Pie pirmavotiem

Latvijas valsts

un tās vīri

Pirmpublikācija

Kārlis Ulmanis,

sarakstē ar domubiedru

Turpinājums. Sākums — “LV” 28.08., nr.213; 29.08., nr.214; 02.09., nr.215;

03.09., nr.216; 04.09., nr.217; 05.09., nr.218/219; 09.09., nr.220/222; 10.09, nr.223;

11.09, nr.224; 12.09, nr.225; 16.09, nr.226/229

U.S.A

Lincoln, Neb.,

631 So 11th Str.

20. jūnijā 1908.

Mīļais Enzeliņa kgs!

Es nupat saņēmu 3 sūtījumus no Jums — lielais paldies Jums par to. — Grāmatas druka ir glīta, tur nav vārdam vietas. Tas lapu skaits ir gan kāpis ļoti lielā mērā! Es nosūtu Jums uz sevišķas lapas svarīgākos pārlabojumus.

Tad es gribēju Jums vēl ko lūgt. Tais “vēstis un ziņojumi” es redzu, ka Jūs sevišķi aizrādāt uz to, ka Dānijas kuiļi topot turēti visās stacijās! Tā kā nu Dānijā top audzētas 3 atsevišķas cūku sugas, tad es būtu ļoti pateicīgs, ja Jūs varētu atsūtīt man kādas bildes no tiem “dāņu kuiļiem” — vai mazākais aprakstīt man viņu ausu lielumu un izskatu, kā arī kaulu stingrumu un spalvas “Beschaffenheit”. Šīs ziņas man vajadzīgas manai grāmatai. Es gribētu izsargāties no nenoteiktībām.

— Cerēsim, ka Jūsu izstādi šogad neizjauks atkal kāds pārkarsts jauneklis — cerēsim arī, ka šī izstāde izdosies jo kupla!

R.P.S. kursu programma ir plaša un pamatīga, es domāju R. ir arī tas vīrs, kas to lietu var izvest.

— Jā, es Jums jau rakstīju, ka cūkkopībā būs bildes. Protams, es aprobežošos ar vismazāko skaitu, lai veltīgi nepaceltu izdevumus. Es likšu izgatavot šeit fotogrāfiskus novilkumus un tad klišejas varētu Rīgā pagatavot. Ja Jūs varētu atsūtīt man šam nolūkam (fotogrāfiju izgatavošanai) kādus 20 rubļus, tad tas man būtu lielisks atvieglinājums. — Par to tā grāmata būs jo pilnīga!

Sveiki! Jūsu K.Ulmanis

Linkoln, Nebraska,

631 So 11 Street,

July 24, 1908

Mīļais Enzeliņa kungs!

Pēdējās dienās es saņēmu no Jums vienu vēstuli, vienu karti, divas pakas dažādu izgriezumu un vienu katalogu. Paldievs par visu to. Tos izgriezumus es izvērtēšu un daži no viņiem būs man īsti noderīgi. Es saņēmu arī Ie P astoto loksni un nobrīnējos par to slavējamo druku. Tas korektora darbs ir gandrīz nepārspējams. Pāris niecīgas kļūdiņas, par kurām nav vērts ne vārda bilst. Tas es saņēmu arī vēl no jums 2O rubļus Ie C bildēm, kuras es vakar pastellēju un jaunnedēļ ceturtdien varēšu Jums laikam izsūtīt. Jūs tad varēsat tūliņ sākt klišeju pagatavošanu. Še Amerikā maksā 1 kvadrāt colls klišeju 30 kap. Jūs gan man rakstījāt, ka būšot sūtīt reizā ar to bilžu naudu arī tos 10 rubļus no Piebalgas Biedrības. Par priekšnesumu, bet tie tur nebija klāt. Bet tas neko neskādē, jo es reizā ar Jūsu naudu saņēmu no Nobela 75 rubļi. Nobels ir patiesi nobels, tur nav vārdam vietas. Protams, tas ir arī Jūsu nopelns. Paldievs Jums. Kad tas krievu tulkojums iznāks, es vēlētos viņu labprāt redzēt. Tā nauda nāca kā saukta, jo man nākošu mēnesi jāiet “mācībā” uz Viskonsinu un es nezināju nepavisam, kur to naudu ņemt. Jūs zināt, nākošā ziemā es būšu šeit sierniecības instruktors, skolā, divas pēcpusdienas nedēļā, un tad es gribēju vēl iepriekš redzēt kaut ko no Amerikas sierniecības, un Viskonsinas valsts ir tā tuvākā un labākā vieta šam nolūkam. Viņa ir no mums tikai kādas 800 verstes.

Runājot par tiem priekšnesumiem, es gribēju jums teikt, ka man liekas, ka 10 rubļu par vienu priekšnesumu ir padaudz. Pieci rubļi būtu pilnīgi diezgan. Jo redzat, atsūtītais priekšnesums nav tomēr tas, kā kad es pats viņu nolasītu. Tās debatas pa lielākai daļai laikam iznāk paplānas. Tad man viens labs cilvēks rakstīja, ka no Piebalgas bijis ziņojums, nezinu kurā avīzē, ka tā Amerikas U. priekšlasījums par cūkām bijis padaudz abstrakts, tā kā pat cūkkopības labi pazinēji nekā neesot varējuši saprast. Man liekas, ka laikam gan debatu un paskaidrojumu trūkums būs radījis šādu uzskatu. Jeb varbūt tas priekšnesums ir patiesi “abstrakts”? Es būtu Jums ļoti pateicīgs, ja Jūs izteiktu man savas domas par tiem priekšnesumiem, un piesūtītu man arī tās laikrakstu atsauksmes par visiem. Jūsu Valmieras atsauksme jau gan bija laba šoreiz. Tas pieminētais ziņotājs ir man labs draugs un viņš ir palieku nobēdājies, ka tas Piebalgas ziņojums varētu lielā mērā skādēt Ienesīgai cūkkopībai, par kuru esot bijis ļoti veiklis un gudris iepriekšējs paziņojums “B.L.” no Enzeliņa. Bet es viņu nomierināju, ka tas neko neskādēs. Jūs prasāt man pēc jauniem priekšnesumiem. Man liekas, ka Jūsu aizrādījums izstrādāt priekšnesumu par vaislas kuiļu stacijām un cūku audzēšanas biedrībām ir ļoti labs un es viņu ievērošu. Protams, priekšnesums nebūs Separat Abdruck iz grāmatas, bet būs patstāvīgi izstrādāts priekšnesuma veidā. Tad es domāju, ka varētu izlietot priekšnesumiem vienu nodaļu iz Ie C. Es ievietošu sevišķu pielikumu “Dānijas Cūkkopība”, kurš ir taisni priekšnesumu garumā un arī citādi it noderīgs priekšā lasīšanai. Bez tam ziņas par dāņu cūkām būs daudziem pa prātam. Es izgatavošu ekstrā novilkumu un sūtīšu viņu jums jaunnedēļ, kopā ar otro priekšnesumu: Cūkkopības pacelšana caur vaislas kuiļu stacijām un cūku audzēšanas biedrībām. Šie priekšnesumi sasniegs Jūs vēl iepriekš Valmieras izstādes, tā kā Jūs viņus varēsat arī pie tā atgadījuma varbūt izlietot.

Jūs man rakstāt, ka Ie P cena būšot apmēram 75 kapeikas. Vai tas nav mazliet pa augstu? Redzat, Rubens grib sarakstīt divas grāmatas uzreizi par piensaimniecību, viena no tām būs par sviestošanu vien un būs ļoti lēta, tas atvilks labu tiesu pircēju no 75 kapeiku grāmatas. Bet tomēr visa šī prātošana tagad ir par vēlu, jo kad šī vēstule sasniegs Jūs, tad jau laikam Ie P būs iznākuse un cena nolikta. Par to honorāra paaugstināšanas apsolījumu es daudzkārt pateicos. — Es gribēju vēl teikt, ka es īsti nesaprotu, kādēļ R. grib sarakstīt mazu grāmatiņu par sviestošanu. Es saprotu pilnīgi, ka tas piensaimniecības kursu vadonis ir vajadzīga lieta, jo kursu programa ir tik plaša, ka Ie P viņu nesedz. Bet tā mazā “Sviestošana” būs liels Abbruchs Ie P. Bet lai nu kā, grāmatu pircējiem tas viss nāks tikai par labu. Laikam tad arī R L B D G N nākošā gadā izdos Mazvērsīša Piensaimniecību. — Jā, es nosūtu Jums arī to pieprasīto recenziju par Rubeņa “Krējuma Siers”.

Tad es Jums sūtu vēl ko citu. Tai atsūtītajā “B L” numurā es atradu Vestienas kopmoderniecības statūtus. Viņi grib dzirdēt atsauksmes par viņiem. Es uzrakstīju, kas man likās pieminēšanas vērts, un tā kā nu es nezinu, vai tiem kungiem būtu patīkami saņemt vēstules no Amerikas, tad es nosūtu viņu Jums un lūdzu novadīt viņu tālāk. Tai pašā laikā es nosūtu arī uz Jūsu adresi veselu paku grāmatu, kuras nodomātas Vestienas lauks. b. Lūdzu arī tās viņiem aizsūtīt. Varbūt, ka viņi varēs atrast viņās kādu derīgu aizrādījumu. Kad nebūtu mūsu plāni izputējuši, tad tagad Valmierā sen jau kūpētu lielas sviesta fabrikas skurstenis. Bet sakod zobus un stāvi Amerikā.

Un tagad nu tā prieka vēsts. Tas manuskripts IENESĪGA CŪKKOPĪBA ir nu beidzot gatavs, un tiklīdz es pabeigšu šo bezgala garo vēstuli, es stāšos pie pārrakstīšanas. Lai Jūs dabūtu daudz maz kādu ieskatu par grāmatas plašumu un saturu, es nosūtu Jums viņas Saturu, kurš tomēr vēl nav galīgais. Kā Jūs tur redzat, grāmata būs laikam 11 drukas loksnes liela. Ļoti plaša, jo Jūs jau gribējāt tikai kādas 4 vai 5 loksnes. Bet man tomēr liekas, ka Jūs neatradīsat viņā ļoti daudz nevajadzīgas lietas. Vēlākais pēc 4 nedēļām grāmatas rokraksts būs Jums rokā, bildes Jūsu saņemsat jau ātrāk, un līdz tam laikam Skrastiņš arī taču būs atkal atpūties, tā kā Jūs varēsat bez kavēšanās uzsākt iespiešanu. Būtu ļoti labi, ja grāmata varētu iznākt varbūt novembrī. Pats labākais izplatīšanas laiks.

Kas nu attiecas uz honorāra, tad es domāju, mēs varētu nolikt viņu uz 25 rubļiem par loksni par pirmā izdevuma tiesību. Augstāks honorārs sadārdzinātu grāmatu par daudz, kura jau tik un tā izmaksās pulka to bilžu dēļ. (Bet tās bildes būs tās smukākās pasaulē.) Jūs atsūtījāt man jau uz Ienesīgas Cūkkopības honorāra rēķina 50 rubļu. Tagad es nu lūgtu Jūs sūtīt man vēl 200 rubļu. Šī nauda man ir vajadzīga no kā dzīvot septembra, oktobra un novembra mēnešos. Un ar 200 rubļu es varētu tad tos trīs mēnešus iztikt, jo Amerikā viss ir milzīgi dārgs. Es domāju, es rakstīju Jums jau gan, ka tad no novembra sākot es dabūšu par tām divām pēcpusdienām nedēļā mācīšanas 60 rubļu mēnesī. Tad jau man sāks iet labāk. Nākošā vasarā tad es tikšu pastāvīgā darbā ar “riktīgu” algu. Tos 200 rubļu jūs varat sūtīt uz divām reizām, jeb pat trijām, kā nu biedrībai atgadās tā nauda. Bet uz tā pirmā sūtījuma es cerēšu katrā ziņā mūsu septembra pirmajās dienās, jo es tad būšu pārnācis atpakaļ no mana ceļojuma pliks kā zirnis. Honorāra galīgo aprēķināšanu mēs tad varētu izdarīt pēc grāmatas iznākšanas. Es ceru, ka šis plāns atradīs jūsu piekrišanu un arī ka no Biedrības puses neradīsies viņam nekādi šķēršļi. — Kā tas bija, vai Jūs nerakstījāt man reizi, ka mans rēķins ar, tas ir, mans parāds pie Kauguru Biedrības tagad būtu nolīdzināts ar tiem toreiz pavasarā noliktiem 200 rubļiem honorāra par Ienesīgas Piensaimniecības otro izdevumu. Bet vai tik es nebiju Kauguru Biedrībai parādā 250 rubļu? Es labi nezinu. Vispārīgi, es būtu Jums ļoti pateicīgs, ja Jūs man nākošā vēstulē atrakstītu, cik es Jums personīgi esmu parādā. Pie tam man būtu ļoti nepatīkami, ja Jūs gribētu kaut ko strīķēt, par ko Jūs neesat saņēmuši patiesu kompensāciju. Es pieminu to tādēļ, ka gadus 3 atpakaļ Jūs kaut kā tamlīdzīgā kārtā pret mani izteicāties. Man gribas zināt, cik es jums esmu parādā aiz tā iemesla, ka es esmu nodomājis apdrošināt savu dzīvību, lai gan es nedomāju no miršanas. Un tādēļ es gribētu tikai visus manus kreditorus nodrošināt. Tomēr es ceru, ka es drīz vien varēšu visus savus parādus pats ar savu roku un paša pelnītu naudu nomaksāt. Bet droši ir droši.

Jūs savā vēstulē taisāt man to priekšlikumu, stāties atkal pie kādas jaunas grāmatas sarakstīšanas. Es šo priekšlikumu pamatīgi pārdomāju, un man jāsaka, ka no Jums domātā rokasgrāmata biedrību darbeniekiem būtu īsti vietā. Bet nu tā otra puse. Līdz februāra mēnesim man būs ļoti daudz darba, jo Jūs zināt, ka līdz tam laikam es būšu še vēl students un instruktors tai pašā laikā. Bet tad no februāra līdz vasarai man būs laba tiesa brīva laika. (..) Bet tad es taisītu to priekšlikumu, ka mēs abi kopā sarakstām šo grāmatu. Es apstrādātu tos ārzemju materiālus un Jūs piedotu visam vietējo Baltijas nokrāsu. Jo neaizmirsīsam to, ka es esmu bijis padaudz ilgi projām no mājām, lai pazītu visus apstākļus visos sīkumos. Bet ar Jums kopā es to darbu gribu uzņemties. Tikai vēl viena lieta. Jums būtu jānodrošina RĪGAS L B D G A NODAĻA kā šīs grāmatas izdevēja, tā viņa tiktu pienācīgi izplatīta, bet citādi viņai rastos ļoti maz pircēju. Lūdzu pārliekat visu to, un ja Jūs varat piekrist manām domām, tad sākat tik vien sūtīt šurp visus tos materiālus, kas Jums ir pie rokas.

Kāpēc nododas tas Rīgas Latviešu Biedrības nams un ko viņa domā tagad darīt?

Tagad mēs nu nākam pie pēdējā punkta. Es izsūtīju vakar no šejienes vienu “šķiņķību” priekš Jums. Braukdams še pa tām muižām, es redzēju saimniekus lietojot visādus sīkus rīkus, kuri ir ļoti parocīgi, bet, cik es zinu, pie mums pavisam sveši. Es tad nu nopirku dažus no viņiem un nosūtu Jums. Varbūt Jūs varat viņus izprovēt un parādīt arī izstādē, varbūt arī citi gribētu vēl pirkt. Aiz šā iemesla es, uzskaitīdams atsevišķos gabalus, pievedīšu arī cenas, lai nu gan vispārīgi šķiņķību cenu nemēdz minēt.

3 “ knīpstangas”, kuras Jūs atradīsat kā ļoti parocīgas,

tās krokodīla cangas maksā vienu dollaru, tās baltās 75 un tās melnās — 65 centi.

1 skrūvju griežamais, kura koks ir cauru vidu un satura 11 dažādus daiktus un maksā 1 dollaru.

1 zāģis ar 3 asmeņiem dzelzs zāģēšanai. Viņš ņem cietāko dzelzi tikpat kā sviestu. Maksā 1 dollaru un asmeņi 10 centu gabalā.

1 “Sazs” svārpstu aukstas dzelzs urbšanai. Uzlej drusku eļļas uz dzelzs un urbj tikpat kā koku. Ņemat parasto urbdrāti. Pie zāģēšanas nevajaga eļļu lietot. Maksā 1 dollaru un 35 centi.

Ar tām krokodila cangām var uzasināt arī skrūvju vindas, ja muteri negribētu pasēt.

Es izsūtīju to kastiņu caur Nobeli Pēterburgā, jo tā Jums būs vismazāk klapatu. Bez tam arī vēl tā sūtīšana man no šejienes par tām 8 mārciņām maksā 4 rubļi vairāk uz Valmieru nekā uz Pēterburgu, un tas Nobels jau laikam padaudz neskaitīsies, viņam jau tik un tā mūžīgi darīšanas uz muitas.

Tas nu gan bija viss, paldievs Dievam, ko es šodien gribēju Jums rakstīt. Es ceru, Jums tā lasīšana neies tik grūti, kā man tā rakstīšana, jo tās ir 5 drukātas lapas.

Ar daudz mīļām labām dienām Jums un Jūsu kundzei. Jūsu K.Ulmanis

Ak tā, Jūs gribat drukāt to priekšnesumu “B L”. Labi, darāt visu kā Jūs atrodat par labu, Jums ir pilna brīvība tai ziņā.

— Rakstāt man tikai, par kādiem jautājumiem Jūs gribētu priekšnesumus.

U.S.A.

Lincoln, Neb.

631 So 11th Street

July 27, 1908.

Mīļais Enzeliņa kgs!

Lai gan tikai nedaudz dienas atpakaļ es norakstīju Jums garu garo vēstuli, tad tomēr man gribas atkal ar Jums parunāties. Jūs rakstāt man, ka Jūsu brālis valodnieks teicis, ka mana valoda esot neesot ļoti smādējama. Man par to, protams, prieks, jo es allaž biju nobēdājies taisni valodas dēļ. Tādēļ es Jūs arī lūdzu atsūtīt man kādas latviešu grāmatas lasīšanai. It sevišķi es būtu pateicīgs visām grāmatām par latviešu valodu pašu. Izņemot Laimiņa gramatiku un Muhlenbach Jautājums III, kuras grāmatas man še ir. Pēdējās dienās es ieskatījos dažos D.V. Nov. izdevumos. (..) tur maz ko varētu līdzēt. Un ja to viņa iztur un Jūs būtu savas rokas piedūruši, kam tad uzkraut visu vainu We Wi Wo — tikai Jums, protams. Jums nu būs pašiem arī savs agronoms. Kā tad stāv ar Zemes izdošanu. Paklausaties, ko Jūs domājat par I.Stradi, kā agronomu. Es domāju, augstākas izglītības viņam gan nav, viņš ir arī dažreiz stūrgalvīgs un paskaļš, bet zināšanas viņam ir labas, arī rakstītājs viņš ir veiklis. Un viņš nāktu bez vārda runas.

Tad vēl es gribēju no Jums ko dzirdēt vienā citā lietā. Kā tas ir ar tiem maniem priekšnesumiem? Sākumā es nebiju nemaz iedomājies, ka tā lieta nāks pie tā lielā zvana. Bet tagad nu tas vispār zināms, man bail, ka tik Jums neceļas kādas nepatikšanas. Ar tām grāmatām tā lieta ir tāda klusāka, bet caur tiem priekšnesumiem es nāku atkal padaudz “ļaužu valodās”. Mani, protams, neviens nevar aizsniegt, bet diezin, vai R.A. Jums ko nepiekar. Tas būtu tad ļoti bēdīgi. Protams, tie priekšlasījumi jau nekā piedauzīga nesatura. Bet Jūs jau tik un tā uzmanīsat to pulsa sitienu. Kad tā Dānijas cūkkopība atnāks, tad iekams Jūs laižat viņu ārā, pārlasāt nopietni tās beigas, tas ir, Hollmana Vārdus un redzat paši, kas ir labāks. Varbūt viņu varētu izlietot bez mana vārda piespraušanas. Jo ja kāds grib strīdu atrast, tas jau visur var piedurties.

Ar daudz labām dienām Jūsu K.U.

Lincoln, Nebraska

August 1, 1908.

Mīļais Enzeliņa kungs!

Es nu nosūtu Jums šodien IENESĪGĀS CŪKKOPĪBAS fotogrāfijas. Viņas izmaksāja man 11 dollaru un 50 centu, Jūs varat atrēķināt to uz man sūtāmām latviešu grāmatām. Es saku to tikai tai nolūkā, lai atturētu Jūs no tā dollara sūtīšanas. Man liekas, tās fotogrāfijas būs labas diezgan klišeju izgatavošanai. Es nosūtu Jums no katra nobildējuma 2 novilkumus, ja viens izputētu, tad aizvien ir otris pie rokas. Nobildējumu lieluma ziņā es Jums nekā neteikšu, to Jūs paši labāk zinat un mākat. Protams, jo lielāki nobildējumi, jo skaistāki viņi arī ir, bet atkal daudz dārgāki. Tikai par 1.nobildējumu es gribētu ko pieminēt. Es biju domājis, ka šo bildi varētu ievietot vienā folijā ar grāmatas titeļa lapu, pār visu lapu. Vai Jūs nedomājat, ka šādai bildei varēt būt ierosinoša nozīme? Tad man par šo bildi ir vēl pavisam ārzemnieciskas domas. Ko Jūs sakat, vai nederētu sludināšanas nolūkā izgatavot sevišķus plakātus pēc vācu parauga, ar lielu šīs cūkas bildi virspusē. Šos plakātus varētu piesūtīt grāmattirgotājiem izkāršanai. Tas būtu laba lieta, bet ja viņa maksā pulka, tad lai Dieva rokā.

Tad man ienāca prātā vēl viena cita doma. Jūs toreiz ziemā runājāt, ka būtu labi, ja grāmatiņa par cūkkopību būtu loksnes 4 liela, tagad Jūs nu būsat saņēmuši viņas saturu un būsat pārsteigti no viņas plašuma. Arī man viņas plašums nepatīk, it sevišķi tādēļ, ka cena būs jāuzliek augsta, kas atkal kavēs viņas izplatīšanos. Bet no otras puses man liekas, ka ievietotās ziņas ir labas un būs patiesi noderīgas mūsu saimniekiem. Kā būtu, ja mēs tagad skaldītu visu to rakstu pušu un izdotu viņu divās daļās? Pirmā daļā varētu ievietot sekošas nodaļas: 1. Cūku ēdināšana un kopšana. 2. Ražojumu izvērtēšana. 3. Cūku kūtis. 4. Cūku slimības. Kopā tas iztaisītu kādas 80 lapas puses un saturs būtu tikai praktisks un katru dienu lietojams. Otrā daļā tad nāktu visas tās lietas, kas stāv sakarā ar cūku audzēšanu un cūkkopības pacelšanu, tā ir, 1. Cūku sugas. 2. Cūku audzēšana. 3. Kā cūkkopība paceļama uz augstāka pakāpiena un padarāma ienesīga. Pielikums — Dānijas cūkkopība. Šis sējums saturētu kādas 100 lapas puses un atrastu lasītājus vairāk progresīvo saimnieku starpā. Tādā vīzē pirmā daļa iznāktu maza praktiska grāmatiņa, kuru katris varētu iegādāties par kādām 35 kapeikām, kamēr otra daļa būtu lielāka un arī dārgāka un atrastu arī tomēr diezgan pircēju, lai gan netik daudz kā pirmā daļa. Bet par to patiesi praktiskās ziņas atrastu daudz lielāku izplatīšanu — vienkārši grāmatiņas lētuma dēļ. Arī otrai daļai izdotai pa sevi būtu savi labumi, par piemēru, mazo grāmatiņu varētu viegli iebāzt kabatā, ņemt līdz pie cūku iepirkšanas, pie cūku apspriešanas u.t.t. Varētu arī abas daļas pēc otrās daļas iznākšanas iesiet kopā un pārdot pa to pašu naudu iesietas, ko maksā abas daļas atsevišķi, bet neiesietas. Ko Jūs domājat par šo lietu? Vai no viņas nāktu kāds labums? Nav arī neiespējams, ka šis pārdalījums galīgi izjauc visu uzņēmumu, tādā vīzē, ka otrā daļa nemaz netop pirkta un tā aizrādījumi par cūkkopības pacelšanu paliek tikai plauktos, kamēr nopirkti reizē ar citām ziņām, viņi atrastu varbūt lielāku izplatīšanu un panākumi, zīmējoties uz mūsu cūkkopības pacelšanu, būtu labāki. Tā kā nu Jūs visas šās lietas un apstākļus pazīstat un pārredzat daudz labāk nekā es un Jums tagad ir arī piedzīvojumi grāmatu pārdošanā, tad es visu atstāju Jūsu ziņā. Kā Jūs darīsat, tā būs labi. — Lai vēlāk neceltos nekādi kavējumi, tad es tomēr nosūtīšu Jums rokrakstu ar dubultu iedalījumu.

Es vakar saņēmu IENESĪGAS PIENSAIMNIECĪBAS 9. un 10.loksnes. Gods korektoram, nav nevienas tādas kļūdas, uz kuru vajadzētu lasītājiem sevišķi aizrādīt. Man ir tāda sajūta, itkā tā grāmata tagad taisni būtu iznākuse. Cerēsim, ka viņai neies daudz sliktāk kā pirmajam izdevumam.

IENESĪGAS CŪKKOPĪBAS pārrakstīšana mani bendē pavisam nost. Pārrakstītas ir tagad tikai 73 lapas puses un jaunnedēļ man jābrauc uz Viskonsinu. Bez tam man ir arī šādi tādi citi darbi vēl.

Ar daudz mīļām labām dienām Jūsu kundzei un Jums es palieku

Jūsējais K.Ulmanis

L. 8./8.1908.

Mīļais Enzeliņa kungs! —

Es nosūtu Jums še vienu novilkumu — Cūkkopības pacelšana u.t.t. — Jūs dabūsat jaunnedēļ kopā ar grāmatas rokrakstu vēl 3 novilkumus. Šo vienu es nosūtu iepriekš un neapdrošinātu, lai Jūs varētu saņemt viņu vēl iepriekš Jūsu izstādes. Dažas dienas atpakaļ es nosūtīju Jums — Pareizās cūku sugas izvēle un ieaudzināšana — arī tas sūtījums sasniegs Jūs iepriekš izstādes. — No grāmatas es esmu pārrakstījis nu jau 126 lapas puses. Kad jel es vienreiz varētu viņu pabeigt.

— Es saņēmu Jūsu karti. Tā ziņa par to “abstraktu” izplatās vairāk nekā man tas patīk. Būtu labi, ja varētu izzināt, kas tad tur īsti ir tas abstraktais. Es nevaru tai priekšlasījumā nekā abstrakta iedomāties — taisnība, viņš satura īsā formā daudz lietas, kuras dažiem ir varbūt jaunas — bet tādēļ vien jau nevar viņu nosaukt par “abstraktu”. Vai Jūs nevarētu tai biedrībā pieprasīt, viņi jau tik un tā zinās, kur tā vaina. Man tas būtu liels labums, jo tad es mācētu izsargāties no līdzīgām kļūdām nākotnē. — Ko dara Ienesīga Piensaimniecība?

Ar daudz sveicieniem Jūsu K.Ulmanis

Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas Misiņa bibliotēkas darbinieki izskatīja gan savus fondus, gan bibliotēkas arhīvu, un galvenā bibliotekāre Gunta Jaunmuktāne nolika uz galda nelielu kaudzīti tā laika censoņu sarakstīto grāmatu. Vakardienas “LV” numurā sākām publicēt to titullapas. Diemžēl, nav vēl mūsu rīcībā dažu grāmatu pirmizdevumu, kuras savās vēstulēs piemin pats Kārlis Ulmanis. Taču laimīgā kārtā ir viņa pārstrādātie un paplašinātie izdevumi.

K.Ulmanis ļoti bieži atsaucas uz laikabiedru grāmatām un iesaka tās lasītājiem. Ieskatam — 1908.gadā Valmierā izdotās K.Ulmaņa grāmatas “Ienesīga piensaimniecība” ievads.

“Latvijas Vēstneša” publikācija.

Dr. Sigizmunds Timšāns, “LV” informācijas redaktors