INTERVIJAS. SARUNAS

No sakārtota informācijas tīkla uz mūsdienīgu valsti

Māris Gulbis, Latvijas Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs, — “Latvijas Vēstnesim”, spriežot par Uzņēmumu reģistru šodien un nākotnē

Turpinājums no 1.lpp.

Mēs reģistrējam sabiedriskās organizācijas, masu informācijas līdzekļus, ārvalstu firmu pārstāvniecības, veicam kustamo mantu ieķīlāšanas reģistrāciju, apkopojam vēl citu informāciju. Septembra sākumā Ministru kabinets pieņēma noteikumus par kārtību, kādā piesakāmi kreditoru prasījumi un izslēdzamas no Uzņēmumu reģistra sabiedrības ar ierobežotu atbildību, kuru pamatkapitāla lielums neatbilst likuma prasībām. Ja triju mēnešu laikā, skaitot no šo noteikumu publicēšanas “Latvijas Vēstnesī” (šie MK noteikumi “LV” tika publicēti 5. septembrī — R.B. ), kreditori nebūs pieprasījumus iesnieguši Uzņēmumu reģistrā, tad minētās sabiedrības 15 dienu laikā pēc termiņa izbeigšanās tiks automātiski izslēgtas no reģistra.

Var sacīt, ka Uzņēmumu reģistrs izveidojies par nozīmīgu un modernu centru, un saprotams, ka tam vajadzīgi atbilstoši līdzekļi un tālāka attīstība. Ņemot vērā pasaules un Eiropas pieredzi šajā ziņā, mūs ieinteresēja Norvēģijas kolēģu pieredze. Pirms kāda laika arī man iznāca pabūt tur, un secinājām, ka reģistru modelis Norvēģijā ir līdzīgs mūsējam. Mūs pārsteidza fakts, ka šajā valstī ar aptuveni 4,5 miljoniem iedzīvotāju, tātad nedaudz vairāk nekā Latvijā, ir tik progresīva reģistru sistēma un tur nebaidās piesaistīt privāto kapitālu. Piemēram, Norvēģijas valsts sabiedrībā “Norvēģijas reģistru attīstība” (NRD), kuras direktors Džons Olaisens ieradās atbildes vizītē Latvijā, tikai daļa kapitāla pieder valstij, pārējā — citām privātstruktūrām. Mēs ar Olaisena kungu pārrunājām sadarbības iespējas, un viņš piedāvāja noslēgt līgumu. Tas gan būtu izdarāms augstākā līmenī — ar valdības vai vismaz Tieslietu ministrijas akceptu. Tas dotu iespējas norvēģiem piedalīties konkrētu projektu izstrādē un finansēšanā. Viesis atzinīgi novērtēja mūsu moderno tehnoloģiju un labo darba organizāciju. Taču trūkumi arī ir, piemēram, mums “nestrādā” visi šie informāciju tīkli, galvenais, tie nav savstarpēji savienoti. Tiesa, mēs izmantojam arī “Internet” tīklu, lai gan tas ir dārgs prieks, norvēģi to sāk tikai veidot. Toties Norvēģijā reģistru reģionālā sistēma ir savienota ar centru. Ir viena galvenā institūcija, taču tai pieslēgties un saņemt informāciju reģioniem (vai otrādi) nav problēmu. Mēs izmantojam arī pasta, faksa pakalpojumus, taču ap desmit procentu sūtījumu kaut kur šajā ceļā pazūd... Ja nākotnē tiks noslēgts līgums ar norvēģiem par konkrētu projektu izstrādi un darbību reģistra uzlabošanai (līdzīgi projekti darbojoties vai tiek izstrādāti Lietuvā, Maķedonijā, Moldovā un vēl dažuviet), tad mūsu sadarbībai būs konkrēti rezultāti.

— Kā tas būs praktiski? Un kas finansēs šo projektu ieviešanu?

— Uzskatu, ka te ir divas iespējas. Viena — palīdzība kredīta veidā, bet tam vajadzētu valdības garantijas, un šaubos, vai tās varētu saņemt, jo jāmaksā tad būtu procenti un mūsu valstī šīs naudas nav. Otrs variants — norvēģi ienāk ar savu kapitāla daļu, viņiem piešķir tiesības uz kādu darbību un šo peļņu par informāciju. Domāju, ka tas būtu reālāk. Protams, tas ir mans personīgais viedoklis.

Gan uz robežām, gan katrā pagastā jābūt iespējai pārbaudīt informāciju par kravām, citiem pārvadājumiem un kustību, taču pašlaik šīs iespējas ir ļoti ierobežotas. Latvijā ir vairāk nekā desmit valsts nozīmes reģistru, taču kopējā informācijas tīklā tie nav savienoti. Uzņēmumu reģistra informācija ir pieejama visiem, bet mums nav likuma par datu aizsardzību, nav paredzēta šāda atbildība.

— Cik dažādu institūciju datu pašlaik ir Uzņēmumu reģistrā?

— Te ir informācija par 125 000 uzņēmējsabiedrību, vairāk nekā pieciem simtiem ārzemju firmu pārstāvniecību, par 3000 masu saziņas līdzekļiem, lai gan ap tūkstoti būs jāizslēdz, jo gada laikā nav iznākuši, arī par 3500 sabiedriskajām organizācijām.

Relatīvi — tātad pietiekami plašas ziņas. Uzņēmumu reģistrs nepieciešamības gadījumā var iegūt informāciju no Iekšlietu ministrijas pārziņā esošā iedzīvotāju reģistra. Cenšamies maksimāli iekļaut informācijas tīklā arhīvu materiālus, taču tas ir milzīgs darbs un īsā laikā nav izdarāms.

Pēc Valsts ieņēmumu dienesta lēmuma Uzņēmumu reģistrs ieceļ likvidatorus tiem uzņēmumiem, kas neveic uzņēmējdarbību un neiesniedz gada pārskatus likumā noteiktā kārtībā un laikā. Ar likvidatoru tiek slēgts līgums, kurā paredzēti viņa pienākumi un samaksas kārtība. Ir iecerēts izveidot atsevišķu nodaļu, kas nodarbotos tieši ar UR iecelto likvidatoru un administatoru pārraudzību, sniegtu metodiskas konsultācijas un kontrolētu viņu darbu.

— Kāda ir valsts palīdzība Uzņēmumu reģistram, vai tas pats arī pelna naudu?

— Pēc MK noteikumiem puse no iekasētajām valsts nodevām paliek Uzņēmumu reģistram. Pagājušajā gadā UR valsts budžetam nopelnīja vienu miljonu 100 tūkstošus latu. Ceram, ka šogad šis skaitlis būs vēl lielāks. Nākamgad gribam vispār atteikties no valsts dotācijām. Protams, tas ir zināms risks, uzliek mums lielāku atbildību, taču rezultātā iegūsim, vairāk uzmanības varēs veltīt arī sociālajiem mērķiem. Gandarījumu rada darba disciplīnas nostiprināšanās, aptuveni par pusi mainījušies kadri — viņi ir jauni, izglītoti cilvēki. Uzņēmumu reģistrā kopumā strādā pussimts darbinieku: trīsdesmit — centrā, pārējie — reģionos. Darba pietiek visiem.

Katrā ziņā gribam izveidot ļoti modernu, mūsdienu prasībām atbilstošu reģistru sistēmu. Lai katrs operatīvi varētu iegūt nepieciešamo informāciju. Tieši tāpēc ir svarīgi to vērtīgāko un mūsu valstij piemērotāko reģistra lietās aizgūt no Norvēģijas. Turklāt sabiedrībai ir tiesības uz atklātību, iegūto informāciju lai tad izvērtē pati.

Rita Belousova,

“LV” nozares redaktore