Pie Ministru prezidenta

— Zviedrijas vēstnieks

Vakar, 11.septembrī, pie Ministru prezidenta Guntara Krasta viesojās Zviedrijas Karalistes vēstnieks Latvijā Hans Magnusons.

Ministru prezidents iepazīstināja vēstnieku ar Latvijas valdības uzskatiem par Eiropas Savienības paplašināšanas stratēģiju. Vēstnieks apliecināja Zviedrijas atbalstu vienotās starta līnijas politikai attiecībā uz Baltijas valstu integrācijas gaitu ES un uzsvēra, ka Zviedrija darīs visu, lai panāktu vienlaicīgu sarunu uzsākšanu ar visām trim Baltijas valstīm. Sarunu gaitā pārrunātas Latvijas un Zviedrijas divpusējo attiecību problēmas, tai skaitā Zviedrijas uzņēmēju aktivitātes Latvijā.

H.Magnusons noraidīja presē izskanējušo informāciju par it kā plānoto “Volvo Trucs” Baltijas valstu biroja pārcelšanu uz Lietuvu. Vēstnieks uzsvēra, ka Latvijas investīciju klimats ir Zviedrijas uzņēmējiem pieņemams un pēdējā laikā pieaug interese par biznesa iespējām Latvijā, kas izskaidrojams ar praktiski pabeigto privatizācijas procesu.

Pārrunāta nākamgad plānotā Baltijas valstu vadītāju tikšanās Rīgā.

Sarunu nobeigumā vēstnieks Zviedrijas premjerministra Jērana Pērsona vārdā uzaicināja G.Krastu šā gada rudenī apmeklēt Zviedriju.

— Pasaules Brīvo latviešu apvienības pārstāvji

Vakar, 11.septembrī, pie Ministru prezidenta Guntara Krasta viesojās Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) valdes priekšsēdētāja Vaira Paegle, valdes vicepriekšsēdētājs, Latviešu nacionālās apvienības Kanādā valdes priekšsēdētājs Tālivaldis Kronbergs, Amerikas latviešu apvienības valdes priekšsēdētājs Jānis Kukainis, latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē prezidija priekšsēdētājs Aivars Saulītis un Rietumeiropas latviešu apvienības priekšsēdētājs Andrejs Ozols.

Sarunu gaitā apspriesti jautājumi, kas saistīti ar informācijas apmaiņas uzlabošanu starp Latvijas valdību un latviešu sabiedriskajām organizācijām ārvalstīs. Pārrunāti iespējamie varianti, kā labāk izmantot ārpus Latvijas dzīvojošo latviešu potenciālu, veidojot Latvijas tēlu ārvalstīs un veicinot Latvijai izdevīga politiska klimata veidošanos viņu mītnes zemēs.

PBLA pārstāvji izteica cerību, ka nākamajās vēlēšanās ārzemēs dzīvojošie latvieši varēs piedalīties, balsojot vēlēšanu iecirkņos, nevis ar pasta starpniecību.

Valdības preses departaments

Pie kultüras ministres

— Krievijas vēstnieks

Trešdien, 10. septembrī, kultūras ministre Ramona Umblija tikās ar Krievijas Federācijas vēstnieku Latvijā Aleksandru Udaļcovu. Tika pārrunāti jautājumi, kas skar 1996. gadā parakstītās sadarbības programmas īstenošanu, kā arī citi kultūrai aktuāli jautājumi.

Pildot sadarbības programmu, daudz kas ir jau paveikts. Valsts akadēmiskais koris “Latvija” šī gada jūnijā piedalījās starptautiskā mūzikas festivālā Sanktpēterburgā. Kopā ar turienes filharmonijas simfonisko orķestri diriģenta Marisa Jansona vadībā tika atskaņots Dž. Verdi “Rekviēms”. Sanktpēterburgas teātru festivālā “Baltijskij dom” aicināts piedalīties Jaunais Rīgas teātris ar M.Čehova lugas “Kaija” iestudējumu. Rīgā notiekošajā teātru festivālā “Homo novus” piedalās Sanktpēterburgas leļļu teātris un Omskas drāmas teātris. Latvijas studenti piedalās G.Abramova radošajā laboratorijā (Drāmas mākslas skola). Latvijas Kultūras akadēmija un Sanktpēterburgas Teātra mākslas akadēmija noslēgušas līgumu par studentu un pedagogu apmaiņu; LKA noslēgusi sadarbības līgumu arī ar Krievijas Valsts humanitāro universitāti. 1996. gadā Sanktpēterburgā notika Baltijas valstu mākslas izstāde “Personīgais laiks. 1945. — 1995.”. 1997. gada janvārī Tretjakova galerijā notika Zariņa ģimenes izstāde. Notiek regulāra izstāžu apmaiņa ar galeriju “Ars moderna”. Mākslas muzeju speciālisti piedalījušies mākslas kritiķu semināros Maskavā. Regulāri notiek fotoizstāžu apmaiņa. LNB Bērnu literatūras nodaļas organizētajā pasākumā “Apkārt Baltijas jūrai” notikusi Krievijas diena. Tautas lietišķās mākslas studiju “Klūga” (Daugavpils) un “Kalme” (Alūksne) izstāde notikusi Smoļenskas novadpētniecības muzejā 1997. gada februārī. Jauniešu folkloras centra “Vetka” (Maskava) folkloras grupa piedalījās festivālā “Dzīvā mūzika” Latvijā 1996. gada novembrī, folkloras ansamblis “Istoki” (Podoļska) — starptautiskajā festivālā “Baltica 97”. Plašumā vēršas Latvijas un Krievijas mākslas un mūzikas skolu sadarbība, līdzdalība abās valstīs rīkotajos mūzikas konkuros un festivālos.

Aktuāls jautājums joprojām ir kultūras pieminekļu saglabāšana un to turpmākais liktenis. Vēstnieks ir iepazinies ar sabiedrībā notikušajām diskusijām un to atspoguļojumu presē un respektē sabiedrības viedokli. Viens no asāko diskusiju objektiem bijis Pētera I piemineklis. Ir uzsāktas konsultācijas par iespējamā risinājuma variantu, apspriežot iespēju Rīgas pilsētai šo pieminekli uzdāvināt Sanktpēterburgai. Attiecībā uz Barklaja de Tolli pieminekli vēstnieks izteica priekšlikumu Kultūras ministrijai veikt finansiālus aprēķinus. Ja notiktu pieminekļa atjaunošana, Krievijas puse varētu meklēt iespējas finansiāli atbalstīt šādu projektu.

Vēl sarunā tika skarts jautājums par Rīgas Krievu drāmas teātra darbību. Šī teātra finansiālās problēmas tiks risinātas tieši tāpat kā visu pārējo Rīgas teātru problēmas.

Jautājumā par Pētera I namu Vecrīgā abas puses vienojās, ka ir atbalstāma krievu kultūras organizāciju un biedrību darbība, kas konsolidējusi kultūras kopējām interesēm. Kultūras ministrija savas kompetences ietvaros piedalās šī jautājuma praktiskajā risināšanā un vēlas sagaidīt tiešu un konrētu šī nama apsaimniekotāju informāciju un rīcību, par ko panākta vienošanās jau augustā, kad kultūras ministre kopā ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītāju iepazinās ar konkrēto situāciju.

Sarunā vēl skarti jautājumi par Krievijas informācijas un kultūras centra dibināšanu Latvijā un par Jaunatnes teātra krievu trupu. Sarunu dalībnieki apmainījās ar informāciju par LNO viesizrādēm Krievijā, Latvijas un Krievijas mūsdienu mākslas darbu apmaiņas izstādēm abās valstīs un citiem projektiem.

Janīna Tiškina,

KM Ārvalstu sakaru nodaļas vadītāja