Nāk rudentiņš — kāzu laiks

Cikla “Vēstures dzīvās bildes”

sākums Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā

No tautas dziesmām, no senču teikām, ticējumiem un ieražām, no katra pa zelta graudam saņemot, jācenšas aizgūt seno dienu tikumus un dzīves gudrību.

Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja ļaudis aizsākuši ciklu “Vēstures dzīvās bildes”. Arī 6. septembrī — atvasaras sestdienā daudzu ceļi veda uz Juglas ezera pusi. Vecākā paaudze — lai atcerētos savu jaunību, bērni — lai iepazītu senču darbus un nedarbus. Bet ārzemju viesi priecājās par visu, kas vēstīja par latviešu tautas bagātajām tradīcijām.

Svēki sākās Kurzemes sētā, kur saimes meitas rādīja, kā velēja, rullēja, balināja audeklu, kā mala ar rokas dzirnām. Puiši darināja un lāpīja tīklus, zvejoja Juglas ezerā ar brideni.

Tad saimniece sasauca visus kopā: savs laiks darbam, savs — atpūtai. Un sākās zemnieku veiklības spēles — jārāda prasme izlēkt kazbukos, iet simtkājos, lēkt krupjos. Un kur tad vēl dejas! Īpaši mugurdancis ar bučošanos.

Tik daudz jautrības un prieka muzikāli teatralizētajā uzvedumā, kurā piedalījās deju kopa “Zalktis”, jauniešu kamerkoris “Balsis” un vairākas folkloras kopas.

Tad pagalmā staltos zirgos iejāja puiši no jūrmalnieku puses — līgavas lūkoties. Saimniece izrādīja savas meitas, taču preciniekus gan vairāk interesēja pielocītais pūrs.

Būs smags pūrs, bus mīļi vārdi, būs arī kāzu svinības. Palūkosim, padomāsim... Taču šoreiz precinieki devās prom, līgavas nesaderējuši.

Dienas gaitā viesi varēja nobaudīt miestiņu, rudzu maizi un medu, par ko īpaši jūsmoja ārzemnieki.

Pēcpusdienā Vidzemes sētā visi bija liecinieki Pirmā pasaules kara atcerei, ko organizēja Latvijas Kara vēstures klubs.

Kad “kauju” troksnis bija rimis, turpat pļaviņā sākās retroballe, kur dejotāji XX.gs. sākuma tērpos viesiem palīdzēja iejusties tā laika noskaņā.

Aina Adermane

Saimes meitas rāda, kā tin audeklu rullī

Precinieki sajājuši līgaviņas lūkoties Foto: Harijs Burmeistars