Pie pirmavotiem

Latvijas valsts un tās vīri

Pirmpublikācija

Kārlis Ulmanis,

sarakstē ar domubiedru

Turpinājums. Sākums — “LV” 28.08., nr.213; 29.08., nr.214; 02.09., nr.215;

03.09., nr.216; 04.09., nr.217; 05.09., nr.218/219; 09.09., nr.220/222; 10.09, nr.223; 11.09, nr.224

Omaha, Neb.

625 So 19th Str.

December 12.1907.

Mīļais Enzeliņa kgs!

Jūsu vēstule atnāca — paldies. Apbrīnojami ilgi tās vēstules ir ceļā — no Krievijas. Pareizo atbildi es rakstīšu vēlāk, tagad tikai dažus vārdus manas grāmatas lietā. Vispirms — pateicos. Sākumā bija sarakstīt sevišķu grāmatu par “Viehhaltung”, bet tagad būs jāapmierinās ar kādām teiksim 3 loksnēm. Tad tālāk — tagad iznākušā grāmatā ir patiesi daudz trūkumu, un tad es gribu otrā izdevumā ievietot Amerikas idejas un praktiskas lietas, kuras arī mūsu piensaimniekiem varētu nest lielus labumus. Šie pārlabojumi un papildinājumi iztaisīs loksnes divas, tā tad jaunais izdevums būs jau patiesi 10—12 loksnes biezs. Ko Jūs domājat, M. kritika nav vēl pienākuse. (..) šai lietā. Vai tas varētu tā iet?

Bet iepriekš februāra es nekā nevaru apsolīt nodot Skrastiņam, tomēr tad visu īsā laikā. Par vēlu tas nebūs, tikai vajadzības gadījumā — Konkurenz būcher — neaizmirstat aizrakstīt uz otrā izdevuma drīzu iznākšanu. Tomēr galvenā lieta ir — rakstīt man Jūsu domas pārlabojumu un papildinājumu lietā.

Šodien tik daudz!

Ar mīļiem sveicieniem Jums un kundzei, kā arī citiem Jūsu K.Ulmanis

Lincoln, Neb.,

1533 No 25th Str.

January 20.1908.

Mīļais Enzeliņa kgs!

Šorīt saņēmu Jūsu vēstuli, Mazv. kritiku, vienu “Dz. V.” eks. un s. izst. katalogu — paldievs par visu. Bet iekams es nu tālāk rakstu, Jūs gribēsat zināt, kā tad es uz Linkolnu atvadājies. Lieta šāda. Es Jums gan jau agrāk rakstīju, ka es biju domājis iet uz kādu skolu. Mana slimība un naudas izdevumi tad uz kāda laika apklusināja manu dzīšanos. Bet tomēr es beidzot nolēmu atstāt darbu un iet uz skolu. Hospitālī būdams, es iedraudzējos ar to pirmo dakteri, un tas mani atkal iepazīstināja un veda sakarā ar Linkolnas universitātes profesoriem. Šejienes univ. lauks. institūtā top noturēts katru gadu 2 mēn. govju “īss kurss”, pie kura es gribēju piedalīties. Bet kad es pagājušo nedēļu atnācu uz šejieni, tad tas direktoris izskatījās cauri manus papīrus — solījās rādīt viņus arī citiem profesoriem — un divas dienas vēlāku deva man to padomu palikt šeit 2 mēn. vietā 4 mēn. un iegūt tad arī šejienes diplomu, kas man tad būtu par lielu palīgu vēlāk. Es ar prieku pieņēmu šo padomu, lai gan nav vēl iespējams taisīt noteiktus nākotnes plānus. Man liekas, ka varbūt tas ceļš būs šāds: 1) strādāt pie izmēģ. stacijas, 2) instruktors (līdz mūsu privātdocentam) un tad varbūt 3) (..) bet tas ir jo liels varbūt. Katrā ziņā uz šā ceļa ceru uz labāku nākotni nekā palikdams par “Buttermacher” diezin cik ilgi. Lai gan no pēd. vietas es grūti tiku projām, solīja man pat 150 rubļu mēnesī, bet tas nav nekas sevišķs. Kannu mazgātājs dabon 100 rubļu mēnesī. Un tad vispārīgi — Amerikas saimnieciskā dzīve ir tomēr drusku satricināta caur pag. rudeņa naudas krīzēm — un varbūt šīs krīzes bija tikai ievads lielākām turpmākām krīzēm, tā tad diezgan nedroši uzsākt savu dzīves cīniņu šajā laukā. Un tad, zinātniskais darbs man tomēr patīk labāk. Tad vēl kas, Jums drīz būs avīze atkal — nu vai tad tas nebūtu “feini” un vai Jūsu avīzei nenāktu par labu, ja Jūs sāktu drukāt rakstus no profesora K.U. Un palikdams sviesta fabrikā, es no tam ne domāt nevarētu. Lai gan es pēd. gadā strādādams kā “Buttermacher” daudz ko piemācījos klāt, kas nāks par lielu labumu manai grāmatai. Jā, nu tagad šī grāmata. Es drīz vien sākšu rakstīt, bet es nezinu, vai nu Jums zem darbu sloga ir aizmirsies izsūtīt jeb vai tā pati ceļā pazudusi, — es neesmu saņēmis tos 5 eks. “Ien. piens.”, pēc kuriem es Jūs lūdzu jau rudenī. Otrs izdevums būs stipri pārstrādāts (lai gan ne pēc Mazv. prasījumiem) un, lai nu man nenāktos rakstīt visu grāmatu no jauna, tad man vajadzīgi 2 eks. sagriešanai. Laika man ir padaudz maz, jo man priekšā ir tie eksāmeni — un vēl angļu valoda, tādēļ, lai taupītu laiku cik iespējams, es šodien telegrāfēju Jums pēc 3 eks. “piens.”. Man tas iznāk uz 6 rubuļi, bet mans laiks ir tomēr dārgāks. Ka tik nu tas sūtījums drīz pienāktu. — Vai man būs iespējams saspiest visu 10 loksnēs — tas ir jāredz, es to nevaru pateikt, es īsināšu un vīlēšu, cik iespējams. Kas nu attiecas uz honorāru, tad Jūs jau zinat, ka man jāmaksā parādi K.L.B., par parādu Jums nemaz nerunājot. Par pirmo izdevumu Jūs maksājāt man 25 r. (bet tur bija iztrūkums 50 rubļu). Es domāju, Jūs negribēsat maksāt par otro izdevumu tik daudz, tā kā man būs jāapmierinās ar, teiksim, 20 rubļiem. Visu šo naudu, kas tur iznāktu, es gribētu izlietot mana parāda nomaksāšanai K.L.B. Un ja Jūs domājat, ka biedrība pelna diezgan — un ka, jo ātrāk es — maksāju šo parādu, jo labāk, tad dodat man 25 rubļi par loksni. Bet es nepastāvu uz šo prasījumu, jo K.L.B. ir aizvien izturējusies ļoti labvēlīgi pret mani. Tikdaudz par šo lietu. Dažus vēlējumos tehniskā ziņā es Jums izteikšu, kad sāksies drukāšana.

Ja Jūs izdotu “Zemi” (tas vārds ir spēka un bagātības pilns!), tad, ja es dabūtu darbu zinātniskā laukā, es apsolu Jums sparīgu līdzstrādāšanu. Materiāla netrūktu. Ja es tomēr starp brīžam nosūtītu šo un to “Z”, tad tas notiktu tikai tai nolūkā, lai lasītāji neaizmirstu manu vārdu. — Ak tad dažas biedrības prasa pēc instruktora K.Ulmaņa — nu, sakāt viņām, lai paciešas līdz amnestijai, jeb vai lai izgādā amnestiju instr. K.U., tad viņš, cik es to lietu varu pārredzēt, labprāt ietu atkal uz Vidzemi kursus vadīt. — Šī Jūsu piezīme par to pieprasījumu, un arī Jūsu aizrādījums (šinī un iepriekšējā vēstulē) nostiprina aizvien vairāk manī kādu ideju, kuru es jau labu laiku nēsāju apkārt. Redzat, es Vidzemē būt nevaru, bet kā būtu, ja es sarakstītu dažus priekšnesumus, kurus tad varētu nolasīt K.L.B., tad Jūs varētu stāties sakarā arī ar citām biedrībām, Jūs visi pazīst, uz Jums palaižas — un kā tas būtu, ja šos priekšnesumus laistu apkārt pa biedrībām nolasīšanai. Ko Jūs sakāt par šo ideju? Naudas ziņā — pietiktu man kā atlīdzinājums pāris rubļu par vienreizēju nolasīšanu. Tematus varētu Jūs vai arī biedrības izvēlēties. Vai nederētu šo lietu nokārtot uz nākošo rudeni. Skolas nebūs, kā Jūs rakstāt, piens. kursos vecie saimnieki neiet — vai tad nebūtu šādas lekcijas, varbūt sērijās, sistemātiski sakārtotas, it labi vietā. Varētu sākumā izņemt svarīgākos praktiskos jautājumus par lopkopību, zemes apstrādāšanu, zemes mēslošanu, graudkopību u.t.t. Jā, kā Jūs skatāties uz šo lietu. Varbūt, ka tas būtu “lēti un labi”. Labu priekšlasītāju jau sadabūs katra biedrība. — Tā tad K.L.B. biedri iegādājušies tikai kādus 100 eks. “Ien. piens.”? Diezin vai viņi neskatās uz mani vēl aizvien ienaida pilnām acīm un sirdīm un negrib no manis nekā zināt. Varbūt, bet es nevienam no viņiem nevēlu piedzīvot to, was ich durchgemacht habe in 1906./1907.! —

Ar daudz sveicieniem Jūsu Kundzei, Jums un citiem paziņām

es palieku aizvien Jūsu K.Ulmanis

Lincoln, Neb.

1533 No 25th Str.

January 24. 1908.

Mīļais Enzeliņa kgs!

Es saņēmu to R. Latv. B. Nodaļas pavēstījumu par Mazvērsīša grāmatas izdošanu. Tas bija ļoti prātīgi darīts, ka Jūs man viņu atsūtījāt. Un vai Jūs zināt, ko es tagad darīšu? Es nerakstīšu otram izdevuma nekā par “piena lopu ēdināšanu un kopšanu”, es norādīšu uz M. grāmatu. Tad vēlāk es apskatīšu šo grāmatu — un kad nāks laiks trešam izdevumam (merken Sie den Autorenstolz?), tad es redzēšu, kas būs labāk, vai rakstīt tad grāmatu ar no mazākais 200 lapp., vai atstāt visu kā bijis. Jo uz dažām loksnēm nav iespējams visas tās lietas apskatīt tik pamatīgi, kā tas būtu patiesībā vajadzīgs — ja ir dabūjama grāmata, kur atrodamas pamatīgas un plašas ziņas, kā es to sagaidu no M. grāmatas. Tagad es nu svētdien (šodien ir piektdiena) sākšu rakstīt pamazām papildinājumus “Ienes. piens.”, bet es neticu, ka iznāks mazāk par 8—9 loksnēm, neskatoties uz to, ka es ļoti pūlēšos īsināt un visu nevajadzīgo mest ārā. Bet es šoreiz gribu uzrakstīt patiesi labu grāmatu, pēc kuras rīkojoties patiesi varēs izgatavot labu un lētu sviestu u.t.t. Bet nu tā pārdošanas cena? Tā kā tā “ēdināšanas” daļa nenāks klāt, tad mums nu nebūs nekāda morāliska pamata to cenu paaugstināt, tā tad būs jāpaliek pie tām 40 kap., neskatoties uz drukas lokšņu skaitu, bet es nu it labi zinu, ka 8 loksnes izmaksā vairāk nekā 6 — tādēļ mans priekšlikums būtu, ka mans honorārs netiktu vis noteikts iepriekš ciešā formā, bet aprēķināt drukas izdevumus, biedrības peļņas tiesu u.t.t. — un kas tad atliek pāri no tām 40 kap. — to saucat par honorāru un norakstat no mana parāda biedrībai, ja tas arī iztaisītu tikai 10 —12 rubļu par loksni. Es citāda ceļa neredzu. Jo tas otris izdevums ir jāizpārdod ne visai ilgākā laikā kā pirmais — un kas tad dos par to pašu grāmatu šogad 50 kap., kad pērn viņu varēja dabūt par 40? Oder denken Sie anders? Ich ūberlasse die ganze Angelegenheit Ihrem Ermessen. Vienu lietu es tikvēl gribēju jau tagad pieminēt. Vai Jūs zināt, es rēķinu, ka būtu jāņem drukai biezāks papīris, tai grāmatai nav izskatas — Volumen. Tās 100 lapaspuses ir tik plāniņas, ka izliekas itkā tur būtu tikai 10 vai nieku vairāk. Es zinu, tas biezais papīris maksā vairāk — bet vai nevarētu to tomēr tā nokārtot? Es rakstu to tagad, jo Jūs jau varbūt drīz vien to papīri iegādāsaties. —

Bet nu tagad kaut ko citu. Man tā liekas, itkā 1908.gada novembrī iznāks “Zemes” parauga numurs. Man ir jau gatavs viena šim numuram nodrukāta raksta virsraksts: “Laba zemkopja un loptura īpašības”. Un beigās būtu — ka jaunā “Zeme” centīsies mūsu lauks. par tādiem izaudzēt. Vai tas nebūtu feini?

Ar daudz labām dienām visiem Jūsu K.Ulmanis

Lincoln, Neb.,

1533 No 25th Str.

February 2. 1908.

Mīļais Enzeliņa kgs!

Redzat, arī es vienreiz turu vārdu, jo es apsolīju sūtīt Jums manuskriptu februārī — un es patiesi varu to darīt, jo reizā ar šo vēstuli es nosūtu Jums lielu kaudzi lokšņu. Es domāju, Skrastiņam pietiks tur dažas nedēļas ko drukāt. Es pūlējos, cik man bija iespējams, salasāmi rakstīt, lai tā novērstu tās daudzās drukas kļūdas un misekļus. Jūs redzēsat, ļoti daudz ir no jauna rakstīts, viss iekārtojums ir jauns — un es ceru, arī labāks un vieglāk pārskatāms. Daudz lietas es pieliku klāt, bet tomēr svarīgākais nāks piena krejošanas un sviesta kulšanas nodaļās. Ka tik nu drīz pienāktu tie eksemplāri sagriešanai, citādi es nemaz nevaru sākt strādāt, jo man tad ir padaudz lieka jāpieraksta. Man liekas, ka grāmata būs tikpat kā jauna grāmata, un laikam gan 9 loksnes liela. Diezin, vai nevarētu to cenu uzskrūvēt nieku augšā. Bet no Dieva puses esat uzmanīgi šai ziņā — Jūs to lietu labāk saprotat nekā es. Tādēļ nedarat neko, kas nestu ļaunus augļus. — Vienu lietu es gribēju lūgt. Jūs atradīsat tai rokrakstā zem “pienīgas govis” apm. pus lappuses tukšu telpu — es gribēju lūgt Jūs tur ielikt dažus skaitļus iz Wi ziņojumiem par Vidzemes govu pārb. biedrībām. Teksts Jums rādīs, kādi skaitļi būs vajadzīgi. Es ceru, tas Jūs padaudz neapgrūtinās. —

Un tagad es nu gribētu pārrunāt ar Jums dažas tehniskas lietas. Pirmais, es jaunajā izdevumā iekārtoju norobežotas nodaļas — un es tad lūgtu Jūs likt Skrastiņam sākt nodaļas drukāt aizvien uz jaunas lapas. Tas izskatīsies labāk. Līdzīgi tā kā tā 15.lappuse pirmajā izdevumā. Otrais — man liekas, ka šai pirmajā izdevumā ir panākts Volumen, Umfang. Es Jums rakstīju jau par to papīri. Bet tad arī labo lapu skaits. Redzat, tie cilvēki grib daudz lappuses, grib biezas grāmatas par savu naudu. Un tad arī tie kritiķi — pat Mazvērsīts sāk savu kritiku: grāmatiņā ir 105 lappuses — tas taču grib teikt, ka maz — un izklausās arī maz. Es nu sāku pārdomāt, kā tur izlīdzēties — un vai Jūs zināt, ko es atrodu — tai mūsu grāmatā ir vienkārši pa daudz rindu un burtu uz katras lappuses. 48 rindas pa 52 burtiem. Man nav te pie rokas latviskas grāmatas, bet es salīdzināju ar vācu un angļu grāmatām — un es nekur neatrodu tādu saspiešanu. Man te ir pie rokas viena angļa grāmata, kritika teica — tā labākā grāmata, kas jel kad rakstīta par piens. — druka laba... Un ko Jūs domājat — viņu lapas ir apm. 1 collu garākas un vairāk kā 1/2 collu platākas par mūsu lapām — bet tikai 36 rindas. (..) Tai grāmatai ir pāri par 300 lappusēm, bet ja viņi būtu drukājuši kā mēs, tai būtu iznākušas tikai knapi 200 lapas puses. Tā grāmata maksā 3 rubļi — kas būtu devis vairāk par 2 rubļi par 200 lapp. biezu grāmatu — un saturs tomēr būtu bijis tas pats. Redzat, es it labi saprotu, kā tas nāk, ka mūsu grāmata ir tik “saturā bagāta”. Tai ir tā pate politika, kuru mēs kopā ievērojām pie “L” — iedabūt iekšā cik iespējams — lai būtu daudz ko lasīt. Bet es nu šaubos, vai arī pie grāmatām šī politika pareiza. Padaudz bieza druka, padaudz pilnas lapas, nevienas starpiņas balta papīra acu atpūtināšanai starp nodaļām — es domāju, tas nogurdina lasītāju — un pamazina grāmatas apmēru. Es nemāku dot Jums nekādu padomu, bet es domāju, ka būtu itkā gana 42 rindas (48 vietā) ar teiksim 50 burtiem uz lappuses. Ko Jūs par to domājat? Pārliekat labi — un tā darat, kā jūs to labāk ieskatat. Es zinu gan, tas iztaisīs tai vairāk drukas loksnes jau no tā vecā teksta vien — būs vairāk jāmaksā Skrastiņam — un arī autoram. Bet es Jums jau rakstīju savas domas honorāra lietā — pieņemot, ka jaunajā izdevumā būs 9 loksnes, varbūt nieku vairāk, bet es neticu, varbūt 10 pilnas — un tad izrēķināt visus izdevumus, pieskaitat klāt peļņas tiesu biedrībai par naudas ieguldīšanu — un kas tad atliek, to liekat uz honorāra rēķina. Es nepastāvu uz cieša honorāra, ja tas nav savienojams ar grāmatas lētumu. Un ja iznāktu tikai 10 rubļu par loksni. Cik patīkami tas arī būtu, bet es neticu, ka varētu paaugstināt grāmatas cenu, es domāju, ka pircēji tad teiks, ak tā, redzēja, ka labi pērk, un tik saceļ cenas. Grāmatā nebūs daudz pavisam jaunu nodaļu, visvairāk tās vecās būs papildinātas. Lai gan dažādā mērā. Un tas otrais izdevums būs daudz daudz labāks par pirmo. Viņā būs arī vairāk praktiski derīgu lietu iekšā — bet ko tas viss līdz? Kā jaunas nodaļas varētu uzskatīt: Bakterijas un Pārbaudījumu slaukumi — bet tas jau neizskatās diezin cik ievērojams būt. — Tad es domāju, vai nevarētu dažus eksemplārus arī iesiet? Ja tā grāmata iznāktu 150 —160 lappuses bieza, tad jau gandrīz varētu siet. Un tad es lūgtu Jūs — priekš manis novilkt 10 eksemplārus uz labāka papīra, iesiet un tad man tūliņ pēc iznākšanas atsūtīt.

Es saņēmu Jūsu karti no 25. XII. Sirsnīgi pateicos par to, ka Jūs Ziemassvētkos arī manis iedomājaties. Jūs varat domāt wie wohl das tut, wenn man ganz allein im fernen fremden Lande leben muss. — Ar daudz mīļām labām dienām Jums un Jūsu Kundzei, kā arī visiem citiem

aizvien Jūsu K.Ulmanis

Man iekrīt prātā vēl viena lieta. — Korektūras loksnes man uz šejieni sūtīt aizņemtu padaudz laika, es ceru, ka Jūs parūpēsaties par krietnu korektūru turpat. Bet viena cita lieta. Es vēlētos grāmatas beigās ievietot “satura rādītājs” entsprechend dem deutschen “Sachverzeichniss des Inhaltes”. (Vai Jums neiekrīt kāds labāks apzīmējums prātā?) Grāmatas sākumā tad varētu ievietot kā parasts: saturs — bet saukt viņu “satura pārskats”. Man liekas, ka tas Sachverzeichniss būtu daudziem par atvieglināšanu. Bet nu šim nolūkam es gribēju lūgt Jūs man atsūtīt no katras nodrukātas loksnes, teiksim, 2 eksempl. (lai es jau pie laika varētu izgatavot to Sachverzeichniss). Tās pēdējās loksnes saturu es tad lūgtu Jūs pievienot, jo citādi grāmatas izdošana nokavētos par 5— 6 nedēļām.

K.U.

Lincoln, Neb.,

1533 North 25th Street,

26.martā 1908.

Mīļais Enzeliņa kgs!

Es sasteidzu priekš Jums vienu rakstu: “Separatora izvēle un darbināšana”, kuru es nosūtīšu reizā ar šo vēstuli. Raksts ir domāts kā priekšnesums biedrībās — bet ja Jūs gribētu viņu likt iespiest kādā laikrakstā, tad man tur nekas nav pretī. Vispārīgi — es nododu visu to lietu pilnīgi Jūsu rokā, jo Jūs tur mājās būdami visas tās lietas varat labāk pārredzēt un nokārtot. (Ja būtu vajadzīgs, es varētu Jums pat pilnvaru nosūtīt.) — Ja Jūs domājat, ka būtu pietiekoši nodrukāt tikai tā raksta pirmo daļu, tad varat arī to darīt, protams, pārgrozot to ievadu mazliet. Bet ja šis raksts nāktu tūliņ drukā, tad varētu viņu nolasīt ja daudz tad Valmierā, jo es neticu, ka tas būtu labi piesūtīt biedrībām kā priekšnesumu rakstu, kurš top arī avīzēs drukāts. Vispārīgi es domāju, ka ar tiem priekšnesumiem varētu varbūt tā ierīkoties, ka top nodrukāti daži simti eksemplāru, kurus varētu pārdot par 5 kap. gabalā drukas izdevumu segšanai. Zināmu skaitu eksemplāru varētu piesūtīt katrai biedrībai kopā ar priekšnesuma eksemplāru. Daudz klausītāju atrastu to par lielu atvieglinājumu, ja varētu dzirdēto arī drukātu līdz uz mājām paņemt. — Visvēlākais pēc divām nedēļām es Jums nosūtīšu “Cūkkopība” — kā priekšnesumu. Un tad jūnija mēnesī Jūs dabūsat to manuskriptu, loksnes 4 biezu. Tā grāmatiņa varētu iznākt uz septemberi. Vai nebūtu labi ievietot “Ienesīgā piens.” paziņojumu, ka “L” bibliotēkas Nr.3 “Cūkkopība” u.t.t. atrodas sagatavošanā. — Kopā ar augšā minēto priekšnesumu es nosūtu Jums pāris rindas papildinājumam grāmatai. Lūdzu neaizmirstat to pievienot attiecīgās vietās. Cik tāl ir tagad grāmata? Vai piensaimniecības kursi pacēla pieprasījumus? Vai nebūtu ieteicami ar otrā izdevuma iznākšanu stāties sakarā vai nu ar biedrībām, vai tieši ar instruktoriem — plašākas izplatīšanas dēļ. Jo es domāju, ka taisni piens. kursi pamudinās ļaudis uz pirkšanu. Katrā ziņā es domāju būtu labi Ei un R. piesūtīt pa eksemplāram II izdevuma.

Runājot par to priekšnesumu honorāru, es nekādas summas nemāku saukt — tas viss pilnīgi Jūsu darīšana, tikai vienu lietu es gribētu pieminēt — tā nauda man pārlieku būtu vajadzīga — un cik drīz vien viņa Jums ienāktu. Uz Jūsu personīgo parādu, es ceru, Jūs vēl kādu laiciņu pagaidīsat.

— “Ienesīgas piens.” pēdējo sūtījumu es dabūšu gatavu reizā ar to “Cūkkopības” priekšnesumu, tātad pēc nedēļām divām. Man tagad milzīgi pulka darba universitātē.

— Es saņēmu to izgriezumu par Rīgas Centrāli! Tas ir labi, ka Nodaļa nu ir beidzot izgriezta. Kas par vīru ir tas Cēsu Ozoliņš? Diezin vai Jūs arī tagad nevarat piegriezt savu pabalstu Centrālei? [Vēstulei nav beigu]

“Latvijas Vēstneša” publikācija.

Dr. Sigizmunds Timšāns, “LV” informācijas redaktors