VALDĪBĀ

Ministru kabineta 23.septembra sēdē

Akceptēti “Cilvēka imūndeficīta vīrusa (HIV) infekcijas un AIDS izplatības ierobežošanas noteikumi”. Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā tiek organizēti HIV infekcijas un AIDS izplatības ierobežošanas pasākumi: epidemioloģiskā uzraudzība, HIV inficēto personu un AIDS slimnieku ārstniecība, medicīniskā un sociālā rehabilitācija, valsts iedzīvotāju informācija un izglītošana HIV infekcijas un AIDS profilakses jomā, kā arī nosaka fizisko un juridisko personu tiesības, pienākumus un atbildību par šo noteikumu pārkāpšanu. Visiem valsts iedzīvotājiem, ieskaitot HIV inficētās personas, ir tiesības uz informāciju un veselības izglītību par HIV infekcijas un AIDS biomedicīniskajiem, sociālajiem, tiesiskajiem un ētiskajiem aspektiem, izplatības ceļiem, individuālo profilaksi, kā arī uz līdzdalību medicīniskās un sociālās aprūpes un rehabilitācijas programmās. Valsts pienākums ir nodrošināt šādas informācijas un programmu pieejamību.

Ar Ministru kabineta rīkojumu valsts īpašumā tiek saglabāts un nodots Aizsardzības ministrijas valdījumā nekustamais īpašums Rīgā, Kronvalda bulvārī 3.

Akceptēti noteikumi “Par pašvaldību darbības pārraudzības un pašvaldību lietu valsts ministra pienākumiem” un grozījumi noteikumos “Pašvaldību lietu pārvaldes nolikums”. Noteikumi un grozījumi noteikumos ļaus vienkāršot un uzlabot procedūras jautājumus, kas saistīti ar pašvaldību lietu valsts ministra pienākumiem attiecībā uz pašvaldībām.

Lai novērstu pretrunas spēkā esošajos tiesību aktos un saskaņotu Valsts ģeoloģijas dienesta funkcijas ar MK “Zemes dzīļu izmantošanas noteikumiem”, akceptēti grozījumi Valsts ģeoloģijas dienesta nolikumā.

Akceptēti grozījumi MK 1996.gada 12.marta noteikumos nr.58 “Noteikumi par sabiedriskajām organizācijām, reliģiskajām organizācijām, fondiem, biedrībām un citām institūcijām, kas var būt humānās palīdzības kravu saņēmēji”. Humānās palīdzības kravas var saņemt 87 reliģiskās organizācijas, 55 fondi, 38 biedrības, 10 savienības, 8 centri, 16 asociācijas, 5 apvienības, 18 arodbiedrības un 49 citas sabiedriskās organizācijas.

Valdība akceptēja grozījumus MK 1996.gada 10.septembra noteikumos nr.351 “Noteikumi par darba samaksas sistēmu atsevišķu no budžeta finansējamo iestāžu darbiniekiem”. Grozījumi paredz noteikt šādas piemaksas: speciālās izglītības iestādēs (speciālās klasēs un grupās), kas paredzētas skolēniem, kuriem ir fiziskās un/vai garīgās attīstības traucējumi, internātskolās bāreņiem un bez vecāku aizgādnības palikušiem skolēniem, kurās ir veselībai bīstami vai smagi darba apstākļi — 10%; mācību un pāraudzināšanas iestādēs nepilngadīgajiem, kuri izdarījuši krimināli sodāmus pārkāpumus, kurās ir veselībai bīstami vai sevišķi smagi darba apstākļi — 30%. Grozījumi stāsies spēkā ar 1998.gada 1.janvāri.

Akceptēts rīkojums “Par bezpeļņas organizāciju valsts akciju sabiedrību “Labības tirdzniecības aģentūra””. Saskaņā ar likumu “Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi” rīkojums paredz reorganizēt Zemkopības ministrijas pārraudzībā esošo iestādi “Latvijas Valsts labības birojs” un uz tā bāzes izveidot bezpeļņas organizāciju valsts akciju sabiedrību “Labības tirdzniecības aģentūra”. Valsts kapitāla daļas turētājs aģentūrā ir Zemkopības ministrija. Aģentūra īstenos valsts politiku labības tirgū likumā “Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi” noteikto funkciju robežās.

Akceptēts Izglītības un zinātnes ministrijas nolikums.

Akceptēts Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes nolikums. Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde ir publisko un privāto tiesību subjekts, kas atbilstoši Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumam, Likumam par ostām, Liepājas ostas nolikumam, šī nolikuma un citu normatīvo aktu normām veic pārvaldes funkcijas Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā. Speciālās ekonomiskās zonas pārvalde ir valsts un pašvaldības izveidota juridiska persona, kurai ir speciāls budžets un sava nošķirta manta. Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde ir Liepājas ostas valdes un pārvaldes, kā arī bijušā pašvaldības uzņēmuma “Liepājas osta” tiesību un saistību pārmantotāja un saistību pārņēmēja.

Ministru kabinets akceptēja Korupcijas novēršanas padomes nolikumu. Korupcijas novēršanas padome ir Ministru kabineta izveidota koordinējoša institūcija, kuras uzdevums ir veidot vienotu korupcijas novēršanas valsts politiku un veicināt tās īstenošanu. Padomei ir šādas funkcijas: koordinēt korupcijas novēršanas stratēģijas izstrādi un īstenošanu; koordinēt korupcijas novēršanā iesaistīto institūciju darbību un veicināt to darbības efektivitāti; organizēt korupcijas cēloņu izpēti un analizēt šo pētījumu rezultātus; sagatavot priekšlikumus normatīvo aktu projektu korupcijas novēršanas jautājumos izstrādāšanai; sniegt atzinumus par normatīvo aktu atbilstību korupcijas novēršanas valsts politikai un stratēģijai; izstrādāt priekšlikumus iespējamo korupcijas gadījumu novēršanai valsts pārvaldē un korupcijas mazināšanai vai pilnīgai izslēgšanai valsts pārvaldes reformas gaitā; organizēt valsts amatpersonu, kā arī sabiedrības tiesisko un ētisko izglītošanu korupcijas novēršanas jomā; veicināt sabiedrības iesaistīšanu korupcijas novēršanā. Ir noteiktas padomes tiesības: uzaicināt uz padomes sēdēm, kā arī iesaistīt atzinumu izstrādē valsts, pašvaldības institūciju amatpersonas; pieprasīt un saņemt no valsts un pašvaldībām padomes darbam nepieciešamo informāciju un paskaidrojumus; pasūtīt pētījumus Kriminoloģisko pētījumu centram un citām iestādēm; izvērtēt katras ar korupcijas novēršanu saistītas institūcijas darbību; iesniegt Ministru kabinetā informāciju par to institūciju darbību, kuras ir saistītas ar korupcijas novēršanu; veikt citus pasākumus šo noteikumu funkciju izpildei. Padomē ietilps tieslietu ministrs, Finansu ministrijas valsts ieņēmumu valsts ministrs, tieslietu ministra pilnvarots pārstāvis, iekšlietu ministra pilnvarots pārstāvis, finansu ministra pilnvarots pārstāvis, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors vai viņa pilnvarots pārstāvis, ģenerālprokurors vai viņa pilnvarots pārstāvis, Latvijas Bankas prezidents vai viņa pilnvarots pārstāvis; valsts kontrolieris vai viņa pilnvarots pārstāvis, Valsts administrācijas skolas direktors un Valsts pārvaldes reformu biroja vadītājs. Padomes personālsastāvu noteiks Ministru prezidents ar savu rīkojumu. Padomi vadīs tieslietu ministrs.

Akceptēts MK rīkojums “Par valsts pilnvarojumu Valsts veterinārajam dienestam”. Valsts veterinārais dienests tiek pilnvarots veikt ES normatīvo dokumentu prasību ievērošanas kontroli pārtikas aprites uzņēmumos, kas eksportē pienu un piena produktus, zvejas produktus, gaļu un gaļas produktus uz Eiropas Savienības valstīm. Rīkojums uzdod Zemkopības ministrijas Valsts veterinārajam dienestam nodrošināt Latvijas uzņēmumu valsts veterināro pārbaudi un uzraudzību saskaņā ar Eiropas Savienības normatīvo dokumentu prasībām un sagatavot ES prasībām atbilstošus Latvijas eksportētājuzņēmumu sarakstus un iesniegt tos ES Komisijā tās norādītajos termiņos. Tas nepieciešams, lai sekmīgi turpinātu piena un piena produktu, zvejas produktu eksportu un uzsāktu gaļas un gaļas produktu eksportu uz Eiropas Savienības valstīm atbilstoši dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu importa noteikumiem Eiropas Savienībā.

Akceptēts rīkojums “Par Latvijas Republikas un Francijas Republikas vienošanos par pasažieru starptautiskajiem autopārvadājumiem”. Vienošanos parakstīs satiksmes ministrs Vilis Krištopans.

Valdības preses departaments

Pēc Ministru kabineta 23.septembra sēdes

Ministru prezidenta biedra Jura Kaksīša, zemkopības ministra Andra Rāviņa un tieslietu ministra Dzintara Rasnača atbildes, skaidrojumi, komentāri

Vispirms Ministru prezidenta biedrs Juris Kaksītis komentēja valdības sēdē akceptētos “Cilvēka imūndeficīta vīrusa (HIV) infekcijas un AIDS izplatības ierobežošanas noteikumus”: — Par šo tikko pieņemto dokumentu es vēlējos runāt tāpēc, ka jau to izstrādāšanas laikā bija jūtama zināma neizpratne par to mērķi — it kā lai aizliegtu inficētām vai slimām personām ieņemt to vai citu amatu. Situācijai pasliktinoties, iespējams, tā tas arī varētu būt — noteikt zināmas arodu grupas, teiksim, darbā ar bērniem, kur liegt iespēju šiem inficētajiem vai slimajiem cilvēkiem strādāt,— tas tika apspriests arī dokumenta izskatīšanas laikā Ministru kabineta komitejā —, bet šodien akceptētajiem noteikumiem ir pavisam cits mērķis. Pirmkārt, tā ir valsts apņemšanās garantēt katram cilvēkam, kurš vēlas iegūt informāciju par šo nelaimi, tādu iespēju — gan par situāciju mūsu valstī, kaimiņos un pasaulē, gan par to, kā organizēt savu dzīvi, lai izsargātos no šīs slimības un inficēšanās.

Otrkārt, valsts garantē konfidencialitāti, cilvēkam izdarot analīzes un gadījumā, ja rezultāts diemžēl izrādījies pozitīvs, arī ārstējoties. Tā visa mērķis ir nodrošināt inficētas vai slimas personas sociālo aizsargātību.

Īpaša noteikumu nodaļa veltīta ar HIV inficēto personu sociālajai aizsardzībai — fakts, ka cilvēka organismā konstatēts šis vīruss, nevar būt par pamatu nelabvēlīgu darba apstākļu radīšanai vai pat darba līguma laušanai.

Nākamā dokumentu nodaļa paredz drošības pasākumus, kas jāveic, lai nodrošinātu to galvenokārt ārstniecības iestādēs strādājošo — personu aizsargātību, saskaroties ar inficētām vai slimām personām. Ja tomēr šādā kontaktā vīruss ir iegūts, šie noteikumi nosaka, ka inficētās vai slimās personas invaliditāte ir atzīstama par tādu, kas iegūta, veicot darba pienākumus.

Tātad, kā tas redzams šī dokumenta 2.punktā, noteikumu mērķis ir noteikt kārtību, kādā tiek organizēti HIV infekcijas un AIDS izplatības ierobežošanas pasākumi,— uzraudzība, inficēto un slimo personu ārstniecība un rehabilitācija, kā arī valsts iedzīvotāju informēšana un izglītošana šajā jomā.

Kādēļ šie noteikumi ir pieņemti tieši tagad? Tādēļ, ka situācija HIV infekcijas un AIDS saslimšanas ziņā mūsu kaimiņvalstīs nebūt nav labvēlīga un mēs nedrīkstam lolot ilūziju, ka tas nevar notikt arī pie mums. Un diemžēl viena no lielākajām riska grupām ir nepilngadīgie, kā arī garīgi nelīdzsvarotas personas, kuru rīcība ir grūti prognozējama, un, treškārt, ar narkotiku lietošanu saistītā vide un cilvēki ar netipisku seksuālu orientāciju.