Vakar, 12.aprīlī, Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Dzintars Kudums un komisijas priekšsēdētāja biedrs Juris Dalbiņš iepazīstināja masu mediju pārstāvjus ar priekšlikumiem, ko Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisija izstrādājusi neatliekamu pasākumu veikšanai organizētās noziedzības un ar to saistīto noziegumu apkarošanai valstī. Priekšlikumi adresēti Valsts prezidentei, Saeimas prezidijam un Ministru kabinetam (dokumentu skat. 5.lpp.).

"Šis dokuments ir sākums dialogam ar valdību, lai rastu risinājumu ļoti nopietnu problēmu lokam, kas pastāv valstī," runājot par sagatavoto priekšlikumu mērķi, uzsvēra Dz. Kudums. Viņš pastāstīja, ka Aizsardzības un iekšlietu komisijas vēlme ir radīt sistēmu darbam ar izpildvaru un izstrādātais ieteikumu materiāls ir pirmais solis uz to. "Ir jānovērš arī situācija, ka daudzi ierēdņi savu neizdarību slēpj ar likuma nepilnību piesaukšanu. Bet likumu iniciēšana pirmām kārtām ir izpildvaras pienākums, lai valstī tiktu normāli sakārtotas lietas. Parlamenta uzdevums ir izskatīt un pieņemt racionālus priekšlikumus, kas iespējams vien saskanīgā dialogā ar izpildvaru."

Priekšlikumus neatliekamu pasākumu veikšanai organizētās noziedzības un ar to saistīto noziegumu apkarošanai Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisija sagatavojusi, strādājot pēc noteikta plāna un rūpīgi iepazīstoties ar reālo situāciju valstī, kas skar organizētās noziedzības un korupcijas apmēru apzināšanu un apkarošanas iespējas, narkotiku, prostitūcijas un pornogrāfijas izplatību, cīņu ar kontrabandu un ekonomiskajiem noziegumiem, pārkāpumiem valsts robežas šķērsošanas un muitas procedūru kārtībā. Komisijas deputāti iepazinušies arī ar Valsts ieņēmumu dienesta un prokuratūras darbu. Lai gūtu pilnīgu priekšstatu par visiem minētajiem problēmu laukiem, komisijas deputāti uzklausījuši amatpersonas, kuru kompetencē ir to iestāžu pārvalde, kas risina šos jautājumus. Aktīvi priekšlikumu sagatavošanā iesaistījušies tiesībsargājošo nozaru speciālisti.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas izstrādātais dokuments sakārtots piecās sadaļās, katrai no tām noteikts savs mērķis un sagrupēti uzdevumi tā sasniegšanai. Pirmās sadaļas mērķis ir valsts stratēģijas izstrāde organizētās noziedzības un ar to saistīto noziegumu novēršanai. Kā būtiskākos uzdevumus šādas stratēģijas izbūvei Dz.Kudums minēja legālas un operatīvas informācijas un analīzes sistēmas izveidošanu, sadarbības stiprināšanu starp tām daudzajām valsts institūcijām, kas nodarbojas ar konkrēto noziegumu izmeklēšanu un apkarošanu. Būtiski ir arī mainīt likumdošanas bāzi, kas regulē valsts pasūtījumu, ieviešot zvērinātu speciālistu institūciju valsts pasūtījuma projektu izvērtēšanā. Tāpat komisija sagatavotajos priekšlikumos iestrādājusi nepieciešamību ieviest politisko partiju valsts finansējumu, kas būtu atbilstošs iegūtajām deputātu vietām Saeimā. "Tas dotu visai sabiedrībai skaidru priekšstatu par naudu, no kuras tiek finansētas politiskās partijas, un ļautu izskaust zināmus korupcijas elementus," komisijas viedokli pamatoja tās priekšsēdētājs Dz.Kudums. Svarīgs ieguldījums vienotas valsts stratēģijas izstrādē ir arī Kriminālprocesa likuma projekta izstrāde. Tieslietu ministrija to apņēmusies paveikt līdz šā gada 1.jūnijam.

Sarunās ar operatīvo iestāžu pārstāvjiem izskanējusi doma, ka bieži vien tiesas piespriestais sods neatbilst nodarītā nozieguma smagumam. Ir pielikts laiks, pūles, tērēts jau tā niecīgais finansējums, lai aizturētu noziedznieku un veiktu pirmstiesas izmeklēšanu, bet ļaundaris saņem maksimāli vieglu sodu. Lai novērstu šo problēmu, Aizsardzības un iekšlietu komisija ierosina ar likumu paredzēt atbildību tiesnešiem par paviršību un nolaidību lietu izskatīšanā. Kā paskaidroja Dz.Kudums, pēc pašreizējās kārtības pie atbildības iespējams saukt vien tiesnesi, kuram pierādīts tīšs likuma pārkāpums vai nolaidība. "Bet ne vienmēr to ir iespējams izdarīt, tāpēc arī komisija izstrādāja priekšlikumu paredzēt atbildību par nolaidību un paviršību savu pienākumu veikšanā." Tāpat pastiprināma prokuratūras kontrole pār policijas veikto pirmstiesas izmeklēšanu, jo komisijai nācies uzklausīt arī viedokļus par to, ka daudzas lietas līdz tiesai vispār nenonāk.

Priekšlikumu otrās sadaļas mērķis ir noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas efektivitātes celšana. Kā galveno šī mērķa sasniegšanai veicamo pasākumu Dz.Kudums minēja specializētas institūcijas izveidošanu, kas nodarbotos tieši ar šāda veida noziegumiem, turklāt aktīvāk strādājot ar lietām, kas nodara būtisku kaitējumu Latvijas tautsaimniecībai. "Uzskatu, ka šādi speciālisti mums jau ir, tos vienīgi vajadzētu koncentrēt konkrētu uzdevumu veikšanai," savu viedokli pauda Dz.Kudums. Aizsardzības un iekšlietu komisija arī uzskata, ka pašlaik nav sistēmas, kas pasargātu amatpersonas, kas veic pirmstiesas pārbaudes un izmeklēšanu, no ietekmēšanas. "Par to, ka savā darbā tiek traucēti prokurori vai tiesneši, likums paredz atbildību, bet zemāka ranga amatpersonas, kas tieši nodarbojas ar lietas izmeklēšanu, bieži vien ir pilnīgi neaizsargātas." Tāpēc komisija sagatavojusi priekšlikumu par kriminālās atbildības paredzēšanu par to amatpersonu ietekmēšanu, kas veic pirmstiesas pārbaudes un izmeklēšanu.

Priekšlikumu trešās sadaļas — korupcijas novēršanas pilnveidošanas — viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir nulles deklarācijas ieviešana fiziskām personām, kuru ieņēmumi pārsniedz noteiktu summu. Pēc komisijas domām, šis priekšlikums ir jāņem vērā, izstrādājot jaunu Korupcijas novēršanas likumu. "Būtiska problēma ir arī tā, ka šobrīd reāli iespējams pārbaudīt vien trīs procentus iesniegto ienākuma deklarāciju, bet būtu jārada sistēma, kas dotu iespēju pārbaudīt tās visas," komentējot priekšlikumu par darba metožu maiņu deklarāciju pārbaudē Korupcijas novēršanas kontroles nodaļā, paskaidroja Dz.Kudums. Tāpat Aizsardzības un iekšlietu komisijas deputāti uzskata, ka korupcijas novēršanā liela loma ir nevalstiskajām organizācijām, tāpēc tās arvien vairāk jāiesaista problēmu risināšanā un valsts institūcijām būtu aktīvāk jāsadarbojas ar tām.

Pievēršoties piektās sadaļas mērķa — ekonomisko noziegumu apkarošanas — sasniegšanai veicamajiem uzdevumiem, Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšēdētāja biedrs J.Dalbiņš vispirms atzīmēja ekonomisko noziegumu īpatsvara pieaugumu Latvijas neatkarības gados. Kā galveno problēmu, kas traucē pietiekami efektīvai šo noziegumu novēršanai, viņš minēja izglītotu un materiāli motivētu kadru trūkumu tiesībsargājošās institūcijās. "Mums trūkst kadru, kas izglītības, pieredzes un organizatorisko iemaņu ziņā varētu stāties pretim labi organizētajai ekonomisko noziegumu sistēmai. Un vispirmām kārtām mūsu tiesībsargājošo iestāžu darbinieki atpaliek no noziedzniekiem finansējuma ziņā." Komisijas viedoklis — valdībai būtu jāizsver prioritātes finansējuma sadalē, neapejot faktu, ka tieši Iekšlietu ministrijas pārziņā ir lielākā daļa noziegumu apkarotāju.

Aizsardzības un iekšlietu komisija piedāvā apspriešanai arī pasākumu kopumu, kas vērsts pret fiktīvajiem uzņēmumiem, paredzot lielāku atbildības noteikšanu gan par tādas uzņēmuma juridiskās adreses uzrādīšanu, kas neatbilst faktiskajai, gan par uzņēmumā veikto izmaiņu nereģistrēšanu laikā Uzņēmumu reģistrā un vēl citus priekšlikumus.

Runājot par vienu no piektās sadaļas mērķiem — narkomānijas un prostitūcijas apkarošanu, J.Dalbiņš uzsvēra, ka Latvija nav gatava šo problēmu risināšanai, to pierāda kaut vai statistikas dati par martā konstatēto "sprādzienu" HIV izplatībā. Lai risinātu šīs lietas, komisija akcentējusi trīs lietas — sabiedrības izglītošanu, augsti kvalificētu kadru iesaistīšanu problēmu risināšanā un pietiekama valsts finansējuma nodrošināšanu. Aizsardzības un iekšlietu komisija lūgusi Ministru kabinetu līdz šā gada 1.jūnijam izvērtēt iesniegtos priekšlikumus un sniegt atbildi. Kā uzsvēra J.Dalbiņš, pirmais solis dialoga sākšanai ir sperts un pirmais rādītājs tam, cik veiksmīgi tas risinās, būs valdības lēmums par finansējuma piešķiršanu. "Ja tiks paredzēts naudas līdzekļu palielinājums kaut vienam no minētajiem problēmu lokiem, sarunu varēs uzskatīt par sāktu."

Liena Pilsētniece, "LV" iekšlietu redaktore