problēmas

Tautas un tautības Latvijā.

Visas kopā un katra atsevišķi

Dr.oec., prof. Bruno Mežgailis - "Latvijas Vēstnesim"

2. Izmaiņas izglītības līmenī

Turpinājums no 1.lpp.

1.tabula

Atsevišķu etnosu iedzīvotāju izglītības līmeņa izmaiņas,

rēķinot uz 1000 iedzīvotājiem, 15 un vairāk gadu vecumā

3. Izmaiņas nodarbinātības struktūrā

Latvija izsenis bijusi zemkopju zeme. Augsnes un klimatiskie apstākļi bijuši labvēlīgi lauksaimniecībai vispār un ilggadīgo zālāju iekārtošanai lopkopības vajadzībām jo sevišķi.

Tas tad arī bijis par pamatu tam, ka Latvijā cilvēki ilgu paaudžu garumā galvenokārt nodarbojušies ar augkopību un lopkopību, t.i., zemkopību.

Šīs no senčiem mantotās tradīcijas Latvijā saglabājās arī starpkaru periodā neatkarības apstākļos. Tas, protams, nenozīmē, ka Latvijā nebija pietiekami izvērstas arī citas ražošanas un kultūrizglītības nozares.

Ar ko Latvijā cilvēki nodarbojās trīsdesmitajos gados, to rāda 1935.gadā veiktā tautas skaitīšana (2.tabula).

2/3 latviešu un 1/2 citu etnosu pārstāvju Latvijā bija nodarbināti lauksaimniecībā. Šī nozare tad arī bija galvenā ienākumu devēja un darbaroku pieprasītāja (arī no blakusesošās Polijas un Lietuvas).

Vēl latvieši aktīvi bija nodarbināti rūpniecībā, arī pārvaldē un tirdzniecībā. Tad pēc nodarbināto īpatsvara latvieši vairāk bija iesaistīti transportā, izglītībā, kultūrā un veselības aizsardzībā, arī citās nozarēs.

Citu etnosu cilvēki starpkaru Latvijā pēc lauksaimniecības visvairāk bija nodarbināti rūpniecībā (gandrīz 1/4) un tirdzniecībā (1/7 daļa). Arī šīs nozares vairāk nodarbināja noteiktu etnosu cilvēkus: rūpniecība - krievus, baltkrievus, tirdzniecība - ebrejus un vāciešus.

Visā pirmskara tautsaimniecībā latvieši bija 3/4 no visiem Latvijā strādājošajiem. Dažās nozarēs šis īpatsvars bija pat 4/5 un vairāk. Relatīvi visvairāk latviešu strādāja pārvaldē, lauksaimniecībā, transportā un par mājkalpotājiem. Šajās nozarēs latvieši veidoja 72-86% visu tajās nodarbināto. Raksturīgi, ka tirdzniecībā relatīvi vismazāk bija iesaistījušies latvieši. Taču arī tirdzniecībā gandrīz 1/2 nodarbināto bija latvieši. Pietiekami to bija arī izglītībā, kultūrā un veselības aizsardzībā.

Apzināti veidotās perturbācijas gaitā pēckara laikā ar masveida imigrāciju panāca to, ka gadsimtiem veidotās tradīcijas dažu desmitgadu laikā pilnībā izjauca Latvijā nostiprināto nodarbinātības struktūru.

Nodarbinātības struktūra Latvijā 80.gadu beigās kardināli atšķiras no tās, kāda tā bija 30.gadu vidū.

Var pieļaut, ka Latvijā arī normālas attīstības gaitā pēdējais pusgadsimts būtu ieviesis zināmas korektūras nodarbinātībā pa nozarēm. Taču tam bija jānotiek, balstoties uz vietējo apstākļu un resursu pamata.

1989.gada dati rāda, ka latvieši (kopā ar lietuviešiem) veido vislielāko lauksaimniecībā nodarbināto īpatsvaru. Turpretī austrumslāvu īpatsvars starp lauksaimniecībā nodarbinātajiem ir zem 10% (vidēji).

Gandrīz visi etnosi (izņemot lietuviešus) Latvijā visvairāk nodarbināti bija rūpniecībā. Rūpniecība, neraugoties uz Latvijas nabadzīgajiem enerģētiskajiem un izejvielu resursiem, bija kļuvusi par svarīgāko Latvijas tautsaimniecības nozari, kurā bija visvairāk nodarbināto (arī latvieši).

Bez rūpniecības un lauksaimniecības kā nozarēm, kuras visvairāk nodarbināja visu etnosu cilvēkus, nākamā (kompleksā) nozare, kurā visvairāk bija nodarbināti latvieši,- 12,7% - bija izglītība, kultūra, māksla un zinātne, krievi - 10,3%, citi etnosi - 12,9%.

Šīm nozarēm seko tirdzniecība un sabiedriskā ēdināšana ar 7-9% nodarbināto īpatsvaru (visiem etnosiem).

Latvija 45 gadu laikā pēc kara no izteikti agrāras zemes bija kļuvusi par industriālu teritoriju, kas to bija "panākusi", iesaistot no citām teritorijām darbarokas (galvenokārt austrumslāvus), materiālus un izejvielas, enerģētiskos resursus. Trīs ceturtdaļas saražotās rūpnieciskās produkcijas izveda uz austrumteritorijām, piegružojot ar rūpnieciskajiem atkritumiem Latvijas zemi, ūdeņus, gaisu.

Ar neatkarības atjaunošanu Latvijā tautas saimniecībā notiek lielas pārmaiņas. Lai gan vēl nav iegūti dati par dažādu etnosu nodarbinātības struktūru, skaidrs, ka tad, kad tautsaimniecība sakārtosies, tā nebūs līdzīga ne pirmskara nodarbinātības etniskai struktūrai, ne tai, kāda tā bija 80.gadu beigās.

Tagadējā nodarbinātības struktūra pa etnosiem vairs nebūs ne agrāri, ne industriāli izteikta. Tā acīmredzot vairāk līdzināsies citu Eiropas valstu nodarbinātības struktūrai ar pakalpojumu nozaru pārsvaru visiem etnosiem, arī latviešiem.

2.tabula

Atsevišķās tautsaimniecības nozarēs nodarbinātie etnosi 1935.gadā (procentos)

Lat- Citi Latviešu

vieši et- īpat-

nosi svars, %

Visi nodarbinātie, 100 100 75,7

no tiem:

lauksaimniecībā 66,4 49,3 80,9

rūpniecībā 15,9 23,4 68,1

tirdzniecībā 4,4 14,8 48,3

transportā 3,4 2,8 79,1

pārvaldē 4,4 2,9 86,4

izglītībā, kultūrā 1,9 2,7 69,5

veselības

aizsardzībā 1,5 2,3 66,7

mājkalpotāji 2,1 2,5 71,9

pārējie nodarbi-

nātie, nezināmie - - 56,5