Iesniegumi

Par Saeimas ārkārtas sēdes sasaukšanu

(Saeimas dok. nr. 1827)

LR Saeimas Prezidijam

7. Saeimas deputāti ierosina sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi ar šādu darba kārtību:

1. Par 2000. gada 22. februāra Ministru kabineta rīkojuma Nr. 82 "Par privatizējamās valsts akciju sabiedrības "Latvenergo" pārstrukturēšanas un privatizācijas nosacījumiem" darbības apturēšanu līdz tautas nobalsošanas rezultātu noskaidrošanai par balsstiesīgo pilsoņu iesniegto likumprojektu "Grozījumi Enerģētikas likumā".

Saeimas deputāti lūdz sasaukt ārkārtas sēdi 2000. gada 11. aprīlī.

E.Baldzēns, V.Lauskis, L.Bojārs, R.Labanovskis,

A.Barča, J.Leja, J.Čevers, A.Kalniņš, P.Salkazanovs,

V.Lāzo, J.Ādamsons, I.Burvis, O.Zvejsalnieks, G.Bojārs,

J.Stalidzāne, A.Bērziņš, R.Pauls, A.Šlesers, I.Ūdre, I.Stirāns,

R.Mežeckis, I.Urbanovičs, J.Sokolovskis, O.Deņisovs,

O.Tolmačovs, A.Klementjevs, M.Lujāns, J.Pliners,

M.Bekasovs, I.Solovjovs, B.Rastopirkins, A.Golubevs,

P.Maksimovs, M.Mitrofanovs, A.Bartaševičs,

2000. gada 4. aprīlī O.Grīgs, J.Jurkāns

Sēdi vada Latvijas Republikas 7. Saeimas priekšsēdētāja biedrs Rihards Pīks.

Sēdes vadītājs. Labdien, godājamie kolēģi! Uzsākam Saeimas 11. aprīļa ārkārtas sēdi, kas sasaukta, vadoties no Satversmes 20. panta un Saeimas Kārtības ruļļa 38. panta 1. punkta.

Dienas kārtībā Saeimas lēmuma projekts "Par Ministru kabineta 2000. gada 22. februāra rīkojuma nr. 82 "Par privatizējamās valsts akciju sabiedrības "Latvenergo" pārstrukturēšanas un privatizācijas nosacījumiem" darbības apturēšanu līdz tautas nobalsošanas rezultātu noskaidrošanai par balsstiesīgo pilsoņu iesniegto likumprojektu "Grozījumi Enerģētikas likumā"" .

Pirms uzsākam izskatīt dienas kārtību, mums jāizskata desmit deputātu iesniegtais priekšlikums. Saeimas deputāti lūdz Saeimas 11. aprīļa sēdē saīsināt debašu laiku līdz 5 minūtēm, uzstājoties pirmo reizi, un līdz divām minūtēm, uzstājoties otro reizi.

Kas vēlas izteikties? Viens par, viens — pret? Neviens nevēlas izteikties? Tad balsojam par šo desmit deputātu iesniegto priekšlikumu. Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 45, pret — 31. Desmit deputātu priekšlikums pieņemts. Tātad debašu laiks pirmo reizi uzstājoties — 5 minūtes, otro reizi — līdz 2 minūtēm.

Atklājam debates. Vārds pirmajam par lēmuma projektu nr. 1827 — Egilam Baldzēnam.

E.Baldzēns (LSDSP). Pateicos, godājamie kolēģi, ka vismaz pamatreferātam netika laiks samazināts un es varu izmantot visu stundu.

Godājamais Saeimas priekšsēdētāja vietniek, Prezidija locekļi, deputāti, Latvijas Republikas pilsoņi, iedzīvotāji!

Šodien vispirms runāšu par jautājuma būtību — par "Latvenergo" restrukturizācijas un privatizācijas plāniem un pēc tam par šī Ministru kabineta lēmuma apturēšanu.

Lielu uzņēmumu sadali un privatizāciju veikt bez konkrētiem aprēķiniem ir bīstami. Pirms to sākt darīt, ir jābūt sagatavotam detalizētam biznesa plānam. Un tam ir jābūt sabiedrībā nopietni izdiskutētam. "Latvenergo" kā viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem, kā enerģētikas nozares uzņēmums ir stratēģiski svarīgs gan ekonomiski valstij, gan arī sociālajai politikai. Veicot pārmaiņas, ir jābūt skaidrībai, ka tās nenovedīs pie elektroenerģijas cenu pieauguma, pie iekasēto nodokļu samazināšanās un nepazeminās ražošanas efektivitāti. Kas notiek, ja privatizāciju veic sasteigti, to mēs redzam ar "Lattelekom" piemēru. Ko spēj sabiedriskais regulators, ja kādā dienā "Latvenergo" nonāk tā vai cita ekonomiskā grupējuma īpašumā? Latvijā pēc pieredzes mēs zinām, ka praktiski neko. Es domāju, kolēģi, ieklausīsimies gudru un godīgu cilvēku, ekspertu atziņās. Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga pēc jau pieņemtā Ministru kabineta lēmuma 20. martā uzsver: ir jāizsver visi par un pret. Jāizsver, kā un vai vispār jāprivatizē "Latvenergo". Ir vairāki piemēri Eiropas valstīs, kur līdzīgi energouzņēmumi ir valsts pārziņā un sekmīgi darbojas. Nedrīkst tik stratēģiski svarīgu uzņēmumu privatizēt par visām varītēm tikai tāpēc, ka jāprivatizē.

Kolēģi! Pie līdzīgām atziņām nonāk arī enerģētikas nozares ekspertu padomes atzinumos. Varbūt atsevišķi tās punkti vēlreiz jāatgādina. Nav argumentēti pamatota pārstrukturizācijas un privatizācijas nepieciešamība. Nav formulēti tās mērķi.

Otrais. Nav izpētīta un līdz ar to izslēgta iespējamība, ka energosistēmas pārveidošanas gadījumā var mazināties Latvijas valsts drošība. Un esmu pilnīgi pārliecināts, ka Nacionālās drošības komisijas locekļi tagad rūpīgi to uzklausa. Nav veikta izpēte, kā pārmaiņas "Latvenergo" iespaidos enerģijas realizācijas cenas un energoapgādes drošumu valstī kopumā.

Vēl viens ekspertu atzinums, enerģētikas ekspertu atzinums. Neviens no "Latvenergo" pārstrukturizācijas un privatizācijas variantiem neatbild uz jautājumu — vai pēc to īstenošanas situācija kļūs labāka? Vienota energokompānija, atzīst eksperti, kombinējot hidroelektrostaciju un termoelektrostaciju darbību dažādos gadalaikos, realizējot šķērssubsīdijas un īstenojot kopīgu kurināmā iegādes politiku, spēj garantēt vajadzīgos kredītus par nelieliem procentiem, pārveidojot "Latvenergo" par koncernu. Šīs priekšrocības mazināsies.

Kolēģi! Vēl viens ekspertu enerģētiķu atzinums. Patiesībā galvenais nozares attīstības mērķis ir vienota, liberalizēta Baltijas enerģētikas tirgus attīstība un Baltijas enerģētiskā koncerna izveide. Tas atbilst Ministru kabineta enerģētikas politikas pamatnostādnēm, pieņemts 30. novembrī, un Eiropas Savienības rekomendācijām. Kāpēc mums ar citiem lēmumiem šiem lēmumiem ir jānonāk pretrunā?

Es vēl gribētu uzsvērt, kolēģi! No ekonomikas doktora Ulda Oša atzinuma: nopietnu argumentāciju "Latvenergo" privatizācijai eksperti nav ne redzējuši, ne lasījuši. Koncerna izveide izraisīs tarifu kāpumu Latvijā. Pašlaik uzņēmums var bankās ņemt kredītus, virzīt šķērssubsīdijas, lai uzlabotu nerentablos pārvades tīklus, regulēt energoresursu ieguvi saistībā ar sezonālajiem cikliem. Bet, izveidojot juridiski patstāvīgas vienības, šķērssubsīdiju vietā parādīsies savstarpējie kredīti un komerciālas attiecības.

Tātad, kolēģi, Uldis Osis ir precīzs, savas lietas definējis, un es aicinātu, un it īpaši "Latvijas ceļu", šajos viņa jautājumos mazliet ieklausīties. Uldis Osis uzsver, ka privatizācija tiek uzsākta, pirms nav sakārtotas vairākas būtiskas lietas, viena no tām — par uzņēmuma vērtību. Viena vērtība ir "Latvenergo" Latvijas tirgū, otra vērtība ir Baltijas koncerna sastāvā. Nav sakārtotas zemes īpašuma lietas, tas viss mazina uzņēmuma tirgus vērtību.

Kolēģi! Es domāju, ka ir taisnība Saeimas deputātam Dobelim, kas saka, ka muļķu Saeimā nav. Bet godājamie Saeimas deputāti, ne jau tikai Saeimā un Ministru kabinetā ir gudras galvas. Uz kurieni mēs tā steidzamies? Kāpēc tik nepārdomāti? Nepamatoti un sasteigti ir lēmumi. Vai tiešām tās ir kādas īpaši savtīgas intereses? Vai tā ir visatļautība? Kur paliek Latvijas valsts intereses, tautas intereses? Tāds ir jautājums, uz ko vajadzētu šodien atbildēt. Es gribētu atbildēt ar vēl vienu tēzi kolēģiem, kuriem vēl aizvien ir šaubas, vai ir jāatceļ šis Ministru kabineta lēmums, jāaptur.

1996.gadā toreizējais Ministru prezidents Andris Šķēle ar ultimatīvu uzstājību panāca, ka tika noslēgts Latvijai ekonomiski neizdevīgs, valsti diskriminējošs līgums ar Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku: kredītlīgums par 72,6 miljoniem amerikāņu dolāru. Līgumā ir skaidri pateikts, ka jebkuras darbības, kas var būtiski un negatīvi ietekmēt "Latvenergo" darbību, ir jāsaskaņo ar Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku. Tātad ne tikai privatizācija, bet arī restrukturizācija ir jāsaskaņo ar ERAB, un šīs tiesības Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka patur, saglabā līdz 2009.gada 20.decembrim atbilstoši šim kredītlīgumam. Restrukturizējot, kaut vai nedaudz privatizējot kādu no "Latvenergo" meitas uzņēmumiem, ERAB ir tiesīga jebkurā brīdī pieprasīt kredītlīguma saistību izpildi un uz ERAB vārda pēc viņa paša izvēles var parādīties ķīla par 29 miljoniem latu, kaut vai šīs pašas nelaimīgās trīs Daugavas spēkstacijas. ERAB pēc līguma ir tiesīga pati izvēlēties ķīlas objektu. Tāds ir arī šī kredītlīguma nosacījums.

Godājamie kolēģi, es domāju, ka Daugavas spēkstacijas, kuras gadā dod aptuveni 70 miljonu dolāru tīrā ienākuma, mēs nedrīkstam likt uz altāra kaut kādu apšaubāmu, līdz galam nepārdomātu lēmumu apliecināšanai. "Latvenergo" šo naudu, ko iegūst no Daugavas spēkstacijām, izlieto tarifu izlīdzsvarošanai, tas ietekmēs reģionālo politiku. It īpaši ne jau Rīgā, bet laukos — Alūksnē, Latgalē, Kurzemē, Vidzemē, tātad vispirms ir jāizvērtē šīs Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas tiesības pieprasīt kredītlīguma savdabīgu formulēto saistību izpildi visā tā darbības laikā. Diemžēl Ministru kabineta lēmumā kā pēdējais punkts praktiski norādīts, ka ir jācenšas tomēr ievērot arī šīs kredītlīguma saistības, bet vispirms ir domāts tikai par to, ko jau varētu padarīt. Manuprāt, secība ir kārtējo reizi ačgārna.

Godājamie kolēģi, ja pat ERAB piekrīt "Latvenergo" privatizācijai, tas Latvijas pusi neatbrīvo no saistībām par ķīlas noformēšanu uz ERAB vārda. Un privatizācijas gadījumā tiks veikta statūtu maiņa ar pamatkapitāla pārvērtēšanu: tas, kas paredzēts kredītlīgumā, notiks izmaiņas uzņēmuma struktūrā un pārvaldīšanas līgumos. Ar to pilnīgi pietiek, lai iedarbinātu mums nelabvēlīgos kredītlīguma pantus.

Godājamie kolēģi, šo dokumentu, ko es tagad minēšu, ir parakstījušas arī augstas amatpersonas, tas ir ļoti nopietns dokuments — Latvijas Republikas Starptautiskā valūtas fonda ekonomiskās politikas memorands. Parakstīja finansu ministrs Edmunds Krastiņš un Einārs Repše no Latvijas Bankas un no Starptautiskā valūtas fonda Mišels Kamdesī kungs. Un šeit, protams, arīdzan ir jāizvērtē šis memorands un mūsu pārliecība par to, vai viss, kas šajā memorandā ir rakstīts un vēlāk Ministru kabineta lēmumā apliecināts, ir pareizs Latvijas attīstībai. 23.pantā ir skaidri fiksēts memorandā, ka ir nepieciešami vairāki grozījumi energolikumdošanā, kas ļaus turpināt "Latvenergo" privatizācijas procesu, būs nepieciešams grozīt energolikumdošanu arī tādēļ, lai varētu veikt hidroelektrostaciju privatizāciju.

Mēs varam daudz un dažādās formās slēpt īlenu maisā, gan jau viņš lien ārā un šeit viņš ir izlīdis. 22.pants memorandā paredz — lielas "Latvenergo" kapitāldaļas pārdošanu līdz 2000.gada septembra beigām. Kolēģi, tas ir ļoti nopietni, jo šo Latvijas Republikas un Starptautiskā valūtas fonda memorandu Ministru kabinets apstiprināja ar savu lēmumu 1999.gada 9.novembra sēdē, Ministru kabineta sēdē. Šo valdības lēmumu parakstīja Ministru prezidents Andris Šķēle un finansu ministrs Edmunds Krastiņš, un tas ir spēkā no 10.novembra. Neviens nav to mēģinājis koriģēt, neviens nav to mēģinājis atcelt, izņemot opozīciju.

Kolēģi, es domāju, ka šeit varbūt būtu vietā citēt "Latvenergo" pilnvarnieku Ojāru Kehri, kas atzīst, ka, lai saprastu memoranda tekstu, nevajag būt ar augstskolas diplomu, tam pietiek ar vidusskolas izglītību. Tātad neapšaubāmi kā Ministru prezidents Andris Šķēle, tā finansu ministrs Edmunds Krastiņš lieliski saprata, ko paraksta un kāpēc.

Godājamie deputāti, es neticu, ka Ministru prezidents un finansu ministrs paraksta tik svarīgu dokumentu, uzņemoties saistības, starptautiskas saistības, un pat to neizlasa. Par tādu bezatbildību, manuprāt, nevar būt ne runas. Es gribētu minēt vēl vienu dokumentu, kas neapšaubāmi apliecina, ka šī pati virzība uz spēkstaciju, hidroelektrostaciju privatizāciju tiek turpināta Ministru kabinetā.

Nākamais dokuments — politikas reformas, apstiprinātas Ministru kabinetā 15.februārī 2000.gadā, sadarbības ar Pasaules banku darba plāns, iedaļa — enerģētika, regulēšana un privatizēšana. Kas šeit ir paredzēts? Citēju: privatizēt šo nozari un uz 2001.gada sākumu pabeigt lielākās daļas "Latvenergo" akciju pārdošanu. Vai kādam ir neizprotams teksts? Tālāk. Un uz 2002.gada sākumu pabeigt atlikušo "Latvenergo" daļu pārdošanu ar vēlamo rezultātu. Kolēģi, es uzsveru tekstu "ar vēlamo rezultātu", kur valdībai nav gandrīz nekādas ievērojamas īpašuma daļas vai kontroles "Latvenergo" iekšienē vai par šī uzņēmuma darbību. Citāta beigas.

Godājamie Saeimas deputāti, arī kolēģi no "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK, šeit, manuprāt, ir skaidrs. Runa neiet par 10% no "Latvenergo", par ko varētu arī šeit no Saeimas tribīnēm nestrīdēties. Šeit iet runa par Latvijas Republikas enerģētiku, privatizēt vai ne.

Kolēģi, es atļaušos varbūt citēt iepriekšējā ārkārtas sēdē "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas vadītāju Andreju Požarnovu un atzīt, ka es pilnīgi pievienojos viņa viedoklim. Apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK, saka Požarnova kungs, uzskata, ka ir nepieļaujami valsts monopolus pārveidot par privātiem monopoliem. "Lattelekom" piemērs uzskatāmi pierāda, ka šādas privatizācijas sekas ir monopolistu diktāts, tarifu paaugstināšanās, kas palielina sociālo spriedzi. Apvienība, es tālāk citēju Požarnova kungu: "Ir pārliecināta, ka tautas nacionālajai bagātībai — Daugavas hidroelektrostacijām, kā arī augstsprieguma elektropārvades līnijām ir jāpaliek valsts īpašumā". (No zāles deputāts A.Kiršteins: "Arī zemei!") Pilnīgi pareizi. Arī zemei šajā uzņēmumā. Kolēģi, atgādināšu to, ka, pēc "Invest–Rīga" datiem, kas ir aprēķinājuši arī "Latvenergo" kopējo vērtību, par kuru, protams, var diskutēt, pēc dažādām metodikām, tā ir 622,8 miljoni latu. Hidroelektrostacijas vērtība pēc šī paša aprēķina ir 306,5 miljoni latu. Pārvadei — 103,5 miljoni latu aptuveni. Tātad iznāk, ka kopējā vērtība, par kuru šeit ir runa, ka nevar privatizēt Daugavas hidroelektrostacijas augstsprieguma pārvades līnijas, ir 65,8%. Kolēģi, ir pilnīgi skaidrs, ka 15.februārī 2000. gadā apstiprinātajā Ministru kabineta darba plānā par sadarbības modeli ar Pasaules banku šī nostāja pilnīgi neatbilst. Tāpēc ir pienācis brīdis, ka šo, manuprāt, nopietno un nepārdomāto lēmumu no valstisko interešu viedokļa, ir pienācis laiks apturēt.

Godājamie kolēģi! Manuprāt, nepelnīti mazu ievērību ir ieguvis arī Ministru kabineta lēmums par "Latvenergo" privatizācijas nosacījumiem tieši punkts 2.4., kas paredz, ka sadales tīklu komerciālās darbības funkcijas atļauts nodot privātām uzņēmējsabiedrībām privatizācijā. Elektroenerģijas pārdošana, iepirkšana un kontrole. Skaidrs, ka tas maksās mums ar tarifu kāpumu, skaidrs, ka klients maksās dārgāk, vienalga, vai viņš būs uzņēmējs, patērētājs vai sabiedriska organizācija. Un ko mēs darīsim tad, ja, izmantojot pārvades iespējas, šie sadales tīklu īpašnieki sāks iepirkt arī Krievijā elektroenerģiju un zināmu peļņas daļu sāks gūt? Tādā gadījumā, iespējams, vispār varētu runāt, ka ar šo pašu punktu pilnīgi pietiktu, varētu arī nebūt citi privatizācijas virzieni. Man liekas, ka visiem Saeimas deputātiem, kas nedaudz ir interesējušies par "Latvenergo" privatizāciju, šis jautājums ir pietiekami skaidrs.

Kolēģi! Ko mēs darīsim, ja šīs funkcijas sadales tīklos tiks pilnībā privatizētas? Vai tas galarezultātā neradīs milzu līdzekļu pārdali valstij? Uz kurieni šie līdzekļi plūdīs? Tāds necils jautājums: uz kurieni? Es atgādināšu, ka Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga atzīst, ka privatizācijas gaitā nereti ir notikusi finansu līdzekļu izpumpēšana, kura izskatās kā vampirizācija. Uz kurieni tie plūst, nav skaidrs. Es atgādināšu, ka vakardien Ministru prezidents skaidri un gaiši pateica, ka ir sarežģītas finansu operācijas un, lai tās saprastu, nereti ir deputātiem arīdzan ļoti daudz jāmācās. Manuprāt, atliek piekrist Ministru prezidentam. Šinī gadījumā ir jāmācās saprast, uz kurieni kas kā plūst. Un tikai pateicoties arī tam, ka "Latvenergo" politiskā vadība un arī Privatizācijas aģentūras pārraudzība ir reizēm inerta. Mēs varam redzēt, ka "Latvenergo" nav pildījis pat valdības rīkojumus par to, ka nav jāpiedzen parādi 37,35 miljoni ASV dolāru apmērā, ka tie ir jānoraksta un nevajag tos piedzīt no uzņēmumiem un no pašvaldībām. Daudzas pašvaldības tāpēc ir nonākušas bankrota priekšā. Viņu finansu iespējas ir samazinātas, un uzņēmumi ir novesti līdz bankrotam. Un tomēr šie visi jautājumi ir notikuši.

Es gribētu uzsvērt šeit Andreja Panteļējeva presē izteikto atzinumu: 37 miljonu dolāru lieta ir pilnīgi jauna un smalki jāizpēta. Man atliek tikai Panteļējeva kungam piekrist. Savulaik parlamentārajai komisijai, atzīst Panteļējeva kungs, esot pietrūcis neatkarīgā prokurora. Arī tam es varu piekrist. Vladimirs Makarovs atzīst: 37 miljoni ASV dolāru lieta būtu jāizmeklē ļoti rūpīgi arī tiesību sargājošām institūcijām.

Kolēģi! Ja šo situāciju nespēj sakārtot pilnvarnieku politiskā vadība, pārraudzība Privatizācijas aģentūrā, ja nespējam panākt, ka tiesībsargājošās institūcijas ķeras pie šī darba, iespējams, ka šinī gadījumā ir nepieciešama kārtējā jaunā parlamentārā izmeklēšanas komisija šajā jautājumā. Nu tāda iespēja nav izslēgta, un par to būtu jāsāk diskutēt, ja šajā virzienā praktiski nebūs izmaiņu.

Es gribētu varbūt vēlreiz atgādināt to, ka "Latvenergo" finansu direktors Ivars Liuzniks atzīst, ka valdības rīkojums nav izpildīts. Nu ko es varu teikt? Ir arī Nagļa kungs teicis, ka viņš ir mutiski brīdinājis "Latvenergo" vadību. Var prasīt, kāpēc nav rakstiski, bet mutiski ir brīdinājis, to neviens nenoliedz. Un šinī gadījumā man gluži tāpat kā Panteļējevam ir zināms apmulsums un arī Valsts prezidentei neizpratne, kāpēc finansu direktors, kas atzīst, ka valdības rīkojums nav izpildīts, ja kārtējo reizi ir bijusi "Latvenergo" tik šaurā valde — trīs cilvēku valde, tajā pašā laikā Ģenerālprokuratūra izvirzījusi apsūdzību par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu uz Kriminālkodeksa 162.panta 2.punkta pamata. Tas rada jautājumus, vai ir pieņemti paši pamatotākie un argumentētākie lēmumi?

Godājamie kolēģi! Es gribētu atgādināt, ka diezgan aizdomīgā nāvē ir aizgājuši ļoti daudzi cilvēki, kas bijuši saistīti un zinājuši kaut ko par šo 37,5 miljonu un arī par 3 miljonu lietu. Es tikai atgādināšu: "Latvenergo" prezidents Gunārs Koemecs, jurists "Latvenergo" Ervīns Degro, galvenais grāmatvedis Leons Marcinkus. Ir informācija pietiekami nopietna, kas vēl ir jāpārbauda tiesībizmeklējošām iestādēm, kā arī "Latvenergo" prezidentam Gintera kungam ir izteikti nopietni draudi. Varam secināt, ka "Latvenergo" nav sabiedrībai un arī amatpersonām veselīga tēma. Tā sagandē veselību.

Godājamie kolēģi! Ir vēl viena lieta. Valdības pieņemtais lēmums paredz privatizēt arī uzņēmumu "Rīgas siltums", tādā gadījumā rodas jauni jautājumi: kas notiks ar Rīgas pilsētas situma apgādi? Vai tā nonāks privātmonopola rokās? Vai tas tādā gadījumā nediktēs sev vēlamus tarifus un noteikumus? Šeit, manuprāt, laikrakstā "Diena" Rīgas domes pilnvarniece Maija Rubīna — Zemnieku savienība, Andris Grīnbergs — "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK atzīst, uzsveru, ka pie "Latvenergo" akciju daļas 0,0052% ir iespējams, viņi uzsver, kā pie "Latvenergo" šādas nelielas akciju daļas 0,0052% ir iespējams pārvērst "Rīgas siltumu" par "Latvenergo" koncerna meitas uzņēmumu. Viņi neizprot, kā to var tā pārvērst par meitas uzņēmumu, ja "Latvenergo" ir tik neliela akciju daļa. Viņi secina un atbildi nav saņēmuši praktiski preses slejās jau vairākus mēnešus, ka "Latvenergo" privatizācijas autoriem laikam jau nav priekšstata par apspriežamā jautājuma būtību, un ir jādara viss, tāds ir viņu domnieku lēmums, lai ar nepārdomātiem "Latvenergo" privatizācijas risinājumiem atkal neienestu energoapgādē haosu.

Kolēģi! Austrumeiropas pieredze rāda, ka energokompānijas sadalīšana neatkarīgos uzņēmumos galveno mērķi nesasniedza, neradīja konkurenci. Taču radīja to, ko, mēs esam pārliecināti, nevēlamies. Radīja tarifu kāpumu, kas sit par tautsaimniecību, par patērētāju, par uzņēmēju, par jebkuru. Tā tas notika Polijā, Ungārijā, Čehijā.

Un ja mēs uzmanīgi sekojam "Latvenergo" neto apgrozījumam, ģenerējošai jaudai, tad mēs redzam, ka Eiropas līmenī tā ir tikai puse no nepieciešamā. Tāpēc rodas jautājums — vai tiešām ir nepieciešams sadalīt? Vispirms meitas uzņēmumā, varbūt vēlāk vēl kaut kur tālāk. Citās valstīs apzināti dažādo energokompāniju saimniecisko darbību. Piemēram, uzņemas gāzes piegādi patērētājam, ūdens piegādi, siltuma piegādi, un, šādi diversificējot savas saimnieciskās darbības funkcijas, panāk tarifu kritumu, samazinājumu. No īpašuma attiecību viedokļa mēs arī šo jautājumu varam skatīt. Norvēģija — civilizēta zeme. Dānija — civilizēta zeme. Nīderlande, Francija, Īrija, Islande — arī, manuprāt, Eiropas Savienības cienīgas valstis. Izņemot Norvēģiju, kas ir ārpusē, bet arī nopietna valsts. Saimnieko tikai valsts enerģētikā. Gan privātais, gan valsts kapitāls ir Zviedrijā enerģētikā, Somijā, Austrijā, Spānijā, Itālijā. Privātais — Lielbritānijā, Beļģijā. Lielbritānijā pašreiz, ņemot vērā to, ka ir iestājies globalizācijas laiks, valsts uzpērk energouzņēmuma akcijas.

Kolēģi, es domāju, ka mēs būsim godīgi, ja atzīsim, ka gan privātajam, gan valsts kapitālam ir savas stiprās un vājās puses, gan ēnas puses, gan saules puses. Esmu pilnīgi pārliecināts, ka kolēģi teiks un rādīs, ka ne viss ir "Latvenergo" kārtībā. Piekrītam. Nav kārtībā. Bet tamdēļ jau mums ir pilnvarnieki, valdes locekļi. Tamdēļ ir šī politika, kur politiskā vadība var risināt arī tautsaimnieciski nozīmīgus jautājumus. Tajā skaitā Ministru kabinetā. Un arī jautājumā par to, vai zemniekam šis pieslēgums viņa saimniecībā neiznāk par dārgu, cik tas izmaksā uzņēmējam. Tie ir jautājumi, kuri ir jārisina "Latvenergo" iekšpusē, un tāpēc neizbēgami nav jāprivatizē "Latvenergo". Es atgādināšu tikai vienu. Šogad "Latvenergo" investē savā ražošanā 61,3 miljonus latu, 10 gados ir gatavs miljardu latu investēt. 60% no tiem ir pašu kapitāls. Secinājums ir viens — nav obligāts nekāds investors. Nav obligāts. Šos kredītus "Latvenergo" saņem bez valsts garantijām. Ja vajag, arī bez ķīlas, vienkārši balstoties uz apgrozījumu. Mēs redzam arī to, ka tur, kur ir ķīla, tādā gadījumā šie procenti lēnām aug. Reāli faktiski pakāpeniski, ar dažādiem blakus apsvērumiem un noteikumiem.

Godājamie kolēģi! Varbūt tagad par šo lēmuma apturēšanu. Satversme paredz tautai tiesības lemt ar tautas nobalsošanu šo jautājumu. Ir skaidrs, kam reāli pieder valsts vara. Mēs esam tikai pilnvaroti pārstāvji. Ir jau savākti 10 tūkstoši, vairāk nekā 10 tūkstošu Latvijas Republikas pilsoņu parakstu, tas nozīmē to, ka sabiedrībā, tautā ir liels atbalsts tam, ka šis jautājums par "Latvenergo" privatizāciju un restrukturizāciju ir jālemj pašai tautai. Ne Saeimai, ne Ministru kabinetam.

Es atgādināšu Satversmes 2.pantu. It īpaši tiem, kam mūsu Latvijas Republikas Satversme ir īpaši dārga, kuri parasti negrib to mainīt: Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai, tātad pilsoņiem.

Godājamie kolēģi! Šādos ļoti nopietnos un svarīgos jautājumos, kas skar enerģētiku, praktiski tautsaimniecības asinsriti, neatņemsim, neliegsim tautai lemt par tautas īpašumu. Tas ir ne Saeimas, ne Ministru kabineta, bet tautas īpašums. Un es domāju, ka tieši tāpēc mums būtu jāaptur šis lēmums līdz tautas gribas izpausmei. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies! Tātad Baldzēna kungs runāja iesniedzēju vārdā kā referents.

Uzsākam debates. Debatēs vārds pirmajai Jevgēnijai Stalidzānei — Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija. (Zālē sākas troksnis. Deputāte J.Stalidzāne no vietas: "Jaunā partija!") Vai, piedodiet, es ļoti atvainojos, Stalidzānes kundze. Jūs tur tā aiz tām mugurām sēdiet. Es vēl neesmu ieslēdzis. Es ieslēgšu, kad jūs sāksiet runāt.

J.Stalidzāne (JP). Izsaku milzīgu pateicību 12 tūkstošu Latvijas pilsoņu vārdā, ka viņu ievēlētie deputāti izrāda tik apskaužamu ieinteresētību šajā jautājumā. Ja jau ir tik lielas pretrunas koalīcijas starpā, vai tad tiešām ir tik vienprātīgs atbalsts "Latvenergo" ofšorizācijai, nojaukšanai no iekšienes un naivā ticība, ka Daugavas hidrostacijas un pārvades tīkli netiks privatizēti? Tad taču izlasiet memorandu starp Pasaules banku un mūsu valstsvīriem, kuri tik ļoti domājot par valsti un tautu, ka apsolījuši mainīt likumdošanu, lai varētu noprivatizēt HES kopā ar visu Daugavas ūdeni. Nu, beigsim melot saviem vēlētājiem un spēlēt teātri. Atzīsimies, ka šobrīd nav atrasta motivācija un ekonomiskais pamatojums "Latvenergo" privatizācijai un sadalīšanai. Un viss šis šķelšanās teātris ir par to, kuram tiks lielāka ietekmes sfēra šajā privatizācijas procesā, jo summa ir pietiekami iespaidīga un ilglaicīga. Jaunā "Latvenergo" vadība bieži uzsver, ka visu darīs, kā liks īpašnieks. Kas tad ir "Latvenergo" īpašnieks? Tā ir Latvijas tauta. Kāpēc mēs baidāmies no tautas lēmuma šajā jautājumā? Laikam jau kāds saprot, ka tauta var izjaukt šī naudas ģeneratora iedarbināšanu virzienā uz kāda personīgajiem maciņiem. Ir tāds teiciens, ka elektriķis savā darbā kļūdās vienreiz. Zinot, cik svarīgs posms Latvijas tautsaimniecībā ir "Latvenergo", mums tāpat kā elektriķiem šī kļūda var izrādīties liktenīga. Pieņemot lēmumu par "Latvenergo" pārstrukturizāciju, par privatizāciju, mums ir jābūt vairāk nekā 100% pārliecinātiem par sava soļa pareizību. Tāpēc būtu godprātīgi izvērtēt līdz šim notikušās privatizācijas likumību, un, protams, jāsagaida tautas nobalsošanas rezultāti.

Es griežos pie deputātu veselā saprāta un lūdzu nobalsot par Ministru kabineta rīkojuma nr.82 darbības apturēšanu. Jābūt aklam, kurlam un dumjam, lai noticētu, ka šādos apstākļos, kādi šodien ir Latvijā, darbs pie infrastruktūras objektu privatizācijas ir Latvijas labā. Kaut kur uzburas vekseļi par 29 miljoniem. Lai cik dīvaini, arī "Latvenergo" pamatkapitāls ir novērtēts tikai par 38 miljoniem latu. Tajā skaitā privatizācijai paredzētie TEC novērtēti par 29 miljoniem latu. Neviens nezina, cik tad valsts kase saņems par šiem 49% no TEC akcijām un kur šī nauda paliks. Ielūkojieties ietekmīgu auditoru firmu pētījumos, kurus no parastiem klausītājiem tur slepenībā, tad redzēsim, ka TEC reālā vērtība ir 102 miljoni latu. Starpība 73 miljoni. Ļoti normāli. Kāds žurnālists vakar no rīta, runājot radio, atļāvās Jaunajai partijai pārmest milzīgu kreisumu tāpēc, ka partija konsekventi turas pie savas programmas, kurā bija paredzēts tautsaimniecības infrastruktūras mugurkaulu "Latvenergo" saglabāt kā vertikāli integrētu vienotu kompāniju. Mūsu partijas ekonomikas ministrs Šlesers zaudēja savu krēslu tieši šī jautājuma dēļ, jo viņš nepiekrita izskatīt citus variantus par "Latvenergo" privatizāciju kā tikai tautas akciju sabiedrība ar ierobežotu akciju daudzumu vienam cilvēkam un ierobežotu akciju pārdošanu. Žurnālista kungs, tas nav kreisums, bet gan stingra nostāja un konsekvence par vēlētājiem dotajiem solījumiem. Un šī nostāja var tikai uzlabot situāciju valstī. Un mūsu partijai par šo nostāju nav jākaunas. Ļoti pateicos par uzmanību, ja jau tā laika bija tik maz, tad arī vairāk par šo jautājumu nerunāšu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamais Leons Bojārs, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Labdien visiem radioklausītājiem Latvijā! Šodien risinām ārkārtīgi svarīgu jautājumu, kurš skar jebkuru Latvijas iedzīvotāju, uzņēmēju. Mēs pieprasām atstāt nedalāmu un neprivatizējamu uzņēmumu "Latvenergo" Latvijas valsts īpašumā. Šis uzņēmums ir galvenā sastāvdaļa Latvijas Republikas nacionālajā ekonomikā.

Ļoti cienījamie tautieši! Pēdējā gadā daudzas bezatbildīgas personas centās rast iespēju "Latvenergo" novērtēt, kā var, lētāk. Tas tika darīts, lai pie tā privatizācijas varētu izmantot privatizācijas sertifikātus, kas no iedzīvotājiem bija nopirkti arī par ļoti lētu cenu. Tagad jūs dzirdat radio, televīzijā redzat, lasāt presē, cik slikts ir "Latvenergo" uzņēmums. Kādus grēkus tikai šim uzņēmumam nepieraksta! Kritizē pat tie, kas nav bijuši šī uzņēmuma objektos. Salti meli skan arī no valstsvīru mutēm. Tas arī ir viens jautājums, kāpēc desmit gadu laikā Ministru kabinets šīs negatīvās parādības nelikvidēja? Ko darīja valsts pilnvarnieki, strādājot "Latvenergo", saņemot no šī uzņēmuma ļoti lielas algas, dažādas piemaksas, prēmijas, komandējumus, mašīnas, aizņemot kabinetus un izmantojot datortehniku? Kāpēc viņi nenovērsa nepilnības, kāpēc pacēla tarifus līdz 3,9 santīmiem? Visu to darīja pilnvarnieki apzināti, un to zināja arī valstsvīri. "Latvenergo" ir ļoti labi uzkopts un sakārtots uzņēmums, kurš bez avārijām apgādā Latvijas iedzīvotājus un uzņēmumus ar elektroenerģiju. Paldies viņu darbiniekiem par šo darbu! Tātad izgāžas kārtējie saltie meli, kuri izskan diemžēl no latviešu cilvēku mutēm, kuri ieņem atbildīgus posteņus.

Šķēles kungs vairākas reizes apgalvoja, ka elektroenerģija ir ļoti dārga Latvijā, un ka "Latvenergo" no cilvēkiem noplēš liekus maksājumus. Tāpēc arī jautājums — kāpēc Ministru kabinets ar savu lēmumu nesamazina maksu par vienu kilovatstundu 3 santīmi vai 2,5, vai 2 santīmi? Kāpēc iekārotā stikla kalna vajadzībām grib pacelt maksu par elektroenerģiju, kuru pienāksies maksāt jebkuram Latvijas iedzīvotājam un uzņēmumam? Un ja tiks izpildīts šis iecerētais celtniecības naudas ieguves avots, tad mēs tiešām nonāksim pie tā, ka 12 gadu laikā maksāsim vismaz 5,8 santīmi vai pat 6,3 santīmi par kilovatstundu.

Latvijai nav valsts ekonomikas attīstības plāna. Nav arī rūpniecības, zemkopības un citu nozaru attīstības kārtības kādu uzmetumu vai ieskices plānu. To ļoti labi pierādīja Eiropas Savienības strukturālā lauku fonda SAPARD līdzekļu piešķiršana Latvijai. Līdzekļus reklamējām, gaidījām, sadalījām tos, bet Eiropas Savienība naudu nedod. Kāpēc tad nedod? Tāpēc, ka mums nav izstrādāts Latvijas Republikas tautsaimniecības attīstības plāns.

Nodotajos dokumentos ES darbinieki atrod nepilnības. Kā tad varēja sākt privatizāciju vai domāt kaut ko par "Latvenergo" privatizāciju, ja nav pat aprēķināts, kādas būs sekas, kad tiks privatizēts vai nu viss, vai pa daļām sadalīts šis uzņēmums. Tātad mēs strādājam kā vienas dienas saimnieki.

Ļoti cienījamie Latvijas iedzīvotāji! Nevar pieļaut atņemt mūsu valstij un tautai piederošo stratēģisko uzņēmumu "Latvenergo". To nevar arī sadalīt. Tas apgādā Latvijas Republikas uzņēmumus un iedzīvotājus ar lētu elektroenerģiju un katru gadu budžetā ienes savus 40—60 miljonus latu. Ko labāku Latvijas Republikā sagrautajai ekonomikai dod kāds cits uzņēmums? Ja ļausim privatizēt, tad būs sekas — budžetā iemaksu nebūs, cena par vienu kilovatu pieaugs līdz 15—16 santīmiem. Visa peļņa tiks novirzīta īpašai cilvēku ciltij, abonentu maksa tiks ieviesta...

Sēdes vadītājs. Bojāra kungs...laiks.

L.Bojārs. Tāpēc es aicinu, kolēģi, atbalstīt mūsu priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamā — Ingrīda Ūdre, Jaunās partijas frakcija.

I.Ūdre (JP). Cienījamais Prezidij, cienījamie kolēģi, radioklausītāji! Jā, šodien dienas kārtībā ir visai Latvijas tautsaimniecībai svarīga uzņēmuma "Latvenergo" pārveidošana un attīstība. No "Latvenergo" uzņēmuma darbības esam atkarīgi mēs visi šodien, rīt un arī tālākā nākotnē. Tad tomēr primārais jautājums mums ir "Latvenergo" darbības galvenais stratēģiskais mērķis. Un kāds tas ir? Tas ir nodrošināt valsts tautsaimniecību un iedzīvotājus ar drošu un kvalitatīvu elektroenerģiju, ar ekonomiski pamatotiem un iespējami minimāliem tarifiem. Pašreiz tarifu politika ir viens no galvenajiem jautājumiem. No kā veidojas šie tarifi? Protams, no izdevumu kopsummas ražošanā, pārvadē un sadalē, no importētās elektroenerģijas izmaksām, no valstij maksājamiem nodokļiem un uzņēmumu peļņas daļas.

Pētot elektroenerģijas nozari, ir grūti vai pat neiespējami atrast kādu šīs nozares objektu, aizvietotāju, kurš strādātu efektīvāk nekā šobrīd strādā "Latvenergo". Daži speciālisti ir mēģinājuši šo sistēmu salīdzināt ar Eiropas valstu energosistēmām, par salīdzināšanas mēru izvēloties elektroenerģijas tarifus. Somijas pētījumi par elektroenerģijas cenām Eiropā 1999. gadā liecina, ka Latvijas iedzīvotāji maksā par elektroenerģiju vismazāk, tikai 3,3 santīmus. Somijā tas ir 3,9, Dānijā — 4,6, Vācijā pat 7,4 santīmi. Jāatzīmē, ka no ekonomikas viedokļa šis salīdzinājums ir stipri vienpusējs, jo, salīdzinot kādu vienu sistēmas rādītāju ar to pašu rādītāju citā sistēmā, jāsalīdzina visi citi sistēmas faktori, kuri ietekmē šo salīdzināmo rādītāju. Tā, piemēram, elektroenerģijas tarifa galvenie ietekmējošie faktori ir elektroenerģijas importa cena, pašu ražošanas potenciāls un valstij maksājamie nodokļi. Līdz šim par pirmo un otro aspektu ir runāts diezgan daudz. Bet par valstij maksājamiem nodokļiem un to īpatsvaru ir ļoti maz pētījumu salīdzinājumā ar citām Eiropas elektroenerģijas sistēmām. Latvijā 25,7% no elektroenerģijas tarifa tiek samaksāts uzņēmuma nodokļos. Tas nozīmē, ka katrs patērētājs maksā 25,7 % no kopējā elektroenerģijas rēķina valsts budžetā.

Piedāvājot "Latvenergo" pārstrukturizēšanu, tas ir, sadalīšanas modeli, galvenie pozitīvie argumenti ir, ka radīsies konkurence, būs tirgus liberalizācija, cenas samazināšana konkurences iespaidā, tarifu caurspīdīgums un koncerna struktūras, kas jau darbojas pasaules praksē, laba pieredze.

Taču sadalot "Latvenergo" jebkurā, arī koncernu veidā, ir vairāki negatīvi aspekti. Un, pirmkārt, nav lietderīgi veidot divas vai vairākas struktūras tikai, lai formāli pastāvētu konkurence, jo pamatmērķis ir samazināt izmaksas, un tas netiek sasniegts, jo mēs nevaram... salīdzināt TEC—1 ar TEC—2, tāpat nevar konkurēt TEC ar HES.

Otrkārt, neviens no elektroenerģijas piegādātājiem nevar šobrīd konkurēt ar "Latvenergo" par elektroenerģijas ražošanas cenām. Pat importētā elektroenerģija bieži vien ir dārgāka.

Treškārt, sadalīšana veicinās funkciju dublēšanos un palielinās izdevumus.

Un, ceturtkārt, pastāv lielas izmantojamo resursu izmaksu atšķirības starp TEC un HES, jo termoelektrocentrāles ražošanā izmanto importa kurināmo.

Tomēr pašreiz es gribētu teikt, ka "Latvenergo" struktūra strādā efektīvi, jo tā realizē efektīvu investīcijas politiku, kuras rezultātā "Latvenergo" pārveidosies par modernu elektrokompāniju. "Latvenergo" veiksmīgi veic iekšēju pārstrukturizēšanos, tiek nodalītas pamatražošanai neraksturīgās funkcijas, tiek nodalīta grāmatvedības uzskaite, kas atbilst Eiropas Savienības direktīvām, kā arī "Latvenergo" ir sācis veidot pārvades sistēmu operatorus.

Tiem, kas atbalsta "Latvenergo" sadalīšanu vai koncerna izveidošanu, es gribētu uzdot dažus jautājumus un gribētu dzirdēt arī šīs atbildes. Katras sistēmas pārbūve maksā naudu, "Latvenergo" gadījumā tas apmēram būs 12 miljoni. Kurš tad būs maksātājs? Energosistēmas pārveidošana koncernā vai citā struktūrā rada vēl papildu izdevumus, kā rezultātā paaugstināsies tarifi. Kas nesīs par to atbildību? "Latvenergo" būs pirmais koncerns pēc Koncernu likuma stāšanās spēkā Latvijā, un vai "Latvenergo" būtu īstā sistēma, kurai jāizmēģina Koncernu likuma dzīvotspēja, ja daudzi citi likumu ir pierādījuši pretējo.

Gribu ieteikt visiem ņemt vērā profesionāļu un ekspertu ieteikumus. Tādēļ apturēt un pārskatīt "Latvenergo" koncerna izveides un privatizācijas procesu, kamēr nav atrisināti visi neskaidrie jautājumi, sākot ar zemes īpašuma lietām, Baltijas tirgus izveidi un "Latvenergo" pozīcijām tirgū pēc pieciem vai desmit gadiem.

Savu runu es gribu nobeigt ar citātu no Kārļa Leiškalna kunga raksta "Dienas Biznesam" 1999.gada 15.decembrī "Kas privatizēs "Latvenergo"?" Pie tam vēl gribu atzīmēt, ka šis citāts pilnībā atbilst Jaunās partijas programmai "Latvenergo" privatizācijas jautājumā — valdībai ir jāizstrādā tāds privatizācijas modelis, lai par šī uzņēmuma īpašniekiem varētu kļūt visi ieinteresētie Latvijas iedzīvotāji. "Latvenergo" privatizācijā drīkstētu piedalīties tikai fiziskās personas, turklāt ar ierobežotu sertifikātu skaitu. Tādēļ, ņemot vērā visu iepriekš minēto, aicinu balsot par piedāvāto lēmuma projektu un zinu, ka vismaz viens "Latvijas ceļa" deputāts arī atbalstīs šo lēmuma projektu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamais Valdis Lauskis, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija. Lūdzu ievērot laiku, Lauska kungs!

V.Lauskis (LSDSP). Godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Es gribētu pateikt, ka mēs runājam par divām lietām. Pirmām kārtām, mēs pagājušajā reizē izdiskutējām jautājumu: "Latvenergo" privatizēt vai ne. Opozīcija zaudēja šo. Un otrs, ja privatizācija ir sākta, mēs ierosinām šo privatizāciju līdz nobalsošanas rezultātu pasludināšanai apturēt, un par to jautājumu tātad ir šodien ļoti konkrēta saruna. Atgriežoties vēl par privatizēt vai neprivatizēt būtību, divus argumentus gribu minēt, kas nebija minēti iepriekšējo reizi un kuri pēc tam parādījās jau pēc mūsu pēdējās sēdes.

Pirmais jautājums par to: labāk ir valsts īpašums vai uzņēmējstruktūra. Gribētu, lai vienkārši atcerētos pēdējo strīdu, kurš bija starp Ventspils grupējuma vadību un mūsu Finansu ministriju par kredītu piešķiršanu. Un jūs redzējāt, ka ļoti vienkārši, ja būtu valsts garants, tādā gadījumā valsts vienkārši ekonomētu 3 miljonus dolāru, tā ir nopietna naudas summa, kuru vienmēr ir iespējams paturēt. Un līdzīgi, ja "Latvenergo" būtu valsts īpašums, līdz ar to vienmēr varētu rēķināties ar valsts atbalstu un vienmēr saglabāt noteiktus naudas līdzekļus. Bet turpat uzreiz pēc tam parādījās Ministru prezidenta Andra Šķēles viedoklis, redzot, ka "Latvenergo" ir peļņu nesošs, bija izteikts viedoklis, ka peļņa principā "Latvenergo" nav obligāta. Tādā gadījumā faktiski iznāk pēc loģiskās ķēdītes, ka "Latvenergo" nav jāprivatizē, jo neviens uzņēmējs neguldīs naudu uzņēmumā, ja nevarēs saņemt peļņu un saņemt dividendes. Tātad tas ir tikai valsts uzņēmums.

Un pēdējais. Runājot par to, ka iesāktā privatizācija šodien ir jāaptur. Es domāju, ka jebkurā civilizētā valstī, ja par kādu objektu, strīdus objektu, kur ir jāpielieto ļoti konkrēti argumenti, ekonomiskie, finansiālie, sāk tikt pielietotas metodes, kuras vairāk raksturīgas kriminālajai pasaulei, atbildīgā persona par attiecīgo objektu pieņem lēmumu par šo objektu jautājumu izskatīt, pārstāj izskatīt šo jautājumu. Līdzīgi arī šeit mums, ja mums pēdējā laikā, pēdējās dienās un arī šodien presē parādījās informācija, ka, lai paātrinātu šo iesākto privatizāciju, uz Gintera kungu atbildīgas valsts amatpersonas ir izdarījušas spiedienu, ka viņam ir jāaiziet un jādod iespēja citiem risināt, paātrināt šos privatizācijas jautājumus. Kamēr ir ļoti konkrētas personas, kuras ieinteresētas šo jautājumu risināt, valstij ir šis process jāaptur. Un līdz ar to, es domāju, ļoti pamatots ir opozīcijas šoreiz piedāvājums izvēlēties vienu no formām, kā apturēt pagaidām šo jautājuma skatīšanu līdz tam laikam, kamēr tauta ierosinātajā referendumā izteiks savu viedokli par to, kādam galu galā ir jabūt šim "Latvenergo" uzņēmumam. Vai tam ir jābūt privātam, vai tam ir jābūt valsts vai jābūt ar privātu daļu, šodien to jautājumu tātad neskatīt un sagaidīt tos rezultātus. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamais Arnis Kalniņš — Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

A.Kalniņš (LSDSP). Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es domāju, es negribētu neko pielikt tam, kas bija iepriekšējā plenārsēdē, kas ir stenogrammā, un mana pārliecība kā toreiz bija, tā arī paliek šodien, un nekas nemainās, bet es īsu komentāru vēl par šī rīkojuma, Ministru kabineta rīkojuma, teiksim, iespējamām praktiskām sekām.

Tātad pamatjautājums, ja jūs esat iepazinušies ar šo rīkojumu, tad paredzēts viņu sadalīt — koncerns ar meitas uzņēmumiem un saskaldīt un pakāpeniski sadrumstalot. Ziniet, tas tāpat kā mežā mēs vienu labi noaugušu egli gāžam lejā un tad ar "Huskvarnu" sagarinām to, tad tur iznāk sijas, tad dēļi, tad tur papīrmalka uz beigām, un kaut kas arī malkai, krāsnij paliek un tā tālāk. Tātad vertikāli integrēti uzņēmumi nogāzti horizontāli un tad viņi pamazām sadrupināti. Un, ziniet, ne tikai es, ekonomisti — Arturs Andersens, ko mēs pagājušo reizi minējām kā ārzemju konsultantu, nevar atrast tās rozīnītes, kuras izbirtu pie sadalīta varianta. Nu nav! Nav šīs kārtis izspēlētas uz galda, lai varētu speciāli cilvēki pārliecināties, ka šī kompānija ir jāsadala. Mēs minējām: 2000 megavatu ģenerējošā jauda šogad "Latvenergo", minimāli optimālā 4000 megavatu ģenerējošā jauda un tā tālāk.

Kāpēc tas stāvoklis izveidojies? Es domāju, ka pamatā tomēr ir tīri politiski lēmumi jeb politiski, it kā mēs sakām, moderni gribam. Un es šeit varu pieminēt pēdējo mūsu Ministru prezidenta 26.februārī "Dienā" publicēto tādu teicienu, tas bija pēc šī rīkojuma pieņemšanas, kur Šķēles kungs saka sekojošo: "Stratēģisko uzņēmumu privatizēšana ir politisks lēmums." Tā ir politiska konsekvence, kas izriet no labējās partijas politiskās programmas. Nu šeit ir tās krustceles, kad mēs gribam saimnieciskus jautājumus risināt politiski, nevis uz ekonomisko apsvērumu pamata. Tāpat es varētu pieminēt nu jau bijušā ekonomikas ministra Makarova teikto pagājušo reizi, ka, lūk, mēs tagad negribam privatizēt, it kā nāks sociāldemokrāti kaut kad pie varas, un tad gan, tad gan viņi ņems un privatizēs. Nu tā ir cita vērtību izpratne, kāda ir sociāldemokrātiem. Un es gribētu minēt vienu faktu vēl no Amerikas Savienotajām Valstīm. Tur ir atzīts, ka Amerikas Savienotās Valstīs jebkurā štatā vertikālā integrācija palielinot energosistēmas vērtību par 5 līdz 25 procentiem. No 5 līdz 25%. Tātad iecerētā "Latvenergo", teiksim, horizontālā koncentrēšana Latvijā var novest pie šīs vērtības samazināšanas par šiem minētajiem procentiem, kādi figurē apritē pētījumos saimnieciskajā praksē Amerikas Savienotajās Valstīs. Vēl var minēt to, ka mēs te nosaucām jauno "Latvenergo" vērtību, bet tur ir diskontēts ar mūsu tarifiem, nevis ar Eiropas Savienības valstu tarifiem, kuri ir augstāki, tā ka šī vērtība ir vēl augstāka.

Un vēl pēdējo piemēru es gribētu minēt, ka "Moldovenergo" horizontālā privatizācija ir novedusi pie tarifa 13,7 santīmi par kilovatstundu, jo izrādās, ka šajā zemē, nu, arī citos variantos tas var būt, ka privatizētāji investē nevis no savas kabatas, bet no tarifu paaugstināšanas. Nu un šodien, nākot šeit uz Saeimas namu, dzirdēju pa radio, ka valdību veidojošās koalīcijas partijas nolēmušas vienbalsīgi neiesaldēt šo rīkojumu. Es domāju, ka, tā balsojot, mēs balsosim par ekonomiski nepamatotu risinājumu, par zaudējumiem Latvijas tautsaimniecībai un Latvijas iedzīvotājiem. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies, Kalniņa kungs! Nākamā — Jevgenija Stalidzāne, Jaunās partijas frakcija. Otro reizi.

J.Stalidzāne (JP). "Latvenergo", darbojoties kā integrēta kompānija, ir spējusi ieguldīt pēdējo četru gadu laikā savā attīstībā 109 miljonus latu un nodokļos nomaksāt 180 miljonus latu. Gada apgrozījums ir 167 miljoni latu. Vai Latvijā ir daudz tādu privāto firmu, kuras tik lielu procentu no sava gada apgrozījuma atstātu tepat Latvijā savai un tajā pašā laikā mūsu valsts tautsaimniecības attīstībai? Diemžēl privātais kapitāls ļoti bieži grozās pa ofšoriem. Tieši tāpēc Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība izjuta ļoti lielu tautas atbalstu parakstu vākšanas kampaņas laikā un iedzīvotāju parādīja neredzētu aktivitāti. Arī pēc šā pasākuma pienāk neskaitāmi zvani, kas prasa apturēt energokompānijas privatizāciju. Sabiedrība attīstās atbilstoši tās attīstības likumiem, kurus mēs ietekmēt nevaram. Mēs tos varam izzināt un veikt adekvātu rīcību. Taču nav muļķe tā tauta, tā dāvā mums uzticību un ir gatava pārciest pārejas perioda grūtības. Taču tās pacietības mērs arī nav mūžīgs. Tauta drīkst un pieprasīs atskaiti par padarītajiem darbiem un, protams, arī par nedarbiem. Ar to es gribu atgādināt, ka nespēja prognozēt savas darbības sekas rada eiforiju, īslaicīgus personiskus panākumus un arī ienākumus, bet, ja tie ir iegūti pretlikumīgā un prettautiskā ceļā, sekas var būt ļoti nepatīkamas. Aicinu balsot par piedāvāto lēmuma projektu!

Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamais — Imants Burvis, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

I.Burvis (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Es uz šo problēmu gribētu jūs aicināt paskatīties drusku no mazliet cita aspekta. Vai šinī valstī, ko mēs visi ar cieņu saucam par Latviju, ir kaut kāda partiju politiskā atbildība? Vai ir vienu un to pašu politiķu konsekvence viņu politiskajā rīcībā? Vai viņu veidotās valdības nes kaut kādu politisku pēctecību? Manā skatījumā nav. Un kāpēc? Atgādināšu, ka partija "Latvijas ceļš", "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK un tas mistrojums, kas sastāv no vairāku partiju nomainījušiem politiķiem un kura šodien saucas par "tapu", par Tautas partiju, 6.Saeimas laikā pieņēma lēmumu — nesasteigt un nekustināt "Latvenergo" privatizācijas procesu līdz brīdim, kamēr nebūs atbildes par tiem mistiskajiem trim miljoniem, kamēr nebūs beigusi strādāt Parlamentārā izmeklēšanas komisija. Tas bija Saeimas lēmums.

Šobrīd tie paši politiķi, sēžot gandrīz vai tajos pašos krēslos, nejūtas atbildīgi par savu lēmumu izpildi. Dabīgi, ka tas nav tikai šoreiz, tas ir vienmēr. Un tāpēc ir jautājums: kāpēc tieši šodien, kad 12 000 Latvijas pilsoņu ir ierosinājuši diskusiju Latvijas sabiedrībā par "Latvenergo" likteni, Šķēles vadītā valdība steidzas ar šo "Latvenergo" privatizāciju? Kāpēc gribas kārtējo reizi uzspļaut tautas viedoklim un kārtējo reizi principā to apzagt, jo nevienam jau nav noslēpums, ka Latvijā privatizācija un zagšana ir sinonīmi. Vai viens no iemesliem nav mēģinājums pārvērst enerģētisko tirgu atkal par sava personīgā biznesa, privātā biznesa monopolu, jo šobrīd tas ir valsts monopols. Principā tas varētu būt viens no iemesliem, kāpēc savu amatu zaudēja ekonomikas ministrs Vladimirs Makarovs, jo šobrīd vienlaicīgi Šķēles kungs kā ekonomikas ministrs bez konkursa, bez "Latvenergo" kā uzņēmuma noteiktajiem limitiem jau ir sācis savu pārdoto, manā skatījumā "pārdoto" firmu lobēšanu arī enerģētikas lauciņā. Principā diskusija sabiedrībā parādīja, ka mēs šodien nekādi nevaram saņemt atbildi uz jautājumu, kur ņēma naudu — puķēs vai medū, Šķēles kungs, lai nopirktu Latvijas valsts uzņēmumus un izveidotu "AveLat", kur viņš ņēma naudu tad, kad pārdeva, tas ir skaidrs, bet kur ņēma, lai tos nopirktu? Es pilnīgi piekrītu Šķēles kungam, ka "Latvijas Balzams", "Rīgas vīni", "Baltikovo", "Kaija", "Laima", "Uzvara" un citi uzņēmumi savā kopējā vērtībā maksās daudz vairāk nekā 29 miljonus USD. Tā patiešām ir tikai tāda sīka naudiņa, lai cik tas riebīgi neskan. Tas gan vairāk raksturo tādu pašvaku uzņēmēju, neko vairāk, jo uzņēmums pārdots. "Ave Lat" tādā gadījumā ir pārdots krietni lētāk, nekā tas maksā. Varbūt tikai tā nezināmā naudas daļa ir aizgājusi, lai segtu kredītus, par kuriem tāda liela informācija bija pirms pārdošanas. Un tomēr nav skaidrs līdz galam, kāpēc mēs gribam steigties privatizēt "Latvenergo"? Kārtējo reizi palīdzēt kādam iekasēt papildu naudiņu par tautai nozagto "Latvenergo". Atbilde var būt tikai viena diemžēl. Ne no finansu viedokļa, bet no uzņēmēja tiekšanās pie valsts amatiem. Zogu, kamēr varu! Citas atbildes diemžēl nav.

Sēdes vadītājs. Nākamais Leons Bojārs, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija, otro reizi.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Kādreiz vēsture novērtēs, kas ir privatizācija un ko tā ir devusi Latvijai. Neviena pasaules valsts neveic tādu nodevību un nejēdzību pret savu tautu un valsti, to atļaujas darīt tikai Latvijā. Izpārdevām mēs "Latvijas Gāzi", bet kas tad tagad spieda Latvijas valstij, Latvijas iedzīvotājiem? 1997.gadā uzlika papildu abonenta maksu katru mēnesi 1,13 par gāzes plīti un 3 latus par to, ja ir kāds sildāmais agregāts. Sadārdzinājās sašķidrinātā gāze. Ko tad izdarīja tie privatizatori desmit gadu laikā "Latvijas Gāzes" sistēmā? Neko! Viss tas bija izdarīts par cilvēku naudu PSRS laikā. Nākošo var minēt vienīgi to, ka uz "muižnieku ligzdu" tika ievilkts gāzes vads pie Baltezera. "Lattelekom" 51% pieder Latvijas Republikai. Budžetā no 1994.gada nekas neienāk. Toties ik katru mēnesi vai četru mēnešu vai pusgada laikā paceļas tarifi un paceļas abonenta maksa. Trīs reizes nomaina telefonu automātus un arī tās iekārtas, kas ir stacionāras, tās arī nav svaigākās. Un, ja mēs tagad paskatāmies, kādus tad tarifus piedāvā "Lattelekom". Krāslava, teiksim, Brasla 29 kilometru attālumā, 1 minūte maksā 53 santīmus, toties Krāslava–Melburna — 18 000 kilometru attālumā, maksā 41 santīmu. Tā ir mūsu darbība. Es jau nemaz nerunāju par tām algām, ko saņem šie "speci", tālāk jūs visi zināt, kas notiek Daugavpilī ar to privatizēto Ķīmiskās šķiedras rūpnīcu, kas notiek ar Kuldīgas kokapstrādes kombinātu, kas notika ar mūsu Vagonu rūpnīcu...

Sēdes vadītājs. Bojāra kungs, paldies!

L.Bojārs. Un kur ir solītā kabeļu rūpnīca, kuru vajadzēja uzcelt Latvijā, un kur ir tā taksofonu rūpnīca, kuru arī vajadzēja uzcelt Latvijā? Tā mēs diemžēl privatizējam. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nākamais Pēteris Salkazanovs, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

P.Salkazanovs (LSDSP). Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Šodien katrā gadījumā opozīcijas partiju vēlme ir apturēt procesa virzību, līdz tauta izsaka savu viedokli. Tādas ir tautas tiesības to darīt. Un vienalga, kāds ir obligātais balsojums koalīcijā esošajām partijām, tauta savu viedokli paudīs, bet tas maksās daudz dārgāk.

Šodien to ir iespējams atrisināt daudz lētāk, jo restrukturizācija maksās 13 miljonu latu, referendums — 800 tūkstoši latu. Padomājiet par šīm summām no valstiskā viedokļa, jo jūs tauta ir pilnvarojusi to darīt.

Attiecībā par tiem procesiem, kas tagad notiek. Katrā gadījumā darba grupa ir sākusi darbu. Darba grupa ir 20.martā izskatījusi priekšlikumus. Priekšlikumi ir iesniegti no darba grupas locekļiem. Pirmkārt, jau par termoelektrocentrāļu privatizāciju, kuru bilances vērtība ir 29 miljoni latu, bet saražotais gada produkcijas apjoms ir vērtējams 55 miljoni latu. Starpība ir ļoti liela, un novērtējums, jāsaka, ir ļoti pieticīgs. Bet kas tad ir paredzēts? Paredzēts tātad ir pārstrukturizēt un privatizēt, tas varbūt varētu būt par pamatu šim obligātajam balsojumam, kas tūlīt būs tuvākajās minūtēs. Tas, ka valdes locekļi, un tuvākā laikā, pēc visa spriežot, tie būs trīs cilvēki un varētu pat būt, ka šie trīs valdes locekļi ir no trīs valdošajām partijām, jo tā ir sagadījies, ka tās ir trīs. Un valdes locekļiem, pamatojoties uz likuma "Par akciju sabiedrībām" 74.pantu, būs jāiegādājas šī uzņēmuma akcijas.

Tālāk ir paredzēts, ka akciju sabiedrība izlaiž papildus 8% akcijas, kuras tiek nodrošinātas stratēģiskam investoram, un vēl 8% akcijas, kas it kā tiek nodrošināts "Latvenergo", tādējādi 100% akciju vietā parādās 116% akcijas, un "Latvenergo" paliek 44% akcijas, nevis 51%, kā bija sākumā paredzēts Ministru kabineta rīkojumā.

Kas tad privatizēs 26% akcijas no Rīgas termoelektrocentrāles? Priekšlikums skan sekojoši: tā ir kompānija ar pozitīvu pieredzi koģenerācijas un kombinētā cikla staciju pārvaldīšanā un sadarbībā ar municipalizētām centralizētām siltuma apgādes kompānijām. Rodas pārdomas — vai tas nav "Window", par kuru opozīcija jau ir vienreiz griezusies Satversmes tiesā. Katrā gadījumā tomēr aicinātu deputātus padomāt par šo procesu no tā viedokļa, kam tas ir izdevīgi.

Un attiecībā par bieži pieminētiem Tautas partijas argumentiem pret zemniekiem, tad jāsaka, ka 1996.gadā ir pieņemti Ministru kabineta noteikumi par elektroenerģijas piegādi un lietošanas noteikumi, un šie noteikumi paredz pieslēgšanos un citas lietas. Valdošā koalīcija šodien šo uzņēmumu pārvalda, un izmainīt noteikumus Ministru kabinetam nav pilnīgi nekādu problēmu, lai atrisinātu tās negācijas, par kurām bieži vien runā ne tikai zemnieks Bērziņš, bet arī citi Latvijas zemnieki.

Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamais Gundars Bērziņš, Tautas partijas frakcija.

G.Bērziņš (TP). Prezidij! Godātie kolēģi! Es neapgāzīšu daudzus melus, netīrību, kas šeit no tribīnes skanēja. Neuzskatu par sevis cienīgu nolaisties līdz tādam līmenim, ka šī diskusija tiek izmantota šādām lietām.

Par dažiem mītiem, kas izskanēja, ka lēmums ir sasteigts. Lēmums ir gatavots sešus gadus, un tas rāda arī politisko neizlēmību, kas ir raksturīga citos sektoros. Visi lēmumi atstāj kaut kādu ietekmi uz katru cilvēku. Un es gribētu pastāstīt, cik šobrīd šī efektīvā struktūra, ko aizstāv sociāldemokrāti, ir izmaksājusi katram iedzīvotājam mūsu valstī pēdējos trijos gados.

Tātad 1997.gadā vidējā elektroenerģijas cena, vidējā bez pievienotās vērtības nodokļa Latvijā bija 2,7 santīmi, Lietuvā — 2,2, Igaunijā — 1,8 santīmi. 1998. un 1999.gadā Latvijā ir 3 santīmi bez pievienotās vērtības nodokļa, Lietuvā — 2,2 santīmi, Igaunijā 1998.gadā — 2,1 santīmi, 1999.gadā — 2,4 santīmi. Un sarēķinām ļoti vienkāršu matemātiku. Izrēķinām cenu starpību, kas ir patērētājiem, un sareizinām ar Latvijas elektroenerģijas patēriņu. Un tad es varu pateikt, ka Latvijas patērētāji un ražotāji 1997.gadā pret Lietuvas patērētājiem pārmaksāja 34 miljonus latu, 1998.gadā — 50 miljonus latu, un 1999.gadā — 47 miljonus latu. Pret Igaunijas patērētājiem 1997.gadā — 61 miljonu latu, 1998.gadā — 56, 1999.gadā — 35 miljonus latu. Tātad kopumā trijos gados pret Lietuvu ir pārmaksāti 132 miljoni latu, pret Igauniju 152 miljoni. Trijos gados katrs Latvijas iedzīvotājs — pilngadīgs, nepilngadīgs, pilsonis, nepilsonis, bērns, pieaudzis — ir pārmaksājis 65 latus. 65 latus efektīvajā struktūrā, kas ir šobrīd. Kāda ir reālā situācija? Pašreizējā vadība, iepriekšējā jau, pieprasīja energotarifu paaugstināšanu par 10% no 1.janvāra, un, ja nesāksies restrukturācija un netiks samazināti neefektīvie izdevumi, no 1.jūlija tarifi pieaugs par 10%. Tas ir tas, par ko maksā patērētāji. Katru gadu, jūs redziet, iznāk gandrīz puse no Nacionālās bibliotēkas. Katru gadu cenas starpība ir līdzvērtīga pusei izdevumiem no bibliotēkas celtniecības. Ja runā salīdzinājumos, tad restrukturācijas variantu un konkurences ieviešanu elektroģenerējošā sektorā varētu raksturot tā. Visi zina tādas lietas kā ceļš, mašīnas, un ceļš ir valsts īpašums, un tāds tas arī būs. Likums nosaka augstspriegums un šīs pārvades līnijas un sadale būs valsts īpašums. Bet vai par šo ceļu ir jābrauc tikai ceļu dienesta mašīnām, kur patērētājs stāv ceļa malā, un ir tikai viena veida mašīnas ar vienu cenu, vienā laikā, vai arī šeit var braukt dažādas mašīnas, un par cenu patērētājam rodas izvēle, un ir zemākas cenas.

Vēl viens faktors, par ko es gribētu runāt, — par nacionālo drošību. Nacionālās drošības faktors nozīmē to, ka šis sektors tiešām ir ļoti svarīgs šinī jomā. Modelis, ko piedāvā sociāldemokrāti, ir raksturīgs mūsu kaimiņu valstij, tas ir, kaimiņvalstij Baltkrievijai. Restrukturizācijas variants, ko piedāvā šobrīd valdība, ir veikts jau Lietuvā un Igaunijā.

Un vēl par drošību. Uzskatu, ka neslēpjoties ir jāsaka viena lieta. Latvijā nav Amerikas Savienoto Valstu nopietnu investīciju, tās ir enerģētikas sektorā Lietuvā un Igaunijā. Uzskatu, ka, ņemot vērā šo faktoru, būtu ļoti svarīgi, lai elektroģenerējošo jaudu sektorā būtu nopietna Amerikas Savienoto Valstu kapitāla līdzdalība, kas mūsu drošībai dotu jaunu pakāpi, padarītu mūs drošākus par valsts suverenitāti un nākotni. Un aicinu, cīnoties pret valdību, opozīciju necīnīties pret sabiedrības lielākās daļas interesēm un jūsu katra paša kā patērētāja interesēm. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies! Imants Burvis, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija. Otro reizi.

I.Burvis (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Protams, daļēji es atbalstu Gundara Bērziņa teikto. Protams, seši gadi ir liels, smags periods. Un tieši privatizācijas process šajos gados ir pierādījis, ka mīts par privatizāciju, ka mīts par totālu valsts privatizāciju ir izdevīgs tikai tiem, kuri par sīknaudu iegādājās sev šo valsts mantu, kura tiek privatizēta, un arī tiem, kuri kā ērces piesūkušies sēž uz privatizācijas procesa, atsūcot priekš sevis šo naudiņu, ko Gundars Bērziņš pareizi arī nosauca no patērētāju maciņiem. Un tieši loģiski, uzklausot Gundaru Bērziņu, būtu apturēt šo valsts un valsts pilsoņu apzagšanas procesu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Nākamais — Pēteris Salkazanovs, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija, otro reizi.

P.Salkazanovs (LSDSP). Cienījamie deputāti! Runājot par tarifiem, man ir jāatkārtojas, jo iepriekšējā ārkārtas plenārsēdē nācās atkal precizēt tarifus. Kādi tad īsti ir tarifi Latvijā, Igaunijā, Lietuvā? 2000. gada 1. janvāris — tarifi Lietuvā 4 santīmi, Igaunijā — 3,16 santīmi, Latvijā — 3,9 santīmi. Nav mums lielākie tarifi. Mums ir vidējie tarifi starp trim valstīm, Baltijas valstīm. Attiecībā pret Vāciju mums ir trīsreiz mazāki, Beļģiju — divreiz mazāki, Austriju — divreiz mazāki, Franciju — 1,6 reizes mazāki, Spāniju — 1, 7 reizes mazāki, gandrīz tādi paši kā Zviedrijā un gandrīz tādi paši kā Somijā.

Katrā gadījumā, ja runa ir par "Latvenergo" likteni, tas būtu šajā globalizācijas procesā jārisina tā, kā to risina lielākā daļa Eiropas valstu: veidojas globāli transnacionāli koncerni, un arī Latvijas energosistēmas uzņēmumam būtu jāsaplūst kopā ar Lietuvas un Igaunijas uzņēmumu. Un lai šī saplūšana notiktu, nav nepieciešams sadalīt mūsu uzņēmumu pa daļām — meitas uzņēmumos, kuru pati sadale kā tāda maksā 13 miljonu latu. Bet, apvienojoties tikai uz administrācijas izdevumiem, mēs ieekonomētu apmēram 1 miljonu latu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Debatēs pieteikušos vairāk nav. Debates slēdzam. Iesniedzēju vārdā — referents Egils Baldzēns, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamie kolēģi! Mēs ļoti nopietni šodien diskutējām "Latvenergo" jautājumu, un es gribētu tomēr uzsvērt vienu, ka, man liekas, ir ļoti arī svarīga tā ziņa, kuru teica Jaunās partijas deputāte Ingrīda Ūdre, ka šī restrukturizācija maksās arī savus 12 miljonus latu attiecībā uz "Latvenergo". Tas ir viens jautājums.

Es gribētu atgādināt to, ka Valsts prezidente skaidri un gaiši saka, ka vajag tomēr, pirms pieņem lēmumu, analizēt šo lēmumu, visus par un pret, ka uz ekspertu domām un spriedumiem vajag argumentēti atbildēt. To pašu mums saka Uldis Osis, Rīgas domes pārstāvji, "Rīgas siltuma" pilnvarnieki. Mēs, protams, visus viņus varam ignorēt, pat neņemt vērā savu partijas biedru priekšlikumus. To visu var darīt. Bet aizvien paliek spēkā jautājums — vai tādā gadījumā šie lēmumi nav sasteigti, vai tādā gadījumā šie lēmumi ir pārdomāti? Manuprāt, tādā gadījumā tie ir sasteigti un ir nepārdomāti.

Es gribētu uzsvērt to, ka, jā, "Latvenergo" ir savi trūkumi. Bet šie trūkumi ir jāsāk risināt ar "Latvenergo" politisko vadību, pilnvarniekiem, valdes locekļiem, ar Privatizācijas aģentūru, kuras rīcībā lielā mērā un pārraudzībā ir tieši "Latvenergo".

Es gribu uzsvērt, ka šis kredīta līgums ar Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku sākotnēji ir Latvijas valstij diskriminējošs, ir ekonomiski neizdevīgs, un sekas no šīs restrukturizācijas vai privatizācijas iestāsies. Un, protams, kolēģi, es saprotu, ka jūs teiksiet, ka šī banka, Londonas banka, nespēs uzvarēt vajadzības gadījumā mūsu juristus. Es tam neticu. Vajadzības gadījumā starptautiskajās arbitrāžās Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka panāks savu, ja būs kāda strīdus situācija. Es gribu uzsvērt, ka šis ekonomikas politikas memorands, šis 22. un 23. pants norāda par to, par ko mēs šodien reāli balsojam.

Es vēlreiz atgādināšu arī tiem, kuriem varbūt nebija tajā brīdī pietiekami laika ieklausīties: 22. pants paredz lielas "Latvenergo" kapitāldaļas pārdošanu līdz 2000. gada septembra beigām, 23. pants paredz, ka ir nepieciešami arī vairāki grozījumi energolikumdošanā, kas ļaus turpināt "Latvenergo" privatizācijas procesu, būs nepieciešams grozīt energolikumdošanu arī tādēļ, lai varētu veikt hidroelektrostaciju privatizāciju. Tātad es domāju, ka godājamiem deputātiem ir skaidrs, par ko ir runa. Ir skaidrs.

Es gribētu atgādināt, ka šis ekonomiskās politikas memorands, ko valdības vārdā ir parakstījis Ministru kabineta loceklis Edmunds Krastiņš un Starptautiskā valūtas fonda vārdā — Kamdesī kungs, Repšes kungs — Bankas vārdā, ir ārkārtīgi svarīga lieta. Tas nosaka, ka tāda ir mūsu apņemšanās — to virzīt, un Ministru kabinets 9. novembrī šo līgumu ir apliecinājis ar savu balsojumu, un Ministru kabineta lēmumu parakstījis Ministru prezidents un finansu ministrs.

Kolēģi, es gribētu uzsvērt, ka tas nav bijis nejaušības faktors. Jo Ministru kabinetā 15. februārī atkal ir pieņemts lēmums, un dokumenta "Politiskās reformas" iedaļā "Enerģētika, regulēšana un privatizēšana" mēs redzam, kas ir paredzēts turpmāk: privatizēt šo nozari un uz 2001. gada sākumu pabeigt lielākās daļas "Latvenergo" akciju pārdošanu. Vai kādam ir šaubas vai neizpratne, ko nozīmē lielākās daļas "Latvenergo" akciju pārdošana jau 2001. gada sākumā?

Un uz 2002. gada sākumu, fiksēts Ministru kabinetā, ir paredzēts pabeigt atlikušo "Latvenergo" daļu pārdošanu. Un kāds ir vēlamais rezultāts pēc Ministru kabineta pašreizējiem lēmumiem? Ar vēlamo rezultātu, uzsveru, kur valdībai nav gandrīz nekādas ievērojamas īpašumdaļas vai kontroles "Latvenergo" iekšienē vai par šī uzņēmuma darbību. Tātad šāds lēmums tā vai citādi — paviršāk vai nopietnāk ir atkal skatīts Ministru kabinetā 15. februārī.

Kolēģi! Esmu pilnīgi pārliecināts par to, ka šodien jūs balsosiet par vai pret Daugavas spēkstaciju un elektropārvades līniju paturēšanu valsts īpašumā vai ne. Jautājums ir ļoti tiešs un atklāts par to, vai paliek valsts īpašumā Daugavas spēkstacijas, elektropārvades līnijas vai ne. Jo mēs savādāk nevaram neko skaidrot. Šie 65,7% no "Latvenergo" ir tieši šīs Daugavas spēkstacijas un elektropārvades līnijas.

Kolēģi, mums ir šeit jāpieņem šis lēmums. Es saprotu, ka no tā automātiski vēl nekas tiešā veidā neizriet, bet šis 2001. gada sākums un 2002. gada sākums pienāks. Un fiksēts ir skaidri: uz 2001. gada sākumu pabeigt lielākās daļas "Latvenergo" akciju pārdošanu. Tātad izšķiršanās ir katrai frakcijai un katram deputātam personiska. Es uzskatu, ka ir jābūt sirdsapziņas balsojumam. Lūdzu, kolēģi! (Starpsauciens no zāles: "Tu esi par vai pret?")

Sēdes vadītājs. Paldies! Visi ir izteikušies. Balsojam par Saeimas lēmuma projektu "Par Ministru kabineta 2000. gada 22. februāra rīkojuma nr. 82 "Par privatizējamās valsts akciju sabiedrības "Latvenergo" pārstrukturēšanas un privatizācijas nosacījumiem" darbības apturēšanu līdz tautas nobalsošanas rezultātu noskaidrošanai par balsstiesīgo pilsoņu iesniegto likumprojektu "Grozījumi Enerģētikas likumā"" . Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 38, pret — 43, atturas — 11. Lēmuma projekts nav pieņemts.

Godājamie kolēģi! Līdz ar to šodienas ārkārtas sēdes dienas kārtība ir izsmelta. Lūdzu ieslēgt reģistrēšanās režīmu. Reģistrējamies!

Saeimas sekretāres biedram Bartaševiča kungam lūdzu nolasīt izdruku.

A.Bartaševičs (Saeimas sekretāres biedrs). Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Andrejs Klementjevs, Jānis Lāčplēsis, Normunds Rudevičs, Kārlis Leiškalns, Jānis Škapars, Māris Sprindžuks, Atis Slakteris, Vaira Paegle, Jānis Straume, Vineta Muižniece, Palmira Lāce. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Šīsdienas Saeimas ārkārtas sēde slēgta.