Vienas jūras divos krastos

Ceļojums latviešu un dāņu savstarpējo sakaru vēsturē

Turpinājums no 1.lpp.

“Latviešu Avīzes” (1864., Nr.6): “Dāņi ir no auguma lieli un stipri; tie ir dūšīgi uz jūru par zvejniekiem un kuģiniekiem”.

“Balss” (1879., Nr.33). Tajā raksta Fricis Brīvzemnieks: “Ja pār mūsu “Balto māmiņu” braucam pret vakariem ar kuģi, jeb — daudz vieglāki — ar pirkstu pa zemes karti, tad gar Vāczemes jeb Prūsijas krastmalām garām aizbraukuši, notiksim līdz nelielu valstiņu, ko sauc par Dāniju jeb Dāņu zemi.”

Krišjānis Valdemārs 1868.gadā apceļoja Ziemeļeiropas zemes. Arī Dāniju. Mērķis — iepazīties ar jūrniecības lietām un flotes attīstību.

Viņš ieradās Dānijā arī 1883.gadā un laikrakstā “Mājas Viesis” rakstīja: “Paša dāņu tauta ir krietni skolota; teic, ka tagad nevarot atrast neviena jaunā dāņu dzimuma, kas neprastu lasīt, rakstīt un drusciņ rēķināt. Tāda tauta zināms var viegli jaunus amatus iemācīties.”

Jau pagājušā gadsimta beigās Latvijas agronomi interesējās par Dānijas lauksaimniecību. Par to — vēstulēs (publicē “LV”) H.Enzeliņam daudz raksta Kārlis Ulmanis. Interese par Dānijas lauksaimniecību vēršas arvien plašāka. Tas vērojams arī izstādē.

1918.gada 18.novembrī tiek proklamēta Latvijas Republika. Tās valdība drīz vien spiesta uzturēties Liepājā. Latvijas valdība meklē palīdzību Dānijā. 1919.gada 12.janvārī Latvijas Ministru prezidents K.Ulmanis, finanču ministrs K.Puriņš un lauksaimniecības ministrs J.Goldmanis ar Ziemeļu telegrāfa sabiedrības tvaikoni “H.C.Orsted” devās no Liepājas uz Dāniju.

Vēsturnieks Edgars Andersons raksta, ka no 1919.gada 14.aprīļa līdz 2.septembrim Igaunijā un Latvijā ar lieliem panākumiem cīnījās viena dāņu rota (214 vīri ar 24 ložmetējiem) un 16 personu dāņu lazaretes vienība kapteiņa R.G.Borgelīna ( Borgelin ) vadībā. Ne velti vēlāk astoņi dāņu rotas cīnītāji kļuva par Lāčplēša ordeņa kavalieriem. 1921.gada 7.februārī Dānija atzina Latviju de iure .

Dānija bija mītnes zeme vairākiem tūkstošiem latviešu pēc Otrā pasaules kara. 1946.gadā Kopenhāgenā Imants Reitmanis (1919—1966) nodibināja grāmatu apgādu “Imanta”. Par tā devumu latvieši zina. No trimdas gadu sākuma līdz šodienai Kopenhāgenā iznāk “Dānijas Latviešu Ziņas”. Arī tās redzamas izstādē.

Izstādes atklāšanā Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas direktors Edvīns Karnītis, Latvijas Zinātnes padomes priekšsēdētāja vietnieks Ivars Knēts un Dānijas Karalistes vēstnieks Latvijā Mihaels Mecs Merhs (Michael Metz Mærch) runāja par abu valstu vērienīgo sadarbību mūsdienās. Dānija palīdz un atbalsta Latviju izglītībā, zinātnē, kultūrā, kara zinībās un daudzās tautsaimniecības nozarēs.

Dr. Sigizmunds Timšāns