Sarunas. Intervijas

Par līgumu starp valsti un baznīcām

Jānis Jonāss, Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks, — “Latvijas Vēstnesim”

Šī gada 26. augustā Ministru kabinets savā sēdē noklausījās tieslietu ministra Dzintara Rasnača konceptuālo ziņojumu par līgumu starp Latvijas valsti un tradicionālo konfesiju baznīcām, atbalstīja vienu no koncepcijas variantiem, izteica priekšlikumus un uzdeva līdz 1. decembrim sagatavot tipveida līgumprojektu. Sēdes protokolā minēta arī nepieciešamība pirms tam izdarīt grozījumus Reliģisko organizāciju likumā, lai valdībai dotu tiesības slēgt šādus līgumus.

— Kāpēc vajadzīgi šādi līgumi ar baznīcām? Pašlaik valsts un reliģisko organizāciju attiecības jau regulē 1995. gada septembrī pieņemtais Reliģisko organizāciju likums.

— Ielūkosimies nedaudz vēsturē. Līdz 1940. gadam Latvijas Republikā valsts un tradicionālo konfesiju baznīcu attiecības regulēja speciāls likums vai Ministru kabineta noteikumi par atbilstošo konfesiju, bet nebija vienota reliģisko organizāciju likuma, kā tas ir pašlaik. Toreiz ik gadu valsts vienpusēji paredzēja budžetā naudas līdzekļus, piešķirot tos tradicionālajām konfesijām dievnamu uzturēšanai. Tagad Latvijā ir aptuveni 500 000 katoļticīgo, 300 000 luterāņu, 100 000 pareizticīgo, 5700 baptistu un 5000 jūdaistu.

Protams, arī agrāk Tieslietu ministrijā notika sarunas, konsultācijas ar konfesiju baznīcu vadību, taču tās nebija regulāras. Tāpēc pērnruden Tieslietu ministrijas vadība nāca pie atziņas, ka nepieciešams izveidot Reliģijas lietu konsultatīvo padomi, kurā būtu visu tradicionālo konfesiju vadītāji. Tad kopīgi un regulāri pie viena sarunu galda varētu apspriest aktuālus jautājumus, abpusēji izteikt savus viedokļus, saņemt konsultācijas svarīgākajos valsts un baznīcas jautājumos. Un tā — ar ministra rīkojumu šāda padome tika izveidota. To vada Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Aivars Maldups, tās locekļi ir Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags, Romas katoļu Baznīcas arhibīskaps Jānis Pujats, Latvijas pareizticīgās Baznīcas arhibīskaps Aleksandrs, Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Andrejs Šterns, Rīgas Grebeņščikova vecticībnieku draudzes garīgais vadītājs Joans Miroļubovs, Latvijas un Rīgas ebreju draudžu virsrabīns Natans Barkans.

Jau pirmajā padomes sēdē pērnā gada novembrī tika pārrunāta iespēja tuvākajā nākotnē noslēgt līgumu starp valsti un tradicionālajām baznīcām. Mērķis: veicināt vēsturisko kristīgo vērtību atjaunošanu, kā arī regulēt reliģiskās izglītības, nodokļu, kultūras, īpašuma un citus jautājumus. Jau pirmā sēde liecināja, ka abām pusēm ir ko pārrunāt. Reliģisko organizāciju likums uzdod Tieslietu ministrijai palīdzēt reliģiskajām organizācijām juridiskajos, saimnieciskajos un citos jautājumos. Patiesībā notiek abpusēja domu apmaiņa, konsultācijas.