skaidrojumi, komentāri, viedokļi

"Vienotais informācijas tirgus: autori, ekonomika, likumi

Inese Krastiņa, Tieslietu ministrijas Starptautisko un salīdzinošo tiesību departamenta direktore, — “Latvijas Vēstnesim”

Eiropas vienotā informācijas tirgus veidošana ir ekonomiski nozīmīgs pasākums, tā īstenošanā Eiropas Komisija apzina visas problēmas, kas saistītas ar šī uzdevuma izpildīšanu, un pilnībā atbalsta šāda tirgus radīšanu, nosakot, ka vispirms jau ar informācijas izmantošanu saistītie jautājumi regulējami likumdošanas ceļā. Pašlaik pastāvošie juridiskie instrumenti, kas tika radīti citiem nolūkiem, varētu traucēt šāda tirgus attīstību, jo juridiskā bāze tam nav piemērota.

Pamatojoties uz 1995. gada jūlijā akceptēto Eiropas Komisijas “Zaļo grāmatu par autortiesībām un blakustiesībām informācijas sabiedrībā”, tiek izstrādātas tiesiskās koncepcijas un sistēmas, kā arī izvērtēti veicamie pasākumi un pieņemti jauni lēmumi nacionālā un starptautiskā līmenī. Pasaules intelektuālā īpašuma organizācija WIPO (angļu val. — The World Intellectual Property Organization ) ir noteikusi, ka intelektuālo īpašuma tiesību attīstībā valstīm likumi jāpilnveido divos līmeņos — nacionālā (galvenokārt autortiesību aizsardzības mehānisma radīšana) un starptautiskā.

1985. gadā Eiropas Komisija izveidoja Juridiskās konsultācijas palātu (angļu val. — Legal Advisory Board ), kuras galvenais uzdevums ir piedāvāt iespējamos risinājumus un konsultēt Eiropas Komisiju par veidiem, kā iespējams mazināt atšķirības un saskaņot valstu likumus. Juridiskās konsultācijas palātas darbinieki pārstāv Eiropas Savienības dalībvalstis. Informējot par juridiska rakstura jautājumiem un problēmām, kas varētu rasties Eiropas informācijas telpas radīšanas procesā, Juridiskās konsultāciju palātas sekretariāts regulāri gatavo atbildes un piezīmes attiecībā uz Eiropas Komisijas “Zaļajā grāmatā” ietvertajiem jautājumiem.

Šī gada septembrī Briselē notika nozīmīgs pasākums, kurā piedalījās Eiropas Komisijas, Eiropas Parlamenta pārstāvji un tās Eiropas organizācijas, kuras visasāk izjūt juridiska rakstura izmaiņu nepieciešamību īpašumtiesību piederības noteikšanā autortiesību un blakustiesību sistēmā un kuras aktīvi iesaistījušās šādu izmaiņu sagatavošanā. Seminārā uzmanība tika akcentēta uz tādiem jautājumiem kā vienotā informācijas tirgus radīšana Eiropā saistībā ar tēmu “Autori, ekonomika un likumi”. Ietekmīgākās organizācijas, kas piedalījās seminārā:

AIDAA — Audiovizuālo autoru starptautiskā asociācija (franču val. — Association Internationale des Auteurs de l'Audiovisuel ), dibināta Briselē 1985. gadā, aģentūru, savienību un profesionālu rakstnieku organizāciju konfederācija, kas šodien apvieno 18 autoru biedrības un 18 autoru asociācijas. AIDAA mērķis ir likumos noteikt rakstnieku un televīzijas industrijas direktoru tiesisko statusu atbilstoši darbu izmantošanas veidu attīstībai. Termins “audiovizuālais” mūsdienās ietver sevī dažādus audiovizuālo darbu izmantošanas līdzekļus un veidus (ciparu tehnoloģija, darbu izplatīšana ar satelītu un kabeļu palīdzību, daudzkanālu pakalpojumi, videoierakstu pārdošana un noma, “multimedia” — kombinēta gan audio, gan vizuālo līdzekļu izmantošana uz diskiem vai datoru tīklā). Savā darbībā AIDAA veic pasākumu kopumu, lai tiesiskā veidā tiktu aizsargātas visu Eiropas rakstnieku un televīzijas direktoru tiesības. AIDAA ietver sevī arī Amerikas direktoru organizāciju (angļu val. — The Directors Guild of America ) un Amerikas rakstnieku organizāciju ( The Writers Guild of America ), ar kurām tā kopīgi veic minētos pasākumus;

SACD — Dramatisko aktieru un komponistu savienība (franču val. — The Sociēte des Auteurs et Compositeurs Dramatiques ), kas atrodas Parīzē, pārstāv direktoru un rakstnieku tiesības kino, televīzijā un radio (tās sastāvā ir apmēram 28 000 locekļu);

FERA — Eiropas filmu direktoru federācija (franču val. — Fēdēration Europēene des Rēalisateurs de l'Audiovisuel ), dibināta Venēcijā 1980. gadā nolūkā pārstāvēt aktieru, filmu direktoru intereses audiovizuālajā jomā. FERA ir iniciatore Eiropas audiovizuālās politikas pilnveidošanā un pārstāv filmu direktoru un rakstnieku intereses. FERA uzskata, ka arī audiovizuālajā sektorā ir nepieciešamība pēc vienota tirgus radīšanas, turklāt šajā nozarē, kas atkarīga no dažādu tehnoloģijas veidu attīstības, ir jāizstrādā stratēģija, kas paredzētu radīt Eiropas audiovizuālajā industrijā vienotu tirgu.

Arī mūsdienās joprojām nav cita efektīvāka un izdevīgāka veida attiecībā uz avīzēs un žurnālos ietverto ziņu, informācijas un izklaidējoša rakstura materiālu izziņošanu kā to iespiešana, izplatīšana un pārdošana. Katru dienu izdevējiem jālemj par jauna tirgus iekarošanu un par ciparu tehnoloģijas izmantošanu ar datora tīkla starpniecību.