ARHĪVI RUNĀ

Par krievu admirāļu “desantu” Akmeņragā

Jānis Riekstiņš, Latvijas Valsts arhīva vecākais referents, — “Latvijas Vēstnesim”

Daudzo arhīva dokumentu vidū, kas stāsta par PSRS militāristu impēriskajiem tīkojumiem un izrīcībam Latvijā, ar īpašu bezkaunību izceļas Baltijas flotes admirāļu centieni iegūt savā pārvaldījumā lielu zemes gabalu Akmeņraga apkaimē. Latvijas Valsts arhīva dokumentos uzskatāmi parādās gan PSRS militāristu ambīcijas, gan dažāda ranga tālaika Latvijas amatpersonu attieksme pret PSRS admirāļu mēģinājumiem atņemt Latvijai vēl kādu daļu zemes, Grīņu rezervātu ieskaitot. Te jāpiebilst, ka 1974.gadā Latvijas teritorijā PSRS militāristu poligoniem bija atdoti 68 tūkstoši hektāru zemes, t.sk. Dobeles un Saldus rajonā 18 tūkst. ha, Liepājas rajonā (Paplakā) 8 tūkst. ha, Ventspils rajonā 8 tūkst. ha, Rīgas rajonā 24 tūkst. ha, Liepājas rajonā (Papē, Rucavā) 3,5 tūkst. ha, Daugavpils rajonā 1,5 tūkst. ha, Dobeles rajonā 5 tūkst. hektāru.

LPSR Ministru Padomes rīkojums par zemes gabala piešķiršanu Baltijas flotes jūras aviācijas poligonam

Slepeni Eks. Nr.1

Latvijas PSR Ministru Padome

Rīkojums Nr.397 – rs

1969.gada 24.aprīlī Rīgā

1. Piešķirt divkārtsarkankarogotajai Baltijas flotei jūras aviācijas poligonam Liepājas rajonā zemes gabalu ar kopējo platību 3109,4 ha, tajā skaitā no valsts meža fonda — 2561,4 ha un no valsts zemes rezervēm — 558 ha, uz noteikumiem saskaņā ar pielikumu.

2. Pēc flotes iesnieguma noteikt šādas divkārtsarkankarogotās Baltijas flotes jūras aviācijas poligona koordinātes:

Platums

56° 16' 8''

56° 16' 8''

56° 12' 1''

56° 10' 5''

56° 10' 5''

Garums

20° 52' 9''

21° 01' 1''

21° 02' 1''

20° 59' 2''

20° 52' 5''

3. No jūras aviācijas poligona platības izslēgt robežposteņa “Jūrmalciems” iecirkni, kurš ar Latvijas PSR Ministru Padomes 1951.gada 9.maija rīkojumu Nr.651 — rps — nodots Sarkankarogotā ziemeļrietumu robežapsardzības apgabala karaspēka pārvaldei.

4. Uzdot divkārtsarkankarogotajai Baltijas flotei un Sarkankarogotā ziemeļrietumu robežapsardzības apgabala karaspēka pārvaldei saskaņot jautājumu par aviopoligona darba režīmu atbilstoši robežsargu posteņa drošībai.

5. Divkārtsarkankarogotajai Baltijas flotei:

a) lai nodrošinātu iedzīvotāju un kuģu kustības drošību Baltijas jūrā jūras aviācijas poligona rajonā, laikus brīdināt poligonam blakus esošos kolhozus un organizācijas par poligona draba laiku un poligona darba laikā izlikt pienācīgu apsardzi;

b) laikus paziņot zvejnieku arteļiem “Boļševiks” un “Sarkanā blāzma” par aviācijas darbību jūras aviācijas poligonā un atļaut bez šķēršļiem minētajiem zvejnieku arteļiem zivju zveju jūras poligona akvatorijā tajā laikā, kad poligons nestrādā.

6. Uzdot Latvijas PSR Lauksaimniecības ministrijai, Latvijas PSR Mežsaimniecības un mežrūpniecības ministrijai kopīgi ar Liepājas rajona lauksaimniecības ražošanas pārvaldi veikt zemes gabala ierobežošanu dabā, kurš ar šā rīkojuma 1.punktu ir nodots divkārtsarkankarogotajai Baltijas flotei, precizētā laukumu, izdarīt atbilstošas izmaiņas zemes — uzskaites datos.

Zemes gabala nodošanu veikt saskaņā ar pievienotā plāna robežām.

7. Izdevumus, kuri saistīti ar zemes gabala nodošanu un zemes nodošanas dokumentācijas izsniegšanu, segt uz divkārtsarkankarogotās Baltijas flotes rēķina.

Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētājs V.Rubenis

...........................................................

LVA, 270.f., 1.s.apr., 1946.l., 11., 12.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

Viceadmirāļa A.Mizina lūgums LPSR Ministru Padomei piešķirt 12862 ha lielu zemes gabalu

Divkārtsarkankarogotās Baltijas flotes pavēlnieks

Slepeni Eks.Nr.1

Nr.24/0602

Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētājam b. J.Rubenim

1972.gada 31.jūlijā

Lūdzu Jūsu atļauju 12862 hektāru liela zemes gabala ar tur esošām ēkām, no kolhoza “Centība” zemes — 1008 ha, no kolhoza “Kopdarbs” zemes — 1600 ha, no kolhoza “Ļeņina ceļš” — 356 ha, no Alsungas mežrūpniecības saimniecības — 5272 ha un no Liepājas mežrūpniecības saimniecības — 4498 ha nodošanai, kurš piešķirts PSRS Aizsardzības ministrijai, pārvietojot no turienes iedzīvotājus.

Pieprasītais zemes gabals ir nepieciešams, lai saskaņā ar Jūras kara flotes virspavēlnieka 1972.gada direktīvas prasībām tur ierīkotu poligonu.

Norādītajā iecirknī pēc saskaņošanas ar poligona pavēlniecību varētu tikt atļauta siena pļauja un lopu ganīšana.

Divkārtsarkankarogotās Baltijas flotes pavēlnieka

vietas izpildītājs viceadmirālis A.Mizins

...........................................................

LVA, 270.f., 1.s.apr., 2139.l., 21.lp. Oriģināls. Tulkojums.

Atzīmes dokumentā: b. P.Strautmanim. Lūdzu izskatīt J.Rubenis 4.8.72.g.

LPSR Ministru Padomes priekšsedētāja vietnieka P.Strautmaņa atbilde Baltijas flotes pavēlniekam

Slepeni Eks.Nr.2

Nr.1284/909–s

Divkārtsarkankarogotās Baltijas flotes pavēlniekam

Kaļiņingradā

1972.gada 12.oktobrī

Atbildot uz 1972.gada 31.jūlija Nr.24/0602.

Uz Jūsu pieprasītā zemes gabala poligona ierīkošanai reizē ar valsts meža fonda zemēm atrodas arī kolhoza ”Centība”, “Kopdarbs” un “Leņina ceļš” zemes ar kopējo platību 2964 ha. Šīs zemes platības izņemšana no lauksaimniecības aprites stipri samazinās šo saimniecību lauksaimniecības zemju apjomu.

Latvijas PSR Ministru Padome nevar apmierināt Jūsu lūgumu par zemes gabala piešķiršanu poligona ierīkošanai.

Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētāja vietnieks P.Strautmanis

...........................................................

LVA, 270.f., 1.s.apr., 2139.l., 24.lp. Oriģināls. Tulkojums.

Baltijas flotes pavēlnieka lūgums piešķirt zemi poligona ierīkošanai

Divkārt sarkankarogotas Baltijas flotes pavēlnieks

Slepeni Eks.Nr.1

Nr.24/0533

Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētājam b. J.Rubenim

1972.gada 15.novembrī

Atbildot uz 1972.g. 12.10. Nr.1284/909–s

Lūdzu izskatīt iespēju piešķirt zemes gabalu 10506 ha platībā, izslēdzot no tā kolhozu “Kopdarbs”, “Ļenina ceļš” un daļu no kolhoza “Centība” zemes.

Piešķiramais zemes gabals sastāv no Alsungas mežrūpniecības saimniecības purvainajām zemēm — 5272 ha, Liepājas mežrūpniecības saimniecības — 4498 ha un kolhoza “Kopdarbs” zemes — 736 ha, no kuriem apsēti ir 128 ha.

Pieprasītais zemes gabals ir nepieciešams, lai tur ierīkotu artilērijas un citas kara tehnikas poligonu, to aizņemot līdz 10 reizēm gadā. Tamdēļ tur pēc saskaņošanas ar pavēlniecību var tikt atļauta siena pļauja, lopu ganīšana un citi darbi.

Admirālis Mihaiļins

...........................................................

LVA, 270.f., 1.s.apr., 2139.l., 25.lp. Oriģināls. Tulkojums.

Atzīmes dokumentā: b. P.Strautmanim

Lūdzu izskatīt un par rezultātiem paziņot man. J.Rubenis 1972.g. 17.11.

LPSR mežsaimniecības un mežrūpniecības ministra L.Vītola izziņa par poligonam pieprasīto zemes gabalu

Latvijas PSR Mežsaimniecības un mežrūpniecības ministrija

Nr.2–13–1928

1972.gada 24.novembrī

Par Aizputes mežrūpniecības saimniecības Sakas meža punkta —

mežniecības un Liepājas mežrūpniecības saimniecības Vērgales meža

punkta — mežniecības valsts meža fonda zemju nodošanu.

Pieprasītā valsts meža fonda zemju kopējā platība sastāda 12,1 tūkstoti hektāru, tajā skaitā Sakas meža punktā — mežniecībā — 6,7 tūkst. ha un Vērgales meža punktā — mežniecībā — 5,4 tūkst. ha.

Uz pieprasītā zemes gabala ir veikts liels darbs, lai apgūtu zemi meža saimniecībai; izdarīta meliorācija un grūtos meža audzēšanas apstākļos veikti meža kultūru stādījumi. Pavisam pieprasītajā zemes gabalā meža saimniecībai izlietoti vairāk nekā 500 tūkstoši rubļu valsts līdzekļu. Šajā iecirknī atrodas 4 Liepājas mežrūpniecības saimniecības dzīvojamās mājas ar saimniecības ēkām, kuru bilances vērtība ir 46022 rubļi, kā arī personīgajās mājās dzīvo Aizputes mežrūpniecības saimniecības Sakas meža punkta — mežniecības 17 strādnieku ģimenes.

Bez tam pieprasītajā zemes gabalā ir ļoti augsta ugunsbīstamība, un tur ir ispējami lieli meža ugunsgrēki.

Ņemot vērā augstāk teikto, Latvijas PSR Mežsaimniecības un mežrūpniecības ministrija uzskata par nelietderīgu nodot pieprasīto valsts meža fonda iecirkni. (Šeit un turpmāk paskaidrojumi mani — J.R.)

Ja nav iespējas atteikties no valsts meža fonda atsavināšanas, tad sliktākajā gadījumā varētu atdot valsts meža fondu 5,9 tūkstoši hektāru platībā, t.sk. Sakas meža punktā — mežniecībā — 4,5 tūkst. ha (kv.Nr.33 — 63; 67 — 81; 85 — 98; 116 — 127; 140 — 150; 152 — 161; 163 — 165; 180 — 181; 187 —1 93; 195 — 200) un Vērgales meža punktā — mežniecībā 1,4 tūkst. ha (kv.Nr.1 — 28) šajā platībā aug mazāk vērtīgi meža stādījumi.

Tajā pašā laikā ministrija kategoriski iebilst pret Grīņu rezervāta, kurš atrodas Sakas meža punktā — mežniecībā (kv.Nr.166 — 178 un 182 — 185) ar kopējo platību 638 ha, nodošanu. Ar Latvijas PSR Ministru Padomes 1961.gada 29.decembra lēmumu Nr.826 rezervātā, lai saglabātu dabas objektus nākamajām paaudzēm neskartā veidā, lai saglabātu un pavairotu retus augus, ir aizliegta jebkāda saimnieciska darbība (..).

Rezervātam ir svarīga zinātniska, kultūrvēsturiska un saimnieciska nozīme, un tas tiek izmantots plašiem ģeobotāniskiem pētījumiem.

Ministrija arī kategoriski iebilst pret vērtīgo meža stādījumu ar platību 4,0 tūkst. ha Liepājas mežrūpniecības saimniecības Vērgales meža punktā — mežniecībā (kv.Nr. 29 — 115; 118 — 123; 128 — 131; 147) un Aizputes mežrūpniecības saimniecības Sakas meža punkta — mežniecības meža aizsardzības meža stādījumu gar Baltijas jūru, kuri galvenokārt pieskaitāmi augsnes aizsardzības mežiem (kv.Nr.8 — 32; 64 — 66; 82 — 83 un 99) atdošanu.

Ministrs L.Vītols

.......................................................

LVA, 1.s.apr., 2139.l., 36.lp. Oriģināls. Tulkojums.

LPSR Ministru Padomes Lietu pārvaldes lauksaimniecības daļas vadītāja P.Belokurova izziņa

Slepeni

Vienīgais eksemplārs

Izziņa

par pieprasītajām zemēm divkārtsarkankarogotās Baltijas flotes vajadzībām

Divkārtsarkankarogotā Baltijas flote Liepājas rajonā artilērijas poligona ierīkošanai pieprasa zemes gabalu ar kopējo platību 12 835 ha (pēc precizētām ziņām).

Poligonam pieprasītās zemes robežās ietilpst šādu zemes lietotāju zemes.

1. Liepājas rajona kolhoza “Centība” divi starpgabalu zemes iecirkņi ar kopējo zemes platību 735,1 ha. Abi zemes iecirkņi atrodas valsts meža fonda vidū, un tiem nav labu pievadceļu. Vidējais lauksaimniecības zemju kvalitātes novērtējums ir 33 balles. Pirmais starpgabalu zemes iecirknis — 623,2 ha (t.sk. lauksaimniecībā izmantojamā zeme — 205,9 ha, no kuriem 25,6 ha 1965.gadā nosusināti ar atklātiem grāvjiem) no galvenā zemes masīva atrodas 3 km.

Otrais starpgabalu zemes iecirknis ar platību 111,9 ha (t.sk. lauksaimniecībā izmantojamā zeme — 39,4 ha, no kuriem 1969.gadā ar atklātiem grāvjiem nosusināti — 35,6 ha) no galvenās kolhoza zemes lietošanas atrodas 4 km, bet no saimniecību centra — 14 km.

Kolhozs “Centība”, Liepājas rajona izpildu komiteja un Latvijas PSR Lauksaimniecības ministrija piekrišanu par šo zemju izņemšanu dod.

2. Valsts meža fonda zeme ar kopējo platību 12 100 ha, t.sk. — Aizputes mežrūpniecības saimniecības Sakas meža punktā — mežniecībā — 6,7 tūkst. ha un Liepājas mežrūpniecības saimniecības Vērgales meža punktā — mežniecībā — 5,4 tūkst. ha.

Pieprasītajās valsts meža fonda zemēs ir veikta meliorācija un izdarīta meža stādīšana, par ko izlietoti vairāk nekā 500 tūkst. rubļu. Mežam ir ļoti augsta aizdegšanās iespēja. No valsts meža fonda pieprasīto zemju robežās ietilpst Grīņu rezervāts, kurš atrodas Aizputes mežrūpniecības saimniecības Sakas meža punktā — mežniecībā — 166 — 18 un 182 — 185.

Ar Latvijas PSR Ministru Padomes 1961.gada 29.decembra lēmumu Nr.826 rezervātā, lai neskartā veidā nākamajām paaudzēm saglabatu dabas objektus, saglabājot retos augus, ir aizliegta jebkāda saimnieciskā darbība. šis ir vienīgais PSRS rajons, kur var sastapt Erica tetralix — Grīņu sārteni, kura ar Latvijas PSR Ministru Padomes 1957.gada 24.aprīļa lēmumu Nr.219 ir pakļauta īpašai aizsardzībai. Rezervātam ir svarīga zinātniska, kultūrvēsturiska un saimnieciska nozīme, un tas tiek izmantots plašiem ģeobotāniskiem pētījumiem. Latvijas PSR Liepājas rajona izpildu komiteja kategoriski iebilst pret Grīņu rezervāta atdošanu, pret Liepājas mežrūpniecības saimniecības Vērgales meža punkta — mežniecības vērtīgo mežu stādījumu (kv.29—115; 118—123; 128—131; 147) un Aizputes mežrūpniecības saimniecības Sakas meža punkta — mežniecības meža stādījumu gar Baltijas jūru, kuri ir augsni aizsargājošie meži (kv.8—32; 64—66; 82—85 un 99) atdošanu.

Pieprasītajā zemes gabalā atrodas 36 viensētu ēkas, tajā skaitā:

a) 13 viensētu neapdzīvotas ēkas, to īpašnieki dzīvo citās vietās;

b) 7 viensētu ēkās dzīvo 8 ģimenes, skaitā 23 cilvēki, kuri ir kolhoza “Centība” biedri;

c) 4 viensētu ēkās dzīvo 5 ģimenes, skaitā 15 cilvēki, kuri ir mežsaimniecības darbinieki;

d) 4 viensētu ēkās dzīvo 5 ģimenes, skaitā 8 cilvēki, kuri ir kolhoza ”Centība” pensionāri;

e) 8 viensētu ēkās dzīvo 8 ģimenes, skaitā 13 cilvēki, kuri ir mežsaimniecības pensionāri. Pensionāri galvenokārt ir vecāki par 65 gadiem.

Bez tam jūras krastā atrodas robežsargu karaspēka bāka. Bākas ēkā dzīvo 3 ģimenes ar kopējo skaitu 14 cilvēki.

Latvijas Komunistiskās partijas Liepājas rajona komiteja un Liepājas rajona izpildu komiteja uzskata, ka tajā gadījumā, ja zemes gabals tiks atdots, būtu lietderīgi kā kompensāciju par ēkām pilsoņiem uzcelt atbilstošu dzīvojamo platību un saimniecības ēkas Pāvilostā.

Latvijas PSR Ministru Padomes Lietu pārvaldes lauksaimniecības daļa uzskata par nelietderīgu piešķirt artilērijas poligonam Grīņu rezervāta un ar vērtīgiem meža stādījumiem aizņemtās zemes ar platību 4,0 tūkst. ha, tajās robežās, kuras norādītas pievienotajā shēmā. Pret pārējās pieprasītās platības piešķiršanu iebildumu nav, ja vēlāk par piešķirto iecirkni tiks panākta vienošanās ar Baltijas kara apgabala štabu un robežapsardzības karaspēku.

LPSR Ministru Padomes Lietu pārvaldes lauksaimniecības daļas vadītājs

1972.gada 8.decembrī P.Belokurovs

...........................................................

LVA, 270.f., 1.s.apr., 2139.l., 26., 27., 28.lp. Oriģināls. Tulkojums.

LPSR Ministru Padomes priekšsēdētāja vietnieka P.Strautmaņa paziņojums Baltijas flotes pavēlniekam

Slepeni Eks. Nr.2

Nr.1914/1065–s

1972.gada 12.decembrī

Divkārtsarkankarogotās Baltijas flotes pavēlniekam

Kaļiņingradā

Atbildot uz 1972.gada 12.novembra Nr.24/0833

Latvijas PSR Ministru Padome uzskata par ispējamu piešķirt artilērijas poligonam tikai 6,5 tūkst. ha tajās robežās, kuras norādītas pielikumā, vēlāk saskaņojot atdošanai paredzēto zemes gabalu ar robežapsardzības karaspēku un Baltijas kara apgabala štābu.

Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētāja vietnieks P.Strautmanis

...........................................................

LVA, 270.f., 1.s.apr., 2139.l., 40.lp. Oriģināls. Tulkojums.

Baltijas flotes pavēlnieka lūgums piešķirt papildus zemes platību

Divkārtsarkankarogotās Baltijas flotes pavēlnieks

Slepeni Eks.Nr.1

Nr.024/0258

1973.gada 23.martā

Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētājam b. J.Rubenim

Atbildot uz 1972.g. 12.12. Nr.1914/1065–s

Divkārtsarkankarogotās Baltijas flotes pavēlniecība izsaka Jums savu pateicību par iepriekš panākto piekrišanu piešķirt flotei zemes gabalu Akmeņraga rajonā.

Detalizētas izpētes un aprēķinu procesā ir noskaidrots, ka Jūsu piedāvātā iecirkņa robežās flotei nav iespējams nodrošināt nepieciešamo drošību kaujas mācību laikā. Šā iemesla dēļ lūdzu Jūs papildus piešķirt zemes gabalu ar ziemeļu robežu, kura iet pa līniju Strazdi — Saule.

Pieprasītā zemes gabala nodošana ir saskaņota ar Baltijas kara apgabala pavēlniecību un Sarkankarogotā ziemeļrietumu robežapsardzības apgabala pārvaldi.

Admirālis Mihaiļins

...........................................................

LVA, 270.f., 1.s.apr., 2182.l., 20.lp. Oriģināls. Tulkojums.

Izraksts no LPSR Ministru Padomes Prezidija sēdes protokola

Slepeni

Vienīgais eksemplārs

Latvijas PSR Ministru Padomes Prezidija sēdes stenogramma

1973.gada 29.augustā Rīgā

Sēdi vada b. P.Strautmanis

17. Klausījās:

Sarkankarogotās Baltijas flotes lūgumu par zemes gabala pieškiršanu Liepājas rajonā.

Ziņo b.Belokurovs

b.Strautmanis

Mēs varam runāt tikai par teritoriju līdz Laimniekiem, bet ne augstāk, bet Grīņu rezervātu izslēgt pilnīgi.

b.Strogonovs

Ja viņiem šo zemi atdotu, tad viss kolhozs “Centība” ir pilnīgi jālikvidē.

b.Strautmanis

Principā nolemjam. Šo jautājumu izlemt, ņemot vērā šos apstākļus. Ja Baltijas flote ar to nebūs mierā, tad skatīsimies un izlemsim galīgi. Nākošajā prezidijā.

...........................................................

LVA, 270.f., 1.s.apr., 2182.l., 16.lp. Oriģināls. Tulkojums.

Autora piebilde: Pēc šās sēdes LPSR Ministru Padomes Prezidijs uzdeva LPSR Ministru Padomes Lietu pārvaldes lauksaimniecības daļas vadītājam Belokurovam sagatavot priekšlikumus par zemes nodošanu Baltijas flotei. Šajā reizē tā prasīja 6500 ha, t.sk. no valsts meža fonda — 5876,8 ha un no Liepājas rajona kolhoza “Centība” 623,2 ha. Pieprasītā zeme atrodas 2,5 km uz dienvidrietumiem no Pāvilostas gar Baltijas jūras krastu, 8 km garumā un 9 km pierobežas dziļumā. Uz šās zemes atradās 31 viensēta. Tur bija izdarīta meliorācija un iestādīts mežs. Pieprasītajā teritorijā bija 2 telefona līnijas un republikas nozīmes autoceļš Liepāja — Pāvilosta. LPSR Lauksaimniecības ministrija un Liepājas rajona izpildu komiteja iebilda pret šās zemes nodošanu PSRS militāristiem, bet LPSR MP Lietu pārvaldes lauksaimniecības daļa uzskatīja “par iespējamu, kā izņēmumu, piekrist 6500 ha zemes platības nodošanai Baltijas flotei”. Tikmēr PSRS militāristu uzbrukumi Akmeņragam turpinājās. Baltijas flotes pavēlnieks 1973.gada 3.septembra vēstulē LPSR Ministru Padomes priekšsēdētājam J.Rubenim pieprasīja 6100 ha lielu zemes gabalu Akmeņraga rajonā. Pret to atkal iebilda Liepājas rajona izpildu komitejas priekšsēdētājs V.Bogdanovs, kā arī mežsaimniecības un mežrūpniecības ministrs L.Vītols. Taču arī tad PSRS militāristi mierā nelikās.

Izraksts no LPSR Ministru Padomes Prezidija sēdes protokola

LPSR Ministru Padomes Prezidija sēde

1974.gada 30.janvārī

Sēdi vada J.Rubenis

Klausās: Baltijas flotes pieprasījumu par zemes gabala piešķiršanu Liepājas rajonā.

Ziņo Belokurovs

J.Rubenis: Tā ir svarīga lieta. Taču pats galvenais šeit ir tas, ka ir pieņemts lēmums par lielas zvejas ostas celšanu un tieši šajā rajonā cels atomelektrostaciju. Tā kā ar šo lietu nekas neiznāks. (..) Nekādā veidā jums palīdzēt nevaram.

Biedrs Aistovs: Pirms šā priekšlikuma iesniegšanas mēs šo pierobežas iecirkni detalizēti izpētījām. Tas neviena intereses neaizskar, ne ostas, ne atomelektrostacijas. Tas netraucēs ne ostas perspektīvajai attīstībai, ne atomelektrostacijas celtniecībai. Attiecībā par meža joslu un piekrastes izpostīšanu man ir jāsaka, ka tas ir šauras nozīmes specifisks poligons un daba sapostīta netiks.

Biedrs Rubenis: No kurienes jums ir zināms, ka šeit cels atomelektrostaciju? Atomelektrostacijai ir paredzēts rajons no Ventspils līdz Liepājai. Ja atomelektrostacija nenokļūs jūsu rajonā, tad varēsim izskatīt un tad varēsim teikt — tas neskar tās intereses (..) Izpētes darbi nav vēl pat uzsākti. Vienīgais, ko mēs zinām, ir tas, ko piekrastē vajag darīt, bet kur — to neviens pagaidām pasacīt nevar (..).

...........................................................

LVA, 1.s. apr., 2224.l., 2., 3.lp. Oriģināls. Tulkojums.

Autora piebilde: Baltijas flotes pavēlniecība tomēr arī šoreiz neatstājās, un V.Mihaiļins 1974.gada 20.martā LPSR Ministru Padomei pieprasīja zemes gabalu Akmeņragā — 8 km no Pāvilostas. Taču LPSR Ministru Padome atkal paziņoja, ka sakarā ar to, ka šajā rajonā tikšot būvēti divi lieli objekti, zemi Baltijas flotes poligonam dot nevarot. Bet admirāļi savus tīkojumus pēc Latvijas zemes nepārtrauca.

1974.gada 20.augustā LPSR Ministru Padomes priekšsēdētājs J.Rubenis admirālim V.Mihaiļinam vēlreiz paziņoja, ka zemes gabalu Akmeņraga rajonā dot nevarot, un ieteica desanta poligonam izmantot to zemes gabalu, kuru LPSR Ministru Padome 1969.gada 24.aprīlī piešķīrusi aviācijas poligonam. Taču Baltijas flotes admirāļu tieksme — sagrābt pēc iespējas lielākas Latvijas zemes platības nemazinājās. Diemžēl arī turpmākajos gados daudzos gadījumos tā tika apmierināta.

Izvilkums no LPSR Ministru Padomes 1977.gada 6.aprīļa rīkojuma Nr.210-rs

(..) 1. Piešķirt papildus divkārtsarkankarogotajai Baltijas flotei no Liepājas mežrūpniecības saimniecības Priekules un Vērgales meža punktiem mežsaimniecības valsts meža fonda zemes (kv. 657, 658, 301 — 304 un 312) trīs zemes gabalus ar kopējo paltību 286, 9 ha (..).

...........................................................

LVA, 270.f., 1.s.apr., 2314.l., 3.lp. Oriģināls. Tulkojums.

Izvilkums no LPSR Ministru Padomes 1977.gada 26.augusta rīkojuma Nr.523-rs

(..)

1. Piešķirt divkārtsarkankarogotajai Baltijas flotei zemes gabalu Liepājas rajonā ar kopējo platību 117,8 ha (..).

...........................................................

LVA, 270.f., 1.s.apr., 2314.l., 11.lp. Oriģināls. Tulkojums.

Izvilkums no LPSR Ministru Padomes 1983.gada 16.maija rīkojuma Nr.294-rs

(..)

1. Piešķirt divkārtsarkankarogotajai Baltijas flotei valsts vajadzībām no Liepājas mežrūpniecības saimniecības Nīcas meža punkta — mežniecības (kv. 248), izslēdzot no valsts meža fonda zemes, zemes gabalu 25,4 ha (..).

...........................................................

LVA, 270.f., 1.s.apr., 2445.l., 3.lp. Oriģināls. Tulkojums.

Izvilkums no LPSR Ministru Padomes 1984.gada 17.oktobra rīkojuma Nr.615-rs

(..)

1. Piešķirt divkārtsarkankarogotajai Baltijas flotei valsts vajadzībām no Liepājas mežrūpniecības saimniecības Aizputes meža punkta mežniecības zemes 1. grupas mežos zemes gabalu 210 ha platībā (..).

...........................................................

LVA, 270.f., 1.s.apr., 2470.l., 15.lp. Oriģināls. Tulkojums.