Mums tuvajās Ziemeļvalstīs

1997.gada augusts — septembris

Pēc Ziemeļu Ministru padomes Informācijas departamenta “Ziņu vēstules”

(galvenais redaktors Berts Sandstrēms, redaktors un teksta autors Džūlians Išervuds)

Baltijas un Ziemeļvalstu dialogs par dzimumu līdztiesību

Viens no Ziemeļvalstu sadarbības galvenajiem jautājumiem, kā arī viens no nozīmīgākajiem jautājumiem šajā reģionā ir dzimumu līdztiesība, kas paredz īstenot principu par līdzvērtīgām iespējām mājas dzīvē un darba tirgū, kā arī vienādu atalgojumu par vienu un to pašu darbu. Konferencē, kas notika augusta sākumā, Ziemeļvalstis un Baltijas valstis diskutēja par to, kā attīstīt sadarbību arī šajā jomā.

“Cīņa par līdztiesību vairs nav tikai un vienīgi sieviešu problēma, mums japievēršas arī vīriešu lomai, ja vēlamies gūt panākumus,” Marianne Laksena (Marianne Laxen) , Ziemeļu Ministru padomes padomniece līdztiesības jautājumos.

Baltijas un Ziemeļvalstu rīkotajā konferencē par dzimumu līdztiesību, kas notika Valmierā, piedalījās aptuveni 1600 vīriešu un sieviešu no šīm valstīm. Apmēram 25 procenti dalībnieku nāca no Ziemeļvalstīm. Konferencē, kuras mērķis bija aizsākt un izvērst dialogu starp Baltijas un Ziemeļvalstīm par dzimumu līdztiesības jautājumiem, šī problēma tika aplūkota reģionālās attīstības kontekstā.

Tādi jautājumi kā līdztiesība baznīcā, darba tirgū un masu medijos tika plaši apspriesti semināros un plenārsēdēs, tādējādi veidojot fonu Ziemeļvalstu līdztiesības ministru sanāksmei, kurā tika pieņemts lēmums pastiprināt sadarbību starp Ziemeļu un Baltijas valstu ministriem un citām amatpersonām.

Padome pieņēma lēmumu tuvāko mēnešu laikā izstrādāt plānu sadarbības programmai, kuru paredzēts izskatīt sanāksmē, kas šoruden notiks Norvēģijā.

Ziemeļvalstu ministri arī apstiprināja darbības plānu par līdztiesību un vīriešiem, lai virzītu līdztiesības procesu arī caur informāciju un pētījumiem par vīriešu lomu un vīrišķību.

Kaimiņzemju komiteja apmeklē Kolas pussalu

Ziemeļu padomes Kaimiņzemju komiteja nesen apmeklēja Kolas pussalu Krievijas ziemeļos, lai pētītu situāciju apkartējās vides jomā šajā reģionā. Padomju laikos Kolas pussalā bija visaugstākā militārās un kodoltehnikas koncentrācija visā pasaulē. Pussalā arī tika lielos daudzumos iegūti derīgie izrakteņi un izveidotas raktuves.

Lai gan mērījumi par apkārtējās vides piesārņojumu liecina, ka Kolas pussalā ir lielas problēmas šajā ziņā, piesārņojuma patiesais apjoms kļuva zināms tikai pēc Padomju Savienības sabrukšanas, kad šis reģions kļuva pieejams iebraucējiem.

Ziemeļvalstis kopumā un Norvēģija, un Somija jo īpaši piedāvājušas palīdzību, lai uzlabotu apkārtējās vides stāvokli Kolas pussalā, pienācīgu vērtību veltot arī vienmērīgai un nepārtrauktai reģiona milzīgo derīgo izrakteņu krājumu izmantošanai.

Vēl viens jautājums, kam tika veltīta uzmanība, ir demontēto jūras kodoliekārtu nogremdēšana Barenca jūrā pie Novajas Zemļas krastiem. Kolas galvaspilsētā Murmanskā izvietota Krievijas ziemeļu flote, ieskaitot lielu daudzumu kodolzemūdeņu. Demontēto kodolmateriālu izlietošana allaž bijusi pamats bažām Ziemeļvalstīs, kas robežojas ar šo reģionu. Lai gan nav nekādu indikāciju, kas norādītu, ka iekapsulēšanas process nav efektīvs, Krievijai un tās Ziemeļu kaimiņiem pastāvīgi jādomā par to, kā rīkoties kodolenerģijas noplūdes gadījumā.

Baltijas enerģētikas speciālisti mācīsies Dānijā

Grupa enerģētikas ekspertu no Baltijas valstīm cels savu kvalifikāciju Olborgas universitātē Dānijā. Šie cilvēki papildinās savas zināšanas, studējot enerģētikas sektora attīstību tirgus ekonomikas apstākļos. Ziemeļu Ministru padomes Vadošo enerģētikas ierēdņu komiteja piešķīrusi šim projektam apmēram 4 miljonus Dānijas kronu. Mācības tiks koncentrētas tādās jomās kā enerģētikas produkcijas plānošana un menedžments.

Ziemeļvalstis jau izveidojušas reģionālu enerģijas biržu, lai varētu ātri un efektīvi pārvietot enerģētiskos resursus starp šīm valstīm. Ziemeļu un Baltijas valstu projekts, kam saskaņā ar plānu jāsāk darboties nākamā gada sākumā, paredz radīt efektīvu enerģētikas sistēmu visā Baltijas reģionā, izmantojot atjaunojošos enerģijas avotus, kas emitē zemāku CO2 daudzumu salīdzinājumā ar šajā reģionā tradicionālajām spēkstacijām.

“Norden This Week” izgājis ēterā

Ēterā izgājusi jauna radioprogramma, kas parraidīs ziņas no un viedokļus par Ziemeļvalstīm. “Norden This Week” (“Norden šonedēļ”) ir neatkarīga programma, kuru finansē Ziemeļu Ministru padome, un tā iziet ēterā katru svētdienu, izmantojot “World Radio Network” satelītpakalpojumus.

Programma tiek arī pārraidīta “Internet” tīklā kā “RealAudio stream”. Pieejams ir arī raidījuma scenārijs. Dati, kā pieslēgties “RealAudio” atskaņotājam, atrodami “Internet” adresēs, kas uzrakstītas zemāk. “Norden This Week” centīsies dot saviem klausītājiem nedēļas notikumu apskatu par visām Ziemeļvalstīm un autonomajām teritorijām. Raidījumā būs arī intervijas, kas ļaus izprast sadarbību un pasākumus, kas notiek reģionā. Raidījumā atskaņos arī Ziemeļvalstu mūziku.

“World Radio Network” un satelītu pārraides laiks svētdienās:

Eiropā: 19.00 pēc Centrāleiropas laika

Amerikā: 12.00 Austrumi

Internet

RealAudio:

Ziemeļu Ministru padome

http://www.norden.org

World Radio Network

http:// www.wrn.org/stations/ntw.html

Scenāriji: Euroword Radio International

http://www.euroword.dk

Piezīme. RealAudio un scenāriji tiek nosūtīti pirmdienās.

Ja jums ir kādi jautājumi par programmu vai to, kā to atrast, lūdzu, rakstiet Informācijas departamentam pēc elektroniskā pasta adreses bg@nmr.dk vai ji@copcall.dk.

Ziemeļvalstu valodas un identitāte — Parīzē

Laikā, kad Ziemeļvalstu skatieni cieši piesaistīti notikumu attīstībai Eiropā, reģionā plaši izvērsušās diskusijas par šo valstu valodām un identitāti Eiropas attīstības perspektīvā.

Lai rūpīgi izpētītu šo jautājumu, Ziemeļu Ministru padome sarīkojusi konferenci Dānijas kultūras centrā Elizejas laukos Parīzē. Konferences galvenais temats ir “Ziemeļnieciskais un eiropeiskais”, un tās dalībnieki centīsies izprast Ziemeļu identitāti Eiropā, kā arī izprast šīs identitātes iespējas izdzīvot eirocentriskā vidē. Ne mazāk uzmanības seminārs pievērsīs arī Ziemeļvalstu valodām Eiropas attīstības kontekstā.

Valodas un literatūra ir viens no Ziemeļvalstu sadarbības pamatiem kultūras jomā, tādēļ šīs valstis izstrādājušas plašu programmu valodniecības un savstarpējās izpratnes pētījumiem.

Parasti piecas Ziemeļvalstis un trīs autonomie apgabali izraugās dāņu, norvēģu vai zviedru valodu par komunikēšanās valodu. Lai gan tās ir trīs dažādas valodas, tām ir ļoti daudz kopīga, tādēļ tās ir viegli saprast. Fēru un islandiešu valodai ir kopīgas saknes un attīstības ceļš, taču dāņi, norvēģi un zviedri šīs valodas nesaprot. Somu valoda pieder pie somugru valodu grupas, un citu Ziemeļvalstu iedzīvotāji šo valodu nesaprot. Arī sāmu valoda, kurā runā Lapzemes sāmi, nav saprotama citiem skandināviem.

Parīzes konferences dalībniekiem būs iespēja noklausīties Dānijas Ziemeļvalstu un ekonomikas ministres Mariannes Jelvedas (Marianne Jelved) , Sorbonnas profesora Žana Fransuā Batēla (Jean–Francois Battail) , kā arī vairāku Ziemeļvalstu valodnieku lekcijas.

Ziemeļu Ministru padome atver biroju Sanktpēterburgā

Krievijas un Ziemeļu Ministru padomes parakstījušas vienošanos par Ziemeļvalstu informācijas biroja izveidošanu Sanktpēterburgā. Šis birojs tagad pievienojas līdzīgām institūcijām Igaunijā, Latvijā un Lietuvā.

Vienošanās, kuru 25.augustā parakstīja Krievijas ārlietu ministra vietnieks Aleksandrs Avdejevs un Ziemeļu Ministru padomes ģenerālsekretārs Sērens Kristensens (Særen Christensen) , nosaka biroja oficiālo statusu. Tas sāka savu darbību neoficiāli, tomēr ar Krievijas piekrišanu, jau 1995.gadā.

Ziemeļvalstu informācijas biroju mērķis ir koordinēt Ziemeļvalstu sadarbību ar kaimiņu zemēm, kā arī sniegt informāciju par Ziemeļvalstīm. Biroji ir in situ Ziemeļu Ministru padomes pārstāvji, un to uzdevums ir atbalstīt un uzraudzīt dažādas sadarbības programmas.

No Ziemeļvalstu informācijas biroja Latvijā

— Ziemeļu Ministru padome, Ziemeļu rūpniecības fonds un “Norden” Baltijas stabilitātes sadarbības asociāciju konfederācija rīko tirdzniecības un rūpniecības konferenci. Konference notiks Somijas galvaspilsētā Helsinkos no 30.septembra un Rīga 1. un 2.oktobrī.

Kājnieku mīnu aizlieguma konference Norvēģijā

Norvēģijas valdība rīko lielāko konferenci pret sauszemes mīnām, kāda jebkad notikusi pasaulē. Konferencē paredzēts sagatavot globālu līgumu par kājnieku mīnu aizliegšanu.

Starptautiskā sabiedrība aizvien asāk nosoda šo mīnu izmantošanu, jo tas pirmām kārtām vēršas pret mierīgajiem iedzīvotājiem, turklāt tās tiek izplatītas ārkārtīgi lielā daudzumā. Pēc karadarbības izbeigšanas nav iespējams tās pilnībā aizvākt un padarīt nekaitīgas.

ANO Ģenerālajā asamblejā 1996.gadā 156 valstis nolēma darīt visu, lai panāktu pilnīgu kājnieku mīnu aizliegumu, un Oslo diplomātiskā konference, kas notika no 1. līdz 19.septembrim, ir tiešs turpinājums Otavas procesam, kā tiek dēvēta kustība pret kājnieku mīnu izmantošanu.

Vides aizsardzības ministri tiekas Arktikā

Ziemeļvalstu vides aizsardzības ministri augusta beigās tikās Svalbārā, lai cita starpā apspriestu arī vides aizsardzības stratēģiju Eiropas Savienības jaunā līguma un ES paplašināšanās kontekstā. Ministri arī apsprieda bioloģisko daudzveidību un Arktikai aktuālos kodoljautājumus. Svalbāra ir Norvēģijas sastavā, taču saskaņā ar starptautisko līgumu šī līguma dalībniecēm ir atļauts izmantot resursus uz šīs salu grupas. Tomēr vienīgi Krievija izmantojusi savas tiesības iegūt minerālus Svalbārā, savukārt vairākām citām līguma dalībniecēm šajās salās izveidotas Arktikas pētnieku bāzes.

Palīdzības organizācijas nobažījušās par “Taleban”

Ziemeļvalstu reģionā darbojošās starptautiskās palīdzības organizācijas paziņojušas, ka ir nobažījušās par “Taleban” amatpersonu politiku Afganistānā, kā arī brīdinājušas, ka pārskatīs savu darbību “Taleban” kontrolētajos apgabalos Afganistānā.

Paziņojums tika izdots Pakistānā, un tajā asi nosodīta stingrās līnijas islama kustības politika. “Mēs, Ziemeļvalstu nevalstiskās organizācijas, kas darbojamies Afganistānā, vēlamies izteikt satraukumu par noteikumiem, kurus nesen izdeva “Taleban”. Tie ir pretrunā ar humanitārajiem principiem, kas ir mūsu darbības pamatā. Mēs esam nobažījušies arī par dažādiem “Taleban” amatpersonu veiktajiem pasākumiem, kas ietekmējuši mūsu darbību Afganistānā,” teikts paziņojumā, ko kopīgi izdevuši Dānijas komiteja palīdzībai afgāņu bēgļiem, Norvēģijas Afganistānas komiteja, Norvēģijas baznīcas palīdzības organizācija un Zviedrijas Afganistānas komiteja.

Organizācijas ir īpaši nobažījušās par noteikumiem, kas neļauj tām darboties “Taleban” kontrolētajos apgabalos tadā gadījumā, ja tās darbojas apgabalos, kas nav nonākuši “Taleban” kontrolē. Oranizācijas nobažījušās arī par to, ka stingrie noteikumi attiecībā uz satiksmi ar sievietēm liedz tām sniegt palīdzību afgāņu sievietēm.

Ziemeļvalstu žurnāls zinātniekiem — angļu valodā

Izdevums “Top of Europe” ir pētījis vairākus jautājumus par Ziemeļiem Ziemeļu žurnālā par reģionālo attīstību un teritoriālo politiku un secinājis, ka tas ir ārkārtīgi interesants materiāls publicēšanai. Tas izdots angļu valodā, un izdevējs ir Ziemeļu telpas pētniecības centrs. Žurnāls ir viegli lasāms, tajā ietvertas labi uzrakstītas akadēmiskas publikācijas par visplašāko jautājumu loku, kas saistīti ar Ziemeļiem. Pēdējais izdevums, piemēram, sniedz aprakstu par Eiropas apgabalu Šlēsvigu, par Grenlandes ceļu uz atveseļošanos, Islandes pozīciju dinamiskajā pasaulē un Igauniju — kandidāti Eiropas Savienības iestājsarunām. Uz to var parakstīties Scandinavian University Press (tel. +47 22575300 un fakss +47 22575353).

Īsumā...

— Stokholmas ūdens balva piešķirta Pīteram Īglsonam (Peter Eagleson) no Masačūsetsas Tehnoloģijas institūta. Īglsonam piešķirta prēmija 150 000 Dānijas kronu par viņa darbu, izgaismojot un kvantificējot dinamiskās hidroloģiskās saiknes starp veģetāciju, augsni un atmosfēru. Tiek uzskatīts, ka Īglsona darbs veicinājis uzskatu par ūdens kustības iekļaušanu integrētas ekoloģiskas sistēmas nozīmīgāko elementu vidū.

— Norvēģijas premjerministrs Tūrbjorns Jaglands apgalvo, ka Norvēģija atbalsta NATO neoficiālo priekšlikumu atstāt NATO vienības Bosnijā pēc to mandāta beigšanās 1998.gada jūnijā. Šis jautājums pēdējo mēnešu laikā radījis dalījumu aliansē, taču, kā norādīja Jaglands, Bosnijas valsts pastāvēšana ir svarīgāka par karaspēka izvešanu paredzētajā laikā.

— Izdots pirmais pilnīgais islandiešu sāgu tulkojums angļu valodā — tas ir viens no ambiciozākajiem ar izdevējdarbību saistītajiem projektiem, kāds īstenots Islandē. Projektā bija iesaistīti 50 zinātnieki un tulkotāji no visas pasaules. Piecu sējumu lielais izdevums maksās aptuveni 500 ASV dolārus.

— Starp Dāniju un Turciju atkal izveidojušās domstarpības par kāda Dānijas turka spīdzināšanu policijas iecirknī Turcijā. Ferits Suslū (Ferit Sūslū) bija aizbraucis uz Turciju, lai apciemotu ģimeni, kad policija viņu arestēja par agrāku piederību kādai kurdu organizācijai. Gadījums ar Suslū ir jau otrais, un tas saasinājis attiecības starp Dāniju un Turciju. Pagājušajā gadā Turcijas policija sarīkoja tādu pašu uzņemšanu Kemalam Kokam (Kemal Koc) . Suslū gadījums ir sarežģītāks, jo viņam ir jaukta dāņu un turku tautību.

— Dānijas lauksaimniecības ministrs Henriks Dams Kristensens (Henrik Dam Christensen) nolēmis atļaut, sākot ar nākamā gada pavasari, izmēģināt kaņepju ražošanu. To ražošana Dānijā tika aizliegta pirms 40 gadiem. Pēdējā laikā Dānija piedzīvojusi visai lielas sabiedriskas pretrunas sakarā ar marihuānas aizliegumu, lai gan marihuānai bez narkotiskajām piemīt arī medicīniskas īpašības.

— Norvēģija nosūtījusi Krievijai diplomātisku notu sakarā ar Krievijas aizliegumu norvēģu zvejniecības pētījumu kuģiem veikt pētniecisko darbību Krievijas ūdeņos, lai gan tas atļauts saskaņā ar vienošanos. Šie kuģi ik gadu iezīmē kartē Barenca jūras reģionā sastopamos zivju resursus, un nav nekāda izskaidrojuma tam, kāpēc Krievija šogad nolēmusi noraidīt Norvēģijas lūgumu piekļūt šiem resursiem.

— Polijas pilsētā Gdaņskā 15. un 16.septembrī notiks Ziemeļvalstu un Baltijas valstu parlamentārā konference par organizētās noziedzības apkarošanu reģionā. Šī reģiona austrumu daļā ievērojami pieaudzis noziedzības līmenis, un parlamentārieši meklēs ceļus, kā novērst šo problēmu pašā saknē.

— Norvēģijas ģimenes ministrs gatavojas ierosināt piešķirt vecākiem atvaļinājumu sakarā ar bērna piedzimšanu līdz 70 nedēļām, saglabājot darba samaksu 60 procentu apmērā. Saskaņā ar pašreizējo likumdošanu šis atvaļinājums ir 42 nedēļas, saglabājot pilnu darba samaksu, vai 52 nedēļas, saglabājot samaksu 80 procentu apmērā. Pašlaik katrs trešais norvēģis izvēlas pirmo variantu. Tiek plānots arī pagarināt bērna piedzimšanas atvaļinājumu tēviem. Pašlaik šis atvaļinājums, kas neizmantošanas gadījumā tiek pilnībā zaudēts, ir četras nedēļas.

— Izveidota jauna informatīva rakstura grāmata ar nosaukumu “Nordic Region in Profile”, kurā detalizēti aprakstīti visi Ziemeļvalstu reģiona apgabali. Tajā atrodama informācija, kas var noderēt ikvienam zinātniekam un vispār jebkuram cilvēkam, kas interesējas par Ziemeļvalstu reģionu un tā attīstību raksturojošiem rādītājiem. Grāmata, kuras autoru vidū ir arī Mortens Johansons (Mārten Johansson) , ietver daudzus salīdzinošus datus par Dāniju, Somiju, Fēru salām, Grenlandi, Islandi, Norvēģiju, Zviedriju un Ālandu salām, tajā ir daudz tabulu un ilustrējošu diagrammu. Grāmatu iespējams saņemt pēc pasūtījuma no Ziemeļu Ministru padomes Informācijas departamenta pēc zemāk atrodamās adreses.

Jaunas grāmatas

Criteria and Perspectives for Joint Implementation: ziņojumā diskutēts par to, cik svarīgi ir ieviest starptautiski pieņemtus un apstiprinātus kritērijus projektu izstrādāšanai, kā arī to apstiprināšanas procedūrā u.c. TemaNord 1997:564.

Seminar on Scottish and Nordic Experience in the Field of the Environment: kopsavilkums semināriem par dabas aizsardzību un bioloģisko daudzveidību. TemaNord 1997:558.

Fisch Stock Assessment Methods: Grenlandē notikušā semināra secinājumi par kopīgo zivju krājumu vadības efektivitātes uzlabošanu. TemaNord 1997:557.

Dienu pa dienai

3. — 5.septembris. Hemēnlinna, Somija.

Parādu konsultāciju tīkls — ceļš nākotnē. Ziemeļvalstu un Eiropas konference par naudu un parādu konsultācijām.

3. — 7.septembris. Jaruplandes skola, Dienvidšlēsviga.

Seminārs par izglītību Dienvidšlēsvigas dāņu skolās.

4. — 9.septembris. Kaithness, Skotija.

Ziemeļzemes festivāls ar skotu un Ziemeļvalstu mākslinieku piedalīšanos.

15. — 16.septembris. Gdaņska, Polija.

Baltijas jūras valstu padomes 6.parlamentārā konference.

23. — 24.septembris. Bergena, Norvēģija.

Izglītības ministru tematiskā konference par dabas zinātnēm un matemātiku.

25. — 27.septembris. Gotlande, Zviedrija.

Vīrietis/sieviete: dzimums bērnu literatūrā — konference ekspertiem un zinātniekiem.

29. — 31.septembris. Stokholma, Zviedrija.

Ziemeļvalstu konference par cirku, cirka mākslinieku apmācību un jaunā veida cirku.

1.oktobris. Malme, Zviedrija.

Transporta ministru sanāksme.

1.oktobris — 31.decembris . Minhene, Vācija.

Ziemeļvalstu pētnieku izstāde.

17.oktobris. Oslo, Norvēģija.

Ziemeļvalstu sadarbības ministru sanāksme.