• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Pēc Ministru kabineta 16. septembra sēdes. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 17.09.1997., Nr. 230 https://www.vestnesis.lv/ta/id/44900

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Diplomātijas ziņas, dokumenti

Vēl šajā numurā

17.09.1997., Nr. 230

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

VALDĪBĀ

Ministru kabineta 16.septembra sēdē

Turpinājums no 1.lpp.

Akceptēti grozījumu projekti likumos “Par uzņēmumu ienākumu nodokli”, “Par iedzīvotāju ienākumu nodokli” un “Par nodokļiem un nodevām”. Grozījumi izstrādāti, lai varētu noteikt investīcijas veicinošu īpašu nodokļu režīmu uzņēmumiem, kuri reģistrēti un darbojas īpaši atbalstāmos reģionos un kuru attīstības projekti atbilst īpaši atbalstāmā reģiona attīstības programmai.

Akceptēti grozījumu projekti likumos “Par īpašuma nodokļa maksājuma atvieglojumiem sabiedriskajām organizācijām un to uzņēmumiem 1994.—1997.gadā”, “Par īpašuma nodokli” un “Par nekustamā īpašuma nodokli”. Grozījumi nepieciešami, lai nepieļautu pašvaldību ieņēmumu krasu samazināšanos 1998.gadā.

Valdība akceptēja noteikumus “Par bērna piedzimšanas pabalsta apmēru”. Ar 1997.gada 1.oktobri bērna piedzimšanas pabalsts tiks noteikts 98 lati.

Akceptēti grozījumi MK noteikumos “Par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru un piešķiršanas kārtību”. Noteikumu otrais punkts izteikts šādā redakcijā: “Pabalsta apmērs ir 25 lati mēnesī, invalīdiem kopš bērnības — 30 lati mēnesī”.

Grozījumi noteikumos “Par ģimenes valsts pabalstu, bērna piedzimšanas pabalstu un bērna kopšanas pabalstu piešķiršanas un izmaksas kārtību” paredz 9.punktā vārdus “sociālā nodrošinājuma pabalsts” aizstāt ar vārdiem “30 lati”.

Akceptēti noteikumi “Par īpašuma nodokļa ieņēmumu daļas ieskaitīšanu pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā”.

Valdības preses departaments

Pēc Ministru kabineta

16.septembra sēdes

Labklājības ministra Vladimira Makarova

atbildes, skaidrojumi, komentāri

Preses konferencē pēc valdības sēdes labklājības ministrs Vladimirs Makarovs informēja žurnālistus par grozījumiem Ministru kabineta 1995. gada 19.decembra noteikumos nr.384 “Par ģimenes valsts pabalstu, bērna piedzimšanas pabalstu un bērna kopšanas pabalstu piešķiršanas un izmaksas kārtību”, kā arī par grozījumiem 1995.gada 19.decembra noteikumos nr.381 “Par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru un piešķiršanas kārtību”, kā arī par akceptēto noteikumu projektu “Par bērna piedzimšanas pabalsta apmēru”:

— Pašreizējā ekonomiskā situācijā mēs nevaram cerēt, ka strauji uzlabosies demogrāfiskā situācija Latvijā un pieaugs bērnu dzimstība, jo mūsu valstī notiek tie paši procesi, kas Centrāleiropā un Austrumeiropā. Taču vienlaikus ir jāizvērtē sabiedrības izteiktais pieprasījums pēc pabalsta palielinājuma ģimenēm ar bērniem. Protams, katra valsts to drīkst darīt un dara tikai esošo ekonomisko resursu ietvaros. Bērna piedzimšanas pabalsts ir viens no pirmajiem soļiem demogrāfiskās situācijas stabilizēšanā. Ar 1997.gada 1.oktobri bērna piedzimšanas pabalsts ir 98 lati. Ja topošā māmiņa laikus stājas pie ārsta uzskaitē un to regulāri apmeklē, tādējādi palielinot iespēju, ka piedzims vesels bērns, šis pabalsts divkāršojas, sasniedzot 196 latus. Zināmā mērā var teikt, ka tas kompensē pirmos bērna aprūpei nepieciešamos izdevumus. Es ceru, ka nākamā gada budžets ļaus palielināt bērna kopšanas pabalstu līdz pusotra gada vecumam.

Labklājības ministrija uzskata: ja tās rīcībā šobrīd ir līdzekļi, kurus tā var izmantot bērniem, tad tie ir jānovirza šo konkrēto bērnu pabalstu piešķiršanai mātēm jau šodien. Man ir grūti piekrist Saeimas kuluāros klīstošajām runām, ka ir jāatrod pusotrs līdz divi miljoni latu, lai varētu apmaksāt sociālo apdrošināšanu mātei sociālās tāmes formēšanai, kuru viņa varēs saņemt tikai pēc 20, varbūt30 vai 40 gadiem. Ja mums ir šī nauda, tad tā ir jāizmaksā jau šodien. Ar šī gada 1.oktobri stājas spēkā divas normas, kuras skar bērnus invalīdus un invalīdus no bērnības. Valstī ir prakse, ka maksā sociālā nodrošinājuma pabalstu cilvēkiem, kuriem nav apdrošināšanas stāža, kas sasniedz pensijas vecumu plus 5 gadi, un tas ir 25 lati. Labklājības ministrijas politika ir šos pabalstus atdalīt no sociālā nodrošinājuma pabalstiem un perspektīvā tos pielīdzināt sociālās apdrošināšanas invaliditātes pensijām. Ar 1.oktobri bērnam invalīdam maksās 30 latus un invalīdam no bērnības — arī 30 latus. 1998.gada budžetā ir ietverts abu šo pabalstu palielinājums. 1997.gadā jauno bērna piedzimšanas pabalstu varētu izmantot apmēram 5000 jaunās māmiņas, bērnu invalīdu skaits valstī ir apmēram 6800 un invalīdu no bērnības — mazliet mazāk nekā 10 000.

Pēc tam V.Makarovs atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.

Jautājums: — Vai jūs esat apmierināts ar līdzekļiem, kas tika piešķirti jūsu ministrijai nākamā gada budžetam?

Atbilde: — Mani neapmierina 1998. gada budžeta projekta piešķīrums Labklājības ministrijai. Ja mēs ar zināmām pūlēm varētu samierināties ar situāciju sociālajā sfērā, tad mēs kategoriski nevaram piekrist naudas līdzekļiem, kuri tiek piešķirti veselības aprūpei. Šogad veselības aprūpei ir paredzēti 3,5% no nacionālā kopprodukta, nākamgad — 3,8%. Ir ministrijas, kurās nākamā gada budžeta pieaugums ir 20%, ir ministrijas, kurās tas ir minimāls. Veselības aizsardzībai tas ir 1,18%. Samērā nekorekti strādāja Finansu ministrija, kas neiekļāva Labklājības ministrijas budžeta “griestos” Saeimas balsojumu par medikamentiem — par miljonu 454 000 latiem, netika iekļauti mūsu pieprasījumi un programmas, piemēram, speciālā programma endoprotēzēm. Ja šajā valstī atrastu 447 000 latu endoprotezēšanai, mēs vismaz 1000 cilvēku pasargātu no invaliditātes.

Es ceru, ka mums būs veiksmīga sadarbība ar Pasaules banku, vismaz tehnoloģiju iegādei. Es ceru, ka ar Šveices palīdzību mēs realizēsim projektu par palīdzību traumatoloģijas slimnīcai. Mēs šobrīd nevaram atļauties remontēt lēti, pirkt sliktas kvalitātes iekārtas, jo skopais maksā divreiz.

Kamēr valsts pirmās personas interesēs tikai Aizsardzības ministrijai paredzētais finansējums, tikmēr izmaiņas nenotiks.

Jautājums: — Cik lielā mērā šobrīd ir sakārtota pašvaldību reģionālo slimokasu sistēma?

Atbilde: — Es piekrītu mediķu sabiedrības viedoklim, ka informācijas par šo sistēmu ir daudz par maz. Divu mēnešu laikā veselības ministrs Viktors Jaksons ir ticies ar mediķu arodbiedrības pārstāvjiem, lai izskaidrotu situāciju. Ir notikušas vairākas galveno ārstu dienas. Aicinām sabiedrību iepazīties ar esošajiem dokumentiem. Ir pieņemta veselības aprūpes stratēģija Latvijā. Slimokases uzdevums ir aptvert maksimāli lielu teritoriju ar maksimāli lielu iedzīvotāju skaitu. Jautājums ir — kā panākt pašvaldību līdzdalību šajās slimokasēs. Latvijai četros — piecos gados būtu jāveic šis reģionalizācijas process. 1996.gadā valsts ārstniecības iestādes Rīgā saņēma no valsts visu apsolīto naudu. Šogad visu apsolīto naudu saņēma valsts ārstniecības iestādes visā Latvijā. Un, ja tas nav pozitīvi, tad es nezinu, kas tas ir.

Rūta Jaksone,

“LV” informācijas redaktore

Pēc “LV” diktofona ieraksta

preses konferencē Valdības namā

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!