INFORMĀCIJA

Labos darbus ukraiņi neaizmirst

Latviešu arhitektei — Ukrainas Valsts prēmija

Turpinājums no 1.lpp.

Šis notikums lika atcerēties pirms vienpadsmit gadiem Ukrainā notikušo pasaules mēroga traģēdiju — Černobiļas atomelektrostacijas avāriju, kuras seku likvidēšanai tika mobilizēti resursi no visas toreizējās Padomju savienības. Līdz ar plašu atomelektrostacijas apkaimi radiācijas saindēta bija arī AES darbinieku pilsēta Pripete. Cilvēkus no tās evakuēja, Pripete kļuva par “mirušo zonu”. Taču jau drīz pēc avārijas, kad joprojām nāvi nesošais atomelektrostacijas ceturtais bloks bija pārklāts ar betona sarkofāgu, AES atkal tika iedarbināta, lai ražotu elektroenerģiju. AES darbiniekiem vajadzēja jaunu dzīvesvietu. Čerņigovas apgabalā, pusceļā starp Černobiļu un Čerņigovu, tika izraudzīta vieta jaunai pilsētai — Slavutičai. Tās celtniecība tika uzdota sešām toreizējām PSRS republikām — Armēnijai, Gruzijai, Azerbaidžānai un Latvijai, Lietuvai un Igaunijai. Katrai pēc sava projekta, ar saviem resursiem un arī saviem finansiālajiem līdzekļiem vajadzēja Slavutičā uzcelt vienu kvartālu.

Zane Kalinka toreiz, 1987. gadā, vadīja Latvijas pilsētbūvniecības institūta laboratoriju, kurai bija uzdots izstrādāt Latvijas kvartāla projektu.

“Mēs projektējām un cēlām vienstāva un divstāvu mājas, kā arī piecstāvu namus,” atceras Zane Kalinka. “Pārveidojām arī tradicionālās Līvānu mājiņas, piešķirot tām jaunu veidolu. Slavutičas celtniecība bija ļoti sarežģīta — pilsētu nācās būvēt meža vidū, vietā, kur ir ļoti mīksta grunts — mašīnas pēc lietus nevarēja piebraukt būvvietai. Taču jau kādus divus gadus pēc celtniecības sākuma mūsu kvartālā apmetās pirmie iemītnieki.” Celtniecības darbus vadīja Eduards Begins, kuram tagad piešķirts Slavutičas goda pilsoņa tituls. Bijām priecīgi, ka visi jaunie Slavutičas iemītnieki vēlējās dzīvot tieši Latvijas celtajā kvartālā. Tagad tajā mīt divarpus tūkstoši cilvēku.”

Ukrainas vēsnieks Latvijā Viktors Mihailovskis, pasniedzot Zanei Kalinkai savas valsts prēmiju, teica: “Prezidents Leonids Kučma pirms diviem mēnešiem ļoti uzmanīgi iepazinās ar visiem Slavutičas celtniecības projektiem. Pēc rūpīgas analīzes tika nolemts ar 1. pakāpes Ukrainas Valsts prēmiju apbalvot Zanes Kalinkas vadīto arhitektu kolektīvu. Ukrainā teic, ka Latvijas celtais kvartāls paver skatienu uz XXI gadsimtu. Cilvēks šajā kvartālā jūtas organiski vienots ar dabu. Tā ir patiešām unikāla pilsētas daļa.” Vēstnieks sveica Zani Kalinku ar vārdiem: “Ukrainā jūs joprojām ciena un mīl — gan kā teicamu speciālisti, gan kā lielisku cilvēku.”

Apbalvošanas ceremonijā piedalījas Ukrainas vēstniecības diplomāti. No Latvijas puses klāt bija Latvijas Arhitektu savienības priekšsēdētājs Jānis Lejnieks, Rīgas pilsētas galvenais arhitekts Gunārs Asaris, kā arī citi laureātes kolēģi. Klāt bija arī Zanes Kalinkas vecāki, abi dēli un meita. Laureāti sirsnīgi sveica arī a/s “Latvijas tilti” prezidents Eduards Begins, kurš vadīja Latvijas kvartāla būvi Slavutičā, kā arī Latvijas savienības “Černobiļa” prezidents Arnolds Vērzemnieks — viņš savā laikā, būdams padomju armijas apakšpulkvedis, vadīja AES avārijas seku likvidēšanas darbus. Saruna ar šiem daudz pieredzējušajiem vīriem vedināja atcerēties mūsu zemes samērā neseno pagātni un skatīt latviešu arhitektei piešķirto ārvalsts apbalvojumu jaunā gaismā.

Arnolds Vērzemnieks pastāstīja, ka Latvijas apvienībā “Černobiļa” ir ap 6 tūkstošiem cilvēku, kam AES seku likvidēšanā bojāta vai sagrauta veselība. Savukārt Eduards Begins (viņa profesionālajā pieredzē ir arī Zaķusalas TV torņa un Preses nama celtniecība) atcerējās, ka Latvijas kvartāla būvei Slavutičā no toreizējā Latvijas PSR valsts budžeta atvēlēja 15 miljonus rubļu. Pavisam Slavutičā trīs gadus strādājuši 200 cilvēki no Latvijas. Latvijas vietējiem varasvīriem piekrišana netika prasīta — visu izlēma Maskavā. Centralizēta plānošana ar direktīvu pavēļu raisītu totalitārisma garšu — tik zīmīga mūsu okupācijas laika pagātnei. Tik tipiska sociālistiskajai iekārtai. Tāpat kā pirms tam pasaules jaunāko tehnoloģiju kontekstā primitīvās Černobiļas AES celšana forsētos tempos, skaļas propagandas kampaņas pavadījumā. Kā valdošā režīma pirmā reakcija pēc avārijas — centieni noklusēt posta īstenos apjomus. Kā primitīvi apgādātu cilvēku sūtīšana radiācijas peklē...

Tomēr svinīgi iecerēto Valsts prēmijas pasniegšanas ceremoniju Ukrainas vēstniecībā apstaroja dziļa un patiesa sirsnība, liekot domāt par augstiem morāles un cilvēcīguma kritērijiem, ko nespēja sagandēt pat mūsu zemēm uzspiestā politiskā realitāte.

Atceroties Slavutičā īstenoto projektu, gan toreizējā arhitektu laboratorijas vadītāja Zane Kalinka, gan celtniecības darbu vadītājs Eduards Begins vispirms uzsvēra radošo aspektu. Slavutičā jo spilgti izpaudās Latvijas profesionāļu lokālpatriotisms — radošā sacensībā ar citu republiku profesionāļiem apliecināt latviešu varēšanu. Pozitīvus impulsus deva arī pats radīšanas process — baisās kodoltraģēdijas kontekstā.

Zīmīgi, ka Latvijas arhitektu augstais profesionālisms adekvātu novērtējumu guvis tikai tagad, pēc gandrīz desmit gadiem. Guvis neatkarīgajā Ukrainas valstī, kurā līdz ar demokrātijas principu un nacionālās pašapziņas nostiprināšanos, godā celtas arī vispārcilvēciskās vērtības.

“Ir dziļi simboliski, ka pirmā neatkarīgās Ukrainas Valsts prēmija piešķirta neatkarīgās Latvijas arhitektei,” teica Ukrainas vēstnieks Viktors Mihailovskis.

Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors

Par finansējumu Tulkošanas un terminoloģijas centram

10. septembrī Kanādas valdības Starptautiskās attīstības aģentūras (CIDA) mītnē tika parakstīts līgums par 1 334 300 Kanādas dolāru piešķiršanu Latvijas tulkošanas un terminoloģijas centra tālākai attīstībai laika posmā līdz 2000. gadam. Papildus tika piešķirti 200 000 Kanādas dolāru Kanādas likumu tulkošanas birojam kā samaksa par Kanādas latviešu tulku grupas apmācību un sagatavošanu darbam Latvijā.

Līgumu parakstīja CIDA Viduseiropas un Ziemeļeiropas nodaļas direktore Aleksa Volkofa ( Alex Volkoff ), Kanādas Latviešu nacionālās apvienības valdes pilnvarotais Miķelis Svilāns, CIDA projektu vecākais speciālists Sīns Boids ( Sean Boyd ) un Latvijas vēstnieks Kanādā Georgs Andrejevs.

ĀM preses centrs