• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par vienu starta līniju ceļā uz Eiropas Savienību. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 24.09.1997., Nr. 242/245 https://www.vestnesis.lv/ta/id/45036

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Pie bagātā zinātņu avota

Vēl šajā numurā

24.09.1997., Nr. 242/245

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

Par vienu starta līniju ceļā uz Eiropas Savienību

Latvijas Republikas Ministru prezidents Guntars Krasts, tiekoties ar Eiropas Savienības Komisijas prezidentu Žaks Santēru Foto: epa/A.F.I.

Par Ministru prezidenta Guntara Krasta darba vizīti Briselē

Kā informē Ministru prezidenta preses sekretārs Ritums Rozenbergs, vakar, 23.septembrī, dienas pirmajā pusē Latvijas Republikas Ministru prezidents Guntars Krasts tikās ar Luksemburgas, Lielbritānijas un Vācijas pastāvīgajiem pārstāvjiem pie ES, ar Beļģijas premjerministru Ž.L.Dehānu, ES parlamenta prezidentu H.M.Žilu Roublu Žilu Delgado un ES Komisijas prezidentu Ž.Santēru. Tikšanās gaitā notika viedokļu apmaiņa par sarunu uzsākšanas principiem ar kandidātvalstīm ES paplašināšanās procesā.

LR Ministru prezidents iepazīstināja ar Latvijas nostāju šai jautājumā: “Mēs iestājamies par vienotu starta līniju, kas nozīmē uzsākt sarunas ar visām kandidātvalstīm vienlaikus. Savu pozīciju mēs pamatojam ar nostādni, ka Latvija un Lietuva ir palikušas to valstu grupā, kurā atrodas Bulgārija, Rumānija un Slovākija, katrai no tām Komisijas vērtējumā ir norādītas specifiskas problēmas, turpretim vērtējumā par Latviju tas neparādās. Līdz ar to nav īsti skaidrs, kāpēc mūsu valsts paliek ārpus pirmās sarunu kārtas.”

Skaidrojot radušos situāciju, ES augstākās amatpersonas norādīja, ka ES Komisija līdz šim nav izstrādājusi skaidrus un noteiktus kritērijus valstu gatavībai tikt uzņemtām Eiropas Savienībā. “Mēs saprotam ES iekšējo problēmu, ka joprojām nav formulēts turpmākais uzņemšanas process. Komisija to labi apzinās, tāpēc tagad tiek diskutēts par priekškomisijas sarunu grupas veidošanu,” sarunā atzīmēja G.Krasts. Tas nozīmē, ka varētu tikt izdalītas divas valstu grupas, ar kurām tiks vestas sarunas. “Šāds skaidrojums no ES augsto amatpersonu puses liecina, ka šobrīd viņi aktīvi mēģina aizpildīt nepilnības ES jauno dalībvalstu uzņemšanas koncepcijā. Tomēr mēs paliekam pie savas pozīcijas— visām kandidātvalstīm viena starta līnija. Ir jābūt skaidrai atbildes pozīcijai, ir jānotiek sarunām, kas dotu iespēju analizēt to vai citu valstu gatavību tikt uzņemtām Eiropas Savienībā.”

Sarunā ar Beļģijas premjerministru Ž.L.Dehānu G.Krasts izteica priekšlikumu parakstīt savstarpēju līgumu par bezvīzu režīmu ar Beļģiju. Ž.L. Dehāns atzīmēja, ka viņa pozīcija šai jautājumā ir liberāla, bet tas varētu tikt risināts kopā ar pārējām Šengenas līguma valstīm. Par būtisku tuvināšanās soli bezvīzu režīmam premjerministrs uzskata abu valstu policijas struktūru sadarbību. Beļģija jau ir nosūtījusi Latvijai līguma projektu par abu valstu policijas dienestu sadarbību.

Sarunas turpinājumā Beļģijas premjerministrs izteica atzinību par reģionālās sadarbības attīstību Latvijā, minot Latvijas un Flandrijas sadarbības piemēru.

Runājot par Asociācijas līguma ratifikācijas gaitu, Ž.L.Dehāns uzsvēra, ka no septiņām instancēm, caur kurām dokumentam jāiziet līdz galīgajai ratifikācijai, atlikusi tikai viena — Valonijas parlaments. Latvijai tika dots solījums, ka līdz šā gada 15.oktobrim ratifikācijas process būs pabeigts.

Pēcpusdienā LR Ministru prezidents tikās ar Eiropas Investīciju bankas (EIB) Briseles nodaļas pārstāvjiem. Sarunas gaitā pārrunāta EIB nākotnes stratēģija un EIB stratēģija pēc Amsterdamas samita. Pārrunāta iespēja izmantot pirmsiestāšanās stratēģijai paredzētos finansu līdzekļus tādās nozarēs kā standartizācija, apkārtējā vide un enerģētika, vidējie un mazie uzņēmumi, rūpniecības projekti. EIB pārstāvji pozitīvi novērtēja faktu, ka Latvija ir gandrīz vai vienīgā valsts, kura EIB piešķirtos līdzekļus izmantojusi ūdens un apkārtējās vides projektam. Tas ir ļoti būtiski, jo šie projekti pārsvarā izmaksā ļoti dārgi.

G.Krasts ar EIB pārstāvjiem izskatīja iespēju iegūt naudas aizdevumu Ventspils ostas rekonstrukcijai. EIB izteica interesi arī piedalīties lidostas rekonstrukcijas projektos. Savos nākotnes plānos EIB galvenokārt orientēsies uz tādiem projektiem, kas radīs jaunas darbavietas. tie varētu būt veselības aizsardzība, izglītība, transeiromaģistrāle, vidējie un mazie uzņēmumi.

Valdības preses departaments

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!