viedokļi

Par “Latvenergo” saistībām pret “Latvijas kuģniecību”

Privatizējamās valsts akciju sabiedrības “Latvenergo” valde joprojām aizstāv viedokli, ka jautājums par “Latvijas kuģniecības” prasību pret “Latvenergo” par 53 miljonu latu atdošanu ir risināms Latvijas valdībai, nevis tiesai, jo starp “Latvenergo” un “Latvijas kuģniecību” nekad nav pastāvējušas darījuma attiecības.

Energokompānija nenoliedz faktu, ka 1992. — 1993. gadā saspringtās ekonomiskās situācijas dēļ tā “Latvijas gāzei” bija palikusi parādā par saņemto gāzi. Bet, tā kā gāzes kompānija šo parādu nav cedējusi “Latvijas kuģniecībai”, “Latvenergo” uzskata, ka šī jautājuma risināšana nav tiesas kompetences jautājums. “Latvenergo” pienākumu maksāt “Latvijas kuģniecībai” valdība uzlika ar vienu lēmumu, un ar citu valdības lēmumu (rīkojums Nr. 568) tika rasts šī jautājuma risinājums.

Lūk, kāda ir notikumu hronoloģija:

- 1992. gada 17. septembrī Krievijas Federācijas premjerministrs J. Gaidars izdeva rīkojumu par parāda nomaksu “Latvijas kuģniecībai” — to dzēst, Krievijas gāzes kompānijām piegādājot Latvijai 0,45 miljardus kubikmetru gāzes.

- 1992.gada 23.novembrī LR Ministru padome izdeva rīkojumu, ar kuru tika uzdots “Latvijas gāzei” iepirkt 0,45 miljardus kubikmetru gāzes un Rūpniecības un enerģētikas ministrijai noslēgt līgumu starp “Latvijas kuģniecību” un “Latvijas gāzi” par savstarpējiem norēķiniem.

- 1993.gada 22.februārī LR Ministru padome pieņem lēmumu Nr.89 “Par atsevišķu valsts uzņēmumu parādiem”. Tajā teikts:

“Saskaņā ar Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas vienošanos Latvijas Republikas Ministru Padome nolemj:

1. Noteikt, ka Krievijas Federācijas uzņēmumu parāds valsts uzņēmumam “Latvijas kuģniecība” par 37,35 milj. ASV dolāru un valsts firmas “Latvijas gāze” parāds Krievijas Federācijas valsts uzņēmumam “Ļentransgaz” par patērēto dabasgāzi (450 milj.m3) tiek atzīts par savstarpēju ieskaiti.

2. Valsts uzņēmuma “Latvenergo” parāds valsts firmai “Latvijas gāze” tiek samazināts par 37,35milj. ASV dolāru, un minēto summu valsts uzņēmums “Latvenergo” nomaksā valsts uzņēmumam “Latvijas kuģniecība” saskaņā ar īpašu līgumu.

3. Rūpniecības un enerģētikas ministrijai un Finansu ministrijai nodrošināt valsts uzņēmuma “Latvijas kuģniecība”, valsts firmas “Latvijas gāze” un valsts uzņēmuma “Latvenergo” līguma sastādīšanu, kurā paredzēt savstarpējo norēķinu kārtību un nomaksas termiņu, un līdz 1993.gada 15.februārim iesniegt to Latvijas Republikas Ministru Padomē apstiprināšanai.” (Taču šāds līgums netika sagatavots.)

- 1993.gada 1.martā “Latvenergo” un “Latvijas gāze” parakstīja vienošanos par savstarpējā parāda dzēšanu. Tajā teikts, ka “saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru Padomes 1993.g. 22.februāra lēmumu Nr.89 “Par atsevišķu valsts uzņēmumu parādiem” valsts uzņēmuma “Latvenergo” parāds valsts firmai “Latvijas gāze” par 1992./93.g. saņemto, bet neapmaksāto dabasgāzi tiek samazināts par 37,35milj. USD”. Turklāt soda sankcijas par laikā nenokārtotajiem maksājumiem valsts uzņēmumam “Latvenergo” netiek piemērotas.

- 1993.gada 6.jūlijā LR Ministru padome pieņem lēmumu Nr.354 “Par valsts uzņēmuma “Latvenergo” maksājumiem valsts uzņēmumam “Latvijas kuģniecība””. Ar šī lēmuma 1.punktu tika noteikts, ka “Latvenergo” maksā “Latvijas kuģniecībai” 37,35milj. ASV dolāru saskaņā ar pievienoto grafiku. Grafikā tika paredzēts uzsākt maksājumus 1993. gada jūlijā un beigt visas summas nomaksu 1994.gada jūnijā. Tika arī paredzēts, ka “Latvenergo” maksā soda naudu 0,3% apmērā no nesamaksātās kopējās summas par katru nokavēto dienu pēc tam, kad notecējis parādu summas nomaksas pēdējais termiņš.

- “Latvenergo” parāda nomaksu saskaņā ar 1993.gada 3.jūlija MP lēmumu Nr.354 neuzsāka.

- 1994.gada 18.janvārī “Latvijas kuģniecība” saimnieciskajā tiesā iesniedza prasību par parāda piedziņu 12 milj. ASV dolāru apmērā — sešu pirmo grafikā noteikto maksājumu kavējums.

- Saimnieciskajā tiesā lieta skatīta vairākkārt. “Latvijas kuģniecība” periodiski palielināja prasības summu par nomaksas kavējumu, izejot no MP apstiprinātā grafika.

- 1995.gada 19.aprīlī Ministru prezidents (M.Gailis) izdod rīkojumu Nr. 184 “Par darba grupu valsts akciju sabiedrības “Latvenergo” parāda valsts uzņēmumam “Latvijas kuģniecība” izcelsmes un piederības izvērtēšanai”.

- 1995.gada 11.oktobrī Ministru kabinets saskaņā ar darba grupas priekšlikumiem izdod rīkojumu Nr.568 “Par valsts akciju sabiedrības “Latvenergo” parādiem”, ar kuru par spēkā neesošiem tiek atzīti MP 1993.gada 22.februāra un 6.jūlija lēmumi. Turklāt ar šī rīkojuma 2.punktu Privatizācijas aģentūrai dotas tiesības valsts uzņēmuma “Latvijas kuģniecība” privatizācijas procesā samazināt LK debitoru parādu par 37,35 milj. USD, attiecīgi mainot arī LK bilanci. Šajā punktā ir noteikts, ka minētās summas apmērā vienlaikus norakstāms debitoru parāds valsts akciju sabiedrībai “Latvenergo”. Ar debitoru parādu norakstīšanu saistītos jautājumus risina komisija, kuras sastāvā ir pašvaldību valsts ministrs J.Bunkšs, rūpniecības politikas un privatizācijas valsts ministrs R.Jonītis un enerģētikas valsts ministrs J.Ozoliņš.

- 1995.gada 27.oktobrī saimnieciskā tiesa, pamatojoties uz MK rīkojumu, pieņēma lēmumu izbeigt tiesvedību LK prasībā pret “Latvenergo”.

- 1995.gada 11.novembrī Ekonomikas ministrija “Latvenergo” iesniedza valdības komisijas izskatītos un akceptētos Pašvaldību departamenta un Privatizācijas aģentūras iesniegto uzņēmumu parādus “Latvenergo”.

- 1996.gada 30.aprīlī “Latvenergo” valde savā sēdē atbilstoši valdības lēmumiem apstiprināja Privatizācijas aģentūras iesniegto privatizējamo objektu parādu sarakstu, kā arī Pašvaldības departamenta iesniegto uzņēmumu parādu sarakstu un uzdeva grāmatvedībai veikt abos sarakstos minēto debitoru uzskaiti “Latvenergo” ārpusbilances kontā. Tādējādi energokompānija, izpildot Ministru kabineta rīkojumu, no savas bilances debitorparādiem izslēdza parādus par kopējo summu 23,14 miljoni latu, vienlaicīgi izslēdzot kredītparādu par nesamaksāto gāzi 23,14 miljonu latu apmērā.

“Latvenergo” valde uzskata, ka valdībai ir jāuzņemas atbildība par saviem administratīvajiem lēmumiem un jāmeklē abām pusēm pieņemams un saprātīgs risinājums šīs dīvainās izcelsmes parāda lietā. Nekādā gadījumā “Latvenergo” nevar un nevēlas par vienu un to pašu maksāt divas reizes — dzēšot parādus rindai uzņēmumu, tai skaitā arī tiem uzņēmumiem, kuri tika un tiek privatizēti, lauksaimniecības uzņēmumiem, kuri ir likvidējušies vai sadalīti, un arī “Latvijas kuģniecībai”.

Gan “Latvenergo”, gan “Latvijas kuģniecība” pašlaik tiek gatavotas privatizācijai, un abas kompānijas ir ieinteresētas, lai šis valdības lēmumu rezultātā radies 53 miljonus latu lielais parāds nekavētu uzņēmumu privatizāciju. Līdz šim sabiedrībai ir likti priekšā vairāki iespējamie risinājuma varianti, tai skaitā arī tāds, ka šo parādu “Latvijas kuģniecībai” vajadzēs maksāt valstij, respektīvi, nodokļu maksātājiem.

Bet varbūt daļu no šī parāda “Latvijas kuģniecība” varētu atgūt no tiem privatizētajiem uzņēmumiem, kuriem “Latvenergo” pērngad tika dzēsis viņu parādus par siltumu un elektroenerģiju. Tiesa, daudzi no šiem uzņēmumiem pašlaik vairs neeksistē, bet daļa no tiem, zināmā mērā pateicoties “Latvenergo” parādu norakstīšanai, ir spējuši sekmīgi pabeigt privatizāciju un uzsākt stabilu darbu. Ar pilnu šo uzņēmumu sarakstu interesentiem ir iespējams iepazīties “Latvenergo” preses dienestā.

1997.gada 25.augustā “Latvenergo” padomes priekšsēdētājs H.Lapkovskis un valdes priekšsēdētāja vietnieks K.Purnis nosūtīja vēstules Ministru prezidentam G.Krastam, ekonomikas ministram A.Sausnītim un Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektoram J.Naglim, kā arī LR Saeimai, Saeimas deputātu visām frakcijām un pie frakcijām nepiederošiem deputātiem, kurā sniedza informāciju par šī “parāda” rašanās vēsturi un veiktajiem pasākumiem, izpildot valdības rīkojumus. Vēstules nobeigumā teikts: “Ņemot vērā faktu, ka tiesvedība lietā ir atjaunota, lūdzam Jūs atrisināt šo jautājumu, nepieļaujot “Latvijas kuģniecības” privatizācijas labvēlīgāku nosacījumu radīšanu uz “Latvenergo” rēķina.”

Uz 9.septembrī paredzēto tiesas sēdi “Latvenergo” pārstāvji neieradās, jo iepriekšējā dienā energouzņēmums bija Rīgas apgabaltiesai iesniedzis lūgumu atlikt lietas izskatīšanu, kamēr valdība šī “parāda” sakarībā nebūs pieņēmusi kārtējo lēmumu...

Ieva Jākobsone,

“Latvenergo” preses sekretāre

1997.gada 9.septembrī