FAL Konvencija par starptautiskās jūras satiksmes atvieglošanu

(parakstīta Londonā 1965. gada 9. aprīlī)

Saturs

Konvencija par starptautiskās jūras satiksmes atvieglošanu

(1965. gada Konferences Noslēguma akta A Pielikums)

Konsolidētais Konvencijas pielikuma teksts (Noslēguma akta B Pielikums)

1. nodaļa. DEFINĪCIJAS UN VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

Definīcijas

Vispārīgie noteikumi

Elektroniskā datu apstrādes tehnoloģija

2. nodaļa. KUĢU IENĀKŠANA, STĀVĒŠANA UN IZIEŠANA

Vispārīgie noteikumi

Dokumentu saturs un mērķi

Ienākšanas dokumenti

Iziešanas dokumenti

Secīga ieiešana divās vai vairākās tās pašas valsts ostās

Dokumentu aizpildīšana

Kļūdas dokumentos un sodi par to

Īpaši atvieglojumi attiecībā uz kuģiem, kas ienāk ostā ar mērķi nogādāt krastā slimus vai ievainotus apkalpes locekļus, pasažierus vai citas personas neatliekamas medicīniskās palīdzības saņemšanai

3. nodaļa. PERSONU IEBRAUKŠANA UN IZBRAUKŠANA

Iebraukšanas un izbraukšanas prasības un procedūra

Pasākumi, lai atvieglotu kravas, pasažieru, apkalpes un bagāžas dokumentu nokārtošanu

Īpaši atvieglojumi jūras transportā attiecībā uz padzīvojušiem un nespējīgiem pasažieriem

Atvieglojumi izpriecu braucienos iesaistītiem kuģiem un to pasažieriem

Īpaši atvieglojumi tranzīta pasažieriem

Atvieglojumi zinātniski pētnieciskajos darbos iesaistītajiem kuģiem

Atvieglojumi, nokāpjot krastā, ārvalstniekiem, kas ir starptautisko reisu kuģu apkalpju locekļi

4. nodaļa. KRAVAS UN CITU PRIEKŠMETU IEVEŠANA, ATSTĀŠANA UN IZVEŠANA

Vispārīgie noteikumi

Eksporta kravu dokumentu noformēšana

Importa kravu dokumentu noformēšana

Konteineri un paliktņi

Paredzētajā ostā neizkrautā krava

Kuģa īpašnieka atbildības ierobežojumi

5. nodaļa. SABIEDRĪBAS VESELĪBA UN KARANTĪNA, TAJĀ SKAITĀ SANITĀRIE PASĀKUMI ATTIECĪBĀ UZ AUGIEM UN DZĪVNIEKIEM

6. nodaļa. DAŽĀDI NOTEIKUMI

Drošības iemaksas un citi nodrošinājuma veidi

Ostu dienesti

Palīdzība nelaimes gadījumā

Nacionālās atvieglošanas komitejas

LĪGUMSLĒDZĒJVALSTU VALDĪBAS:

VĒLOTIES atvieglot jūras satiksmi, vienkāršojot un samazinot līdz minimumam ar starptautiskajiem reisiem saistīto kuģu ienākšanai, stāvēšanai un iziešanai nepieciešamās formalitātes, dokumentārās prasības un procedūru;

IR VIENOJUŠĀS par sekojošo:

I PANTS

Saskaņā ar šīs Konvencijas un tās pielikuma noteikumiem Līgumslēdzējvalstu valdības apņemas veikt visas nepieciešamās darbības, lai atvieglotu un paātrinātu starptautisko jūras satiksmi un lai novērstu nevajadzīgu kuģu, personu un īpašuma aizkavēšanos.

II PANTS

(1) Saskaņā ar šīs Konvencijas noteikumiem Līgumslēdzējvalstu valdības apņemas sadarboties kuģu ienākšanas, stāvēšanas un iziešanas pasākumu ieviešanā un piemērošanā. Šiem pasākumiem jābūt vislielākajā iespējamā mērā ne mazāk labvēlīgiem kā attiecībā uz citiem starptautiskā transporta veidiem piemērojamajiem pasākumiem; tomēr īpašu prasību dēļ šie pasākumi var atšķirties.

(2) Saskaņā ar šo Konvenciju un tās pielikumu veiktie pasākumi starptautiskās jūras satiksmes atvieglošanai ir vienādi piemērojami attiecībā uz visu valstu kuģiem, kuru valdības ir šīs Konvencijas Puses, neatkarīgi no tā, vai tām ir savs jūras krasts vai nav.

(3) Šīs Konvencijas noteikumi nav piemērojami attiecībā uz kara kuģiem un izpriecu jahtām.

III PANTS

Līgumslēdzējvalstu valdības apņemas nodrošināt augstāko iespējamo vienotību formalitātēs, dokumentārajās prasībās un procedūrās visos jautājumos, kur šī vienotība atvieglotu un uzlabotu starptautisko jūras transportu un līdz minimumam samazinātu jebkuras atšķirības formalitātēs, dokumentārajās prasībās un procesā, kas ir saistītas ar vietējas dabas īpašām prasībām.

IV PANTS

Lai sasniegtu Konvencijas iepriekšējos pantos minētos mērķus, Līgumslēdzējvalstu valdības apņemas sadarboties savā starpā vai ar Starpvaldību Konsultatīvās Jūrniecības Organizācijas [Organizācijas nosaukums tika mainīts uz “Starptautisko Jūrniecības Organizāciju” ar labojumu Organizācijas Konvencijā, kas stājās spēkā 1982. gada 22. maijā.] (turpmāk tekstā — “Organizācija”) starpniecību jautājumos, kas saistīti ar formalitātēm, dokumentārajām prasībām un procedūru, kā arī ar to piemērošanu attiecībā uz starptautisko jūras satiksmi.

V PANTS

(1) Nekas šajā Konvencijā vai tās pielikumā nevar tikt interpretēts kā jebkura veida aizliegums plašāku atvieglojumu piemērošanai, ko Līgumslēdzējvalstu valdības garantē vai varēs turpmāk garantēt attiecībā uz starptautisko jūras satiksmi saskaņā ar tās nacionālajām tiesību normām vai citiem starptautiskajiem līgumiem.

(2) Nekas šajā Konvencijā vai tās pielikumā nevar tikt interpretēts kā aizliegums Līgumslēdzējvalsts valdībai piemērot spēkā esošos pasākumus, ko šī valdība uzskata par vajadzīgiem, lai saglabātu sabiedrisko morāli, kārtību un drošību vai lai novērstu sabiedrības, dzīvnieku vai augu veselību apdraudošu slimību vai kaitēkļu izplatību vai ievešanu.

(3) Visi jautājumi, kas nav tieši regulēti šajā Konvencijā, paliek Līgumslēdzējvalsts tiesību normu kompetencē.

VI PANTS

Šajā Konvencijā un tās pielikumā:

(a) Standarti ir tie pasākumi, kuru vienota piemērošana Līgumslēdzējvalstīs saskaņā ar šo Konvenciju ir nepieciešama un lietderīga, lai atvieglotu starptautisko jūras satiksmi;

(b) Ieteicamā prakse ir tie pasākumi, kuru piemērošana Līgumslēdzējvalstīs ir vēlama, lai atvieglotu starptautisko jūras satiksmi.

VII PANTS

(1) Šīs Konvencijas pielikumu var grozīt vai nu pēc kādas Līgumslēdzējvalsts valdības priekšlikuma, vai īpaši šim nolūkam sasauktā Konferencē.

(2) Jebkura Līgumslēdzējvalsts valdība var ierosināt grozījumus pielikumā, iesniedzot grozījumu projektus Organizācijas Ģenerālsekretāram (turpmāk tekstā “Ģenerālsekretārs”):

(a) jebkurš saskaņā ar šo pantu ierosinātais grozījums tiek izskatīts Organizācijas Atvieglojumu Komitejā ar noteikumu, ka tas ir ticis iesniegts vismaz triju mēnešu laikā pirms šīs Komitejas sēdes. Ja tas ir pieņemts ar Komitejā klātesošo un balsojošo locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu, Ģenerālsekretāram tas jānosūta visām Līgumslēdzējvalstu valdībām;

(b) grozījums pielikumā saskaņā ar šo pantu stājas spēkā pēc 15 mēnešiem, skaitot no dienas, kad priekšlikums nosūtīts visām Līgumslēdzējvalstu valdībām, ja vien 12 mēnešu laikā pēc nosūtīšanas vismaz viena trešdaļa Līgumslēdzējvalstu valdību nav rakstiski paziņojušas Ģenerālsekretāram, ka priekšlikumam nepiekrīt;

(c) Ģenerālsekretāram jāinformē visas Līgumslēdzējvalstu valdības par ikvienu paziņojumu, kas saņemts saskaņā ar (b) apakšpunktu un par grozījuma spēkā stāšanās datumu;

(d) uz Līgumslēdzējvalstīm, kas nepiekrīt grozījumam, tā noteikumi neattiecas, bet tām jāievēro šīs Konvencijas VIII panta noteikumi.

(3) Līgumslēdzējvalstu valdību konference, lai apspriestu pielikuma grozījumus, Ģenerālsekretāram jāsasauc, ja to pieprasa vismaz viena trešdaļa šo valdību. Ikviens šādā konferencē ar klātesošu un balsojušu Līgumslēdzējvalstu valdību divu trešdaļu balsu vairākumu pieņemts grozījums stājas spēkā pēc sešiem mēnešiem, skaitot no dienas, kad Ģenerālsekretārs par pieņemto grozījumu paziņojis Līgumslēdzējvalstu valdībām.

(4) Ģenerālsekretāram nekavējoties jāinformē visas parakstītājas valdības par ikvienu saskaņā ar šo pantu pieņemtu un spēkā stājušos grozījumu.

VIII PANTS

[Paziņojumi, kas saņemti no Līgumslēdzējvalstu valdībām Šā panta sakarā, apkopoti 6. pielikumā (netiek pievienots)]

(1) Ikvienai Līgumslēdzējvalsts valdībai, kura uzskata par nelietderīgu pilnībā saskaņot savas formalitātes, dokumentārās prasības vai procedūras ar kādu no Standartiem vai kura sevišķu iemeslu dēļ uzskata par nepieciešamu pieņemt no Standartiem atšķirīgas formalitātes, dokumentārās prasības vai procedūru, par to jāinformē Ģenerālsekretārs un jāpaziņo tam par šīs prakses atšķirībām no Standartiem. Šāda informēšana jāizdara, cik ātri vien iespējams pēc šīs Konvencijas spēkā stāšanās attiecībā uz konkrēto valsti vai pēc šādu atšķirīgu formalitāšu, dokumentāro prasību vai procedūru pieņemšanas.

(2) Līgumslēdzējvalstu valdībām jāinformē Ģenerālsekretārs par visām atšķirībām no papildinātā vai jaunpieņemtā standarta, cik ātri vien iespējams pēc kāda papildināta vai jaunpieņemta Standarta spēkā stāšanās vai pēc tādu atšķirīgu formalitāšu dokumentāro prasību vai formalitāšu pieņemšanas. Tas var aptvert arī piedāvātās darbības, kas būtu jāveic, lai formalitātes, dokumentārās prasības vai procedūras tiktu pilnībā saskaņotas ar papildināto vai jaunpieņemto Standartu.

(3) Līgumslēdzējvalstu valdībām jācenšas pēc iespējas saskaņot savas formalitātes, dokumentārās prasības un procedūras ar Ieteicamo praksi. Tiklīdz Līgumslēdzējvalstu valdības saskaņo savas formalitātes, dokumentārās prasības vai procedūras ar Ieteicamo praksi, tām jāinformē Ģenerālsekretārs.

(4) Ģenerālsekretāram jāinformē Līgumslēdzējvalstu valdības par katru saskaņā ar šo pantu saņemto paziņojumu.

IX PANTS

Ģenerālsekretāram pēc ne mazāk kā pēc vienas trešdaļas Līgumslēdzējvalstu valdību pieprasījuma jāsasauc konference ar mērķi grozīt vai papildināt šo Konvenciju. Ikviens papildinājums vai grozījums tiek pieņemts ar vismaz divu trešdaļu konferences dalībnieku balsu vairākumu. Ģenerālsekretārs to apstiprina un nosūta visām Līgumslēdzējvalstu valdībām pieņemšanai. Gada laikā pēc tam, kad divas trešdaļas Līgumslēdzējvalstu valdību ir apstiprinājušas papildinājumus vai grozījumus, katrs papildinājums vai grozījums stājas spēkā attiecībā uz visām Līgumslēdzējvalstīm, izņemot tās, kuru valdības pirms to spēkā stāšanās paziņo par to, ka tās neapstiprina papildinājumu vai grozījumu. Konvencijas pieņemšanas laikā Konference ar divu trešdaļu balsu vairākumu var noteikt, ka grozījumam vai papildinājumam ir tāds raksturs, ka ikviena Līgumslēdzējvalsts valdība, kura izdarījusi šādu paziņojumu un kura viena gada laikā pēc papildinājuma vai grozījuma spēkā stāšanās nepieņem grozījumu vai papildinājumu, pārstāj būt šīs Konvencijas Puse.

X PANTS

(1) Šī Konvencija ir atklāta parakstīšanai sešus mēnešus kopš šīs dienas, un turpmāk tā paliek atklāta pievienošanās procedūrai.

(2) To valstu valdības, kuras ir Apvienoto Nāciju Organizācijas vai kādas tās specializēto aģentūras, vai Starptautiskās Atomenerģētikas Aģentūras dalībvalstis, vai Starptautiskās Tiesas Statūtu dalībvalstis, var kļūt par šīs Konvencijas Pusēm:

(a) parakstot to, nerezervējot akceptētšanas tiesības;

(b) parakstot to, rezervējot akceptēšanas tiesības, kam seko akceptēšana;

vai

(c) pievienojoties.

Akceptēšana vai pievienošanās notiek nosūtot attiecīgo instrumentu Ģenerālsekretāram.

(3) Ikvienas valsts valdība, kas saskaņā ar šā panta (2) daļu nav pilnvarota kļūt par šīs konvencijas Pusi, var iesniegt pieteikumu Ģenerālsekretāram un kļūt par Pusi saskaņā ar (2) daļu, ja tās pieteikumu ir apstiprinājušas divas trešdaļas Organizācijas locekļu, neskaitot asociētos locekļus.

XI PANTS

Šī Konvencija stājas spēkā 60. dienā pēc dienas, kad vismaz 10 valstu valdības ir vai nu parakstījušas to, nerezervējot akceptēšanas tiesības, vai iesniegušas akceptēšanas vai pievienošanās instrumentus. Attiecībā uz valdību, kura tai pievienojusies vai to apstiprinājusi pēc šī datuma, tā stājas spēkā 61. dienā pēc pievienošanās vai akceptēšanas instrumenta iesniegšanas.

XII PANTS

Ja ir pagājuši vismaz trīs gadi kopš brīža, kad šī Konvencija stājās spēkā attiecībā uz kādu Līgumslēdzējvalsts valdību, šī valdība var to denonsēt, adresējot Ģenerālsekretāram rakstisku paziņojumu; Ģenerālsekretārs informē visas Līgumslēdzējvalstu valdības par ikviena šāda dokumenta saturu un saņemšanas datumu. Šāda denonsēšana ir spēkā vienu gadu vai ilgāku laika posmu, ja tāds ir noteikts paziņojumā, kopš brīža, kad to saņēmis Ģenerālsekretārs.

XIII PANTS

(1) (a) Apvienoto Nāciju Organizācijai gadījumos, ja tā ir kādas teritorijas pārvaldītāja, vai ikvienai Līgumslēdzējvalsts valdībai, kas ir atbildīga par kādas teritorijas starptautiskajām saistībām, pēc iespējas ātrāk jākonsultējas ar šo teritoriju par šīs Konvencijas piemērošanu attiecībā uz minēto teritoriju, un tās var ar Ģenerālsekretāram iesniegtu rakstisku iesniegumu paziņot par Konvencijas piemērošanu attiecībā uz šādu teritoriju;

(b) šī Konvencija ir piemērojama attiecībā uz minēto teritoriju kopš paziņojuma saņemšanas dienas vai cita paziņojumā minētā datuma.

(c) šīs Konvencijas VIII panta noteikumi piemērojami attiecībā uz ikvienu teritoriju, attiecībā uz kuru saskaņā ar šo pantu ir paplašināta Konvencijas darbība; šajā nolūkā izteiciens “tās formalitātes, dokumentārās prasības vai procedūras” ietver arī šajā teritorijā spēkā esošās tiesību normas;

(d) šī Konvencija zaudē spēku attiecībā uz ikvienu teritoriju pēc gada, skaitot no dienas, kad Ģenerālsekretārs saņēmis tādu iesniegumu, vai iesniegumā noteiktā citā, vēlākā datumā.

(2) Ģenerālsekretārs informē Līgumslēdzējvalstu valdības par šīs konvencijas darbības paplašināšanu attiecībā uz ikvienu teritoriju saskaņā ar šā panta (1) daļu, minot datumu, ar kuru tiek paplašināta konvencijas darbība.

XIV PANTS

Ģenerālsekretārs informē visas parakstītājas valdības, visas Līgumslēdzējvalstu valdības, un visus Organizācijas locekļus par:

(a) šīs Konvencijas parakstīšanu un katru šādas parakstīšanas datumu;

(b) akceptēšanas un pievienošanās instrumentu deponēšanu, un katru šādas deponēšanas datumu;

(c) datumu, kurā saskaņā ar XI pantu Konvencija stājas spēkā;

(d) ikvienu saskaņā ar XII un XIII pantu saņemto paziņojumu un attiecīgajiem datumiem;

(e) ikvienas konferences sasaukšanu saskaņā ar VII vai IX pantu.

XV PANTS

Šī Konvencija un tās pielikums tiek deponēti Ģenerālsekretāram, kurš to apstiprinātās kopijas nosūta valdībām, kuras to parakstījušas un valdībām, kuras tai pievienojušās. Tiklīdz šī Konvencija stājas spēkā, Ģenerālsekrtāram tā jāreģistrē saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu 102.pantu.

XVI PANTS

Šīs Konvencijas un tās pielikuma oriģinālvalodas ir angļu un franču, abi teksti ir vienādi autentiski. Kopā ar parakstītajiem oriģināliem tiek izsūtīti arī oficiālie tulkojumi krievu un spāņu valodā.

TO APLIECINOT, Pušu pilnvarotie pārstāvji, kurus šim mērķim ir attiecīgi pilnvarojušas viņu valdības, ir parakstījuši šo Konvenciju [Paraksti netiek pievienoti] .

Parakstīta Londonā 1965.gada devītajā aprīlī.

PIELIKUMS

1. nodaļa. DEFINĪCIJAS UN VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

A. Definīcijas

Šajā pielikumā minētajiem terminiem tiek piešķirta šāda nozīme:

Krava. Visi izstrādājumi, preces un jebkura veida priekšmeti, kas tiek pārvadāti uz kuģa, izņemot pastu, kuģa krājumus, kuģa rezerves daļas, kuģa aprīkojumu, apkalpes piederumus un pasažieru bagāžu.

Apkalpes piederumi. Apģērbs, ikdienā lietojami priekšmeti un citas mantas, pie kurām var tikt pieskaitīta valūta un kas tiek vesti uz kuģa un pieder apkalpei.

Apkalpes loceklis. Ikviena persona, kas pieņemta darbā uz kuģa tā darbības vai pakalpojumu nodrošināšanai ceļojuma laikā un iekļauta apkalpes sarakstā.

Izpriecu kuģis. Kuģis, kas veic starptautiskus reisus, vedot pasažierus, kas piedalās grupas programmā un ir izmitināti uz kuģa ar mērķi piedalīties plānotās īslaicīgās tūrisma vizītēs vienā vai vairākās dažādās ostās un kas ceļojuma laikā parasti:

(a) neuzņem citus pasažierus;

(b) neiekrauj un neizkrauj kravu.

Dokuments. Datu nesējs ar tajā minētiem datiem.

Datu nesējs. Līdzeklis, kas paredzēts tajā minēto datu uzglabāšanai.

Pasts.Korespondences vienības, ko nosūtījušas un paredzējušas saņemt pasta pārvaldes.

Tranzītpasažieris. Pasažieris, kurš ar kuģi ieradies no ārvalsts ar mērķi turpināt savu ceļojumu ar kuģi vai citu transporta līdzekli uz ārvalsti.

Pasažieru bagāža. Īpašums, kas var ietvert valūtu, ko pasažieris pārvadā uz tā paša kuģa, kur atrodas pats, neatkarīgi no tā, vai tas ir viņa īpašums vai nav, ja vien tas netiek vests saskaņā ar pārvadājuma līgumu vai citu līdzīga veida vienošanos.

Varas iestādes. Valsts pārvaldes iestādes vai pārstāvji, kas atbildīgi par valsts likumu un noteikumu, kas jebkurā veidā skar šajā pielikumā minētos Standartus un Ieteicamo praksi, piemērošanu vai uzraudzību pār to piemērošanu.

Drošības pasākumi. Starptautiski noteikti pasākumi, lai nodrošinātu drošību uz kuģa klāja un ostas teritorijā, kā arī lai novērstu nelikumīgu rīcību pret pasažieriem un apkalpi uz kuģa klāja. [Atsauce ir izdarīta uz 1988. gada Konvenciju par nelikumīgu aktu pret kuģošanas drošību izbeigšanu un uz 1986. gada 26. septembra MSC/Circ. n.443 par pasākumiem, lai novērstu nelikumīgus aktus pret kuģu pasažieriem un kuģu komandām.]

Kuģa īpašnieks. Persona, kam pieder vai kas pārvalda kuģi, neatkarīgi no tā vai tā ir fiziska persona, sabiedrība vai cita juridiska persona, un ikviena persona, kas darbojas īpašnieka vai pārvaldnieka vārdā.

Kuģa aprīkojums. Lietas, izņemot kuģa rezerves daļas, kas atrodas uz kuģa, lai tās tur lietotu, kas ir kustama, bet ne patērējama rakstura, tajā skaitā piederumi, tādi kā glābšanas laivas, dzīvības glābšanas piederumi, mēbeles, kuģa gultas veļa, aizkari un tamlīdzīgas lietas.

Kuģa rezerves daļas. Labošanas vai aizvietošanas priekšmeti iestrādāšanai tajā pašā kuģī, ar ko tie tiek vesti.

Kuģa krājumi. Preces, tai skaitā patērējamas dabas preces, kas paredzētas lietošanai uz kuģa, pārdošanai pasažieriem vai apkalpei, kā arī degviela un smērvielas, izņemot kuģa aprīkojumu un rezerves daļas.

Izkāpšana krastā. Atļauja apkalpes loceklim izkāpt krastā ostā kuģa stāvēšanas laikā ar tādiem laika vai ģeogrāfiskiem ierobežojumiem, ja tādi ir, kādus noteikušas varas iestādes.

Ienākšanas laiks. Laiks, kad kuģis pirmoreiz apstājies, ienākot ostā, vienalga — noenkurojies dokā vai pie piestātnes.

Transporta dokuments. Dokuments, kas apliecina pārvadājuma līgumu starp kuģa īpašnieku un piegādātāju, piemēram, jūras ceļa zīme, konosaments vai multimodālā transporta dokuments.

B. Vispārīgie noteikumi.

Saistībā ar Konvencijas V panta 2. daļu šā Pielikuma noteikumi nevar atturēt varas iestādes no attiecīgu pasākumu veikšanas, tajā skaitā papildus informācijas pieprasīšanas, kas var būt nepieciešama gadījumos, ja ir aizdomas par krāpšanu, vai, lai novērstu īpašus apstākļus, kas rada būtiskus draudus sabiedriskajai kārtībai (ordre public ), drošībai vai veselībai, tādas kā nelikumīgas darbības, kas vērstas pret kuģošanas drošību, vai narkotisko un psihotropisko vielu nelikumīgs transports, vai lai novērstu augus vai dzīvniekus apdraudošu slimību vai kaitēkļu ievešanu un izplatīšanu.

1.1. Standarts. Varas iestādēm visos gadījumos jāpieprasa sniegt vienīgi būtiskas ziņas un ziņu vienību daudzums jāsamazina līdz minimumam.

Ja šajā Pielikumā ir noteikts īpašs datu saraksts, varas iestādes var nepieprasīt uzrādīt tos datus, ko neuzskata par būtiskiem.

1.1.1. Ieteicamā prakse. Varas iestādēm jāņem vērā atvieglojumu variācijas, ko var sniegt automātiskas datu apstrādes un pārstrādāšanas ieviešana, un jāapspriež tās sadarbībā ar kuģu īpašniekiem un visām citām ieinteresētajām pusēm.

Esošās informācijas prasības un kontroles procedūras jāvienkāršo un jāpievērš uzmanība to savietošanas iespējai ar citām attiecīgajām informāciju sistēmām.

1.2. Ieteicamā prakse. Neraugoties uz to, ka šajā Pielikumā zināmiem mērķiem paredzētie dokumenti var tikt pieprasīti un paredzēti atsevišķi, varas iestādēm, paturot prātā to intereses, kam šie dokumenti būs jāizpilda, kā arī mērķus, kam tie tiks izmantoti, vajadzētu censties apvienot vienā divus vai vairākus šādus dokumentus ikvienā gadījumā, kad tas ir praktiski iespējams un kad ar to var panākt būtiskus atvieglojumus.

1.3. Ieteicamā prakse. Varas iestāžu drošības vai narkotiku kontroles nolūkā veiktajiem pasākumiem un procedūrām vajadzētu būt efektīviem, un tajos pēc iespējas vajadzētu pielietot attīstītu tehnoloģiju, tajā skaitā automātisko datu apstrādi (ADA). Tādiem pasākumiem vajadzētu tikt veiktiem tā, lai tie minimāli ietekmētu kuģi, uz tā klāja esošos pasažierus un to bagāžu un novērstu nevajadzīgas aizkavēšanās.

C. Elektroniskā datu apstrādes tehnoloģija.

1.4. Ieteicamā prakse. Ieviešot elektronisko datu apstrādi un apmaiņu kuģu formalitāšu atvieglošanai, Līgumslēdzējvalstīm jārosina varas iestādes un ieinteresētās privātās personas apmainīties ar datiem elektroniskā formā saskaņā ar starptautiskajiem standartiem.

1.5. Standarts. Varas iestādēm jāpieņem jebkuri kuģu noformēšanai nepieciešamie dokumenti, kas radīti elektroniskās datu apstrādes vai apmaiņas ceļā un kas atbilst starptautiskajiem standartiem, ja vien tie ir izpildīti skaidrā un saprotamā formā un satur nepieciešamo informāciju.

1.6. Standarts. Varas iestādēm, ieviešot elektronisko datu apstrādi vai apmaiņu kuģu noformēšanā, informācijas apjoms, ko tās pieprasa, jāierobežo līdz šajā Pielikumā attiecīgi minētajām ziņām.

1.7. Ieteicamā prakse. Plānojot, ieviešot vai modificējot elektronisko datu apstrādi vai to apmaiņu kuģu noformēšanā, varas iestādēm jācenšas:

a) dot visām ieinteresētajām pusēm no paša sākuma konsultāciju iespējas;

b) izvērtēt pastāvošās operācijas un atteikties no tām, kuras nav nepieciešamas;

c) noteikt tās operācijas, kurām jātiek kompjuterizētām;

d) praktisko iespēju robežās pielietot ANO rekomendācijas un attiecīgos ISO standartus;

e) adaptēt šo tehnoloģiju multimodālai lietošanai; un

f) veikt attiecīgās darbības, lai samazinātu šo tehnoloģiju piemērošanas izmaksas gan tiem, kas ar tiem strādās, gan privātiem uzņēmējiem.

1.8. Standarts. Varas iestādēm, ieviešot elektronisko datu apstrādi un apmaiņu kuģu dokumentu noformēšanā, jāatbalsta, bet ne jāpieprasa to lietošana jūras operatoru un citu iesaistīto pušu vidū.

2. nodaļa. KUĢU IENĀKŠANA, STĀVĒŠANA UN IZIEŠANA

Šajā daļā ietverti noteikumi, kas saistīti ar formalitātēm, ko no kuģa īpašnieka pieprasa varas iestādes kuģiem ienākot, stāvot un izejot, un kas nav jāsaprot kā šķērslis attiecīgajām varas iestādēm pieprasīt uzrādīt apliecības un citus kuģa dokumentus, kas attiecas uz tā reģistru, izmēriem, drošību, apkalpi un citiem jautājumiem . [Skatīt FAL 2/Circ. n.35]

A. Vispārīgie noteikumi.

2.1. Standarts. Varas iestādes kuģiem, attiecībā uz kuriem tiek piemērota šī Konvencija, tiem ienākot vai izejot, nevar pieprasīt iesniegšanai nekādus citus dokumentus, kā vien šajā nodaļā minētos.

Minētie dokumenti ir:

* Ģenerālā deklarācija,

* Kravas deklarācija,

* Kuģa krājumu deklarācija,

* Apkalpes piederumu deklarācija,

* Apkalpes saraksts,

* Pasažieru saraksts,

* Universālās Pasta konvencijas pieprasītie dokumenti attiecībā uz pastu,

* Jūras Sanitārā deklarācija.

2.1.1. Standarts. Līgumslēdzējvalstis nevar pieprasīt konsulārās formalitātes, maksas vai nodevas attiecībā uz atļauju kuģa iziešanai jūrā.

B. Dokumentu saturs un mērķi.

2.2 Standarts. Ģenerālajai deklarācijai jābūt pamata dokumentam, kas sniedz varas iestādēm vajadzīgo informāciju par kuģi gan ienākot, gan izejot.

2.2.1 Ieteicamā prakse. Kuģim ienākot un izejot, jāpieprasa viena un tā paša veida Ģenerālā deklarācija.

2.2.2 Ieteicamā prakse. Ģenerālajā deklarācijā varas iestādes nevar pieprasīt uzrādīt vairāk par šādu informāciju:

* kuģa nosaukums un apraksts,

* kuģa valstiskā piederība,

* reģistra dati,

* tonnāžas dati,

* kapteiņa vārds,

* kuģa aģenta vārds un adrese,

* kravas īss apraksts,

* apkalpes locekļu skaits,

* pasažieru skaits,

* īsas ziņas par reisu,

* ienākšanas laiks un datums vai iziešanas datums,

* ieiešanas vai iziešanas ostas,

* kuģa atrašanās vieta ostā.

2.2.3. Standarts. Varas iestādēm jāpieņem gan kapteiņa, gan aģenta, gan arī jebkuras citas kapteiņa pilnvarotas personas parakstīta un datēta, vai attiecīgajai varas iestādei pieņemamā veidā apstiprināta Ģenerālā deklarācija.

2.3 Standarts. Kravas deklarācijai jābūt pamata dokumentam, kas sniedz varas iestādēm vajadzīgo informāciju par kravu gan ienākot, gan izejot. Tomēr dati par jebkuru bīstamo kravu var tikt pieprasīti atsevišķi.

2.3.1. Ieteicamā prakse. Kravas deklarācijā varas iestādes nevar prasīt uzrādīt vairāk par šādu informāciju:

(a) ienākot:

* kuģa nosaukums un valstiskā piederība,

* kapteiņa vārds,

* osta, no kuras kuģis nāk,

* osta, kur tiek izdarīts paziņojums,

* zīmes un skaits; iepakojumu skaits un veids; preču daudzums un apraksts,

* minētajā ostā izkraujamo transporta kravu dokumentu numuri,

* osta, kurā tiks izkrauta kuģī atlikusī krava,

* iekraušanas osta attiecībā uz kravām, kuras pārvadā saskaņā ar multimodālā transporta dokumentiem vai okeāna konosamentu,

(b) izejot:

* kuģa nosaukums un valstiskā piederība,

* kapteiņa vārds,

* galamērķa osta,

* attiecībā uz iziešanas ostā iekrautajām precēm: zīmes un skaits; iepakojumu skaits un veids; preču apraksts un daudzums,

* iziešanas ostā iekrautās kravas transporta dokumentu numuri.

2.3.2. Standarts. Attiecībā uz kuģī palikušo kravu varas iestādes var pieprasīt uzrādīt vienīgi minimālās informācijas būtisko datu īsu pārskatu.

2.3.3. Standarts. Varas iestādēm jāpieņem gan kapteiņa, gan aģenta, gan arī jebkuras citas kapteiņa pilnvarotas personas parakstīta un datēta, vai attiecīgajai varas iestādei pieņemamā veidā apstiprināta Kravas dekrarācija.

2.3.4. Standarts. Kravas deklarācijas vietā varas iestādēm jāpieņem arī kuģa manifesta kopija, ja tā satur vismaz saskaņā ar 2.3.1. Ieteicamo praksi un 2.3.2. Standartu prasīto informāciju un ir parakstīta vai apstiprināta un datēta saskaņā ar 2.3.3. Standartu.

2.3.4.1.Ieteicamā prakse. Kā alternatīvu 2.3.4. Standartam varas iestādes var pieņemt saskaņā ar 2.3.3. Standartu parakstītu vai apstiprinātu transporta dokumenta norakstu vai apliecinātu kopiju, ja kravas veids un skaits to atļauj un ja jebkāda informācija saskaņā ar 2.3.1. Ieteicamo praksi un 2.3.2. Standartu, kas neparādās šajos dokumentos, tiek uzrādīta citur un ir attiecīgi apliecināta.

2.3.5. Standarts. Varas iestādēm jāpieļauj neuzrādītu, kapteiņa īpašumā esošu saiņu izslēgšana no Kravas Deklarācijas, ja vien par šiem saiņiem ziņas tiek sniegtas atsevišķi.

Piezīme: Ziņas par neuzrādītiem saiņiem jāiesniedz uz atsevišķas veidlapas, un tām jāaptver attiecīgās informācijas daļas, kas parasti parādās Kravas deklarācijā. Var tikt lietota Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (IMO) Kravas Deklarācijas veidlapa ar tajā izdarītu atzīmi, piemēram, “Neuzrādīto saiņu saraksts”.

2.4. Standarts. Kuģa krājumu deklarācijai jābūt pamata dokumentam gan ienākot, gan izejot, kas sniedz varas iestādēm nepieciešamo informāciju par kuģa krājumiem.

2.4.1. Standarts. Varas iestādēm jāpieņem gan kapteiņa, gan arī jebkuras cita kapteiņa pilnvarota kuģa virsnieka, ja šī persona ir informēta par kuģa krājumiem, parakstīta un datēta vai attiecīgajai varas iestādei pieņemamā veidā apstiprināta Kuģa krājumu deklarācija.

2.5. Standarts. Apkalpes piederumu deklarācijai jābūt pamata dokumentam gan ienākot, gan izejot, kas sniedz varas iestādēm nepieciešamo informāciju par apkalpei piederošajām lietām. Tā nav jāpieprasa izejot.

2.5.1. Standarts. Varas iestādēm jāpieņem gan kapteiņa, gan arī jebkura cita kapteiņa pilnvarota kuģa virsnieka parakstīta un datēta, vai attiecīgajai varas iestādei pieņemamā veidā apstiprināta Apkalpes piederumu deklarācija. Varas iestādes var pieprasīt katra apkalpes locekļa parakstu vai, ja viņš nav spējīgs parakstīties, viņa atzīmi deklarācijā attiecībā uz viņa piederumiem.

2.5.2. Ieteicamā Prakse. Varas iestādēm parasti jāpieprasa dati tikai par tiem kuģa apkalpes piederumiem, kas ir muitojami vai pakļauti aizliegumiem un ierobežojumiem.

2.6. Standarts. Apkalpes sarakstam jābūt pamata dokumentam gan ienākot, gan izejot, kas sniedz varas iestādēm nepieciešamo informāciju par apkalpes skaitu un sastāvu.

2.6.1. Standarts. Apkalpes sarakstā varas iestādes nevar prasīt iekļaut vairāk par šādu informāciju:

* kuģa nosaukums un valstiskā piederība,

* uzvārds,

* vārdi,

* pilsonība,

* rangs vai ieņemamais stāvoklis,

* dzimšanas vieta un datums,

* identitātes dokumenta veids un numurs,

* ienākšanas osta un datums,

* vieta, no kurienes ierodas.

2.6.2. Standarts. Varas iestādēm jāpieņem gan kapteiņa, gan arī jebkura cita kapteiņa pilnvarota kuģa virsnieka parakstīts un datēts vai attiecīgajai varas iestādei pieņemamā veidā apstiprināts Apkalpes saraksts.

2.6.3. Standarts. Parasti varas iestādēm nav jāpieprasa Apkalpes saraksta iesniegšana katrā gadījumā, kad kuģis, sekojot iepriekšējai programmai, atkārtoti ienāk vienā un tajā pašā ostā vismaz reizi 14 dienu laikā, ja kuģa apkalpē nav notikušas izmaiņas, un šajā gadījumā attiecīgajām varas iestādēm pieņemamā veidā jāiesniedz apgalvojums “ bez izmaiņām” (“ no change ”) .

2.6.4. Ieteicamā prakse. 2.6.3. Standartā minētajos apstākļos, bet ja ir izdarītas tikai nelielas izmaiņas apkalpē, varas iestādēm parasti nav jāpieprasa iesniegšanai jauns, pilnīgs apkalpes locekļu saraksts — tām jāpieņem esošais apkalpes locekļu saraksts ar tajā uzrādītām izmaiņām.

2.7. Standarts. Pasažieru sarakstam jābūt pamata dokumentam gan ienākot, gan izejot, kas sniedz varas iestādēm nepieciešamo informāciju par pasažieriem.

2.7.1. Ieteicamā prakse. Varas iestādēm nebūtu jāpieprasa Pasažieru saraksts piekrastes kabotāžas reisos vai kombinētajos kuģu/dzelzceļa pakalpojumos starp kaimiņvalstīm.

2.7.2. Ieteicamā prakse. Varas iestādēm nebūtu jāpieprasa iekāpšanas vai izkāpšanas kartes papildus Pasažieru sarakstam no tiem pasažieriem, kuru vārdi uzrādīti šajā sarakstā. Tomēr, ja varas iestādēm ir īpašas problēmas, kas rada nopietnus draudus sabiedrības veselībai, no starptautiskā ceļojumā esošas personas var tikt pieprasīts, ienākot ostā, rakstveidā norādīt savu galamērķa adresi.

2.7.3. Ieteicamā prakse. Pasažieru sarakstā varas iestādes nevar prasīt iekļaut vairāk par šādu informāciju :

* kuģa nosaukums un valstiskā piederība,

* uzvārds,

* vārdi,

* pilsonība,

* dzimšanas datums,

* dzimšanas vieta,

* uzkāpšanas osta,

* nokāpšanas osta,

* kuģa ienākšanas osta un datums.

2.7.4. Ieteicamā prakse. Kuģošanas kompāniju iekšējai lietošanai sastādītais saraksts var tikt pieņemts Pasažieru saraksta vietā, ja tas satur vismaz saskaņā ar 2.7.3. Ieteicamo praksi prasīto informāciju un ir parakstīts vai apstiprināts saskaņā ar 2.7.5. Standartu.

2.7.5. Standarts. Varas iestādēm jāpieņem gan kapteiņa, gan aģenta, gan arī jebkuras citas kapteiņa pilnvarotas personas parakstīts un datēts vai attiecīgai varas iestādei pieņemamā veidā apstiprināts Pasažieru saraksts.

2.7.6. Standarts. Varas iestādēm jānodrošina, lai kuģa īpašnieks informē tās par ikvienu uz kuģa atklāto bezbiļetnieku.

2.7.6.1.Ieteicamā prakse. Ja bezbiļetniekam nav adekvātu dokumentu, varas iestādēm, ja vien tas ir praktiski iespējams un ciktāl tas saskan ar nacionālajām tiesību normām un drošības interesēm, jāizdod pavadvēstule ar bezbiļetnieka fotogrāfiju un jebkura cita svarīga informācija. Vēstuli, kas pilnvaro bezbiļetnieku atgriezties vai nu savā mītnes zemē, vai vietā, no kurienes tas savu ceļojumu uzsācis, atkarībā no apstākļiem, ar jebkuriem transporta līdzekļiem, un kas norāda uz jebkādiem citiem varas iestāžu noteikumiem, jānodod operatoram, kas veiks bezbiļetnieka nogādāšanu. Šajā vēstulē var tikt iekļauta informācija, ko tranzīta punktos un/vai izkāpšanas vietā var pieprasīt varas iestādes.

Piezīme: Šis ieteikums nav iecerēts, lai atturētu varas iestādes no turpmākas bezbiļetnieka pārbaudes, iespējamas sodīšanas un/vai deportācijas. Nekas šajā ieteikumā nevar tikt traktēts pretēji Apvienoto Nāciju Organizācijas 1951. gada 28. jūlija Konvencijas par bēgļu statusu un Apvienoto Nāciju Organizācijas 1967. gada 31. janvāra Protokola par bēgļu statusu noteikumiem, kas attiecas uz bēgļa atgriešanos vai izraidīšanas aizliegumu.

2.8. Standarts. Kuģim ienākot vai izejot, varas iestādes nevar pieprasīt nekādas citas rakstiskas deklarācijas attiecībā uz pastu, kā vien tās, kas noteiktas Pasaules Pasta konvencijā.

2.9. Standarts. Jūras Sanitārajai deklarācijai jābūt pamata dokumentam, ko pieprasa ostas veselības varas iestādes attiecībā uz personu veselības stāvokli uz kuģa brauciena laikā un tam ienākot ostā.

C. Ienākšanas dokumenti

2.10.Standarts. Attiecībā uz kuģa ienākšanu ostā, varas iestādes nevar pieprasīt vairāk kā:

* Ģenerālo deklarāciju — 5 kopijas,

* Kravas deklarāciju — 4 kopijas,

* Kuģa krājumu deklarāciju — 4 kopijas,

* Apkalpes piederumu deklarāciju — 2 kopijas,

* Apkalpes sarakstu — 4 kopijas,

* Pasažieru sarakstu — 4 kopijas,

* Jūras Sanitāro deklarāciju — 1 kopija.

D. Iziešanas dokumenti

2.11. Standarts. Kuģim atstājot ostu, varas iestādes nevar pieprasīt vairāk kā :

* Ģenerālo deklarāciju — 5 kopijas,

* Kravas deklarāciju — 4 kopijas,

* Kuģa krājumu deklarāciju — 3 kopijas,

* Apkalpes sarakstu — 2 kopijas,

* Pasažieru sarakstu — 2 kopijas.

2.11.1. Standarts. Attiecībā uz kravu, kas ir deklarēta, kuģim ienākot ostā, un kas ir palikusi uz kuģa, kuģim izejot no ostas, varas iestādes nevar pieprasīt jaunu Kravas deklarāciju.

2.11.2. Ieteicamā prakse. Ne attiecībā uz kuģa krājumiem, kas ir tikuši deklarēti, ienākot ostā, ne arī attiecībā uz krājumiem, kas ir iegādāti šajā ostā, par ko liecina kāds cits šajā ostā iesniegts muitas dokuments, nevajadzētu tikt pieprasītai atsevišķai Kuģa krājumu deklarācijai.

2.11.3. Standarts. Ja, kuģim izejot no ostas, varas iestādes pieprasa informāciju par kuģa apkalpi, jāpieņem jau ienākot iesniegtā Apkalpes saraksta kopija, ja tā ir vēlreiz parakstīta un apstiprināta, norādot izmaiņas apkalpes sastāvā vai skaitā, vai norādot, ka izmaiņas nav notikušas.

2.12. [Šīs sērijas numerācija ir rezervēta lietošanai nākotnē]

E. Secīga ieiešana divās vai vairākās vienas un tās pašas valsts ostās.

2.13. Ieteicamā prakse. Ņemot vērā procedūras, kas veiktas, kuģim ienākot pirmajā ostā kādas valsts teritorijā, ieejot turpmākajās šīs valsts ostās, bez citu valstu ostu apmeklēšanas, varas iestādēm veicamo procedūru skaitu vajadzētu samazināt līdz minimumam.

F. Dokumentu aizpildīšana

2.14. Ieteicamā prakse. Šajā Pielikumā, izņemot 3.7. Standartā, minētie dokumenti varas iestādēm jāpieņem neatkarīgi no valodas, kādā tajos ir iesniegta prasītā informācija, bet tām ir tiesības pieprasīt rakstisku vai mutisku tulkojumu vienā no viņu valsts vai Organizācijas, ja tas ir nepieciešams, oficiālajām valodām.

2.15. Standarts. Varas iestādēm jāpieņem informācija, kas sniegta jebkādā pieņemamā un saprotamā veidā, tajā skaitā dokumenti, kas aizpildīti rokrakstā ar tinti vai neizdzēšamu zīmuli, vai, izmantojot elektronisko datu apstrādi.

2.15.1. Standarts. Ja ir nepieciešams paraksts, tas varas iestādēm jāpieņem rokrakstā, faksimilā, perforēts, zīmogots, simbolos vai izpildīts citiem mehāniskiem vai elektroniskiem līdzekļiem, ja tas nav pretrunā nacionālajām tiesību normām. Informācijas apstiprināšanai, kas iesniegta bezpapīra formā, jānotiek attiecīgajai varas iestādei pieņemamā veidā.

2.16. Standarts. Plānotās ienākšanas, iziešanas vai tranzīta ostas valsts varas iestādes nevar pieprasīt ar kuģi, tā kravu, krājumiem, pasažieriem vai apkalpi saistīto, šajā nodaļā minēto dokumentu legalizēšanu, apstiprināšanu, apliecināšanu vai cita veida saskaņošanu ar kādu no viņu pārstāvjiem ārvalstīs. To nevar iztulkot kā jebkādu ierobežojumu attiecībā uz prasībām par pases vai cita pasažiera vai apkalpes locekļa identitātes dokumenta iesniegšanu vīzas saņemšanai vai citiem līdzīgiem mērķiem.

G. Kļūdas dokumentos un sodi par to

2.17. Standarts. Varas iestādēm, neaizkavējot kuģi, jāatļauj kļūdu labojumi šajā Pielikumā minētajos dokumentos, ja tās uzskatāmas par nejaušām, nav nopietna rakstura, nav pieļautas atkārtotas neuzmanības dēļ vai ar mērķi pārkāpt likumus vai noteikumus ar noteikumu, ka šīs kļūdas tiek atklātas pirms dokumenta pārbaudes pilnībā un labojumi var tikt izdarīti nekavējoši.

2.18. Standarts. Par kļūdām, kas tiek atrastas šajā Pielikumā minētajos dokumentos, ko parakstījis vai citādi apstiprinājis kuģa īpašnieks vai kapteinis vai persona viņa vārdā, nevar uzlikt sodu pirms ir radusies iespēja paskaidrot varas iestādēm, ka kļūdas ir nejaušas, nav nopietna rakstura, tās nav pieļautas atkārtotas neuzmanības dēļ vai ar mērķi pārkāpt likumus vai noteikumus.

H. Īpaši atvieglojumi attiecībā uz kuģiem, kas ienāk ostā ar mērķi nogādāt krastā slimus vai ievainotus apkalpes locekļus, pasažierus vai citas personas neatliekamas medicīniskās palīdzības saņemšanai

2.19. Standarts. Varas iestādēm jāmeklē sadarbības iespējas ar kuģu īpašniekiem, lai nodrošinātu to, ka gadījumos, kad kuģis paredz ienākt ostā vienīgi ar mērķi nogādāt krastā slimus vai ievainotus apkalpes locekļus, pasažierus vai citas personas neatliekamas medicīniskās palīdzības saņemšanai, un kapteinis varas iestādēm sniedz tik daudz ziņu, cik iespējams par šo nodomu, ar maksimāli iespējamo informācijas daudzumu par slimību un ievainojumu, kā arī par personu identitāti un statusu.

2.20. Standarts. Varas iestādēm, ja iespējams, pa radio, bet jebkurā gadījumā — pa ātrāk funkcionējošajiem sakaru kanāliem, pirms kuģa ienākšanas jāinformē kapteinis par nepieciešamo dokumentāciju un procedūrām, lai varētu pēc iespējas ātrāk nogādāt krastā slimās vai ievainotās personas un noformēt kuģa dokumentus bez kavēšanās.

2.21. Standarts. Attiecībā uz kuģiem, kas ienāk ostā ar šādu mērķi un gatavojas to atkal nekavējoši atstāt, varas iestādēm jādod priekšroka pietauvoties piestātnēs, ja slimo personu stāvoklis vai jūras stāvoklis nedod iespēju drošai piestājai ceļu vai ostu tuvumā.

2.22. Standarts. Attiecībā uz kuģiem, kuri apmeklē ostu ar šādu mērķi un gatavojas to atkal nekavējoši atstāt, varas iestādes parasti nevar pieprasīt 2.1. Standartā minētos dokumentus, izņemot Jūras Sanitāro deklarāciju un, ja tas ir neizbēgami, Ģenerālo deklarāciju.

2.23. Standarts. Ja varas iestādes pieprasa Ģenerālo Deklarāciju, šim dokumentam nav jāsatur vairāk informācijas par 2.2.2. Ieteicamajā praksē minēto un, kad vien iespējams, pat mazāk.

2.24. Standarts. Ja varas iestādes veic ar kuģa ienākšanu saistītās pārbaudes pirms slimo vai ievainoto nogādāšanas krastā, šie kontroles pasākumi jāpakārto neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanas un sabiedrības veselības aizsardzības pasākumiem.

2.25. Standarts. Ja ir nepieciešamas garantijas vai saistību uzņemšanās sakarā ar ārstniecības izmaksām vai minēto personu repatriāciju vai aizbraukšanu, neatliekamā medicīniskā palīdzība nedrīkst tikt atlikta vai aizkavēta līdz tiek saņemtas šīs garantijas vai saistību uzņemšanās.

2.26. Standarts. Jebkuri kontroles pasākumi, ko varas iestādes var veikt attiecībā uz slimajām vai ievainotajām personām, jāpakārto neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanas vai sabiedrības veselības aizsardzības pasākumiem.

3. nodaļa. PERSONU IEBRAUKŠANA UN IZBRAUKŠANA

Šajā nodaļā apkopoti noteikumi attiecībā uz formalitātēm, ko varas iestādes pieprasa no pasažieriem un apkalpes locekļiem, kuģiem ienākot vai izejot.

A . Iebraukšanas un izbraukšanas prasības un procedūra

3.1. Standarts. Derīgai pasei jābūt pamata dokumentam, kas satur varas iestādēm nepieciešamo informāciju par katru pasažieri, kuģim ienākot un izejot.

3.1.1. Ieteicamā prakse. Līgumslēdzējvalstīm iespēju robežās vajadzētu piekrist oficiālu identitātes dokumentu pieņemšanai pases vietā atbilstoši divpusējiem vai daudzpusējiem līgumiem.

3.2. Standarts. Varas iestādēm jāpanāk vienošanās, saskaņā ar kuru imigrācijas iestādēm kuģa pasažieru pases vai to vietā pieņemamie oficiālie identitātes dokumenti jāpārbauda tikai vienreiz iebraucot un vienreiz izbraucot. Papildus šīs pases vai oficiālie identitātes dokumenti var tikt pieprasīti uzrādīt, lai saņemtu nepieciešamo apliecinājumu vai identifikāciju muitas un citām formalitātēm, kuģim ienākot un izejot.

3.3. Standarts. Pēc pasu vai to vietā pieņemamo oficiālo identitātes dokumentu individuālas uzrādīšanas, varas iestādēm šie dokumenti pēc pārbaudes nekavējoties jāatdod atpakaļ, tos nedrīkst aizturēt papildus kontrolei, ja vien nepastāv kāds šķērslis pasažiera ielaišanai šajā teritorijā.

3.3.1. Standarts. Katrai Līgumslēdzējvalstij jānodrošina, lai varas iestādes konfiscētu viltus, viltotus vai nelikumīgus nevēlamo personu ceļojoma dokumentus. Šādi dokumenti jāizņem no apgrozības un, ja tas ir lietderīgi, jāatgriež attiecīgajām iestādēm.

Konfiscētā dokumenta vietā atsavinātāja valsts izdod pavadvēstuli [Iespējamais pavadvēstules variants dots 4. pielikumā], kurai, ja tas ir iespējams, pievieno konfiscēto ceļojuma dokumentu fotokopijas un jebkuru citu svarīgu informāciju. Pavadvēstule un tās pielikumi jānodod operatoram, kurš būs atbildīgs par nevēlamās personas aizceļošanu. Tā sniegs informāciju varas iestādēm tranzīta un/vai ceļojuma uzsākšanas punktos.

Piezīme: Augšminētais Standarts nevar samazināt Līgumslēdzējvalstu varas iestāžu tiesības noteikt, vai viltus dokumentu uzrādīšana pati par sevi rada pamatu iebraukšanas atteikumam un nekavējošai izsūtīšanai no minētās valsts vai ne. Nekas šajā Standartā nevar tikt traktēts pretēji Apvienoto Nāciju Organizācijas 1951. gada 28. jūlija Konvencijas par bēgļu statusu un Apvienoto Nāciju Organizācijas 1967. gada 31. janvāra Protokola par bēgļu statusu noteikumiem, kas attiecas uz bēgļa atgriešanos vai izraidīšanas aizliegumu.

3.4. Ieteicamā prakse. Pasažieriem iebraucot vai aizbraucot, varas iestādes nevar prasīt no tiem vai no kuģu īpašniekiem to vārdā jebkādu rakstisku informāciju, kas atkārtotu vai papildinātu to pasēs vai oficiālajos identitātes dokumentos jau minēto informāciju, izņemot to, kas nepieciešama, lai aizpildītu šajā Pielikumā minētos dokumentus.

3.5. Ieteicamā prakse. Ja varas iestādes, pasažieriem iebraucot vai izbraucot, pieprasa papildus rakstisku informāciju, kas nav nepieciešama, lai aizpildītu šajā Pielikumā minētos dokumentus, tad turpmākai pasažieru identifikācijai nepieciešamās informācijas apjomam nevajadzētu pārsniegt 3.6. Ieteicamās prakses (iekāpšanas/nokāpšanas karte) noteiktās prasības. Varas iestādēm jāpieņem pasažiera aizpildīta iekāpšanas/nokāpšanas karte un nav jāpieprasa, lai to aizpildītu vai pārbaudītu kuģa īpašnieks. Ir jāpieņem salasāmā rokrakstā aizpildīta karte, izņemot, ja veidlapā tiek prasīti drukātie burti. No katra pasažiera var pieprasīt tikai vienu iekāpšanas/nokāpšanas kartes kopiju, kas savukārt var sastāvēt no vienas vai vairākām paralēli sagatavotām kopijām.

3.6. Ieteicamā prakse. Iekāpšanas/nokāpšanas kartē varas iestādēm nevajadzētu pieprasīt uzrādīt vairāk par šādu informāciju:

* uzvārds,

* vārdi,

* pilsonība,

* pases vai cita oficiālā identitātes dokumenta numurs,

* dzimšanas datums,

* dzimšanas vieta,

* nodarbošanās,

* iekāpšanas/nokāpšanas osta,

* dzimums,

* galamērķa adrese,

* paraksts.

3.7. Strandarts. Gadījumos, ja ir nepieciešami pierādījumi par aizsardzību pret dzelteno drudzi (slimību) no uz kuģa esošajām personām varas iestādēm jāpieņem Starptautiskajos Veselības noteikumos noteiktās Starptautiskās Vakcinācijas vai atkārtotas Vakcinācijas apliecības veidlapas.

3.8. Ieteicamā prakse. Uz kuģa esošo vai no tā nokāpjošo personu medicīniskajai pārbaudei parasti vajadzētu tikt ierobežotai līdz personām, kuras ierodas no karantīnai pakļautu slimību inficētas vietas attiecīgo slimību inkubācijas periodā (saskaņā ar Starptautiskajiem veselības noteikumiem). Tomēr saskaņā ar Starptautiskajiem veselības noteikumiem var tikt noteikta papildus medicīniskā pārbaude.

3.9. Ieteicamā prakse. Iebraucošo pasažieru pavadošās bagāžas muitas pārbaude varas iestādēm parasti jāveic izlases vai piemēru veidā. Iespēju robežās jāiztiek bez rakstiskām deklarācijām attiecībā uz pasažieri pavadošo bagāžu.

3.9.1. Ieteicamā prakse. Kad vien tas ir iespējams, varas iestādēm jāizvairās no aizbraucošo pasažieru bagāžas pārbaudes, pienācīgi ņemot vērā iespējamo vajadzību piemērot attiecīgus drošības līdzekļus.

3.9.2. Ieteicamā prakse. Ja no aizbraucošos pasažierus pavadošās bagāžas pārbaudes nav iespējams atteikties pilnībā, šādai pārbaudei parasti jātiek veiktai izlases veidā.

3.10. Standarts. Derīgam jūrnieka identitātes dokumentam vai pasei jābūt pamata dokumentam, kas sniedz varas iestādēm nepieciešamo informāciju par apkalpes locekli, kuģim ienākot vai izejot.

3.10.1. Ieteicamā prakse. Jūrnieka identitātes dokumentā varas iestādes nevar pieprasīt vairāk par šādu informāciju:

* uzvārds,

* vārdi,

* dzimšanas vieta un laiks,

* pilsonība,

* fiziskais raksturojums,

* fotogrāfija (apliecināta),

* paraksts,

* derīguma termiņš (ja tāds ir),

* izdevēja varas iestāde.

3.10.2. Standarts. Ja jūrniekam ir nepieciešams ar jebkādiem transporta līdzekļiem iebraukt valstī vai atstāt to kā pasažierim ar mērķi:

a) pievienoties kuģim vai tikt pārceltam uz citu kuģi,

b) šķērsot valsti tranzītā, lai pievienotos savam kuģim citā valstī, repatriētos vai ar citu attiecīgo varas iestāžu apstiprinātu mērķi, varas iestādēm šā jūrnieka pases vietā jāpieņem derīgs jūrnieka identitātes dokuments, ja šis dokuments garantē tā uzrādītāja atgriešanos izdevējā valstī.

3.10.3. Ieteicamā prakse. Parasti varas iestādēm nav jāpieprasa no apkalpes locekļiem individuālo identitātes dokumentu vai citas jūrnieka identitātes dokumentu papildinošas informācijas uzrādīšana, kas nav minēta Apkalpes sarakstā.

B. Pasākumi, lai atvieglotu kravas, pasažieru, apkalpes un bagāžas dokumentu nokārtošanu

3.11. Ieteicamā prakse. Varas iestādēm sadarbībā ar kuģu īpašniekiem un ostu pārvaldēm jāveic attiecīgi pasākumi ar mērķi nodrošināt apmierinošu ostas satiksmes plūsmu tā, lai pasažieru, apkalpes un bagāžas dokumenti tiktu ātri noformēti, nodrošinot to ar attiecīgu personālu, un jārūpējas par atbilstošām iekārtām, īpašu uzmanību pievēršot bagāžas iekraušanai, izkraušanai un pārvietošanās nodrošinājumam (ieskaitot mehānisko sistēmu pielietojumu), kā arī vietām, kurās visbiežāk novērojama pasažieru aizkavēšanās. Ja nepieciešams, jārūpējas par segtu nojumi starp kuģi un vietu, kur tiek veikta pasažieru un apkalpes pārbaude. Šim aprīkojumam un iekārtām jābūt pietiekami ērtām un ar iespējām tās paplašināt, lai atbilstu paaugstinātu drošības pasākumu prasībām palielinātu draudu gadījumos.

3.11. 1. Ieteicamā prakse. Varas iestādēm:

(a) sadarbībā ar kuģu īpašniekiem un ostu pārvaldēm jāievieš piemērotas iekārtas:

(i) pasažieru un bagāžas individuālai un nepārtrauktai apstrādei;

(ii) kas ļauj pasažieriem viegli atpazīt un saņemt savu pārbaudīto bagāžu, tiklīdz tā ir nogādāta vietā, kur tā jāpieprasa;

(iii) vecu un nespējīgu pasažieru ērtību un pakalpojumu nodrošināšanai.

(b) jānodrošina, lai ostu pārvaldes veiktu citus nepieciešamos pasākumus:

(i) lai nodrošinātu pasažieru un viņu bagāžas vieglu un ātru nokļūšanu līdz vietējam transportam;

(ii) lai gadījumā, ja apkalpēm jāapmeklē kādi dienesti valdības uzdevumā, šie dienesti būtu viegli pieejami un izvietoti pēc iespējas savstarpēji tuvāk.

3.11.2. Ieteicamā prakse. Par ātras dokumentu noformēšanas prakses līdzekli varas iestādēm jāuzskata divkanālu sistēmas [Atsauce ir izdarīta uz rekomendējamo praksi nr. 11 un Kioto Konvencijas F3 papildinājuma II pielikumu] ieviešana pasažieru, viņu bagāžas un individuālo ceļu satiksmes līdzekļu dokumentu noformēšanā.

3.12. Standarts. Varas iestādēm jāpieprasa, lai kuģu īpašnieki nodrošinātu, ka kuģa apkalpe veic visus attiecīgos pasākumus, kas palīdzētu paātrināt pasažieru un apkalpes locekļu iebraukšanas procedūru veikšanu. Šie pasākumi var ietvert:

(a) iepriekšējas ziņas nosūtīšanu attiecīgajām varas iestādēm, paziņojot paredzamo ienākšanas laiku, kā arī informāciju par iespējamām izmaiņām laikā, un kuģa ceļojuma datus, ja tas var ietekmēt pārbaudes prasības;

(b) kuģa dokumentu sagatavošanu ātram pārskatam;

(c) trapa un citu piezemēšanās līdzekļu sagatavošanu, kamēr kuģis vēl ir ceļā uz piestātni vai noenkurošanos;

(d) uz kuģa esošo personu un viņu dokumentu sagatavošanu ātrai un kārtīgai uzrādīšanai pārbaudei, pievēršot uzmanību apkalpes locekļu atbrīvošanai no būtisku pienākumu veikšanas mašīntelpā un citur.

3.13. Ieteicamā prakse. Ierakstot vārdus pasažieru un apkalpes dokumentos, kā pirmais būtu jāmin uzvārds vai uzvārdi. Ja tiek lietoti gan tēva, gan mātes uzvārdi, tēva uzvārds jāmin pirmais. Ja attiecībā uz precētām sievietēm tiek lietoti gan vīra, gan sievas uzvārdi, tad vīra uzvārdu vajadzētu minēt pirmo.

3.14. Standarts. Varas iestādēm, bez pamatotas aizkavēšanās jāpieņem uz kuģa esošās personas pārbaudei, lai pārliecinātos, vai tās ir ielaižamas valstī.

3.15. Standarts. Varas iestādes nevar kuģa īpašniekam uzlikt nekādus sodus, ja pasažiera kontroles dokuments tiek atzīts par neatbilstošu vai ja šī iemesla dēļ pasažieriem tiek liegta iespēja iebraukt valstī.

3.15.1. Standarts. Varas iestādēm jālūdz kuģu īpašnieki veikt visus pamatotos pienākumus, lai pārbaudītu, vai pasažieriem ir Līgumslēdzējvalsts pieprasītie kontroles dokumenti.

3.15.2. Ieteicamā prakse. Lai atvieglotu un paātrinātu starptautisko jūras satiksmi, varas iestādēm vajadzētu ieviest vai gadījumos, ja tas nav viņu kompetencē, tikai ieteikt viņu valsts amatpersonām lietošanai jūras terminālos vai uz kuģa klāja standartizētas starptautiskās zīmes un simbolus, ko izstrādājusi vai apstiprinājusi Organizācija sadarbībā ar attiecīgajām starptautiskajām organizācijām un kas pēc iespējas ir kopēja visiem transporta veidiem.

C. Īpaši atvieglojumi jūras transportā attiecībā uz padzīvojušiem un nespējīgiem pasažieriem

3.16. Ieteicamā prakse. Būtu jāveic pasākumi, lai visa nepieciešamā informācija par transportu un drošību būtu brīvi pieejama pasažieriem ar redzes un dzirdes traucējumiem.

3.17. Ieteicamā prakse. Padzīvojušajiem un nespējīgajiem pasažieriem, kurus atved uz kuģa vai tos sagaida termināla ēkā, ir rezervējamas vietas, kas ir izvietotas, cik tuvu vien iespējams, pie centrālajām ieejām. Tām vajadzētu būt skaidri iezīmētām ar attiecīgām zīmēm. Pieejai vajadzētu būt brīvai no šķēršļiem.

3.18. Ieteicamā prakse. Ja ir ierebežota pieeja sabiedriskajiem pakalpojumiem, pēc iespējas jācenšas nodrošināt pieejamus un saprātīgi izcenotus sabiedriskā transporta pakalpojumus, piemērojot šīm vajadzībām esošos un plānotos pakalpojumus vai piedāvājot pasažieriem ar ierobežotām kustības spējām īpašus pakalpojumus.

3.19. Ieteicamā prakse. Terminālus un kuģus vajadzētu nodrošināt ar ierīcēm padzīvojušu un nespējīgu pasažieru drošai iekāpšanai un nokāpšanai no kuģa.

D. Atvieglojumi izpriecu braucienos iesaistītiem kuģiem un pasažieriem

3.20. Standarts. Varas iestādēm pa radio jāsniedz izpriecu kuģim atļauja izmantot ostu, ja, vadoties no informācijas, kas saņemta no kuģa pirms tā ienākšanas, paredzētās ienākšanas ostas veselības aizsardzības iestādes uzskata, ka šī ierašanās neradīs karantīnai pakļauto slimību ievešanu vai izplatību.

3.21. Standarts. Ģenerālā deklarācija, Pasažieru saraksts un Apkalpes piederumu saraksts no izpriecu kuģa jāpieprasa, vienīgi kuģim ienākot pirmajā ostā šajā valstī un izejot no pēdējās šajā valstī apmeklētās ostas, ja ceļojuma plānā nav izdarītas izmaiņas.

3.22. Standarts. Kuģa Krājumu deklarācija un Apkalpes piederumu deklarācija no izpriecu kuģa jāpieprasa vienīgi pirmajā ienākšanas ostā šajā valstī.

3.23. Standarts. Pasēm vai citiem oficiālajiem identitātes dokumentiem visu laiku jābūt pasažieru rīcībā.

3.24. Ieteicamā prakse. Ja izpriecu kuģis uzturas ostā mazāk par 72 stundām, tā pasažieriem nebūtu vajadzīgas vīzas, izņemot īpašos, varas iestāžu noteiktos apstākļos.

Piezīme: Šīs ieteicamās prakses mērķis ir ļaut katrai Līgumslēdzējvalstij izdot pasažieriem vai pieņemt no tiem, ierodoties, kādu veidlapu, kurā norādīts, ka tiem ir tiesības uzturēties tās teritorijā.

3.25. Standarts. Izpriecu kuģa pasažierus nedrīkst nepamatoti aizkavēt sakarā ar varas iestāžu veiktajiem kontroles pasākumiem.

3.26. Standarts. Parasti, izņemot drošības un pasažieru identitātes noteikšanas un uzturēšanās atļauju pārbaudes nolūkos, izpriecu kuģu pasažierus nedrīkst pakļaut personīgai pārbaudei no to varas iestāžu puses, kas atbildīgas par imigrācijas kontroli.

3.27. Standarts. Ja izpriecu kuģis vienu pēc otras apmeklē vairākas vienas valsts ostas, varas iestādēm pasažieru kontrole parasti jāveic vienīgi pirmajā ienākšanas un pēdējā iziešanas ostā.

3.28. Ieteicamā prakse. Lai atvieglotu ātrāku izkāpšanu krastā, izpriecu kuģu pasažieru iepriekšējā kontrole būtu jāveic jau uz klāja, pirms kuģa ienākšanas izkāpšanas ostā.

3.29. Ieteicamā prakse. Tiem izpriecu kuģu pasažieriem, kuri nokāpj no kuģa vienā, bet uzkāpj uz tā paša kuģa citā vienas valsts ostā, vajadzētu baudīt tādus pašus atvieglojumus kā tiem pasažieriem, kuri nokāpj no kuģa un uzkāpj uz tā vienā un tajā pašā ostā.

3.30. Ieteicamā prakse. Jūras Sanitārajai deklarācijai vajadzētu būt vienīgajam izpriecu kuģu pasažieriem nepieciešamajam veselības pārbaudes dokumentam.

3.31. Standarts. Kuģu beznodokļu veikaliem jābūt pieejamiem izpriecu kuģu pasažieriem arī laikā, kamēr šis kuģa stāv ostā.

3.32. Standarts. No izpriecu kuģu pasažieriem nedrīkst pieprasīt rakstiskas Muitas deklarācijas uzrādīšanu.

3.33. Ieteicamā prakse. Izpriecu kuģu pasažieriem nevajadzētu tikt pakļautiem nekādām valūtas kontrolēm.

3.34. Standarts. No izpriecu kuģu pasažieriem nevar tikt pieprasītas iekāpšanas/nokāpšanas kartes.

3.35. Ieteicamā prakse. Izņemot gadījumus, kad Pasažieru saraksts ir vienīgais dokuments, uz kura pamata tiek veikta pasažieru kontrole, varas iestādēm nevajadzētu pieprasīt šādu ziņu uzrādīšanu Pasažieru sarakstā:

* pilsonība (6.aile),

* dzimšanas vieta un datums (7.aile),

* uzkāpšanas osta (8.aile),

* nokāpšanas osta (9.aile).

E. Īpaši atvieglojumi tranzīta pasažieriem

3.36. Standarts. Tranzītpasažieris, kurš paliek uz tā kuģa klāja, ar kuru viņš ieradies un ar kuru tas arī aizbrauc, parasti nedrīkst tikt pakļauts varas iestāžu standarta kontrolei, izņemot drošības nolūkā.

3.37. Ieteicamā prakse. Tranzītpasažierim vajadzētu ļaut paturēt pie sevis pasi vai citu identitātes dokumentu.

3.38. Ieteicamā prakse. No tranzītpasažiera nevajadzētu prasīt iekāpšanas/nokāpšanas kartes aizpildīšanu.

3.39. Ieteicamā prakse. Tranzītpasažierim, kurš turpinās ceļu no tās pašas ostas ar to pašu kuģi, parasti vajadzētu tikt izsniegtai pagaidu uzturēšanās atļaujai izkāpšanai krastā kuģa stāvēšanas laikā, ja viņš to vēlas.

3.40. Ieteicamā prakse. No tranzītpasažiera, kurš turpinās ceļu no tās pašas ostas ar to pašu kuģi, parasti nevajadzētu pieprasīt vīzas uzrādīšanu, ja vien attiecīgās valsts varas iestādes nav noteikušas īpašus apstākļus.

3.41. Ieteicamā prakse. No tranzītpasažiera, kurš turpinās ceļu no tās pašas ostas ar to pašu kuģi, parasti nevajadzētu pieprasīt rakstiskas Muitas deklarācijas uzrādīšanu.

3.42. Ieteicamā prakse. Tiem tranzītpasažieriem, kuri nokāpj no kuģa vienā, bet uzkāpj uz tā paša kuģa citā vienas valsts ostā, vajadzētu baudīt tādus pašus atvieglojumus kā tiem pasažieriem, kuri nokāpj no un uzkāpj uz kuģa vienā un tajā pašā ostā.

F. Atvieglojumi zinātniski pētnieciskajos darbos iesaistītajiem kuģiem

3.43. Ieteicamā prakse. Uz zinātniski pētnieciskajos darbos iesaistītā kuģa brauciena laikā atrodas šī brauciena zinātniski pētniecisko darbu veikšanai nepieciešamais personāls. Ja tā ir, tad šim personālam jāgarantē vismaz tādi paši atvieglojumi kā šā kuģa apkalpes locekļiem.

G. Atvieglojumi, nokāpjot krastā, ārvalstniekiem, kas ir starptautisko reisu kuģu apkalpas locekļi

3.44. Standarts. Varas iestādēm jāpieļauj ārvalstu apkalpes loceļu izkāpšana krastā uz laiku, kamēr kuģis atrodas ostā, ja ir izpildītas kuģa ienākšanai nepieciešamās formalitātes un varas iestādēm nav iemeslu atteikt atļauju izkāpšanai krastā ar sabiedrības veselību, drošību vai kārtību saistītu iemeslu dēļ.

3.45. Standarts. No apkalpes locekļiem nevar tikt pieprasīta vīza izkāpšanai krastā.

3.46. Ieteicamā prakse. Nokāpjot krastā un atgriežoties uz kuģa, apkalpes locekļiem parasti nevajadzētu tikt pakļautiem personīgai kontrolei.

3.47. Standarts. No apkalpes locekļiem izkāpšanai krastā nevar tikt pieprasīta īpaša atļauja.

3.48. Ieteicamā prakse. Ja, izkāpjot krastā, apkalpes locekļiem jāņem līdzi identitātes dokumenti, tiem vajadzētu atbilst 3.10. Standartā minētajām prasībām.

4. nodaļa. KRAVAS UN CITU PRIEKŠMETU IEVEŠANA, ATSTĀŠANA UN IZVEŠANA

Šajā nodaļā iekļauti noteikumi, kas skar formalitātes, ko varas iestādes pieprasa no kuģa īpašnieka, viņa aģenta vai kapteiņa.

A. Vispārīgie noteikumi

4.1. Ieteicamā prakse. Varas iestādēm, sadarbojoties ar kuģu īpašniekiem un ostu pārvaldēm, jāveic attiecīgi pasākumi, lai kuģu ostā pavadīto laiku samazinātu līdz minimumam un nodrošinātu apmierinošu satiksmes plūsmu ostā, kā arī regulāri jāpārskata visas ar kuģu ienākšanu un iziešanu, tajā skaitā ar personu uzkāpšanu un nokāpšanu, kravas iekraušanu un izkraušanu, apkalpošanu un tamlīdzīgi, arī ar tiem saistītajiem drošības pasākumiem saistītās procedūras. Viņiem jāveic pasākumi, lai kravas kuģi un to krava tiek ievesta un pārbaudīta, ciktāl tas iespējams, kuģa apstrādes rajonā.

4.2. Ieteicamā prakse. Varas iestādēm sadarbojoties ar kuģu īpašniekiem un ostu pārvaldēm, jāveic attiecīgi pasākumi, lai transporta plūsma ostā būtu organizēta tā, lai nodrošinātu kravas noformēšanas un pārkraušanas operāciju vienkāršību un nepārtrauktību. Šiem pasākumiem vajadzētu aptvert visas fāzes, sākot ar laiku, kad kuģis ierodas piestātnē, laiku, kas nepieciešams izkraušanai un dokumentu noformēšanai varas iestādēs, un, ja nepieciešams — arī kravas uzglabāšanas un pārsūtīšanas laiku. Starp kravas noliktavām un varas iestāžu dokumentu noformēšanas vietu, kam būtu jābūt izvietotai netālu no piestātņu teritorijas, vajadzētu būt tiešai un ērtai pieejai un, ja iespējams, arī mehāniskajam transportam.

4.3. Ieteicamā prakse. Varas iestādēm vajadzētu atbalstīt piestātņu un noliktavu īpašniekus un/vai izmantotājus īpašu uzglabāšanas apstākļu nodrošināšanā tiem kravu veidiem, kam piemīt augsts zādzību risks, kā arī to teritoriju aizsardzībā pret nepilnvarotu personu piekļūšanu, kurās šīs kravas tiks ilgstoši vai kādu laiku uzglabātas pirms nosūtīšanas vai vietējās piegādes.

4.4. Ieteicamā prakse. Varas iestādēm būtu jānodrošina vienkāršotas procedūras dokumentu noformēšanai attiecībā uz privātiem dāvanu saiņiem un preču paraugiem, kas nepārsniedz noteiktu vērtību, (tai vajadzētu būt noteiktai tik augstai, cik iespējams).

B.[Teksts vēl nav izstrādāts] Eksporta kravu dokumentu noformēšana

C. Importa kravu dokumentu noformēšana

4.5. Standarts. Varas iestādēm, ievērojot visus nacionālos aizliegumus vai ierobežojumus un ostas drošības nodrošināšanas vai narkotiku kontroles pasākumus, ir jānodrošina dzīvu dzīvnieku, viegli bojājošos preču un citu steidzama rakstura kravu prioritāte dokumentu noformēšanā.

4.6. Ieteicamā prakse. Līgumslēdzējvalstīm būtu jāatvieglo pagaidu uzturēšanās noformēšana atiecībā uz specializēto kravu pārkraušanas iekārtām, kas ierodas ar kuģiem un tiek izmantotas krastā ienākšanas ostās kravas iekraušanai, izkraušanai un pārkraušanai.

4.7. Ieteicamā prakse. Varas iestādēm, lai atvieglotu muitas dokumentu noformēšanu, vajadzētu attīstīt iekārtas, kas nepieciešamas iepriekšējas informācijas saņemšanai pirms kravas ienākšanas.

D. Konteineri un paliktņi.

4.8. Standarts. Varas iestādēm saskaņā ar to attiecīgajām tiesību normām jāpieļauj konteineru un paliktņu pagaidu imports bez muitas nodevu un citu nodokļu un nodevu nomaksas un jāatvieglo to lietošana jūras satiksmē.

4.9. Ieteicamā prakse. 4.8. Standartā minētajās tiesību normās varas iestādes varētu noteikt vienkāršotas deklarācijas pieņemšanu, kas nodrošinātu uz laiku importēto konteineru un paliktņu eksportu no attiecīgās valsts noteiktā termiņā.

4.10. Standarts. Varas iestādēm jāļauj valstī saskaņā ar 4.8. Standarta noteikumiem ienākušajiem konteineriem un paliktņiem atstāt ostas robežas importētās kravas dokumentu noformēšanai un/vai eksporta kravas iekraušanai saskaņā ar vienkāršotām kontroles operācijām un minimālu dokumentu apjomu.

4.11. Standarts. Līgumslēdzējvalstīm jāpieļauj konteineru rezerves daļu pagaidu imports bez muitas nodevu un citu nodokļu un nodevu nomaksas gadījumā, ja tās nepieciešamas to konteineru remontam, kuri minēti 4.8. Standartā.

E. Paredzētajā ostā neizkrautā krava.

4.12. Standarts. Ja kravas deklarācijā minētā krava netiek izkrauta paredzētajā ostā, varas iestādēm jāļauj papildināt Kravas deklarāciju un nav jāpiemēro sankcijas, ja tā pārliecinās, ka krava faktiski nav tikusi uzkrauta uz kuģa, vai, ja tā ir tikusi uzkrauta, bet ir izkrauta citā ostā.

4.13. Standarts. Ja kļūdas vai cita pieņemama iemesla dēļ kāda krava ir tikusi izkrauta ostā, kura nav paredzētā izkraušanas osta, varas iestādēm jāatvieglo tās nogādāšana vajadzīgajā ostā. Šie noteikumi netiek piemēroti attiecībā uz bīstamajām, aizliegtajām kravām vai kravām, uz kurām attiecas kādi ierobežojumi.

F. Kuģa īpašnieka atbildības ierobežošana.

4.14. Standarts. Varas iestādes nedrīkst pieprasīt, lai kuģa īpašnieks sniedz transporta dokumentā vai tā kopijā īpašu informāciju šo iestāžu vajadzībām, ja vien kuģa īpašnieks nav importētājs vai eksportētājs vai nedarbojas to vārdā.

4. 15. Standarts. Varas iestādes nedrīkst uzskatīt kuģa īpašnieku par atbildīgu attiecībā uz to kravas muitas dokumentu uzrādīšanu vai pareizību, kuri jānoformē kravas eksportētājam vai importētājam, ja vien kuģa īpašnieks nav importētājs vai eksportētājs vai nedarbojas to vārdā.

5. nodaļa. SABIEDRĪBAS VESELĪBA UN KARANTĪNA, TAJĀ SKAITĀ SANITĀRIE PASĀKUMI ATTIECĪBĀ UZ AUGIEM UN DZĪVNIEKIEM

5.1. Standarts. To valstu varas iestādēm, kuras nav pievienojušās Starptautiskajiem Veselības noteikumiem, jāveicina šo noteikumu attiecīgo pantu piemērošana starptautiskajā kuģniecībā.

5.2. Ieteicamā prakse. Ja šādi nolīgumi var atvieglot šo Noteikumu piemērošanu, Līgumslēdzējvalstīm, kurām ir kopīgas, ar veselības, ģeogrāfiskajiem, sociālajiem vai ekonomiskajiem apstākļiem saistītas intereses, vajadzētu slēgt atsevišķus līgumus saskaņā ar Starptautisko veselības noteikumu 85. pantu.

5.3. Ieteicamā prakse. Ja noteiktu augu, dzīvnieku vai to produktu iekraušanai ir nepieciešamas Sanitārās apliecības vai līdzīgi dokumenti, šādām apliecībām vai dokumentiem vajadzētu būt vienkāršiem un plaši pieejamiem, turklāt Līgumslēdzējvalstīm vajadzētu sadarboties ar mērķi standartizēt to prasības.

5.4. Ieteicamā prakse. Varas iestādēm pa radio jādod kuģim atļauja izmantot ostu, ja, vadoties no informācijas, kas saņemta no kuģa pirms tā ienākšanas, paredzētās ienākšanas ostas veselības aizsardzības iestādes uzskata, ka šī ierašanās neradīs karantīnai pakļauto slimību ievešanu vai izplatību. Veselības aizsardzības iestādēm vajadzētu dot iespēju nokļūt uz kuģa pirms tā ienākšanas ostā.

5.4.1. Standarts. Varas iestādēm jācenšas sadarboties ar kuģu īpašniekiem, lai nodrošinātu atbilstību ik vienām prasībām par nekavējošu ziņošanu pa radio attiecīgās ostas veselības aizsardzības iestādēm par slimību uz kuģa, tādējādi atvieglojot īpaša medicīniskā personāla un aparatūras tūlītēju klātbūtni, kas nepieciešams veselības pārbaudes procedūrām, kuģim ienākot ostā.

5.5. Standarts. Varas iestādēm jāveic nepieciešamie pasākumi, lai radītu iespēju visām ceļojumu aģentūrām un citām ieinteresētajām personām padarīt pasažieriem pieejamu attiecīgās valsts varas iestāžu pieprasīto vakcināciju sarakstu, kā arī Starptautiskajiem Veselības noteikumiem atbilstošas vakcināciju apstiprinošas veidlapas. Varas iestādēm jāveic visi iespējamie pasākumi, kas mudinātu vakcinētājus izmantot Starptautiskās Vakcinācijas vai Atkārtotas vakcinācijas apliecības, tādējādi nodrošinot to vispārēju pieņemamību.

5.6. Ieteicamā prakse. Varas iestādēm vajadzētu piedāvāt iespējas aizpildīt Starptautiskās Vakcinācijas vai Atkārtotas vakcinācijas apliecības, kā arī vakcinēties, cik daudzās ostās vien būtu saprātīgi to darīt.

5.7. Standarts. Varas iestādēm jānodrošina savlaicīga informācija par sanitārajiem pasākumiem un veselības pārbaudes procedūrām, to veikšana bez kavējumiem un piemērošana bez diskriminācijas.

5.8. Ieteicamā prakse. Varas iestādēm vajadzētu pēc iespējas vairākās ostās uzturēt piemērotas iespējas sabiedrības veselības, dzīvnieku un augu karantīnas pasākumu kontrolei.

5.9. Standarts. Pēc iespējas vairākās valsts ostās jātur gatavībā vajadzīgais personāls un aprīkojums, lai sniegtu neatliekamo medicīnisko palīdzību pasažieriem un apkalpei.

5.10. Standarts. Izņemot ārkārtējus gadījumus, kad tiek nopietni apdraudēta sabiedrības veselība, kuģi, kurš nav inficēts vai netiek turēts aizdomās par inficēšanos ar karantīnai pakļautu slimību, veselības aizsardzības iestādes nedrīkst atturēt no ienākšanas ostā kravas vai tilpņu izkraušanai vai iekraušanai, vai degvielas vai ūdens uzņemšanai.

5.11. Ieteicamā prakse. Dzīvnieku, dzīvnieku jēlmateriālu, dzīvnieku pirmapstrādes produktu, dzīvnieku barības un karantīnai pakļauto augu valsts produktu transportam īpašos apstākļos vajadzētu tikt atļautam, ja tos pavada ar attiecīgajām valstīm saskaņota karantīnas apliecība.

  6.nodaļa. DAŽĀDI NOTEIKUMI

A. Drošības iemaksas un citi nodrošinājuma veidi

6.1. Ieteicamā prakse. Ja varas iestādes no kuģu īpašniekiem pieprasa drošības iemaksu vai citus nodrošinājuma veidus muitas, imigrācijas, sabiedrības veselības, lauksaimniecības karantīnas vai citu līdzīgu valsts tiesību normās noteiktu saistību segšanai, tām, ja vien iespējams, jāatļauj izmantot vienotu drošības iemaksu vai cita veida nodrošinājumu.

B. Ostu dienesti

6.2. Ieteicamā prakse. Parastajiem varas iestāžu dienestiem darba laikā vajadzētu darboties bez maksas. Varas iestādēm, to dienestiem ostās, vajadzētu noteikt normālu darba laiku, kas pieskaņots ostas ikdienas darba ritmam.

6.3. Standarts. Līgumslēdzējvalstīm jāveic pasākumi to varas iestāžu ostu dienestu normālas darbības nodrošināšanai, lai izvairītos no nevajadzīgas kuģu aizkavēšanas, tiem ienākot vai vēloties iziet, un lai samazinātu līdz minimumam laiku, kas nepieciešams formalitāšu veikšanai, ja varas iestādēm ir ticis sniegts savlaicīgs paziņojums par nodomāto ienākšanas vai iziešanas laiku.

6.4. Standarts. Varas iestādes nevar pieprasīt samaksu par medicīnisko pārbaudi vai ar to saistītu pārbaudi, vienalga — bakterioloģisko vai cita veida, kas tiek veikta jebkurā diennakts laikā, ja šāda pārbaude ir nepieciešama vienīgi, lai pārliecinātos par pārbaudāmās personas veselības stāvokli, ne arī par kuģa apmeklējumu un inspekciju uz tā karantīnas nolūkā, izņemot kuģa deratizācijas (grauzēju iznīcināšana) vai deratizācijas atbrīvojuma apliecības izsniegšanas sakarā veiktu inspekciju, tāpat nevar prasīt samaksu arī par iebraukušās personas vakcināciju vai vakcinācijas apliecību. Tomēr, ja attiecībā uz kuģi, tā pasažieriem vai apkalpi veselības aizsardzības iestādes veic citādus pasākumus, par tiem jāpieprasa maksa pēc vienota tarifa visā attiecīgajā teritorijā, un tā jānosaka neatkarīgi no personas pilsonības, dzimšanas vai dzīves vietas un kuģa valstiskās piederības, karoga, reģistra vai īpašnieka.

6.5. Ieteicamā prakse. Ja varas iestāžu dienestu pakalpojumi tiek piedāvāti ārpus 6.2. Ieteicamajā praksē minētā darba laika, tiem vajadzētu tikt piedāvātiem uz saprātīgiem noteikumiem, nepārsniedzot patiesās sniegto pakalpojumu izmaksas.

6.6. Standarts. Ja to prasa ostas transporta plūsma, varas iestādēm jānodrošina, lai tiktu dota iespēja izpildīt formalitātes attiecībā uz kravu un bagāžu, neatkarīgi no tās veida un vērtības.

6.7. Ieteicamā prakse. Līgumslēdzējvalstīm jācenšas vienoties par to, vai viena valdība pieļaus zināmus atvieglojumus otrai valdībai, pirms ceļojuma vai tā laikā pārbaudot kuģus, pasažierus, apkalpi, bagāžu, kravu kā arī muitas, imigrācijas, sabiedrības veselības, augu un dzīvnieku karantīnas dokumentus, ja šādas darbības atvieglotu dokumentu noformēšanu, kuģim ierodoties otrajā valstī.

C. Palīdzība nelaimes gadījumā

6.8. Standarts. Varas iestādēm jāatvieglo tādu kuģu ienākšana un iziešana, kas iesaistīti negadījuma seku likvidēšanā, jūras vides piesārņojuma likvidēšanā vai novēršanā, vai citās neatliekamās darbībās, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu drošību uz jūras, iedzīvotāju drošību vai jūras vides aizsardzību.

6.9. Standarts. Varas iestādēm vislielākajā mērā jāatvieglo 6.8. Standartā minētajās situācijās iesaistīto personu, kravas, materiālu un iekārtu ienākšana un dokumentu noformēšana.

6.10. Standarts. Varas iestādēm jānodrošina tūlītēja muitas formalitāšu nokārtošana attiecībā uz iekārtām, kas nepieciešamas drošības pasākumu veikšanai.

D. Nacionālās atvieglošanas komitejas

6.11. Ieteicamā prakse. Katrai Līgumslēdzējvalstij, ja tā to uzskata par nepieciešamu un piemērotu, vajadzētu nodibināt nacionālo jūras satiksmes atvieglošanas programmu, kas balstītos uz šajā Pielikumā minētajiem atvieglošanas noteikumiem, un noteikt, ka šīs programmas mērķim vajadzētu būt visu praktisko pasākumu ieviešanai, kas atvieglotu kuģu, kravas, apkalpju, pasažieru, pasta un krājumu kustību, novēršot nevajadzīgos šķēršļus un aizkavēšanos.

6.12. Ieteicamā prakse. Katrai Līgumslēdzējvalstij vajadzētu nodibināt nacionālo jūras satiksmes atvieglošanas komiteju vai līdzīgu nacionālo koordinācijas organizāciju starp valsts pārvaldes institūcijām, aģentūrām un citām organizācijām, kas ir saistītas vai ir atbildīgas par dažādiem starptautiskās jūras satiksmes aspektiem, kā arī ostu pārvaldēm, kuģu īpašniekiem un operatoriem, lai atbalstītu atvieglošanas pasākumu pieņemšanu un ieviešanu.

Piezīme. Dibinot nacionālo jūras satiksmes atvieglošanas komiteju vai līdzīgu nacionālo koordinācijas institūciju, Līgumslēdzējvalstis tiek lūgtas ņemt vērā dokumentā FAL.5/Circ.2 noteiktās vadlīnijas.