Iesniegumi

Par Saeimas ārkārtas sēdi lauksaimniecības jautājumos

(Saeimas dok.nr.2984)

Saeimas Prezidijam

Lūdzu iekļaut š.g. 10.septembra Saeimas ārkārtas plenārsēdes “Par likumu izpildes gaitu lauksaimniecībā un lauku vides attīstības perspektīvām” darba kārtībā šādu lēmuma projektu (pielikumā).

Deputāti: E.Jurkāns, A.Sausnītis, V.Dinēvičs, V.Nagobads, V.Boka,

I.Bišers, V.Stikuts, J.Celmiņš, L.Tenis, G.Gannusa, E.Bāns, J.Rāzna,

A.Rugāte, A.Seile, J.Kalviņš, E.Grinovskis, E.Grīnbergs, J.Mauliņš,

I.Liepa, Z.Čevers, A.Lambergs, E.Zelgalvis, J.Kazāks, O.Kostanda,

A.Rubins, G.Valdmanis, G.Eniņš, I.Kreituse, A.Kreituss, A.Saulītis,

J.Strods, V.Kalnbērzs, J.Ādamsons, L.Stašs, O.Grinbergs,

A.Prēdele, D.Turlais, J.Kušnere, K.Čerāns, Ē.Zunda,

1997.gada 28.augustā P.Tabūns, G.Grīnblats, V.Dozorcevs

(Saeimas dok.nr.2985)

Saeimas Prezidijam

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija š.g. 27.augusta sēdē nolēma atbalstīt deputātu iesniegto Saeimas lēmumprojektu “Par likumu izpildes gaitu lauksaimniecībā un lauku vides attīstības perspektīvām” (pielikumā) un ierosina apstiprināt Saeimas ārkārtas plenārsēdei “Par likumu izpildes gaitu lauksaimniecībā un lauku vides attīstības perspektīvām”, kura notiks 10.septembrī, šādu norises kārtību:

1. Zemkopības ministra A.Rāviņa ziņojums.

2. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra A.Gorbunova ziņojums.

3. Ekonomikas ministra A.Sausnīša ziņojums.

4. Finansu ministra R.Zīles ziņojums.

5. Debates.

6. Lēmuma pieņemšana.

Ar cieņu, —

1997.gada 28.augustā Komisijas priekšsēdētājs A.Sausnītis

(Saeimas dok.nr.3001a)

Saeimas Prezidijam

Lūdzu izdalīt Saeimas deputātiem Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā iesniegtos materiālus (pielikumā), kurus deputāti varētu izmantot, apspriežot Saeimas ārkārtas plenārsēdē jautājumu “Par likumu izpildes gaitu lauksaimniecībā un lauku vides attīstības perspektīvām”.

Ar cieņu, —

1997. gada 9. septembrī Edgars Bāns , komisijas priekšsēdētāja biedrs

6. Saeimai

Sakarā ar Saeimas ārkārtas plenārsēdi par likumu izpildi lauksaimniecībā un lauku vides attīstībā Zemkopības ministrija nodod jūsu rīcībā informāciju par galvenajām problēmām apspriežamajā jautājumā un to iespējamiem risinājumiem.

Izsaku pārliecību, ka sagatavotā informācija labāk palīdzēs izprast šodienas lauku problēmas un ļaus iespēju pieņemt konkrētu lēmumu stāvokļa uzlabošanai.

1997. gada 8. septembrī Zemkopības ministrs A.Rāviņš

Zemkopības ministrijas informatīvais materiāls

Pielikums pie zemkopības ministra A.Rāviņa ziņojuma

Latvijas Republikas Saeimai 10. septembra ārkārtas plenārsēdē

par galvenajām problēmām lauksaimniecībā

Problēma Nr.1

Labības iepirkšana 1997. gadā

Labības tirgū ir izveidojies sastrēgums. Šādas situācijas pamatā ir vairāki pamatiemesli:

• Graudu audzētājiem steidzami nepieciešami finansiālie līdzekļi, lai veiktu zemes sagatavošanu un ziemāju sēju.

• Labības pārstrādes uzņēmumu rīcībā esošie apgrozāmie līdzekļi nevar nodrošināt visa gada laikā nepieciešamā graudu daudzuma iepirkšanu tūlīt pēc ražas novākšanas.

• Audzētāju rīcībā ir nepietiekami finansu un tehniskie resursi, lai nodrošinātu graudu uzglabāšanu līdz nākošā gada ražai vai pārdotu to pakāpeniski.

• 1997. gadā ir ļoti labi meteoroloģiskie apstākļi ražas novākšanai, kā rezultātā kulšana noris strauji, graudiem nav nepieciešama papildu žāvēšana un tīrīšana.

• Valsts labības birojs nav pilnībā izmantojis savas iespējas ietekmēt stāvokli labības tirgū.

Risinājumi:

• Jāiesaista komercbanku kredītlīdzekļi norēķinu paātrināšanai ar graudu audzētājiem.

• Jānoslēdz korekts ilglaicīgs līgums starp graudu audzētājiem un pārstrādātājiem, graudu audzētāju pārstāvniecību uzņemoties Latvijas graudu audzētāju, uzglabātāju un pārstrādātāju asociācijai. Jāizstrādā parauglīgums, kurš jāapstripina MK vai LR Saeimai. Parauglīgumā jāparedz galvenie graudu piegādes, uzpirkšanas, kvalitātes un samaksas nosacījumi, pušu atbildība, nepieciešamības gadījumā izdarot izmaiņas Civillikumā.

• Privatizējot Rīgas ostas elevatoru, jāparedz pietiekoša valsts kapitāla daļa, lai būtu iespēja ietekmēt graudu iepirkšanu, uzglabāšanu un transportēšanu ar ekonomiskiem līdzekļiem.

• Paredzēt subsidēšanu graudu uzglabāšanas tiešo izmaksu daļējai segšanai (ventilēšana, žāvēšana, kaitēkļu iznīcināšana), kā arī kalšu tehnoloģisko iekārtu iegādei un modernizācijai.

• Jāizdara nepieciešamās izmaiņas esošajā likumdošanā ar mērķi, lai pirms ražas novākšanas valsts labības rezerve būtu naudas izteiksmē.

Problēma Nr.2

Subsīdiju piešķiršana 3% apmērā

LR likumprojektā “Par valsts budžetu 1997., 1998., 1999. gadam” pašreizējām valsts subsīdijām lauksaimniecības produkcijas ražotājiem nav nodrošināta Lauksaimniecības likuma 16. panta izpilde (valsts subsīdijas nedrīkst būt mazākas kā 3% no gada pamatbudžeta kopējiem izdevumiem).

Risinājums:

Zemkopības ministrijas budžeta projektā valsts subsīdijām 1998. gadam jāparedz Ls 17,1 miljons.

Subsīdijas paredzēts izlietot šādiem mērķiem (svarīguma secībā):

• Lauksaimnieciskās ražošanas un pārstrādes attīstība un tehniskā modernizācija — (zemes pirkšana, saimniecību tehniskā parka atjaunošana; ražošanas objektu būvniecība un rekonstrukcija; augstvērtīga ganāmpulka paplašināšana; produktīvu stādījumu ierīkošana; pārtikas ražošanas un pārstrādes uzņēmumu sakārtošana).

• Netradicinālo nozaru un lauku vides atbalsts — (Latvijas puses ieguldījums Pasaules bankas kredītlīnijas realizācijai, kas paredzēta nodarbinātības dažādošanai; atbalsts zemniekiem, kuri uzņemas saimniekošanu atbilstoši HELKOM (Starptautiskā Helsinku konvencija) un Eiropas Savienības prasībām (“Labas gribas” prakse)).

• Kredītu garantijas fonds.

• Augšņu kultūrtehniskā un agrotehnoloģiskā ielabošana — (lauku organizācijas projektu izstrādāšana; esošo meliorācijas sistēmu sakārtošana; skābo augšņu kaļķošana).

• Ciltsdarbs — (govkopība, cūkkopība; gaļas šķirnes ganāmpulku veidošana; FAO programmu izpilde; zirgkopībā šķirnes dzīvnieku imports, starptautisko programmu izpilde).

• Sēklkopība un sēklkopībai — (šķirnes materiāla saglabāšana un izkopšana, augstvērtīga šķirnes izejmateriāla imports).

• Augstas kvalitātes augkopības produkcijas ražošana pārstrādei — (proteīna kultūras; kartupeļi; alus mieži; lini; cukurbietes).

• Kvalitātes apliecinājuma un izcelsmes zīmes piešķiršana.

Problēma Nr.3

Lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmumu parādi nepārstrādātās lauksaimniecības produkcijas ražotājiem (piegādātājiem)

1995. gada 2. novembra likums “Par norēķiniem ar nepārstrādātās lauksaimniecības produkcijas ražotājiem” paredz, ka lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmumiem 10 dienu laikā vai noslēgtajā līgumā paredzētajā termiņā jānorēķinās ar lauksaimniecības produkcijas ražotājiem (piegādātājiem). Ja šis termiņš netiek ievērots, pārstrādes uzņēmumam jāmaksā soda nauda Latvijas Bankas noteiktās refinansēšanas likmes apmērā.

Pārstrādes uzņēmumi sakarā ar apgrozāmo līdzekļu trūkumu, izmantojot līgumsaistību prioritātes, nosaka pat līdz gadam ilgu termiņu norēķiniem ar piegādātājiem.

Šajā sakarā lauksaimniecības produkcijas ražotājiem ir liegta iespēja īsākā laika periodā saņemt samaksu par nodoto produkciju neatkarīgi no kuras paredzētajām normām.

Tādējādi ir izveidojusies situācija, ka pārstrādes uzņēmumi ir parādā lauksaimniecības produkcijas ražotājiem (piegādātājiem) lielas naudas summas un zemnieki nav samaksu saņēmuši pat vairāku gadu garumā.

Pamatojoties uz likumu, rajonu lauksaimniecības departamenti ražotāju pilnvarojumā sniedz prasības tiesās par parādu piedziņu. Uzņēmumu parādi ražotājiem pēc Zemkopības ministrijas datiem uz 1996. gada 15. novembri sastādīja Ls 3,2 miljonus. Uz 1997. gada 1. jūliju kopējais parāds ir samazinājies par Ls 1,7 miljoniem, un tas sastāda Ls 1,5 miljonus. Likuma darbības laikā rajonu lauksaimniecības departamenti tiesās ir iesnieguši vairāk nekā 170 prasības ražotāju interesēs par parādu piedziņu, kuras pārsvarā ir apmierinātas. Daudzos gadījumos parāda jautājums tiek atrisināts pirms tiesas sēdes pašu sarunu rezultātā.

Risinājums:

• Saeimā izskatīt un pieņemt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par norēķiniem ar nepārstrādātās lauksaimniecības produkcijas ražotājiem”” (projekts izskatīts un akceptēts Ministru kabineta 1997. gada 8. jūlija sēdē (protokols nr. 39, 7. paragrāfs)), kurš paredz gadījumos, kad no uzņēmuma piedzītās summas nepietiek, lai apmierinātu visus pieprasījumus pēc izpildu dokumentiem, produkcijas ražotāju (piegādātāju) prasījumi par nesamaksāto produkciju apmierināmi pēc darbinieku pieprasījumiem par darba samaksu par pirmajiem trijiem mēnešiem jeb otrajā kārtā, rēķinot no dienas, kad pārtrauktas algu izmaksas.

• Izdarīt izmaiņas likumā “Par norēķiniem ar nepārstrādātās lauksaimniecības produkcijas ražotājiem” un paredzēt, ka arī savstarpēji noslēgtajos līgumos samaksas termiņš nedrīkst pārsniegt 2 mēnešus no produkcijas piegādes dienas.

• Izstrādāt grozījumus lauksaimniecības likumā, paredzot, ka lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmumi pēc Zemkopības ministrijas pieprasījuma iesniedz datus par savu finansiālo stāvokli.

• Apsvērt iespēju un izdarīt attiecīgus grozījumus tiesību aktos, lai lauksaimniecības pārstrādes uzņēmumu padomēs darbotos tikai zemnieki — attiecīgā lauksaimniecības produkcijas veida ražotāji (piegādātāji).

Problēma Nr.4

Resursu un produkcijas cenu paritātes nenodrošināšana

Finansiālo resursu neesamības dēļ netiek izpildīta Lauksaimniecības likuma 10. panta 4. daļas prasība par lauksaimniecības produkcijas un lauksaimniecībā izmantoto ražojumu un pakalpojumu cenu un tarifu paritātes nodrošināšanu. Pēc Zemkopības ministrijas prognozēm cenu pieaugums resursiem par 20 miljoniem latu pārsniedz lauksaimniecības produkcijas cenu pieaugumu.

Risinājums:

LR likumprojektā “Par valsts budžetu 1998., 1999. gadam” paredzēt līdzekļus šiem mērķiem. Pēc ZM prognozēm nepieciešamība 1997. gadam — Ls 20 miljoni, 1998. gadam — Ls 25 miljoni.

Problēma Nr.5

Kredītu resursu trūkums

Īstermiņa un ilgtermiņa kredītresursu trūkums (par saprātīgām kredītu procentu likmēm) liedz lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmumiem savlaicīgi norēķināties par iepirktajām lauksaimniecības izejvielām un veikt tehnoloģiskā procesa modernizāciju ES kvalitātes prasībām atbilstošas produkcijas ražošanai, kā arī lauksaimniecības produkcijas ražotājiem nodrošināt sekmīgu ražošanas procesa norisi un attīstību.

Risinājums:

• Palielināt kredītu garantiju fondu.

• Rast risinājumu zemniekiem pieejamo kredītu resursu palielināšanai.

Problēma Nr.6

Ārējā tirdzniecība

Sekmīga lauksaimniecības produkcijas ražošanas attīstība ir iespējama, tikai paplašinot produkcijas eksporta iespējas.

Risinājums:

Ekonomiskā sadarbību līguma noslēgšana ar Krieviju.

Tirdzniecības iespēju paplašināšana:

• tirdzniecības līguma sagatavošana un noslēgšana ar Ukrainu, Ungāriju, Turciju, Bulgāriju;

• sagatavotā Brīvā tirdzniecības līguma ar Poliju ārkārtas ratifikācija Saeimā;

• sākotnējs valsts atbalsts Lauksaimniecības un pārstrādes produktu eksporta veicināšanas aģentūras izveidošanai.

Problēma Nr.7

Kontrabanda un dempings

Kontrabandas, subsidētās un par dempinga cenām ievestās preces nodara lielus zaudējumus vietējās lauksaimniecības produkcijas ražotājiem. Pašreiz spēkā esošā likumdošana neveicina iekšējā tirgus aizsardzību lauksaimniecības un pārstrādes produktiem.

Risinājums:

• Nekavējoties nodrošināt esošās likumdošanas konsekventu ievērošanu uz valsts robežas.

• Likumdošanas bāzes par iekšējā tirgus aizsardzību, antidempinga un antisubsidēšanas mehānismiem, kas atbilst PTO principiem, izstrādāšana un akceptēšana MK un Saeimā.

• Paātrināt vienotas informācijas sistēmas izveidi muitā operatīvās informācijas iegūšanai.

Problēma Nr.8

Nepietiekama pamatinformācija

Bieži izjūtamo objektīvas informācijas trūkumu vai arī nepilnību par reālo situāciju lauksaimniecībā, it sevišķi reģionu griezumā. Līdzekļu trūkuma dēļ Valsts statistikas komiteja (VSK) nevar veikt plaša mēroga lauksaimniecības apsekojumus, nav izveidots lauku saimniecību reģistrs, informācijas sistēma pilnībā neatbilst Eiropas prasībām.

Risinājums:

• Modelēt lauksaimniecības statistikas, informācijas sistēmu atbilstoši ES prasībām.

• VSK izveidot lauku saimniecību reģistru (Ls 0,2 miljoni).

• Veikt vispārējās lauksaimniecības skaitīšanu 1998. gadā, paredzot Valsts statistikas komitejai (VSK) Ls 1,3 miljonus.

Problēma Nr.9

Lauku ekonomiskā un sociālā attīstība

Ik gadu vidēji ap 400 tūkstoši ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) netiek apstrādāti vai arī tiek apstrādāti nepietiekami. Ap 70% zemes īpašnieku un lietotāju ienākumi ir tik mazi, ka pašu spēkiem, bez valsts plaša un ilglaicīga atbalsta viņi nevar radīt sev nepieciešamo tehnisko un tehnoloģisko bāzi.

Risinājums:

ZM ir izstrādājusi un valdība akceptējusi valsts subsīdiju programmu 1998. — 2002. gadam — tā ir valsts ilglaicīga programma lauku vides saglabāšanai. Šiem mērķiem 1998. gadā ieplānots Ls 1 232 500, bet tam nav finansiāla nodrošinājuma.

• Lai kompensētu ienākumu samazinājumu un uzturētu sociālo līdzsvaru starp pilsētu un laukiem, nepieciešamas reģionālās piemaksas. Šis jautājums jārisisna, realizējot likumu “Par īpaši atbalstāmiem reģioniem”.

• Integrējoties ES, pildot nosacījumus, lai mazinātu videi kaitīgo ietekmi no lauksaimniecības ražošanas, varētu ietvert atbalstu zemniekiem, kuri uzņemas nodrošināt neizmantoto (pamesto) lauksaimniecības zemju uzturēšanu kārtībā. Šiem mērķiem subsīdijām 1998. gadā papildus nepieciešami Ls 2 500 000.

• Izpildot Lauksaimniecības likuma 15.pantu, jāparedz valsts investīcijas sakaru un elektrolīniju, lauku ceļu un citu lauku infrastruktūras objektu rekonstrukcijai un būvniecībai.

Problēma Nr.10

Lauku novecošanās

Lauku apvidū veidojas nelabvēlīga iedzīvotāju vecuma struktūra ar ievērojamu skaitlisko pārsvaru vecuma grupās 51—60 gadi un virs 60 gadiem, 22% un 21% attiecīgi (diagrama)

Risinājums:

Lai attīstītu gados jaunu cilvēku neaizplūšanu, subsīdiju programmās paredzēt papildu atvieglojumus jaunajiem zemniekiem vecumā līdz 35 gadiem — papildu 10% dzēšana no kredīta pamatsummas, kura izlietota lauksaimnieciskās ražošanas attīstībai, nodarbošanās dažādošanai un videi draudzīgai saimniekošanai.

Problēma Nr.11

Nodrošināt Lauksaimniecības likuma 11.panta 3.daļas izpildi

Netiek nodrošināta Lauksaimniecības likuma 11.panta 3.daļas izpilde par ieņēmumiem, kas gūti no konfiscētās bezīpašnieka lauksaimniecības produkcijas un pārtikas produktu realizācijas, ne mazāk kā 50% ieskaitīšanu Lauku attīstības fondā.

Risinājums:

Uzdot Finansu ministrijai nekavējoties nodrošināt Lauksaimniecības likuma 11.panta 3.daļas izpildi.

Šos līdzekļus paredzēts izlietot:

profesionālās izglītības centru materiāltehniskās bāzes nostiprināšanai Ls milj. trīs gadu laikā;

lauku attīstības problēmu risināšanai;

tirgus veicināšanai.

Problēma Nr.12

Pārtikas uzņēmumu sakārtošana atbilstoši ES prasībām

Pārtikas ražošanas un pārstrādes uzņēmumi neatbilst ES prasībām par kvalitātes nodrošināšanu un kontroli. Šis jautājums ir sevišķi svarīgs saistībā ar ES tirgus prasībām un Latvijas iespējām iesaistīties tajā.

Risinājums:

• Jāsakārto Latvijas likumdošana un normatīvās prasības atbilstoši ES prasībām.

• Īpaši svarīgi sakārtot valsts uzraudzības un kontroles sistēmu jeb ES terminoloģijā likuma administrēšanu, novēršot dublēšanos un panākot lielāku atbildību — kompetentu iestāžu noteikšanu. Likumi “Par pārtikas apstrādes kārtību un uzraudzību”, “Par veterinārmedicīnu”, “Par atbilstības vērtēšanu”, “Par pētījumu tiesību aizsardzību”.

• Jārada finansiālais mehānisms (kredīti, investīcijas, dotācijas u.c.), kas dotu iespēju pārtikas ražošanas un pārstrādāšanas uzņēmumiem sakārtot tehnisko, tehnoloģisko nodrošinājumu un izveidot kontroles sistēmu atbilstoši ES prasībām.

• Jāpārkārto nodokļu sistēma, kas stimulē kvalitātes uzlabošanu un eksporta attīstību.

Problēma Nr.13

Pārtikas kvalitātes uzraudzība

Pārtikas likumdošanas sakārtošana, pamatojoties uz MK akceptēto koncepciju “Par tirgus uzraudzības nacionālo programmu”, atrisinot šādus jautājumus:

• funkciju sadale starp tirgus uzraudzībā iesaistītām institūcijām;

• finansēšanas jautājumi — pārtikas aprite, uzņēmumu līdzfinansēšana;

• saskaņošana ar ES likumdošanu un PTO principiem;

• pētniecības veidošana likumdošanā;

• elastīgu prasību un kontroles sistēmas izveide atkarībā no ražošanas apjomiem, potenciālās bīstamības, uzņēmuma paškontroles līmeņa un riska pakāpes novērtēšana;

• pārejas perioda noteikšana.

Risinājums:

Ministru kabinetam apstiprināt noteikumus par funkciju sadali sarp tirgus uzraudzībā iesaistītām institūcijām.

Problēma Nr.14

Veterinārā likumdošana

Veterinārās likumdošanas sakārtošana atbilstoši ES prasībām. Likums “Par veterinārmedicīnu” jāsakārto, lai atrisinātu sekojošus jautājumus:

• prasību apmierināšanas līmenis (Ministru kabinets, Zemkopības ministrija, Valsts veterinārais dienests);

• finansēšana:

— valsts noteiktie pasākumi (valsts budžets, ārkārtas gadījumos valsts budžets);

— kompensācija dzīvnieku piespiedu likvidācijas gadījumā (valsts budžets);

— ārkārtas gadījumos (valsts budžets);

— izvēles pasākumi, ārstniecība (par samaksu);

• importa atļaujas (izdošanas kārtība, maksa, dokumenti).

Risinājums:

Sagatavoti grozījumi likumā “Par veterinārmedicīnu”, kuru nepieciešams apstiprināt LR Saeimā.

Problēma Nr.15

Fitosanitārā likumdošana

Augu aizsardzības likumdošanas sakārtošana atbilstoši ES prasībām. Jāsakārto esošie un jāizstrādā jauni likumdošanas un normatīvie dokumenti, kas atspoguļotu:

• prasību apstiprināšanas līmeni (MK, ZM, AAS);

• augu aizsardzības līdzekļu lietošanas uzskaiti un kontroli (t.sk. pesticīdu atlieku kontroli);

• fizisku un juridisku personu (audzētāju) reģistrāciju, karantīnas organismu sarakstus;

• pievienošanos Starptautiskajai augu aizsardzības konvencijai;

• ES prasības un šo prasību izpilde būs saistīta ar noteiktiem ražošanas aizliegumiem, kuru gadījumā zaudējumus būtu nepieciešams kompensēt no valsts budžeta.

Risinājums:

Likumdošanas un normatīvās dokumentācijas sakārtošana atbilstoši ES prasībām, finansiālu resursu piesaiste šo jautājumu risināšanā.

Izstrādāts un sagatavots iesniegšanai MK noteikumu projekts “Augu karantīnas noteikumi”.

Problēma Nr.16

Sanitārās robežinspekcijas datortīkla izveidošana

Sanitārās robežkontroles punktu (veterinārā un fitosanitārā kontrole) sakārtošana atbilstoši ES prasībām, kontroles punktu un muitas noliktavu lokālā informācijas datortīkla izveidošana.

Risinājums:

Nepieciešama budžeta līdzekļu piesaiste šo problēmu risināšanai.

Problēma Nr.17

Par tālāko rīcību ar likvidējamo uzņēmējsabiedrību, kas izveidojās saskaņā ar likumu “Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju”, neprivatizēto un nepārdoto nekustamo mantu

Pēc statūtsabiedrību likvidācijas paliek nekustamā manta, kura nav noprivatizēta un kurai nav pircēju (lopkopības kompleksi un fermas, angāri u.c.).

Šo mantu atsakās pieņemt arī pašvaldības.

Ir nepieciešams noteikt šīs mantas statusu.

Risinājums:

Saskaņā ar LR Civillikuma 930.panta piezīmi bezīpašnieka manta piekrīt valstij.

Uzskatām, ka būtu nepieciešams papildināt Civillikuma 930.panta piezīmi ar šādu satura otro teikumu:

“Statūtsabiedrību, kuras izveidojušās saskaņā ar likumu “Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju” un kuras pieņēmušas lēmumu par likvidāciju, nenoprivatizētā un nepārdotā nekustamā manta piekrīt pašvaldībai.”

Problēma Nr.18

Par lauksaimniecības statūtsabiedrībām, kuras pieņēmušas lēmumu par pašlikvidāciju, izslēgšanu no LR Uzņēmumu reģistra.

Šobrīd ap 230 lauksaimniecības statūtsabiedrībām, kuras izveidojušās bijušo kopsaimniecību un valsts saimniecību privatizācijas rezultātā, pieņēmušas lēmumu par pašlikvidāciju, bet ilgu laiku netiek izslēgtas no LR Uzņēmumu reģistra.

Neizslēgšanas galvenie iemesli:

• nenokārtotie budžeta parādi;

• palikusi nerealizēta manta, kurai nav reālu pircēju;

• palikuši parādi PVAS “Latvenergo” u.c. kreditoriem;

• neiespēja piedzīt debitora parādus.

No kopējā neizslēgto sabiedrību skaita 147 sabiedrības lēmumus par pašlikvidāciju pieņēmušas līdz 01.01.1996.

Risinājums:

Nepieciešams likumdošanās iestrādāt normas, kas atļauj šīm statūtsabiedrībām norakstīt nodokļu parādus, un šādas statūtsabiedrības izslēgt no Uzņēmumu reģistra.

Tādēļ sagatavoti grozījumi piecos likumos:

• grozījumi likumā “Par nodevām un nodokļiem”;

• grozījumi likumā “Par sociālo nodokli”;

• grozījumi likumā “Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju”;

• grozījumi likumā “Par uzņēmējdarbību”;

• grozījumi likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”.

Šie grozījumi likumos akceptēti Ministru kabineta komitejas sēdē un visdrīzākajā laikā tiks pieņemti Ministru kabinetā.

Saeimai paātrinātā kārtā šo paketi nepieciešams pieņemt, lai pēc tam pieņemtu Ministru kabineta noteikumus “Noteikumi par lauksaimniecības statūtsabiedrību valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu un nodevu parādu dzēšanu un šo statūtsabiedrību likvidācijas procesa pabeigšanu”.

Problēma Nr.19

Augsnes agroķīmisko īpašību un zemes melioratīvā stāvokļa uzlabošana

Intensīva lauksaimnieciskā ražošana Latvijā iespējama tikai meliorētās zemēs, kurās ir iespēja veikt kultūraugu sēju optimālos termiņos un izaudzēto ražu rudeņos novākt. Ieilgušās zemes reformas rezultātā liela daļa meliorācijas sistēmu nav regulāri koptas un remontētas (nav juridisko zemes īpašnieku). Tā rezultātā ievērojamās platībās meliorācijas sistēmas pārstājušas darboties (uz 01.01.1997. pāri par 200 tūkst. ha) un šīs zemes intensīvai lauksaimnieciskai ražošanai vairs nav izmantojamas. Meliorācijas sistēmu rekonstrukcijas un to darbības atjaunošanas izmaksas ir lielas, un reti kuram zemniekam ir līdzekļi šo ļoti nepieciešamo darbu izpildei.

Tāpat lauksaimnieciskās ražošanas intensitāti zemnieku saimniecībās ievērojami ietekmē augšņu skābums. Šādās augsnēs netiek pilnīgi izmantoti ar organiskajiem un minerālmēsliem iestrādātie augu barības elementi, bet pastiprinās veselībai bīstamo radioaktīvo vielu un smago metālu uzņemšana augos un pasliktinās produkcijas kvalitāte un tās konkurētspēja. Skābās augsnēs veidojas nelabvēlīgs mitruma un gaisa režīms, degradējas augsne. Pareiza un laikā veikta augsnes kaļķošana palielina kultūraugu ražas par 4,1—5,4 cnt barības vienības no ha ik gadus visā augsekas periodā (5—6 gadu laikā).

1992.—1996.gadā veiktie augšņu agroķīmiskās izpētes dati saimniecībās liecina, ka kaļķošana nepieciešama 40% augšņu.

Pēdējos 10 gados skābo augšņu kaļķošana Latvijā ir katastrofāli samazinājusies, no 150—200 tūkst. ha gadā līdz 2500 ha 1996.gadā. Tam par iemeslu ir niecīgais valsts atbalsts un augstās kaļķošanas darbu izmaksas.

1997.gadā programma problēmas risinājumam — t.i., šiem mērķiem paredzot valsts subsīdijas. Programma akceptēta Ministru kabinetā, un 1998. gadā tai tiek projektēti Ls 1,4 milj. Programmas projektā tika plānoti Ls 4,2 milj., un tas dotu iespēju veikt skābo augšņu kaļķošanu aptuveni 35 tūkst. ha platībā un sakārtot meliorācijas sistēmu (būvju) darbību aptuveni 10 tūkst. ha platībā.

Risinājums:

Palielināt valsts subsīdiju apjomu 1998.gadā atbilstoši sastādītajai programmai — Ls 4,2 miljoni. Programmā paredzēts, ka saimniecības tās realizēšanā iegulda savus līdzekļus 10—20% apmērā.

Problēma Nr.20

Lauksaimnieciskās izglītības sistēmas reforma

Zemkopības ministrijas pārziņā ir 38 no valsts budžeta līdzekļiem finansētas vidējās un profesionālās izglītības iestādes, kurās apmācība lauksaimniecības specialitātēs sastāda tikai 40%.

Pašreizējais budžeta finansējuma līmenis un valsts budžeta iestādes statuss neļauj nodrošināt apmācībām nepieciešamās kvalitātes materiāltehniskās bāzes izveidošanu, izglītības programmu akreditāciju, veikt pieaugušo pārkvalificēšanu, paplašināt zemnieku un citu lauku uzņēmēju konsultēšanu, investīciju piesaistīšanu.

Risinājums:

• Realizēt profesionālās izglītības reformu uz Zemkopības ministrijas pārziņā esošo mācību iestāžu bāzes, izveidojot 8 bezpeļņas organizācijas — valsts uzņēmumus.

• Pārējās 30 Zemkopības ministrijas pakļautības mācību iestādes pārprofilēt uz arodu un profesiju mācīšanu, kas veicinātu lauku reģionu attīstību, radītu laukos jaunas darbavietas. Nepieciešams apstiprināt administratīvi teritoriālo reformu un pieņemt jaunu Izglītības likumu un Profesionālās izglītības likumu, tajos paredzot atbildības sadalījumu starp Izglītības un zinātnes ministriju, nozaru ministrijām un pašvaldību institūcijām.

• Nepieciešams izdarīt grozījumus likumā “Par valsts uzņēmumu”, paredzot mācību uzņēmumus pielīdzināt zinātnes uzņēmumiem.

Problēma Nr.21

Organiskās, netradicionālās un alternatīvās lauksaimniecības sekmēšana

Pašlaik bioloģiskās lauksaimniecības metodes pielieto ap 200 zemnieku saimniecībās. Ekoloģiski tīras pārtikas ražošanas izmaksas ir ap 30% lielākas, nekā pielietojot tradicionālās metodes. Uz sabiedriskajiem pamatiem darbojas Bioloģiskās lauksaimniecības organizāciju apvienība, sertifikāciju veic Lauku jaunievedumu centrs. Jānostiprina materiāli tehniskā bāze — valstij jāuzņemas šā procesa vadība.

Risinājums:

Valsts subsīdiju programmā 1998.—2002.gadam “Netradicionālo nozaru un lauku vides atbalsts” 1998.gadā šiem mērķiem paredzētajiem Ls 315 000 dot vēl papildu finansējumu Ls 300 000. Tas ļautu pievērsties bioloģiskajai lauksaimniecībai vairāk zemes īpašnieku un lietotāju, palielinātos arī nodarbināto skaits.

Likumprojekta “Par videi draudzīgu lauksaimniecību” izstrādāšana un likuma pieņemšana.

Bioloģiskās lauksaimniecības sertifikācijas institūcijas izveidošana un līdzdalība bioloģiskās lauksaimniecības starptautiskajā procesā.

I. Likumprojekti, kuri, skarot lauksaimniecības problēmas, atrodas izskatīšanai Saeimā

1. “Par kooperatīvajām sabiedrībām un to savienībām” — paredz kooperācijas veicināšanu gan lauksaimnieciskajā ražošanā, gan citās nozarēs, sakārtojot likumdošanu atbilstoši mūsdienu prasībām.

2. “Grozījumi likumā “Par norēķiniem ar nepārstrādātās lauksaimniecības produkcijas ražotājiem”” — paredz stingrāku kārtību norēķinos ar nepārstrādātās lauksaimniecības produkcijas ražotājiem.

3. “Grozījumi Zvejniecības likumā” — paredz atsevišķu pantu precizējumus un redakcionālus labojumus atbilstoši šodienas situācijai.

4. “Grozījumi likumā “Par valsts meža izmantošanu”” — paredz valsts meža nomas regulējumu.

5. “Grozījumi likumā “Par nodevām un nodokļiem””.

6. “Grozījumi likumā “Par sociālo nodokli””.

7. “Grozījumi likumā “Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju””.

8. “Grozījumi likumā “Par uzņēmējdarbību””.

9. “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju””.

5.–9. — paredz atvieglot un paātrināt lauksaimniecības statūtsabiedrību, kuras pieņēmušas lēmumu par pašlikvidāciju, izslēgšanu no LR Uzņēmumu reģistra.

II. Likumprojekti, kuri ir izstrādāšanas stadijā Zemkopības ministrijā un kuru izstrādāšana ir aktuāla

1. “Par veterinārmedicīnu” — paredz fizisko un juridisko personu attiecības veterinārmedicīnas jomā, saskaņojot normas ar ES likumdošanu.

2. “Ciltsdarba likums” — paredz sabiedrisko attiecību regulējumu dzīvnieku šķirņu audzēšanā, izkopšanā un šķirnes materiāla iegādē un realizācijā.

3. “Par dzīvnieku aizsardzību” — paredz vispārējas attieksmes pret dzīvniekiem standartu un atbildību saskaņā ar starptautiskajām konvencijām.

4. “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” — paredz jaunizveidotās Sanitārās robežinspekcijas amatpersonu tiesības administratīvo sodu uzlikšanā.

5. “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” — paredz atvieglotu kārtību lauksaimniecības statūtsabiedrībām statūtu grozījumu reģistrēšanai.

6. “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu gada pārskatiem”” — paredz atvieglotu kārtību lauksaimniecības statūtsabiedrībām gada pārskatu pārbaudei.

7. “Grozījumi Civillikumā” — paredz privatizācijas rezultātā atlikušās nekustamās mantas piekritību pašvaldībām.

8. “Grozījumi likumā “Par akciju sabiedrībām”” — paredz attiecīgā nepārstrādātās lauksaimniecības produkcijas veida ražotāju pārstāvniecību akciju sabiedrību padomēs.

9. “Grozījumi Lauksaimniecības likumā” — paredz Zemkopības ministrijai tiesības saņemt informāciju par nepārstrādātās lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmumu finansiālo stāvokli.

10. “Grozījumi likumā “Par augu šķirņu aizsardzību”” — paredz kārtību, kādā Latvijas šķirņu reģistrā iekļaujamas ES Kopējā augu šķirņu katalogā esošās šķirnes, kā arī procedūru Latvijas šķirņu pieteikšanai uz ES šķirņu tiesību aizsardzību.

11. “Par sēklām un stādāmo materiālu” — paredz šo likumu kā “jumta” likumu sēklas tirdzniecības un sēklaudzēšanas noteikumiem.

12. “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” — paredz saglabāt šī nodokļa atvieglojumus lauksaimniecībā.

13. Tirdziecības līguma sagatavošana un noslēgšana ar Krieviju, Ukrainu, Ungāriju, Turciju, Bulgāriju, sagatavotā BTL ar Poliju ātrāka ratifikācija Saeimā — pamats sekmīgai lauksaimniecības produkcijas ražošanas attīstībai.

14. “Grozījumi likumā “Par valsts uzņēmumu”” — paredz mācību uzņēmumus pielīdzināt zinātnes uzņēmumiem.

15. “Par lauksaimniecības pašpārvaldi” — paredz zemnieku interešu vienotas pārstāvniecības juridisku nostiprināšanu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas

komisijas priekšsēdētājam god. A.Sausnīša k–gam

Lūdzu iesniegt Saeimas deputātiem Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas materiālus, kurus deputāti varētu izmantot, apspriežot Saeimas ārkārtas plenārsēdē jautājumu “Par likuma izpildes gaitu lauksaimniecībā un lauku vides attīstības perspektīvām”.

Ar cieņu, —

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs A.Gorbunovs

1997.gada 8.septembrī

Materiāli Saeimas ārkārtas plenārsēdei

“Par likumu izpildes gaitu lauksaimniecībā

un lauku vides attīstības perspektīvām”

I. Lauki kā reģionālās attīstības objekts

Lauku apvidu attīstība ir viena no būtiskākajām Latvijas reģionālās attīstības problēmām. To nosaka vairāki apstākļi:

1) lauku apvidi aptver visu Latvijas teritoriju,

2) tajos notiek aktuāli pārvērtību procesi (sociāli, ekonomiski, kultūras), kas tā vai citādi atspoguļojas dabas vidē,

3) lauku apvidu attīstības plānošana tieši saistīta ar pagastu attīstības plānošanu, tāpēc šajā procesā izšķiroša loma ir vietējām pašvaldībām.

Latvijas lauku apvidi — nosacīti tās ir teritorijas ārpus lielajām pilsētām, kuru vizuālo veidolu nosaka lauku, mežu, apdzīvoto vietu un infrastruktūras elementu mozaīka un kurās vadošā nozīme ir lauksaimniecībai un mežsaimniecībai. Lauku vides veidošanās Latvijā lielos vilcienos saistīta ar gadsimtiem ilgu dabas un sociālekonomisko apstākļu mijiedarbībām, taču katras lielākās sociālekonomisko apstākļu maiņas vienmēr izraisa būtiskas pārvērtības lauku vidē. Pašreiz kopš 1991.g. Latvijas laukos notiek šīs pārvērtības, un mēs esam to liecinieki.

Attīstības plānošana nav pašmērķis. Attīstības plāna galvenais uzdevums ir apzināt kādas teritorijas resursus un attīstības iespējas, noteikt galvenos attīstības virzienus nākotnē — ar mērķi optimāli izmantot šos vietējos resursus, lai palielinātu konkurētspēju un piesaistītu kapitālieguldījumus, kā arī lai nodrošinātu Latvijas reģionu līdzsvarotu attīstību, protams, ņemot vērā valsts kopējo attīstības stratēģiju.

No attīstības plānošanas viedokļa būtiski ir tas, ka lauku vide uzskatāma par vienotu veselumu, kas ietver dabu, cilvēkus, viņu dzīvi un darbību, darbības visdažādākās izpausmes, kā arī dabas un kultūras mantojumu. Tādēļ arī attīstības plānam ir jābūt visaptverošam un jāveicina teritorijas pašattīstība.

Ar 1994.gadā pieņemtajiem Ministru kabineta teritoriālplānošanas noteikumiem tika uzsākta tiesiskās bāzes veidošana plānošanai. Pašlaik tā tiek aktualizēta un pārstrādāta.

1996.gada 3.decembrī LR Ministru kabinets akceptēja Reģionālās attīstības politikas koncepciju, kas ļauj skatīt Latvijas reģionālo attīstību kā procesu un kā noteiktas rīcības.

II. Pārskats par VARAM paveikto un ieplānoto lauku vides attīstības veicināšanu

1. Attīstības plānošana pašvaldībās

Balstoties uz līdzšinējo pieredzi, jāatzīst, ka galvenais līdzeklis lauku attīstības plānošanā ir pagastu attīstības plānošana, tajā skaitā — lauksaimniecības attīstība.

Tādēļ pašvaldību attīstības plānu izstrādes veicināšanu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija uzskata par vienu no svarīgākajiem uzdevumiem reģionālās attīstības jomā. Tas veicinās arī lauku attīstību.

Lai veicinātu pašvaldību attīstības plānošanu 1996.gadā, tika uzsākta mērķdotāciju piešķiršana pašvaldībām teritoriālplānošanai un attīstības plānu izstrādei. 1996.gadā mērķdotācijas 571 570 latu apmērā tika piešķirtas 57 pašvaldībām, t.sk.17 rajonu, 16 pilsētu, 24 pagastu pašvaldībām.

Lai konstatētu reālo situāciju, kā tiek izlietota piešķirtā mērķdotācija, šī gada jūnijā tika veikta aptauja, rezultāti parādīja, ka no 57 pašvaldībām pilnībā piešķirto mērķdotāciju bija apguvušas tikai 3 pašvaldības, t.i., 5% no 1996.gadā dotētajām pašvaldībām.

Savukārt vismaz vienu no plānotajiem darbiem (datortehnikas un programmnodrošinājuma iegāde, kartogrāfiskā materiāla un statistisko datu iegāde, attīstības programma, attīstības stratēģija, ģenerālplāns, apbūves noteikumi, priekšlikumi administratīvi teritoriālajai reformai) bija pabeigušas 35, t.i., 61%. 18 pašvaldības, t.i., 32%, izlietojušas visu izmaksāto mērķdotācijas avansu, bet nevienu no uzsāktajiem darbiem nebija pabeigušas. Vienā pašvaldībā — Ķekavas pagastā — dotējamais pasākums vispār nebija uzsākts. Ministru kabineta noteikumi nr.144 “Kārtība, kādā piešķiramas mērķdotācijas teritoriālplānošanai un attīstības projektu izstrādāšanai 1997.gadam” nosaka, ka vienai pašvaldībai piešķirtā mērķdotācija nedrīkst pārsniegt 75% no kopējo paredzamo teritoriālplānošanas un attīstības projektu izdevumu aprēķina, taču vairums pašvaldību nespēj ieguldīt nepieciešamos finansu līdzekļus 25% apmērā.

1997.gada budžetā šim mērķim paredzēts 1 miljons latu, un astoņos mēnešos mērķdotācijas piešķirtas 67 pašvaldībām, t.sk. 1 rajona, 10 pilsētu, 56 pagastu pašvaldībām.

2. Reģionu attīstības plānošana

Pašlaik palielinās reģionu loma attīstības plānošanā, jo pagasts ir pārāk maza teritoriāla vienība, lai risinātu attīstības jautājumus. Ir uzsākta reģionu attīstības stratēģiju un plānu izstrāde. Ar Beļģijas valsts Flandrijas provinces valdības atbalstu tiek izstrādāta Liepājas reģiona (Liepājas pilsētas un rajona) attīstības stratēģija. Reģionālās attīstības departaments vada virsuzraudzības grupu un piedalās darba grupās.

Tiek izstrādāta Rīgas reģiona (Rīgas rajona, Rīgas pilsētas un Jūrmalas pilsētas) attīstības stratēģija. Reģionālās attīstības departaments piedalās Rīgas reģiona padomes un tehniskās komitejas darbā.

Tiek izstrādāts Zemgales reģiona (Jelgavas rajona, Jelgavas pilsētas, Dobeles rajona, Dobeles pilsētas, Bauskas rajona un Bauskas pilsētas) attīstības plāns. Reģionālās attīstības departaments piedalās Zemgales reģiona koordinācijas padomē un darba grupās.

Sagatavošanas stadijā atrodas Latgales reģiona (Daugavpils, Rēzeknes, Krāslavas, Ludzas, Balvu un Preiļu rajons) ilgtspējīgas integrētās attīstības plāna izstrāde, kura mērķis ir dzīves līmeņa un vides kvalitātes paaugstināšana šī reģiona iedzīvotājiem, saskaņojot valsts, pašvaldību, nevalstisko organizāciju, uzņēmēju un iedzīvotāju intereses.

Ministrijas Reģionālās attīstības departaments ir sagatavojis priekšlikumus pašvaldībām kopīgai sadarbībai ar Vācijas Saksijas federālās zemes Lauku attīstības kuratoriju lauku attīstības sekmēšanas jomā, izvēloties konkrēti Ludzas rajonu. Ir sagatavots un iesniegts 1998.—1999.gada PHARE nacionālajai indikatīvajai programmai projekta pieteikums “Attīstības stratēģija un rīcības plāna izstrāde linu ražošanā, no linu izaudzēšanas, pārstrādes, gatavās produkcijas ražošanas līdz tās realizācijai Latgales reģionā, un konkrētu pasākumu ieviešana Ludzas rajonā”.

Tiek sagatavots kopīgs projekts attīstības plānošanā trijiem rajoniem — Aizkraukles, Jēkabpils un Madonas — ko atbalsta Vācijas Bavārijas Zemes attīstības un vides jautājumu ministrija.

Ir izstrādāta Limbažu rajona attīstības stratēģija, un sagatavošanā ir rajona teritoriālplānojums.

3. Investīciju programmas

Sastādot ministrijas investīciju programmas, viens no galvenajiem kritērijiem ir attīstības bāzes veidošana Latvijas mazpilsētās un lauku teritorijās. Viegli saprotams, ka bez sakārtotas ūdenssaimniecības un atkritumu saimniecības pašvaldībām būs praktiski neiespējami piesaistīt investorus dažādu uzņēmumu attīstībai tajās. Tādēļ patlaban galvenās investīciju programmas ir saistītas tieši ar ūdenssaimniecības un atkritumu saimniecības sakārtošanu.

Pieaugošu nozīmi gūst tie projekti, kuri problēmas risina kompleksi, apskatot dažādus blakus aspektus, vienlaicīgi nodrošinot vispārēju dotās teritorijas attīstību. Gribētos minēt integrētā apsaimniekošanas plāna izstrādi Baltijas jūras piekrastei Latvijas teritorijā, kura sagatavošana uzsākta šogad. 1998.gadā ministrija plāno uzsākt Kurzemes piekrastes zonas investīciju programmas sagatavošanu, mazo ostu attīstības programmu. Šo programmu rezultātā gatavojamies piesaistīt nozīmīgas investīcijas reģionu attīstības problēmu risināšanai.

Šobrīd tiek realizētas šādas investīciju programmas:

Programma 800+ (Ūdensapgāde un kanalizācija Latvija mazpilsētās un lauku teritorijās). 1996.gadā izstrādāta programmas investīciju stratēģija. Jau tās sagatavošanas laikā tika veikts intensīvs projektu sagatavošanas un daļēji arī realizācijas darbs. Programmā uzsvars tiek likts uz problēmas kompleksu risināšanu, respektīvi, skatīt ūdenssaimniecību attiecīgajā pilsētā kopumā, sākot no dzeramā ūdens ieguves, beidzot ar attīrīto notekūdeņu novadīšanu vidē. Patlaban programma ietver 52 projektus dažādās sagatavošanas stadijās, aptverot vairāk nekā 360 tūkst. Latvijas iedzīvotāju. Kopējās investīcijas tajās sastāda/sastādīs vairāk nekā Ls 30 milj.

Programma 500– (Nacionālās atkritumu apsaimniekošanas stratēģijas izstrāde). 1997.gada septembrī tika pabeigta stratēģijas sagatavošana. Tādēļ 1998.gadā paredzēts uzsākt pirmo demonstrācijas projektu. Stratēģija skaidri pierāda, ka Latvijas apstākļos ekonomiski izdevīgi veidot atkritumu apsaimniekošanas sistēmas un sanitārās izgāztuves reģioniem, kas apkalpotu vismaz 150 tūkst. iedzīvotāju. Ņemot to vērā, demonstrācijas projekta — vienotas atkritumu saimniecības un sanitārās izgāztuves izveide ierosināta lielai Latvijas teritorijai, aptverot aptuveni 200 tūkst. iedzīvotāju Valmieras reģionā — Cēsu, Limbažu, Valkas un Valmieras rajonā.

Bīstamo atkritumu apsaimniekošanas sistēma. Nacionālās bīstamo atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveides ietvaros kā viens no pirmajiem praktiskajiem uzdevumiem ir nelikvīdo, izmantošanai nederīgo lauksaimniecības ķimikāliju savākšana no mūsu laukiem, kurus atstājusi iepriekšējā, tā sauktā sociālistiskās saimniekošanas sistēma. Ir noteikts, ka tās atrodamas apmēram 430 vietās un to kopējais apjoms sastāda apmēram 1500 tonnas. Patlaban tās tiek turētas galīgi nepiemērotos uzglabāšanas apstākļos, taču š.g.maijā jau uzsākta to izvietošana jaunizveidotajā Gardenes bīstamo atkritumu novietnē. Šobrīd tur izvietotas ap 60 tonnu šo ķimikāliju. Darbu plānots pabeigt līdz 1998.gada beigām.

Runājot par šo programmu finansēšanu, jāatzīmē šādi būtiskākie aspekti:

kopfinansēšana — pašvaldību investīciju projektu gadījumos tiek veidotas finansēšanas shēmas, piesaistot gan dāvinājumus, gan valsts budžeta dotācijas, gan kredītus uz labvēlīgiem noteikumiem, gan, protams, arī pašvaldību līdzekļus. Tā rezultātā, piemēram, programmas 800+ realizācijai laikā līdz 2000.gadam būsim piesaistījuši vairāk nekā 8 miljonus latu ārvalstu dāvinājumu. Līdz šim 1 lats no valsts investīciju programmas piesaistījis 3—9 latus ārvalstu finansējuma (dāvinājumi un kredīti);

klienta (pašvaldības) politiskā vēlme nopietni risināt attiecīgo problēmu. Diemžēl bieži vien investīciju projekti ir saistīti arī ar nepatīkamu lēmumu pieņemšanu, konkrēti, ar tarifu paaugstināšanu — gan lai nodrošinātu ekspluatācijas izmaksu segšanu, gan arī kredītu atmaksu. Bez pašvaldības gatavības risināt šos jautājumus ministrija neuzskata par lietderīgu ieguldīt laiku un līdzekļus projektu sagatavošanai un realizācijai. Šajā aspektā izšķiroša nozīme ir pašvaldību attīstības plāniem.

Kopumā jāuzsver, ka tieši no pašvaldību aktivitātes un gatavības uzsākt un realizēt projektus to teritorijās (gan jau uzsākto programmu, gan nākotnē veidojamo programmu ietvaros) ir un būs atkarīgs tas, vai attiecīgais attīstības projekts tiks ieviests.

4. Valsts ģeoloģijas dienesta darbi lauku attīstības veicināšanā

1997.gadā ir uzsākta Latvijas ģeoķīmiskā kartēšana. Tās rezultātā tiks sastādīta augšņu ģeoķīmiskā karte, kas ļaus spriest par iespējām par ekoloģiski tīras lauksaimniecības produkcijas ražošanu dažādos Latvijas apvidos.

Tiek gatavots materiāls par zemes dzīļu resursiem, to kvalitāti un lietošanas iespējām. Tie dos iespēju zemes īpašniekiem un vietējām pašvaldībām prognozēt iespējamo nodarbinātību derīgo izrakteņu izmantošanā.

5. Lauku tūrisms

Svarīgs lauku attīstības virziens ir lauku tūrisms, kas rada jaunas darba vietas, palielina iedzīvotāju un pašvaldību ieņēmumus, veicina lauku ainavas un vides kvalitātes uzlabošanu.

Pieprasījums pēc lauku tūrisma pēdējo trīs gadu laikā ir pieaudzis 5 reizes, nodarbināto skaits — 3 reizes. Valdības atbalsts (Privatizācijas fonds) pēdējos trīs gados lauku tūrisma attīstībai ir bijis Ls 57 000.

Tiek sagatavotas vairākas tūrisma attīstības programmas, kuras tieši ietekmē lauku attīstību — Ekotūrisma attīstības plāns Rietumkurzemē, Latgales reģiona tūrisma attīstības koncepcija, tūrisma attīstības projekts Ziemeļvidzemes dabas aizsardzības kompleksā.

III. Ievirzes turpmākai darbībai

Lauku attīstība — tas ir neapstrīdams, bet vispārējs mērķis. Lai to sasniegtu, svarīgi izveidot tādu darbības sistēmu, līdzekļu un paņēmienu kopumu, kas vislabākā veidā atbilstu situācijai Latvijā, protams, rēķināties ar valsts tālākās attīstības mērķiem.

VARAM 1997./98.g. ir paredzēts strādāt pie vairākiem darbiem, kuri veicinās reģionālo attīstību un reizē ar to arī lauku vides attīstību:

tiesību aktu projektu izstrādāšana (Likums par attīstības plānošanu, Teritoriālplānošanas noteikumi, Tūrisma likums, Nacionālā plānojuma koncepcija);

demonstrācijas projektu, metodiku izstrādāšana (Rīgas, Zemgales, Latgales un Liepājas reģionu attīstības stratēģija un plānu izstrāde, teritoriālplānojumi pagastiem);

apmācību organizēšana pašvaldību vadītājiem un speciālistiem par attīstības plānošanu.

Latvijas novadu zemnieku pārstāvju — piketētāju — prasības sakarā ar Saeimas plenārsēdi

par lauksaimniecības jautājumiem 10.09.1997.

(Saeimas dok.nr.3036)

Ministru prezidentam G.Krasta kungam

Valsts prezidentam G.Ulmaņa kungam

6.Saeimas Prezidija priekšsēdētājam A.Čepāņa kungam

1. Valdībai jāpilda pieņemtais Lauksaimniecības likums (7.panta 1.daļa; 9.panta 1.daļa; 10.panta 3.daļa; 10.panta 4.daļa; 14.panta 2.daļa; 18.pants; 21. pants u.c.), kā arī likums “Par norēķiniem ar nepārstrādātās lauksaimniecības produkcijas ražotājiem”.

2. Valdībai jāatgūst vai jāsaglabā monopols — vismaz 51% pār tirdzniecību ar alkoholu, tabaku, enerģētiku, dzelzceļu, tranzīta operācijām, lai valdībai nebūtu nepārtraukti jāattaisnojas par naudas trūkumu. Tad būtu iespējams risināt jautājumus par lauksaimniecības subsīdijām un piemaksām.

3. Noņemt ievedmuitu jaunām tehnoloģijām, sēklas un vaislas materiālam, kas domāts lauksaimniecības attīstības programmas pildīšanai.

4. Panākt, lai caur muitu tiktu regulēta un sezonāli aizliegta tās lauksaimniecības produkcijas ievešana, ko ražojam paši. Atbalstīt muitas sakārtošanu, lai novērstu ārzemju lauksaimniecības produkcijas ievešanu ar nepamatoti zemu muitas tarifu likmi.

5. Kategoriski nepieļaut valsts mežu privatizāciju.

6. Privatizējot valsts uzņēmumus, ir saglabājams valsts kapitāls (51%) monopoluzņēmumos, lai nodrošinātu kontroli pār iedzīvotājiem sniegto pakalpojumu izcenojumiem, kvalitāti un tarifiem.

7. Pie privatizācijas nepieļaut VAS “Latvenergo” sadalīšanu patstāvīgos uzņēmumos, kas novestu pie elektroenerģijas cenu pieauguma republikas tālākos rajonos 10—15%.

8. Jārada iespēja saņemt ilgtermiņa lētus kredītus, kā arī ražotājam saņemt kredītus apgrozāmajiem līdzekļiem par pieņemamām procentu likmēm — 5 — 7%. Šeit nav pieļaujama starpnieku — banku subsidēšana.

Lai palielinātu iespējas zemniekiem saņemt nelielus, īslaicīgus apgrozāmos līdzekļus, ir jāpasteidzina likuma “Par krājaizdevu sabiedrībām” pieņemšana.

Jautājumi valdībai:

1. Kā lai Latvijas zemnieki konkurē un nokļūst vienādā ekonomiskā līmenī ar pārējo valstu zemniekiem, ja Latvijā uz 1 ha LIZ saņem subsīdijas Ls 7, Lietuvā — Ls 20, Vācijā — Ls 400?

2. Kā “mazais” zemnieks, kuram nav iespējams saņemt ne subsīdijas, ne kredītus, var attīstīties un kļūt par lielražotāju? Kas notiks ar absolūto vairākumu “mazo” zemnieku, kuri to nespēs?

Latgales reģiona pārstāve Ilze Zeltiņa

Daugavpils raj. Bebrenes pagasta “Cīrulīši”

Kurzemes reģiona pārstāve Sanita Jurkovska

Liepājas raj. Dunalkas pagasta “Upmalas”

Zemgales reģiona pārstāvis Zigurds Pablaks

Jelgavas raj. Vilces pagasta “Klētnieki”

Vidzemes reģiona pārstāvis Andis Kāposts

1997.gada 10.septembrī Cēsu raj. Vaives pagasta “Kundziņi”