MĒS VISI BALTIJĀ

Lietuvas

Republikā

Par diskusiju ES kritēriju sakarā

Lietuvas ārlietu ministrs Aļģirds Saudargs cer, ka Lietuvai izdosies pamudināt Eiropas Savienības valstis sākt iekšēju diskusiju par kritērijiem, ar kādiem tiks izraudzītas kandidējošās valstis sarunu sākšanai. To A.Saudargs paziņoja pēc atgriešanās no vizītes Luksemburgā (tā pašlaik ir ES priekšgalā) Lietuvas Seima Ārlietu komitejas sēdē. Luksemburgā A.Saudargs šīs valsts ārlietu ministram J.Posam iesniedza Lietuvas viedokli par Eiropas Komisijas sagatavoto vērtējumu.

Galīgo lēmumu, ar kurām valstīm sākt sarunas par iestāšanos ES, šīs organizācijas dalībvalstu vadītājiem vajadzētu pieņemt augstākā līmeņa tikšanās laikā Luksemburgā decembrī.

Par Lietuvas viedokli attiecībā uz iestāju ES

Stokholmā notikušajās diskusiju dienās “Attiecības starp Baltijas reģiona valstīm un ES: drošība un ārpolitika” referātu “Lietuva un ES” nolasīja Lietuvas premjerministrs Ģedimins Vagnoris. Viņš uzsvēra, ka Lietuva atbilst galvenajiem ekonomiskajiem un politiskajiem kritērijiem, kādi izvirzīti potenciālajām ES dalībvalstīm, kā arī aicināja nepieļaut kļūdu — paplašināt ES, balstoties tikai uz ģeopolitiskajiem un vēsturiskajiem motīviem. Šāda rīcība būtu nepareizs politisks signāls, kas jūtami kaitētu Lietuvas un citu Baltijas valstu stabilitātei un drošībai, uzsvēra Lietuvas premjerministrs.

Arī daudzi citi politiķi šajās diskusijās norādīja, ka Lietuva būtībā jau ir gatava sākt sarunas ar ES un ka jāļauj pie sarunu starta līnijas nostāties visām trim Baltijas valstīm reizē, jo tas Eiropai dotu vairāk stabilitātes.

Par Eiropas sociālās hartas atzīšanu

Lietuvas sociālās aizsardzības un darba ministre I.Degutiene Strasbūrā parakstījusi 1996.gadā pārlaboto Eiropas sociālo hartu.

Lietuva pirmā no Baltijas valstīm parakstījusi šo dokumentu, un tas stāsies spēkā tūlīt pēc tam, kad to ratificēs Lietuvas Seims.

Pārlabotajā hartā 1961.gada Eiropas sociālās hartas nolikums un 1988.gada protokols papildināti ar jaunām cilvēka tiesībām — aizsardzību no nabadzības, no seksuālas izmantošanas un vajāšanas, aizsardzību darba attiecību izbeigšanās gadījumā. Pārlabotajā hartā lielāka uzmanība veltīta sieviešu un vīriešu vienlīdzībai, mātes un invalīda tiesību aizsardzībai.

Par atbalstu tirdzniecībai Viduseiropā

Lietuvas premjerministrs Ģedimins Vagnoris piedalījies Viduseiropas brīvās tirdzniecības līguma (CEFTA) valstu vadītāju apspriedē Slovēnijas pilsētā Portorožē. Ģ.Vagnoris teica arī runu, uzsverot, ka Lietuva atbalsta Viduseiropas valstu centienus paplašināt brīvo tirdzniecību un veicināt brīvu kapitāla un pakalpojumu apgrozījumu, kā arī cilvēku pārvietošanos. “Domāju, ka arī tad, kad CEFTA valstis kļūs par ES loceklēm, reģionālā, ekonomiskā sadarbība savu svarīgumu nezaudēs,” sacīja Lietuvas premjerministrs.

Lietuva jau ir parakstījusi divpusējus brīvās tirdzniecības līgumus ar visām CEFTA valstīm, izņemot Ungāriju un Rumāniju, ar kurām notiek intensīvas sarunas.

Ģ.Vagnoris informēja Viduseiropas valstu vadītājus arī par to, ka ir jūtami pavirzījušās uz priekšu sarunas par Lietuvas iestāšanos Pasaules tirdzniecības organizācijā (paredzams, ka Lietuvu tajā uzņems nākamgad).

Igaunijas

Republikå

Par ziņojumu Eiropas Parlamentā

“LV” jau rakstījām par Eiropas Parlamenta sūtņa Jerna Donnera uzturēšanos Igaunijā. Septembra sākumā Eiropas Savienības ārlietu un drošības komisija uzklausīja viņa ziņojumu.

Igaunijas laikrakstos publicētajās intervijās J.Donners ieteicis Igaunijai kļūt divvalodīgai. Šāda attieksme satracinājusi Igaunijas sabiedrību. Eiroparlamenta ziņojumā J.Donners vairs nav bijis tik radikāls, minot divvalodību kā alternatīvu variantu, ziņojumā viņš piezīmēja, ka Igaunijā krievu mazākums tiek uzskatīts par traucējošu faktoru, kaut gan, pēc viņa domām, to varētu uzskatīt arī par valsts bagātību.

J.Donners neatbalsta vienas Baltijas valsts uzņemšanu ES. Lai Baltijas valstu vidū neizceltos nesaskaņas, sarunas jāuzsāk ar visām trim valstīm vienlaikus. J.Donnera ziņojums izpelnījies asu kritiku — tika kritizēts ziņojuma negatīvais tonis, turklāt sociālisti slavē to par reālistisku attieksmi.

J.Donnera viedokli kritizējis arī Somijas pārstāvis Eiroparlamentā Kirsi Piha. Viņš vērtējis ziņojumu kā negatīvu un žultainu. K.Piha uzsvēra, ka ikvienu Eiropas Savienības kandidātvalsti vērtēs pēc tās sasniegumiem. Tam, ka patlaban tikai viena Baltijas valsts var kļūt par ES locekli, ir arī savas labās puses. Komisijas priekšsēdētājs kritizēja J.Donneru par ziņojuma pārlieko garumu. Ziņojumam vajadzējis būt pāris lappušu garam. Pēc J.Donnera domām Eiropas Parlaments neesot pieradis pie viņa rakstnieka stila.

Par Nacionālās bankas bilances apjomu

Igaunijas Bankas bilances apjoms augustā palielinājies par 5,3 procentiem jeb 530,6 miljoniem kronu, sasniedzot mēneša beigās 10,594 miljardus kronu. Pēc centrālās bankas datiem, tās valūtas rezerve palielinājusies par 560,8 miljoniem kronu jeb 6,3 procentiem. No tiem 528 miljonus kronu deva komercbanku pārdotā konvertējamā valūta. Komercbankas pārdeva Igaunijas Bankai valūtu par 1,5248 miljardiem, bet pirka par 996,8 miljoniem kronu.

Bāzes nauda augustā palielinājās par 528,3 miljoniem kronu, skaidras naudas rezerves palielinājās par 26,9 miljoniem kronu, Igaunijas Bankas glabāšanas sertifikāti — par 10 miljoniem, tātad kopā Igaunijas Bankas glabāšanā cita bāzes nauda — par 491,4 miljoniem kronu. Augustā Igaunijas Banka maksāja Starptautiskajam valūtas fondam atbalsta aizņēmumu un Igaunijas valdībai ekonomikas attīstībai doto aizņēmumu.

Par kaimiņvalsts opozīcijas uzskatiem

un Igaunijas drošību

Šajā sakarā Igaunijas presē pārdomām dalās Reformu partijas un parlamenta Reformu partijas frakcijas priekšsēdētājs Sīms Kallass :

— Ziemeļvalstu padomes rīkotajā drošības jautājumiem veltītajā konferencē Helsinkos tika dalīti Krievijas galveno opozīcijas spēku propagandas materiāli. Šie spēki ir apvienojušies Krievijas Tautas patriotiskajā savienībā (Yfhjlyj—gfnhbjnbxtcrbq cj/p Hjccbb) .

Protams, vienmēr var jautāt, cik būtiski ir šādi propagandas materiāli un vai no tiem vispār vērts izdarīt nopietnus secinājumus. Tomēr...

Krievijas ārlietu ministra vietnieks atkal atļāvās banālus pārmetumus Igaunijai. Vēlāk viņš teicis, ka tas noticis tāpēc, lai izpatiktu domes delegācijai. Tas nozīmē, ka domes opozīcijai ir ietekme uz valsts varu, viņi uzskati tiek ņemti vērā.

Bez tam demokrātiskās valsts vara mainās vēlēšanu ceļā, un kas var pateikt, ka KTPS kādreiz nenāks pie varas. Tieši otrādi, neviens to nevar pateikt, vai tas jau nenotiks pirms kārtējām vēlēšanām. Varbūt tad viņu politika atšķirsies no pašreizējās propagandas, bet varbūt arī ne.

Visbeidzot, gan valdības, gan opozīcijas imidža radīšanā piedalās tie paši eksperti, ģenerāļi, ierēdņi un institūcijas, kas grib ar abām pusēm labi sadzīvot un kas sabiedrībā rada attiecīgu gaisotni.

Tātad opozīcijas uzskati ir jāņem vērā. Ko tad viņi raksta, un kas Igaunijai ir jāņem vērā?

Vispirms interesi izraisa apcerējums par valsti. Tiek pievērsta uzmanība tam, ka jāceļ spēcīga centralizēta valsts (tas jau arī tiek darīts). Ekonomiskajā politikā opozīcija Krievijas valsti redz kā spēcīgu un ekonomiski aktīvu. Par dabisku tiek uzskatīta valsts uzņēmējdarbības pastāvēšana.

Visinteresantākie, protams, ir drošības politikas apsvērumi. Bet jautājums ir vienkāršs — vai tie ir mums bīstami, draudīgi, neitrāli vai draudzīgi?

Krievijas opozīcija nostāda Krieviju pret Rietumiem. Viņi prasa sarunas pēc paritātes principa, bet to var saukt arī par runāšanu no spēka pozīcijām. NATO allaž ir skaidrota kā ienaidnieka tēls Krievijai, un politiķi neapšaubāmi ar to rēķinās.

Šeit nav grūti saredzēt Baltijas valstu vietu Krievijas drošības politikas koncepcijā. Krievijas ārpolitikas uzdevums esot atturēt Baltijas valstu iekļaušanu Rietumu drošības sistēmā.

Iepriekš teiktais jāpatur prātā, kad Igaunijā sāks risināt jautājumu par līdzekļu sadali iekšējās un ārējās drošības vajadzībām. Nedrīkst, protams, pretstatīt valsts drošību pilsoņu sociālajām garantijām. Bet, ja valsts rūpēsies par savu pilsoņu drošību un sociālajām garantijām, tad arī pilsoņi vēlēsies aizsargāt valsti. Būtiski ir abi — gan cilvēku uzticība savai valstij, gan racionāli sadalīti līdzekļi valsts drošībai.

Par ekspremjera rosību uzņēmējdarbībā

Ekspremjers Tīts Vehi paziņojis, ka viņš atsakās no darbības parlamentā un turpmāk nodosies uzņēmējdarbībai. Pēc Igaunijas biznesa avīzes “Äripäev” ziņām, T.Vehi dibināšot investīciju konsultāciju firmu.

“Manā dzīvē ir bijuši trīs posmi — mācības, Valgas autobāze un politika, tagad priekšā ir ceturtais — spēku izmēģināšana ekonomikā,” teica Tīts Vehi. “Man ir pieredze, un es to gribu izmantot,” piebilda T.Vehi.

Pēc T.Vehi vārdiem, pašlaik vēl ir pāragri stāstīt ko vairāk, ar ko viņš nodarbosies. Ir vairākas iespējas, par ko izšķirties. “Domāju, ka cilvēkam jānodarbojas ar to, ko viņš ir mācījies,” piezīmēja T.Vehi.

“Ekonomikā vispirms ir kaut kas jādara un tikai tad jārunā,” skaidroja T.Vehi. Politikā ir tradīcija vispirms runāt un tad darīt. Šķiršanās no politikas esot ar partijas biedriem jau sen iepriekš saskaņota. “Jau tad, kad šķīros no premjera krēsla, sapratu, ka esmu pārejas laika priekšnieks,” secināja T.Vehi. Viņš atvairīja prognozes, ka sāks Igaunijas ekonomikā spēlēt ievērojama lieluzņēmēja lomu. Pateicoties saviem sakariem, Tīts Vehi ir vēlams un vajadzīgs firmu padomēs.

Tīta Vehi turpmākā darbība varētu būt saistīta ar no Krājbankas valdes priekšsēdētāja amata aizgājušo Olari Tālu. Viņi abi dzīvo vienā mājā vecpilsētā. Vehi valdības laikā Tāls bija valdības pārstāvis Igaunijas Enerģijas padomē un acīmredzot turpinās būt arī Krājbankas padomē. Olari Tāls gan teicis, ka par Vehi plāniem neko nezinot.

Parlamenta locekļi T.Vehi aiziešanu no politikas skaidro ar to, ka viņš sev neredzot Igaunijas politikā zemāku posteni kā līdera pozīciju. Uzņēmējus Vehi aiziešana no politikas atstājusi vienaldzīgus. Kolēģi T.Vehi aiziešanu no politikas uzskata par loģisku. Viņš pieradis darboties kā premjerministrs un vienpersonīgi pieņemt lēmumus. Tagad, kad šīs iespējas vairs nav, tas Vehi neapmierināja, izteicies Igaunijas Lauku partijas līderis Arnolds Rītels.

Koalīcijas partijas frakcijas priekšsēdētājs parlamentā Mati Meoss atzinis, ka Vehi lēmums frakciju neesot pārsteidzis. Viņam pašam ir jāizlemj, vai nodarboties ar politiku vai ar saimniecību, jo cits variants nav iespējams. M.Meoss izteica uzskatu, ka pēc kāda laika T.Vehi atkal atgriezīsies politikā.

Igaunijas prese publicē arī pārskatu par Tīta Vehi uzņēmējinteresēm:

A/s “Valga Group” — dalībnieks ar 640 000 kronu, agrāk vadījis Valgas autobāzi.

A/s “Eesti Praamiliinid” (Igaunijas prāmju līnijas) — akcionārs ar 320 000 kronu.

A/s “Extras Service” — dalībnieks ar vienu 1000 kronu akciju.

A/s “Silmet” — ieinteresēts akciju iegūšanā.

Krājbanka — dalībnieks caur a/s “Valga Group”.

Materiāli “Latvijas Vēstnesim”:

par Lietuvu — Evija Liparte,

par Igauniju — Katrīna Ducmane