Mēs savā zemē un laikā

Kas to Rīgu dimdinās?

V starptautiskajā kamerkoru festivālā “Rīga dimd”, kas notiek no 25. līdz 28. septembrim, piedalās četri Latvijas un četri ārvalstu kori

Lai attīstītu kamerdziedāšanas tradīciju un iepazīstinātu pasauli ar Latvijas kora mākslu, tradicionālajā festivālā “Rīga dimd” tiek iekļauti aizvien jauni kolektīvi.

Visu līdzšinējo svētku un arī šī festivāla dalībnieks ir Rīgas kamerkoris “Ave Sol”, ar kura nodibināšanu 1969. gadā Latvijā aizsākās kamerkoru tradīcija. Tas piedalījies koncertos, festivālos un konkursos dažādās Eiropas, Āzijas un Amerikas valstīs, dziedājis kopā ar pazīstamiem orķestriem ievērojamu diriģentu vadībā. “Ave Sol” dibinātājs un mākslinieciskais vadītājs profesors Imants Kokars sekmējis Latvijas mūzikas dzīves izaugsmi arī kā vairāku izcilu pašdarbības koru mākslinieciskais vadītājs, Mūzikas akadēmijas rektors (1977—1990) un Latvijas Dziesmu svētku virsdiriģents. Kā kora mūzikas eksperts viņš vadījis seminārus un kursus gan Eiropas valstīs, gan ASV, Kanādā un Izraēlā.

Pirmo reizi festivālā piedalās Rīgas 1.ģimnāzijas jauniešu koris “Kamēr...”, kas dibināts 1990.gadā. Mūzikas maģistrs Māris Sirmais, kura vadībā jauniešu koris audzis un veidojies, pazīstams arī kā sieviešu kora “Dzintars” diriģents (1992—1997) un ar šo gadu — kā Valsts akadēmiskā kora “Latvija” mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents.

Par jauniešu kori “Kamēr...”, kurā dzied gan skolēni, gan augstskolu studenti un absolventi vecumā no 15 līdz 28 gadiem, Māris Sirmais saka:

— “Kamēr...” varbūt ir pats lielākais koris Rīgā. Vairāk nekā 80 dziedātāju. Taču pēdējos trīs gadus mēs līdztekus lielas formas darbiem iestudējām arī visai sarežģītus skaņdarbus kamerkorim. Šādā sastāvā esam koncertējuši Latvijā un guvuši labus panākumus starptautiskos konkursos. Mūsu repertuārā ir dažādu stilu, dažādu tautu un laikmetu mūzika no renesanses līdz mūsdienu modernismam. Šogad Spānijā un Šveicē guvām labus panākumus ar vairāku darbu pirmatskaņojumiem, arī latgaliešu tautas dziesmām Jura Vaivoda apdarē. Daļa no tām skanēs arī šajos svētkos.

Mūzikas maģistre Vita Timermane–Moora vada Kuldīgas kamerkori “Rāte”, kas septiņos pastāvēšanas gados jau paspējis piedalīties mūzikas festivālos Anglijā, Spānijā, Ungārijā un Čehijā un izpelnīties atzinību vairākos starptautiskos konkursos. Šajos svētkos tas būs vienīgais latviešu koris, kas nemājo Rīgā. Toties Vita Timermane–Moora jau labu laiku ir rīdziniece un vada arī Latvijas Medicīnas akadēmijas kori “Rīga”. Vai “Rāte” neprasa pārāk daudz enerģijas, vai iknedēļas braukšanu var savienot ar darbu Rīgā un ģimenes rūpēm?

Vita Timermane–Moora “Rāti” uzskata par sevišķu kori ar svētīgu sociālo misiju:

— Esmu dzimusi un augusi Kuldīgā, un zinu, ko mūsu pilsētai nozīmē mūzika. Gan tiem, kas paši dzied vai sit bungas, gan tiem, kas klausās. Mani pašu Maruta Rozīte tieši no bērnudārza aizveda uz mūzikas skolu. Viņa joprojām ir šīs skolas direktore. Cik daudz dziedošu un spēlējošu cilvēku pa šiem gadiem izaudzināts! Kur tad lai viņi paliek? Kori Kuldīgā ir nepieciešami. Ar “Rāti” ir ļoti interesanti muzicēt. Mūsu dāmas lielākoties strādā par mūzikas skolotājām un savās skolās organizē korus, kas mums audzina labus nākamos koristus. Arī vairākiem kungiem ir mūzikas izglītība.

Esmu pārliecināta, ka katrā lielākā Latvijas pilsētā jābūt gan vispārējam korim, kā mēs sakām, gan augstākas kvalitātes korim ar sarežģītāku repertuāru. Mūsu lielie Dziesmu svētki no tā var tikai iegūt, jo kamerkoru dziedātāji bieži vien aiziet uz lielajiem koriem un palīdz celt to kvalitāti. Es pati esmu izgājusi dzīves universitātes pie Ausmas Derkevicas, kad dziedāju “Latvijā”, daudz mācījos no kolēģiem, kad kopā veidojām kamerkori “Versija”. Par to, kā koris sekmē sociālās veselības uzlabošanos, vajadzētu pasūtīt speciālu pētījumu. Man daudzi ir teikuši, ka viņiem koris stipri palīdzējis darbā. Tā teikt, kamēr dziedājuši arī darbā gājuši uz augšu. Jo kur gan labāk kā korī cilvēks iemācās izteikt savas domas, kļūst atraisīts saskarsmē ar pārējiem, iegūst pašapziņu un stāju. Īsi sakot, iemācās runāt un uzvesties.

Rīdzinieki nav tādi sava kora patrioti. Nereti staigā no viena kolektīva uz otru. “Rātes” sastāvs gandrīz nemaz nav mainījies. Ja nu vienīgi kāda māmiņa uz laiku aiziet malā — pa šiem septiņiem gadiem, kopš dziedam kopā, piedzimuši septiņi bērniņi.

Un kas vēl svarīgi — Kuldīgā ir gan dziedātāji, gan klausītāji. Daudz dziedam skolās, Sv.Katrīnas baznīcā, arī kultūras namā. Un zāles vienmēr pilnas. Ne velti uz mūsu pilsētu brauc arī vieskolektīvi. 1993.gada festivālā uzņēmām Tallinas Rātsnama kamerkori un itāliešu kori “San Paolo”, bet šajos svētkos gaidām ciemos lielisko japāņu kolektīvu — Čibas universitātes jaukto kori, kura mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents Fumiaki Kurijama ir pazīstams kora mūzikas eksperts. Koncertos japāņu dziedātāji piedalīsies kamerkora sastāvā, bet pavisam pieteikti ap 60 cilvēku (koris dibināts 1949.gadā, un pašlaik tajā ir 100 dziedātāju). Tik daudz japāņu vienlaicīgi Kuldīgā droši vien ciemosies pirmoreiz. Mēs gatavojamies uzņemt ļoti augstas klases muzikālo kolektīvu, kura repertuārā ir visu Japānas novadu dziesmas un mūsdienu komponistu jaunākie skaņdarbi. Ceram uz kopēju muzicēšanu un īstiem mūzikas svētkiem.

Aina Rozeniece,

“LV” nozares redaktore

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

No labās: festivāla iniciators un mākslinieciskais vadītājs profesors Imants Kokars, Rīgas Domes kultūras departamenta galvenā speciāliste Dzintra Oga un departamenta priekšnieks, festivāla rīcības komitejas vadītājs Rolands Juraševskis

Vita Timermane–Moora, Kuldīgas kamerkora “Rāte” un Latvijas Medicīnas akadēmijas kora “Rīga” māksliniecis-kā vadītāja un galvenā diriģente

Māris Sirmais, Rīgas 1.ģimnāzijas jauniešu kora “Kamēr...” un Valsts akadēmiskā kora “Latvija” mākslinieciskais va-dītājs un galvenais diriģents