INFORMĀCIJA

Par policijas tālāku profesionalizāciju

Piektdien, 19.septembrī, iekšlietu ministrs Ziedonis Čevers aicināja uz tikšanos Latvijas ārlietu ministru Valdi Birkavu un Eiropas Savienības pārstāvniecības vadītāju vēstnieku Latvijas Republikā Ginteru Veisu. Pēc tam notika preses konference, kurā piedalījās Latvijas ārlietu ministrs, iekšlietu ministrs un Eiropas Savienības vēstnieks Latvijā.

Preses konferences sākumā iekšlietu ministrs Z.Čevers teica: —Mēs vispirms strādājām kopīgi ar ārlietu ministru Birkava kungu. Tika apspriesta Ārlietu ministrijas un Iekšlietu ministrijas turpmākā sadarbība, kā arī sadarbība ar Eiropas Savienību. Pēc tam mēs tikāmies ar ES vēstnieku Veisa kungu. Mēs informējān Veisa kungu par reformu gaitu IeM sistēmā un drošības situāciju valstī, kā arī ar to saistītajām problēmām. Galvenokārt mūsu sarunā tika apspriesti divi ar reformām saistīti jautājumi. Pirmais: Mobilā policijas pulka (MPP) profesionalizācija. Otrais: reformas, kas skar ieslodzījuma vietu, cietumu sistēmu. Pakāpeniski notiek ieslodzījuma vietu sistēmas pāreja Tieslietu ministrijas pakļautībā. 1998.gadā šis process tiks pabeigts. Vienlaikus cietumu administrācija un apsardze tiks profesionalizēta. Līdz ar to profesionalizācija skars arī IeM sardzes pulku, kurā dienējošie obligātā dienesta karavīri līdz šim pilda arī ieslodzījuma vietu apsardzes funkcijas.

Mēs runājām arī par sāpīgām problēmām, kas diemžēl radušās reformu gaitā. Proti: līdzekļi MPP profesionalizācijai jau ir piešķirti. Tomēr pagaidām šo profesionalizāciju nav iespējams nodrošināt, nesamazinot MPP darbinieku skaitu. Jau tagad pietrūkst 200 policistu, kas patrulētu Rīgas ielās. Tik īsā laikā nav iespējams sagatavot lielu skaitu profesionālu policistu. Lai gan iepriekš bija nolemts, ka MPP vairs nedienēs obligātā militārā dienesta karavīri, tomēr nākamā gada pavasarī jaunkareivji tiks iesaukti MPP. MPP profesionalizācija tiks pabeigta līdz 1998.gada beigām. Vienlaikus, lai veiksmīgāk risinātu ar policijas profesionalizāciju saistītās problēmas, mēs šajā jomā lūdzām ES palīdzību. Var paziņot, ka ES pārstāvis mūs uzklausīja ar izpratni. Par radušos situāciju un MPP profesionalizāciju viņš apspriedīsies ar saviem kolēģiem no citām ES dalībvalstīm. Vienlaikus Veisa kungs izteica viedokli, ka ES Latvijas Iekšlietu ministrijai varētu iespējams palīdzēt apmācot Latvijas policistus Eiropas valstīs un nosūtot uz Latviju attiecīgus speciālistus no ES valstīm Latvijas policistu apmācībai.

Preses konferences turpinājumā ārlietu ministrs V.Birkavs teica, ka viņu ir patīkami pārsteigusi iekšlietu ministra iniciatīva sarīkot šādu tikšanos. Būtu svarīgi, lai arī nākotnē tiktu izveidota regulāra un cieša sadarbība starp Iekšlietu ministriju, Ārlietu ministiju un Tieslietu ministriju, īstenojot tās ES prasības, kas attiecas uz Latvijas iekšpolitiku. Vēl ārlietu ministrs informēja, ka tikšanās laikā panākta vienošanās: nākamajā gadā Latvijas vēstniecībā Eiropas Savienībā sāks strādāt Iekšlietu ministrijas atašejs. Vienlaikus nākotnē IeM regulāri informēs ES par to, kā ministrija pilda ES prasības iekšlietu jomā, kā arī par šo procesu saistītajām problēmām un grūtībām.

G.Veiss izteica gandarījumu un izpratni par iekšlietu ministra Z.Čevera vēlēšanos uzlabot iekšējo drošību Latvijā, kā arī par ministra vēlmi par IeM darbu sniegt visplašāko informāciju visiem sabiedrības slāņiem un pārstāvjiem, ES pārstāvjus ieskaitot. Eiropas Savienība ir gatava palīdzēt Latvijai, kā un cik vien iespējams, lai Latvijas valsts visās jomās atbilstu ES prasībām un kritērijiem un varētu iestāties ES. Tādēļ, kā teica G.Veiss, viņš ar saviem kolēģiem no citām ES dalībvalstīm apspriedīsies par IeM MPP profesionalizāciju un citām ar Latvijas drošību un iekšpolitiku saistītām problēmām. Vēl G.Veiss informēja žurnālistus, ka Eiropas Komisijas prezidents Žaks Santērs šā gada 3.un 4.novembrī viesosies Baltijas valstīs. Latvijā Ž.Santērs būs 3.novembrī. Ž.Santērs ir plānojis tikšanos ar Latvijas Valsts prezidentu G.Ulmani, Ministru prezidentu G.Krastu un ārlietu ministru V.Birkavu. Eiropas Komisijas prezidenta vizīte būs sevišķi nozīmīga, jo gada beigās ir paredzams ES lēmums par paplašināšanos.

Preses konferences noslēgumā V.Birkavs, Z.Čevers un G.Veiss atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.

Viesturs Avots,

“LV” korespondents

Par Rīgas tuvāko nākotni un astoņsimtgadi

Trešdien, 17. septembrī, Žurnālistu nama kamīnzālē, uzsākot Preses kluba piekto sezonu, uz tikšanos ar masu mediju pārstāvjiem bija aicināts Rīgas Domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ārgalis.

Šajā pavasarī rīdzinieku uzticību guvusī Dome vadīs pilsētas dzīvi un noteiks tās attīstību nākamos trīs gadus — tātad laikā, kad Rīga aizvien ciešāk pietuvosies savai astoņsimtgadei, kuras svinību kulminācija paredzama 2001. gada vasarā — no Jāņiem līdz pat augusta beigām. Šajā laikā pilsētas dzīvi interesantu darīs arī Eiropā strādājošo un Eiropas jauniešu sporta spēles.

Kā uzsvēra Andris Ārgalis, šo Rīgas gadadienu gaidot, nav iecerēta kādu īpaši tai veltītu objektu celtniecība, ja nu vienīgi par tādu neuzskata Melngalvju nama būvi. Daudz svarīgāka, kā uzskata domnieks, ir pilsētas plānveida sakārtošana, attīstība un modernizācija, kas arī varētu kļūt par labu dāvanu tās iedzīvotājiem un viesiem svētku priekšvakarā.

Jau iepriekšējā Domes sastāva laikā apstiprinātais Rīgas attīstības ģenerālplāns laikam līdz 2005. gadam pašlaik tiek papildināts ar iecerēm vēl tālākai nākotnei — līdz 2015. gadam. Tā svarīgākie punkti — jau sen gaidītā Rīgas transporta shēmas modernizācija, kā arī ostas, tai skaitā Rīgas brīvostas, teritorijas sakārtošana. Radikālākais transporta kustības uzlabojums šai sakarā, pēc Andra Ārgaļa domām, varētu būt saistīts ar iecerēto Ziemeļu un Dienvidu tiltu celtniecību pāri Daugavai.

Bet jau tuvākas nākotnes plānos Andris Ārgalis, kura amata pienākumos ietilpst arī pilsētbūvniecības pārraudzība, uzsvēra trīs uzdevumus.Tā ir sadarbībā ar Domes Vides komiteju veicamā pilsētas kanāla sakārtošana un slūžu izbūve tuvāko divu gadu laikā, Rīgas Centrāltirgus, kā arī Āgenskalna un Vidzemes tirgu rekonstrukcija, kas jau sākusies, un jaunu, plašu privātmāju rajonu celtniecība pilsētas pievārtē kā nākotnes alternatīva padomju varas gados būvētajiem dzīvojamajiem rajoniem. Savukārt mokošās transporta kustības uzlabošanai Rīgas centrā par labu varētu nākt jau drīzumā gaidāmā četru pazemes autostāvvietu celtniecība.

Dina Gailīte,

“LV” iekšpolitikas nozares

redaktore