mērķis bija iepazīstināt ES Komisijas, Eiropas Parlamenta un ES dalībvalstu amatpersonas ar Latvijas valdības reakciju uz ES Komisijas sagatavoto viedokli par Latvijas iestāšanos ES, kā arī iepazīties ar ES institūciju un dalībvalstu tālākās rīcības nodomiem līdz Luksemburgas ES Padomei.

Vizītes gaitā M.Riekstiņš tikās ar Luksemburgas un Beļģijas pastāvīgajiem pārstāvjiem ES Padomē, ar ES Komisijas locekli Erki Līkanenu, ES Komisijas IA ģenerāldirektorāta vadību un Eiropas Parlamenta viceprezidenti Magdalēnu Hofu.

Tikšanās dalībniekiem tika iesniegts Latvijas valdības memorands par ES Komisijas viedokli attiecībā uz Latvijas iestāšanos ES, valdības izstrādātais darba plāns Komisijas norādīto nepilnību ātrākai novēršanai, kā arī Latvijas puses atzinumi par Komisijas dokumentā pielaistajām faktoloģiskajām kļūdām un iespējamo tendenciozitāti.

ES Komisijas pārstāvji pozitīvi novērtēja Latvijas valdības izstrādātos dokumentus, atzīmējot, ka Latvija ir pirmā no kandidātvalstīm, kura iesniegusi konkrētu valdības apstiprinātu pasākumu plānu esošo trūkumu novēršanai. Tas liecinot par Latvijas ciešo apņemšanos intensificēt integrācijas procesu.

Tika atzīmēts, ka Komisijas viedoklis ir tikai viens posms ES paplašināšanās procesā. Šis process tika iesākts ES Padomes 1993.gada jūnija Kopenhāgenas lēmumos, un tā attīstība ir atspoguļota Esenes un Madrides sanāksmju secinājumos. Arī Luksemburgas sanāksmes lēmums būs tikai starpposms šajā procesā. Tanī pašā laikā Eiropas Savienības institūciju vadībā nepastāv vienots viedoklis par to, kas noteica ES Komisijas vērtējumu kandidātvalstu atbilstībai: tie varētu būt gan ģeopolitiskie aspekti, gan arī kandidātvalstu gatavības tehniskie aspekti.

Latvijas valdības un ES institūciju dialogs turpināsies arī Ministru prezidenta Guntara Krasta vizītes laikā Briselē, kas paredzēta šī gada 23. un 24.septembrī.

ĀM preses centrs

Par Latvijas novērotāju grupu Bosnijas vēlēšanās

Šodien, 5.septembrī, 35 pārstāvju delegācija no Latvijas dodas ceļā uz Bosniju, lai novērotu vietējās vēlēšanas bijušajā Dienvidslāvijas republikā. Novērotāju ceļa un uzturēšanās izdevumus kopīgi sedz Amerikas Savienoto Valstu valdība un Eiropas drošības un sadarbības organizācija (EDSO). Latvijas delegācija ir tikai daļa no apmēram 2 000 novērotāju no dažādām valstīm, galvenokārt no Austrumeiropas, bet arī, piemēram, no ASV un Japānas.

Latvijas grupā ir dažādu profesiju cilvēki: akadēmiķi, ierēdņi, finansisti, žurnālisti, viņu komandējums ilgs no 5.līdz 19.septembrim.

ASV valdība uzskata, ka novērotāju piedalīšanās Bosnijas vēlēšanās ir ļoti svarīga Deitonas miera līguma izpildes sastāvdaļa. Pagājušajā nedēļā notika pieņemšana par godu Latvijas delegācijai, kurā ASV vēstnieks Latvijā Lerijs Nepers teica: Latvijas piedalīšanās šajā procesā ir vēl viens apliecinājums tam, ka tā tuvojas Rietumeiropai un demokrātisko valstu saimei. Amerika vienmēr ir atbalstījusi Latvijas iekļaušanos jaunajā Eiropas drošības struktūrā un citās Eiropas demokrātisko valstu organizācijās un uzskata, ka šī ir vēl viena iespēja to darīt.

USIS Rīga

Par Latvijas zivsaimniekiem ceļā uz Eiropu

Augusta nogalē Viļņā notika sanāksme par zivsaimniecību "Trīs plus trīs". Tajā piedalījās trīs Baltijas valstu — Latvijas, Lietuvas un Igaunijas — un triju Skandināvijas valstu – Dānijas, Zviedrijas un Somijas — nozares pārstāvji, lai risinātu sarunas, kā šīs Skandināvijas valstis varētu palīdzēt Baltijas valstīm integrēties Eiropas Savienībā — sakārtot likumdošanu, attīstīt zivsaimniecības nozari. Iespaidos dalās valsts Zivsaimniecības pārvaldes priekšnieks Normunds Riekstiņš :

— Kā zināms, zivsaimniecībā izveidota atsevišķa darba grupa. Tika spriests par to, ka katrai valstij nepieciešama individuāla palīdzība, jo katra ir citādā gatavības pakāpē. Runājot ar ārzemniekiem, viņi atzina, ka mēs sagatavotības ziņā esam priekšā Igaunijai un Lietuvai. Mēs zinām vairāk nekā mūsu kolēģi. Mēs sadarbojāmies ar Dāniju, kas piedāvāja savus ekspertus, lai salīdzinātu Latvijas un Eiropas Savienības likumdošanu. Tagad arī zviedriem ir piešķirti līdzekļi, un mēs vienojāmies, ka tuvākajā laikā gan dāņi, gan zviedri ieradīsies pie mums, lai pārrunātu, kā šo naudu pareizāk izmantot. Viņi rosināja mūs nākt ar savu iniciatīvu, pateikt, ko mums vajag.

— Un ko mums vajag?

— Teorētiski mums vajag sakārtot mūsu likumdošanu atbilstoši tām prasībām, kādas ir Eiropas Savienībā. Visvairāk mūs interesē tieši zivsaimniecības jautājums. Pie mums zvejniecība tiek regulēta gandrīz tāpat kā Eiropas Savienībā.

Jāatzīst, mūsu kaimiņvalstis ir vājākas zivsaimniecībā. Šis apstāklis arī jāizmanto, jo tas palīdzēs mūsu zvejniekiem un zivju pārstrādātājiem sasniegt augstāku līmeni. Piemēram, Zivsaimniecības pārvalde gan Lietuvā, gan Igaunijā ir zemā līmenī. Tagad ir grūti ko darīt, lai daudzos virzienos aptvertu šos jautājumus. Latvijā mēs arī esam maza struktūriņa, tomēr cenšamies aptvert pēc iespējas plašāku spektru. Tāpat Eiropas Savienības jautājumos lietuvieši ir daudz sliktāk sagatavoti nekā mēs. Viņiem vajadzīgs novērotājs, kas raudzītos, kā šie procesi virzās uz priekšu, bet mums tāds novērotājs nav vajadzīgs. Arī likumdošanas ziņā viņi ievērojami atpaliek no mums. Igauņi ļoti interesējas par mums, viņi grib braukt pētīt, kā mēs strādājam ar zvejniekiem, uz kādiem likumdošanas aktiem savā darbā balstāmies.

— Ar kādām problēmām nākas saskarties?

— Protams, problēmas ir visiem, arī mums. Arī zivsaimniecībai ir vajadzīgi līdzekļi, bet attiecīgās instances to diemžēl ne vienmēr saprot. Mēs visi ceram, ka mums palīdzēs, kad iestāsimies Eiropas Savienībā, piešķirot strukturālo fondu līdzekļus. Bet ir vajadzīga arī mūsu valsts budžeta nauda. Taču, ja tagad zivsaimniecībai nav naudas, tad kur ir garantija, ka tā atradīsies, kad mēs stāsimies Eiropas Savienībā? Faktiski jau tagad jāgatavojas tam, lai, iestājoties Eiropas Savienībā, mēs dabūtu šo naudu. Tas nozīmē, ka laikus jāiegulda kapitāls. Sistēma ir tāda — 50 procentus veidos ES finansējums un 50 procentus — dalībvalstu finansējums. Vai arī 50 un 30 procenti, bet 20 procenti — firmas finansējums. Tātad ir jābūt kādai daļai valsts līdzekļu. Tiktāl līdz šim vēl neviens nav aizdomājies. Ja mēs tiešām ejam uz Eiropu, tad jārēķinās ar tām prasībām, kādas tur tiek izvirzītas. Somiem, zviedriem problēmu nebija, viņiem tika sniegta palīdzība gan flotes attīstīšanai, gan citām vajadzībām. Bet, ja mēs neesam neko ieguldījuši, tad nav jēgas izstrādāt milzīgus projektus, lai pieprasītu šo naudu.

— Vai ir jautājumi, kuros nevar piekrist Eiropas Savienības izvirzītajām prasībām?

— Jā, mēs nevaram piekrist jautājumā par flotes samazināšanu. Eiropas Savienībā, nerēķinoties ar to, vai flote atbilst resursiem vai ir lielāka, ir 30 procentu flotes samazinājums. Un tas ir mūsu uzdevums — pierādīt, ka Latvijā tā nav. Mūsu flote atbilstoši resursiem ir liela. Diemžēl principi ir vienādi visām valstīm. Ja mēs risināsim sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā, mums ir jābūt gataviem akcentēt šādas problēmas, piemēram, kvotu jautājumu u.c. Tas ir tālas, bet varbūt ne tik tālas nākotnes jautājums. Ar to ir jārēķinās. Bet Viļņas sarunās tika spriests par to, kā varētu mums palīdzēt, kādi projekti būtu vajadzīgi, kādos virzienos būtu jāstrādā. Mēs arī piedāvājām savus projektus. Viens no tiem paredz sagatavot speciālistu no mūsu valstīm, kurš būtu gatavs ar ES politiku iepazīstināt visus mūsu nozares pārstāvjus — zvejniekus, ražotājus utt. Mums vajadzīgs nevis ES pārstāvis, kas vada formālus seminārus, bet gan cilvēks, kas zina, kādas ir problēmas, kādas ir grūtības. Faktiski nepieciešams cilvēks, kas spētu iepazīstināt ar ES. Jo šobrīd situācija ir tāda, ka mēs ejam uz ES, bet paši nezinām, kas tā tāda ir.

Ingrīda Rumbēna,

"LV" nozares redaktore