NOZARU ZIŅAS

Mežs un Valsts meža dienests pārmaiņu vidū

Šovasar turpinājās reorganizācija meža nozares pārvaldē. Līdz šim bija mežu valsts ministrs Zemkopības ministrijā, bet Andra Šķēles pēdējā valdībā tāds amats jau vairs nebija paredzēts. Valsts meža dienests ilgāku laiku bija bez vadības, un tikai jūnijā par valsts galveno virsmežzini un Valsts meža dienesta vadītāju atbilstoši Ministru kabineta 22. aprīlī apstiprinātajam Valsts meža dienesta nolikumam tika iecelts Arnis Melnis. Arnis Melnis pirms tam strādāja Latvijas — Somijas kopuzņēmumā “Silva” par izpilddirektoru. Drīz tika izsludināts konkurss, un par valsts sekretāra vietnieku meža jautājumos Zemkopības ministrijā kļuva Arvīds Ozols, kurš vairākās valdībās (arī Andra Šķēles priekšpēdējā valdībā) pildīja meža valsts ministra pienākumus. Ministru kabinets 1997. gada 26. jūnijā izdeva rīkojumu Nr.314 “Par valsts meža dienesta reorganizāciju” un Zemkopības ministrija 15. jūlijā — rīkojumu Nr.404-p “Par izmaiņām ministrijas centrālā aparāta struktūrā”, un tā Zemkopības ministrijā tiek veidots Meža departaments, bet Valsts meža dienests — reorganizēts. Žurnāliste Mudīte Paegle, tiekoties ar Arvīdu Ozolu un Arni Melni, iztaujāja viņus par notiekošajām pārmaiņām.

A.Ozols: Valsts meža dienesta centrālā aparāta reorganizācijā veikts pirmais posms dažādu funkciju nodalīšanai. Valstī meža nozarē mēs varam izdalīt četras pamatfunkciju grupas. Pirmā — meža politikas izstrāde un likumdošanas izveidošana, lai nodrošinātu, ka šo politiku var arī realizēt. Otrā — valstij ir jāuzrauga, lai šie likumi tiktu ievēroti un, ja kāds to nedara, viņa darbība jāaptur. Valsts ir un arī turpmāk būs lielākais meža īpašnieks, tātad kādam par šo īpašumu ir jārūpējas. Un valstij ir arī jāatbalsta cilvēki, privāto mežu īpašnieki, lai tie varētu sekmīgi darboties un šo pašu valsti nodrošināt. Izveidojot Zemkopības ministrijā Meža departamentu (par štata vietu pārcelšanu no Valsts meža dienesta tika izdots īpašs Ministru kabineta rīkojums), šim departamentam uzdots realizēt vispirms pirmo funkciju, tas ir, meža politikas un likumdošanas izstrādi.

(Deklarācijā par Ministru kabineta iecerēto darbību (“Latvijas Vēstnesis”, 7.08.97.) 2.2. sadaļas 7. punkts paredz: “Līdz 1998. gada 1. janvārim izstrādāt visu īpašnieku mežiem kopēju Latvijas meža politikas koncepciju. Atjaunot mežu valsts ministra posteni.” 8.punktā teikts: “Nodrošināt Latvijas līdzdalību Eiropas Savienības meža politikas izstrādē un Latvijas meža likumdošanas harmonizāciju ar Eiropas Savienības un citiem starptautiskajiem tiesību aktiem.” Aut.)

— Likumos, diemžēl ir daudz pretrunu. Kā panākt, lai likumprojekti un pēc tam likumi būtu kvalitatīvāki?

A.Ozols: Pēc Latvijas Republikas atjaunošanas likumdošana tika izstrādāta pēc principa “lai vispār būtu”. Arī tad, kad es sāku strādāt, likumdošanā bija daudz “caurumu”, kas reizēm bija “jāaizbāž”, lai jautājums vispār tiktu regulēts. Izstrādājot meža politiku, esam nonākuši jaunā attīstības posmā. Tā jau ir kopējās sistēmas, respektīvi, virsbūves radīšana. Kad tas būs izdarīts, varēsim likumus salikt šajā struktūrā. Lai visi likumi būtu saskaņoti, vajadzīgs vienots metrmērs. Meža apsaimniekošanas pamatprincips paredz saglabāt meža ilglaicīgās un ekosistēmas funkcijas. Tāpēc nevar un nedrīkst orientēties tikai uz šīsdienas interešu ātru apmierināšanu. Jo saskaņā ar ekonomiskajām interesēm vienmēr vajag tūlīt un visu. Pretsvaram otros svaru kausos jābūt politikai, kas paredz ilglaicīgos principus. Protams, tie nebūs tikai Meža departamenta darbinieki, kas izstrādās likumprojektus un meža politiku. Taču departamenta cilvēki būs tie, kas koordinēs visas darbības, rīkos konsultācijas, pieaicinās darba grupā speciālistus, lai tiklab šī politika, kā arī likumi būtu labi un darboties spējīgi. Meža departaments koordinēs arī šo atbalsta funkciju. Departamenta statusu nosaka likums par ministrijas iekārtu, un tā ir ministrijas pamatstruktūrvienība. Galvenos uzdevumus, kas izriet no meža politikas sadaļas, nosaka pati meža politika. Departamenta darbību reglamentē Zemkopības ministrijas Meža departamenta nolikums, kas apstiprināts 1997. gada 18. jūlijā.

(Rīkojums Nr.229 paredz, ka Meža departamenta direktora funkcijas pilda valsts sekretāra vietnieks meža jautājumos A.Ozols. Aut.)

— Kas paredzēts šajā nolikumā, kā jūs veidojat struktūru atbilstoši šiem galvenajiem uzdevumiem?

A.Ozols: Departamentā veidojam divas nodaļas: Meža politikas un tiesību aktu nodaļu un Ekonomiskās analīzes un informācijas nodaļu. To nepieciešamību nosaka funkcijas. Arī starptautiskie sakari valstu un starptautisko organizāciju līmenī, kas ir ļoti nepieciešami, ņemot vērā to, ka valsts meža produktu tirgus pārsvarā ir ārpus Latvijas. Tās ir sabiedriskās attiecības, t.i., sabiedrības informēšana, sabiedriskās domas analīze un citi līdzīgi jautājumi.

— Jūs minējāt arī kontroli, tātad Mežu un medību valsts inspekcija vairāk pakļausies jums?

A.Ozols: Mežu un medību valsts inspekcija pašlaik ir Zemkopības ministrijas pakļautības iestāde, un tās uzdevumi ar šo reorganizāciju nemainās, jo inspekcija strādā saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātu nolikumu. Un šis nolikums, lai arī ne perfekts, manuprāt tomēr nav slikts. Bet inspekcija nav vienīgā, kas veic kontroli. Tai ir divi pamatuzdevumi: pirmais — kontrolēt kontrolētājus, jo jebkurā gadījumā nepieciešama nozares kontrole, jāveic arī budžeta izlietojuma revīzijas un otrais — medību inspekcija, kas arī vienmēr ir bijis aktuāls jautājums. Pat ja Valsts meža dienests strādā ļoti labi, šī problēma diezin vai tuvākajā laikā zaudēs aktualitāti.

— Vai tas nozīmē, ka departamentā būs vēl kādi cilvēki, kas nodarbosies tieši ar kontroles jautājumiem?

A.Ozols: Es domāju, ka ar kontroli nodarbosies Mežu un medību valsts inspekcija kā izpildorgāns, kontroles funkciju veikšana un likuma realizācija ir Valsts meža dienesta un tā struktūru pienākums. Departaments speciālu kontroles struktūru neveidos.

— Valsts Meža dienesta nolikuma 22. punktā teikts, ka Meža dienests savas kompetences ietvaros izvērš starptautisko sadarbību. Starptautiskie sakari ir arī Zemkopības ministrijas Meža departamenta ziņā. Arī statistika ir gan vienam, gan otram. Vai nebūs dublēšanās?

A.Ozols: Veidojot jaunu struktūru, iepriekš jāparedz, lai nebūtu dublēšanās, lai struktūras viena otru papildinātu. Piemēram, starptautiskie sakari ir dažāda līmeņa. Ir tādas organizācijas un procesi, kuros pārstāvētas valstu valdības, taču šis nav vienīgais starptautisko aktivitāšu līmenis. Sakarus uztur dažādu valstu radniecīgas organizācijas. Līdz šim mums bijuši sekmīgi starptautiskās sadarbības projekti, kas jau tiek realizēti, teiksim tā — operatīvā līmenī. Un tas viss jau ir Valsts meža dienesta kompetencē.

A.Melnis: Valsts meža dienests ir tā vieta, kur dzimst informācija tieši par mežsaimniecību un tiem procesiem, kas notiek reģionos. Tā kā mēs viens otru papildināsim, esam ieinteresēti, lai mūsu sadarbība būtu sekmīga.

— Acīmredzot arī likumprojekti savu ceļu var sākt Valsts meža dienestā.

A.Ozols: Nav lietderīgi nokomplektēt absolūti visus speciālistus, kuri atbildētu pilnīgi par visu, kas notiek mežā un kas to ietekmē, un to arī nevar izdarīt. Šīs likumdošanas izstrādes koordinācija būs Meža departamenta ziņā, taču ceram, ka Valsts meža dienesta speciālisti mums aktīvi palīdzēs. Un ne tikai viņi. Mums ir mežzinātne, ir augstskola, ir dažādas meža nozaru asociācijas. Departamenta uzdevums ir šo intelektuālo potenciālu savākt kopā kāda produkta radīšanai.

— Valsts meža dienestā līdz šim bija divi departamenti — Meža departaments un Meža izmantošanas attīstības departaments. Tā kā Zemkopības ministrijā tagad ir izveidots Meža departaments, Valsts meža dienesta struktūra tiek mainīta. Kāda tā būs?

A.Melnis: Valsts meža dienesta centrālā aparāta reorganizācija sākās jūnija beigās un tika pabeigta līdz augusta sākumam. Protams, tāds nosaukums kā departaments jaunajā struktūrā vairs nav paredzēts. Ir sešas daļas, kuras veiks visas 22 funkcijas, kas paredzētas Valsts meža dienesta nolikumā. Ir noticis konkurss, un varu nosaukt arī šo daļu vadītājus. Meža izsniegumu un līgumu daļu jau vada Rihards Melnis (nav A.Meļņa radinieks — aut.), Meža apsardzības, aizsardzības un kontroles daļu — Arnis Gertners, Meža apsaimniekošanas daļu — Uldis Georgs Gavrilovs, Juridisko un personālo daļu — Ligita Pundiņa, Finansu un uzskaites daļu — Gunta Vilciņa un Attīstības, atbalsta un informācijas daļu — Roberts Strīpnieks. Par manu vietnieku sācis strādāt Aigars Dudelis. Roberts Strīpnieks un Aigars Dudelis līdz šim bijuši mežziņu amatos un arī labi pārzina to, kas reāli notiek mežā. Negribu teikt, ka citi speciālisti to varētu nezināt, bet Aigars Dudelis un Roberts Strīpnieks ikdienas saskarsmē ar vietējiem iedzīvotājiem un uzņēmējiem bijuši šajā līmenī esošajām problēmām vistuvāk. Taču šī ir centrālā aparāta reorganizācija, un reģionālajās struktūrvienībās šobrīd nekāda strauja vai plānota reorganizācija nav paredzēta.

— Ja mēs runājam par šiem 22 uzdevumiem, kas paredzēti Valsts meža dienesta nolikumā, to pamatā ir funkcijas, kas līdz šim bija Meža departamenta pārziņā. Kas paliek no tā, kas bija Meža izmantošanas attīstības departamenta ziņā? Piemēram, kas atbildēs par celulozes rūpnīcas celtniecību?

A.Ozols: Principā šis projekts nebija tieši departamenta pārziņā, taču, kā es jau minēju, jaunizveidotajā Zemkopības ministrijas departamentā ir paredzēta nodaļa, kam jānodarbojas tieši ar ekonomisko analīzi, statistiku un informāciju. Un tās uzdevums ir analizēt tos procesus, kas notiek jau ārpus meža. Kā dažādie meža produkta pārstrādes posmi un šis tirgus veidojas, kādas tendences tur valda. Ir svarīgi, lai informācija plūstu nevis vienā, bet gan abos virzienos. Lai šo informāciju varētu saņemt no privātā sektora un lai arī privātais sektors saņemtu to informāciju, kas nav konfidenciāla un neattiecas uz atsevišķu cilvēku individuāli, lai ar to informāciju, kas ir valsts rīcībā, sekmētu saimniecisko darbību. Šie uzdevumi ir Ekonomiskās analīzes un informācijas daļas kompetencē.

— Tātad departaments plašāk pārraudzīs tos procesus, kas notiek ap mežiem Latvijā. Tautā ir dažādi viedokļi. Pēteris Vasariņš, piemēram, uzskata, ka Latvijas meži tiek izlaupīti. “Tuvāk iedziļinoties un salīdzinot to, kas notiek mūsu mežos, esmu secinājis, ka tā tālāk strādāt mežos nedrīkst,” saka pensionētais mežsargs Jānis Amatnieks no Ogres rajona. Viņš uzskata, ka mežs netiek saglabāts kā ekosistēma. Pensionētais LLU Meža fakultātes docents Jānis Cīrulis no Jelgavas raksta, ka mežizstrādes privatizācija nav attaisnojusies. Tieksmē pēc lielās peļņas mežos saradies daudz kokmateriālu sagatavotāju un tirgotāju. 1996. gada 1. janvārī bijušas reģistrētas 31 328 šādas firmas un 900 firmas, kas nodarbojas ar kokmateriālu eksportu. Cīruļa kungs raksta, ka šie saimniekotāji palikuši parādā valsts budžetam un pašvaldībām 2 miljonus latu nodokļu veidā. Meļņa kungs, jūs vairākkārt esat izteicies, ka gribat, lai sistēma būtu sakārtota, lai visi, kam nodokļi jāmaksā, tos arī godīgi maksātu. Lai nevarētu pārstrādāt zagtu koksni, lai tiktu sakārtota obligātā dokumentācija un prasības būtu tādas, kas nepieļautu nelikumības. Taču, šķiet, daudzi jautājumi varētu būt Finansu ministrijas ziņā. Valsts meža dienesta nolikumā, par uzdevumiem runājot, ir teikts, ka dienests tos veic savas kompetences ietvaros. Taču rūpe par finansu un uzskaites dokumentācijas sakārtošanu jūsu nolikumā nav paredzēta. Vai neiznāks tā, ka sacīsit, tas uz mums neattiecas un atmetīsit ar roku?

A.Melnis: Es šajā amatā nonācu nevis no dienesta, bet gan no privātas struktūras, un diezgan labi zinu, kas notiek reālajā dzīvē. Esmu pārliecināts, ka godīgi uzņēmēji, godīgas juridiskas firmas, godīgas privātpersonas ir ieinteresētas, lai spēles noteikumi būtu sakārtoti. Jo pretējā gadījumā mēs nonākam situācijā, kad godīgs, legāls bizness nespēj attīstīties. Manuprāt tas atbilst visas sabiedrības interesēm. Jūs teicāt, ka tas nav mūsu kompetencē un mēs varam nelikties ne zinis. Es domāju, ka tā nebūs. Neviens mums neliedz savas kompetences ietvaros sadarboties ar citiem dienestiem, vai tas būtu Zemes dienests, vai Valsts ieņēmumu dienests. Un tā tam arī jābūt. Tur ir liels darbs darāms. Šodien mēs visi vadāmies no emocijām un nezinām reālo situāciju. Nav argumentu. Vai tie ir privātie, vai valsts meži, kas ir vislielākā vērtība? Mēs nezinām, kāds labums no tā ir sabiedrībai. Neviens to nevar pateikt skaitļu valodā. Ir svarīgi noteikt, kāds meža apsaimniekošanas veids ir labāks. Lai argumentēti un pamatoti izanalizētu, kāds valsts meža apsaimniekošanas veids ir labākais, ar bijušā Ministru prezidenta Andra Šķēles rīkojumu izveidota darba grupa (es esmu iecelts par šīs grupas vadītāju). Šajā grupā strādā arī Zemkopības ministrijas Meža departamenta Ekonomiskās analīzes un informācijas nodaļas vecākā referente Gunta Aizpure, Valsts meža dienesta Meža izsniegumu un līgumu daļas vadītājs Rihards Melnis, Valsts ieņēmumu dienesta Informātikas pārvaldes Nodokļu maksātāju uzskaites daļas priekšniece Mellija Jevdakova un Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes direktora vietnieks, Nodokļu metodikas daļas priekšnieks Gundars Zaķis. Noteikts, ka darba grupai līdz 1997. gada 28. novembrim jāizvērtē valsts meža apsaimniekošanas efektivitāte un jāiesniedz Ministru kabinetam izskatīšanai ziņojums par valsts meža apsaimniekošanas modeļa tālāku optimizāciju.

(Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību, 2.2. sadaļa:

“9. Izstrādāt valsts meža nomas ekonomisko un tiesisko pamatojumu.

10. Valsts mežā institucionāli nodalīt saimniecisko operāciju veikšanu no valsts pārvaldes un likumdošanas uzraudzības.

11. Saglabāt valsts īpašumā mežus atbilstoši to stāvoklim 1940. gada 21. jūlijā, pieļaujot atsevišķu zemnieku saimniecībām piegulošu nelielu nogabalu privatizāciju.” “Latvijas Vēstnesis”, 7.08.97. Aut.)

Mudīte Paegle

Vēlreiz

par sauszemes transportlīdzekļu

īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu

Sakarā ar to, ka masu informācijas līdzekļos pēdējā laikā ir parādījušies plaši materiāli par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu, vēlamies konkretizēt šīs problēmas svarīgākos jautājumus.

Ceļu policijas darbiniekiem saskaņā ar Ceļu satiksmes noteikumiem ir tiesības apturēt transporta līdzekli tikai šo noteikumu pārkāpuma gadījumā. Tas nozīmē, ka Ceļu policijas darbinieki var pārbaudīt apdrošināšanas polises esamību tikai gadījumos, ja transportlīdzekļa vadītājs ir pārkāpis Ceļu satiksmes noteikumus vai arī ir noticis ceļu satiksmes negadījums.

Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likums arī neparedz Ceļu policijas darbiniekiem tiesības apturēt transportlīdzekli, lai pārbaudītu tikai īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas esamību, kuru apliecina apdrošināšanas polise. Ceļu policijas darbinieki varētu pārliecināties par izdarīto transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu pēc vienota parauga uzlīmēm.

Ceļu satiksmes noteikumi paredz, ka uz Latvijas Republikā reģistrēta transportlīdzekļa jābūt noteikta parauga vizuālajai informācijai (uzlīmēm) par izdarīto valsts tehnisko apskati un transportlīdzekļa īpašnieka (turētāja) civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu.

Taču šobrīd nav sakārtota normatīvo aktu bāze, kas regulē šo uzlīmju izsniegšanas kārtību. Tādēļ 25.08.1997. iekšlietu ministrs Ziedonis Čevers nosūtīja vēstuli satiksmes ministram Vilim Kroštopanam ar lūgumu sekmēt Ministru kabineta noteikumu projekta izstrādi un pieņemšanu, kas nosaka kārtību, kādā tiks izsniegtas iepriekšminētās uzlīmes. Kamēr nav pieņemti Ministru kabineta noteikumi par uzlīmju izsniegšanas kārtību, ceļu policistiem nav likumīga pamata apstādināt transportlīdzekļus tikai, lai pārbaudītu apdrošināšanas polises esamību. Šodien Ministru kabinetam ir iesniegts iepriekšminēto noteikumu projekts.

Tātad, neapturot transportlīdzekļus, lai pārbaudītu polises esamību, Ceļu policijas darbinieki stingri ievēro likumu, nevis to pārkāpj jeb vispār nepilda, kā to pēdējā laikā uzsvēruši vairāki masu informācijas līdzekļi.

Iekšlietu ministrijas preses centrs