Latvijas Republikas valdības un Turcijas Republikas valdības nolīgums jūrniecības jomā

Latvijas Republikas valdība un Turcijas Republikas valdība (turpmāk — Līgumslēdzējas Puses),

vēloties attīstīt sadarbību starp abām valstīm,

atzīstot abpusējo sakaru nozīmi jūrniecības jomā,

vēloties tālāk harmoniski attīstīt šīs attiecības, pamatojoties uz jūras transporta brīvību, un pēc iespējas nostiprināt starptautisko sadarbību šajā jomā,

balstoties uz vienlīdzības un savstarpēja izdevīguma principiem,

vienojas par sekojošo:

1. pants

Nolīguma mērķis

Šī Nolīguma mērķis ir:

a) regulēt un veicināt attiecības jūrniecības jomā;

b) nodrošināt vislabāko sadarbību tirdzniecības kuģošanā, veicināt drošību uz jūras;

c) izvairīties no darbībām, kas kavē jūras transporta attīstību;

d) sekmēt komerciālo un ekonomisko sakaru vispārēju attīstību;

e) veicināt sadarbību kuģu būvniecības un kuģu remonta jomās.

2. pants

Definīcijas

Šā Nolīguma ietvaros:

1. Termins “Līgumslēdzējas Puses kuģis” nozīmē visus jūras kuģus, kurus izmanto tikai komercpakalpojumos, izņemot kara kuģus, palīgflotes kuģus un citus valsts kuģus, kuri ir projektēti un/vai tiek izmantoti nekomerciāliem nolūkiem, zvejas kuģus un zivju apstrādes kuģus, un kuri ir reģistrēti Līgumslēdzējas Puses kuģu reģistrā un kuģo ar šīs valsts karogu saskaņā ar tās nacionālajām tiesību normām.

2. Termins “apkalpes loceklis” nozīmē kuģa kapteini un jebkuru uz kuģa tā funkcionēšanas nodrošināšanai vai pakalpojumu sniegšanai faktiski nodarbinātu personu, kura ir iekļauta apkalpes locekļu sarakstā un kurai ir viens no šā Nolīguma 6. pantā minētajiem jūrnieka identitātes dokumentiem.

3. Termins “Līgumslēdzējas Puses uzņēmums” nozīmē jebkuru uzņēmumu, tajā skaitā kuģošanas kompāniju, tā filiāli vai pārstāvniecību, kas ir reģistrēta Līgumslēdzējas Puses teritorijā saskaņā ar šīs valsts nacionālajām tiesību normām.

4. Termins “Līgumslēdzējas Puses kompetentās iestādes” attiecībā uz Latvijas Republiku nozīmē Latvijas Republikas Satiksmes ministriju vai tās pilnvarotu organizāciju, attiecībā uz Turcijas Republiku — Ministru kabinetu, Jūras lietu apakšsekretariātu vai tā pilnvarotu organizāciju.

3. pants

Nolīguma darbības sfēra

1. Šis Nolīgums saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un nacionālajām tiesību normām ir piemērojams attiecībā uz Latvijas Republiku — Latvijas Republikas valsts teritorijā, attiecībā uz Turcijas Republiku — Turcijas Republikas valsts teritorijā.

2. Šā Nolīguma noteikumi ir attiecināmi uz starptautisko jūras kuģošanu starp Latvijas Republiku un Turcijas Republiku un uz vai no trešajām valstīm.

3. Tomēr šā Nolīguma noteikumi neietekmē nacionālo tiesību normu prasības attiecībā uz:

a) ostām, kuras nav atvērtas ārvalstu kuģiem;

b) kabotāžu un aktivitātēm, kuras rezervē katras Līgumslēdzējas Puses tiesību normas, it īpaši tas attiecas uz noteikumiem par ostu pakalpojumiem, velkoņu pakalpojumiem, loču pakalpojumiem, glābšanu un palīdzību uz jūras, katras Līgumslēdzējas Puses valsts teritoriālajā jūrā veiktajām zvejas operācijām un kuģošanu iekšējos ūdeņos;

c) ārvalstnieku iebraukšanu un uzturēšanos.

4. pants

Attieksme pret kuģiem

1. Katra Līgumslēdzēja Puse savās ostās, kas ir atvērtas starptautiskajai tirdzniecībai un navigācijai, pret otras Līgumslēdzējas Puses kuģiem attiecas tāpat kā pret saviem kuģiem, nodrošinot tiem brīvu pieeju ostām un to izmantošanu, kā arī visas iespējas, kādas tiek piešķirtas kuģošanai un komerciālai darbībai pasažieriem, apkalpes locekļiem, kravām un kuģiem. It īpaši tas attiecas uz tauvošanās vietu piešķiršanu kuģu piestātnēs, iekraušanas un izkraušanas iekārtām un ostas pakalpojomiem, ieskaitot loču un degvielas uzpildes pakalpojumus.

2. Katra Līgumslēdzēja Puse otras Līgumslēdzējas Puses kuģiem nodrošina nediskriminējošu attieksmi attiecībā uz muitas formalitātēm, maksu un ostu nodevu ievākšanu, kas noteiktas spēkā esošajos ostu tarifos.

3. Līgumslēdzējas Puses savas valsts attiecīgo nacionālo tiesību normu ietvaros veic visus nepieciešamos pasākumus, lai atvieglotu un paātrinātu jūras satiksmi, lai novērstu nevajadzīgu kuģu aizkavēšanos un lai pēc iespējas paātrinātu un vienkāršotu muitas un citu ostas formalitāšu kārtošanu.

5. pants

Kuģa dokumenti

1. Katra Līgumslēdzēja Puse atzīst otras Līgumslēdzējas Puses kuģu valstisko piederību, kas fiksēta uz kuģa esošajos dokumentos, kurus saskaņā ar savas valsts nacionālajām tiesību normām ir izsniegušas otras Līgumslēdzējas Puses kompetentās iestādes.

2. Līgumslēdzējas Puses saskaņā ar attiecīgām starptautiskām konvencijām bez kuģu pārmērīšanas abpusēji atzīst tonnāžas apliecības un citus kuģu dokumentus, kurus pienācīgā kārtā ir izdevušas otras Līgumslēdzējas Puses kompetentās iestādes vai kurus ir atzinusi viena Līgumslēdzēja Puse un pret kuriem neiebilst otra Līgumslēdzēja Puse. Visi ostu maksājumi un izdevumi tiek veikti, pamatojoties uz šiem dokumentiem.

6. pants

Jūrnieku dokumenti

1. Līgumslēdzējas Puses atzīst jūrnieku identitātes dokumentus, ko pienācīgā kārtā ir izdevušas otras Līgumslēdzējas Puses kompetentās iestādes.

2. Šā panta 1. punktā minētie jūrnieku identitātes dokumenti ir:

a) Latvijas Republikas kuģu apkalpes locekļiem:

“Jūrnieka grāmatiņa” (“Seaman's Discharge Book”);

b) Turcijas Republikas kuģu apkalpes locekļiem:

“Gemi Adami Cūzdani” (“Seaman's Identity Card”).

7. pants

Apkalpes locekļu uzturēšanās tiesības

1. Kuģi, iebraucot otras Līgumslēdzējas Puses ostās vai tās atstājot, tiek pakļauti muitas, imigrācijas vai citu valsts iestāžu noteiktajām kontroles procedūrām.

2. Laikā, kad vienas Līgumslēdzējas Puses kuģis atrodas otras Līgumslēdzējas Puses ostā, šā kuģa apkalpes locekļi drīkst izkāpt krastā, lai uz laiku uzturētos ostas valsts teritorijā bez vīzas ar noteikumu, ka kuģa kapteinis saskaņā ar ostas valsts nacionālajām tiesību normām attiecīgām varas iestādēm ir iesniedzis apkalpes locekļu sarakstu un apkalpes locekļi ir saņēmuši uzturēšanās atļauju. Šādas personas, izkāpjot krastā vai atgriežoties uz kuģa, tiek pakļautas attiecīgai kontrolei.

8. pants

Apkalpes locekļu tranzīta tiesības

1. Apkalpes locekļiem ir tiesības neatkarīgi no transporta veida iebraukt un izbraukt no otras Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijas vai šķērsot to, lai nokļūtu uz sava kuģa, lai pēc norakstīšanās no kuģa atgrieztos savā dzīves vietā vai lai pārvietotos jebkurā citā nolūkā, ja viņi ir saņēmuši šīs Līgumslēdzējas Puses attiecīgo varas iestāžu atļauju. Attiecīgās varas iestādes šādu atļauju izsniedz pēc iespējas ātrāk, bet ne ilgāk kā desmit dienu laikā.

2. Ja šā Nolīguma 6. pantā minētā jūrnieka identitātes dokumenta īpašnieks nav vienas vai otras Līgumslēdzējas Puses valsts pilsonis, tad šā Nolīguma 7. panta 1. punktā un šā panta 1. punktā minētā uzturēšanās atļauja dokumenta īpašniekam tiek izsniegta, garantējot viņam tiesības atgriezties tās Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijā, kur izdots jūrnieka identitātes dokuments.

3. Ja apkalpes locekļa uzturēšanās termiņu otras Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijā nepieciešams pagarināt nelaimes gadījuma, slimības vai citu iemeslu dēļ, kurus attiecīgās varas iestādes atzinušas par likumīgiem, tad attiecīgās iestādes uz rakstiski iesniegtu pierādījumu pagarina viņa uzturēšanās atļauju pamata uz pieprasīto laika periodu.

4. Katra Līgumslēdzēja Puse rezervē sev tiesības atteikt iebraukšanu savas valsts teritorijā jebkurai personai, kurai ir iepriekš minētais jūrnieka identitātes dokuments, ja šī persona tiek uzskatīta par nevēlamu.

9. pants

Nelaimes gadījumi jūrā

1. Ja vienas Līgumslēdzējas Puses kuģis avarē jūrā vai ar to notiek jebkāds cits nelaimes gadījums otras Līgumslēdzējas Puses valsts teritoriālajā jūrā, iekšējos ūdeņos vai ostās, tad šī otra Līgumslēdzēja Puse sniedz visu iespējamo palīdzību un gādību nelaimes gadījumā nokļuvušajiem pasažieriem, apkalpes locekļiem, kuģiem un kravai un par nelaimes gadījumu nekavējoties paziņo Līgumslēdzējas Puses attiecīgajām iestādēm, kurā reģistrēts negadījumā cietušais kuģis. Visi izdevumi tiek segti saskaņā ar tās Līgumslēdzējas Puses nacionālajām tiesību normām, kur negadījums ir noticis.

2. Ja vienas Līgumslēdzējas Puses nelaimes gadījumā nokļuvušā kuģa kravu pirms tās atgriešanas uz kravas iekraušanas valsti vai pirms tās pārvešanas uz trešajām valstīm ir nepieciešams pārkraut un uz laiku uzglabāt otras Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijā, tad šai otrai Līgumslēdzējai Pusei jāatvieglo minēto darbu veikšana un jāatbrīvo krava no visām muitas nodevām, nodokļiem un maksājumiem.

10. pants

Jurisdikcija

1. Laikā, kad vienas Līgumslēdzējas Puses kuģi un apkalpes locekļi atrodas otras Līgumslēdzējas Puses valsts teritoriālajā jūrā, iekšējos ūdeņos un ostās, tiem jāievēro šīs valsts nacionālās tiesību normas. Līgumslēdzējas Puses varas iestādes nepiemēro savu jurisdikciju un neiejaucas otras Līgumslēdzējas Puses kuģu iekšējās lietās, izņemot tādus gadījumus un tādā mērā, ko tieši paredz Līgumslēdzējām Pusēm saistošās starptautisko tiesību normas un līgumi.

2. Ja vienas Līgumslēdzējas Puses kuģa apkalpes loceklis izdara noziegumu uz kuģa, kas atrodas otras Līgumslēdzējas Puses valsts teritoriālajā jūrā, tad šīs otras Līgumslēdzējas Puses attiecīgās varas iestādes nevar uzsākt tiesvedību pret viņu bez kuģa kapteiņa vai bez kuģa karoga valsts diplomātiskā vai konsulārā pārstāvja piekrišanas, izņemot gadījumus, kad:

a) nozieguma sekas iesniedzas šīs valsts teritorijā;

b) noziegumam ir tāds raksturs, ka tas traucē šīs valsts mieru vai teritoriālās jūras labo kārtību;

c) saskaņā ar šīs valsts nacionālajām tiesību normām noziegumam ir smags raksturs;

d) noziegums ir izdarīts pret personu, kura nav šī kuģa apkalpes loceklis;

e) noziegums ir saistīts ar narkotisko vielu un psihotropo līdzekļu nelikumīgu transportēšanu.

3. Šā panta 2. punkta noteikumi neietekmē abu Līgumslēdzēju Pušu tiesības veikt nepieciešamos pasākumus atbilstoši savas valsts nacionālajām tiesību normām attiecībā uz arestu vai izmeklēšanu uz ārvalsts kuģa, kurš pēc piekrastes valsts iekšējo ūdeņu atstāšanas šķērso tās teritoriālo jūru.

11. pants

Jūras transporta attīstība un apmaiņa ar intelektuālo īpašumu

Līgumslēdzējas Puses vienojas:

a) ievērojot savstarpējās intereses, veicināt jūras transporta attīstību un novērst jebkurus šķēršļus šajā jomā;

b) sekmēt tehnoloģijas un intelektuālā īpašuma apmaiņu, kā arī kopuzņēmumu dibināšanu kuģošanas jomā;

c) ka Līgumslēdzējas Puses uzņēmumi var brīvi piedāvāt efektīvu visaptverošu transporta sistēmu (multimodālā transporta pakalpojumus) un iesaistīties kopuzņēmumu investīcijās;

d) ka attiecībā uz Līgumslēdzēju Pušu uzņēmumu darbību starptautiskā jūras transporta pakalpojumu nodrošināšanā, ieskaitot intermodālo darbību, kurā iekļauti pārvadājumi pa jūru, katra Līgumslēdzēja Puse pieļauj otras Līgumslēdzējas Puses uzņēmumu komerciālo klātbūtni savas valsts teritorijā nodrošinot tādus dibināšanas vai darbības nosacījumus, kas ir ne mazāk labvēlīgi kā tie, kuri ir noteikti attiecībā uz jebkuras citas trešās valsts uzņēmumiem.

12. pants

Nodokļu nomaksa

1. Ienākumi un peļņa no Līgumslēdzējas Puses uzņēmuma īpašumā esošu vai nofraktētu, starptautiskā satiksmē strādājošu kuģu darbības ir apliekami ar nodokļiem tikai šīs Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijā.

2. Šā panta 1. punkta noteikumi ir attiecināmi arī uz ienākumiem un peļņu, ko saņem no piedalīšanās kopējā fondā, kopuzņēmumā vai starptautiskas darbības uzņēmumā.

3. Peļņa, ko gūst Līgumslēdzējas Puses uzņēmums, atsavinot savus starptautiskajā satiksmē izmantotos kuģus vai kustamo īpašumu, kas ir saistīts ar šo kuģu izmantošanu, ir apliekama ar nodokļiem tikai šīs Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijā.

4. Kapitāls, ko pārstāv kuģi, kurus Līgumslēdzējas Puses uzņēmums izmanto starptautiskajā satiksmē, kā arī kustamais īpašums, kas piederīgs šo kuģu izmantošanai, ir apliekams ar nodokļiem tikai šīs Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijā.

13. pants

Ienākumu pārskaitīšana

1. Līgumslēdzējas Puses abpusēji nodrošina tās teritorijā reģistrētajiem otras Līgumslēdzējas Puses uzņēmumiem tiesības brīvi pārskaitīt konvertējamā valūtā savus ieguldījumus un peļņu no tiem uz uzņēmumu izvēlētu valsti un atpakaļ no tās pēc tam, kad šie uzņēmumi būs nokārtojuši savas saistības ar kreditoriem.

2. Līgumslēdzējas Puses sniedz iespēju šā panta 1. punktā minētos pārskaitījumus veikt regulāri un pastāvīgi. Par šādiem pārskaitījumiem nevar pieprasīt citādu samaksu, kā vien samaksu par bankas sniegtajiem pakalpojumiem.

14. pants

Kopējā komisija

1. Visus ar šī Nolīguma izpildi un interpretāciju saistītos jautājumus regulē:

a) no Latvijas Republikas valdības puses:

Latvijas Republikas Satiksmes ministrija;

b) no Turcijas Republikas valdības puses:

Ministru kabinets, Jūras lietu apakšsekretariāts.

2. Šā panta 1. punktā minētajā nolūkā Līgumslēdzējas Puses nodibina Kopējo komisiju.

3. Kopējā komisija tiekas pēc jebkuras Līgumslēdzējas Puses pieprasījuma ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc šāda pieprasījuma iesniegšanas otrai Līgumslēdzējai Pusei un sastāv no abu Līgumslēdzēju Pušu kompetento iestāžu pārstāvjiem. Līgumslēdzēju Pušu kompetentās iestādes var ielūgt jūrniecības industrijas pārstāvjus apmeklēt jebkuru no Kopējās komisijas sapulcēm. Līgumslēdzēju Pušu kompetentās iestādes vienojas par Kopējās komisijas tikšanās norises vietu un dienas kārtību.

4. Lai apspriestu atsevišķus Kopējās komisijas izskatīšanai izvirzītos jautājumus un iztrādātu atbilstošas rekomendācijas, Kopējā komisija var izveidot darba grupas.

15. pants

Starptautiskie līgumi

Nekas šajā Nolīgumā neskar Līgumslēdzēju Pušu tiesības un pienākumus, kas izriet no citiem Līgumslēdzēju Pušu noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem.

16. pants

Strīdu izšķiršana

Domstarpības un strīdus, kas radušies sakarā ar šā Nolīguma izpildi vai interpretāciju, izšķir Kopējā komisija. Gadījumā, ja Kopējā komisija nenonāk pie abpusēji pieņemama lēmuma, strīdīgais jautājums tiek risināts diplomātiskā ceļā.

17. pants

Nolīguma stāšanās spēkā

1. Šis Nolīgums ir ratificējams vai kā citādi akceptējams atbilstoši katras Līgumslēdzējas Puses nacionālajās tiesību normās noteiktajai procedūrai.

2. Šis Nolīgums stājas spēkā pēc tam, kad Līgumslēdzējas Puses, izmantojot diplomātiskos kanālus, ir apmainījušās ar ratifikācijas dokumentiem, ja vien nav akceptējušas to citādi.

3. Pēc Līgumslēdzēju Pušu abpusējas vienošanās šajā Nolīgumā var tikt izdarīti grozījumi, kuri būs uzskatāmi par šā Nolīguma neatņemamu sastāvdaļu.

18. pants

Nolīguma denonsēšana

Šis Nolīgums ir spēkā uz nenoteiktu laiku, taču katra Līgumslēdzēja Puse var denonsēt šo Nolīgumu, paziņojot rakstiski pa diplomātiskajiem kanāliem otrai Līgumslēdzējai Pusei. Nolīguma denonsēšana stājas spēkā pēc sešiem mēnešiem no dienas, kad otra Līgumslēdzēja Puse šo paziņojumu ir saņēmusi.

TO APLIECINOT, mēs, apakšā parakstījušies, savu valdību pienācīgi pilnvaroti pārstāvji, esam parakstījuši šo Nolīgumu.

Nolīgums sastādīts divos eksemplāros, katrs latviešu, turku un angļu valodā, visi trīs teksti ir vienlīdz autentiski. Atšķirīgas interpretācijas gadījumā izšķirošais ir teksts angļu valodā.

NOSLĒGTS Rīgā 1997. gada 4. jūnijā.

Latvijas Republikas valdības vārdā: Vilis Krištopans LR Satiksmes ministrs

Turcijas Republikas valdības vārdā: Jilmaze Aifera Valsts sekretāre Ekonomikas ministrijā