MĒS VISI BALTIJĀ

Lietuvas Republikā

Par Kipras ārlietu ministra vizīti

Oficiālā vizītē Lietuvā bija ieradies Kipras ārlietu ministrs Jannis Kasulidess. Pirmajā dienā viesis apmeklēja Kipras preču un pakalpojumu izstādi, kas atvērta Lietuvas izstāžu centrā “Litexpo”. Ap 30 Kipras uzņēmumu šeit rāda savu produkciju — ledusskapjus, mēbeles, celtniecības materiālus, vieglās rūpniecības ražojumus, pārtikas preces, kā arī pakalpojumu iespējas.

Kipras ārlietu ministrs tikās ar Lietuvas ārlietu ministru Aļģirdu Saudargu.

Par Eiropas Padomes pārstāvi Viļņā

Lietuvas prezidents Aļģirds Brazausks ticies ar EPPA priekšsēdētāju Leni Fišeri, kas bija ieradusies uz Viļņā notiekošo starptautisko konferenci par tautu līdzāspastāvēšanu. Tikšanās laikā nolemts uzturēt dialogu ar Baltkrieviju, jo Baltkrievijas Republika ir svarīga visas Eiropas drošības un stabilitātes kontekstā.

Par mantotā īpašuma nodokli

Pagājušajā nedēļā Lietuvas valdība (kura līdz šim solīja nodokļus samazināt) apstiprinājusi kārtību, kādā tiks aprēķināts dāvināta vai mantota īpašuma nodokļa lielums. Likums par mantota vai dāvināta īpašuma nodokli Lietuvā pieņemts jau pirms diviem gadiem, taču tā īstenošana līdz šim atlikta, iespējams, baidoties no sabiedrības reakcijas. Pirms diviem gadiem minētais likums ticis daudz un pamatoti kritizēts (piemēram, par to, ka notāri spiesti pildīt nodokļu inspekcijas funkcijas — noteikt nodokļa apmērus, ka cilvēki tiks sūtīti no notāra uz nodokļu inspekciju, uz banku, tad vēlreiz uz nodokļu inspekciju utt.).

Tomēr nekādi grozījumi vai labojumi likumā par mantota vai dāvināta īpašuma nodokli nav izdarīti. No 1998.gada kā Lietuvas iedzīvotāji, tā arī Lietuvā īpašumu mantojušie vai dāvanas saņēmušie ārzemnieki maksās nodokļus par kustamo un nekustamo īpašumu, naudu, vērtspapīriem, mākslas darbiem, dārgmetāliem un dārgakmeņiem.

Finansu ministrs Aļģirds Šemeta uzskata, ka jaunie nodokļi iedzīvotājiem problēmas neradīs un viņu brīvību neierobežos. Ikviens varēs izvēlēties — pieņemt dāvināmo īpašumu un “nedaudz” samaksāt valstij vai to nepieņemt. Pēc A.Šemetas domām, dāvinot īpašumu, nereti tiek mēģināts noslēpt negodīgā ceļā iegūtus ienākumus, jo dāvināšanas akti visbiežāk ir fiktīvi. Ekonomikas eksperti ministra viedoklim nepiekrīt.

Brīvā tirgus institūta finansu eksperte Rūta Vaiņiene apgalvo, ka negodīgām personām arī jaunais nodoklis grūtības neradīs, bet valstij jaunizveidoto nodokļu administrēšana izmaksās vairāk, nekā šādā ceļā būs iespējams gūt ieņēmumus. Nodokļu inspekcijas darbinieki apstiprina, ka līdz šim Lietuvā parasti īpašumus ir dāvinājuši tādi cilvēki, kuriem radās sarežģījumi ar ilgi krātas naudas deklarēšanu.

Viļņas biznesa konsultāciju centra direktora vietnieks Ramūns Darulis norāda, ka cīņa ar ienākumu apslēpšanu un nelegālu darbību nav nodokļu sistēmas daļa, bet gan citu, jau pastāvošu dienestu uzdevums, kuru izpildīt palīdz arī ieņēmumu deklarēšana. Nodokļu sistēmu tupretim veido nodokļi par ražošanu vai ekspluatāciju. Šajā gadījumā tiek mēģināts uzlikt nodokli visam, kam vien iespējams. Varbūt to arī varētu attaisnot, ja tāds nodoklis palielinātu budžeta ieņēmumus.

Taču šajā gadījumā nodoklis drīzāk izskatās pēc soda. Kāds tiek sodīts par to, ka viņam uzsmaidījusi veiksme, viņš spiests tajā dalīties ar citiem. Tādējādi it kā tiek mēģināts atjaunot vienlīdzību, kas būtībā ir absurds, jo cilvēki nekad nav bijuši un nebūs vienādi. Jauno nodokli varbūt varētu attaisnot tas, ka attiecīgā persona nestrādādama guvusi ienākumus.

Tiesa, jaunā nodokļa likums neierobežo mantošanas un dāvināšanas iespējas dzīvesbiedru un ne mazāk kā gadu kopā nodzīvojušu vecāku un bērnu starpā. Arī tiem mantiniekiem, kuriem vēl nav savu ienākumu, nodoklis būs uz pusi mazāks. Kopumā nodoklis būs no viena līdz 25 procentiem no īpašuma vērtības (kura tiks aprēķināta 70 procentu vērtībā no tā tirgus cenas) — vismazākais pašiem tuvākajiem radiniekiem, kuri manto īpašumu, kas novērtēts ne vairāk kā 0,5 miljonu litu vērtībā, bet vislielākais — dārgāk novērtētam īpašumam, ko dāvinās tālāki radinieki vai sveši cilvēki. Piemēram, ja laba krustmāte gribēs uzdāvināt studentam divu istabu dzīvokli pirms 30 gadiem celtā blokmājā, studentam par to būs jāmaksā valstij ap 5,5 tūkstošiem litu (12,5 procenti no nodokļa vērtības). Šo nodokli gan būtu iespējams apiet, reģistrējot dzīvokļa nopirkšanu, bet tādā gadījumā studentam vajadzētu deklarēt savus vēl neesošos ienākumus. Tātad saskaņā ar jauno likumu nabaga studentam no dāvanas nāktos atteikties.

Par Baltijas valstu brīvā tirgus iespējām

Kopš 1997.gada sākuma, kad stājās spēkā brīvās tirdzniecības līgums starp Baltijas valstīm, uz Lietuvu no Igaunijas plūst šokolādes un konditorejas izstrādājumi, augļūdeņi, zivis un konservēti dārzeņi, bet no Latvijas — šampanietis, zivis, citi jūras dzīvnieki, konditorejas izstrādājumi, margarīns un sulas. Lietuva ir spējusi ar savām precēm apgādāt visu Latviju. Šogad eksports uz Latviju palielinājies par 20,5 miljoniem litu, bet imports no Latvijas samazinājies par 11,5 miljoniem litu. Taču sacensībā ar Igauniju Lietuva ir zaudējusi. Salīdzinot ar pērnā gada pirmo pusi, šogad Lietuvas pārtikas produktu eksports uz Igauniju samazinājies par 7,7 miljoniem litu, bet imports no Igaunijas palielinājies par 3,8 miljoniem litu. Uz Igauniju lietuvieši visvairāk izved minerālūdeņus un augļūdeņus (šajā pusgadā par 10 miljoniem litu vairāk nekā tajā pašā laikā pērn), sierus un biezpienu (par 2,3 miljoniem litu vairāk), bet mazāk nekā pērn eksportē pienu un krējumu, kā arī lielopu gaļu.

Lietuvas Ārlietu ministrijas Ekonomikas departamenta direktors Raimunds Karoblis uzskata, ka brīvās tirdzniecības līgums pārbauda Lietuvas ražotāju konkurētspēju, parāda viņu prasmi ieiet citā tirgū un nosargāt savējo, kā arī atklāj valdības kļūdas. Viena no tām — aizliegums ievest cukuru. Tādējādi Lietuvas konditorejas izstrādājumi kļuvuši dārgāki par tiem, kas ievesti no Latvijas un Igaunijas. Rezultāts — par 25 procentiem samazinājusies konfekšu ražošana valstī. Tajā pašā laikā šokolādes imports no Latvijas palielinājies par 0,6 miljoniem litu, no Igaunijas — par 1,8 miljoniem; konditorejas izstrādājumu imports no Latvijas palielinājies par 3,3 miljoniem, no Igaunijas par 2,6 miljoniem litu. Līdzīgi ir arī ar šampanieti un vīnu. Tā imports no Latvijas šogad palielinājies par 2,6 miljoniem litu, kamēr Lietuvas uzņēmums “Alita” pārdevis trīsreiz mazāk savas produkcijas nekā pērn.

Lietuvas aldari no konkurentiem nebaidās. Latvijas “Aldaris” šī gada pirmajā pusē Lietuvā gan spējis pārdot ap 60 tūkstoš dekalitru alus, bet no lietuviešu alus tajā pašā laikā pārdoti 5,9 miljoni dekalitru.

Ārlietu ministra vietnieks Jons Rudeļēvičs domā, ka brīvā tirgus līgums Lietuvas ekonomikai ir pirmais nopietnais pārbaudījums ceļā uz Eiropas Savienību. Atklātā konkurence ar citu valstu produkciju uzreiz parāda katra ražotāja spējas un iespējas. Šis līgums ir vajadzīgs valstij, patērētājam, kā arī konkurētspējīgiem uzņēmumiem, bet traucējošs tas šķiet tikai sliktiem, konkurētnespējīgiem ražotājiem.

Igaunijas Republikå

Par Valsts prezidenta aicinājumu

skolu audzēkņiem

Pirmajā skolas dienā Igaunijas Valsts prezidents Lennarts Meri aicināja skolēnus palīgā veidot Igauniju skaistu un mājīgu un izsludināja literāru konkursu par šo tematu.

L. Meri izsludinājis konkursu, kura temats ir “Mājas daiļas — kālab un kādā veidā?” Rakstu darbus valsts galva gaidīs Kadriorga pilī līdz 1. novembrim.

“Ievērojiet, ko jums dod daiļais ceļā uz skolu no mājām, un apceriet tā būtību,” teica prezidents L. Meri, uzrunādams skolēnus un pedagogus. “Skola ir tālab, lai mūsu galvas nebūtu gružu pilnas, diemžēl mūsu izglītības sistēma ir nepilnīga.”

Par ekspremjeru parlamenta ekonomikas komisijā

Igaunijas parlamenta vadība apstiprinājusi ekspremjera Tīta Vehi pāreju no konstitucionālās likumdošanas komisijas uz ekonomikas komisiju.

Jaunais ekonomiskās komisijas loceklis Tīts Vehi ir paziņojis, ka neatbalsta aizsargmuitas ieviešanu tādā veidā, kā to prasa valdības koalīcija. Lauku politiķi cer, ka ekonomikas komisija iekļaus muitas priekšlikumu pēdējam balsojumam jau parlamenta pirmajā darba nedēļā, kas sākās 8. septembrī.

Par tirdzniecības deficīta palielināšanos

Šā gada pirmajā pusē Igaunijas ārējās tirdzniecības deficīts jeb preču ievešanas un izvešanas starpība atbilstoši muitas statistikai bija 9,7725 miljardi kronu. Bet preču izvešana salīdzinājumā ar pērno gadu šajā pašā laikā palielinājusies pusotras reizes, toties ievedums ir 1,6 reizes lielāks. Pēc muitas statistikas datiem, preču izvedums bija 18,1196 miljardi kronu, bet ievedums — 27,8921 miljards kronu.

Skaidra nauda, kas deklarēta šajā pusgadā, eksportā bijusi 1,5923 miljardi, importā — 816,6 miljardi kronu. Kā humānā palīdzība Igaunijā ievestas preces 114,5 miljonu kronu vērtībā. Tas ir tikai nepilns pusprocents no visa importa.

Igaunijas eksportā pirmo vietu ieņem Somija — 18,1 procents, tad Krievija — 16 procenti, Zviedrija — 11,8 procenti. Tika ievestas preces galvenokārt no Somijas — 31,7 procenti no visa importa, no Krievijas — 13 procenti, no Vācijas — 8,9 procenti.

Pirmajā pusgadā Igaunijas ārvalstu partneri bija no 135 valstīm, 68 valstīs Igaunija pārdeva vairāk preču nekā iepirka.

Importa preču nodokļi sasnieguši 3,9 miljardus kronu, no kuriem 80,5 procenti bija apgrozījuma nodoklis, 18,1 procents — akcīze un 1,3 procenti valsts nodeva.

Par Igaunijas ārējo tirdzniecību

Igaunijas ārējās tirdzniecības deficīts I pusgadā bija 9,78 miljardi kronu

Pieaugums gadā

eksports — 1,5 reizes

imports — 1,6 reizes

Eksports

mašīnas 16,7%

tekstilpreces 12,8%

koki un kokmateriāli 11,8%

Imports

mašīnas 22,4%

transporta līdzekļi 13,3%

ķīmijas ražojumi 8,6%.

Par ekonomikas ministra došanos uz Jekaterinburgu

Ekonomikas ministra Jāka Leimana un Igaunijas biznesmeņu vizīte uz Sverdlovskas apgabalu pārcelta uz oktobri.

Vizītes laikā J. Leimans un Sverdlovskas apgabala līderis Eduards Rosels iecerējuši risināt Igaunijas un Sverdlovskas apgabala ekonomisko sakaru stiprināšanas, ekonomiskā kopdarba problēmas un Igaunijas iespējas preču tranzītam.

Par braucienu uz Krieviju, kas kļūst dārgāks

Kopš 1. septembra dārgākas kļuvušas vilcienu brauciena cenas uz Maskavu un Sanktpēterburgu. Tas tādēļ, ka “Krievijas dzelzceļš” ir paaugstinājis biļešu cenas. Maskavas brauciens vilciena “Tallina–Express” kupejas vagonā maksās 559 kronas līdzšinējo 513 vietā. Tā paša vilciena vietas karte maksās 345 kronas. Tallinas–Sanktpēterburgas vilcienā vietas karte maksās 147 kronas, bet kupejas biļete — 235 kronas. “Igaunijas dzelzceļa” vadība arī paziņojusi, ka Tallinas–Šeštokas vilciens šogad kursēs tikai līdz 1. novembrim.

Materiāli “Latvijas Vēstnesim”:

par Lietuvu — Evija Liparte,

par Igauniju — Katrīna Ducmane