Politiskā organizācija

Kustība “Par sociālo taisnīgumu

un līdztiesību Latvijā”

Turpinājums no 3.lpp.

Politiskā organizācija

Kustība “Par sociālo taisnīgumu

un līdztiesību Latvijā”

Valsts reģistra Nr. PO–051 Reģ. 11.12.1996.

Statūti

Apstiprināti dibināšanas sapulcē

1996. gada 27. jūlijā Rīgā

1. Mērķi, uzdevumi, metodes.

1.1. Politiskā organizācija Kustība “Par sociālo taisnīgumu un līdztiesību Latvijā” apvieno 18 gadu vecumu sasniegušos Latvijas Republikas pilsoņus un iedzīvotājus, kuri atbalsta līdztiesības, sociālā taisnīguma, brīvības idejas un vispārcilvēciskās vērtības.

1.2. Kustības “Par sociālo taisnīgumu un līdztiesību Latvijā” mērķis — pilsoņa politisko, sociālo un ekonomisko tiesību un brīvību nodrošināšana Latvijas iedzīvotājiem saskaņā ar Cilvēktiesību Billu.

1.3. Šī mērķa sasniegšanai Kustība “Par sociālo taisnīgumu un līdztiesību Latvijā” par saviem pamatuzdevumiem uzskata:

1.3.1. darbību, lai izveidotu sabiedrību, kas ciena tiesības un brīvības;

1.3.2. izstrādāt sociāli ekonomiskās programmas, kas palīdzētu uzlabot visu Latvijas iedzīvotāju labklājību;

1.3.3. piedalīties Latvijas Republikas valsts varas un pašvaldību struktūru vēlēšanās.

1.4. Kustība “Par sociālo taisnīgumu un līdztiesību Latvijā” darbojas uz brīvprātības un atklātības principiem savu Statūtu ietvaros un saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanu.

2. Nosaukums, simbolika, darbības teritorija.

2.1. Pilns nosaukums: Kustība “Par sociālo taisnīgumu un līdztiesību Latvijā”. Saīsināts: Kustība “Līdztiesība” (turpmāk tekstā — Kustība).

2.2. Kustībai “Līdztiesība” ir sava simbolika, kuru apstiprina Kustības republikāniskā konference.

2.3. Kustība “Līdztiesība” darbojas Latvijas Republikas teritorijā.

2.4. Kustības “Līdztiesība” vadītāja (Kustības koordinatora) atrašanās vieta ir Rīgā, Jēkaba ielā 16.

3. Pastāvīgi darbojošies republikāniskie vadošie orgāni.

3.1. Kustība sastāv no vēlēšanu apgabaliem (Rīgas, Vidzemes, Latgales u.c.) atbilstošām teritoriālajām organizācijām, kas saucas apgabala organizācijas.

3.2. Republikāniskā konference.

3.2.1. Kustības “Līdztiesība” republikāniskā konference notiek ne retāk kā reizi gadā. Ārkārtas konference tiek sasaukta saskaņā ar attiecīgu republikāniskā centra (turpmāk tekstā — RC) lēmumu.

3.2.2. Republikāniskajā konferencē ar lemšanas balsstiesībām piedalās:

— apgabala organizāciju konferencēs saskaņā ar RC noteikto pārstāvniecības normu ievēlētie delegāti;

— delegāti, kuri ir: (I) RC locekļi; (II) Revīzijas komisijas locekļi; (III) Kustības “Līdztiesība” Saeimas deputāti; (IV) Mandātu komisijas locekļi; (V) Redakcijas komisijas locekļi.

3.2.3. Republikāniskā konference:

— apstiprina, maina, papildina Kustības “Līdztiesība” Statūtus un Programmu;

— pieņem rezolūcijas un citus politiskos paziņojumus;

— apstiprina deputātu un Kustības “Līdztiesība” attiecības un savstarpējo atbildību regulējošos normatīvos dokumentus;

— ievēlē 16 republikāniskā centra locekļus uz 1 gadu;

— ievēlē Kustības koordinatoru un viņa vietnieku uz 1 gadu;

— ievēlē RC kasieri uz 1 gadu;

— ievēlē 3 Revīzijas komisijas locekļus uz 1 gadu;

— ievēlē 5 Redakcijas komisijas locekļus uz 1 gadu;

— ievēlē 7 Mandātu komisijas locekļus uz 1 gadu;

— noklausās RC, Mandātu komisijas un Revīzijas komisijas atskaites;

— pieņem lēmumus par Kustības dibināšanu, reorganizāciju vai likvidēšanu.

3.2.4. Republikāniskā konference ir pilntiesīga, ja tajā piedalās vairāk nekā puse delegātu. Republikāniskās konferences lēmumi tiek pieņemti, atklāti balsojot, ar konferencē piedalošos delegātu balsu vairākumu, izņemot jautājumus, kas saistīti ar Statūtu izmaiņām vai papildināšanu un Kustības likvidēšanu — šajos gadījumos lēmumus pieņem ar 2/3 konferencē piedalošos delegātu balsu vairākumu. Balsošana var būt aizklāta, ja to pieprasa vismaz 1/3 konferencē piedalošos delegātu.

3.3. Kustības līderis.

3.3.1. Kustības līderi ievēlē ikgadējās republikāniskās konferences priekšvakarā, ievērojot sekojošus principus:

— izvirzīt un apspriest kandidatūras ir tiesības jebkuram Kustības biedram vai atbalstītājam;

— piedalīties Kustības līdera vēlēšanās ir tiesības visiem Kustības biedriem.

3.3.2. Kustības līdera vēlēšanu procedūru izstrādā Redakcijas komisija, un apstiprina Republikāniskais centrs.

3.3.3. Kustības līderis pārstāv to attiecībās ar citām organizācijām, struktūrām un masu informācijas līdzekļos.

3.3.4. Ja kaut kādu iemeslu dēļ līderis nespēj pildīt savus pienākumus, RC konstatē šo faktu un lemj, vai nekavējoši sarīkot jaunas vēlēšanas vai ievēlēt Kustības līderi nākamās ikgadējās republikāniskās konferences priekšvakarā. Laika posmā līdz līdera ievēlēšanai viņa pienākumus pilda Kustības koordinators.

3.4. Kustības koordinators.

3.4.1. Kustības koordinatoru un viņa vietnieku ievēlē ikgadējā republikāniskā konference. Koordinators vai viņa vietnieks:

— organizē RC un Redakcijas komisijas darbu;

— pārstāv Kustību attiecībās ar valsts varas un pārvaldes orgāniem;

— slēdz Kustības vārdā saimnieciska rakstura līgumus.

3.4.2. Koordinators vai viņa vietnieks veic sapulces priekšsēdētāja pienākumus RC un Redakcijas komisijas sēdēs.

3.4.3. Ja kaut kādu iemeslu dēļ Kustības koordinators nespēj pildīt savus pienākumus, RC konstatē šo faktu un lemj.

3.5. Republikāniskais centrs.

3.5.1. RC sastāv no līdera, republikāniskajā konferencē ievēlētajiem RC koordinatora, koordinatora vietnieka, kasiera un 16 RC locekļiem, kā arī apgabalu centru koordinatoriem.

3.5.2. Republikāniskais centrs:

— laika posmā starp republikāniskajām konferencēm vada Kustības “Līdztiesība” darbu, un RC sēdes notiek pēc nepieciešamības, taču ne retāk kā vienu reizi ceturksnī;

— uzstājas Kustības vārdā ar politiskajām deklarācijām un aicinājumiem;

— apstiprina Kustības līdera vēlēšanu un Saeimas deputātu kandidātu atlases un saraksta apstiprināšanas procedūru;

— koordinē apgabala centru darbību;

— apstiprina nolikumu par Kustības sekretāru un pārējo administratīvo personālu;

— apstiprina RC administratīvā personāla štatu sarakstu;

— apstiprina izdevumu tāmes, atskaitās republikāniskajai konferencei par līdzekļu izlietošanu.

3.5.3. RC lēmumi tiek pieņemti ar sēdē klātesošo RC locekļu balsu vairākumu, kas nav mazāks par 1/2 RC sastāva kopējā balsu skaita.

3.6. Redakcijas komisija.

3.6.1. Redakcijas komisija sastāv no līdera, Kustības “Līdztiesība” Saeimas frakcijas (vai deputātu grupas) priekšsēdētāja, Kustības koordinatora un viņa vietnieka, kā arī republikāniskajā konferencē ievēlētajiem 5 Redakcijas komisijas locekļiem.

3.6.2. Redakcijas komisija:

— izstrādā un iesniedz republikāniskajai konferencei apstiprināšanai Statūtu un Programmas izmaiņas un papildinājumus, rezolūciju un citu politisko deklarāciju projektus, deputātu un Kustības “Līdztiesība” attiecības un savstarpējo atbildību regulējošos normatīvos dokumentus;

— izstrādā un iesniedz RC apstiprināšanai Kustības līdera vēlēšanu procedūru;

— izstrādā un iesniedz RC un apgabala centriem apstiprināšanai Saeimas un vietējo pašvaldību deputātu kandidātu atlases un saraksta apstiprināšanas procedūru;

— izstrādā un iesniedz RC apstiprināšanai politisko deklarāciju un aicinājumu projektus;

— izstrādā un iesniedz Kustības Saeimas frakcijai (vai deputātu grupai) apstiprināšanai frakcijas (grupas) politisko deklarāciju projektus;

— nosaka Kustības “Līdztiesība” preses izdevumu un priekšvēlēšanu materiālu politisko saturu.

3.6.3. Laikā starp RC sēdēm Redakcijas komisija var uzstāties ar politiskajām deklarācijām vai aicinājumiem Kustības vārdā. Tie tiek pieņemti ar sēdē klātesošo Redakcijas komisijas locekļu balsu vairākumu, kas nav mazāks par 1/2 Redakcijas komisijas locekļu kopējā balsu skaita.

3.7. Mandātu komisija.

3.7.1. Mandātu komisija:

— izskata un pieņem lēmumus par tām disciplinārajām lietām, kuras tai iesniedz apgabalu centri vai teritoriālās nodaļas RC vai Kustības sekretārs;

— piespriež augstākminētajās lietās tādus disciplināros sodus kā rājiens, atstādināšana uz laiku no vadoša amata veikšanas, izslēgšana no delegātiem, deputāta vai deputāta kandidāta atsaukšana, izslēgšana no Kustības “Līdztiesība” un citi;

— iesniedz priekšlikumus par deputātu rotāciju;

— izskata un pieņem lēmumus par lietām, kas saistītas ar iebildumiem par personas uzņemšanu par Kustības “Līdztiesība” biedru.

3.7.2. Mandātu komisijas lēmums ir pieņemts, ja par to ir nobalsojuši vismaz 5 komisijas locekļi.

3.7.3. Mandātu komisijas lēmumi ir galīgi.

4. Apgabalu un teritoriālās organizācijas un nodaļas.

4.1. Katrā apgabala organizācijā var tikt veidotas Kustības pagastu, rajonu, pilsētu un citas teritoriālās nodaļas, ja tajās ir ne mazāk kā 3 Kustības biedri.

4.2. Pagastu, rajonu, pilsētu un citas teritoriālās nodaļas ievēlē no sava sastāva vadītāju un kasieri. Ja nodaļā ir vairāk nekā 10 biedri, tiek ievēlēts tās vadošais orgāns.

4.3. Kustības “Līdztiesība” apgabala organizācijas darbu vada apgabala konference, kas tiek sasaukta saskaņā ar apgabala centra (tālāk tekstā — AC) lēmumu, vai ja to pieprasa trešdaļa attiecīgā apgabala teritoriālo nodaļu.

4.3.1. Apgabala konferencē ar lemšanas balsstiesībām piedalās:

— teritoriālo nodaļu pilnvarotie delegāti saskaņā ar AC noteikto pārstāvniecības normu ievēlētie;

— delegāti, kuri ir (I) AC locekļi; (II) Revīzijas komisijas locekļi; (III) Kustības “Līdztiesība” Saeimas un vietējo pašvaldību deputāti.

4.3.2. Apgabala konference:

— ievēlē delegātus uz republikānisko konferenci;

— ievēlē AC locekļus uz 1 gadu (to skaitu konference nosaka patstāvīgi);

— ievēlē AC koordinatoru un viņa vietnieku uz 1 gadu;

— ievēlē AC kasieri uz 1 gadu;

— ievēlē 3 Revīzijas komisijas locekļus uz 1 gadu;

— noklausās AC un Revīzijas komisijas atskaites.

4.3.3. Apgabala konference ir pilntiesīga, ja tajā piedalās vairāk nekā puse delegātu. Apgabala konferences lēmumi tiek pieņemti, atklāti balsojot, ar konferencē piedalošos delegātu balsu vairākumu. Balsošana var būt aizklāta, ja to pieprasa vismaz 1/3 konferencē piedalošos delegātu.

4.4. Apgabala centrs sastāv no apgabala konferencē ievēlētajiem AC koordinatora, koordinatora vietnieka, kasiera un AC locekļiem.

4.4.1. Apgabala centrs:

— laika posmā starp apgabala konferencēm vada Kustības “Līdztiesība” apgabala organizācijas darbu;

— uzstājas Kustības vārdā ar politiskajām deklarācijām un aicinājumiem;

— koordinē teritoriālo nodaļu darbību;

— apstiprina vietējo pašvaldību deputātu kandidātu atlases un saraksta apstiprināšanas procedūru;

— apstiprina izdevumu tāmes, atskaitās apgabala konferencei par līdzekļu izlietošanu.

4.4.2. AC lēmumi tiek pieņemti ar sēdē klātesošo centra locekļu balsu vairākumu, kas nav mazāks par 1/2 AC sastāva kopējā balsu skaita.

4.4.3. Apgabala centra koordinators un viņa vietnieks:

— organizē AC darbu;

— pārstāv centru attiecībās ar masu informācijas līdzekļiem, vietējiem valsts varas un pārvaldes orgāniem;

— veic sapulces priekšsēdētāja pienākumus AC sēdēs, ikgadējā apgabala konferencē, kā arī jebkurā citā apgabala konferencē, kura notiek attiecīgā gada laikā.

5. Deputātu kandidāti.

5.1. Par Saeimas un vietējo pašvaldību deputātu kandidātiem parasti tiek izvirzīti Kustības “Līdztiesība” biedri. Ja izvirzītais kandidāts nav Kustības biedrs, par viņa kandidatūras izvirzīšanu tiek pieņemts speciāls RC lēmums (attiecībā uz Saeimas deputātu kandidātu) vai AC lēmums (attiecībā uz pašvaldības deputātu kandidātu).

5.2. Saeimas un vietējo pašvaldību deputātu kandidātu atlase tiek veikta, vadoties no šādiem principiem.

5.2.1. Izvirzīt un apspriest kandidatūras ir tiesības jebkuram Kustības biedram vai atbalstītājam;

5.2.2. Piedalīties izvirzīto kandidatūru novērtēšanā un atlasē ir tiesības visiem Kustības biedriem;

5.2.3. Izvirzītie deputātu kandidāti paraksta personīgo paziņojumu par piekrišanu pildīt deputātu un Kustības “Līdztiesība” attiecības un savstarpējo atbildību regulējošo normatīvo dokumentu noteikumus.

5.3. Saeimas deputātu kandidātu atlases un saraksta apstiprināšanas procedūru izstrādā Redakcijas komisija un apstiprina RC, vēlams ne vēlāk kā 6 mēnešus līdz noteiktajam vēlēšanu datumam.

5.4. Vietējo pašvaldību deputātu kandidātu atlases un saraksta apstiprināšanas procedūru izstrādā Redakcijas komisija, un apstiprina AC un RC, vēlams ne vēlāk kā 4 mēnešus līdz noteiktajam vēlēšanu datumam.

6. Dalība, tiesības un pienākumi.

6.1. Kustības biedrus uzņem apgabala organizācija.

6.2. Uzņemšanas procedūra ir sekojoša.

6.2.1. Pieteikumu kļūt par Kustības “Līdztiesība” biedru pieņem no 18 gadu vecuma sasniegušiem LR pilsoņiem, kā arī personām, kas reģistrētas Latvijas Republikas iedzīvotāju reģistrā vai saņēmušas pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijā.

6.2.2. Noteiktas formas pieteikums kļūt par Kustības “Līdztiesība” biedru jāiesniedz Kustības republikāniskajā ofisā. Iesniedzēja dati tiek iekļauti republikāniskajā Kustības atbalstītāju sarakstā.

6.2.3. Tā apgabala, kura teritorijā dzīvo iesniedzējs, AC tiek informēts par pieteikuma saņemšanu. Apgabala centram tiek uzdots pieņemt iestāšanās maksu un izsniegt iesniedzējam Kustības atbalstītāja apliecību. Tiek noteikts astoņu nedēļu termiņš, lai par iesniedzēja uzņemšanu AC vai attiecīgā teritoriālā organizācija varētu izteikt savus iebildumus, ja tādi ir.

6.2.4. Ja iebildumu nav, kā arī, uzņemot attiecīgo iesniedzēju par Kustības biedru, netiek pārkāpti likuma “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām” 45. panta noteikumi, persona tiek atzīta par Kustības “Līdztiesība” biedru, tās dati tiek iekļauti republikāniskajā Kustības biedru sarakstā un tiek izsniegta Kustības biedra apliecība.

6.2.5. Gadījumā, ja ir iebildumi pret uzņemšanu, tie tiek paziņoti iesniedzējam, kuram ir tiesības individuāli griezties Mandātu komisijā, kuras lēmums ir galīgs. Gadījumā, ja, uzņemot attiecīgo iesniedzēju par Kustības biedru, var tikt pārkāpti likuma “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām” 45. panta noteikumi, Kustības atbalstītāja apliecības derīguma termiņš tiek pagarināts līdz tam laikam, kad 45. panta noteikumi vairs netiek pārkāpti un kļūst iespējams iesniedzēju uzņemt par Kustības biedru.

6.3. Ja Kustības biedrs vai atbalstītājs maina dzīvesvietu uz jaunu dzīvesvietu cita apgabala teritorijā, viņš paziņo par to Kustības republikāniskajam ofisam, kurš noformē dokumentāciju uz jaunās dzīvesvietas apgabala organizāciju un informē to par šīm izmaiņām.

6.4. Kustības biedri ir vienlīdzīgi, apspriežot Kustības darbības tekošos jautājumus; vērtējot centru un citu vadošo orgānu darbu; izvirzot, apspriežot un vēlot teritoriālās organizācijas vadošos orgānus, apgabala konferences delegātus; izvirzot un vēlot Kustības līderi; izvirzot, apspriežot un atlasot deputātu kandidātus.

6.5. Tikai Kustības biedriem ir tiesības vēlēt un tikt ievēlētiem teritoriālās organizācijas vadošajos orgānos; vēlēt apgabala konferences delegātus; apgabala vai republikāniskajos vadošajos orgānos.

6.6. Kustības atbalstītājiem ir tiesības apmeklēt teritoriālo nodaļu sapulces, apspriest tajās Kustības darbības tekošos jautājumus, centru un citu vadošo orgānu darbu; izvirzīt un apspriest teritoriālās organizācijas vadošo orgānu, apgabala konferences delegātu, Kustības līdera un deputātu kandidātu kandidatūras.

6.7. Biedru un atbalstītāju pienākums ir propagandēt Kustības mērķus un uzdevumus, atbalstīt Kustību materiāli.

6.8. Lēmumu par Kustības biedra izslēgšanu pieņem Mandātu komisija par šo Statūtu, Programmas pārkāpšanu vai darbībām, kas apkauno Kustības biedra statusu.

6.9. Kustības biedriem un atbalstītājiem ir tiesības jebkurā laikā aiziet no Kustības, paziņojot par to rakstiski Kustības republikāniskajam ofisam. Izstājoties no Kustības, iemaksātā iestāšanās maksa un biedru nauda netiek atdota.

7. Naudas līdzekļi un īpašums.

7.1. Republikāniskais centrs ir, bet apgabalu centri var būt juridiskas personas ar savu zīmogu un norēķinu rēķiniem bankās.

7.2. RC un AC var iegādāties savā īpašumā kustamo un nekustamo īpašumu, kas nepieciešams Kustības Programmas mērķu un uzdevumu realizēšanas nodrošināšanai, izmantojot naudas līdzekļus, kas saņemti kā biedru nauda, iestāšanās maksa vai brīvprātīgie ziedojumi.

7.3. Saskaņojot starp RC un apgabalu centriem, iespējama to īpašumu pārvietošana.

7.4. Visas darbības, kas saistītas ar kustamā un nekustamā īpašuma iegādi un likvidēšanu, naudas līdzekļu kustību, tiek veiktas saskaņā ar Latvijas Republikā spēkā esošajiem likumiem un normatīvajiem aktiem.

7.5. RC un apgabalu centru koordinatori un viņu vietnieki rīkojas ar attiecīgā centra visiem materiālajiem līdzekļiem.

7.6. Kustības “Līdztiesība” naudas līdzekļus veido: ikmēneša biedru nauda, iestāšanās maksa, fizisko un juridisko personu brīvprātīgie ziedojumi, kā arī ienākumi no uzņēmējdarbības, AC un RC ar īpašuma tiesībām piederošā kustamā un nekustamā īpašuma pārdošanas.

7.7. Apgabalu centri paši rīkojas ar savu kustamo un nekustamo īpašumu, kā arī naudas līdzekļiem, izņemot ne mazāk kā 50% no saņemtajiem naudas līdzekļiem, kuri ne retāk kā vienu reizi ceturksnī tiek nodoti RC kasierim kustības darbības finansēšanai.

7.8. RC un apgabalu centru finansiālo darbību un īpašuma kustību kontrolē attiecīgās revīzijas komisijas. Revīzijas komisijas darbojas sabiedriskā kārtā.

7.9. Kustības centru darbība ir bezpeļņas. Līdzekļi tiek tērēti pasākumu organizēšanai, telpu nomai, pakalpojumu apmaksai, štata un ārštata darbinieku darba samaksai, materiālās palīdzības sniegšanai Kustības biedriem u.c. saskaņā ar RC apstiprinātajām izdevumu tāmēm.

7.10. Biedru nauda, iestāšanās maksa, ziedojumi.

7.10.1. Iestāšanās maksa ir 3% apmērā no Latvijas Republikā noteiktās minimālās darba algas. Izņēmums ir bezdarbnieki, pensionāri un personas, kas strādā mazāk nekā 16 stundas nedēļā, — viņiem ir samazināta iestāšanās maksa 1% apmērā no Latvijas Republikā noteiktās minimālās darba algas.

7.10.2. Ikmēneša biedru nauda ir 1% apmērā no Latvijas Republikā noteiktās minimālās darba algas. Izņēmums ir bezdarbnieki, pensionāri un personas, kas strādā mazāk nekā 16 stundas nedēļā, — viņiem ir samazināta ikmēneša biedru nauda 0,3% apmērā no Latvijas Republikā noteiktās minimālās darba algas.

7.10.3. Ikmēneša biedru naudu un iestāšanās maksu pieņem attiecīgā Kustības apgabala centra kasieris.

7.10.4. Brīvprātīgie ziedojumi var tikt pārskaitīti uz Kustības RC vai AC bankas norēķinu rēķiniem vai samaksāti skaidrā naudā kasierim.

8. Darbības pārtraukšana.

8.1. Kustības “Līdztiesība” AC un RC un Kustība kopumā var pārtraukt savu darbību ar republikāniskās vai apgabala konferences lēmumu, ja par to nobalso 2/3 delegātu, kā arī ar tiesas lēmumu.

8.2. Likvidējot RC un apgabalu centrus vai Kustību kopumā, naudas līdzekļu atlikumi norēķinu rēķinos pēc visām izmaksām un savstarpējo norēķinu veikšanas ar citām organizācijām, kā arī kustamais un nekustamais īpašums tiek nodoti republikāniskajiem palīdzības fondiem (bezdarbniekiem, invalīdiem, bāreņiem).

T. Ždanoka

A. Bartaševičs

R. Zālīte