INFORMĀCIJA

Par Latvijas Cilvēktiesību institūta diviem gadiem

Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Cilvēktiesību institūts (saīsināti — Latvijas Cilvēktiesību institūts) tika dibināts 1995.gada septembrī Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes ietvaros, tādējādi materializējot tās saistību ar cilvēktiesībām. Tas iezīmēja nākamo soli juridiskās izglītības reformā Latvijā, kurš sperts, lai sagatavotu juristus, kas spētu attīstīt nacionālo tiesību sistēmu saskaņā ar demokrātijas principiem. Tas arī parādīja Juridiskās fakultātes, kā arī Latvijas Universitātes vēlmi sadzirdēt Pasaules Cilvēktiesību konferences un ANO Cilvēktiesību izglītības dekādes (1995-2000) aicinājumus.

Trīs svarīgākie institūta politikas mērķi ir: 1) izskolot jaunu mācībspēku un ekspertu paaudzi, kuri būtu sagatavoti darbam cilvēktiesību jomā demokrātiskā Latvijā; 2) atbalstīt nacionālos cilvēktiesību ekspertus un palīdzēt tiem, iesaistot viņus institūta aktivitātēs; un 3) piedāvāt valsts institūcijām iespēju izmantot mūsu pašu ekspertus.

Institūta galvenie mērķi:

1) kvalitatīvas izglītības sniegšana cilvēktiesību jomā gan Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes studentiem, gan citu fakultāšu studentiem;

2) pētījumu veikšana par cilvēktiesību jautājumiem;

3) “Cilvēktiesību Žurnāla” izdošana;

4) mācību materiālu, monogrāfiju un rakstu publicēšana par cilvēktiesību jautājumiem;

5) cilvēktiesību bibliotēkas izveidošana un regulāra papildināšana Latvijas Universitātē mācību procesa vajadzībām;

6) mācību programmu īstenošana juristiem.

Insititūts ir Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes struktūrvienība, un tā sagatavotais cilvēktiesību kurss studentiem ir iekļauts fakultātes lekciju sarakstā. Līdz šim institūtu pilnībā atbalstīja ārvalstu donori, piemēram, PHARE Demokrātijas programma, Nīderlandes Starpetnisko attiecību fonds, Zviedrijas Helsinku komiteja, Nīderlandes Helsinku komiteja, Sorosa fonds — Latvija, Norvēģijas Cilvēktiesību institūts, Eiropas Padomes Informācijas un dokumentācijas centrs Rīgā.

Cilvēktiesību kursi studentiem

Otrā kursa studenti saskaņā ar Juridiskās fakultātes lekciju sarakstu pamatzināšanas cilvēktiesību jautājumos iegūst Vispārējā cilvēktiesību kursā, kurš ir viens no lekciju saraksta obligātajiem priekšmetiem.

Padziļinātā cilvēktiesību kursa mērķis ir piesaistīt tos 25 bakalaura grādu ieguvušus studentus, kuriem ir īpaša interese par cilvēktiesībām un kuri nolēmuši savu nākotni saistīt ar tām. Pamatojoties uz pamatzināšanām, kuras iegūtas Vispārējā cilvēktiesību kursā, Padziļinātais cilvēktiesību kurss attīsta un paplašina zināšanas gan par teorētiskiem, gan praktiskiem cilvēktiesību jautājumiem. Šajā kursā apskatīto tēmu klāsts ir plašs (skat. 2.pielikumu). Kursa pamatmērķis ir sagatavot juristus, kuri varētu profesionāli nodarboties ar cilvēktiesību jautājumiem, būdami tiesneši, politiķi, ierēdņi, Valsts cilvēktiesību biroja vai citu institūciju eksperti.

Padziļinātais cilvēktiesību kurss Latvijas Universitātes tiesību zinātņu studentiem tika izstrādāts institūtā un 1996.gada rudenī iekļauts Juridiskās fakultātes lekciju sarakstā kā izvēles priekšmets (kurss). Pēc šī kursa sekmīgas pabeigšanas 3. un 4.kursa studenti iegūst 2 kredītpunktus. Kurss sastāv no 32 lekcijām.

Kursa apmeklētēju skaits ir ierobežots ar 25 vietām, lai rosinātu diskusijas mācību procesā un tādējādi veicinātu tēmas labāku apguvi. Studentiem kursa ietvaros ir jāuzraksta zinātnisks referāts par kādu noteiktu vai paša izvēlētu tematu. Kursa beigās ir jāliek eksāmens rakstiska pārbaudījuma formā. Izcilākiem studentiem tiek izsniegts sertifikāts par veiksmīgu visu kursa prasību nokārtošanu.

Institūts piedāvā arī Cilvēktiesību pamatkursu . Šis kurss tika izstrādāts un piedāvāts kā izvēles priekšmets Latvijas Universitātes humanitāro zinātņu (Vēstures un filozofijas fakultātes, Filoloģijas fakultātes un Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes) 3. un 4.kursa studentiem. Pēc šī kursa sekmīgas pabeigšanas studenti iegūst 2 vai 4 kredītpunktus (atkarībā no attiecīgās fakultātes prasībām). Kurss sastāv no 26 lekcijām. Institūts izstrādājis šo vispārējo cilvēktiesību kursu plašākam Latvijas Universitātes studentu lokam. Kursa mērķis ir sniegt vispārēju sapratni par cilvēktiesībām, to filozofiju un lomu demokrātiskā sabiedrībā, kā arī iepazīstināt ar cilvēktiesību koncepciju, kāda pastāv Rietumu demokrātijās. Kursa struktūra un metodoloģija ir līdzīga tiesību zinātņu studentiem paredzētajam kursam, un tas aptver dažādas cilvēktiesību jomas (skat. 3.pielikumu). Kursa apmeklētēju skaits ir ierobežots ar 50 vietām. Labākajiem studentiem tiek izsniegts arī sertifikāts.

Sākot ar 1998.gada rudens semestri, institūts ieviesīs Cilvēktiesību pamatkursu tiesību zinātņu studentiem kā vienu no obligātajiem Juridiskās fakultātes kursiem. 1998.gada pavasara semestrī institūts piedāvās Padziļināto cilvēktiesību kursu Juridiskās fakultātes studentiem. Institūts arī turpinās izvēles Cilvēktiesību pamatkursa organizēšanu citu fakultāšu studentiem.

Katram no šiem kursiem institūts sagatavo mācībām nepieciešamos materiālus, kuri sastāv no starptautiskajiem cilvēktiesību dokumentiem, attiecīgajiem Latvijas tiesību aktiem, izvilkumiem no svarīgām publikācijām un tiesu lietām. Pamatojoties uz praksi, kas iegūta rīkojot cilvēktiesību izglītības pasākumus, institūts ir sagatavojis publicēšanai divas grāmatas par cilvēktiesībām.

Mācību kursi cilvēktiesībās juristiem

Latvijas Cilvēktiesību institūts gatavo ilgtermiņa Cilvēktiesību mācību programmu tiesnešiem . Institūts ir secinājis, ka cilvēktiesību izglītības sniegšana apmācāmo auditorijām norit sekmīgāk, ja tiek ievērota sistemātiska pieeja un rūpīgi izvērtētas apmācības metodes. Šīs programmas mērķis ir rosināt Latvijas tiesnešus praksē piemērot nacionālos un starptautiskos cilvēktiesību standartus, palīdzēt viņiem apzināt cilvēktiesību katalogu un katras atsevišķas cilvēktiesības saturu. Programmā ietilpst lekcijas, tiesu prakses studēšana, viena vai divas konferences un mācību brauciens uz Strasbūru. Lekcijas lasa gan institūta darbinieki, gan nacionālie un ārvalstu eksperti. Pirmās lekcijas ir ieplānotas 1997.gada rudenī. Institūts ir arī iesaistīts mācību kursa izstrādē ierēdņiem un advokātiem.

Zinātniskās pētniecības darbs un publikācijas

Institūta darbinieki ir publicējuši daudzus rakstus un citus cilvēktiesību materiālus (skat 1.pielikumu). Papildus individuālajam darbam institūta darbinieki sadarbojas ar citām institūcijām, no kurām daudzas tiek finansētas no ārvalstu fondiem, un pēc to lūguma veic pētījumus un sagatavo publikācijas.

Kopš 1996.gada institūts izdod “Cilvēktiesību Žurnālu”. Tas kļuvis iespējams, pateicoties Zviedrijas Helsinku komitejas finansiālajam atbalstam. Žurnāls iznāk latviešu valodā ar kopsavilkumu angļu un krievu valodā. “Cilvēktiesību Žurnāls” no 1997.gada iznāk arī angļu valodā. Tajā ir nacionālo un starptautisko ekspertu raksti par cilvēktiesību jautājumiem Latvijā un ārvalstīs, starptautiskie un nacionālie cilvēktiesību dokumenti un līgumi, Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu apskats, kā arī Latvijas tiesu spriedumi, kuri attiecas uz cilvēktiesību pārkāpumiem, un informācija par dažādām cilvēktiesību aktivitātēm (konferencēm, semināriem, cilvēktiesību kursiem), kurās iesaistījies institūts viens vai sadarbībā ar citām institūcijām Latvijā. 1996.gadā “Cilvēktiesību Žurnālā” tā A.blokā “Raksti” publicējās šādi autori:

Alfredsons, Gudmundurs ( Alfredsson, Gudmundur ). ANO cilvēktiesību aktivitātes.

Bluds, Ārijs ( Bloed, Arie ). EDSO Cilvēktiesību dimensija un nacionālo minoritāšu jautājums.

Cielava, Valdis . Pamattiesības — Satversmē tukša vieta.

Van Dīks, Pīters ( Van Dijk, Pieter ). Cilvēktiesības un tiesu darbība Nīderlandē.

Fogels, Aivars . Cilvēktiesību aktuālās problēmas Latvijā.

Muižnieks, Nils . Aktuāli cilvēktiesību jautājumi Latvijā.

Ziemele, Ineta. Cilvēktiesību iedzīvināšanas mehānismi Latvijā.

“Cilvēktiesību Žurnāls” nesastāv no rakstiem vien. Tā B.blokā “Dokumenti” ir ietverti svarīgākie Latvijas tiesību akti cilvēktiesībās. C.bloks “Tiesu spriedumi” ir atvēlēts Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu apskatam un Latvijas tiesu spriedumiem, kuri attiecas uz cilvēktiesībām. Pēdējais ir nozīmīgs ieguldījums cilvēktiesību idejas popularizēšanā praktizējošu Latvijas juristu vidū, tādēļ ka tiesas spriedumu skaits, kuros ir atsauce uz starptautiskajiem cilvēktiesību dokumentiem, joprojām ir ļoti niecīgs.

D.bloks “Informācija” sniedz informāciju par dažādām aktivitātēm (konferencēm, semināriem, cilvēktiesību kursiem) cilvēktiesību jomā, kurās iesaistījies institūts, kā arī iepazīstina ar institūta Dokumentācijas centra jaunieguvumiem.

Kopš 1996.gada institūts ik gadus Eiropas Padomes Cilvēktiesību direktorātam gatavo Nacionālo ziņojumu par cilvēktiesību stāvokli Latvijā . Tajā tiek apkopoti materiāli par stāvokli cilvēktiesību jomā Latvijā, tajā skaitā likumprojekti, nesen pieņemti likumi, parlamentārās debates, tiesu spriedumi, kuros ir atsauce uz Eiropas Cilvēktiesību konvenciju vai citiem starptautisko cilvēktiesību dokumentiem, un bibliogrāfiska informācija par publikācijām un cilvēktiesību doktrīnas attīstības tendencēm Latvijā.

Institūts ir veicis patstāvīgu pētījumu par Latvijas Republikas likumu atbilstību starptautiskajam paktam “Par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām”. Tas tika darīts pēc tam, kad Latvijas Republikas Ievada ziņojums par starptautiskā pakta “Par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām” izpildi Latvijā tika iesniegts ANO Cilvēktiesību komitejai 1995.gadā. Pētījumi, ko veica ekspertu grupa, kurā bija gan institūta dalībnieki, gan pieaicināti eksperti, rezultējās kritiskās piezīmēs, komentāros un novērtējumos par minēto ziņojumu, kurš tika publicēts 1996.gadā institūta “Cilvēktiesību Žurnālā” Nr. 2. Šī bija pirmā Ievada ziņojuma publikācija, un ekspertu sniegtie komentāri sniedza visaptverošu pārskatu par pašreizējo cilvēktiesību stāvokli Latvijā.

Institūts pēc valsts iestāžu lūguma sniedz komentārus uz dažādiem cilvēktiesību jautājumiem. Ir sniegts atzinums par Latvijas Republikas Satversmes 2.daļas projektu “Par Satversmes papildināšanu ar daļu par cilvēktiesībām” pēc Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas lūguma, un par koncepciju “Par tiesībām uz kompensāciju nepamatotas notiesāšanas gadījumā” — pēc LR Valsts kancelejas lūguma.

Pamatojoties uz līgumu, kas noslēgts ar Valsts cilvēktiesību biroju, institūts veic pētījumus par dažādiem cilvēktiesību jautājumiem Latvijā. Pētījuma tēmas nosaka Valsts cilvēktiesību birojs.

Pēc 1996.gadā notikušā semināra “Administratīvā procesa un tiesas loma cilvēktiesību iedzīvināšanā Latvijā”, institūts vairākiem konferences referentiem ir lūdzis uzrakstīt sadaļas grāmatai par seminārā pārrunātiem jautājumiem. Šo grāmatu institūts izdos 1997.gadā.

Konferences un semināri

Institūts uzskata, ka konferences un semināri ir viens no līdzekļiem cilvēktiesību izglītības attīstīšanai Latvijā. Tie sniedz informāciju, ļauj teorētiķiem un praktizējošiem juristiem dalīties zināšanās un pieredzē, atvieglo cilvēktiesību izglītības sniegšanu. Institūts ir organizējis daudzus šādus pasākumus.

1995.gada septembrī institūts sadarbībā ar Starpetnisko attiecību fondu (Nīderlande) organizēja Rīgā divu dienu konferenci “Cilvēktiesību iedzīvināšanas mehānismi”. Konferencē bija vairāk nekā 50 dalībnieku, un runātāju vidū bija Gudmundurs Alfredsons ( Gudmundur Alfredsson ) — Lundas universitātes (Zviedrija) profesors, Vallenberga institūta (Zviedrija) līdzdirektors, Pīters van Dīks ( Pieter van Dijk ) — Valsts padomes loceklis (Nīderlande), Franks Stekete ( Frank Steketee ) — Eiropas Padomes eksperts, Ineta Ziemele — Latvijas Cilvēktiesību institūta direktora v.i., un Kaija Gertnere — Valsts cilvēktiesību biroja direktora v.i. Konferenci atbalstīja Eiropas Padomes Cilvēktiesību direktorāts. Ar šo konferenci tika uzsākta institūta organizētu starptautisku konferenču sērija juristiem, kuras notiek ik septembri Rīgā.

1996.gada maijā institūts bija viens no semināra “Mazākumtautību tiesības un institūcijas, kas veicina valdības — mazākumtautību dialogu” līdzorganizatoriem. Šī semināra organizators bija Latvijas cilvēktiesību un etnisko studiju centrs. Runātāju vidū bija Makss van der Stūls ( Max van der Stoel ) — EDSO augstais komisārs mazākumtautību jautājumos, Guntis Ulmanis — Latvijas Republikas prezidents. Runu teica arī institūta direktora v.i. Ineta Ziemele. Seminārā piedalījās vairāk nekā 70 interesentu.

1996.gada septembrī notika gadskārtējā konference par tēmu “Administratīvā procesa un tiesu loma cilvēktiesību iedzīvināšanā Latvijā”, kuru apmeklēja vairāk nekā 100 juridisko profesiju pārstāvju un ierēdņu. Runātāju vidū bija Valdis Cielava (LR Tieslietu ministrija), Vija Jākobsone (Latvijas Zvērinātu advokātu padome), Gunārs Kusiņš (LR Saeimas juridiskā komisija), Ineta Ziemele (Latvijas Cilvēktiesību institūts), Andris Guļāns (LR Augstākā tiesa), Egils Levits (Eiropas Cilvēktiesību tiesa), Edvīns Ziediņš (LR Ģenerālprokuratūra), Aija Osmane (advokatūra), Anne Niemi (Somijas Augstākā administratīvā tiesa) un citi. Konferenci finansiāli atbalstīja Eiropas Padome, LR Tieslietu ministrija, LR Augstākā tiesa, Latvijas Zvērinātu advokātu padome, un tā tika rīkota sadarbībā ar LR Ģenerālprokuratūru, Latvijas Tiesnešu biedrību un Eiropas Padomes Informācijas un dokumentācijas centru Rīgā.

1996.gada septembrī institūts sadarbībā ar Valsts cilvēktiesību biroju rīkoja trīs dienu apaļo galdu nacionālajiem ekspertiem “Aktuāli jautājumi cilvēktiesību apmācībai Latvijā”, kuru vadīja Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnesis un bijušais LR tieslietu ministrs un Latvijas vēstnieks Vācijā un Šveicē Egils Levits. Pasākumu apmeklēja vairāk nekā 20 profesoru un lektoru.

1996.gada decembrī tēma “Eiropas Cilvēktiesību konvencijas iedzīvināšana” tika apspriesta divu dienu seminārā. Tas tika rīkots, institūtam sadarbojoties ar Eiropas Padomes Informācijas un dokumentācijas centru Rīgā un Valsts cilvēktiesību biroju. Semināru apmeklēja vairāk nekā 80 juridisko profesiju pārstāvju, un uzstājās Džeremijs Makbraids ( Jeremy McBride ) no Eiropas tiesību institūta, Birmingemas universitātes, Laura Ilivakuri ( Laura Yli—Vakkuri ) no Eiropas Padomes Cilvēktiesību direktorāta, Marks Viligers ( Mark Villiger ) no Eiropas Cilvēktiesību komisijas, Mārtiņš Mits no Latvijas Cilvēktiesību institūta.

1997.gada janvārī institūts sadarbībā ar Valsts cilvēktiesību biroju tika organizēts divu dienu seminārs “Cilvēktiesību interpretācija un starptautisko līgumu piemērošana valsts un pašvaldību iestādēs”. Semināru vadīja Zalcburgas universitātes profesors Maikls Geistlingers ( Michael Geistlinger ), un finansētājs bija Eiropas Padomes Informācijas un dokumentācijas centrs Rīgā. Seminārā piedalījās ap 20 cilvēku.

1997.gada februārī institūts, piedaloties Latvijas Tiesnešu mācību centram, rīkoja divu dienu konferenci “Cilvēktiesību normu piemērošana tiesā”. Tajā piedalījās vairāk nekā 50 tiesnešu, runātāju vidū bija Džeremijs Makbraids ( Jeremy McBride ) — Eiropas tiesību institūts, Birmingemas universitātes vecākais lektors, Egils Levits — Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnesis, Aivars Endziņš — Satversmes tiesas priekšsēdētājs, Mārtiņš Mits — Latvijas Cilvēktiesību institūta direktora vietnieks, Jautrīte Briede — Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes asistente, Aija Branta — LR Augstākās tiesas tiesnese, un Kaija Gertnere — Valsts Cilvēktiesību biroja direktora v.i.

1997.gada maijā institūts piedalījās Valsts cilvēktiesību biroja rīkotā divu dienu semināra “Eiropas Cilvēktiesību konvencija darbībā” organizēšanā, kura mērķauditorija bija advokāti. Šajā projektā aktīvi iesaistījās Somijas Cilvēktiesību līga. Visi lektori pārstāvēja šo organizāciju: Mārtins Šeinins ( Martin Scheinin ) — Helsinku universitātes profesors, ANO Cilvēktiesību komitejas loceklis, Kirsi Tarvainena ( Kirsi Tarvainen ) — juriste, Juhani Korteinens ( Juhani Kortteinen ) — Tamperes universitātes docents, Juka Viljanens ( Jukka Viljanen ) — Tamperes universitātes docents. Finansiālo atbalstu nodrošināja Valsts cilvēktiesību birojs.

1997.gada septembrī institūts organizē ikgadējo konferenci par tēmu “Satversmes tiesa Latvijā: iespējas iesniegt cilvēktiesību sūdzības”.

Institūta dalībnieki ir piedalījušies un uzstājušies ar referātiem šādos pasākumos:

1995.gada septembrī Ineta Ziemele uzstājās ar referātu “Starptautiskie un nacionālie mehānismi starptautisko saistību iedzīvināšanai” seminārā “ANO sistēma” (Jūrmala);

1995.gada novembrī viņa lasīja lekciju “Nepilsoņu tiesiskais statuss starptautiskajās tiesībās” seminārā “Nepilsoņu tiesiskais un sociālais statuss” (Rīga);

1995.gada decembrī viņa piedalījās Apvienoto Nāciju Latvijas asociācijas otrajā asamblejā ar runu “Juridiskie mehānismi bērnu tiesību aizsardzībai Latvijā” (Rīga);

1996.gada februārī direktora vietnieks Mārtiņš Mits Latvijas skolu bibliotekāru 5.kongresā nolasīja lekciju “Bērna tiesību regulējums starptautiskajos dokumentos” (Rīga);

1996.gada aprīlī Ineta Ziemele uzstājās ar referātu “Latvijas mazākumtautību jautājumu tiesiskie aspekti” seminārā “Mazākumtautību tiesības un organizācijas, kas veicina valdības un mazākumtautību dialogu” (Rīga);

1996.gada septembrī Ineta Ziemele kā eksperte tika ielūgta EDSO rīkotā seminārā par naconālajām cilvēktiesību organizācijām, kur viņa uzstājās ar runu “Pētniecības institūtu loma cilvēktiesību popularizēšanā demokrātiskas valsts veidošanās procesā” (Taškenta, Uzbekistāna);

1996.gada septembrī viņa uzstājās konferencē “Administratīvā procesa un tiesas loma cilvēktiesību iedzīvināšanā Latvijā” ar referātu “Starptautisko līgumu vieta nacionālajā tiesību sistēmā” (Rīga);

1996.gada oktobrī Mārtiņš Mits uzstājās Latvijas Ārstu biedrības konferencē ar runu “Cilvēktiesības un pacientu tiesības” (Rīga);

1996.gada novembrī Baltijas valstu un Ziemeļvalstu bibliotekāru kongresā Mārtiņš Mits nolasīja referātu “Bērna tiesību regulējums starptautiskajos dokumentos” (Rīga);

1996.gada decembrī viņš nolasīja referātu “Eiropas Cilvēktiesību konvencijas statuss un iedzīvināšana Latvijā” konferencē “Eiropas Cilvēktiesību konvencijas iedzīvināšana” (Rīga);

1997.gada janvārī Mārtiņa Mita lekcija “Cilvēktiesību normu iedzīvināšana tiesās” tika iekļauta tiesnešu apmācības programmā, kuru organizēja Latvijas Tiesnešu mācību centrs (Rīga);

1997.gada februārī viņš nolasīja referātu “Pamatprincipi cilvēktiesību iedzīvināšanai Latvijā” konferencē “Cilvēktiesību normu iedzīvināšana tiesās” (Rīga);

1997.gada martā Oskars Galanders uzstājās ar runu “Nāvessods Latvijas likumos un starptautiskajos cilvēktiesību dokumentos: saistības un realitāte” konferencē “Ekonomiskās un sociālās pārmaiņas: līdzsvara jautājums” (Tallina, Igaunija);

1997.gada aprīlī Ineta Ziemele seminārā “Krievi Baltijā. Izglītība kā kultūras mantojums un integrācijas veids: Dialogs ar valsti” nolasīja referātu “Mazākumtautību tiesības uz izglītību: starptautiskā pieredze un Latvijas iespējas” (Jūrmala);

1997.gada aprīlī Starptautiskā juristu komisija viņu ielūdza uz Starptautiskās juristu komisijas Eiropas nodaļu kongresu Strasbūrā, kur viņa uzstājās ar runu “Cilvēktiesības daudzu Austrumeiropas valstu nacionālajās tiesību sistēmās” (Strasbūra, Francija);

1997.gada maijā Starptautiskās juristu asociācijas Anglijas nodaļa ielūdza Inetu Ziemeli uzstāties Oksfordas runātāju ciklā ar referātu “Baltijas valstu gadījums: cilvēktiesības, demokrātija un nacionāla valsts” (Oksforda, Anglija).

1997.gada jūlijā Mārtiņš Mits nolasīja referātu Latvijas Juristu biedrības kolēģijas sēdē par tēmu “Tiesības un pienākumi, kas saistīti ar LR pievienošanos starptautiskajiem cilvēktiesību dokumentiem un to ratificēšanu” (Rīga).

Viesi un kontakti

Institūts uztur ciešas saiknes ar citām akadēmiskām organizācijām, juristiem un nevalstiskajām organizācijām, kuras darbojas cilvēktiesību jomā — gan Latvijā, gan arī ārpus tās. Ir nodibināti kontakti ar Nīderlandes Starpetnisko attiecību fondu, Raula Vallenberga Cilvēktiesību un humanitāro tiesību institūtu (Zviedrijā), Abo akadēmiskās universitātes Cilvēktiesību institūtu (Somijā), Norvēģijas Cilvēktiesību institūtu, Nīderlandes Cilvēktiesību institūtu, Dānijas Cilvēktiesību centru, Zviedrijas Helsinku komiteju, Nīderlandes Helsinku komiteju, Birmingemas universitāti (Anglijā), Eiropas Padomes Informācijas un dokumentācijas centru Rīgā, Latvijas Cilvēktiesību un etnisko studiju centru, Valsts cilvēktiesību biroju un citiem.

Institūts ir ielūdzis daudzus lektorus lasīt lekcijas Latvijā rīkotajās konferencēs, semināros, apaļajos galdos. Bez tam vieslektori tiek uzaicināti arī nolasīt lekcijas institūta organizēto cilvēktiesību kursu klausītājiem. No 1995. līdz 1997.gadam ar institūtu ir sadarbojušies šādi vieslektori:

Marks Viligers ( Mark Villiger ) no Eiropas Cilvēktiesību komisijas; Anne Niemi no Somijas Augstākās administratīvās tiesas; Gudmundurs Alfredsons ( Gudmundur Alfredsson ) — Lundas universitātes profesors (Zviedrija); Mārtins Šeinins ( Martin Scheinin ) — Helsinku universitātes profesors, ANO Cilvēktiesību komitejas loceklis; Mārite Kohonena ( Maarit Kohonen ) — ANO Cilvēktiesību centra cilvēktiesību eksperte; Mirjama Teborbi ( Myriam Tebourbi ) — ANO Cilvēktiesību centra eksperte; Ferguss Kerigans ( Fergus Ferrigan ) — ANO augstā komisāra bēgļu jautājumos eksperts; Čārlzs Megī ( Charles Magee ) — EDSO misijas vadītājs Latvijā; Manfrēds Rēbinders ( Manfred Rehbinder ) — Cīrihes universitātes profesors (Šveice); Džeremijs Makbraids ( Jeremy McBride ) — Eiropas tiesību institūts, Birmingemas universitātes vecākais lektors; Pīters van Dīks ( Pieter van Dijk ) — Nīderlandes Valsts padomes deputāts; Ārijs Bluds ( Arie Bloed ) — Nīderlandes Starpetnisko attiecību fonda direktors; Maikls Geistlingers ( Michael Geistlinger ) — Zalcburgas universitātes profesors; Egils Levits — Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnesis; Aivars Endziņš — Satversmes tiesas priekšsēdētājs; Gorans Melanders ( Göran Melander ) — Raula Vallenberga institūta (Zviedrija) direktors; Nils Muižnieks — Latvijas Cilvēktiesību un etnisko studiju centra direktors; Vija Jākobsone — Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētāja vietniece; Maija Kūle — Filozofijas un socioloģijas institūta direktore (Latvija); Jautrīte Briede — Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes asistente.

Arī institūta darbinieki paši ir studējuši cilvēktiesības dažādās Eiropas organizācijās, kā arī ārvalstīs veikuši pētījumus un pasniedzēja darbu. Informācija par to iekļauta īsajā bibliogrāfijā šī apskata beigās.

Dokumentācijas centrs un datu bāze

Institūts pastāvīgi pilnveido savu dokumentācijas centru. Dokumentācijas centra kolekcija satur starptautiskos un nacionālos cilvēktiesību dokumentus; Eiropas Komisijas un Cilvēktiesību tiesas nolēmumus, zinātniskas publikācijas, mācību grāmatas, rokasgrāmatas, dažādu starptautisku, valstisku un nevalstisku organizāciju ziņojumus, cilvēktiesību organizāciju izdotus bukletus un brošūras, kā arī periodiskus izdevumus. Institūts regulāri saņem Eiropas Padomes cilvēktiesību dokumentus. Pašlaik tiek lemts par to, ka institūts varētu kļūt par ANO Cilvēktiesību centra depozitāriju.

Apmēram 2000 dažādu cilvēktiesību materiālu ir atrodami dokumentācijas centrā. Tas galvenokārt kalpo Latvijas Universitātes studentu, akadēmiskā personāla un institūta personāla vajadzībām. Daļa no dokumentiem ir pieejama datu bāzes veidā. Bibliogrāfiskā informācija ir pieejama ar CDS/ISIS datu bāzes starpniecību. Dokumentācijas centrs sniedz palīdzību studentiem, kuri raksta zinātniskos darbus par cilvēktiesību jautājumiem.

Konsultatīvā padome

1996.gadā tika nodibināta institūta Konsultatīvā padome. Tās locekļi ir:

Dr. Gudmundurs Alfredsons ( Gudmundur Alfredsson ) — Lundas universitātes profesors (Zviedrija), Raula Vallenberga institūta līdzdirektors;

Dr. Ārijs Bluds ( Arie Bloed ) — Konstitucionālo tiesību un likumdošanas politikas institūta direktors (Ungārija);

Dr Asbjorns Eide ( Asbjorn Eide ) — profesors, Norvēģijas Cilvēktiesību institūta direktors;

Mortens Kjaerums ( Morten Kjaerum ) — Dānijas Cilvēktiesību centra direktors;

Dr. Mārtins Šeinins ( Martin Scheinin ) — Helsinku universitātes profesors, ANO Cilvēktiesību komitejas loceklis;

Dr. Markku Suksi — profesors, Abo akadēmiskās universitātes Cilvēktiesību institūta direktora v.i. (Somija);

Arnolds Villens ( Arnold Willen ) — Zviedrijas Helsinku komitejas priekšsēdētāja vietnieks;

Gvido Zemrībo — Latvijas vēstnieks Dānijā.

Ir plānots, ka Konsultatīvā padome pulcēsies reizi gadā. Pirmā Konsultatīvās padomes sēde notika 1997.gada janvārī.

Personāls

Daži no institūta dalībniekiem ir Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes mācībspēki un attiecīgo katedru ietvaros veic lielāko daļu sava pasniedzēja darba.

Ineta Ziemele , Ph.cand, Starptautisko tiesību zinātņu maģistre (Lunda, Zviedrija), tiesību zinātņu bakalaure (Latvija), institūta zinātniskā direktore un starptautisko un Eiropas tiesību lektore.

Māca publiskās starptautiskās tiesības, starptautisko organizāciju tiesības, kā arī Eiropas Kopienas publiskās tiesības un cilvēktiesības Juridiskajā fakultātē. Viņa uzaicināta lasīt lekcijas par cilvēktiesībām un humanitārajām tiesībām Raula Vallenberga institūtā (Zviedrijā). Plašs publikāciju spektrs gan publiskajās starptautiskajās tiesībās, gan cilvēktiesībās.

Aina Antāne , vēstures zinātņu bakalaure (Latvija), rīkotājdirektore.

Specializējas Latvijas 20.—40. gadu un mūsdienu starpetnisko attiecību salīdzinošā izpētē, kā arī jautājumos par apziņas stereotipiem, nacionāliem aizspriedumiem, etniska naida kurināšanu un sociālo saliedētību. Ir atbildīga par projektu vadīšanu, tajā skaitā arī par mazākumtautību jautājumiem.

Mārtiņš Mits , tiesību zinātņu bakalaurs (Latvija), direktora vietnieks un cilvēktiesību lektors.

Sācis mācīt cilvēktiesības institūta rīkotajos cilvēktiesību kursos. Pašreiz ir ievēlēts par Juridiskās fakultātes locekli un specializējas cilvēktiesībās. Viņam ir vairākas publikācijas par Eiropas Cilvēktiesību konvenciju.

Oskars Galanders , tiesību zinātņu students, “Cilvēktiesību Žurnāla” galvenais redaktors.

Paralēli redaktora darbam sagatavo “Cilvēktiesību Žurnālam” tiesu prakses apskatu. Publicējas par nāvessoda jautājumiem un ir nolēmis turpināt studijas starptautisko tiesību nozarē.

Ineta Tāre , tiesību zinātņu bakalaure (Latvija), pētniece.

Sākusi mācīt cilvēktiesības institūta rīkotajos cilvēktiesību kursos. Plāno veikt pētījumus par vairākiem cilvēktiesību jautājumiem un tos atspoguļot institūta publikācijās.

Santa Latkovska , tiesību zinātņu studente, vēstures zinātņu bakalaure (Latvija), dokumentāliste.

Veido institūta dokumentācijas centru, kurā ir grāmatas un monogrāfijas par cilvēktiesībām, kā arī starptautiskie un nacionālie tiesību akti. Viņas darbs ir savā ziņā unikāls, jo Latvijā nav daudz bibliotekāru, kas būtu apmācīti darbam tieši juridiskās literatūras bibliotēkās.

Lilita Lustika , tiesību zinātņu studente, projektu vadītāja.

Atbildīgā par institūta budžetu, izdara visus institūta maksājumus, gādā par institūta tehnisko aprīkojumu, nodrošina institūta projektus ar tehniskiem un citiem līdzekļiem, kā arī pati palīdz sagatavot institūta projektus, veic to sākotnējo izstrādi, ieskaitot budžeta sastādīšanu.

1.pielikums

Publikācijas

Galanders, Oskars. Capital Punishment in the Laws of Latvia and International Human Rights Documents: Obligations and Reality (Nāvessods Latvijas likumos un starptautiskajos cilvēktiesību dokumentos: saistības un realitāte), Economic and Social Change: a Question of Balance (Ekonomiskās un sociālās pārmaiņas: līdzsvara jautājums) — Tallinas pedagoģiskās universitātes prese, 1997, 173. —179.lpp., ISBN: 9985—58—032—1.

Mits, Mārtiņš. Komentāri Latvijas Republikas ievada ziņojumam par starptautiskā pakta “Par pilsoņu un politiskajām tiesībām” izpildi Latvijā, “Cilvēktiesību Žurnāls” Nr. 2, Rīga, 1996, ISSN:1407—0901.

Mits, Mārtiņš. Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību konvencijas statuss Latvijas tiesību sistēmā. Konvencijas piemērošana nacionālā līmenī, “Latvijas Vēstnesis”, Rīga, 08.01.1997.

Mits, Mārtiņš. Cilvēktiesību dokumenti un Latvijas saistības, “Latvijas Vēstnesis”, Rīga, 23.07.1997.

Ziemele, Ineta. Latvijas Republikas starptautiski tiesiskais statuss, Latvija: starptautiskās organizācijas, starptautiskie līgumi. — LR 5.Saeimas Ārlietu komisija un Saeimas Kanceleja, Rīga, 1995, 5. —13.lpp., ISBN 9984—528—38—3.

Ziemele, Ineta. Cilvēktiesību rangs Latvijas tiesību normu hierarhijā, Satversmes reforma Latvijā: par un pret. — Sociāli ekonomisko pētījumu institūts “Latvija”, Rīga, 1995, 60—69.lpp.

Ziemele, Ineta. Komentārs likumam “Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem”, “Juristu Žurnāls”, Nr. 1, Rīga, 1995, 3. — 17.lpp.

Ziemele, Ineta. Pašnoteikšanās starptautiskajās tiesībās, “Diena”, Rīga, 21.01.1995.

Ziemele, Ineta. Eiropas Padome — Latvijas partneris Eiropas norisēs. — Latvijas Ārpolitikas institūts, Rīga, 1996, 85. lpp., ISBN 9984—583—00—7.

Ziemele, Ineta. Incorporation and Implementation of Human Rights in Latvia (Cilvēktiesību normu inkorporācija un iedzīvināšana Latvijā), The International Human Rights Norms in the Nordic and Baltic Countries (Starptautiskās cilvēktiesību normas Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs), ed. M. Scheinin, — Nordic Human Rights Publications, Martinus Nijhoff Publishers , 1996, 73. — 111.lpp., ISBN 90—411—0189—6.

Ziemele, Ineta. Cilvēktiesību iedzīvināšanas mehānismi Latvijā, “Cilvēktiesību Žurnāls” Nr. 1, Rīga, 1996, 54. —67.lpp., ISSN:1407—0901.

Ziemele, Ineta. Komentāri Latvijas Republikas ievada ziņojumam par Starptautiskā pakta “Par pilsoņu un politiskajām tiesībām” izpildi Latvijā, “Cilvēktiesību Žurnāls” Nr. 2. Rīga, 1996, ISSN:1407—0901.

Ziemele, Ineta. Par cilvēktiesību iedzīvināšanas mehānismiem, “Latvijas Vēstnesis”, Rīga, 22.05.1996.

Ziemele, Ineta. Satversmes tiesa — līdzeklis integrācijai vai pašizolācijai jeb atsevišķas pārdomas Satversmes tiesas sakarā, “Latvijas Vēstnesis”, Rīga, 15.06.1996.

Ziemele, Ineta. Kas ir bērna tiesības, un ko tas nozīmē, “Diena”, Rīga, 12.01.1996.

Ziemele, Ineta. Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 21.pants Baltijas valstu jauno demokrātiju kontekstā, “Cilvēktiesību Žurnāls” Nr. 4, Rīga, 1997, 20. lpp., ISSN:1407—0901.

Ziemele, Ineta. Pilsonība, cilvēktiesības un Latvijas sabiedrības modelis. “Diena”, Rīga, 21.05.1997.

Ziemele, Ineta. Valsts nepārtrauktības un cilvēktiesību ietekme uz pilsonības jautājuma risināšanu Baltijas valstīs (raksts iznākošajā grāmatā “Baltijas valstis vēstures krustcelēs”).

Turpmākās publikācijas

Tiesas un administratīvā procesa loma cilvēktiesību iedzīvināšanā Latvijā. Latvijas Cilvēktiesību institūts.

Pieter van Dijk & van Hoof (Pīters van Dīks & van Hūfs), Theory and Practice of the European Convention of Human Rights (Eiropas Cilvēktiesību konvencija teorijā un praksē) (tulkojums latviešu valodā).

“Cilvēktiesību Žurnāls” (latviešu val.) un Latvian Human Rights Quarterly (angļu val.).

2.pielikums

Padziļinātais cilvēktiesību kurss

Tēma Lektors

Ievads I.Ziemele / Latvijas Cilvēktiesību institūts

M.Mits / Latvijas Cilvēktiesību institūts

Cilvēktiesības un starptautiskās M.Mits / Latvijas Cilvēktiesību institūts

tiesības — avoti, subjekti

Cilvēktiesības, humanitārās tiesības,

bēgļu tiesības

Cilvēktiesību trīs “paaudzes” M.Mits / Latvijas Cilvēktiesību institūts

Starptautiskās un reģionālās cilvēk- I.Ziemele / Latvijas Cilvēktiesību institūts

tiesību aizsardzības institūcijas

Pilsoniskās un politiskās tiesības: ievads I.Ziemele / Latvijas Cilvēktiesību institūts

Pilsoniskās un politiskās tiesības: E.Levits / Eiropas Cilvēktiesību tiesa

demokrātija un līdzdalība valsts pārvaldē

Pilsoniskās un politiskās tiesības: E.Levits / Eiropas Cilvēktiesību tiesa

demokrātija un līdzdalība valsts pārvaldē

Pilsoniskās un politiskās tiesības: E.Levits / Eiropas Cilvēktiesību tiesa

tiesas aizsardzība

Ekonomiskās, sociālās un kultūras tiesības I.Ziemele / Latvijas Cilvēktiesību institūts

Ekonomiskās, sociālās un kultūras tiesības A. Fogels / LU Juridiskā fakultāte

Tiesības uz attīstību, solidaritātes tiesības I. Ziemele / Latvijas Cilvēktiesību institūts

Eiropas valstu prakse cilvēktiesību M.Scheinin / Helsinku cilvēktiesību institūts

iedzīvināšanā

Pilsonisko un politisko tiesību aiz- V.Jākobsone / Zvērinātu advokātu padome

sardzība: nacionālo tiesu prakse

Seminārs M.Mits / Latvijas Cilvēktiesību institūts

Sieviešu tiesības M.Kohonen / ANO Cilvēktiesību centrs

Bērnu tiesības M.Tebourbi / ANO Cilvēktiesību centrs

Bērnu tiesības A.Bērziņš / Latvijas Bērnu fonds

Seminārs V.Jākobsone / Zvērinātu advokātu padome

Bēgļu tiesības F.Kerrigan / ANO augstais komisārs

bēgļu jautājumos

Minoritāšu tiesības A.Fogels / LU Juridiskā fakultāte

Minoritāšu tiesības N.Muižnieks / Cilvēktiesību un etnisko

studiju centrs

Starptautiskās organizācijas A.Fogels / LU Juridiskā fakultāte

Uzraudzības procedūras: veidi, valsts G.Alfredsson / Lundas universitāte

tiesības, faktu pārbaude

Uzraudzības procedūras: sūdzības,

tiesas prakse G.Alfredsson / Lundas universitāte

Seminārs M.Mits / Latvijas Cilvēktiesību institūts

Apvienoto Nāciju Organizācija I.Ziemele / Latvijas Cilvēktiesību institūts

Eiropas Drošības un sadarbības organizācija Ch. Magee / EDSO misija Latvijā

Eiropas Padome A.Endziņš / Saeimas juridiskā komisija

Nevalstiskās organizācijas N.Muižnieks / Cilvēktiesību un etnisko

studiju centrs

Seminārs N.Muižnieks / Cilvēktiesību un etnisko

studiju centrs

Ieskaite ———

3.pielikums

Cilvēktiesību pamatkurss

Tēma Lektors

Ievads M.Mits / Latvijas Cilvēktiesību institūts

Cilvēktiesības un starptautiskās tiesības J.Briede / LU Juridiskā fakultāte

Cilvēktiesību vēsturiskā attīstība J.Briede / LU Juridiskā fakultāte

Demokrātija un cilvēktiesības K.Krūma / Baltijas Jūras valstu padome

Cilvēktiesības, morāle un cilvēka vajadzības M.Kūle / Filozofijas un socioloģijas institūts

Starptautisko cilvēktiesību dokumentu M.Mits / Latvijas Cilvēktiesību institūts

loma, statuss un darbība

Starptautiskās un nacionālās cilvēk- J.Briede/ LU Juridiskā fakultāte

tiesību aizsardzības institūcijas

Eiropas cilvēktiesību aizsardzības M.Mits / Latvijas Cilvēktiesību institūts

sistēmas vēsturiskā attīstība

Apvienoto Nāciju Organizācija J.Mažeiks / LR Ārlietu ministrija

Eiropas Padome A.Endziņš / LR Satversmes tiesa

Eiropas Cilvēktiesību konvencija M.Mits / Latvijas Cilvēktiesību institūts

Eiropas Drošības un sadarbības organizācija Ch.Megee / EDSO misija Latvijā

Eiropas Savienība G.Barret / Eiropas Komisijas delegācija Latvijā

Starptautiskās cilvēktiesību organizācijas Filmas noskatīšanās

Pilsoniskās un politiskās tiesības I.Ziemele / Latvijas Cilvēktiesību institūts

Pilsoniskās un politiskās tiesības I.Ziemele / Latvijas Cilvēktiesību institūts

Solidaritātes tiesības I.Ziemele / Latvijas Cilvēktiesību institūts

Ekonomiskās, sociālās un kultūras tiesības A.Fogels / LU Juridiskā fakultāte

Seminārs M.Mits / Latvijas Cilvēktiesību institūts

Sieviešu tiesības I.Zaķe / Cilvēktiesību un etnisko studiju centrs

Bērnu tiesības A.Bērziņš / Latvijas Bērnu fonds

Mazākumtautību tiesības N.Muižnieks / Cilvēktiesību un etnisko

studiju centrs

Bēgļu tiesības U.Zumente—Stīla /ANO Attīstības programma

Starptautiskās procedūras un mehānismi A.Bloed / COLPI

cilvēktiesību ievērošanas uzraudzībai

Starptautiskās procedūras un mehānismi A.Bloed / COLPI

cilvēktiesību ievērošanas uzraudzībai

Cilvēktiesību izpratne un piemērošana Latvijā M.Mits / Latvijas Cilvēktiesību institūts

Pasaules Cilvēktiesību konference uzsver, ka saskaņā ar Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju valstīm ir pienākums ..., nodrošināt, ka izglītība ir vērsta uz to, lai palielinātu cieņu pret cilvēktiesībām un pamatbrīvībām. Pasaules Cilvēktiesību konference uzsver, cik nozīmīga ir cilvēktiesību izglītības iekļaušana mācību programmās, un aicina valstis to darīt. .. Tādējādi cilvēktiesību izglītība, kā arī teorētiskas un praktiskas informācijas izplatīšana spēlē nozīmīgu lomu cilvēktiesību veicināšanā un ievērošanā attiecībā uz visām personām.

Vīnes deklarācijas un rīcības programmas 33.punkts