Vienas jūras divos krastos

Ceļojums latviešu un dāņu savstarpējo sakaru vēsturē

“Tā pati Baltijas jūra, tikai pretējais krasts. Un daudzas neredzamas saites mūs pagātnē vienojušas ar šo pilsētu — zinātnē tās iet caur Brahi, Veco Stenderu, prezidentu Korfu, Ostvaldu, Madsenu, vēl vairāk to ir literatūrā, sākot ar Holberga “Žūpu Bērtuli” un brīnumainajām Andersena pasakām,” tā šo vēsturi ieskicē akadēmiķis Jānis Stradiņš grāmatā “Lielā zinātnes pasaule un mēs” (R., 1980).

Vakar, 23.septembrī, pirmo vērienīgāko izstādi par latviešu un dāņu sakariem svinīgi atklāja Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā. No vairākiem tūkstošiem grāmatu, avīžu un žurnālu rakstu, fotouzņēmumu un dokumentu pieredzējusī un apbrīnojami darbīgā Misiņa bibliotēkas zinātniece Arta Poriete izraudzījusi dažus simtus. Šī izstāde daudziem liks pārdomāt Dānijas un Latvijas sakaru vēsturi. Vai mēs to zinām?

Vienmēr slavēti “labie zviedru laiki” Latvijā. Maz pēcatmodas Latvijā rakstīts par Dānijas un Latvijas vēsturi.

Izstādē tā aizsākas jau VIII gadsimtā. Daudzveidīga ir šī sadarbība. Par to vismaz triju gadsimtu garumā raksta vēsturnieki, rakstnieki, valstsvīri, sabiedriskie darbinieki. Izstādē redzami raksti par Dāniju daudzās latviešu avīzēs, piemēram: “Pēterburgas Avīzēs” (1863), “Latviešu Avīzēs” (1864), “Balsī” (1879), “Mājas Viesī” (1883) un tā līdz šodienai. Vērienīgi ir vairāki “Brīvās Zemes” ilustrētie pielikumi.

Tagad — īsa informācija par abu zemju un tautu sadarbību.

Izstādē uzzinām, ka Tiho Brahe (1546—1601), dāņu astronoms, gribējis ierīkot savu observatoriju Doles salā. Bet G.F.Stenders (Vecais Stenders, 1714—1796) 1763.gadā devies uz Dāniju. Kopenhāgenā Vecais Stenders pagatavojis divus globusus: vienu — Kopenhāgenas Karaliskajai bibliotēkai, otru — Dānijas karalim Fridriham V. Pēc profesora J.Stradiņa publikācijām, viņš tur bija arī profesors.

Turklāt Vecā Stendera “Augstās gudrības grāmata no pasaules un dabas” (1774) ir viena no pirmajām laicīga satura grāmatām latviešu valodā, kurā ir pirmās ziņas par Dāniju XVIII gs. latviešu valodā iespiestajos tekstos.

Pirmā latviešu valodā publicētā luga ir dāņu rakstnieka L.Holberga (1684—1754) “Kalna Jepe”. Lugu lokalizējis Vecā Stendera dēls — Aleksandrs Johans Stenders (Jaunais Stenders, 1744—1819). Turpmākajos izdevumos — nosaukums “Žūpu Bērtulis”.

Daudz interesanta uzziņām no avīžu publikācijām pagājušā gadsimta beigās.

Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas direktora vietniece Venta Kocere sarunā ar Dānijas Karalistes vēstnieku Latvijā Mihaelu Mecu Merhu