INFORMĀCIJA

Par diplomu savstarpēju atzīšanu Eiropā

Šā gada aprīlī pieņemtās Lisabonas diplomatzīšanas konvencijas viens no ieviešanas mehānismiem paredzēta tādu diploma pielikumu lietošana Eiropas valstīs, kurš izsmeļoši un pilnīgi raksturotu piešķirto augstākās izglītības diplomu grādu vai kvalifikāciju, tādējādi atvieglojot novērtējumu.

Eiropas Padome un UNESCO vairākus gadus strādāja pie vienotas augstskolas diploma pielikuma formas. Ieteiktajā augstskolas diploma pielikumā paredzēts ietvert tik daudz informācijas, lai ļautu citu valstu augstskolām, diplomatzīšanas centriem un darba devējiem viennozīmīgi saprast piešķirtā diploma, grāda vai citas augstākās izglītības kvalifikācijas līmeni, tam atbilstošo studiju apjomu un arī tiesības, kādas tas diploma īpašniekam dod mācību turpināšanai un apgūtās profesijas praktizēšanai. Tādēļ bez priekšmetu nosaukumu un atzīmju uzskaitījuma jānorāda arī kursu apjoms, atzīmju sistēma, ziņas par augstākās izglītības sistēmu valstī un apgūtās programmas vietu tajā.

Šogad pasākumam aktīvi pieslēdzās arī Eiropas Savienība, jo arī jaunākās ES direktīvas paredz, ka ES valstu augstskolām bez diploma jāizsniedz arī “administratīvais pielikums” (dažu “veco” ES valstu augstskolas vēl joprojām mēdz izsniegt tikai diplomu bez jebkādiem pavaddokumentiem. Tas ļoti apgrūtina mācību turpināšanu vai darba atļaujas saņemšanu ārzemēs).

22.septembrī Briselē notika uzsākšanas konference jaunā augstskolas diploma pielikuma Eiropas mēroga izmēģinājumam. Izmēģinājuma nolūks ir, pirmkārt, novērtēt, vai Eiropas Padomes un UNESCO darba grupas izstrādātais diploma pielikums sasniedz savu mērķi — padarīt augstskolu diplomus pilnībā saprotamus citu valstu augstskolām un diplomatzinējiem, otrkārt, redzēt, kā uz to reaģē darba devēji. Šajā nolūkā uzsākšanas konferencē piedalījās arī vairāku nozīmīgu ES darba devēju asociāciju pārstāvji.

Izmēģinājuma būtība ir šāda. Augstskolas, kuras piedalās izmēģinājumā, līdz oktobra beigām vairākiem saviem diplomiem aizpildīs vienotos diploma pielikumus. Pēc tam ES, Eiropas Padomes un UNESCO kopīgā darba grupa, kurā piedalās arī šo rindiņu autors, aizpildītos pielikumus sadalīs Eiropas valstu augstskolām, ENIC/NARIC diplomatzīšanas centriem dažādās valstīs un darba devēju asociācijām novērtēšanai. Darba grupa apkopos attiecīgo diplomu/grādu novērtēšanas rezultātus un arī izmēģinājuma dalībnieku aizpildītās anketas par diploma pielikuma noderīgumu. Izmēģinājuma rezultātus iesniegs trim atbildīgajām organizācijām — Eiropas Padomei, UNESCO un ES Komisijas XXII (izglītības) direktorātam.

Atkarībā no izmēģinājuma rezultātiem ES izglītības direktorāts, EP pastāvīgā komiteja augstākajā izglītībā un zinātnē, kā arī UNESCO reģionālā komiteja lems par diploma pielikuma tālāku izmantošanu.

Šis izmēģinājums principā ir Eiropas Savienības pasākums, tādēļ ārpus Eiropas Savienības tajā uzaicinātas piedalīties tikai dažas augstskolas. No visām Baltijas augstskolām iespēja piedalīties izmēģinājumā tika dota tikai Latvijas Universitātei.

Piedaloties izmēģinājumā, Latvijas Universitātei ir unikāla iespēja ieraudzīt, ko par tās grādiem un diplomiem domā Eiropas valstu diplomatzinēji, augstskolas un ES darba devēji. Ņemsim vērā, ka tad, ja reālajā dzīvē Latvijas diploms nonāk ārzemēs, nevienam — ne ārvalstu universitātēm, ne arī diplomatzīšanas centriem nav pienākuma paziņot Latvijas pusei par novērtēšanas rezultātiem. Šī iemesla dēļ, izņemot gadījumus, kad ārzemniekiem Latvijas diplomā kaut kas šķiet īpaši aizdomīgs, parasti tā arī neuzzinām, kāds tad īsti ir Latvijas diplomu liktenis ārzemēs.

Konferencei bija arī blakusrezultāts — saņēmām uzaicinājumu no Eiropas Savienības rektoru konferenču asociācijas: Latvijas Rektoru padome varētu kļūt par tās asociētu biedru, tādējādi tās balss atskanētu gadījumos, kad Eiropas Savienības Komisija spriež par augstākās izglītības likteni Eirop. Līdz šim no Austrumeiropas valstīm par asociētiem biedriem šajā organizācijā kļuvušas vienīgi Čehijas, Slovākijas un Ungārijas Rektoru konferences. Jācer, ka Latvijas Rektoru padome būs nākošā.

Andrejs Rauhvargers,

Akadēmiskās informācijas centra

direktors,

Eiropas diplomatzīšanas tīkla (ENIC)

viceprezidents

Par pievienošanos Eiropas Savienības deklarācijai

1997.gada 23.septembrī Latvijas Republika pievienojās Eiropas Savienības Deklarācijai par situāciju Čečenijā. Deklarācijā ir uzsvērts, ka ES nosoda nesen notikušos publiskās eksekūcijas aktus Čečenijā, norādot, ka publiska izrēķināšanās nav savienojama ar cilvēka cieņas normām.

Eiropas Savienība atbalsta jau pieņemtās deklarācijas, to skaitā Krievijas Federācijas prezidenta Borisa Jeļcina un KF Valsts domes deklarācijas Čečenijas varas iestādēm un prezidentam Aslanam Mashadovam un aicina respektēt moratoriju nāves soda izpildīšanai, ko deklarēja Krievija, iestājoties Eiropas Padomē.

ES arī atkārtoti uzsver rūpes par savu sabiedroto nolaupīšanu Čečenijā un izsaka cerību, ka čečenu varas iestādes darīs visu iespējamo, lai garantētu drošības priekšnoteikumus nevalstisko organizāciju humānās darbības un palīdzības turpināšanai, kā arī lai atrastu un sodītu sešu 1996.gada decembrī nogalināto Sarkanā Krusta līdzstrādnieku slepkavas.

ĀM preses centrs