• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Latvijas Republikas politiskās organizācijas. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 19.09.1997., Nr. 232/235 https://www.vestnesis.lv/ta/id/44926

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Politiskās organizācija apvienība Liepājas attīstībai

Vēl šajā numurā

19.09.1997., Nr. 232/235

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Latvijas Republikas politiskās organizācijas

Saskaņā ar likuma

“Par sabiedriskajām organizācijām

un to apvienībām” 48. pantu

Politiskās organizācijas (partijas), kas reģistrētas Latvijas Republikas Tieslietu ministrijā

Demokrātiskā partija

“Saimnieks”

Valsts reģistra Nr. PO–022 Reģ. 22.06.1995.

Statūti

Apstiprināti ar apvienošanās kongresa lēmumu.

1995. gada 29. aprīļa protokols

Demokrātiskā partija “Saimnieks” izveidota 1995. gada 29. aprīlī, apvienojoties Demokrātiskajai partijai un partijai “Saimnieks”.

1. Vispārīgie noteikumi

1.1. Demokrātiskā partija “Saimnieks” (saīsināti DPS) ir Latvijas Republikas pilsoņu un pastāvīgo iedzīvotāju brīvprātīga apvienība, ko tie izveidojuši, pamatojoties uz politisko mērķu kopību, lai darbotos tautas politiskās gribas veidošanā un paušanā un ietekmētu valsts varas un pārvaldes darbības virzību.

1.2. DPS darbības pamatmērķi ir Latvijas neatkarības un tās demokrātiskās iekārtas tālāka nostiprināšana, tiesiskas valsts veidošana, saskaņas sekmēšana starp dažādām iedzīvotāju grupām un slāņiem, politiskās stabilitātes un ekonomiskās augšupejas veicināšana Latvijas sociālajam un kultūras uzplaukumam.

Sīkāk DPS mērķi izklāstīti tās Programmā.

1.3. Demokrātiskās partijas “Saimnieks” uzdevumi ir:

1.3.1. apvienot kopējā politiskā darbībā Latvijas pilsoņus un pastāvīgos iedzīvotājus, kuri piekrīt DPS Programmai un darbībai;

1.3.2. piedalīties Saeimas un vietējo pašvaldību vēlēšanās, izvirzot kandidātus un ar ievēlēto deputātu un pārstāvju starpniecību piedalīties valsts un pašvaldību politikas veidošanā;

1.3.3. aizstāvēt tautas politiskās, saimnieciskās, sociālās un kulturālās intereses un vajadzības valsts un sabiedriskajā dzīvē;

1.3.4. izstrādāt un ierosināt likumu un citu normatīvo aktu projektus, kas aizstāvētu ikviena cilvēka intereses un uzlabotu likumdošanu;

1.3.5. sekmēt katra cilvēka aktīvu piedalīšanos politiskajā, saimnieciskajā, sabiedriskajā un kultūras dzīvē, nopietnu vērību veltot jaunatnes iesaistīšanai sabiedriskajā darbībā;

1.3.6. sniegt saviem biedriem konsultatīvu juridisku palīdzību un politisku atbalstu.

1.4. DPS darbība aptver visu Latviju, tās centrālās institūcijas atrodas Rīgā.

1.5. DPS ir zīmogs ar partijas nosaukumu valsts valodā, sava simbolika, kuru apstiprina kongress.

2. Partijas biedri

2.1. Par DPS biedriem var būt Latvijas Republikas pilsoņi, kā arī pastāvīgie iedzīvotāji, kas nav citas valsts pilsoņi, neatkarīgi no dzimuma, tautības, reliģiskās pārliecības. Par biedriem var būt personas, kas sasniegušas 18 gadu vecumu un kuras atzīst DPS Programmu un Statūtus, apsolās ievērot partijas lēmumus un veicināt tās mērķu sasniegšanu. Par partijas biedriem nevar būt citu politisku partiju biedri un tādu politisku organizāciju biedri, kuru mērķi un uzdevumi ir pretrunā ar DPS mērķiem un uzdevumiem.

2.2. Pie partijas, tās nodaļām un kopām var veidoties atbalstītāju grupas, klubi, fondi, dāmu komitejas, jaunatnes organizācijas u.tml. Šīm organizācijām nav obligāti partijas lēmumi.

2.3. Biedrus uzņem ar kopas sapulces, nodaļas vai centrālās valdes lēmumu, pamatojoties uz rakstisku iesniegumu un divu partijas biedru rekomendāciju. Tajās pilsētās un rajonos, kur nodaļas vai kopas nav nodibinātas, biedrus uzņem ar partijas centrālās valdes lēmumu. Iestājoties partijā, DPS biedriem jāaizpilda noteikta parauga uzskaites kartītes, bet centrālā valde vai nodaļas valde izsniedz biedra kartes. Biedru uzskaites dokumenti glabājas centrālajā valdē.

2.4. Partijas biedra pienākumi ir:

2.4.1. ievērot DPS Statūtus un tās vadošo institūciju lēmumus.

Partijas biedram nav tiesību darboties pret vairākuma pieņemtajiem lēmumiem, bet var nepiedalīties to izpildē, ja tie ir pret viņa uzskatiem;

2.4.2. katru gadu nomaksāt biedru naudu;

2.4.3. veicināt partijas Programmas īstenošanu un partijas mērķu sasniegšanu;

2.4.4. līdzdarboties partijas nodaļā, kopā vai citās institūcijās.

2.5. Demokrātiskās partijas “Saimnieks” biedra tiesības ir:

2.5.1. piedalīties savas nodaļas un kopas darbā, uzstāties to sapulcēs;

2.5.2. iepazīties ar visiem partijas institūciju lēmumiem un saņemt informāciju par partijas darbību;

2.5.3. iesniegt partijas institūcijām un kopām priekšlikumus un ierosinājumus par DPS darbību. Partijas institūcijām un kopām ir jāizskata šie priekšlikumi un ierosinājumi un jādod atbilde;

2.5.4. piedalīties visu partijas institūciju sēdēs un sanāksmēs, kas nav pasludinātas par slēgtām;

2.5.5. pārsūdzēt jebkuras DPS institūcijas (izņemot kongresa) lēmumu, ja tas skar viņu;

2.5.6. apvienoties frakcijās un, uzstājoties partijas institūciju sēdēs, kā arī publicējoties partijas vai citos masu informācijas līdzekļos, paust frakcijas uzskatus. Frakciju darbība nevar būt pretrunā ar DPS Programmu un Statūtiem;

2.5.7. katram DPS biedram ir tiesības jebkurā brīdī brīvi izstāties no DPS, iesniedzot rakstisku iesniegumu par izstāšanos.

2.6. Demokrātiskās partijas “Saimnieks” biedru var izslēgt, ja viņš:

2.6.1. vienu gadu vai ilgāku laiku ir pārtraucis kontaktus ar partiju;

2.6.2. vienu gadu vai ilgāku laiku nav nomaksājis biedru naudu;

2.6.3. ar savu darbību vai uzvedību kaitē DPS mērķiem;

2.6.4. darbojas pret DPS institūciju lēmumiem;

2.6.5. pieļāvis nopietnus valsts likumu pārkāpumus.

2.7. DPS biedrus var izslēgt no partijas ar kopas sapulces, nodaļas vai centrālās valdes lēmumu. DPS biedrs lēmumu par savu izslēgšanu var pārsūdzēt partijas augstākā instancē.

3. Partijas vadība

3.1. DPS vadošās institūcijas ir kongress, dome, valde un revīzijas komisija.

3.2. Kongress ir augstākais DPS lēmējorgāns. Tikai kongress ir tiesīgs:

3.2.1. apstiprināt DPS Statūtus un Programmu un izdarīt tajos grozījumus;

3.2.2. ievēlēt domi, partijas priekšsēdētāju, tā vietnieku (–us), revīzijas komisiju, noklausīties pārskatus par šo institūciju un partijas priekšsēdētāja darbību;

3.2.3. apstiprināt ziņojumus par partijas budžeta izpildi, noteikt biedru naudas apmērus;

3.2.4. noteikt partijas politikas pamatlīnijas.

3.3. Kārtējos kongresus reizi pusotrā gadā sasauc dome. Kongresā ievēlēto partijas vadošo institūciju pilnvaru laiks ir 1,5 gadi.

Ārkārtējos kongresus sasauc dome pēc savas iniciatīvas, kā arī pēc revīzijas komisijas vai vienas trešdaļas nodaļu rakstiska pieteikuma.

Ja dome kongresu nesasauc viena mēneša laikā pēc šāda pieprasījuma saņemšanas, tad to izdara revīzijas komisija.

3.4. Kongresa delegātus ievēlē nodaļu vai kopu sapulces, vai reģionālās konferences pēc domes apstiprinātām pārstāvniecības normām. Katrai nodaļai un kopai jābūt pārstāvētai ar vismaz vienu delegātu.

3.5. Kongress uzskatāms par lemttiesīgu, ja tajā piedalās vismaz puse ievēlēto delegātu. Ja kongress nevar notikt sakarā ar nepietiekoša delegātu skaita ierašanos, tad nākamo kongresu var sasaukt ne ātrāk kā pēc divām nedēļām. Šāds atkārtoti sasaukts kongress ir lemttiesīgs neatkarīgi no ieradušos delegātu skaita.

3.6. Kongresa darbu vada partijas priekšsēdētājs un kongresa ievēlēts prezidijs.

3.7. Lēmumus kongress pieņem ar klātesošo delegātu balsu vairākumu. Lēmuma pieņemšanai par DPS likvidēšanu nepieciešamas divas trešdaļas klātesošo delegātu balsu.

3.8. Balsošana kongresā ir atklāta. Aizklātās vēlēšanās ievēlē un atsauc partijas priekšsēdētāju, domes, revīzijas komisijas locekļus un izvirza Saeimas deputātu kandidātus. Saeimas deputātu kandidātu izvirzīšana var notikt arī partijas konferencē.

3.9. Kongresa darbu un pieņemtos lēmumus protokolē kongresā ievēlēts sekretariāts. Kongresa pieņemtie lēmumi jāizsūta visām nodaļām un kopām.

3.10. Dome ir galvenais lēmējorgāns kongresu starplaikā. To ievēlē kongress uz pusotru gadu 24 locekļu sastāvā. Bez tam domes locekļi ir arī partijas priekšsēdētājs un tā vietnieks (–i). DPS biedri — Saeimas un Ministru kabineta locekļi domes sēdēs piedalās ar balsstiesībām.

3.11. Dome vada DPS darbu Programmas, Statūtu un kongresa lēmumu ietvaros. Dome:

3.11.1. ievēlē vai atsauc DPS (centrālās) valdes locekļus, valdes priekšsēdētāju un viņa vietnieku (–us), noklausās atskaites par valdes darbību. Par personālijām domē un valdē balso aizklāti;

3.11.2. apstiprina partijas budžetu un nosaka algoto darbinieku štatus;

3.11.3. nosaka partijas politisko taktiku Programmas ietvaros;

3.11.4. apstiprina amatā partijas preses sekretāru;

3.11.5. pieņem ieteikumus valdības sastāvam;

3.11.6. pieņem lēmumus par vēlēšanu, parlamentāro un valdības koalīciju izveidošanu ar citām partijām;

3.11.7. apstiprina pastāvīgo un uz laiku izveidoto komisiju priekšsēdētājus, locekļus un nolikumus, pieņem lēmumu par komisiju darbības izbeigšanu;

3.11.8. apstiprina DPS priekšvēlēšanu koordinācijas padomes priekšsēdētāju un locekļus;

3.11.9. izvirza kandidātus pašvaldību vēlēšanām tajos rajonos un pilsētās, kuros nav izveidotas nodaļas vai kopas;

3.11.10. atceļ valdes, nodaļu un kopu lēmumus, ja tie neatbilst partijas Programmai un Statūtiem.

3.12. Dome var izveidot pastāvīgu ētikas komisiju konfliktsituāciju un atsevišķu partijas biedru rīcības izvērtēšanai. Dome apstiprina komisijas priekšsēdētāju, sastāvu un nolikumu. Komisija pieņem lēmumus rekomendāciju veidā.

3.13. Domes sēdes sasauc valde vai partijas priekšsēdētājs ne retāk kā reizi mēnesī. Domes sēdes vada partijas priekšsēdētājs vai vietnieks. Domes sēdes var būt atklātas un slēgtas. Atklātās sēdēs bez balsstiesībām var piedalīties jebkurš DPS biedrs.

3.14. Domes sēdes ir lemttiesīgas, ja tajās piedalās vairāk nekā puse no kongresā vēlētiem domes locekļiem. DPS nodaļu vadītāji, ierodoties uz domes sēdi, iegūst balsstiesīga domnieka statusu.

3.15. Domes lēmumus pieņem ar klātesošo domes locekļu vienkāršu balsu vairākumu. Lēmumus pieņem atklāti, ja dome nav izlēmusi par atsevišķu jautājumu balsot aizklāti.

3.16. Domes sēdes un pieņemtie lēmumi tiek protokolēti.

3.17. Dome var sasaukt DPS teorētiskas un praktiskas konferences. DPS konferences ir tiesīgas partijas vārdā pieņemt teorētiskus dokumentus. Konference var izvirzīt Saeimas deputātu kandidātus, kā arī izskatīt citus jautājumus, ja to ir pilnvarojis kongress, nosakot pārstāvniecības normas.

3.18. Demokrātiskās partijas “Saimnieks” priekšsēdētājs un vietnieks (–i):

3.18.1. vada partijas darbību atbilstoši tās Programmai, Statūtiem un kongresu lēmumiem;

3.18.2. reprezentē partiju oficiālā līmenī;

3.18.3. vada domes sēdes un paraksta tās lēmumus;

3.18.4. koordinē DPS Saeimas frakcijas darbību;

3.18.5. uztur sakarus ar starptautiskām organizācijām un ārvalstu politiskām partijām;

3.18.6. vada sadarbību ar DPS pašvaldību deputātiem.

3.19. Valde ir pastāvīgs domes darba orgāns, kas izlemj kārtējos politiskos, organizatoriskos un saimnieciskos jautājumus. Valde sagatavo domes sēdes, koordinē partijas aparāta darbu, organizē domes lēmumu izpildi, kā arī pieņem darbā un atlaiž no darba aparāta darbiniekus un izpilda partijas budžetu, nosaka algoto darbinieku algu likmes.

3.20. Valdi ievēlē dome 9–11 cilvēku sastāvā.

3.21. Valdes sēdes sasauc DPS valdes priekšsēdētājs vai viņa vietnieki. Valde ir lemttiesīga, ja tajā piedalās vairāk nekā puse no valdes locekļiem. Valde pieņem lēmumus, ja par tiem nobalso vairāk nekā puse klātesošo valdes locekļu.

3.22. Demokrātiskās partijas “Saimnieks” valdes priekšsēdētājs, tā vietnieks (–i):

3.22.1. vada DPS valdes darbu;

3.22.2. organizē kongresa un domes lēmumu izpildi;

3.22.3. sagatavo, plāno un vada valdes sēdes;

3.22.4. vada algoto darbinieku darbu;

3.22.5. uztur sakarus ar DPS reģionālajām nodaļām un organizācijām.

3.23. Kongress uz pusotru gadu ievēlē revīzijas komisiju 5 cilvēku sastāvā.

Komisija no sava vidus ievēlē priekšsēdētāju un tā vietnieku. Domes locekļi nevar būt revīzijas komisijas locekļi. Revīzijas komisijas locekļi piedalās domes un valdes sēdēs.

3.24. Revīzijas komisija pārbauda partijas un tās nodaļu finansiālo darbību, kontrolē partijas institūciju pieņemto lēmumu atbilstību Programmai un Statūtiem un šo lēmumu izpildi, kā arī dod slēdzienu par partijas budžeta projektu.

4. Demokrātiskās partijas “Saimnieks” deputāti

4.1. DPS Saeimas deputātu kandidātu sarakstu apstiprina kongress vai cita lēmējinstitūcija (konference, dome), ja to ir pilnvarojis kongress.

4.2. Par Saeimas deputātu kandidātiem DPS izvirza partijas biedrus atbilstoši vēlēšanu likumā noteiktajām prasībām. Par izņēmuma gadījumiem lēmumu pieņem tā lēmējinstitūcija, kura apstiprina kandidātu sarakstu.

4.3. DPS saraksta projektā iekļautie Saeimas deputātu kandidāti pirms saraksta apstiprināšanas paraksta saistību rakstu, kurā apņemas pēc ievēlēšanas Saeimā ievērot tajā minētās prasības. Saistību rakstā iekļautās normas apstiprina DPS dome.

4.4. Demokrātiskās partijas “Saimnieks” Saeimas deputātu pienākumi ir:

4.4.1. darboties Saeimā atbilstoši DPS priekšvēlēšanu programmai;

4.4.2. saskaņot DPS domē frakcijas nolikuma projektu;

4.4.3. darboties DPS frakcijas sastāvā un ievērot tās nolikumu;

4.4.4. pirms balsošanas par svarīgiem valsts dzīves jautājumiem (koalīcijas veidošana, nozīmīgāko valsts amatpersonu un Ministru kabineta sastāva apstiprināšana, nozīmīgu likumu pieņemšana) konsultēties ar DPS domi un darboties atbilstoši tās lēmumiem;

4.4.5. regulāri tikties ar sava vēlēšanu apgabala vēlētājiem un sadarboties ar apgabalā esošajām DPS nodaļām un kopām;

4.4.6. piedalīties DPS domes sēdēs, konferencēs, kongresos un darboties kādā no DPS nodaļām (kopām);

4.4.7. regulāri informēt partijas vadošās institūcijas par frakcijas darbību un reizi gadā vai pēc domes pieprasījuma DPS domē sniegt pārskatu par savu parlamentāro darbību.

4.5. DPS pašvaldību deputātu kandidātus izvirza attiecīgās pašvaldības teritorijā esošā DPS nodaļa vai kopa. Pašvaldību teritorijās, kurās nedarbojas DPS reģionālās struktūrvienības, DPS atbalstītu sarakstu var izvirzīt DPS dome vai valde. Rīgas Domes deputātu kandidātu sarakstu apstiprina DPS dome.

4.6. Par pašvaldību deputātu kandidātiem var izvirzīt DPS biedrus, kā arī bezpartijiskos DPS atbalstītājus. Visi DPS pašvaldību deputātu kandidāti paraksta DPS domes apstiprinātu tipveida saistību rakstu.

4.7. Demokrātiskās partijas “Saimnieks” pašvaldību deputātu pienākumi ir:

4.7.1. darboties pašvaldībās atbilstoši priekšvēlēšanu programmai;

4.7.2. darboties frakcijā, kurā iekļaujas DPS deputāti. Deputāti ir tiesīgi, apspriežoties ar vietējo DPS nodaļu (kopu), pieņemt lēmumu par frakcijas neveidošanu pašvaldības padomē (domē);

4.7.3. nozīmīgākos lēmumus pieņemt, konsultējoties ar vietējo DPS nodaļu (kopu), un darboties atbilstoši tās lēmumiem;

4.7.4. piedalīties vietējās DPS nodaļas (kopas) sapulcēs un informēt DPS biedrus par deputātu darbību pašvaldībās;

4.7.5. piedalīties DPS rīkotajos pašvaldību problēmām veltītajos pasākumos un DPS pašvaldību deputātu sanāksmēs.

4.8. Visu līmeņu DPS deputātu pienākums ir ar savu darbību un personisko stāju celt DPS autoritāti sabiedrībā, veicināt tās ietekmes palielināšanos.

5. Vietējās kopas un nodaļas

5.1. Demokrātiskās partijas “Saimnieks” kopu izveidošana un darbība:

5.1.1. DPS biedri, kas dzīvo vai darbojas vienā pagastā, pilsētā, priekšpilsētā, mikrorajonā, rajonā, var izveidot kopu, ja tajā apvienojas vismaz 3 biedri;

5.1.2. DPS biedri var apvienoties arī profesionālajās vai interešu kopās;

5.1.3. ierosinājumu izveidot kopu pieņem partijas biedru kopsapulce, kas ievēlē savu priekšsēdētāju;

5.1.4. lēmumu par partijas kopu izveidošanu pēc partijas biedru kopsapulces protokola iesniegšanas pieņem attiecīgās pilsētas, priekšpilsētas, rajona nodaļas kopsapulce vai valde, bet gadījumos, kad vietējās nodaļas nav izveidotas, — DPS valde;

5.1.5. kopas savā darbībā vadās pēc kopsapulcē pieņemta nolikuma. Kopu biedru uzskaites dokumenti glabājas DPS valdē.

Kopu biedri biedru naudas maksā kopā, nodaļā vai centrālajā valdē;

5.1.6. kopas, kas izveidojas administratīvā teritorijā, kur jau darbojas DPS nodaļa, iekļaujas tās darbā. Šo kopu biedri ar balsstiesībām piedalās nodaļas kopsapulcēs (konferencēs);

5.1.7. kopas ar lielu biedru skaitu var ievēlēt valdi un valdes priekšsēdētāju;

5.1.8. kopu darbību vada attiecīgā reģiona DPS nodaļa, bet gadījumos, kad tā nav izveidojusies, — DPS valde;

5.1.9. kopas, kuras darbojas pagastu vai pilsētu teritorijās, ir tiesīgas DPS vārdā izvirzīt pašvaldību deputātu kandidātus.

5.2. Demokrātiskās partijas “Saimnieks” nodaļu izveidošana un darbība:

5.2.1. DPS nodaļas izveido republikas pilsētās, rajonos, Rīgas priekšpilsētās (rajonos), kur darbojas vismaz 10 partijas biedri. Nodaļas darbība var aptvert arī vairākus minētos administratīvos rajonus.

Lēmumu par nodaļas izveidošanu pieņem republikas pilsētu, rajonu un Rīgas priekšpilsētu partijas biedru kopsapulce. Šo lēmumu pēc iesniegtā protokola akceptē valde;

5.2.2. par izņēmuma gadījumiem, kad partijas biedri izsaka vēlēšanos dibināt nodaļu, kuras darbība neaptver republikas pilsētu, rajonu, Rīgas priekšpilsētu (rajonu), lemj dome;

5.2.3. nodaļu dibināšanas kopsapulces un DPS valdes lēmumā nosaka administratīvo teritoriju, kurā darbojas DPS nodaļa;

5.2.4. nodaļas darbojas atbilstoši kopsapulcē pieņemtam nolikumam;

5.2.5. nodaļas patstāvīgi iekasē biedru naudas un veic biedru uzskaiti;

5.2.6. nodaļai ir juridiskas personas tiesības un savs zīmogs;

5.2.7. nodaļas augstākais lēmējorgāns ir kopsapulce, kurā piedalās arī visi nodaļas administratīvajā teritorijā uzskaitē esošie kopu biedri. Nodaļas, kurās ir vairāk nekā 100 biedru, kopsapulces vietā var sasaukt konferenci, pilnsapulcē nosakot pārstāvniecības normas;

5.2.8. nodaļas nosaka savas darbības virzienus atbilstoši DPS Programmai, kongresa un domes lēmumiem un vietējiem apstākļiem.

Nodaļas valdes ir tiesīgas izvirzīt kandidātus pilsētas, rajona un attiecīgā rajona pagastu pašvaldību vēlēšanām;

5.2.9. nodaļas kopsapulce (konference) var izvirzīt kongresam un domei izskatīšanai lēmumu projektus. Kongresam un domei šie lēmumu projekti ir jāizskata kārtējā sēdē un jāpieņem attiecīgs lēmums vai jānoraida;

5.2.10. informāciju par DPS nodaļās apvienotajiem biedriem un to darbību reizi ceturksnī nodaļa iesniedz DPS valdei apkopošanai;

5.2.11. DPS nodaļu vai kopu darbības koordinēšanai DPS valde var izveidot reģionālās koordinācijas padomi, kurā iekļauj pārstāvjus no katras DPS nodaļas vai atsevišķas kopas;

5.2.12. priekšvēlēšanu darbības koordinēšanai nodaļas var izveidot sava administratīvā rajona koordinācijas padomi un noteikt tās pilnvaras;

5.2.13. nodaļu, kurā ir palikuši mazāk par 10 biedriem, var likvidēt pēc tās kopsapulces ierosinājuma un ar DPS valdes lēmumu.

5.3. Nodaļas kopsapulce ievēlē nodaļas valdi, valdes priekšsēdētāju, tā vietnieku (–us), revidentu vai revīzijas komisiju.

6. Īpašums un finansiālā darbība

6.1. DPS un tās nodaļām var piederēt kustama un nekustama manta, kas nepieciešama tās mērķu sasniegšanai un uzdevumu pildīšanai.

6.2. DPS finansiālos līdzekļus un īpašumu veido:

6.2.1. biedru nauda;

6.2.2. ieņēmumi no izdevējdarbības un partijai ar likumu atļautās citas uzņēmējdarbības;

6.2.3. ieņēmumi no loterijām, priekšlasījumiem, kultūras un sporta pasākumiem;

6.2.4. dāvinājumi, ziedojumi un novēlējumi. Mērķziedojumi tiek izlietoti atbilstoši paredzētajiem mērķiem;

6.2.5. aizņēmumi;

6.2.6. citi likumā atļauti ieņēmumi.

6.3. 75% no biedru maksām paliek nodaļas rīcībā, pārējā daļa tiek ieskaitīta partijas budžeta ieņēmumos.

6.4. DPS nodaļas patstāvīgi lemj par ziedojumu un peļņas darbības rezultātā iegūto līdzekļu izlietošanu.

6.5. Partijas līdzekļi tiek izlietoti tikai DPS mērķu sasniegšanai un uzdevumu pildīšanai atbilstoši domes un nodaļu kopsapulču (konferenču) apstiprinātiem budžetiem. Pārskata periodā centrālā valde un nodaļu priekšsēdētāji sniedz atskaiti par savu finansiālo darbību, kuru apstiprina partijas kongress un nodaļu kopsapulces (konferences). Šie pārskati ir pieejami visiem partijas biedriem, valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī masu informācijas līdzekļiem.

6.6. Ja tiek likvidēta DPS nodaļa, tad tās līdzekļi izlietojami atbilstoši domes lēmumam par nodaļas likvidāciju.

7. Demokrātiskās partijas “Saimnieks” likvidēšana

7.1. DPS likvidēšanas gadījumā tās līdzekļi saskaņā ar kongresa lēmumu izlietojami atbilstoši DPS mērķiem.

7.2. DPS sadaloties, tās īpašums un finansu līdzekļi tiek sadalīti organizācijām proporcionāli kongresā sadalījušos delegātu skaitam. Ja atdalījušos biedru skaits ir mazāks par 30% no partijas biedru kopskaita, tad šī biedru grupa nevar pretendēt uz partijas mantu un finansu līdzekļiem.

8. Pārejas noteikumi

8.1. Pārejas noteikumi darbojas līdz DPS kongresam, kuru sasauc ne vēlāk kā divus mēnešus pēc 6.Saeimas vēlēšanām.

8.2. Pārejas noteikumi nodrošina apvinošanās principu realizēšanu starp Demokrātisko partiju un partiju “Saimnieks”.

8.3. Pārejas periodā DPS darbība tiek organizēta atbilstoši pārejas noteikumiem un DPS Statūtiem. Šajā periodā ir spēkā visas tās Statūtu normas, kuras nav pretrunā ar pārejas noteikumiem.

8.4. Pārstāvniecības norma uz apvienošanās kongresu no Demokrātiskās partijas un partijas “Saimnieks” ir 100 delegāti no katras.

Šie delegāti (vai tādā pašā skaitā viņu vietnieki) ir pilnvaroti izlemt visus pārejas perioda jautājumus, kuri prasa apvienotās partijas kongresa lēmumu atbilstoši Statūtu noteikumiem. Cita veida pārstāvniecība šajā periodā kongresiem un konferencēm izvirzīta netiek.

8.5. DPS dome tiek noteikta 30 domnieku sastāvā, no kuriem 15 ir no partijas “Saimnieks” un 15 no Demokrātiskās partijas. Katra no partijām izvirza piecus kandidātus uz domi, no kuriem saraksta secībā tiek papildināta dome, ja kāds no domniekiem noliek pilnvaras vai zaudē saikni ar partiju. Domnieku balsstiesības ir arī 2 līdzpriekšsēdētājiem, kā arī Saeimas deputātiem un nodaļu vadītājiem.

8.6. Apvienotā partija apvienošanās kongresā apstiprina divus līdzpriekšsēdētājus, kuri tiek izvirzīti no DP un no partijas “Saimnieks”. Līdzpriekšsēdētāji pārejas periodā veic funkcijas, kādas Statūtos ir paredzētas DPS priekšsēdētājam un vietniekam (–iem). Domstarpību gadījumos lēmumu pieņem dome.

8.7. DPS valde sastāv no 12 valdes locekļiem, to skaitā 5 deleģēti pārstāvji no Demokrātiskās partijas, 5 no partijas “Saimnieks” un no līdzpriekšsēdētājiem.

8.8. DPS revīzijas komisija tiek izveidota 4 cilvēku sastāvā ar 2 cilvēku pārstāvniecību no Demokrātiskās partijas un 2 — no partijas “Saimnieks”.

8.9. Demokrātiskās partijas un partijas “Saimnieks” biedri apvienotajā partijā pārreģistrējas līdz 1995.gada 1.jūnijam. Pēc šī termiņa bijušie šo partiju biedri DPS tiek uzņemti vispārēja kārtībā atbilstoši Statūtu normām. Nodaļu un kopu apvienošanās īstenojas DPS domes vadībā līdz 1995.gada 1.jūlijam.

8.10. Pārejas noteikumus par spēku zaudējušiem atzīst ar DPS kongresa lēmumu.

Demokrātiskās partijas Saimnieks pilnvarotie vadības locekļi:

Partijas līdzpriekšsēdētājs Ziedonis Čevers

Partijas līdzpriekšsēdētājs Juris Celmiņš

Valdes loceklis Ivars Redisons

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!