Klāt Latvijā kartupeļu laiks

“Tupenīti, tupenīti, —

es pēc tevis locījos”

Klāt rudens un tātad arī ražas novākšanas laiks — brīdis, kad gandrīz katrs, pat viszvērinātākais pilsētnieks, loka muguru Latvijas otrās maizes — kartupeļa priekšā. Jau nolasīti agrie kartupeļi, tagad sākusies vēlo bumbuļu novākšana. Par sava piemājas lauciņa ražu lai priecājas katrs dārznieks pats, bet kā šogad veicies lielsaimniekiem, kuru darba augļi veido visas Latvijas lauksaimniecības statistisko ainu?

Kā liecina Zemkopības ministrijas Informācijas departamenta sniegtās ziņas, šajā pavasarī kartupeļu stādījumu platības, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, diemžēl ir sarukušas. Tā, 1995.gadā kartupeļi iestādīti 75,3 tūkstošos hektāru, 1996.gadā — 78,7 tūkstošos hektāru, bet šogad stādījumu kopplatība sasniedz vairs tikai 69,8 tūkstošus hektāru. Turklāt pat šis statistiķu sniegtais skaitlis, iespējams, ir pārāk optimistisks, jo summējot rajonu lauksaimniecības departamentu ziņas, var secināt, ka kartupeļu stādījumi 1997.gadā aptver tikai 56,5 tūkstošus hektāru.

Diemžēl jāatzīst, ka konkrētus datus par jau novāktajām platībām un šī gada vidējo kartupeļu ražību valstī iegūt vēl nav iespējams. Tāda informācija statistiķu apkopojumā būšot pieejama tikai vēlā rudenī — tad, kad kartupeļu laika prieki un grūtumi būs jau aizmirsušies. Tomēr jau tagad šķiet, ka pagājušajā gadā sasniegto kopražas un ražības pieaugumu par 25%, salīdzinot ar 1995.gadu, neizdosies atkārtot. Jo Latvijā, tāpat kā citur Eiropā, savu ļaunumu būs spējis nodarīt lielais aizgājušās vasaras sausums. Tā, uzklausot “Latvijas Vēstneša” jautājumu, domāja arī viens no labākajiem kartupeļu audzēšanas zinātājiem Latvijā, agronoms un ekonomikas doktors Visvaldis Pirksts. Agro kartupeļu raža, viņaprāt, bijusi laba — pēc aptuveniem aprēķiniem virs 200 centneriem no hektāra, centīgāko un gudrāko zemnieku saimniecībās sasniedzot pat 400 centnerus, kas gan Eiropas mērauklām mērojot, nevis izcili, bet normāli vien esot. Tātad arī sasniedzami.

Bēdīgākas, pēc Visvalža Pirksta domām, ir vēlo kartupeļu ražas izredzes. Dīguši un gandrīz visu vasaru ierobežotos mitruma apstākļos auguši, tikai tagad — rudens lietavās — vēlie kartupeļi bauda ūdens pietiekamību. Tāpēc arī laksti vēl daudzviet zaļi un krist nemaz negrasās. Turklāt pēdējo dienu biežais lietus liek bažīties arī par problēmām, kādas lauksaimniekiem var rasties ražas ceļā no piemirkušās vagas līdz pagrabam. Ņemot šos visus apstākļus vērā, agronoms Visvaldis Pirksts vēlīno kartupeļu ražības prognozēs bija pieticīgs — varbūt vidēji 120—150 centneri kartupeļu no hektāra. Protams, paliek cerība, ka statistikas dati rādīs ko labāku.

Ne velti kartupeli mēdz saukt par otro maizi, jo sevišķi pašreizējā ekonomiskajā situācijā. Pēdējos gados pārtikas preču patēriņā Latvijā aizvien ir vērojams kartupeļu patēriņa pieaugums pretstatā maizes patēriņa kritumam. Statistika liecina, ka katrs Latvijas iedzīvotājs 1996.gad“ā vidēji apēdīs 152 kilogramus kartupeļu. Un tam arī savs izskaidrojums — zemās pirktspējas dēļ valstī vērojama liela mājsaimniecību pašapgāde ar galvenajiem pārtikas produktiem. Un, par kartupeļiem runājot, — 60 procenti no to kopražas 1996.gadā tika iegūti piemājas un personiskajās palīgsaimniecībās. Tātad kartupelis savas pieejamības dēļ Latvijas iedzīvotāju ēdienkartes malā atbīdījis pat maizi.

Kaut arī pēdējos gados aizvien pieaudzis pārstrādāto kartupeļu apjoms — pagājušajā gadā pat līdz 22 tūkstošiem tonnu no 1081,9 tūkstošiem tonnu lielās kopražas — tomēr vēl aizvien lielākā dala Latvijas laukos izaugušo kartupeļu tiek izlietoti lopbarībā vai pārdoti vietējā tirgū. Tādēļ gan lauksaimniekiem, gan pircējiem tik svarīgas ir kartupeļu cenas tirgū. Šoruden tās svārstās plašā amplitūdā — tā, piemēram, septembra sākumā dažādās Latvijas pilsētās kartupeļus varēja nopirkt par trim līdz pat divdesmit santīmiem kilogramā. Rīgas Centrāltirgū šīs robežas nebija tik krasi atšķirīgas — vidēji no pieciem līdz četrpadsmit santīmiem par kilogramu, bet visaugstākās cenas pircējus sagaidīja Rēzeknes tirgū — no desmit līdz divdesmit santīmiem par kilogramu kartupeļu. Kā uzskata paši lauksaimnieki, kartupeļu realizācija nav tik problemātiska — jo sevišķi salīdzinājumā ar citām lauksaimniecības kultūrām. Tādēļ atliek vien vēlēt — sausu rudeni un čaklus lasītājus!

Dina Gailīte,

“LV” iekšpolitikas nozares

redaktore