Pie pirmavotiem

Latvijas valsts un tās vīri

Pirmpublikācija

Kārlis Ulmanis, sarakstē ar domubiedru

Turpinājums. Sākums — “LV” 28.08., nr.213; 29.08., nr.214; 02.09., nr.215;

03.09., nr.216; 04.09., nr.217; 05.09., nr.218/219; 09.09., nr.220/222; 10.09, nr.223;

11.09, nr.224; 12.09, nr.225

Šajā slejā gadsimta sākuma trīs latviešu lauksaimniecības zinātnieku grāmatu titulvāki. Uz agronoma Jaņa Mazvērsīša devuma lopkopībā K.Ulmanis atsaucies daudzkārt. Arī 1908. gada 4. janvāra vēstulē: “Un vai Jūs zināt, ko es tagad darīšu? Es nerakstīšu otram izdevumam nekā par “piena lopu ēdināšanu un kopšanu”, es norādīšu uz M.(azvērsīša) grāmtu”.

Par “Ienesīgu piensainiecību” K. Ulmanis apcer ik vēstulē, darbs tapis Amerikā, bet izdots Latvijā, Kauguros, autora iecerētajā sērijā “Lauksaimnieka bibliotēka”. 1907. gada 3. novembrī K. Ulmanis raksta: “Jā, kas to gan varēja iedomāties, ka man nu vajaga priecāties par manu paša grāmatu, Amerikā dzīvojot”.

Vēl viena autoritāte gadsimta sākumā — veterinārārsts Augusts Kirhenšteins, arī viņš bieži pieminēts K. Ulmaņa sarakstē. 1905. gada 11. oktobrī K. Ulmanis raksta: “Kirhenšt. ir lielā lielumā ņemot tasnība.” Šonedēļ, 18. septembrī, aprit 125. gadi kopš A. Kirhenšteina dzimšanas.

Lincoln, Nebraska,

1533 North 25th Street

May 3, 1908

Teksts virs vēstules: Tiklīdz kā tā Rubeņa “Krējuma sieru taisīšana” iznāks, lūdzu man viņu atsūtīt.

Es esmu nu tagad 1 gadu Amerikā. Redzēs, ko tas otris gads nesīs. Tas pirmais bija bagāts diezgan ar labu un ar ļaunu!

Mīļais Enzeliņa kungs!

Ar jo sevišķu prieku daru Jums zināmu, ka nupat nosūtīju “Ienesīgas piensaimniecības” rokraksta pēdējo daļu. Ceru, ka Jūs saņemsat viņu labā stāvoklī.

Uz tiem otriem Piensaimniecības Kursiem Valmierā novēlu vislabākās sekmes, lai gan Jūs saņemsat šo vēstuli, kad tie jaukumi būs jau garām.

Tātad nedēļas trīs atpakaļ Skrastiņš bija iespiedis tikai 2 loksnes? Un vecais krājums pilnīgi izpārdots. Kad tik viņš nu tagad nieku sasteigtos. Kursu laiks, būtu ļoti laba pārdošana. Es negribu rakstīt nekādu priekšvārdu, bet Jūs varētu gan mūsu pašu vidū atgādināt titeļa lapas iekšējā stūrī, kur senāk mēdza drukāt Ljpdjktyj wtypehj/ likt iespiest.

Pirmais izdevums 1907. gada febr.

Otrais izdevums 1908. gada (?)

Tas būtu tik labi. — Tad es domāju par vēl vienu lietu. Vai nederētu sludināšanas labāk piesūtīt dažām avīzēm, teiksam “Dz.V.”, kā arī lauks. avīzēm izvilkumus nodrukāšanai. Ko Jūs domājat par X 33. — Labs un slikts piensaimnieks, kā arī XI — Kursu rakstījumu pārdošana sākot ar vārdiem: “Nupat teikto es gribētu” u.t.t. — Pārdomājat šo lietu un tad rīkojaties, kā Jūs to atzīstat par labāku.

Es lūdzu Jūs jau agrāk likt novilkt kādus 10 eksemplārus uz labāka papīra un iesiet. Tagad es lūdzu, tiklīdz kā šie eksemplāri būs gatavi, nosūtīt pa vienam:

1. H.Enzeliņa kasei — Kauguru Leičzaros (?).

2. Herrn I.Lasding, Wenden, Burgstrasse 23.

3. uh. Lj,ktym> Rehk. ue,. Skolotājam Kr. Cieruļa kgm. Bērzmuižas skolā.

4. Vestienas pārraugam R.Linde kgm.

5. R.Dēliņš Doblenc.

6–9. 4 eksemplārus manam brālim:

Mitau, C. Hopcker Nachfolger

J.Ulmaņa kgm. Šķibes Kleišās.

Tos pārējos eksemplārus tad atsūtiet man.

Tad varētu sūtīt pa eksemplāram arī vēl instruktoriem Eimanim un Rubenim, kā arī agr. Mazvērsītim un Biseniekam. Visos šajos eksemplāros vajadzētu atrasties kādam sveicienam no manis. Es domāju vienkāršākais ir, ka Jūs liekat izgatavot par dažām kapeikām stempeli — ar mīļu sveicienu no sarakstītāja — un tad iespiežat šo katrā no minētiem eksemplāriem. Viss tas, protams, uz mana rēķina.

Jūsu pēdējā kartē ir runa par honorāra Vorschussu uz “Cūkkopību”. Daudz paldies! Kā tās lietas tagad stāv, tad es lūgtu Jūs nesūtīt man tagad vairāk kā 50–60 rubļu. Rudenī, kad Jums raksts būs rokā, tad varēsim runāt varbūt par izdošanas tiesību pārdošanu, jo tad man vajadzēs vairāk naudas. Universitātē lekcijas beigsies jūnija pirmajā nedēļā, tad nedēļas četras man būs jāpaliek še “Cūkk.” nobeigšanas labā. Pēc tam es domāju iet ārā mācīties un pelnīt naudu. Kā šīs divas lietas savienojamas? Amerikā it vienkārši. Es gribētu iegūt vairāk praktiku sierniecībā un tādēļ iešu un strādāšu divus mēnešus kādā siernīcā un pelnīšu naudu un mācīšos tai pašā laikā. Bet Jūs gribēsat zināt, kādam nolūkam man tā (..) vajadzīga. Redzat, mans nolūks ir specializēties piensaimniecībā, tas ir, das Unterrichten in der Milchwirtschaft aufzunehmen, bet piensaimniecības profesoriem še Amerikā vajaga mācēt arī sviesta taisīšanu un sierošanu — māju vajadzībām mazākais. Bet ja nu profesors pats daudz neko nemāk, tad viņam ir padaudz jāpalaižas uz asistentiem — un tas ir pret maniem ieskatiem. Tādēļ es iešu un atjaunošu savus piedzīvojumus sierniecības laukā. Kā es to jau sviestniecības laukā izdarīju pagājušā gadā. Un tad es jau šoziem mācīju sierošanu un nākošā gadā man būs tas darbs atkal jāuzņem — tas ir droša lieta. Mūsu piensaimniecības profesors stāstīja man vakar, ka viņš esot runājis par manu mācību pasniegšanu ar mūsu direktoru — pēc tam direktors esot teicis, ka viņš cerot, ka es vēl ilgi varēšot mācīt viņa iestādē. Šim brīžam es esmu tikai asistents, jo man iepriekš jāiegūst šejienes Amerikas diploms. Tad vēl otra lieta, kad es sāku mācīt, es tūliņ izgatavoju krievu “sierošanas” tabeli. Šo tas profesors bija nosūtījis savam tēvam, kurš ir atzīta autoritāte un profesors Minesotas universitātē. Vecais vīrs bija rakstījis atpakaļ, ka viņš pirmo reizi savā mūžā esot redzējis tik pilnīgu un labu tabeli. Redzat, tā es pamazām būvēju un nostiprinu to pamatu, uz kura es vēlāk ceru nostāties. Novembra mēnesī sākšu atkal lauksaimniecības kursu un tad es dabūšu tik daudz algas, ka es varēšu uz mata iztikt. Protams, tai pašā laikā es arī būšu vēl students, bet manas lekcijas sāksies jau septembrī un te tad man vajadzēs naudas, ko dzīvot septembri, oktobri un novembri. Es ceru, ka Jūs iespēsat, varbūt pat bez biedrības, man tagad atsūtīt tos 50 – 60 rubļus jo drīzāk, jo labāk. Jūlija pirmajā nedēļā es gribētu atstāt Linkolnu. Man būs jābrauc laikam kādas 1000 verstes vai vairāk, jo še tuvumā nav nevienas krietnas siernīcas. Un man būs vajadzīga ceļanauda.

Ar daudz labām dienām Jūsu K.Ulmanis

Lincoln, Neb.

631So 11th Str.

June, 7, 1908

Teksts virs vēstules: Ienes. Cūkk. būs ar bildēm, ko Jūs sakat par to!

Mīļais Enzeliņa kgs!

Es starplaikā esmu saņēmis no Jums divas kartes, Rubeņa “Krējuma siers” un divas loksnes “Ien. P.”

Rubeņa “Krējuma siers” ir, cik es varu apspriest, labs darbs un palīdzēs daudziem no mūsu zemniekiem pacelt viņu ražojumu labumu. Tomēr grāmatā ir dažas nepareizības, sevišķi teorētiskā ziņā — un tad — valoda ir ļoti slikta. Bet šiem abiem trūkumiem nav piegriežama pārliecīgi liela vērība, tādēļ es saku, ka tā grāmatiņa ir laba.

Kas nu attiecas uz “Ienesīgo Piensaimniecību”, tad pirmais vārds ir: sirsnīgu paldies Jums! Es esmu ļoti apmierināts, tiklab ar papīri, kā arī ar ārējo izskatu. Ja tik Skrastiņš pārdotu daudz maz možāk. Tomēr pāris piezīmes tur man būs jātaisa. (..)

Varētu izgatavot visas grāmatas drukas kļūdu sarakstu un tad ievietot šo lapu tūlīt pēc satura rādītāja iepriekš teksta. Ko Jūs domājat, vai tas būtu iespējams. — Tad es nosūtu Jums arī vēl vienu papildinājumu, kurš izskaidrojas pats sevi — un to vietu, kur viņš nāk iespraužams, Jūs atradīsat 2. izdevuma manuskripta pašās beigās. — Man jālūdz Jūs vēl atzīmēt, ka J.Lazdiņa k. adrese nav vairs Cēsis, bet Rīga Matthäi Strasse 25 Qu. 3.

Es tagad nu strādāju cieši vien pie cūkkopības, un jūlija mēnesī Jūs saņemsat gatavo manuskriptu. Skrastiņš tad varēs stāties tūliņ pie darba, jo, es domāju, mēs negaidīsam ar “IeP.” 3. izdevumu tik ilgi, kamēr neviena eksemplāra nebūs vairs krājumā. Manai nerakstīšanai par iemeslu bija tas, ka es biju izsūtīts strādāt izmēģ. stacijas uzdevumā. Augustā es iešu uz Viskonsīnu — studēt Käserei Verhältnisse. Kā tās lietas tagad stāv, tad es laikam palikšu ilgāku laiku saistīts ar šejienes iestādi un mans darba lauks būs Piensaimniecība, tas ir: piena lopi, piens, sviests un siers. Atsevišķs departaments atkal nodarbojas ar barojamiem lopiem. Tas nu viss būtu labi, tikai man būs jāgaida vēl labs laiks, iekams es sākšu pelnīt īstu noteiktu algu. Bet es esmu priecīgs, ka es esmu ārā iz Geschäfts branche. Es Jums pastāstīšu, kā amerikāņi rīkojas. Še Linkolnā ir viena liela sviesta fabrika. Gadus 10 atpakaļ tā kompanija (Privatunternehmen) uzaicināja apkārtējos saimniekus iemaksāt pa 50 rubļu dalības naudas, uzcelt kādas 5 vai 6 simti krējuma stacijas, tā kompānija tad apņēmās uzbūvēt tās stacijas un nomāt viņas, protams, pirkt arī to krējumu. Pēc 3 gadiem šī kompānija pateica tiem dalībniekiem: mēs nevēlamies vairs krejošanas stacijas, tādēļ darat ar savām ēkām ko gribat, bet mēs esam ar mieru pirkt krējumu, ja Jūs krejojat pienu mājās — un, protams, mēs apgādāsam Jums tos separatorus. Bet es nu Jums paskaidrošu, ko tas viss nozīmē. Tā kompānija dibināta ar kādiem 20 tūkstoš rubļiem. Tie saimnieki iemaksājuši pavisam aptuveni 1 miljonu priekš tām krējumu stacijām un mašīnām (jo tas uzņēmums aptver trīs “valstis”). Kompānija būvēja tās ēkas un apgādāja tās mašīnas — un kā tas nu reiz Amerikā tā mode ir — pelnīja pusi uz pusi, tātad 1/2 miljona. — Pēc 3 gadiem tie saimnieki dabūja, pārdodot tās tukšas ēkas un vecās mašīnas, 50 rubļu vietā 8! Un tikai mazie bērni tic, ka viss šis plāns nav bijis iepriekš uz mata izdomāts un tad izvests ar lielu veiklību. Bet nu vēl būs beigās. Tai 3 gadu laikā tie saimnieki bija paraduši ieņemt naudu par krējumu, protams, viņi negribēja atteikties (..)

(Vēstulei trūkst nobeiguma — red.)

U.S.A.

Lincoln, Neb.,

631 So 11th Street

19. jūnijā 1908.

Mīļais Enzeliņa kgs!

Vakar es saņēmu tos 50 rubļus uz “Cūkkopības” rēķina un šodien Jūsu karti. Paldies par abiem!

Ja tas Nobelis neko negrib darīt, tad lai viņš arī neko nedara, tas raksts nav pietiekoši “stipris” viņu nolūkam. Ja tie priekšnesumi top šur un tur nolasīti, tad ir pilnīgi diezgan. Kas uz tiem pielikumiem avīzēm zīmējas, tad es to biju domājis tādā kārtā, ka tos no manis minētos izvilkumus varētu piesūtīt dažām avīzēm nodrukāšanai redakcijas daļā, kā tas top darīts par piemēru Vācijā, pie tam aizrādot iz kādas grāmatas tas izvilkums ir ņemts. — Es domāju, tas Sachregisteris var šoreiz vēl izpalikt. Patiesībā varbūt ļoti maz lasītāju viņu izlietotu — un tad viņa izgatavošana nokavētu grāmatas izlaišanu lielā mērā. — Tas ir ļoti labi, ka piecas loksnes jau gatavas — bet tomēr viss tas darbs iet pārmērīgi gausi uz priekšu. Skrastiņš sola 2 loksnes nedēļā — bet no marta mēneša līdz jūnijam — tātad četros mēnešos tikai 5 — tas nesaskan labi ar to solījumu. — Es Jums jau rakstīju starplaikā par to, ka man ļoti patīk šoreiz lietātais papīrs un druka. Kurzemes gub. neatļauj piens. kursus? Es brīnos pat, ka kursi tika Vidzemē atļauti! Es neizprotu, kādēļ tad gan B.L. Biedrība būtu slēdzama? Vai tās “rektes” padaudz plašas?

Šimbrīžam es stipri vien strādāju pie “Ienesīga cūkkopība”. Gandrīz jau visi materiāli ir man kopā. Varbūt jaunnedēļ es sākšu rakstīt — ja rakstīšana ietu lēnām uz priekšu, tad es sūtīšu dažas iesākuma loksnes tūliņ, kā es dabūšu viņas gatavas, tā kā Skr. varētu sākt drukāt, tiklīdz kā “Ien. piens.” būtu gatava. Jūs toreiz rakstījāt man par kādām 4 – 5 loksnēm, es nu gan nezinu, man liekās, ka iznāks vairāk. Bet par to tas izdevums būs īsta “rokas grāmata” tiklab audzētājiem, kā barotājiem. Katrā ziņā šī grāmata, kā man liekas, nestāvēs zemāk par “Ien. piens.”

Jūs rakstāt, ka Jūsu darba spēja mazinātos — jā, vai tad tas kāds brīnums, kad ievēro visus tos uzbudinājumus un uztraukumus, kurus Jūs pārdzīvojāt pēdējos 3 gados. Ja tas nebūtu par velti runāts, es Jums ieteiktu pietaupīt sevi pašu un uzņemties personīgi tikai tos darbus, ko citiem nevarat uzdot izdarīt. Šādā ziņā Jūs sevi taupītos un daudz vairāk darba paveiktu.

To grāmatu izdošana maksā ne mazumu pūļu un uztraukumu!

Man liekās, itkā es sāktu aizmirst latviešu valodu. Vai Jūs nevarētu pie izdevības nopirkt uz mana rēķina dažas jaunākās latviešu grāmatas oriģinālus un atsūtīt.

Es būtu ļoti pateicīgs, žurnālus es nevēlos, tādēļ ka valoda viņos nav laba — un tad latviska lasīšana padarītu man (..).

Mīļi sveicina Jūsu Karl A. Ulmanis

“Latvijas Vēstneša” publikācija.

Dr. Sigizmunds Timšāns, “LV” informācijas redaktors