Latvijas Republikas valdības un Itālijas Republikas valdības līgums par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību

Latvijas Republikas Valdība un Itālijas Republikas Valdība, turpmāk tekstā “Līgumslēdzējas Puses”,

vēloties radīt labvēlīgus apstākļus ekonomiskās sadarbības uzlabošanai starp abām valstīm, un it sevišķi vienas Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju kapitāla ieguldījumiem otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā,

un

atzīstot, ka šādu ieguldījumu veicināšana un savstarpēja aizsardzība, kas balstīta uz starptautisko līgumu noteikumiem, dos ieguldījumu saimnieciskās iniciatīvas stimulēšanā, kas sekmēs labklājības uzplaukumu abās valstīs,

ir vienojušās par sekojošo:

1. PANTS

DEFINĪCIJAS

Šajā Līgumā:

1. Termins `'ieguldījums'' nozīmē visa veida īpašumu, kuru vienas Līgumslēdzējas Puses fiziska vai juridiska persona ir ieguldījusi otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā, ar noteikumu, ka šis ieguldījums ir veikts saskaņā ar pēdējās Līgumslēdzējas Puses likumiem un noteikumiem un pie kuriem it īpaši, bet ne tikai, pieder:

a) kustamais un nekustamais īpašums, kā arī jebkuras citas īpašumtiesības un citas lietu tiesības tai skaitā hipotēkas, mantiskās vērtības apgrūtinājumi un ķīlu zīmes;

b) uzņēmējsabiedrību pajas, bezseguma parādzīmes, pamata kontrolakcijas vai jebkura cita veida līdzdalība kādā uzņēmējsabiedrībā un jebkura cita veida kredītinstrumenti, kā arī Valdības vērtspapīri;

c) prasījuma tiesības uz naudu vai jebkuru darbības rezultātu ar ekonomisku vērtību, kas saistīts ar ieguldījumu;

d) autortiesības, komerciālās preču zīmes, patenti, rūpnieciskās izstrādnes un citas intelektuālā un rūpnieciskā īpašuma tiesības, nepatentētas īpašās praktiskās zināšanas (`'know-how''), tirdzniecības noslēpumi, preču nosaukumi un `'good-will'';

e) visa veida ekonomiskās tiesības, kas paredzētas likumdošanā vai kontraktos un visa veida licences un koncesijas, kas tiek garantētas ar spēkā esošajiem ekonomiskās darbības noteikumiem, tajā skaitā tiesības uz uz dabas resursu izpēti, ieguvi un izmantošanu;

f) visa veida sākotnējā ieguldījuma vērtības palielināšanās.

Jebkādas izmaiņas attiecībā uz ieguldījumu formu neietekmēs to kā ieguldījumu raksturojumu.

2. Termins “ieguldītājs” nozīmē jebkuru vienas Līgumslēdzējas Puses fizisku vai juridisku personu, kas izdara ieguldījumu otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā.

3. Termins “fiziska persona” attiecībā uz vienu vai otru Līgumslēdzēju Pusi nozīmē jebkuru fizisku personu, kurai ir šīs valsts pilsonība saskaņā ar tās likumiem.

4. Termins “juridiska persona” attiecībā uz vienu vai otru Līgumslēdzēju Pusi nozīmē jebkuru uzņēmumu, kas izveidots vai savādākā atbilstošā veidā nodibināts saskaņā ar vienas vai otras Līgumslēdzējas Puses likumiem un kura galvenā pārstāvniecība atrodas vienas vai otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā.

5. Termins “ienākumi” nozīmē summas, kas gūtas no ieguldījuma, un konkrēti, bet ne tikai, ietver peļņu, procentus, kapitāla vērtības pieaugumu, dividendes, autora honorārus, maksas, kā arī cita veida maksājumus.

6. Termins “teritorija” nozīmē kā valstu robežu iekļautās teritorijas, tā arī “ūdens teritorijas”. Pēdējās ietver arī jūras un zemūdens teritorijas, kurās Līgumslēdzējas Puses atbilstoši starptautiskajām tiesībām realizē savas suverēnās tiesības un jurisdikciju.

7. “Ieguldījuma līgums” nozīmē līgumu, kuru viena vai otra Līgumslēdzēja Puse (vai tās institūcijas) var noslēgt ar otrās Līgumslēdzējas Puses ieguldītājiem, lai regulētu specifiskās tiesiskās attiecības, kas saistītas ar iepriekšminēto līgumu.

2. PANTS

IEGULDĪJUMU VEICINĀŠANA UN AIZSARDZĪBA

1. Abas Līgumslēdzējas Puses veicinās otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītājus veikt ieguldījumus tās teritorijā atbilstoši tās likumiem un noteikumiem.

2. Abas Līgumslēdzējas puses visos gadījumos nodrošina godīgu un taisnīgu attieksmi pret otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju ieguldījumiem. Katra Līgumslēdzēja Puse nodrošina to, ka tās teritorijā veikto otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju ieguldījumu pārvaldīšana, uzturēšana, lietošana, pārveidošana, izmantošana vai atsavināšana, kā arī juridiskās personas, it sevišķi, bet ne tikai, uzņēmējsabiedrības un uzņēmumi, kuros šie ieguldījumi ir veikti, nekādā veidā netiek pakļauti nepamatotām vai diskriminējošām darbībām.

3. Abas Līgumslēdzējas Puses savās teritorijā izveidos un uzturēs labvēlīgus ekonomiskos un juridiskos apstākļus, lai otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītāji varētu veikt ieguldījumus saskaņā ar tās likumdošanu, ieskaitot apņemšanos godprātīgi izpildīt katra atsevišķā ieguldītāja saistības.

3. PANTS

NACIONĀLAIS UN VISLIELĀKĀS LABVĒLĪBAS REŽĪMS

1. Abas Līgumslēdzējas Puses savas teritorijas robežās garantē otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju ieguldījumiem un to ienākumiem attieksmi, kas ir ne mazāk labvēlīga kā attieksme, ko tā garantētu savas vai jebkuras trešās valsts ieguldītāju ieguldījumiem un to ienākumiem.

2. Ja spēkā esošās vai nākotnē stājošās spēkā vienas vai otras Līgumslēdzējas Puses starptautiskās saistības ietver noteikumus, vispārīgus vai specifiskus, kas paredz labvēlīgāku režīmu pret otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju ieguldījumiem nekā tas, kas paredzēts šajā Līgumā, šādiem noteikumiem, tajā mērā, cik tie ir labvēlīgāki, ir augstāks juridisks spēks salīdzinot ar šo Līgumu.

3. Šī Līguma noteikumi neattiecas uz priekšrocībām un privilēģijām, kuras viena vai otra Līgumslēdzēja Puse garantē jebkuras trešās valsts ieguldītājiem saskaņā ar tās dalību jebkādā muitas vai ekonomiskajā ūnijā, kopīgajā tirgū, brīvās tirdzniecības zonā, reģionālā līgumā, starptautiskā daudzpusējā ekonomiskā līgumā vai saskaņā ar līgumiem, kas noslēgti, lai novērstu dubultu nodokļu iekasēšanu vai lai sekmētu tirdzniecību.

4. PANTS

KAITĒJUMU VAI ZAUDĒJUMU ATLĪDZĪBA

Ja vienas Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju ieguldījumiem tiek nodarīti kaitējumi vai zaudējumi otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā sakarā ar karu, jebkuru citu bruņota konflikta formu, nacionālo ārkārtas stāvokli, pilsoņu nemieriem vai citiem līdzīgiem notikumiem, tad šī otra Līgumslēdzēja Puse, kuras teritorijā ir izdarīts noteiktais ieguldījums, piešķir adekvātu šo kaitējumu vai zaudējumu kompensāciju, neskatoties uz to, vai šos kaitējumus vai zaudējumus ir nodarījuši valdības bruņotie spēki. Kompensāciju maksājumiem ir jābūt brīvi pārvedamiem bez nepamatotiem aizkavējumiem.

Pret iesaistītajiem ieguldītājiem ir jāpiemēro tāds režīms, kāds tiktu piemērots pret otras Līgumslēdzējas Puses pilsoņiem un, jebkādu notikumu gaitā, ne mazāk labvēlīgs kā tas, kas tiek piemērots pret trešās valsts ieguldītājiem.

5. PANTS

EKSPROPRIĀCIJA VAI NACIONALIZĀCIJA

1. Nevienas Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju ieguldījumi nav otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā ekspropriējami vai pakļaujami tādiem piespiedpasākumiem, kuru rezultāts ir līdzvērtīgs nacionalizācijai vai ekspropriācijai (turpmāk tekstā “ekspropriācija”), izņemot gadījumus, kad tas tiek darīts sabiedrības vai nacionālajās interesēs.

Ekspropriāciju izdara likumīgā kārtā, ar nediskriminējošu motivāciju, un, to īstenojot, tiek garantēta tūlītējas, adekvātas un efektīvas kompensācijas izmaksa.

Šādas kompensācijas apjoms ir līdzvērtīgs tai tirgus vērtībai, kas ekspropriētajam ieguldījumam ir bijusi tieši pirms ziņas par ekspropriēšanas lēmumu nokļūšanas atklātībā.

Maiņas kurss, kas tiek piemērots jebkādai šādai kompensācijai, ir līdzvērtīgs tieši dienu pirms ziņas par ekspropriācijas lēmumu nokļūšanas atklātībā dominējošajam kursam.

Kompensācijas apjomā tiek iekļauti procenti, kas aprēķināti saskaņā ar LIBOR likmi par laiku kopš ekspropriācijas datuma līdz izmaksas datumam, to izmaksā bez nepamatotiem aizkavējumiem, jebkuros apstākļos trīs mēnešu laikā, tai ir jābūt efektīvi realizējamai un brīvi pārvedamai brīvi konvertējamā valūtā.

2. Nesaprašanās gadījumā starp vienu Līgumslēdzēju Pusi un otras Līgumslēdzējas puses ieguldītāju attiecībā uz kompensācijas apjomu, pēdējais tiek balstīts uz tiem pašiem norāžu parametriem, kas tikuši ņemti vērā ieguldījuma veikšanas dokumentos.

3. Šī Panta noteikumi tiek piemēroti arī gadījumos, kad viena Līgumslēdzēja Puse ekspropriē jebkuras uzņēmējsabiedrības, kas ir reģistrēta un izveidota saskaņā ar tās teritorijā spēkā esošajiem likumiem un kurā otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītājiem pieder akcijas vai ir jebkāda cita dalības forma.

4. Vienas vai otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītājam, kas apgalvo, ka tā ieguldījums vai tā daļa ir tikusi pakļauta ekspropriācijai, ir tiesības uz to, ka otras Līgumslēdzējas Puses kompetentās tiesu vai administratīvās iestādes nekavējoties izskata viņa lietu, lai noteiktu vai šāds pasākums ir noticis un gadījumā, ja ir noticis, vai šis pasākums vai jebkāda pienākošās kompensācija atbilst šī Līguma noteikumiem un starptautisko tiesību principiem, kā arī lai lemtu par citiem saistītajiem jautājumiem.

5. Kompensācija tiek uzskatīta par notikušu, ja tā ir izmaksāta brīvi konvertējamā valūtā vai jebkurā citā valūtā, kuru pieņem attiecīgais ieguldītājs. Kompensācija ir brīvi pārvedama.

6. Šī Panta noteikumi attiecas arī uz ieguldījuma ienākumiem un, uzņēmējdarbības izbeigšanas gadījumā, uz likvidācijas ieņēmumiem. Tie neattiecas uz jebkāda veida ienākumiem nākotnē.

7. Gadījumā, ja pēc atsavināšanas ekspropriācijas rezultātā iesaistītie aktīvi nav tikuši izmantoti, pilnīgi vai daļēji, iepriekšējam īpašniekam vai tā pilnvarotajiem ir tiesības uz šo īpašumu atpirkšanu pēc tirgus cenas.

6. PANTS

PRASĪBAS TIESĪBU PĀRŅEMŠANA

1. Ja viena Līgumslēdzēja Puse vai tās nozīmēta institūcija izdara maksājumus saviem ieguldītājiem saskaņā ar garantiju, kas dota attiecībā uz kāda ieguldījuma nekomerciālo risku otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā, tad šī otra Līgumslēdzēja Puse atzīst, ka:

a) jebkurus ieguldītāja prasījumus pārņem, vai nu saskaņā ar likumu vai pamatojoties uz likumīgu darījumu šajā valstī, pirmā Līgumslēdzēja Puse vai tās nozīmēta institūcija, kā arī to, ka

b) pirmā Līgumslēdzēja Puse vai tās pilnvarota institūcija, pārņemot ieguldītāja tiesības, ir tiesīga realizēt šī ieguldītāja tiesības un celt tā prasījumus un uzņemas saistības attiecībā uz šo ieguldījumu.

2. Attiecībā uz maksājumu pārvedumiem attiecīgajai Līgumslēdzējai Pusei vai tās nozīmētajai institūcijai saskaņā ar tiesību nodošanu tiek piemēroti šī Līguma 7. panta noteikumi.

7. PANTS

PĀRVEDUMU PROCEDŪRAS

1. Līgumslēdzējas Puses garantē to maksājumu pārvedumus, kas saistīti ar ieguldījumiem un to ienākumiem. Pārvedumus izdara pēc visu finansiālo saistību izpildes brīvi konvertējamā valūtā bez jebkādiem ierobežojumiem un neattaisnotiem kavējumiem. Šādu maksājumu kategorijā konkrēti, bet ne tikai, ietilpst:

a) kapitāls un papildsummas, tai skaitā atkārtoti ieguldītie ienākumi, ieguldījuma uzturēšanai kārtībā un tā palielināšanai;

b) peļņa, dividendes, autora honorāri, maksas, procenti un citi ienākumi;

c) aizņēmumu atmaksāšanas līdzekļi;

d) ieņēmumi, kas iegūti daļēji vai pilnīgi pārdodot vai likvidējot ieguldījumu;

e) atlīdzība vai atalgojums, kas izmaksāts otras Līgumslēdzējas Puses pilsoņiem par darbu vai pakalpojumiem, kas veikti saistībā ar šīs otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā veikto ieguldījumu, daudzumā un veidā, kas paredzēts spēkā esošajā nacionālajā likumdošanā un noteikumos.

2. Visi pārvedumi, kas minēti šī Panta 1. punktā, ir izdarāmi saskaņā ar dominējošo valūtu maiņas kursu, kurš ir spēkā datumā, kas attiecīgais ieguldītājs uzsāk pēc atbilstošā pārveduma, ja vien nav panākta cita vienošanās.

3. Pārvedumi, kas minēti 4., 5. pantā un šī Panta 1. punktā, tiek uzskatīti par veiktiem “bez nepamatotiem aizkavējumiem”, ja tie ir veikti laika periodā, kas parasti nepieciešams šāda pārveduma veikšanai. Šis laika periods nekādos apstākļos nedrīkst pārsniegt trīs mēnešus.

4. Finansiālās saistības, kas paredzētas šī Panta 1. punktā tiek uzskatītas par izpildītām, kad attiecīgais ieguldītājs ir izpildījis tās Līgumslēdzējas Puses, kuras teritorijā ir veikts ieguldījums, likumā paredzētās prasības.

5. Neierobežojot šī Līguma 3. Panta darbības lauku, Līgumslēdzējas Puses uzņemas pārvedumiem, kas minēti šī Panta 1. punktā, piemērot tikpat labvēlīgu režīmu kā to, kas tiek piemērots jebkuras trešās valsts ieguldītāju ieguldījumiem gadījumā, ja tas ir labvēlīgāks par jau minēto.

8. PANTS

STRĪDU NOKĀRTOŠANA STARP IEGULDĪTĀJIEM UN LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM

1. Jebkuru strīdu, kas var rasties starp vienu no Līgumslēdzējām Pusēm un otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītājiem sakarā ar ieguldījumiem, tai skaitā strīdus, kas saistīti ar kompensāciju apjomu, iespēju robežās ir jācenšas risināt konsultāciju un sarunu ceļā.

2. Ja attiecīgais ieguldītājs un viena no Līgumslēdzējām Pusēm ir noslēguši ieguldījuma līgumu, tiek piemērota procedūra, kas paredzēta šādā ieguldījuma līgumā.

3. Ja šādu strīdu nevar izšķirt sešu mēnešu laikā no rakstiskas prasības iesniegšanas brīža, ieguldītājam pēc savas izvēles ir tiesības nodot strīda izskatīšanu:

a) tās Līgumslēdzējas Puses tiesai, kuras teritorijā ir izdarīts attiecīgais ieguldījums;

b) ārkārtas šķīrējtiesai, kas izveidota saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautisko Tirdzniecības Tiesību Komisijas (UNCITRAL) šķīrējtiesas procesa noteikumiem. Līgumslēdzēja Puse, kuras teritorijā veiktais ieguldījums ir iesaistīts strīdā, ar šo apņemas pieņemt augstākminētās šķīrējtiesas darbību;

c) Starptautiskajā ieguldījumu strīdu izšķiršanas centrā (ICSID), lai veiktu šķīrējtiesas vai samierināšanas procedūras saskaņā ar 1965. gada 18. marta Vašingtonas Konvenciju par to ar ieguldījumiem saistīto strīdu nokārtošanu, kas radušies starp valstīm un citu valstu pilsoņiem, gadījumā ja vai tiklīdz abas Līgumslēdzējas Puses kļūst par šīs Konvencijas dalībvalstīm.

4. Abas Līgumslēdzējas Puses atturēsies no sarunu vešanas, izmantojot diplomātiskos kanālus neskatoties uz to, vai tās attiecas uz šķīrējtiesas procedūrām vai tiesas procedūrām, līdz brīdim, kad šīs procedūras ir pabeigtas, un viena no Līgumslēdzējām Pusēm nav izpildījusi šķīrējtiesas vai tiesas lēmumu laika periodā, ko tā ir noteikusi, vai laika periodā, kurš var būt noteikts pamatojoties uz starptautisko un vietējo likumu noteikumiem, kas var tikt piemēroti attiecīgajam gadījumam.

9. PANTS

LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU STRĪDU NOKĀRTOŠANA

1. Jebkuru strīdu, kas varētu rasties starp Līgumslēdzējām Pusēm attiecībā uz šī Līguma interpretāciju un piemērošanu, iespēju robežās ir jācenšas atrisināt konsultāciju un sarunu ceļā.

2. Gadījumā, ja strīds nav izšķirams sešu mēnešu laikā no dienas, kas viena Līgumslēdzēja Puse iesniedz rakstisku paziņojumu otrai Līgumslēdzējai Pusei, tad pēc vienas vai otras Līgumslēdzējas Puses lūguma tā izšķiršana ir nododama ārkārtas šķīrējtiesai, kā tas ir paredzēts šajā Pantā.

3. Šķīrējtiesa ir jāveido sekojošā veidā: divu mēnešu laikā kopš šķīrējtiesas lūguma saņemšanas brīža katra Līgumslēdzēja Puse nozīmē vienu Tiesas locekli. Šie divi Tiesas locekļi pēc tam izvēlas kādu kādas trešās valsts pilsoni Tiesas Priekšsēdētāja amatam. Priekšsēdētājs ir jānozīmē triju mēnešu laikā kopš abu pārējo tiesas locekļu nozīmēšanas datuma.

4. Ja norīkojumi nav veikti šī Panta 3. punktā norādītajā laika periodā, tad, jebkura no Līgumslēdzējām Pusēm, neskatoties uz citām vienošanām, ir tiesīga griezties pie Starptautiskās tiesas prezidenta ar lūgumu veikt šos norīkojumus. Ja Tiesas Prezidents ir vienas vai otras Līgumslēdzējas Puses pilsonis vai ja viņam rodas citi šķēršļi norīkojuma veikšanai, tad ar attiecīgo lūgumu griežas pie Tiesas Viceprezidenta. Ja Tiesas Viceprezidents ir vienas vai otras Līgumslēdzējas Puses pilsonis vai viņam rodas citi šķēršļi norīkojuma veikšanai, ar lūgumu izdarīt šo norīkojumu griežas pie tā nākošā augstākā ranga Starptautiskās tiesas locekļa, kurš nav nevienas Līgumslēdzējas Puses pilsonis.

5. Šķīrējtiesa pieņem lēmumu ar balsu vairākumu un tās lēmumi ir saistoši abām Līgumslēdzējām Pusēm. Katra Līgumslēdzēja Puse sedz sava Šķīrējtiesas locekļa un tās pārstāvības izmaksas lietas iztiesāšanas procesā. Priekšsēdētāja izmaksas un jebkuras pārējās izmaksas līdzīgās daļās sedz abas Līgumslēdzējas Puses.

Šķīrējtiesa pati nosaka savas procesuālās normas.

10. PANTS

CITU NOTEIKUMU PIEMĒROŠANA

1. Ja kādu jautājumu vienlaicīgi regulē gan šis Līgums, gan kāds cits starptautisks līgums, kura dalībpuses ir abas Līgumslēdzējas Puses, vai vispārējie starptautisko tiesību noteikumi, Līgumslēdzējām Pusēm un to ieguldītājiem tiek piemēroti vislabvēlīgākie noteikumi.

2. Ja režīms, kuru viena Līgumslēdzēja Puse piemēro otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītājiem saskaņā ar savu likumdošanu, citiem normatīvajiem aktiem un citiem noteikumiem saskaņā ar kādu īpašu līgumu, ieguldījuma pilnvarojumu vai ieguldījuma līgumu, ir labvēlīgāks nekā saskaņā ar šo Līgumu garantējamais režīms, tad jāpiemēro vislabvēlīgākais no minētajiem.

3. Jebkuras izmaiņas kādas no Līgumslēdzējām Pusēm likumdošanā, kas tieši vai netieši regulē ieguldījumu un kas pieņemtas pēc attiecīgā ieguldījuma veikšanas datuma, netiek piemēroti ar atpakaļejošu datumu un tādējādi ieguldījumi, kas veikti saskaņā ar šo Līgumu, ir aizsargāti.

11. PANTS

LĪGUMA PIEMĒROŠANA

Šis Līgums ir piemērojams ieguldījumiem, ko vienas Līgumslēdzējas Puses teritorijā atbilstoši tās likumiem un noteikumiem ir izdarījuši otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītāji pirms, kā arī pēc šī Līguma stāšanās spēkā, bet nav piemērojams jebkuram ar kādu ieguldījumu saistītam strīdam, kurš ir radies pirms tā stāšanās spēkā, vai jebkurai prasībai, kura tikusi izvirzīta pirms tā stāšanās spēkā.

12. PANTS

STĀŠANĀS SPĒKĀ

Šis Līgums stājas spēkā otrā rakstiskā paziņojuma dienā, ar kuru abas Līgumslēdzējas Puses informē viena otru par nepieciešamo iekšzemes procedūru izpildes pabeigšanu.

13. PANTS

LABOJUMI

Līgumslēdzējas Puses ir tiesīgas vienoties par šī Līguma noteikumu labojumiem. Šādi labojumi stājas spēkā atbilstoši procedūrām, kas noteiktas 12. pantā.

14. PANTS

DARBĪBAS TERMIŅŠ UN DENONSĒŠANA

1. Šis Līgums ir spēkā desmit gadus no paziņojuma datuma, kas noteikts 12. pantā, un pēc tam paliek spēkā turpmākos piecus gadus, ja vien kāda no abām līgumslēdzējām Pusēm ne vēlāk kā gadu pirms tā termiņa notecēšanas nav rakstiski paziņojusi par savu vēlēšanos šo Līgumu denonsēt.

2. Attiecībā uz ieguldījumiem, kas veikti pirms šī Līguma denonsēšanas datuma, kā tas paredzēts šī Panta 1. punktā, 1. - 11. pantā paredzētās normas paliek spēkā vēl piecus gadus pēc augstākminētā datuma.

ŠO APLIECINOT, apakšā parakstījušies, šim nolūkam savu attiecīgo Valdību pienācīgā kārtā pilnvaroti, ir parakstījuši šo Līgumu.

Noslēgts divos oriģināleksemplāros Rīgā, tūkstots deviņi simti deviņdesmit septītā gada 21.maijā latviešu, itāļu un angļu valodā, pie kam visi teksti ir vienlīdz autentiski.

Jebkuru nesaskaņu gadījumā noteicošais ir teksts angļu valodā.

LATVIJAS REPUBLIKAS VALDĪBAS VĀRDĀ

ITĀLIJAS REPUBLIKAS VALDĪBAS VĀRDĀ

P R O T O K O L S

Parakstot Latvijas Republikas Valdības un Itālijas Republikas Valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību, Līgumslēdzējas Puses tāpat ir vienojušās par sekojošiem pantiem (noteikumiem), kas ir jāuzskata par šī Līguma neatņemamu sastāvdaļu.

1. Ar ieguldījumiem saistītā darbība

Šī Līguma noteikumi ir piemērojami arī attiecībā uz visa veida ar ieguldījumu saistīto darbību.

Šāda veida darbība konkrēti, bet ne tikai, ietver:

uzņēmējsabiedrību, filiāļu, aģentūru, biroju, rūpnīcu un citu uzņēmējdarbības veikšanai nepieciešamo iespēju veidošanu, kontroli, darbību, uzturēšanu kārtībā un likvidāciju; līgumu slēgšanu un izpildi; visa veida īpašuma, tai skaitā intelektuālā īpašuma, iegūšanu, izmantošanu, aizsardzību un nodošanu; līdzekļu aizņemšanos; pamatakciju un citu vērtspapīru pirkšanu, izlaišanu un pārdošanu; un valūtas iepirkšanu importam.

2. Atsaucoties uz 2.pantu

a) Katra Līgumslēdzēja Puse nodrošinās efektīvus prasību izvirzīšanas un tiesību garantēšanas līdzekļus attiecībā un ieguldījumiem un ieguldījumu līgumiem.

b) Katra Līgumslēdzēja Puse saskaņā ar tās likumiem un citiem normatīvajiem aktiem cik iespējams labvēlīgi pārvaldīs jautājumus, kas saistīti ar otras Līgumslēdzējas Puses pilsoņu un to ģimenes locekļu iebraukšanu, uzturēšanos, darbu un pārvietošanos tās teritorijā, veicot darbību, kas saistīta ar ieguldījumiem, kas veikti saskaņā ar šo Līgumu.

c) Juridiskās personas, kas izveidotas saskaņā ar attiecīgajiem vienas Līgumslēdzējas Puses likumiem un citiem normatīvajiem aktiem un kuru īpašnieki un kontrolētāji ir otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītāji, ir tiesīgas iesaistīt augstāko vadības personālu saskaņā ar viņu pašu izvēli, neatkarīgi no tā pilsonības, saskaņā ar tās Līgumslēdzējas Puses likumdošanu, kurā veikts attiecīgais ieguldījums.

3. Atsaucoties uz 3.pantu

Jebkura veida darbībai, kas saistīta ar izejvielu un pārstrādāto materiālu, enerģijas, kurināmā un ražošanas līdzekļu sagādi, pārdošanu un transportēšanu, kā arī jebkura cita veida ar to saistīta darbība, kas saistīta ar ieguldījuma, kas izveidots saskaņā ar šo Līgumu, darbību, abu Līgumslēdzēju Pušu teritorijās tiek piemērots tāds režīms, kas ir ne mazāk labvēlīgs kā tas, kas tiek piemērots tās Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju, kuras teritorijā ir veikts attiecīgais ieguldījums, vai jebkuras trešās valsts ieguldītāju veiktajai līdzīgai darbībai vai iniciatīvai.

4. Atsaucoties uz 5.punktu

Jebkāda veida pasākumi, kas tiek veikti attiecībā uz ieguldījumu, kuru veicis vienas vai otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītājs, kas iegūst finansiālus līdzekļus vai cita veida īpašumu no attiecīgā ieguldījuma vai rada ievērojamu kaitējumu minētā ieguldījuma vērtībai, kā arī jebkura cita veida pasākumi, kas rada līdzvērtīgu rezultātu, tiek uzskatīti par daļu no 5. panta 1. punktā paredzētajām darbībām.

5. Atsaucoties uz 8.pantu

Saskaņā ar 8. panta 3. punkta (b) daļu šķīrējtiesas procedūras ir jāveic saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautisko Tirdzniecības Tiesību Komisijas (UNCITRAL) šķīrējtiesas standartiem, kā arī saskaņā ar sekojošiem noteikumiem:

a) Šķīrējtiesa tiek veidota no trim tiesas locekļiem; ja tie nav nevienas Līgumslēdzējas Puses pilsoņi, tad tiem ir jābūt to valstu pilsoņiem, kuras uztur diplomātiskās attiecības ar abām Līgumslēdzējām Pusēm.

Tiesnešu iecelšanu, kad tas ir nepieciešams saskaņā ar UNICITRAL noteikumiem, veic Stokholmas Palātas Šķīrējtiesu Institūta Prezidents saskaņā ar savām iecelšanas tiesībām. Šķīrējtiesas procedūras norisinās Stokholmā, ja vien šķīrējtiesas puses nav panākušas citu vienošanos.

b) Pieņemot lēmumu, Šķīrējtiesa jebkurā gadījumā ievēro noteikumus, kas paredzēti šajā Līgumā, kā arī starptautisko tiesību principus, kurus atzīst abas Līgumslēdzējas Puses.

Šķīrējtiesas lēmuma atzīšanu un izpildi Līgumslēdzēju Pušu teritorijās nosaka to atbilstošās nacionālās likumdošanas saskaņā ar atbilstošajām starptautiskajām konvencijām, kuru dalībvalstis ir Līgumslēdzējas Puses.

ŠO APLIECINOT, apakšā parakstījušies, šim nolūkam savu attiecīgo Valdību pienācīgā kārtā pilnvaroti, ir parakstījuši šo Protokolu.

Noslēgts divos oriģināleksemplāros Rīgā, tūkstots deviņi simti deviņdesmit septītā gada 21.maijā latviešu, itāļu un angļu valodā, pie kam visi teksti ir vienlīdz autentiski.

Jebkuru nesaskaņu gadījumā noteicošais ir teksts angļu valodā.

LATVIJAS REPUBLIKAS VALDĪBAS VĀRDĀ Valdis Birkavs LR Ārlietu ministrs

ITĀLIJAS REPUBLIKAS VALDĪBAS VĀRDĀ Patrīcija Toija  Valsts ministre Ārlietu ministrijā