Pie pirmavotiem
Latvijas valsts
un tās vīri
Pirmpublikācija
Kārlis Ulmanis,
sarakstē ar domubiedru
Turpinājums. Sākums — “LV” 28.08., nr.213; 29.08., nr.214; 02.09., nr.215;
03.09., nr.216; 04.09., nr.217; 05.09., nr.218/219; 09.09., nr.220/222; 10.09, nr.223;
11.09, nr.224; 12.09, nr.225; 16.09, nr.226/229; 17.09, nr.230; 18.09, nr.231
Lincoln, Neb.
2930 T Street,
December 19, 1908.
Mīļais Enzeliņa kgs!
Paldies par Jūsu vēstuli no 1.decembra. Es priecājos dzirdēt, ka Ie. Piens. pārdošana veicas it labi. Protams, vislielākais nopelns pie tam ir Jums, jo ja Jūs neņemtu tik dzīvu dalību pie tās lietas, tad tur maz gan kas iznāktu. — Viens teikums Jūsu vēstulē mani pārsteidza, un, patiesību sakot, es viņu labi nesapratu. Jūs sakāt: “... otru tūkstoš gan tekošā ziemā izdosim, ar trešo ies garāk.” Es nu nesaprotu, ko tas nozīmē. Vai tad Jūs nodrukājāt otro izdevumu 3 tūkstoš eksemplāros? Cik es atceros, tad mums par to nekad nav runa bijuse, ka būtu ieteicamāk pacelt izdevuma eksemplāru skaitu. Tāpēc es lūdzu paskaidrojat man visu šo lietu. Redzat, tas trešais tūkstoš tikai nevajadzīgā kārtā nokavēs 3. izdevumu. Katrā ziņā es gribētu piezīmēt, ka es nevēlētos nevienu izdevumu ne no vienas manas grāmatas drukāt vairāk kā 2000 eksemplāros. Vai Jūs atceraties, ka 1904.gada ziemā Jūs pat negribējāt drukāt vairāk kā 1000 — 1500 eksemplāru no Ienesīgas piensaimniecības? — Bet es gaidīšu uz Jūsu paskaidrojumu.
Jūs sakat, ka tirgotāji prasot mazā mērā pēc grāmatas. Es domāju, ka laikam gan kursi un biedrības apmierina lielāko daļu pieprasījumu un tādēļ grāmattirgotāji maz var pārdot. Bet šī Jūsu ideja piedabūt biedrības palīgā pie grāmatas izplatīšanas ir ļoti slavējama — ar grāmattirgotājiem vien piedzīvotie panākumi nebūtu varējuši tapt sasniegti. — Es priecājos, ka “Ie. C.” iespiešana iet labi no rokas, varbūt ka Jums patiesi izdosies grāmatu uz svētkiem vēl sasteigt. Man atsūtītā pirmā loksne izskatās ļoti glīta, sevišķi labi man patīk titeļa lapa. Lai gan arī drukas kļūdu netrūkst, tomēr darbs, vispārīgi ņemot, ir labs. Drukas kļūdu sarakstu es Jums pie šās pašas reizas nosūtu. Bet galu galā ir ļoti slikti, ka es es nevaru dabūt lasīt novilkumu iepriekš galīgās iespiešanas, jo, kā es Jums jau teicu, es redzu tagad, lasot iespiesto rakstu, daudz lietas un izteicienus, kurus es labprāt gribētu grozīt un noslīpēt, pataisīt valodu gludāku un saprotamāku — bet Skrastiņš (..)
Kad man būs daudz maz vairāk vaļas, tad es nosūtīšu sastādīt nobildējumu listi, lai Jūs jau pie laika varētu griezties pie attiecīgām fabrikām dēļ klišejām, kuru neviena fabrika, protams, neliegs, ja Jūs vēl piezīmēsat, ka grāmata taps tulkota arī krieviski.
Tas ir gan viss, ko es Jums šoreiz gribēju rakstīt. Es ceru, ka tās avīzes jeb izgriezumi, pēc kuriem es prasīju vēstulē no 25.novembra, nu arī laikam drīz vien pienāks, tā kā es varēšu to priekšnesumu vēl laikā uzrakstīt.
Ar daudz mīļām labām dienām Jūsu K.Ulmanis
Lincoln, Neb.
2930 T Street
December 25, 1908.
Teksts virs vēstules: To Ie. C. lūdzu izsūtīt pat 10 eksemplāru kā no Ie. P. — lietojot tās pašas adreses.
Man liekas, Jūs reiz solījāties atsūtīt man vienu labu gramatiku — Endzeliņa un Mūhlenbacha, ja es nemaldos, bet es neesmu viņu saņēmis.
K.
Mīļais Enzeliņa kgs!
Es saņēmu Ie. C. otro loksni. Iespiešanas ziņā viņa ir vēl labāka nekā pirmā loksne bija, izņemot, protams, to pārskatīšanos ar to bildes parakstu. Tā bilde pate nav diezin cik slikta, lai gan par ļoti labu viņu arī nevar saukt, tomēr viņa ir labāka nekā es biju cerējis. Drukas kļūdu šajā otrā loksnē tādu nava, kuras būtu neatliekami izlabojamas. — Runājot par Ie. C., es gribētu aizrādīt vēl uz to, ka es jau kādā iepriekšējā vēstulē uz to aizrādīju, ka būtu labi iespiest pirmā sējumā arī otrā sējuma satura rādītāju, un tāpat atkal otrā sējumā pirmā sējuma satura rādītāju. Tad vēl es domāju, vai nebūtu labi ievietot pirmā sējuma sākumā uz sevišķa labāka papīra tās lielās cūkas bildi. Nobild. 1 uz manas listes. Otrā sējumā šai bildei ir mazāk vieta nekā pirmajā.
Es pateicos arī par to sludinājumu un Limbažu Ziņu atsūtīšanu. Lūdzu atsūtat man arī to Strades grāmatu pašu. Cik no tā satura var spriest, tad tā grāmata nebūs slikta, varbūt tikai gan pavirša dažās vietās, bet viens no viņas lielajiem labumiem ir tas, ka viņā ir aplūkotas lopu turēšana un sviestošana vienā kopā.
Novēlēdams Jūsu kundzei un Jums priecīgus Ziemas svētkus un laimīgu jaunu gadu, es palieku
Jūsu K.Ulmanis
Lincoln, Neb.
2930 T Street
December 27, 1908.
Mīļais Enzeliņa kgs!
Es no tiesas priecājos, ka ar to grāmatas iespiešanu iet patiesi braši uz priekšu. Svētku starpā viņa varēs vēl pat vai iznākt. Un arī drukas kļūdu ir ļoti maz. Šoreiz es Jums nosūtu tikai dažas. Jūs sakat, ka grāmatas pirmais sējums būšot apmēram 100 lapaspuses un Jūs gribat ņemt par viņu 35 kap. Protams, Jūs jau būsat aprēķinājuši, ka izdevumi ar to taps segti, drukājot 2000 eksemplāru.
Jūs pieminat manu 18.nov. vēstuli, bet uz tām kritikām, par kurām tai vēstulē bija runa, es vēl aizvien gaidu par velti. Redzat, es taču gribu zināt, ko tie kritiķi ir atraduši ļaunu pie tās grāmatas, es gribu zināt, uz kādiem trūkumiem viņi norāda u.t.t. Es ceru, ka uz priekšu Jūs man atsūtīsat visas kritikas, nemaz negaidīdami uz manu pieprasījumu.
Tai jaunajai Atturības Biedrībai Valmierā es novēlu svētītu nākotni, viņa var daudz laba darīt, it sevišķi vēl tādēļ, ka Jūs esat viņas priekšnieks. Es būtu jums pateicīgs, ja Jūs atrakstītu man, par kādām zinātnes nozarēm Jums ir tur atvēlēts priekšnesumus turēt.
Kas tā ir par rakstību, ko Jūs lietojat savā pēdējā kartē? Vai tā ir latviešu nākotnes rakstība? Ich weiss nicht.
Ar daudz labdienām Jūsu K.Ulmanis
Lincoln, Nebraska,
2930 T Street,
January 9, 1909.
Mīļais Enzeliņa kungs: —
Man Jums šoreiz nu jāpateicas par veselu rindu sūtījumu. Es saņēmu divas reizes tos izgriezumus, divas kartes, katalogu. Man tas bija liels pārsteigums, ka manai grāmatai piespriesta pirmā godalga, bet protams, es no sirds par to nopriecājos. Es nu gaidu ar nepacietību, kāda gan tā balva būs. — Spriežot pēc kataloga, Jūsu izstādei vajaga būt bijušai patiesi skaistai. Un pāri par divi simti izstādītāju, tā ir jau patiesi liela izstāde. Šodien es Jums izsūtīju jaunu priekšnesumu: “Ko citu zemju lopturi darījuši lopkopības labā.” Es domāju, ka šis priekšnesums atradīs piekrišanu, jo viņš sniedz praktiskas lietas, kuras šobrīd taisni uz dienas kārtības. Es šodien izsūtīju divus novilkumus, vēl divi noies vēlāk, tiklīdz man būs vaļas viņus caurskatīt. Viens novilkums gāja tieši uz Rīgu Zeltiņam, varbūt viņš gribēs izlietot viņu kongresā. Es viņam lūdzu rakstu vēlāk piesūtīt Jums, kā arī teicu honorāra ziņā griezties pie Jums un rakstu tagad nekur nedot nodrukāšanai, jo es teicu, ka viņš nodomāts apkārtlaišanai pa biedrībām. Tad es uzrakstīju arī otru rakstu un piesūtīju Zeltiņam, tas ir tas raksts, kurā es uz Zeltiņa pieprasījumu izteicu manus uzskatus liellopu sugas jautājumā. Raksts iznāca brangi paskarbs, bet es pie labākās gribas nevarēju citādi, jo tai Baltijas Lauksaimniekā nebija par šo jautājumu itnekā krietna. Vispārīgi sakot, man tas B.L. diezin kā nepatīk, viņš ir drusku labāks kā senāk, bet tā īstā kodola tomēr viņā trūkst. Tiek uzņemti raksti, kuriem nav nekādas vērtības un kuri tik rada garu garos strīdus rakstus. Es domāju tomēr parakstīt tagad uz šī gada tiklab B.L., kā arī veco Zemkopi. Kā stāv ar to Jūsu laikrakstu? Es varbūt drīz vien sākšu rakstīt laikrakstos, bet ja Jūs esat nodomājuši neatteikties no vecā plāna, tad rakstat man, es neiesāktu ar citiem, bet es gādātu tad par jo labu materiālu Zemei. — Pie tās pašas reizes es gribēju Jūs lūgt atsūtīt man visus tos piensaimniecības mašīnu katalogus, kurus Jūs varētu dabūt no fabrikām un veikaliem, ar kuriem Jūs stāvat sakarā, un kuri varētu dot klišejas izlietošanai. Es tad pamazām izmeklētu labākās bildes Ie. Pie. Mums pie laika jāsāk par šo lietu domāt. — Es ar lielu interesi izlasīju Mūlenbacha rakstu par latviešu valodu “Latvijā”, bet tā bija tikai raksta otrā daļa, es Jums būtu ļoti pateicīgs, ja Jūs atsūtītu man arī to pirmo. Un es rēķinu, ka tā Mūlenbacha un Enzeliņa gramatika būs tagad jau ceļā, kopā ar kritikām par Ienesīgo piensaimniecību.
Jūs rakstāt, ka Skrastiņš varēšot sasteigt Ie. C. vēl uz svētkiem, tas būtu gan ļoti patīkami, ja viņš to būtu varējis izdarīt. Tagad grāmata tā tad ir jau iznākuse. Redzēs gan, kā viņu uzņems. Cerēsim, ka viņas uzņemšana nebūs tāda, kā to Stradem iznāca piedzīvot.
Ar daudz mīļām labdienām Jūsu kundzei un Jums es palieku Jūsu K.Ulmans
28.janvārī 1909.
Mīļais Enzeliņa kgs!
Nupat kā pienāca Jūsu karte (..). Es biju gaidījis, ka Jūs sūtīsat man paskaidrojumu par palielināto eksemplāru skaitu Ie. Piens. otrā izdevumā — pēc šāda paskaidrojuma es biju lūdzis apmēram decembra vidū. Bet Jūsu karte noskaidrojuma vietā atnesa man tikai jaunu pārsteigumu — ka arī Ie. C. pirmā daļa iznākuse 3 1/2 tūkstošu eksemplāros. Es nu še esmu pilnīgā nesaprašanā — un lūdzu Jūs neignorēt manu lūgumu pēc piederīgā paskaidrojuma.
Jūsu K.Ulmanis
Linkoln Nebraska,
2930 T Street
5.februārī 1909.
Mīļais Enzeliņa kungs: —
Es gribu atbildēt uz Jūsu pēdējām divām kartēm. Starplaikā pienāca arī vēl divi eksemplāri Cūkkopības, par kuriem es ļoti pateicos. Tad atnāca vēl viens pārplīsis tukšs kuvers, par ko es Jums jau rakstīju. Tie 20 rubļi, par kuriem Jūs rakstāt pēdējā kartē, pienāks laikam pēc kādas nedēļas un es pateicos par viņiem jau uz priekšu.
Kas nu attiecas uz Jūsu izteikto vēlēšanos, lai es sūtītu vēl vairāk priekšnesumu, tad es gribētu Jums teikt, ka Jūs laikam drīz pēc Jūsu kartes izsūtīšanas būsat saņēmuši vienu priekšnesumu par govu sugu uzlabošanu dažādās zemēs. Tad es drīzumā varēšu nosūtīt Jums vēl trīs priekšnesumus, kuri ir tik vēl jāpārraksta. Šo priekšnesumu virsraksti ir: Kā ievērojamu govu sugu nodibinātāji ir rīkojušies; Tīra un izstrādāšanai noderīga piena iegūšana — un Zemes apstrādāšana. Es šos priekšnesumus jaunnedēļ katrā ziņā izsūtīšu. Uz priekšu es gribu gādāt vēl citus priekšnesumus, tikai būtu ļoti labi, ja Jūs man atrakstītu, par ko Jūs vismīļāk tais sapulcēs gribētu runāt. Tas man atvieglinātu priekšmeta izvēli un paši priekšnesumi būtu katrā ziņā vairāk piemēroti vietējām vajadzībām, nekā tikai uz labu laimi izķerti gabali.
Runājot vēl par tiem priekšnesumiem, es gribēju teikt vēl to, ka man liekas, ka Jums ir laba tiesa pūļu ar viņu izsūtīšanu uz visām pusēm un tāpat arī ar naudas iekasēšanu. Vai nebūtu labāk, ja mēs vienotos kādā nebūt vīzē, tā kā Jums taptu atlīdzināts Jūsu laika tēriņš un arī tiešie izdevumi, kuri ir saistīti ar visu šo lietu. Vai nebūtu labāk, ja Jūs no ienākošās naudas paturētu kādus 10% minētam nolūkam?
Jūsu priekšpēdējā kartē Jūs izsakat vēlēšanos, ka būtu labi, ja varētu izdot mazas grāmatiņas par 5 kapeikām gabalā. Man šis plāns izliekas it labs. Un es no savas puses gribētu taisīt Jums sekošo priekšlikumu. Vispirms, vai Jums neliekas, ka būtu labi, ja nodrukātu un izdotu dažus no tiem priekšnesumiem, es domāju tos, kuri atrada visvairāk piekrišanas. Es domāju, pircēju netrūktu. Bet mans galvenais priekšlikums ir šāds. Pie Baltijas Lauksaimniecības Biedrības ir nodibināta sevišķa lauksaimniecisku rakstu apgādāšanas nodaļa. Biedrībai, kā man liekas, vajaga būt iekarojušai labu stāvokli pie mūsu lauksaimniekiem arī kā grāmatu izdevējai. Vai tagad Biedrība nevarētu uzsākt mazas abonēšanas sērijas, līdzīgi kā Derīgu grāmatu nodaļa. Varētu dot varbūt 24 loksnes par vienu rubli gadā. Grāmatiņas varētu būt mazas, vienu līdz trīs loksnes, teiksim, 12 grāmatiņas gadā, katra par atsevišķu priekšmetu. Es gādātu galvenā kārtā par saturu. Un tas būtu izdarāms sekošā kārtā. Jums jāzina, ka mums še Amerikā pastāv kādas 50 lauksaimnieciskas izmēģinājumu stacijas, kuras visus atradumus izlaiž atsevišķu bulletiņu veidā. Šādu bulletiņu iznāk katru gadu līdz 300. Man nu liekas, ka būtu ļoti viegli izmeklēt no viņiem 12 tādus, kuri sniegtu arī latvju zemkopjiem noderīgas ziņas. Es nu šos bulletiņus pārstrādātu, ja vajadzīgs, savilktu vairākus kopā, un tādā kārtā iztaisītu noapaļotu pilnīgu zināma priekšmeta pārrunu. Lielākais un svarīgākais punkts būtu tas, ka šī pārruna nebūtu tukšas tenkas un salmu kulšana, bet tikai patiesi izmēģinājumi un atradumi. Un latvju lauksaimnieki varētu no viņiem daudz ko mācīties. Varbūt pat, ka šādas grāmatiņas paveicinātu pat skolu un izmēģinājumu staciju nodibināšanu Baltijā.
Saprotams, būtu vajadzīga sparīga darbība pie ievešanas un izplatīšanas, bet ievērojot Jūsu sakarus, daudz kas būtu izdarāms. Satura ziņā, protams, es nedomāju aprobežoties ar lopkopību vien, bet pasniegt izmēģinājumus graudkopībā, lauku apstrādāšanā, mašīnu lietošanā, putnkopībā, dārzkopībā u.t.t.
Ja Jūs nu piekristu šādam priekšlikumam, tad Jūs tūliņ varētu spert dažus soļus. Vispirms jau varētu aprēķināt, cik varētu sniegt par to rubli gadā. Būtu arī lauksaimnieki pie laika jau sagatavojami. Izdošana, protams, sāktos tikai 1910.gadā. Man tā tad atliktos laika veselu gadu uz priekšu izstrādāt materiālu. Tas būtu no liela svara, jo es esmu ļoti darbiem apkrauts, bet ievērojot lietas labo mērķi, es tomēr raudzītu vajadzīgo laiku atrast.
Lai Jūs aprēķinu varētu pareizi uzstādīt, tad es Jums jau še pateikšu, ko es domāju par honorāru par šiem rakstiem. Es domāju, ka mazāk par 2000 nenāksies drukāt, vēlāk pat varbūt vēl vairāk. Manas honorāra prasības tad nu būtu, protams, aizvien tikai par pirmo izdevumu. Ja izdevums nesniegtos pāri par 2000 eksemplāriem, tad 25 rubļi par drukas loksni, ja izdevums būtu 2000 — 3000 eksemplāru, tad 30 rubļu par loksni, ja izdevums būtu 3000 — 4000 eksemplāru, tad 35 rubļi par loksni, un ja pāri par 4000 eksemplāru, vienalga cik daudz, tad 40 rubļu par loksni.
Attiecoties uz izlaižamo grāmatiņu saturu, varētu vēl to piezīmēt, ka še būtu laba izdevība pasniegt arī Amerikas un citu zemju lauksaimniecības un viņas nozaru aprakstus. Varbūt arī vēl citas lietas. Grāmatiņām būtu liela nozīme arī vēl tai ziņā, ka viņas dotu bagātīgi vielu biedrību runātājiem, caur ko atdzīvotos biedrību darbība un daudzi jautājumi taptu virzīti tuvāk pareizai izšķiršanai.
Jūs man prasāt, vai atkal izsūtīt Cūkkopību tiem pašiem, kas dabūja Piensaimniecību. Jā, lūdzu darāt to. J.Vidiņa tagadējā adrese ir — Rīgā, Latvijas redakcijā.
Ar mīļu sveicienu Jūsu K.Ulmanis
Kas tur iznāca no tā Rubeņa brauciena uz Pēterburgu ar Piens. kritikām?
Kārlis Ulmanis 1909.gadā ASV. Fotouzņēmums no izdevuma “Kārļa Ulmaņa runas un raksti. 1899–1918”, 1. sējums, 2.iespiedums. Apg. “Zemnieka Domas”, 1939.
Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas Misiņa bibliotēkas arhīva fondā saglabājušies arī Kārļa Ulmaņa darbu pirmizdevumi. Attēlā — grāmatas “Ienesīga cūkkopība” titullapa. 1909.gada Valmieras izdevums.
“Latvijas Vēstneša” publikācija.
Dr. Sigizmunds Timšāns, “LV” informācijas redaktors