Latvijas Ārlietu ministrija sadarbībā ar apgādu "Rasa ABC" izdevusi gadagrāmatu "Latvijas ārlietas". Izdevumā apkopotas Latvijas politiķu un diplomātu pērnā gada oficiālās runas, paziņojumi un dokumenti. Visi teksti grāmatā ir latviešu un angļu valodā.

Pirmā publicēta iepriekšējā Latvijas Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa uzruna 1999. gada 15. janvārī Rīgas pilī svinīgajā sanāksmē, kas bija veltīta ASV un Baltijas partnerības hartas pirmajai gadadienai. Nākamā ir Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas uzruna ANO Ģenerālās asamblejas 54. sesijā Ņujorkā 1999. gada 22. septembrī. Atgādinot tuvo gadsimtu un gadu tūkstošu miju, Valsts prezidente toreiz teica: "Šī gadsimta laikā Latvija ir izdarījusi lielu pagriezienu. No traģēdijas dziļumiem tā ir pacēlusies līdz panākumu augstumiem. Dažu gadu laikā Latvija ir izaugusi par politiski stabilu valsti ar spēcīgām demokrātiskajām institūcijām un praksi. Latvija ir atjaunojusi plaukstošu tirgus ekonomiku un dziļi ciena indivīda tiesības un brīvības. Pēdējo gadu laikā Latvija ar starptautiskās sabiedrības palīdzību īpašu uzmanību ir pievērsusi arī pilnīgi integrētas, harmoniskas sabiedrības veidošanai. Manai valstij tas ir izaicinājumiem pilns, bet būtiski nozīmīgs uzdevums, vēl jo vairāk vēsturiskā mantojuma nastas dēļ. "

Krājumā atrodams arī Latvijas Ministru prezidenta Andra Šķēles paziņojums Eiropas Savienības dalībvalstu un kandidātvalstu valdību un vadītāju darba pusdienās Helsinkos pērnā gada 11. decembrī, Latvijas ārlietu ministra Induļa Bērziņa uzruna trešajā starptautiskajā konferencē "Ebreji mainīgajā pasaulē" pērn 26.oktobrī un virkne citu mūsu politiķu starptautiski nozīmīgāko pērnā gada runu.

Dokumentu kopā lasāma Deklarācija par Ministru kabineta darbu, Nacionālā programma integrācijai Eiropas Savienībā, Latvijas 2000. gada Rīcības plāns dalībai NATO un citi Latvijas Ārlietu ministrijas pērnā gada paziņojumi un starptautiskie dokumenti. Publicēts arī Latvijas 1998. un 1999. gadā noslēgto divpusējo līgumu, kā arī Latvijai kopš 1998. gada saistošo daudzpusējo līgumu saraksts.

Jaunajā izdevumā grafiski parādīta Ārlietu ministrijas struktūra un ministrijas budžeta izdevumi. Grāmatā atrodams Latvijas diplomātisko pārstāvniecību un pārstāvju saraksts.

Interesanti ir analītiskie dati par Latvijas Ārlietu ministrijas personāla demogrāfisko sastāvu kopš 1997. gada. Trīs gados ministrijas darbinieku kopskaits pieaudzis par trīsdesmit, un pērnā gada beigās ministrijā strādāja 393 cilvēki. Diplomātu skaits šajā laikā audzis straujāk — par trīsdesmit septiņiem, kas izskaidrojams arī ar jaunu vēstniecību atvēršanu.

Vakar notikušajā izdevuma prezentācijā Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Māris Riekstiņš teica, ka šis ir pirmais Latvijas Ārlietu ministrijas mēģinājumus uzskatāmi apkopot Ārlietu ministrijas veikumu, taču starptautiskajā praksē šādi izdevumi ir sastopami bieži. To uzdevums, pēc M. Riekstiņa vārdiem, ir, pirmkārt, atskaitīties nodokļu maksātājiem par ārlietu resora darbu, otrkārt, tas ir nozīmīgs izziņas materiāls profesionāļiem un visiem, kas interesējas par attiecīgās valsts ārlietām.

Gadagrāmata "Latvijas ārpolitika" iznākusi 1500 eksemplāros un nebūs pieejama tirdzniecībā, taču Ārlietu ministrija to piegādājusi Latvijas nozīmīgāko plašsaziņas līdzekļu redakcijām. Grāmata tiks nosūtīta arī visām Latvijas galvenajām bibliotēkām un augstākajām mācību iestādēm, kā arī visām mūsu valsts vēstniecībām, kas savukārt ar jauno izdevumu iepazīstinās ārvalstu bibliotēkas un ar ārpolitiku saistītās institūcijas.

Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas redaktors