Politiskā organizācija

apvienība “Liepājas attīstībai”

Valsts reģistra Nr.PO–052 Reģ.24.12.1996.

Statūti

Statūti pieņemti

Politiskās organizācijas apvienības

“Liepājas attīstībai” biedru kongresā

1996. gada. 30.novembrī

1. Vispārīgie noteikumi.

1.1. Politiskā organizācija apvienība “Liepājas attīstībai” (turpmāk tekstā — apvienība) ir Latvijas Republikas pilsoņu un pastāvīgo iedzīvotāju brīvprātīga apvienība, ko tie izveidojuši, pamatojoties uz politisko mērķu kopību, lai darbotos tautas politiskās gribas veidošanā un paušanā un ietekmētu valsts varas un pārvaldes darbības virzību.

1.2. Apvienības darbības pamatmērķi ir Latvijas valsts neatkarības tālāka nostiprināšana, tiesiskas valsts veidošana, Liepājas reģiona un citu Latvijas reģionu sabalansētas attīstības veicināšana, pašvaldību varas nozīmes palielināšana, politiskās stabilitātes un ekonomiskās augšupejas veicināšana. Sīkāk partijas mērķi izklāstīti Programmā.

1.3. Apvienības uzdevumi ir:

1.3.1. iesaistīt un apvienot kopējā politiskā darbībā Latvijas pilsoņus un pastāvīgos iedzīvotājus, kuri piekrīt apvienības Programmai un darbībai;

1.3.2. piedalīties Saeimas un vietējo pašvaldību vēlēšanās, izvirzot kandidātus, un ar ievēlēto deputātu un pārstāvju starpniecību piedalīties valsts un pašvaldību politikas veidošanā;

1.3.3. aizstāvēt tautas politiskās, saimnieciskās, sociālās un kulturālās intereses un vajadzības valsts un sabiedriskajā dzīvē;

1.3.4. izstrādāt un ierosināt likumu un citu normatīvo aktu projektus, kas aizstāvētu ikviena cilvēka intereses un uzlabotu likumdošanu;

1.3.5. sekmēt katra cilvēka aktīvu piedalīšanos politiskajā, saimnieciskajā, sabiedriskajā un kultūras dzīvē, nopietnu vērību veltot jaunatnes iesaistīšanai sabiedriskajā darbībā.

1.4. Apvienības darbība ir Liepājas reģions, bet savu Programmas mērķu un uzdevumu realizēšanai aptver visu Latviju, tās centrālās institūcijas atrodas Liepājā, O.Kalpaka ielā 14/28.

1.5. Apvienībai ir zīmogs ar apvienības nosaukumu valsts valodā, sava simbolika, kuru apstiprina kongress.

2. Apvienības biedri.

2.1. Par apvienības biedriem var būt Latvijas Republikas pilsoņi, kā arī pastāvīgie iedzīvotāji, kas nav citas valsts pilsoņi, neatkarīgi no dzimuma, tautības, reliģiskās pārliecības. Par biedriem var būt personas, kas sasniegušas 18 gadu vecumu un kuras atzīst apvienības Programmu un Statūtus, apsolās ievērot apvienības lēmumus un veicināt tās mērķu sasniegšanu. Par apvienības biedriem nevar būt citu politisko partiju biedri un tādu politisko organizāciju biedri, kuru mērķi un uzdevumi ir pretrunā ar apvienības mērķiem un uzdevumiem.

2.2. Pie apvienības var tikt veidotas atbalstītāju grupas, klubi, jaunatnes organizācijas u.tml.

2.3. Biedrus uzņem ar nodaļas sapulces vai valdes lēmumu, pamatojoties uz rakstisku iesniegumu un divu apvienības biedru, kuru stāžs nav mazāks par gadu, rekomendāciju. Iestājoties apvienībā, biedriem jāaizpilda noteikta parauga uzskaites kartītes, bet valde vai apvienības priekšsēdētājs izsniedz biedra kartes. Biedru uzskaites dokumenti glabājas valdes birojā.

2.4. Apvienības biedra pienākums ir:

2.4.1. ievērot apvienības Statūtus un tās vadošo institūciju lēmumus. Apvienības biedram nav tiesības darboties pret vairākuma pieņemtajiem lēmumiem, bet viņš var nepiedalīties to izpildē, ja tie ir pret viņa uzskatiem;

2.4.2. veicināt apvienības Programmas īstenošanu un partijas mērķu sasniegšanu;

2.4.3. līdzdarboties apvienības vēlētās institūcijās;

2.4.4. regulāri nomaksāt biedra naudu.

2.5. Apvienības biedru tiesības ir:

2.5.1. piedalīties apvienības darbā,

2.5.2. iepazīties ar visiem apvienības institūciju lēmumiem un saņemt informāciju par apvienības darbību;

2.5.3. iesniegt apvienības institūcijām priekšlikumus un ierosinājumus par apvienības darbību. Apvienības institūcijām ir jāizskata šie priekšlikumi un ierosinājumi un jādod atbilde;

2.5.4. piedalīties visu apvienības institūciju sēdēs un sanāksmēs, kas nav pasludinātas par slēgtām;

2.5.5. pārsūdzēt augstākā instancē jebkuras apvienības institūcijas (izņemot kongresa) lēmumu, ja tas skar viņu;

2.5.6. katram apvienības biedram ir tiesības jebkurā brīdī brīvi izstāties no apvienības, iesniedzot rakstisku iesniegumu par izstāšanos.

2.6. Apvienības biedru var izslēgt, ja viņš:

2.6.1. vienu gadu vai ilgāku laiku ir pārtraucis kontaktus ar apvienību;

2.6.2. vienu gadu vai ilgāku laiku nav nomaksājis biedra naudu;

2.6.3. ar savu darbību vai uzvedību kaitē apvienības mērķiem;

2.6.4. darbojas pret apvienības institūciju lēmumiem;

2.6.5. pieļāvis nopietnus valsts likumu parkāpumus.

2.7. Apvienības biedrus var izslēgt no apvienības ar valdes vai kongresa lēmumu. Apvienības biedrs lēmumu par savu izslēgšanu var parsūdzēt partijas augstākā instancē, kuras lēmums ir galīgs.

2.8. Apvienībai var būt goda biedri, kuru statusu nosaka valdes apstiprināts Nolikums.

2.9. Apvienībai var būt atbalstītāji, kuri, nebūdami apvienības biedri, ir izteikuši atbalstu apvienības Programmai un mērķiem.

Apvienības atbalstītājam ir tiesības:

— piedalīties apvienības sapulcēs ar padomdevēja tiesībām;

— piedalīties apvienības rīkotajos pasākumos un akcijās.

3. Apvienības vadība.

3.1. Apvienības vadošās institūcijas ir kongress, valde un revīzijas komisija.

3.2. Kongress ir augstākais apvienības lēmējorgāns. Tikai kongress ir tiesīgs:

3.2.1. apstiprināt apvienības Statūtus un Programmu un izdarīt tajos grozījumus;

3.2.2. ievēlēt valdi, partijas priekšsēdētāju, tā vietnieku (-us), revīzijas komisiju, noklausīties pārskatus par šo institūciju un partijas priekšsēdētāja darbību;

3.2.3. apstiprināt ziņojumus par apvienības budžeta izpildi, noteikt biedra naudas apmērus;

3.2.4. noteikt apvienības politikas pamatlīnijas.

3.3. Kārtējos kongresus reizi gadā sasauc valde. Kongresā ievēlēto apvienības vadošo institūciju pilnvaru laiks ir viens gads.

Ārkārtējos kongresus sasauc Valde pēc savas iniciatīvas, kā arī pēc revīzijas komisijas vai vienas trešdaļas apvienības biedru rakstiska pieteikuma.

Ja valde kongresu nesasauc viena mēneša laikā pēc šāda priekšlikuma saņemšanas, to izdara revīzijas komisija.

3.4. Kongresā ir tiesības piedalīties visiem apvienības biedriem.

3.5. Kongress uzskatāms par lemttiesīgu, ja tajā piedalās vismaz puse apvienības biedru. Ja kongress nevar notikt sakarā ar biedru ierašanos nepietiekamā skaitā, nākamo kongresu var sasaukt ne ātrāk kā pēc divām nedēļām. Šāds atkārtoti sasaukts kongress ir lemttiesīgs neatkarīgi no ieradušos biedru skaita.

3.6. Kongresa darbu vada partijas priekšsēdētājs un kongresa ievēlēts prezidijs.

3.7. Lēmumus kongress pieņem ar klātesošo biedru balsu vairākumu. Lai pieņemtu lēmumu par apvienības likvidēšanu, nepieciešamas divas trešdaļas klātesošo biedru balsu.

3.8. Balsošana kongresā ir atklāta. Aizklātās vēlēšanās var ievēlēt un atsaukt partijas priekšsēdētāju, tā vietnieku (-us), valdes, revīzijas komisijas locekļus, izvirzīt un apstiprināt Saeimas vai pašvaldību deputātu kandidātus.

3.9. Kongresa darbu un pieņemtos lēmumus protokolē kongresā ievēlēts sekretariāts.

3.10. Valde ir galvenais lēmējorgāns kongresu straplaikā. To ievēl kongress uz vienu gadu 5 locekļu sastāvā.

Valdes locekļi ir arī apvienības priekšsēdētājs un tā vietnieki.

3.11. Valde vada apvienības darbu Programmas, Statūtu un kongresa lēmumu ietvaros.

Valde ir pastāvīgs darba orgāns, kas izlemj kārtējos politiskos, organizatoriskos un saimnieciskos jautājumus. Valde koordinē apvienības aparāta darbu, organizē lēmumu izpildi, kā arī pieņem darbā un atlaiž no darba aparāta darbiniekus, izpilda apvienības budžetu un nosaka algoto darbinieku algu likmes.

Valde:

3.11.1. apstiprina apvienības budžetu un nosaka algoto darbinieku štatus;

3.11.2. nosaka apvienības politisko taktiku Programmas ietvaros;

3.11.3. apstiprina amatā apvienības preses sekretāru;

3.11.4. pieņem ieteikumus valdības un pašvaldību vadības sastāvam;

3.11.5. pieņem lēmumus par vēlēšanu, parlamentāro un valdības koalīciju izveidošanu ar citām partijām;

3.11.6. apstiprina pastāvīgo un uz laiku izveidoto komisiju priekšsēdētājus, to locekļus un nolikumus, pieņem lēmumus par komisiju darbības izbeigšanu;

3.11.7. apstiprina apvienības priekšvēlēšanu darba koordinācijas padomes priekšsēdētāju un locekļus.

3.12. Valde var izveidot pastāvīgu ētikas komisiju konfliktsituāciju un atsevišķu apvienības biedru rīcības izvērtēšanai. Valde apstiprina komisijas priekšsēdētāju, sastāvu un nolikumu. Komisija pieņem lēmumus rekomendāciju veidā.

3.13. Valdes sēdes sasauc partijas priekšsēdētājs vai viņa vietnieki ne retāk kā reizi mēnesī. Valdes sēdes vada partijas priekšsēdētājs vai viens no viņa vietniekiem. Valdes sēdes var būt atklātas un slēgtas. Atklātās sēdēs bez balsstiesībām var piedalīties jebkurš apvienības biedrs.

3.14. Valdes sēdes ir lemttiesīgas, ja tajās piedalās vairāk nekā puse no kongresā vēlētiem valdes locekļiem.

3.15. Valdes lēmumus pieņem ar klātesošo balsstiesīgo valdes locekļu vienkāršu balsu vairākumu. Lēmumus pieņem atklāti, ja valde nav izlēmusi par atsevišķu jautājumu balsot aizklāti.

3.16. Valdes sēdes gaita un pieņemtie lēmumi tiek protokolēti.

3.17. Apvienības priekšsēdētājs un vietnieki:

3.17.1. vada apvienības darbību atbilstoši tās Programmai, Statūtiem un kongresu un valdes lēmumiem;

3.17.2. reprezentē apvienību oficiālā līmenī;

3.17.3. vada valdes sēdes un paraksta tās lēmumus;

3.17.4. koordinē partijas Saeimas un pašvaldību deputātu darbību;

3.17.5. uztur sakarus ar starptautiskām organizācijām un ārvalstu politiskajām partijām.

3.18. Apvienības valdes priekšsēdētājs, tā vietnieks (-i):

3.18.1. vada valdes darbu;

3.18.2. organizē kongresa un valdes lēmumu izpildi;

3.18.3. sagatavo, plāno un vada valdes sēdes;

3.18.4. vada algoto darbinieku darbu.

3.19. Apvienības priekšsēdētājs vai viņa vietnieki vienlaicīgi var būt arī valdes priekšsēdētājs vai viņa vietnieki.

3.20. Kongress uz vienu gadu ievēlē revīzijas komisiju 3 cilvēku sastāvā.

Komisija no sava vidus ievēlē priekšsēdētāju un tā vietnieku. Valdes locekļi nevar būt revīzijas komisijas locekļi. Revīzijas komisijas locekļiem ir tiesības piedalīties valdes sēdēs.

3.21. Revīzijas komisija pārbauda apvienības finansiālo darbību, kontrolē apvienības institūciju pieņemto lēmumu atbilstību Programmai un Statūtiem un šo lēmumu izpildi, kā arī dod slēdzienu par apvienības budžeta projektu.

4. Apvienības deputāti.

4.1. Apvienības Saeimas un pašvaldību deputātu kandidātu sarakstu apstiprina kongress vai valde, ja to ir pilnvarojis kongress.

4.2. Par Saeimas un pašvaldību deputātu kandidātiem izvirza apvienības biedrus atbilstoši Vēlēšanu likumā noteiktajām prasībām.

4.3. Apvienības saraksta projektā iekļautie Saeimas un pašvaldību deputātu kandidāti pirms saraksta apstiprināšanas paraksta saistību rakstu, ar kuru apņemas pēc ievēlēšanas Saeimā vai pašvaldībā ievērot tajā minētās prasības. Saistību rakstā iekļautās prasības apstiprina apvienības valde.

4.4. Apvienības Saeimas un pašvaldību deputātu pienākumi ir:

4.4.1. darboties Saeimā un pašvaldībās atbilstoši apvienības priekšvelēšanu programmai;

4.4.2. saskaņot apvienības valdē frakcijas, ja tāda tiek veidota, nolikuma projektu;

4.4.3. darboties apvienības interesēs vai frakcijas sastāvā un ievērot tās nolikumu;

4.4.4. pirms balsošanas par svarīgiem valsts un pašvaldību dzīves jautājumiem (koalīcijas veidošana, nozīmīgāko valsts un pašvaldību amatpersonu un Ministru kabineta sastāva apstiprināšana, nozīmīgu likumu un lēmumu pieņemšana) konsultēties ar apvienības valdi un rīkoties atbilstoši tās lēmumiem;

4.4.5. regulāri tikties ar sava vēlēšanu apgabala vēlētājiem;

4.4.6. piedalīties apvienības valdes sēdēs, kongresos;

4.4.7. regulāri informēt apvienības valdi par savu vai frakciju darbību un reizi gadā vai pēc valdes pieprasījuma, valdē sniegt pārskatu par savu deputāta darbību.

4.5. Par pašvaldību deputātu kandidātiem var izvirzīt tikai apvienības biedrus.

4.6. Visu līmeņu apvienības deputātu pienākums ir ar savu darbību un personisko stāju celt apvienības autoritāti sabiedrībā, veicināt tās ietekmes palielināšanos.

5. Vietējās nodaļas.

5.1. Partijas nodaļu izveidošana un darbība:

5.1.1. partijas nodaļas izveido republikas nozīmes pilsētās, rajonos un Rīgas pilsētā, ja nodaļā darbojas vismaz 10 partijas biedri. Nodaļas darbība var aptvert arī vairākus minētos administratīvos rajonus.

Lēmumus par nodaļas izveidošanu pieņem republikas nozīmes pilsētas, rajona vai Rīgas pilsētas partijas biedru kopsapulce, šo lēmumu pēc iesniegtā protokola akceptē partijas valde;

5.1.2. par izņēmuma gadījumiem, kad partijas biedri izsaka vēlēšanos dibināt nodaļu, kuras darbība neaptver republikas nozīmes pilsētu, rajonu, Rīgas pilsētu, lemj valde;

5.1.3. nodaļas dibināšanas kopsapulces un partijas valdes lēmumos nosaka administratīvo teritoriju, kurā darbojas partijas nodaļa;

5.1.4. nodaļas sdarbojas atbilstoši kopsapulcē pieņemtam nolikumam;

5.1.5. nodaļas iekasē biedru naudu un veic biedru uzskaiti, kārto nodaļas lietvedību, lemj par nodaļas finansu līdzekļu izmantošanu;

5.1.6. nodaļai ir juridiskas personas tiesības, savs zīmogs un norēķinu konts bankā. Nodaļas savu finansiālo un saimniecisko darbību organizē atbilstoši valsts noteiktajiem normatīvajiem aktiem un partijas valdes lēmumiem;

5.1.7. nodaļas augstākais lēmējorgāns ir kopsapulce, kurā piedalās arī visi attiecīgajai nodaļai piederošie biedri. Kopsapulce ir lemttiesīga, ja tajā piedalās vairāk nekā 1/2 nodaļas biedru, lēmumi tiek pieņemti ar klātesošo balsu vairākumu;

5.1.8. nodaļas nosaka savas darbības virzienus atbilstoši partijas Programmai, kongresa un valdes lēmumiem un vietējiem apstākļiem.

5.1.9. nodaļas kopsapulce var izvirzīt kongresam vai valdei izskatīšanai lēmumu projektus. Kongresam vai valdei šie lēmumu projekti ir jāizskata kārtējā sēdē un jāpieņem attiecīgs lēmums vai jānoraida;

5.1.10. informāciju par partijas nodaļās iekļautajiem biedriem un nodaļas darbību nodaļa regulāri iesniedz partijas valdei apkopošanai;

5.1.11. nodaļu, kurā ir palikuši mazāk par 10 biedriem, var likvidēt ar partijas valdes lēmumu. Nodaļas pašlikvidējas, ja par to nobalso 2/3 no nodaļas biedriem.

5.2. Nodaļas kopsapulce ievēlē nodaļas priekšsēdētāju, tā vietnieku (-us) un revidentu.

6. Īpašums un finansiālā darbība.

6.1. Partijai un tās nodaļām var piederēt kustama un nekustama manta, kas nepieciešama tās mērķu sasniegšanai un uzdevumu pildīšanai.

6.2. Partijas finansiālos līdzekļus un īpašumus veido:

6.2.1. biedru nauda;

6.2.2. ieņēmumi no izdevējdarbības un citas partijai ar likumu atļautās uzņēmējdarbības;

6.2.3. ieņēmumi no priekšlasījumiem, kultūras un sporta pasākumiem;

6.2.4. dāvinājumi, ziedojumi un novēlējumi. Mērķziedojumi tiek izlietoti atbilstoši paredzētajiem mērķiem;

6.2.5. aizņēmumi;

6.2.6. citi likumā atļautie ieņēmumi.

6.3. 50% no biedru naudas iemaksām paliek nodaļas rīcībā, pārējā daļa tiek ieskaitīta partijas budžeta ieņēmumos.

6.4. Nodaļas patstāvīgi lemj par ziedojumu un partijas darbības rezultātā iegūto līdzekļu izlietošanu.

6.5. Partijas līdzekļi tiek izlietoti tikai partijas mērķu sasniegšanai un tās uzdevumu pildīšanai atbilstoši valdes un nodaļu kopsapulču apstiprinātiem budžetiem. Pārskata periodā valdes un nodaļu priekšsēdētāji sniedz atskaiti par attiecīgo institūciju finansiālo darbību, kuru apstiprina partijas kongress vai nodaļu kopsapulces. Šie pārskati ir pieejami visiem partijas biedriem, valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī masu informācijas līdzekļiem.

6.6. Ja tiek likvidēta partijas nodaļa, tās līdzekļi izlietojami atbilstoši valdes lēmumam par nodaļas likvidāciju.

7. Partijas likvidēšana.

7.1. Partijas likvidēšanas gadījumā tās līdzekļi saskaņā ar kongresa lēmumu izlietojami atbilstoši partijas mērķiem.

7.2. Partijai sadaloties, tās īpašums un finansu līdzekļi tiek sadalīti organizācijām proporcionāli kongresā sadalījušos delegātu skaitam. Ja atdalījušos biedru skaits ir mazāks par 30% no partijas biedru kopskaita, šī biedru grupa nevar pretendēt uz partijas mantu un finansu līdzekļiem.

Apvienības priekšsēdētājs G.Jaunzems

Apvienības priekšsēdētāja vietnieki T.Deklaus, A.Junkurs