PIRMS NOTIKUMA

Indiešu

dailes svētki

Latvijā

Odisi stila dejotāja Kavita Dvibedi, kuras māksla guvusi atzinību Japānā, Taizemē, Ķīnā, Kuveitā, Spānijā, Itālijā un citās zemēs, jauno Eiropas turneju uzsāk Rīgā, kur Muzikālā teātra telpās 22.septembrī notiks koncerts un indiešu klasiskās dejas meistarklases nodarbības. Pēc tam viņa dejos Ventspilī.

Dzimusi tempļu sienās pirms vairāk nekā 2000.gadiem, deja Indijā bija viens no sakrālās mākslas veidiem. Deja kopā ar mūziku un mīmiku izveidoja teātra mākslu, kam senajā Indijā bija bagātas tradīcijas. Par vissenākajiem indiešu literatūras pieminekļiem uzskata četrus vēdu krājumus, kuros ietvertas reliģiskas himnas, burvju vārdi, rituālu priekšraksti, mīti un arī laicīgi dzejoļi. Deja kā ķermeņa valodas izpausmes veids kļuva par piekto vēdu. Bet sanskritā vēda nozīmē zināšanas. Dejas tehnika bija augsti attīstīta, par tās principiem sarakstīti veseli traktāti. Odisi kā viens no klasiskās dejas stiliem veidojies Orisi štatā, kur šī tradīcija joprojām ir dzīva: tiek izglītotas jaunas dejotāju paaudzes, notiek festivāli.

Kavita Dvibedi odisi stila dejas mākslu sāka apgūt astoņu gadu vecumā un pašlaik ir savas karjeras plaukumā. Indijas Republikas vēstniecība Latvijā un Orientālās mūzikas centrs par godu Indijas Republikas neatkarības 50 gadu jubilejai sagādājuši unikālu iespēju tikties ar seno un izteiksmīgo indiešu klasisko deju.

“LV” informācija

Atkal skanēs

“Dzimtene mūzika mūžīgā”

No 24. līdz 28.septembrim Latvijā piekto reizi notiks starptautiskais kamerkoru festivāls “Rīga dimd”. Tā mākslinieciskais vadītājs kopš pirmā festivāla, kas izskanēja pirms desmit gadiem, ir maestro Imants Kokars — Latvijas Dziesmu svētku virsdiriģents, daudzu starptautisku muzikālu projektu iniciators, arī Rīgas kamerkora “Ave Sol” mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents. Festivāla rīcības komiteju vada Rīgas Domes Kultūras pārvaldes priekšnieks Rolands Juraševskis. No Latvijas koriem festivālā piedalīsies Rīgas 1.ģimnāzijas jauniešu koris “Kamēr...”, kura galvenais diriģents Māris Sirmais nesen kļuva arī par akadēmiskā kora “Latvija” māksliniecisko vadītāju, Kuldīgas kamerkoris “Rāte”, ko vada Vita Timermane–Moora, “Caritas”, ko vada Guntars Ķirsis, un “Ave Sol”, kas kopā ar Imantu Kokaru ir festivāla iniciators un pastāvīgs dalībnieks.

17.septembrī Rīgas Domes kultūras pārvaldes galvenā speciāliste Dzintra Oga žurnālistus aicināja uz tikšanos ar festivāla rīkotājiem un diriģentiem.

Imants Kokars (attēlā) :

— Ir liels prieks, ka šis festivāls gadu no gada attīstās. Kamerkoru kustībai Latvijā nav senu tradīciju. Kad sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados pasaulē jau muzicēja daudzi skaitliski nelieli kori, ar kuriem mūzikā ienāca jauni izteiksmes līdzekļi, mums tādu vēl nebija. Ar visiem aizliegumiem un izolāciju sākām atpalikt no Eiropas kultūras. Komponisti savukārt žēlojās: “Mēs varētu rakstīt, bet kas to izpildīs.” Tad arī 1969.gada janvārī Komponistu savienībā kā tāda eksperimentāla bāze radās “Ave Sol”. Dziedājām visu. Jau septiņdesmitajos gados braucām uz starptautiskiem konkursiem un dziedājām latviešu komponistu darbus. Paula Dambja “Jūras dziesmas”, ko vedām uz pirmo konkursu, daudzi kori dzied vēl tagad. Brīnišķīgus darbus kamerkoriem devuši Pēteris Plakidis un Pēteris Vasks, ļoti interesantas ir Selgas Mences tautas dziesmu apdares. Mums visiem pazīstamā Nebraskas Linkolna universitāte, kur mācījies arī Kārlis Ulmanis, 1993.gadā uz mūsu trešo festivālu atbrauca ar Jura Karlsona “Neslēgto gredzenu” — koris šo grūto ciklu lieliski nodziedāja, turklāt uzdāvināja mums perfekti izdotu partitūru. Tas ļoti sekmējis šī sarežģītā darba iziešanu pasaulē — to ļoti bieži dzied gan konkursos, gan koncertos. Bet par mūsu festivāla himnu kļuvusi Aldoņa Kalniņa “Dzimtene mūzika mūžīgā”.

Šis festivāls ir laba skola mūsu kamerkoriem. To skaits joprojām aug, kas varbūt nemaz nav tik labi, jo diemžēl sarūk lielo koru skaits, bet bez tiem mēs varam pazaudēt savus Dziesmu svētkus.

Baltijas valstis vieno studentu svētki “Gaudeamus” un folkloras svētki, šovasar aizvadījām otros Baltijas un Ziemeļvalstu dziesmu svētkus, bet šāss kamerkoru festivāls mums ir vienīgajiem Baltijā.

Svētku atklāšanas koncertā Sv.Pētera baznīcā visi kori dziedās “Dzimtene mūzika mūžīgā” un katrs kolektīvs sniegs nelielu iepazīšanās programmu.

Jau tradicionāla kļuvusi tā sauktā republikas diena, kad dziedātāji dodas uz Latvijas novadiem. Šoreiz koncerti notiks Kuldīgā, Talsos un Valmierā.

Sestdien, 27.septembrī, visi kori muzicē koncertzālē “Ave Sol”, kas reizē atzīmē 10 darba gadus. Šādu tikšanos vēlējušies paši dziedātāji, jo parasti šādos festivālos kori nevar cits citu noklausīties.

Noslēguma koncertā Latvijas Universitātes Lielajā aulā kori dziedās savu izraudzīto repertuāru un visi kopā — Jāzepa Vītola “Beverīnas dziedoni” ērģeļu pavadījumā.

Festivāls “Rīga dimd” iemantojis popularitāti, un dalībnieki mums nav jāmeklē. Kori piesakās paši. Izraugāmies ar tādu domu, lai būtu lielāka dažādība un pats galvenais — augsta mākslinieciskā kvalitāte. Ļoti labi kontakti izveidojušies ar Lietuvas, Igaunijas, Vācijas, Norvēģijas kolektīviem. Šoreiz svētkos piedalīsies Viļņas Pedagoģiskās universitātes koris “Ave Vita”, ukraiņu kamerkoris “Hreščatik”, sieviešu kamerkoris “Amaryllis” no Beļģijas un Čibas universitātes jauktais koris no Japānas. Tie visi ir pasaulē labi pazīstami kolektīvi, daudzu konkursu laureāti.

“LV” informācija

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”