PROJEKTI. KONCEPCIJAS. PLĀNI

Lai Latvijas muita ir drošs Latvijas sargs

Angļu firma

“Crown Agents” iesaka

Latvijas muitas modernizācijas ietvaros saskaņā ar Finansu ministrijas noslēgto līgumu angļu firma “Crown Agents” no 1996.gada jūnija sāka izveidot Latvijas Muitas uzlabošanas projektu. Šis dokuments ietver arī projekta sagatavošanas darba grupas paveiktā pārskatu. Projekta norisi pārrauga Vadības komiteja, tās priekšsēdētāja ir valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča.

Angļu firmai “Crown Agents” bija vairāk nekā 160 gadu darba pieredze valdības labā, kad tā pārslēdzās uz darbu privātajā sektorā. Pašlaik “Crown Agents” ir organizācija, kuras plašajā darbības laukā ietilpst starptautiskas attīstības organizācijas, lielākās firmas, labdarības organizācijas un akadēmiskās institūcijas. Jāpiebilst, ka britu valdība ir īpašs biedrs šajā organizācijā.

“Crown Agents” un tās meitas sabiedrības nodarbojas ar starptautisku profesionālu pakalpojumu sniegšanu institūciju attīstīšanai, apgādāšanai, finansēšanai un starptautiskai tirdzniecībai. Šis jaunais statuss ir plānots tā, lai ļautu “Crown Agents” pilnīgāk nodarboties ar privātā sektora projektiem un veidot kopuzņēmumus, vienlaicīgi saglabājot savu reputāciju objektivitātes un godīguma jomā. Bez tam “Crown Agents” sniedz palīdzību un pakalpojumus arī dažu valstu valdībām un to institūcijām, tajā skaitā arī Latvijai.

“Crown Agents” sadarbojas ar 130 valstīm un ir iesaistīta projektos, kuru ikgadējie aprēķini pārsniedz 6 miljardus angļu mārciņu. Vairāk nekā 40 valstīs ir izveidoti biroji, pāri par 1000 darbinieku ir nodarbināti Apvienotajā Karalistē un ārzemēs.

“Crown Agents” darbība ir internacionāla un ar unikālu klientu bāzi. Neierobežotās iekšzemes valsts īpašuma tiesības dos iespēju “Crown Agents” apmierināt starptautisko klientu vajadzības daudz vienkāršāk, it īpaši tās, kas attiecas uz vitālo un augošo privātsektoru jaunattīstības valstīs. Organizācijas stuktūra virzīs visas šo darbību rezultātā radušās pārpalikuma vērtības uz nākotnes attīstību un ieguldījumu, kā arī, piemēram, attīstības programmām, stipendijām un apmācībām. Viens no organizācijas uzdevumiem ir sniegt konsultācijas un palīdzību, lai uzlabotu jebkurus valsts un privātsektora ekonomiskos rādītājus. 1997. gada 25. jūnijā

Gada pārskats 1996/1997

1. Ievads un projekta pamatojums

1.1. Projekta mērķi

1.1.1. 1996. gada jūnijā Latvijas Republikas valdība uzdeva “Crown Agents” uzsākt divu gadu programmu, lai uzlabotu LR muitas darbību. Projekts ir plašākās muitas modernizācijas programmas sastāvdaļa.

1.1.2. Vispārējais projekta mērķis ir veicināt efektīvāku LR muitas kontroles režīmu. Sekmes projekta realizācijā paredz 30 procentu muitas ieņēmumu palielinājumu līdz līguma termiņa beigām, ņemot par pamatu 1995. gada ieņēmumus. Sasniedzot projekta mērķus, ir paredzēts arī attīstīt LR muitas spējas pielietot efektīvas kontroles un kontrabandas apkarošanas procedūras, pielietojot projekta grupas izstrādātās metodes.

1.1.3. Konkrēti mērķi vispārējā mērķa sasniegšanā ir:

— izveidot, aprīkot un izvietot pretkontrabandas grupu un izmeklēšanas grupu, kuras ir spējīgas veikt efektīvas pretkontrabandas kontroles, pēcimporta pārbaudes un citu izmeklēšanu, kas saistīta ar muitas ieņēmumu aizsargāšanu un iekasēšanu;

— izveidot, attīstīt un izmantot efektīvu riska profila noteikšanas un novērtēšanas sistēmu (TIMS), kas ir spējīga atklāt risku preču ievešanas vietā un laikā;

— apmācīt atlasītus Latvijas muitniekus visās projekta grupas darba galvenajās jomās, kā arī šī darba vadīšanu un izvērst apmācības citām LR muitas dienesta struktūrvienībām.

1.2. Projekta grupas organizācija

1.2.1. “Crown Agents” projekta grupa Latvijā sastāv no Projekta grupas vadītāja, TIMS vadītāja, desmit kontrabandas apkarošanas darbiniekiem un diviem izmeklētājiem. Izņemot TIMS vadītāju, visi darbinieki ir dienējoši vai bijuši Apvienotās Karalistes, Dānijas vai Zviedrijas muitnieki.

1.2.2. Kontrabandas apkarošanas darbības veic piecas mobilas Pretkontrabandas grupas (FAST), kuru sastāvā ir divi “Crown Agents” darbinieki un divi pārinieki no Latvijas muitas. Līdzīgi izmeklēšanas grupa sastāv no diviem “Crown Agents” darbiniekiem un diviem pāriniekiem.

1.2.3. Papildu projekta vadīšanai grupas vadītājam ir paredzēts sniegt padomus un priekšlikumus par izmaiņām likumdošanā, sistēmās un procedūrās, kuras dotu ilgtermiņa uzlabojumus LR muitai.

1.3. Projekta plānošana un kontrole

1.3.1. Projekta norisi pārrauga Vadības komiteja, kuras sastāvā ir valsts ieņēmumu valsts ministre A. Poča (priekšsēdētāja), VID ģenerāldirektors A. Sončiks un Muitas pārvaldes direktors N. Niedols.

1.3.2. Lai būtu iespēja pārraudzīt projektu, ir izstrādāts projekta plāns par katru fāzi un saskaņots ar Vadības komiteju. Projekta vadītājs sniedz ikmēneša atskaiti par panākumiem, vadoties no projekta plāna mērķiem.

1.3.3. Projekta plāns (pielikums A) tika sadalīts fāzēs, lai varētu plānot projekta darbības un rezultātus pa secīgiem laika posmiem, kuri aptver visu projekta laika posmu. Šī fāzētā pieeja atvieglina projekta pārraudzību un pieļauj agru projekta plāna novirzes konstatēšanu. Pirmā gada darbība ir aptverta projekta plāna 1.—4. fāzē.

2. Projekta norises pārskats

2.1. Ievads

2.1.1. Šī nodaļa atspoguļo norisi katrā no 1.—4. fāzei, kuras aptver projekta pirmā gada darbību. Detalizētas atskaites par darbību 1. un 2. fāzē tika iesniegtas un akceptētas Vadības komitejā pēc “Crown Agents” projekta direktora apmeklējumiem no Apvienotās Karalistes. Tādēļ ziņojums par šīm fāzēm ierobežojas ar īsu pārskatu personām, kuras nav tiešā saskarsmē ar projektu.

2.2. 1. fāze (10.06.96.—31.07.96.)

2.2.1. Šīs “sākumfāzes” laikā grupas vadītāja galvenais mērķis bija nodibināt sakarus ar vadošiem VID, muitas un citu projektu darba grupu darbiniekiem, apzināt un iegādāt resursus (darbiniekus, darba telpas un dzīvojamās telpas, transporta līdzekļus un aprīkojumu), pārskatīt muitas procedūras, lai pielāgotu TIMS Latvijas videi, kā arī nokārtot TIMS datora aparatūras un programmatūras piegādi un uzstādīšanu.

2.2.2. Kaut gan notika neliela aizkavēšanās, pieņemot darbā vietējos darbiniekus un aprīkojuma iegādē, kas traucēja FAST darbības uzsākšanu, tomēr pirmās FAST grupas varēja iepazīties ar muitas punktiem šajā pirmajā fāzē. TIMS aparatūra un programmatūra tika uzstādīta un sākās darbs, lai izveidotu šo sistēmu Latvijas muitas videi un nokārtotu muitas datu pārnešanu.

2.2.3. Šajā sākumposmā grupas vadītājam kļuva skaidrs, ka sākotnējais nodoms izvietot atsevišķas FAST grupas dažādās Latvijas pilsētās sevi neattaisnotu kā visefektīvākā resursu izmantošana, sevišķi ņemot vērā, ka tik liela daļa ievesto preču ienāk tieši Rīgā. Tādēļ saskaņā ar ministru tika pieņemts lēmums izvietot visus projekta darbiniekus Rīgā.

2.3. 2. fāze (1.08.96.—30.09.96.)

2.3.1. Šīs fāzes galvenais mērķis bija pabeigt organizatoriskās darbības un sagatavot ieviešanas plānu pirms operatīvā vadītāja ierašanās.

2.3.2. Līdz šīs fāzes beigām projekta birojs bija pilnīgi darbotiesspējīgs, darba pieņemšana pabeigta, FAST grupas nokomplektētas un bija uzsākušas darbību.

2.4. 3.fāze (1.10.96.—31.12.96.)

2.4.1. Nopietns darbs sākās 1996. gada 1. oktobrī, un šī pirmā operatīvā fāze (1.10.96.—31.12.96.) deva ātrus panākumus, konstatējot kontrabandas ievešanas apjomus Latvijā.

2.4.2. Galvenais operatīvais pasākums šajā laika posmā bija 113 alkohola (2 200 000 litri) konteineru konfiscēšana. Visi konteineri bija deklarēti tranzītam uz Krieviju vai citām NVS valstīm, bet visos gadījumos tika iegūtas liecības no ārvalstu administrācijām, ka t.s. pasūtītāji neeksistē. Mēs uzskatījām, ka, ja pavadzīmes bija nepatiesi izgatavotas un pasūtītāji neeksistēja, tad nevarēja pieņemt, ka preces bija reāli domātas patēriņam ārpus Latvijas. Mēs turamies pie pārliecības, ka senāk liela daļa no šī t.s. tranzīta satiksmes apgādāja melno tirgu Latvijā. Tomēr tiesas atcēla dažus lēmumus, pamatojoties uz to, ka netika izdarīts pārkāpums Latvijā, lai gan arī neapšaubīja dokumentu nepatiesumu, kuri tika iesniegti muitai. Apelācijas sūdzības ir bijušas iesniegtas un mēs gaidām Augstākās tiesas lēmumus.

2.4.3. Diskusija par šo jautājumu tomēr būtu lieka, ja tranzīta procedūras būtu drošas, bet ir skaidrs, ka korumpētība pastāv kā konvoja sistēmā, tā arī uz robežas. Tādēļ nevar būt pārliecība, ka preces, kas nosūtītas eksportam, patiešām tiks izvestas. Šis jautājums tiek sīkāk izskatīts 4. nodaļā.

2.4.4. Operatīvā darbība 3. fāzē neaprobežojās ar “spirta skandālu”, šajā laikposmā bija arī citas ievērības cienīgas konfiskācijas — 13 000 000 cigarešu, 278 000 litri alkohola, 5 tonnas šokolādes un konditorejas izstrādājumu, augļu, dārzeņu un ziedu pārvadājumi.

2.4.5. Oktobris un novembris bija arī ievērības cienīgi ar plašo preses uzmanību, kura bija vērsta uz “spirta skandālu” un dažās preses slejās spēcīgo kampaņu pret “Crown Agents” klātbūtni un darbību Latvijā. Mēs esam gandarīti paziņot, ka sajutām arī tikpat lielu atbalstu no citām institūcijām un no sabiedrības. Mēs esam īpaši pateicīgi par nepārtraukto un ļoti atklāto atbalstu, kuru saņēmām no valdības augstākajiem ešeloniem.

2.4.6. Šīs fāzes gaitā “Crown Agents” darbinieki varēja tieši novērtēt atlasīto pārinieku no Latvijas muitas spējas un sniegt sākotnējus novērtējumus par viņu apmācības vajadzībām. Mūsu agrīnais novērtējums, ka mūsu pārinieki ar attiecīgu apmācību kļūs par efektīviem pretkontrabandas darbiniekiem, ir izrādījies pareizs un esam gandarīti atzīmēt, ka mums ir pilnīga pārliecība par to, ka viņi būs vērtīgi Daļas kolēģi nākamajā gadā. Tomēr šajā laika posmā viņiem trūka attiecīgā pieredze un viņu vajadzībām tika izstrādāta praktiska un teorētiska apmācības programma. Formāls plāns tika izstrādāts un saskaņots ar Vadības komiteju (pielikums A).

2.4.7. Varbūt būtiskākais faktors FAST panākumiem šajā pirmajā laika posmā bija informācijas koordinācija, lai attīstītu riska profila noteikšanu. Izmeklēšanas grupas vadītājs ātri izveidoja starptautisku muitas informācijas tīklu ar apmēram desmit valstīm, caur kuru tika iegūti pierādījumi par nepatiesu dokumentāciju un nepatiesu deklarēšanu. Mūsu darbs šajā jomā izcēla faktu, ka līdz šim notikusi ļoti neliela vai nekāda operatīvās informācijas apmaiņa starp teritoriālajām muitas iestādēm Latvijā vai ar citām muitas administrācijām. Lai uzlabotu šo situāciju, plāni tika sastādīti par TIMS tālāko attīstību vēlākā projekta fāzē, lai izveidotu pamatu nacionālai operatīvās informācijas sistēmai. Pa to laiku TIMS sistēma turpināja darbu un pārinieki no Latvijas muitas tika pieņemti darbā, lai gan mazliet novēloti, lai tiktu apmācīti un ar laiku uzņemtos atbildību par sistēmas vadību un turpmāko attīstību. Līdz šīs fāzes beigām TIMS datu bāze saturēja informāciju par aptuveni 500 000 importa un tranzīta deklarācijām un 9000 importētāju un deklarantu uzvārdiem. Priekšrocības tālāk attīstīt TIMS kā nacionālu informācijas datu bāzi pakāpeniski kļuva acīmredzamas šajā laika posmā un TIMS sistēmas vadītājs iesniegšanai Vadības komitejai izstrādāja konspektīvu specifikāciju šādas attīstības atbalstam.

2.5. 4. fāze (1.01.97.—30.06.97.)

2.5.1. Pēc iepriekšējā laika posma “spirta skandāla” kļuva skaidrs, ka pastāvēja maz izredzes uzturēt veiksmīgu prasību tiesā, pielietojot Muitas Kodeksa 71. pantu par t.s. tranzīta pārvadājumu nepatiesas dokumentācijas iesniegšanu. Bija arī skaidrs, ka tranzīta problēma bija jāatrisina, pirmkārt, muitai, jo šķiet, ka vājākais posms ir dažu konvoja grupu darbinieku un muitnieku uz robežas godīgums. Tādēļ mēs mainījām savu pieeju aizdomās turēto eksporta/tranzīta pārvadājumu kontrolei un pievērsām uzmanību nodrošināt FAST grupu fizisku klātbūtni kā uz robežas, tā arī pavadot konvojus. Pirmajā dienā, kad mēs cieši pievērsāmies alkohola konvojiem, divi konteineri “pazuda”, izbraucot no noliktavas aizdomīgos apstākļos un laikus nepaziņojot par to konvoja daļai. Pēc tam konvoja darbinieks taisnojās, ka viņš bija nodevis konteinerus citam konvojam, kas bija skaidri fiktīvs. Abi par konteineriem atbildīgie šoferi apgalvoja, ka viņus aplaupīja Latvijas laukos cilvēki, kuri uzdevās par policistiem, kuri arī izkrāva visu alkoholu. Ja neko citu, šis gadījums apstiprināja mūsu viedokli, ka melnais tirgus patiešām tiek apgādāts no novirzītām eksporta precēm, kā arī no ievestas kontrabandas.

2.5.2. Pēc tam mēs izsekojām visu alkohola eksportu un bija interesanti novērot, kā daži pārvadājumi, kuru galamērķis bija, pēc mūsu informācijas, neeksistējošas firmas Krievijā, pēkšņi tika atsaukti uz noliktavām pēc Latvijas un Krievijas robežas sasniegšanas. Mūs informēja, ka iemesls bija, ka (neeksistējošais) saņēmējs bija atsaucis pasūtījumu pēdējā brīdī.

2.5.3. Protams, šis darbs ir resursietilpīgs, un novērsa mūs no galvenā uzdevuma — vispārējā kontrabandas apkarošanas darba. Tomēr ir interesanti piezīmēt, ka laika posmā, kad mēs pievērsām tik lielu uzmanību alkohola tranzīta satiksmei, melnā tirgus alkohola cenas pacēlās no Ls 1,50 līdz Ls 4. Tajā pašā laikā valsts ieņēmumi no alkohola būtiski palielinājās, salīdzinot ar agrākiem laika posmiem.

2.5.4. Mēs beidzot samazinājām mūsu alkohola pasākumus, tā vietā alkohola kontrolei dodot priekšrocību pieejai, kura pamatota uz riska analīzes principiem. Citos mūsu pasākumos mēs konstatējām būtiskus pārkāpumus gaļas, zivju, cukura, apģērbu, lietotu apģērbu, augļu un dārzeņu, alkohola un cigarešu importā. Gadījumi, ka plašs klāsts importa preču tiek novērtēts par zemāku cenu, ir sasnieguši nepieņemami augstu līmeni, un nevar būt šaubu, ka tā rezultātā Latvijas valdība zaudē ievērojamus ieņēmumus. Šis jautājums tiek sīkāk izskatīts 4. nodaļā.

2.5.5. Valstu skaits, kuras ir palīdzējušas mūsu izmeklēšanās, turpināja pieaugt, un mēs esam bijuši patīkami pārsteigti par sadarbības augsto līmeni un efektivitāti, ar kuru esam saskārušies. Mums bija arī tikšanās ar Tallinas, Viļņas, Maskavas un Pēterburgas kontrabandas apkarošanas daļām, kas ir daudzsološs pamats turpmākajai sadarbībai kā informācijas apmaiņā, tā arī kopējos pasākumos. Mēs uzskatām, ka kopējie pasākumi var būt nenovērtējami, cīnoties pret korupciju uz robežas un organizēto kontrabandu, un mēs ceram, ka šī ideja tiks izvirzīta uz priekšu.

2.5.6. Maijā pārinieki no Latvijas muitas saņēma formālu klases apmācību par riska novērtēšanu un profila noteikšanu. Importa muitas kontrole, pamatota uz riska analīzes pieeju, ir visekonomiskākais, efektīvākais un produktīvākais veids, kā nodrošināt kontroli, tajā pašā laikā nodrošinot maksimālu tirdzniecības veicināšanu. Kravas pārbaudes, vai tās būtu importa, eksporta vai tranzīta, ir jāveic, pamatojoties uz riska novērtējumu par konkrēto kravu. Pilna apjoma vai procentuālas pārbaudes nav efektīvas vai produktīvas un tikpat svarīgi soda un aizkavē likumīgu tirdzniecību. Tomēr riska pamatotai pieejai ir nepieciešams, lai darbinieki ir attiecīgi apmācīti un lai viņiem ir atbilstošas informācijas sistēmas, uz kurām pamatot savu riska novērtējumu. Šis jautājums tiek tālāk izskatīts 4. nodaļā.

2.5.7. Mēs esam jau pieminējuši nenovērtējamo darbu, kuru veikusi mūsu informācijas un izmeklēšanas grupa, lai sniegtu nepieciešamo informāciju, kas atļāva mums izdarīt vairākas konfiskācijas. Ne mazāk svarīgāka šajā laika posmā ir bijusi TIMS sistēmas attīstība un tās datu bāzes izmantošana, lai identificētu aizdomīgus uzņēmējus un importa gadījumus. Sistēmu turpina attīstīt saskaņā ar līgumu par riska novērtējuma, cenu salīdzināšanas un preču novērtēšanas sistēmas nodrošināšanu, kura ir savienota ar muitas deklarāciju apstrādes sistēmu.

2.5.8. Faktiskais savienojums ar nacionālo muitas deklarāciju apstrādes sistēmu, lai nodrošinātu reālu laika sistēmu, aizkavējās dažādu iemeslu dēļ, kuri bija ārpus projekta grupas kontroles. It sevišķi mēs konstatējām, ka pastāvēja atšķirīgas sistēmas; jauna apstrādes sistēma bija izveidota, un dati bija nepilnīgi. Problēmas lielākoties tagad ir atrisinātas, un mēs paredzam, ka varēsim izmēģināt sistēmu reālā situācijā pēc mūsu pāriešanas uz jaunām telpām jūlija sākumā.

2.5.9. Pieaugot projekta grupas pieredzei par Latvijas vidi un kontrabandas un nodokļu izvairīšanās apjomiem, palika skaidrs, ka TIMS sistēmu varētu tālāk attīstīt, lai nodrošinātu pamatu nacionālai uzziņas un operatīvās informācijas sistēmai. Šobrīd notiek neliela vai vispār nenotiek nekāda dalīšanās ar operatīvo informāciju starp teritoriālajām muitas iestādēm. Tas ir neproduktīvi, kā arī dod priekšrocību starptautiskām komerckontrabandas organizācijām. Papildus nodrošinot pamatu nacionālam informācijas tīklam, bija arī skaidrs, ka TIMS darbinieku pārinieki nevarētu nodrošināt ne attiecīgo apmācību riska novērtēšanā un TIMS sistēmas pielietošanā, ne vadīt tās ieviešanu valsts mērogā. TIMS pārinieki ir parādījuši sevi ļoti efektīvi, un viņi var pārliecināti pārņemt sistēmas vadību, bet ir maz ticams, vai viņiem ir attiecīgā pieredze, vai viņiem būs laika izpildīt iepriekšminētās papildu funkcijas. To, kā arī tālākā darba nozīmīgumu, atzina projekta Vadības komiteja un ir apstiprinājusi TIMS projekta pagarinājumu, lai attīstītu šo iespēju un palīdzētu tās ieviešanu valsts mērogā tad, kad jaunā nacionālā muitas deklarāciju apstrādes sistēma būs atklāta.

2.5.10. Sistēmas riska novērtēšanas komponents joprojām ir vissvarīgākais, un mēs esam pārliecināti, ka tas nodrošinās pamatus efektīvākai muitas kontrolei visā dienestā, kā arī kalpos par nenovērtējamu vadības instrumentu, lai pārraudzītu un uzlabotu operatīvo darbību. Ir izrādīta plaša starptautiska muitas interese par Latvijas TIMS attīstību, it sevišķi no Pasaules Muitas organizācijas un Eiropas Savienības puses Briselē.

3. Projekta panākumi

3.1. Pārskats

3.1.1. Projekta grupas darbību katrā fāzē ir pārraudzījusi Vadības komiteja. Grupas vadītājs ir iesniedzis ikmēneša atskaites par panākumiem, salīdzinot ar darbībām, kuras saskaņotas Projekta plānā (Pielikums A). Projekta plānā atspoguļotie mērķi ir bijuši sasniegti. Tomēr atsevišķās plāna darbības ir tikai pakāpeniski vērstas uz svarīgāko vispārējo mērķi — attīstīt uzturamu, efektīvu Muitas dienestu, pie kā mēs esam panākuši apmierinošus rezultātus. Protams, nav iespējams precīzi izskaitļot, cik liela ietekme ir bijusi pašai Projekta grupai uz ieņēmumiem, ņemot vērā inflāciju, nodokļu izmaiņas, izmaiņas uzņēmējdarbībā. Tomēr ir redzams nozīmīgs pieaugums vispārējos ieņēmumos. Šis pieaugums kopā ar detalizētu statistiku par alkohola ieņēmumiem un grupu atklātiem pārkāpumiem liecina par Kontrabandas apkarošanas daļas efektivitāti un par soļiem uz priekšu šī Projekta plašāko mērķu sasniegšanai. Mēs būtu bijuši gandarīti, ja būtu atraduši laiku apmācīt un nodot zināšanas arī muitas darbiniekiem, kuri neatrodas Projekta grupā, bet komerckontrabandas līmenis, ko mēs atklājām, ir pierādījis to, ka mūsu nelielie resursi bija labāk izmantojami tiešos pasākumos ar mūsu FAST pāriniekiem.

3.2. Statistika par ieņēmumiem

3.2.1. Sekojošā tabula norāda valsts ieņēmumu no alkohola importa un iekšzemes patēriņa pieaugumu. Šajā laika posmā nodokļu likmes netika paaugstinātas, kaut 4/96 un 1/97 pieaugums bija daļēji dēļ 1996.g. septembra ieviestām izmaiņām, kad iekšzemes ražotājiem vajadzēja iegādāties akcīzes markas. Tomēr Akcīzes daļa ir apstiprinājusi, ka šī pēdējā izmaiņa neizskaidro dramatisko ieņēmumu pieaugumu pēdējos 6 mēnešos. Mūsu viedoklis, kam piekrīt arī citi, ir, ka būtiska daļa no šā pieauguma ir tiešs mūsu darbības rezultāts pret alkohola kontrabandu.

Ieņēmumi no alkohola pa ceturkšņiem (latos)

1/96 2/96 3/96 4/96 1/97

5 827 206 5 691 249 6 472 370 8 457 702 9 404 070

3.2.2. Sekojoša tabula ilustrē 32% pieaugumu ieņēmumiem no importa, salīdzinot 1995.gada jūniju — 1996.gada martu ar “Crown Agents” darbības periodu 1996.gada jūniju — 1997.gada martu.

Ieņēmumi no eļļas produktiem netiek atspoguļoti, tā kā tie pārmērīgi izkropļo kopainu apjoma dēļ un akcīze šai periodā pieaug.

Ieņēmumi no importa, izņemot eļļu

1995.g. 1996.g. 1997.g.

3.cet. 4.cet. 1.cet. 2.cet. 3.cet. 4.cet. 1.cet.

Nodoklis 3 245 134 3 928 786 3 551 245 4 433 631 3 965 867 4 915 018 4 083 610

Akcīze 793 808 1 101 393 848 510 1 212 889 1 338 745 3 484 944 1 889 702

PVN 26 365 367 31 332 212 29 462 269 33 554 097 34 602 168 41 384 791 37 359 711

Kopā 30 404 309 36 362 391 33 862 024 39 200 617 39 906 780 49 784 753 43 333 023

4. Riski

4.1. Ievads

4.1.1. Kaut gan ir gandarījums ziņot par projekta līdzšinējiem panākumiem, ir svarīgi atzīmēt, ka mūsu galvenais mērķis ir, beidzot projektu, atstāt uzturamu, efektīvu muitas organizāciju. Kamēr esam pārliecināti, ka varam sniegt nepieciešamās iemaņas un apmācību nelielajai pārinieku grupai, kuri strādā kopā ar mums, būtu maldinoši, ja mēs šajā pārskatā neizceltu tos jautājumus, kuri sastāda risku projekta ilgtermiņa veiksmei un kuri ir ārpus projekta grupas tiešās kontroles un projekta izvirzīto jautājumu apjoma. Lai gan mūsu grupai ir nepieciešamās iemaņas un pieredze, lai nodrošinātu atbalstu, daudz šo risku novēršanai, tas prasītu projekta pagarināšanu nākamgad.

4.1.2. Galvenie jautājumi, kurus būtu jārisina Muitas pārvaldei, VID un pat Latvijas valdībai ir precizēti tālāk.

4.2. Korupcija

4.2.1. Nevar būt šaubu, ka korupcija pastāv LR Muitas dienestā. Ir divi noteikti nelikumīgas rīcības līmeņi:

— pieprasīšana uzņēmējiem maksāt nelielas summas, lai atvieglinātu preču nomuitošanu un

— sadarbība ar kontrabandas organizācijām, “aizverot acis” uz nelikumīgām darbībām.

4.2.2. Kukuļņemšana ar nelielām summām, lai atvieglinātu nomuitošanu, mūsu uztverē ir jautājums, kuru Muitas pārvalde var risināt, izmantojot dažus pasākumus, t.sk.:

— uzvedības kodeksa izstrādāšana un izdošana,

— skaidras disciplināras procedūras un to atbilstošu pielietošanu,

— vadības apmācība,

— izmaiņas sistēmās un procedūrās, lai samazinātu korupcijas iespējas,

— pārskatīt darbā pieņemšanas, apmācības un apmaksas struktūras, lai veicinātu profesionālāku dienestu.

4.2.3. Tomēr pret lielāka mēroga organizētu korupciju ir jācīnās uz strukturēta pamata, izmantojot dažādu tiesībsargājošo institūciju kopējos spēkus un ar spēcīgu atbalstu no tiesām un likumdošanas sistēmas.

4.3. Komerciālo dokumentu standarti Latvijā

4.3.1. Nepatiesu (pazeminātas vērtības) pavadzīmju skaits, kuras esam atklājuši, ir nepieņemami augstā līmenī. Mēs esam sastapušies ar nepatiesām (pazeminātas vērtības) pavadzīmēm gandrīz katrā uzņēmējdarbības jomā, kura saistīta ar importu, ar rezultātu, ka valdība zaudē ievērojamus ieņēmumus un godīgi uzņēmumi cīnās pret negodīgu konkurenci.

Pastāv vispārēja problēmas izpratne, bet nekas neliecina par nopietniem mēģinājumiem to novērst. Mēs saprotam, ka valsts pirmajās dienās valsts iestādēm varēja būt grūtības identificēt un kontrolēt šāda veida izvairīšanos, bet šī situācija šobrīd ir tik izplatīta, ka tas nenāk par labu nedz uzņēmējdarbības attīstībai Latvijā, nedz pašai valstij. Mēs uzskatām, ka ir vēlams veikt dažus pasākumus, lai kontrolētu situāciju:

— ir stingri jāvēršas pret iesaistītajām personām tiesas ceļā un ir jāpārskata likumdošana, ja tā ir nepietiekama, lai atļautu atbilstošu likumdošanas ievērošanas sankciju piemērošanu;

— ir jāveic koncentrētu reklāmas kampaņu, lai uzņēmumiem kļūtu skaidrs, ka tīša pazeminātas vērtības uzrādīšana, kā jebkura veida izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, ir nepieņemama;

— muitas darbiniekiem ir jāsaņem atbilstoša apmācība;

— ir jāpārskata muitas sistēmas ar nolūku ieviest procedūras, kuras nodrošinātu ieņēmumus gadījumos, ja tiek deklarētas apšaubāmas vērtības;

— ir jāapmāca specializēti darbinieki pēcmuitošanas auditam un jāizveido īpaša nodaļa, kura uzņemtos minēto darbību;

— nevajadzētu pieņemt pārsteidzīgus lēmumus par noteiktu preču minimālo cenu atcelšanu, jo īstermiņā tas tikai pasliktinās situāciju. Politiskās un citas ekonomiskās priekšrocības agri pakļauties GATT noteikumiem par preču vērtības noteikšanu var būt mazsvarīgākas, ja salīdzina ar ieņēmumu samazināšanās neizdevīgumu.

4.4. Muitas pretkontrabandas resursu organizēšana Latvijā

4.4.1. Atsevišķos dokumentos mēs esam snieguši priekšlikumus attiecībā uz muitas pretkontrabandas resursu reorganizāciju Latvijā. Mēs paliekam pie viedokļa, kas izklāstīts šajos dokumentos, ka pašreizējās nesavienotās grupas un indivīdi, kuri nodarbojas ar kontrabandas apkarošanu, būtu jāizvieto 4 vai 5 reģionālās mobīlās grupās, strādājot saskaņoti ar Muitas pārvaldes Kontrabandas apkarošanas daļas vadītāju un viņa pakļautībā. Tas nodrošinātu efektīvāku un produktīvāku struktūru, radot iespēju labāk pievērst uzmanību konkrētiem mērķiem valstiskā mērogā.

4.4.2. Šādu strukturālu izmaiņu rezultātā būs jāatrisina vairāki jautājumi par pieņemšanu darbā, apmācībām, nacionālu koordināciju, utt. Šie jautājumi tiks izskatīti pārskatā, kuru Projekta Vadības komiteja ir nesen lūgusi grupas vadītājam sagatavot.

4.5. Apmācība

4.5.1. FAST grupu pārinieki ir saņēmuši nepārtrauktu praktisku apmācību. Līdz šim viņu klases teorētiskā apmācība aprobežojās ar riska analīzes, novērtēšanas un profila noteikšanas kursiem, kurus izstrādāja daži “Crown Agents” darbinieki. Šī kursa mācību materiāli tiks integrēti ar UNDCP riska analīzes materiāliem, lai nodrošinātu pamatapmācību Latvijas muitniekiem nākamgad. Ir notikušas apspriedes ar Mācību daļas vadītāju, ka “Crown Agents” palīdzēs iespēju robežās apmācīt latviešu pasniedzējus nākamā gada sākumā.

4.5.2. Ir palicis skaidrs, ka FAST grupu pāriniekiem ir nepieciešama apmācība kuģu apzināšanā un pārmeklēšanā. Kuģu pārbaude ir svarīgs elements kontrabandas apkarošanas darbībā, bet ir būtiski apzināties par drošības un veselības aspektiem, kā arī tehnisko informāciju par kuģa konstrukciju, dobumiem, kurus varētu izmantot kontrabandas noslēpšanai utt., pirms piedaloties kuģa kontrolē.

4.5.3. Atlikušajā laikā līdz plānotajam projekta nobeigumam 13.06.98. mēs neparedzam turpmāku klases apmācību. Tā vietā mēs veltīsim uzmanību pasākumu praktiskai pielietošanai, plānošanai, izpildei un pabeigšanai, “Crow Agents” darbiniekiem pakāpeniski nododot atbildību viņu pāriniekiem.

4.5.4. Apmācību kontekstā ir svarīgi atcerēties, ka Latvijas Muitas dienests pastāv tikai 6 gadus. Dabiski izriet no šīs situācijas, ka lielākai daļai vidus un augstāka līmeņa vadītājiem nav ne pieredzes, ne īpašās iemaņas, kādas ir viņu kolēģiem citās muitas administrācijās. Protams, viņi var būt tikpat prasmīgi vadības jautājumos, bet starptautiskā muitas vide strauji mainās, un ir būtiski, ka vadītājiem ir laba izpratne par modernu muitas filozofiju, stratēģijām un metodēm. Šī ir īpaša nepieciešamība ārpus vispārējām vadības apmācībām, kurai ir jāpievērš uzmanība, lai darbinieki saņemtu to atbalstu, vadību un norādījumus, kuri nepieciešami, lai pārvarētu jaunus šķēršļus nākamajos pāris gados.

4.6. Narkotikas un aizliegtās preces

4.6.1. Mūsu kontrabandas apkarošanas darbība līdz šim ir bijusi vērsta uz to, lai palielinātu likumdošanas ievērošanu un ieņēmumus. Mēs neesam vērsušies pret narkotikām vai stratēģiskām precēm. Tomēr tiek plaši uzskatīts, ka Latvija tiek izmantota kā tranzītvalsts narkotikas pārvadāšanai no austrumiem uz rietumiem un kā līdzeklis pārvietot šādas preces Rietumeiropā. Riska novērtēšanas un profila noteikšanas principi protams neatšķiras no tiem, kurus pielieto komerciālo preču pārbaudes izvēlei, bet īpašā informācija un profila noteikšana atšķiras. Mēs uzskatām šo par jomu, kurā būtu nopietni jāpārbauda riskus nākamajos gados, bet mēs neierosinām šādu darbību esošā projekta ietvaros.

4.7. Tranzīta operācijas

4.7.1. 2.nodaļā mēs minējām “spirta skandālu”, kas bija saistīts ar lielu daudzumu alkohola it kā tranzītā uz Krieviju un citām NVS valstīm, bet visos gadījumos izmantojot nepatiesu dokumentāciju. Šie gadījumi kārtējo reizi izcēla jautājumus par tranzīta satiksmi:

— kādam muitas kontroles apjomam un sistēmai jābūt tranzīta satiksmei;

— tranzīta satiksmes nozīmi Latvijai;

— ļaunprātīgā izmantošana, kura var notikt un arī notiek pašreizējā tranzīta sistēmā.

4.7.2. Šobrīd vēl neeksistē garantijas sistēma tranzīta pārvadājumiem, bet akcizētās preces un dažas citas preces var lietot tranzīta procedūras tikai tad, ja viņu pavada muitas konvojs cauri Latvijas Republikas teritorijai. Pārējās kravas ir jāapstiprina kā izvestas parastajā veidā. Lai gan tiek noteikti laika termiņi, līdz kam ir jāierodas uz robežas izbraukšanai no Latvijas, nepastāv noteikti maršruti, pa kuriem jāšķērso valsti.

4.7.3. Mūsu uzskati un prakse vienmēr ir bijusi tāda, ka tranzīta satiksmes muitas kontrolei jābūt minimālā līmenī, kāds nepieciešams, lai uzturētu efektīvu kontroli un aizsargātu Latvijas ieņēmumus. Kontroli jāveic, izmantojot tādas pašas riska analīzes metodes, kādas pielietojamas importam iekšējam patēriņam Latvijā. Pielietojot metodes efektīvi, rezultātam ir jābūt tādam, ka notiek minimāla iejaukšanās godīgu kravu tranzītā. Tomēr situāciju Latvijā veido vēl sarežgītāku negodīgo konvoja darbinieku un robežmuitnieku sistēmas ļaunprātīgā izmantošana. Pierādījumi par pieejamību un cenām melnajā tirgū Rīgā neļauj šaubīties, ka ievērojams alkohola daudzums, it kā nozīmēts tranzītam atstājot Latviju, tiek novirzīts uz iekšzemes tirgu. Bet mēs arī apzināmies, ka citas preces, piem., pārtikas produkti, tiek novirzītas pirms eksporta, lai gan muitas dokumentācijā ir norādīts preču likumīgs eksports.

4.7.4. Lai uzlabotu situāciju, mēs uzskatām, ka konvoja sistēmu ir jāatceļ, cik vien ātri tas ir praktiski iespējams, un jāpārskata kontrole uz robežas, lai mēģinātu likvidēt nekārtības tur. Divas vienkāršas izmaiņas, lai novērstu daļu no nelikumīgās darbības, būtu ieviest un stingri ievērot noteiktus maršrutus cauri Latvijai un uzstādīt atbilstošas drošības novērošanas iekārtas robežpunktos, lai uzskaitītu faktisko transporta līdzekļu kustību cauri robežpunktiem.

4.7.5. Ir jāatzīmē, ka alkohola tranzīta satiksme uz Krieviju ir krietni samazinājusies pēdējos mēnešos. Iemesls šādai samazināšanai ir Krievijā nesen ievestā prasība, ka viss alkohola imports ir nosegts ar skaidras naudas vai citas drošības naudas iemaksām par akcīzes nodokli pirms preču izlaišanas no robežpunkta. Summas ir bijušas tik lielas, ka pārvadājumi, piemēram, uz Ukrainu, tiek novirzīti ar kuģi pa Melno jūru, nekā pa sauszemes ceļiem caur Latviju un Krieviju.

4.8. Likums

4.8.1. Jaunais Muitas likums ir izgājis trešo lasījumu un pieņemts Saeimā. Daudz darba vēl paliek, lai izstrādātu noteikumus, kuri veidos būtisku papildu likumdošanu. Situācija attiecībā uz muitnieku tiesībām un kriminālpantiem nav ideāla, bet ar laiku varēs konstatēt vai jaunais likums palīdz vai traucē efektīvai muitas kontrolei. Kā daļu no mūsu projekta pienākumiem, mēs turpināsim pārraudzīt likuma efektivitāti no operatīvā viedokļa un, ja nepieciešams, ieteikt priekšlikumus izmaiņām.

5. Skats uz nākotni

5.1.1. Pirmie “Crow Agents” darbinieki, kuri atstās Latviju, pēc grafika pabeigs savu darbu 1997.gada 31.decembrī un funkciju nodošanu pāriniekiem no Latvijas muitas paredzēts pabeigt līdz 1998.gada 31.martam. Šīs pēdējās fāzes laika gaitā mēs veltīsim uzmanību, cik vien iespējams, praktiskām apmācībām par kontrabandas apkarošanas metodēm un cieši iesaistīsim mūsu pāriniekus pasākumu plānošanā, vadībā un ieviešanā. Mēs esam pilnīgi pārliecināti par šo darbinieku spējām, un ka viņi spēs nodrošināt kompetentu kontrabandas apkarošanas resursu. Tomēr ir skaidrs pēc mūsu pēdējo 6 mēnešu pieredzes, ka komerckontrabandas līmenis Latvijā, kā arī risināmie jautājumi, lai nodrošinātu uzturamu, efektīvu un produktīvu Latvijas Muitas dienestu, ir daudz lielāks, nekā iespējams risināt šī projekta termiņa ietvaros, un mūsu pārinieki nebūs spējīgi paši tos risināt.

5.1.2. Mēs apzināmies, ka Muita šobrīd izstrādā stratēģiju, kura norādīs uz dienesta vēlamo virzienu nākamajos gados. Būs nepieciešams daudz darba, lai pārvērstu šo vīziju par realitāti. Kas attiecas īpaši uz kontrabandas apkarošanas darbībām, mēs uzskatām, ka Muitas pārvaldei būtu jāapsver nākamajos mēnešos, kā risināt:

— organizatorisko vadību un apmācības jautājumus, kuri izriet no kontrabandas apkarošanas resursu reorganizācijas;

— efektīvas pēcmuitošanas audita organizācijas izveidi;

— efektīvu narkotikas un stratēģisko preču apkarošanas kontroli;

— korupciju;

— tirdzniecības veicināšanu un efektīvāku muitas kontroli, pastiprināti pielietojot riska analīzi un profila noteikšanu.

6. Noslēgums

6.1.1. Vēl paliek daudz darāma, lai uzlabotu Latvijas Muitas dienesta efektivitāti un produktivitāti, daļa no kā ir ziņots iepriekšējās nodaļās. Tomēr šī projekta saskaņotā darbības plāna un izpildes novērtēšanas ietvaros mūsu panākumi ir pilnīgi attaisnojuši mūsu cerības. Mēs nebūtu varējuši sasniegt mūsu mērķus bez plašas cilvēku grupas atbalsta un sadarbības.

6.1.2. It sevišķi mēs vēlamies publiski pateikties:

— Počas kundzei, Sončika kungam, Niedola kungam un Kravaļa kungam par viņu vispārējo vadību, atbalstu un veicināšanu;

— Viņu ekselencēm, Lielbritānijas vēstniekam Nicholas Jarrold , Zviedrijas vēstniekam Hans Magnusson un Dānijas vēstniekam Michael Moersch ;

— tiem daudziem biznesa aprindu cilvēkiem, kuri mūs atbalstīja un palīdzēja;

— tiem muitniekiem visā Latvijā, kuri strādājuši kopā ar mums, un Muitas pārvaldes darbiniekiem, kuri snieguši padomus;

— tiem daudziem starptautiskiem kontaktiem, kā organizācijām, tā arī indivīdiem, kuri ir palīdzējuši ievākt informāciju;

— un visbeidzot, bet tikpat svarīgi, visiem Latvijas puses darbiniekiem, kuri strādā kopā ar mums MPD, par viņu pūlēm, labo humora izjūtu un atbalstu, bez kā mēs nebūtu tikuši tik tālu.