Valsts subsīdijas —

tikai skolotiem zemturiem

Zemkopības ministra Andra Rāviņa preses konferencē

Vakar, 18.septembrī, preses konferencē zemkopības ministrs Andris Rāviņš informēja par dažām būtiskākajām šībrīža aktivitātēm Zemkopības ministrijā. Kā vienu no svarīgākajām ministrs atzīmēja šonedēļ Ministru kabinetā konceptuāli atbalstīto Lauku attīstības projektu. Tā īstenošanai paredzēts 25 miljonu ASV dolāru kredīts no Pasaules bankas. Šī ir otrā Pasaules bankas kredītlīnija, kas domāta lauku uzņēmēju kreditēšanai, jaunu darbavietu radīšanai laukos. “Šī summa ir pietiekami liela un pietiekami stabila, lai veicinātu jaunu darbavietu attīstību laukos,” uzsvēra ministrs.

Savukārt par valdības sēdē akceptēto likumprojektu “Par valsts budžetu 1998.gadam” zemkopības ministrs sacīja, ka, protams, varēja vēlēties vēl daudz. Bet kopumā Zemkopības ministrijas izstrādātie priekšlikumi budžeta projektā ir ņemti vērā. Būtiski, ka tiks ievērotas Lauksaimniecības likuma prasības — piešķirt subsīdijas lauksaimniecībai 3 procentu apmērā no valsts kopbudžeta. Pēc aprēķiniem nākamgad lauku vajadzībām tiks vairāk nekā 17 miljoni latu.

A.Rāviņš atzīmēja, ka šis, iespējams, būs pirmais gads, kad Latvijas iedzīvotājiem pietiks pašu izaudzēto pārtikas kviešu. Līdz 15.septembrim no visa nepieciešamā daudzuma (160 tūkstoši tonnu) iepirktas pārstrādei un glabāšanai 111 tūkstoši tonnu, valsts rezervei — 24 tūkstoši tonnu pārtikas kviešu. Speciālisti prognozē, ka varētu nepietikt ap 25—30 tūkstošiem tonnu rudzu.

Joprojām ir problēmas ar daudzu pārstrādes uzņēmumu nesamaksātajiem parādiem produkcijas ražotājiem. Kā vienu no lielākajiem parādniekiem ministrs minēja akciju sabiedrību “Rīgas miesnieks”. Šajā uzņēmumā parādu kalns nesarūk, bet turpina palielināties. Pēc ministrijā esošajām rajonu lauksaimniecības departamentu ziņām, līdz 1.jūlijam “Rīgas miesnieks” zemniekiem bija parādā ap 360 tūkstošiem latu. Šobrīd tiek precizēta parāda summa un lemts par pieteikuma sagatavošanu tiesai par parāda piedziņu. Visai iespaidīga “parādsoma” — ap 50 tūkstošiem latu — ir arī Saldus gaļas kombinātam. A.Rāviņš piebilda, ka rajonu lauksaimniecības departamenti ir ierosinājuši kopā ap 170 dažādu lietu par parādu piedziņu. Daudzos gadījumos vajagot tikai sagatavot pieteikumu tiesai un parādniekiem nauda “nezin no kurienes” atrodas.

Nereti Zemkopības ministrija ir saņēmusi pārmetumus — pārāk maz ir darīts zemnieku izglītības veicināšanā: zemniekam nav lauksaimniecības izglītības un neesot arī, kur to apgūt. Ir noskaidrots, ka ap 70—80 procenti zemnieku pat nevēlas saņemt konsultācijas un ieteikumus saimniekošanai. Jācer, ka situācija drīz mainīsies, jo turpmāk valsts subsīdijas saņems tie zemnieki, kuri pierādīs, ka ir ieguvuši pamatzināšanas lauksaimniecībā. Tie, kuriem nav šobrīd lauksaimniecības izglītības dokumenta, varēs to iegūt divos veidos — noliekot eksterna eksāmenu vai apmeklējot kursus un nokārtojot ieskaiti. Pēc eksāmena nokārtošanas izsniegs kvalifikācijas apliecību. Tas atvieglos saimniekošanai nepieciešamo subsīdiju saņemšanu. Lauksaimniecības konsultāciju centra speciālisti pašlaik izstrādā mācību programmu (116 mācību stundas) zemniekiem. Mācību programmā iekļauti ekonomikas, augkopības, lopkopības un citu nozaru pamati. Zemturu mācības paredzēts sākt decembrī, tās ilgs līdz sējas laikam.

Šajā mācību gadā uzsāktas arī vairākas jaunas izglītības programmas lauksaimniecības mācību iestādēs. Latvijas un Vācijas kopprojekta ietvaros izstrādāta un ieviesta izglītības programma “Uzņēmējdarbība lauksaimniecībā”. Šo programmu audzēkņi apgūs Vecbebru, Priekuļu, Smiltenes un Saulaines lauksaimniecības tehnikumos.

PHARE projekta ietvaros izstrādātas un ieviestas šādas jaunas izglītības programmas: “Komercdarbība ar specializāciju agrobiznesā”, “Lauksaimniecība ar specializāciju lauku tūrismā”, “Zemkopis ar specializāciju mežkopībā” un “Pārtikas produktu ražotājs ar specializāciju piena un gaļas produktu ražošanā, ēdienu gatavošanā”.

Jāatzīmē, ka šogad lauksaimniecības izglītību apgūt uzsāka 12 410 audzēkņu. Latvijas Lauksaimniecības universitātē par valsts finansējumu studijas uzsākuši 750 studenti, 165 maģistranti un 35 doktorandi. Vislielākais konkurss bija Ekonomikas fakultātē, uz vienu vietu astoņi pieteikumi, bet Lauksaimniecības studiju programmā konkursa nebija vispār.

Dagnija Muceniece