VALDĪBĀ

Pēc Ministru kabineta 23.septembra sēdes

Ministru prezidenta biedra Jura Kaksīša, zemkopības ministra Andra Rāviņa un tieslietu ministra Dzintara Rasnača atbildes, skaidrojumi, komentāri

Turpinājums no 1.lpp.

Jo ātrāk mēs šo risku apzināmies un atzīstam arī valdības līmenī, jo labāk. Un jāsaka: diemžēl var pienākt arī laiks, kad būs jādomā par šo personu piespiedu izolāciju no vides, kuru tās padara apdraudētu.

Pēc tam par diviem akceptētiem Ministru kabineta rīkojumiem informēja Andris Rāviņš: — Jau visu šo rudeni mēs runājam par pasākumiem, kādus ir nepieciešams veikt, lai mūsu valstī organizētu un vadītu labības tirgu. Šis rīkojums “Par bezpeļņas organizāciju valsts akciju sabiedrību “Labības tirdzniecības aģentūra”” jau ir viens no konkrētajiem pasākumiem — ar to tiek likvidēta valsts iestāde “Latvijas valsts labības birojs” un uz tās bāzes izveidota bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība “Labības tirdzniecības aģentūra”, kuras pamatmērķis un uzdevums ir — būt Latvijas labības tirgus iniciatoram, līdzsvarotājam un aktīvam šī labības tirgus dalībniekam. Ministru kabineta sēdē tika akceptēts arī rīkojums “Par valsts pilnvarojumu Valsts veterinārajam dienestam”. Šī rīkojuma pamatuzdevums — lai sekmīgi turpinātu piena un piena produktu un zvejas produktu eksportu, kā arī lai uzsāktu gaļas produktu eksportu uz Eiropas Savienības valstīm atbilstoši dzīvnieku izcelsmes importa noteikumiem Eiropas Savienībā, pilnvarot Zemkopības ministrijas Valsts veterināro dienestu veikt Eiropas Savienības normatīvo dokumentu prasību ievērošanas kontroli attiecīgajos Latvijas pārtikas aprites uzņēmumos.

Šī rīkojuma pamatā ir Eiropas Savienības Komisijas ģenerāldirektora Legrāsa parakstīta vēstule, kurā tiek lūgts steidzīgi — līdz 1.oktobrim — sastādīt to Latvijas uzņēmumu sarakstu, kuri ražo un uz Eiropas Savienību eksportē pienu un piena produktus, un klāt pievienot valsts pilnvarotas iestādes garantiju.

Līdz šim Eiropas Savienība konkrētus kvalitātes rādītājus mums neuzstādīja — bija tikai aicinājums tuvināties Eiropas Savienībā pieņemtajiem kritērijiem. Taču turpmāk, ja kāds uzņēmums nebūs iekļauts šajā Eiropas Savienības Komisijas apstiprinātajā sarakstā, no 1.janvāra tirdzniecība ar šī pārstrādes uzņēmuma produkciju Eiropas Savienības valstīs netiks atļauta.

Šī gada astoņos mēnešos no Latvijas uz Eiropas Savienību jau eksportētas 760 tonnas siera, 700 tonnas sviesta, 1250 tonnas sausā vājpiena un 250 tonnas kazeīna. Šim eksporta apjomam ir tendence aizvien palielināties. Lai nākamgad tirdzniecību varētu turpināt, paši uzņēmumi šim sarakstam iesniedz ziņas par sevi. Bet no valdības puses bija nepieciešams pilnvarojums kādai iestādei, un to ar šo noteikumu pieņemšanu ieguva Valsts veterinārais dienests. Šis dienests kontrolē Eiropas Savienības noteikumu ievērošanu pārstrādes uzņēmumos. Decembra sākumā to, vai šie uzņēmumi ir spējīgi strādāt atbilstoši noteiktiem kvalitātes kritērijiem, novērtēs arī Eiropas Savienības kvalitātes komisija un lems, vai uzņēmumus iekļaut sarakstā vai ne.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs runāja par korupcijas novēršanas padomes nolikumu un “Grozījumiem Ministru kabineta 1996. gada 10. septembra noteikumos nr. 351 “Noteikumi par darba samaksas sistēmu atsevišķu no budžeta finansējamo iestāžu darbiniekiem””:

— Es sākšu ar Noteikumiem par darba samaksas sistēmu. Saskaņā ar šiem noteikumiem ar 1998. gada 1. janvāri būs jauna no budžeta finansējamo darbinieku grupa, kura saņems piemaksas pie darba algas. Tie būs tā saukto speciālo izglītības iestāžu, kā arī pāraudzināšanas iestāžu darbinieki. Runa ir par desmit procentu piemaksu speciālo izglītības iestāžu darbiniekiem un piecpadsmit procentu piemaksu pāraudzināšanas iestāžu darbiniekiem. Šī naudas summa arī ir paredzēta 1998. gada budžeta projektā.

Par korupcijas novēršanas padomes nolikumu. Tas šodien tika apstiprināts Ministru kabineta sēdē. Šodienas sēdē nolikuma projektā tika izdarītas nelielas izmaiņas. Teksts tika vienkāršots. Padomē piekrita līdzdarboties arī Latvijas Bankas prezidents Einārs Repše. Padomes sastāvā ir pārstāvētas Tieslietu, Iekšlietu un Finansu ministrija, kā arī Valsts ieņēmumu dienests, Ģenerālprokuratūra, Valsts pārvaldes reformu birojs un Valsts administrācijas skola. Par konkrētām personālijām lems Ministru prezidents. Pirmais, par ko lems šī darba grupa, būs — apzināt tos aktuālos jautājumus, kuri ir jārisina nekavējoties.

Pēc tam ministri atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.

Jautājums: — Kuri būtu šie tuvākajā nākotnē risināmie jautājumi?

Dz.Rasnačs: — Pirmkārt, būtu jāizvērtē korupcijas skandāla cēloņi un sekas, kā arī nianses korupcijas novēršanas likumā, kura dēļ radās iespaids par likumpārkāpumiem tur, kur to patiesībā nebija. Otrkārt, būtu jāratificē “netīrās naudas atmazgāšanas” konvencija, kurai vēl ir nepieciešama rūpīga redakcija.

Jautājums: — Cik un kādi pārstrādes uzņēmumi varētu tikt iekļauti jūsu minētajā sarakstā Eiropas Savienībai?

A.Rāviņš: — Saraksts veidojas no pašu uzņēmumu vēlmes. Šodien notiek konkrēto uzņēmumu apsekošana, veterinārais dienests veic pilnu analīzi, lai pārbaudītu to atbilstību Eiropas Savienības prasībām. Tiek norādīts uz kļūdām, kuras jānovērš līdz ES Komisijas pārbaudei. Ir ļoti grūti pateikt, cik garš būs šis saraksts, pieteikušies ir gandrīz visi lielie gaļas un piena produktu pārstrādes uzņēmumi.

Jautājums: — Vai prasība par šāda saraksta izveidi ir attiecināta uz visām valstīm vai tikai uz Latviju?

A.Rāviņš: — Eiropas Savienība visu laiku ir ļoti saprotoši raudzījusies uz Latviju un tās problēmām, to novēršanai līdz šim netika noteikti konkrēti termiņi. Es pieļauju, ka varbūt mēs pārāk strauji un drosmīgi esam ielauzušies Eiropas tirgū un viņi ir kļuvuši uzmanīgāki. Es domāju, ka tas nav vērsts tikai pret Latviju.

Dina Gailīte, Rūta Jaksona,

“LV” informācijas redaktores

Pēc “LV” diktofona ieraksta

preses konferencē Valdības namā