Saeimas 1997. gada 18. septembra sēdē

Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godājamie deputāti! Lūdzu ieņemiet vietas sēžu zālē! Lūdzu reģistrēsimies kvorumam! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies 69 deputāti! Saeima ir tiesīga izskatīt akceptētos darba kārtības jautājumus.

Godātie kolēģi! Pirms sākam izskatīt Prezidija akceptēto darba kārtību, ir jāizskata vairāki iesniegumi par izmaiņām darba kārtībā.

Pirmais ir dokuments, kas ir izdalīts deputātiem ar numuru nr. 3069, tas ir 10 deputātu iesniegums un pievienotais Saeimas lēmuma projekts par to, ka Parlamentārajā izmeklēšanas komisijā, kas izveidota, lai noskaidrotu “Latvenergo”, bankas “Baltija” un Lihtenšteinas firmu cesijas līgumu rezultātā zaudēto 3 miljonu lietu, papildus iekļaut Jāni Ādamsonu un Aivaru Gunti Kreitusu. Godātie kolēģi, ja deputāti neiebilst, tad šo jautājumu mēs varētu izskatīt pie 6. darba kārtības jautājuma, kad tiks pieņemts lēmums par šīs komisijas izveidošanu. Vai deputātiem nav iebildumu? Paldies! Iebildumu nav. Esam vienojušies.

Nākamais ir dokuments nr. 3069a, kur pieci citi deputāti griežas Saeimas Prezidijā ar līdzīga rakstura iesniegumu par šiem deputātiem — Jāni Ādamsonu un Aivaru Kreitusu. Es domāju, ka būtu loģiski, ja mēs arī šo iesniegumu izskatītu reizē ar jau iepriekš apspriesto. Deputātiem iebildumu nav. Paldies!

Tad nākamais ir Saeimas Mandātu un iesniegumu komisijas ziņojums un Saeimas lēmuma projekts “Par Ulda Veldres 6. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu”. Ir priekšlikums, godātie kolēģi, to izskatīt pirms Prezidija ziņojumiem, ja jums nav iebildumu. Deputāti tam piekrīt. Paldies!

Nākamais ir arī Mandātu un iesniegumu komisijas ziņojums un pievienots Saeimas lēmuma projekts “Par Ineses Birznieces 6. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu”. Arī šo jautājumu, ja kolēģiem nav iebildumu, ir priekšlikums izskatīt pirms Prezidija ziņojumiem.

Tad Saeimas Prezidijs ir saņēmis Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sekretāra Normunda Pēterkopa parakstītu dokumentu ar numuru 3066a, kurā Pēterkopa kungs saskaņā ar Kārtības ruļļa 51. pantu komisijas vārdā lūdz izdarīt grozījumus Saeimas šīsdienas sēdes darba kārtībā un pārcelt darba kārtības 33. punkta — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā”” — izskatīšanu otrajā lasījumā pēc 14. punkta —likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām””. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas iesniegumu? Deputātiem iebildumu nav. Tātad šo jautājumu — 33. — izskatām pēc 14.

Vēl ir šīs pašas komisijas iesniegums, kurā viņi lūdz šīsdienas sēdē darba kārtības... tātad šīsdienas sēdē ierosina lēmumprojektu par priekšlikumu iesniegšanu... dokumentā nr. 3074 ir komisijas pievienotais lēmuma projekts, kurā viņi ierosina pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1997. gadam”” trešajam lasījumam līdz 1997. gada 24. septembrim. Vai kāds vēlas runāt par vai pret? Iekļaujam to kā Prezidija ziņojumu darba kārtībā.

Čerāna kungs vēlas runāt. Lūdzu!

K.Čerāns (TKL). Godātie kolēģi! Mēs šo jautājumu par pašvaldību finansu izlīdzināšanu skatām jau ļoti ilgi, tas jau ir divus lasījumus izgājis, tagad ir trešais lasījums, un ir pilnīgi skaidri termiņi, kad varēja iesniegt priekšlikumus, un es nedomāju, ka šeit būtu vajadzība kaut ko vilkt vēl ilgāk, jo tas, kas ir vissvarīgākais pašvaldībām šobrīd, tas ir tas, lai būtu kaut kāda skaidrība un lai izmaiņas šajā likumā nestātos spēkā kaut kad gada pēdējās divās nedēļās. Tas būtu liels absurds. Es aicinu tomēr šo jautājumu izskatīt iespējami ātri Saeimā un nepagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai kāds vēlas runāt par? Nevēlas. Jāizlemj jautājums balsot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam komisijas priekšlikumu — iekļaut darba kārtībā iesniegto jautājumu. Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — 9, atturas — 1. Darba kārtībā jautājums ir iekļauts pie Prezidija ziņojumiem kā otrais darba kārtības jautājums pēc pašreizējās numerācijas.

Un tad vēl atļaujiet informēt klātesošos deputātus, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis 3 deputātu — Rubina, Valdmaņa un Grinovska — parakstītu dokumentu par to, ka viņi izvirza par Saeimas sekretāru deputātu Leopoldu Ozoliņu. Šo jautājumu izskatīsim pie 3., pēc pašreizējās numerācijas, darba kārtības jautājuma.

Pagaidām vairāk priekšlikumu par izmaiņām darba kārtībā nav. Es lūdzu tribīnē Mandātu un iesniegumu komisijas priekšsēdētāju Ilmāru Bišeru. Izskatīsim lēmuma projektu “Par deputātu pilnvaru apstiprināšanu” . Lūdzu, Bišera kungs!

I.Bišers (DPS). Godātie deputāti! Tieši nedēļu atpakaļ no mums mūžībā aizgāja deputāts Oļģerts Dunkers. Viņš bija ievēlēts no apvienības Tautas kustība “Latvijai” Vidzemes saraksta. Mandātu komisija izskatīja vēlēšanu dokumentus un konstatēja, ka nākošais kandidāts no šī saraksta ir Uldis Veldre. Mandātu komisija lūdz apstiprināt šī deputāta pilnvaras.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsojam par Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 69, pret— nav, attturas — 4. Lēmums pieņemts. Apsveicam Veldres kungu! (Aplausi.)

I.Bišers. Nākošais jautājums. Mandātu komisija izskatīja savā sēdē deputāta Imanta Daudiša iesniegumu par 6. Saeimas deputāta mandāta nolikšanu sakarā ar viņa pāriešanu diplomātiskajā darbā. Deputāts Imants Daudišs bija ievēlēts no apvienības “Latvijas ceļš” Rīgas saraksta. Nākošais kandidāts no šī saraksta saskaņā ar vēlēšanu rezultātiem ir Inese Birzniece. Mandātu un iesniegumu komisija pārbaudīja šos dokumentus un lūdz apstiprināt Inesei Birzniecei 6. Saeimas deputāta mandātu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam Saeimas lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par — 72, pret — 1, atturas — 3. Apsveicam Birznieces kundzi! (Aplausi.) Un vienlaicīgi, godātie kolēģi, jūsu vārdā atļaujiet pateikt paldies Imantam Daudiša kungam par to laiku, ko viņš ir pavadījis Saeimas deputāta un Saeimas sekretāra amatā. Paldies!

Godātie kolēģi! Izskatām pirmo darba kārtības jautājumu — Prezidija ziņojumi. Likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Eiropas Investīciju bankas pamatlīgumu” . Iesniedz Ministru kabinets. Saeimas Prezidijs ierosina minēto likumprojektu nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vēlas runāt Pēteris Apinis. Lūdzu!

P.Apinis (LC). Godātie kolēģi! Šis jautājums pilnībā atbilst Budžeta un finansu komisijas izskatāmo jautājumu klāstam. Tas visā pilnībā ir jautājums par budžetu, un es lūdzu par atbildīgo komisiju nozīmēt Budžeta un finansu komisiju.

Sēdes vadītājs. Paldies! Andris Rubins vēlas runāt pret.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Deputāti! Es ierosinu balsot pret tāpēc, ka es gribētu, lai Ministru kabinets, ja iesniedz likumprojektu un likumprojekts saucas “Par Latvijas Republikas un Eiropas Investīciju bankas pamatlīgumu”, lai pamato, kāpēc tāds līgums ir un kas notiks ar to naudu, jo vakar jau Ārlietu komisijā “Latvijas ceļa” deputāts Bērziņš mums lika priekšā balsot jau par šo likumprojektu un paskaidroja, ja mēs nebalsosim par to likumprojektu un ja to steidzoši nepieņems, šo likumprojektu, tad būs jāmaksā soda procenti, ka tā nauda 20 miljoni jau esot sadalīta. 20 miljoni ekiju vai 20 miljoni dolāru, ka esot sadalīti, un tā sāk darboties jau pirms tam, kad vispār ir noslēgts jebkāds līgums. Saprotiet, tā ir kārtējā Latvijas valsts naudas izsaimniekošana, tāpēc es uzskatu, ka vispirms vajadzētu iepazīstināt visus deputātus, visas frakcijas ar šo paredzēto likumprojektu vai, ja to iesniedz Ministru kabinets, tad vienam no Ministru kabineta ir jānāk šeit un jārunā. Mums bija uzaicināts uz Ārlietu komisiju Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Elferts, kurš kādreiz bija arī “Latvijas ceļa” pārstāvis, kurš kādreiz bija arī parlamentārais sekretārs Labklājības ministrijā. Viņš nevarēja paskaidrot, kur tā nauda aizies un kas tieši par to naudu atbildēs, bet tikai visi zināja teikt, ka it kā tā nauda jau ir sadalīta. Tāpēc es domāju, ka mums nevajag steigties, mēs šodien varētu atlikt, un nedēļas laikā mēs visi varētu izskatīt šo paredzēto likumprojektu, un arī pirms tās balsošanas lai kāds no Ministru kabineta nāk un paskaidro. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Viens deputāts ir runājis par, viens pret. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Izlemsim jautājumu par likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — 6, atturas — 9. Likumprojekts komisijām nodots. Un par atbildīgo komisiju Apiņa kungs ierosināja nozīmēt Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

Tad saskaņā ar mūsu balsojumu izlemjam jautājumu par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto lēmuma projektu — pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1997.gadā”” trešajam lasījumam līdz šā gada 24.septembrim. Čerāna kungs uzstājās pret šo termiņa pagarināšanu. Deputāti par runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Izteiksim attieksmi pret šo komisijas ieteikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — 11, atturas — 1. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam minētajam likumprojektam pagarināts līdz šā gada 24.septembrim.

Godātie kolēģi, nākamais darba kārtības jautājums ir par saņemtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem. Lēmuma projekts “Par pasažieru pārvadājumu atjaunošanu dzelzceļa līnijās Liepāja-Vaiņode un Limbaži-Aloja” . Deputāts Kārlis Čerāns ir iesniedzis savu priekšlikumu, kurā ierosina nodot šo lēmuma projektu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš lēmuma projekta otrajam lasījumam ir 19.septembris. Viņš arī vēlas runāt par šo jautājumu. Lūdzu, Čerāna kungs!

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Ja mēs šo jautājumu skatītu saskaņā ar Kārtības rulli, un tas attiecas tieši uz sēdes vadītāju, tad vispirms ir izlemjams jautājums par šī lēmuma projekta iekļaušanu sēdes darba kārtībā, vai nu šīs sēdes darba kārtībā, vai nākamās sēdes darba kārtībā. Un tikai tajā gadījumā, ja ne viens, ne otrs lēmums netiek pieņemts, tikai tad tajā gadījumā ir skatāms ierosinājums par šī lēmuma projekta nodošanu komisijām. Un tāpēc es gribu aicināt, godātie deputāti, ja kādam arī ir iebildumi pret šī lēmuma projekta iekļaušanu šodienas darba kārtībā, kas no mana viedokļa būtu visoptimālākais, ka tas tiek iekļauts šeit, bet, ja deputātiem ir iebildumi, tad es gribu aicināt iekļaut šo lēmuma projektu nākamās sēdes darba kārtībā un lūgtu arī par to balsot. Jo cilvēki Vaiņodē piketē jau veselu mēnesi, un jāsaka pilnīgi skaidri, ka ministrija reālu risinājumu šeit nav piedāvājusi. Un tas, kas no ministrijas puses tiek it kā dots publiskai apspriešanai, to var saukt vienkārši par ņirgāšanos par cilvēkiem un par pašvaldībām.

Kā jūs visi labi zināt, tad ministrija piedāvā šeit veidot kaut kādu akciju sabiedrību, kurā valsts ieguldīs kaut kādu vecu dīzeli, un visi pārējie izdevumi, kas saistīti ar šo pasažieru pārvadāšanu, būs jāsedz pašvaldībām. Nevar būt konceptuāli iebildumi pret to, ka šis pārvadājumu jautājums tiek risināts akciju sabiedrības formā, bet kā jau teicu, tad šis valsts ieguldījums, tātad veca, neekonomiska dīzeļlokomotīve ar dažiem vagoniem, ar kuriem pašvaldība tālāk var darīt, ko grib, tas varētu būt salīdzināms ar smagās automašīnas piedāvāšanu kartupeļu maisu vadāšanai, un skaidrs, ka kompānija, kas ir spiesta kartupeļu maisus vadāt ar smago automašīnu, tā būs lemta bankrotam, un tāpat arī šajā situācijā. Ja valsts piedāvā kaut ko absolūti nepiemērotu šādu pasažieru pārvadājumu veikšanai, tad tādā gadījumā valsts ar to pašu pasaka, lūk, šis risinājums, ka tas būs lemts bankrotam, un pēc tam varēs gudri runāt, ka lūk, nevarēja šī līnija izdzīvot, lūk, pašvaldības nemācēja saimniekot, vai arī tagad uzreiz var runāt, ka, lūk, pašvaldības nemaz negrib. Bet patiesībā problēma ir tā, ka Satiksmes ministrija nepiedāvā neko reālu. Bez tam Satiksmes ministrijas piedāvājums neko nerunā par posmu Limbaži-Aloja, kas saistīts arī ar visas šīs dzelzceļa līnijas saglabāšanu un neiztirgošanu lūžņos, ko daži varbūt gribētu. Un šī līnija jāsaglabā kā paralēli ejoša līnija ceļam “Via Baltica”, un igauņi ir ieinteresēti darīt, bet Latvijai tas acīmredzot nav vajadzīgs. Bez tam Latvijā pēdējā laikā populāra kļūst Tautas kustības “Latvijai” izvirzītā ideja par nomaļu attīstīšanas nepieciešamību, bet reģionālā dzelzceļa slēgšana, ko būtībā piedāvā Satiksmes ministrija, tā paralizē attiecīgo nomaļu dzīvi, un tādēļ šādi voluntāri lēmumi, kas ir pieņemti, ir jāatceļ. Un ikvienam ir jāsaprot reģionālās solidarizācijas nepieciešamība. Un tāpēc es aicinu visus labas gribas cilvēkus aizstāvēt Liepājas-Vaiņodes un Limbažu-Alojas dzelzceļa līniju atjaunošanu un aicinu nobalsot par šī lēmuma projekta iekļaušanu Saeimas sēdē izskatīšanai, ja tas nav iespējams, tad tiešām virzīt to uz komisijām, bet mans priekšlikums ir sākumā izšķirties par to... par šī jautājuma iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies, Čerāna kungs! Godātie kolēģi, mums tātad ir divi balsojumi šajā jautājumā. Vispirms vai mēs iekļaujam vai neiekļaujam šo patstāvīgo priekšlikumu darba kārtībā. Ja deputāti neiebilst, tad mēs to varam iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā kā pēdējo darba kārtības jautājumu un tad, apspriežot to, ņemt vērā Čerāna kunga izteikumus, vai nodot to vai nenodot komisijām, bet pret iekļaušanu darba kārtībā vēlas runāt Andrejs Panteļējevs, frakcija “Latvijas ceļš”.

A.Panteļējevs (LC). Es iebilstu pret iekļaušanu šodienas darba kārtībā. Es domāju, ka tas arī reāli neatbilst situācijai, kas pašlaik attīstās šajā jautājumā. Piektdien, mēs zinām, ir ļoti svarīga sēde, kur pēc Ministru kabineta iniciatīvas apspriedīs vietējās pašvaldības, un samērā jocīgi būtu, ja atkal Saeima mēģinātu ārpus savas kompetences iejaukties jautājumā, kas, es domāju, ir tuvu risinājumam, kas apmierinās visus, tāpēc es iebilstu pret šī jautājuma iekļaušanu šodienas darba kārtībā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas re-žīmu. Izlemsim jautājumu par patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu... Piedodiet, piedodiet... Godātie kolēģi, ja viens deputāts ir iebildis pret tā iekļaušanu darba kārtībā, tad šis jautājums nav balsojams. Mēs varam vienīgi izlemt jautājumu par tā iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā. Tātad izlemsim šo jautājumu, godātie kolēģi! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Izlemjam jautājumu par patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā. Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 24, atturas — 19. Lēmums nav pieņemts. (No zāles deputāts M.Lujāns: “Bija piedāvāts novirzīt uz komisiju!”)

Godātie kolēģi, acumirkli pacietību, izlemsim arī šo jautājumu. Čerāna kungs uzstājās ar runu par šī patstāvīgā priekšlikuma un lēmuma projekta nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš lēmuma projekta otram lasījumam ir 19.septembris. Vēlas runāt Modris Lujāns par šo priekšlikumu. Lūdzu!

M.Lujāns (TSP). Cienījamie kolēģi! Es aicinātu arī ne tikai Tautsaimniecības komisijai, bet arī Budžeta komisijai nosūtīt, jo šeit būs nepieciešams papildu finansējums, un, cienījamie kolēģi, protams, mēs varam aizvērt acis un neredzēt, un aizmirst pagājušā gada Zaubes notikumus, kad cienījamam prezidenta kungam vajadzēja braukt ar cirvīti un tīrīt, satiksmes ministrs tajā skaitā netīrīja tos ceļus, ir iespējams arī, ka šogad brauks uz kādiem reģioniem cienījamie prezidenti un ministru kungi, ar cirvīšiem un lāpstām tīrot ceļus. Es ceru, ka, protams, Krištopana kungs paralēli tam, ka ir izdalījis līdzekļus jaunām auto satiksmes līnijām, ir izdalījis jaunus autobusus, kas braukās pa dotajiem maršrutiem, izdalīs arī buldozerus, kas ziemā tīrīs sniegu, jo, ja nedod Dievs, ja Latvijā atkal būs kārtējā dabas katastrofa, liels sniega daudzums, tad šo reģionu iedzīvotāji kārtējo reizi nokļūs... ar mīļu domu, ka autobuss it kā kaut kur atrodas, bet diemžēl tas caur sniegu neatbrauca. Un tādēļ es tomēr aicinātu šo priekšlikumu arī nosūtīt Budžeta komisijai, tomēr es uzskatu, ka Saeimai būtu jāizskata šis jautājums, un vismaz uz šo ziemas periodu vajadzētu atrast tomēr iespēju dotēt šo dzelzceļu līniju darbību. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Izlemsim jautājumu par patstāvīgā priekšlikuma nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 32, pret — 18, atturas — 20. Lēmums nav pieņemts.

Godātie kolēģi, izskatām nākamo darba kārtības sadaļu — Amatpersonu ievēlēšana un apstiprināšana. Lēmuma projekts “Par Saeimas sekretāra ievēlēšanu . Godātie kolēģi, izskatām dokumentus ar nr.3064 un nr.3075. Viens ir frakcijas “Latvijas ceļš” priekšlikums — Saeimas sekretāra amatam izvirzīt deputātu Induli Bērziņu, un otrs — trīs deputātu parakstīts dokuments par Saeimas sekretāru izvirzīt deputātu Leopoldu Ozoliņu. Šajā jautājumā vēlas runāt Andris Rubins, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Deputāti! Partiju biedri! Mums šodien ir divi kandidāti Saeimas sekretāra postenim — Leopolds Ozoliņš, tautas kopas “Brīvība” biedrs, un Bērziņš no partijas “Latvijas ceļš”. Deputāts Leopolds Ozoliņš ir visā valstī pazīstams ārsts traumatologs, viens no tautas kopas “Brīvība” dibinātājiem, nekad nav bijis Komunistiskajā partijā, izslēgts no frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” Saeimā par savu pārliecību. Leopolds Ozoliņš ir Latvijas patriots un arī internacionālists vārda vislabākajā un plašākajā nozīmē, jo ārstiem nepastāv robežas. Kā zināms, viņš devās brīvprātīgi, ne piespiedu kārtā, uz Armēniju pēc briesmīgās zemestrīces, lai palīdzētu cilvēkiem ar savu prātu, rokām un ar sevis paša izgudrotiem medikamentiem, kurus pašlaik lieto gan mūsu zemē, gan daudzās citās zemēs. Ozoliņš ir tautā ļoti iecienīts, kura domās ieklausās, kurš nerunā tukšu, īsts tautas aizstāvis. Viņa iniciatīvas rezultātā Saeimā ir iesniegts likuma grozījums — samazināt zemes nodokli sešas reizes. Ozoliņš ir vienkāršs, godīgs cilvēks.

Otrs kandidāts ir “Latvijas ceļa” biedrs Bērziņš. Gribētu teikt, lai uzvārdi runā paši par sevi — Ozoliņš un Krūmiņš... atvainojos, Bērziņš. Tomēr daži vārdi man ir jāsaka par Bērziņu, vismaz radioklausītājiem, jo tautā viņš ir svešs. Informācijas vakuums ir liels. Paskatieties SIA “Diena”, 50 tūkstoši metiens, Jakubāna un Hānberga bijusī “Cīņas” SIA NRA — 25 tūkstoši, un tālāk šādi tādi žurnāli “Pastaiga”, “Santa”, “Ieva”, “Klubs”, “Panteras” un citi.

Tātad Bērziņš — kas viņš ir? “Latvijas ceļa” īstenais loceklis, bijušais marksisma-ļeņinisma propagandists, marksistiskās propagandas izplatītājs un smadzeņu skalotājs jaunatnei. Vai viņš pats tam ticēja — spožajai komunisma saulei? Viņa gadījumā ļaunāk viņam, patiesības vārdā, ja nē. Un viņš to vien darīja, kā pārliecināja jaunus un vecus, lai gādājot par savu miesu un mantu, neatgādinādams, ka tikums un laba dvēsele nerodas no mantas. No tikuma cilvēkiem gan manta, gan visi citi labumi kā personiskajā, tā valsts dzīvē. Šeit parādās tā saucamā vecā gvarde ar nosaukumu “Latvijas ceļš”, negrib un neatdod amatus, ietekmi, varu. Es tāpat kā Ozoliņš esmu Ārlietu komisijā, kuru vada Bērziņš. Es piepūlēju savas smadzenes vakar vakarā, bet nevarēju atcerēties, ko Bērziņš būtu paveicis kā Ārlietu komisijas vadītājs, tikai neko. Cienījamie radioklausītāji man varētu jautāt, kāpēc? Bet es pateikšu, Sadarbības padome, partiju vienošanās ir panākusi, ka uzvar nekrietnība un netaisnība, un jau iepriekš ir zināms darba neauglīgais rezultāts. Es apgalvoju, notiks savādas lietas. “Latvijas ceļš” un tā filiāle, protams, ieskaitot no “Tēvzemei un Brīvībai” Straumi un M.Grīnblatu, kas izvirzīja Bērziņu, to cilvēku skaits, kuri no jums prasīs norēķinu, kļūs arvien lielāks. Godīgākais un vienkāršākais līdzeklis ir neaizbāzt citiem muti tiešā un pārnestā nozīmē, bet censties pašiem kļūt pēc iespējas labākiem. Šis balsojums parādīs, deputāti, kādi jūs esat.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidij! Augsti godājamie padomes pārstāvji un augsti godājamie tautas pārstāvji! Ja mēs runājam par padomes pārstāvjiem, mēs varētu runāt par Sadarbības padomes pārstāvjiem vai par savienības padomes pārstāvjiem. Tur nav lielas starpības. Visi ir pirmie partijas sekretāri un viņu birokrāti, kas lielāko daļu ir izgājuši partijas skolas un kas pagaidām pārvalda šo Saeimu un šo tautu ar kolaborantu palīdzību.

Bet jautājums šodien ir, kā mēs varēsim mūsu Prezidiju šajā Saeimā uzlabot? No tā laika, kad Kreituses kundze un Kušneres kundze tika izņemtas no Prezidija, ir bijusi viena smaga kļūda pēc otras. Nav kārtības Saeimā, kad mēs balsojam. Rāznas kungs pat atklāti ir spiedis divas pogas un atļaujas par to smieties. Čepāņa kungs var teikt: “Valdmani, ej prom, netraucē!” Un tā tālāk. Mums ir visādas nekārtības, mēs vairākas reizes atveram likumus tanī pašā sēdē. Prezidijs pat nespēj pārskatīt dokumentāciju un redzēt, ko viņi dara.

Tagad atkal piemērs. Mums ir priekšlikums — iecelt par Saeimas sekretāru Leopoldu Ozoliņu, un tāds amats ir. Bet mums nāk no padomes pārstāvjiem lūgums — iecelt par Saeimas Prezidija sekretāru Induli Bērziņu. Bet tāda amata nav! Ja tas ir, tad tas vismaz nav balsojams Saeimā. Manuprāt, labprāt, lai Indulis Bērziņš aiziet no Saeimas un uzņemas sekretāra amatu Prezidijā. Bet nevis Saeimas Prezidijā. Saeimas Prezidijā mēs esam nominējuši tikai vienu nomināciju, un tā ir Leopoldam Ozoliņam. To jūs varat pārbaudīt pie Kusiņa kunga, tāds amats Saeimas Kārtības rullī un Latvijas valstij nav jābalso Saeimā. Ja Saeimas Prezidijs grib pieņemt sekretāru, lai viņi to pieņem. Vai tā būs sieviete vai vīrietis, vai izglītots vai neizglītots, ja viņš vai viņa pretendē, ka viņi var šo amatu pildīt, un, ja Saeimas Prezidijs grib tādu sekretāri pieņemt, tad lai viņu pieņem. Bet šodien atkal mēs redzēsim, cik nekompetenti mūsu Saeimas Prezidijs strādā un cik nekompetenti “Latvijas ceļš” strādā, cik nekompetenti Indulis Bērziņš strādā, ka viņš var atļaut šādai nominācijai iet uz priekšu. Tāds amats kā Saeimas Prezidija sekretārs nav. Ir Saeimas sekretārs. Es jūs lūdzu saprast, ka nav šeit balsojums. Kusiņa kungs to var apstiprināt, lai gan droši, ka šis kompetentais Prezidijs, kas mums tagad ir, to negribēs noklausīties, mēs varam apmierināt to vienīgo iesniegumu, kas ir, un tas ir — ievēlēt Leopoldu Ozoliņu par Saeimas sekretāru. Nevienas citas nominācijas nav!

Es ticu, ja Leopolds Ozoliņš tur būtu, es ar viņu kopīgi strādātu, viņš savus papīrus ļoti kārtīgi pārbauda. Saeimas darbs tiks smagi, smagi uzlabots. Nebūs vairs tie paši likumprojekti atvērti, nebūs vairs krasi pārkāpumi. Būs kaut kāda iekšējā valoda, kas teiks: “Nē, kungi, mēs nedrīkstam to darīt. Mēs nedrīkstam iesniegt ar steidzamību likumprojektu detaļas, pāris stundas pirms Saeimas sēde notiek! Tas ir jādara vismaz piecas dienas pirms tam.” Un visas šīs mazās nianses, kas sargā demokrātiju šajā Saeimā, es domāju, ka tās tiks daudz labāk uzmanītas, ja būtu viens tur, kas strīdētos pret šo padomes pārstāvju sagrupējumu, kas dara pilnīgi un atklāti, kā viņi grib.

Un, ja mēs gribētu uzlabot mūsu Prezidija darbu, es domāju, ka nav spējīgāka, nu var runāt par Kreituses kundzi, varētu runāt par Kušneres kundzi, jo viņām pieredze ir, bet pēc personības, pēc tā, ka viņš strādā akurāti, kā ārsts viņš saprot, ka ar vienu mazu kļūdu var zaudēt dzīvību un ar vienu mazu kļūdu Saeimā mēs varam pazaudēt daudzas dzīvības, daudz ko tautai, ka būtu ļoti, ļoti vēlams, ka mēs ieceltu tādu cilvēku tanī Saeimas sekretāra amatā kā Leopolds Ozoliņš. Un ne tik pavirši nominētu, ne tik pavirši komandas pieņemtu kandidatūru, kā mums tiek piedāvāts, it kā alternatīvais kandidāts. Viņš nav alternatīvais kandidāts. Uz šī papīra pamata Indulis Bērziņš kandidē, un lūdzu, lai tie, kas ir parakstījušies iet pie Prezidija un lūdz, lai izkārto Indulim Bērziņam sekretāra amatu, lai viņš varētu kalpot Saeimas Prezidijam. Bet mēs gribam ievēlēt Saeimai sekretāru, nevis Saeimas Prezidijam sekretāru.

Es tagad gribētu redzēt, ka Kusiņa kungs, kas it kā kalpo Saeimas kārtībai, paskaidrotu mūsu priekšā Prezidijam, ka ir divi pilnīgi atšķirīgi amati. Un ka Indulis Bērziņš varbūt ir labi kvalificēts kļūt par sekretāru Saeimas Prezidijam, gods viņam, varētu tā būt, ja viņš kandidē, lai viņš to amatu arī dabū! Bet ir runa šodien par Saeimas sekretāra amatu. Kusiņa kungs, lūdzu, paskaidrojiet Prezidijam, ka ir tikai viens kandidāts un ka nav jābalso, jo Leopolds Ozoliņš ir vienīgais kandidāts, un mēs viņu varam pieņemt, jo viņš ir ļoti piemērots šim darbam.

Kusiņa kungs, lūdzu, dariet savu darbu, par ko jums tiek maksāts! Jūs visus apmācāt un arī augsti godājamo Prezidiju, vai jūs to nespējat? Kusiņa kungs, lūdzu! Vai tas tā ir vai nav? Cik kandidātu ir uz Saeimas sekretāra amatu iesniegti šodien? Vai ir Saeimas sekretārs tas pats, kas Saeimas Prezidija sekretārs? Vai tie ir divi amati, atšķirīgi amati, kā jūs man esat vairākas reizes skaidrojis, jeb vai šodien atkal par lielo paviršību, kas notiek mūsu demokrātijā, mēs pazaudējam to starpību starp vienu amatu un otru un atļausim šādā kārtībā jeb šādā nekārtībā iet uz priekšu. Es lūgtu Prezidijam konsultēties ar Kusiņa kungu un mums paskaidrot, kā mēs varam pretendēt, lai Indulis Bērziņš tiek nominēts uz Saeimas sekretāra amatu, ka dokuments nr. 3064, es citēju: “Frakcija “Latvijas ceļš” Saeimas Prezidija sekretāra amatam izvirza deputātu Induli Bērziņu.” Es novēlu Indulim Bērziņam lielas sekmes Saeimas Prezidija sekretāra amatā, jo es ticu, ka “Latvijas ceļam” ir diezgan īkšķu spējas, ka viņi var pierunāt Prezidiju, lai pieņemtu Saeimas Prezidija sekretāra amatā Induli Bērziņu. Bet mēs šodien gribam pildīt Saeimas sekretāra amatu ar Leopoldu Ozoliņu. (No zāles: “Jau 20 reizes vienu un to pašu!”) Paldies!

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns, Tautas saskaņas partijas frakcija.

M.Lujāns (TSP). Cienījamie kolēģi, es šeit tikko saņēmu konsultāciju, es ceru, ka dienas gaitā arī “Latvijas ceļa” pārstāvji mani konsultēs labāk. Cik es zinu, ka Saeimas priekšsēdētājam ir četras sekretāres, tad kuru amatu konkrēti Bērziņa kungs grib ieņemt no četrām? Un par kādu atalgojumu — arī vismaz būtu interesanti uzzināt. Tā ir viena lieta.

Bet, ja mēs nopietni runāsim, tad nopietni es atceros savulaik, ka bija divi bloki — izlīguma bloks un nacionālais bloks. Toreiz, es labi atceros, “Latvijas ceļa” pārstāvji nāca šajā pašā tribīnē un žēlabaini raudāja. Teica, ka opozīcijai arī būtu kāda vietiņa jāatstāj Prezidijā. Tad pēc ilgas ņemšanās un strīdēšanās, tas bija nesen, pirms kādiem diviem gadiem, Daudiša kungs šo vietu dabūja Saeimas Prezidijā. Toreiz cienījamie “Ceļa” pārstāvji un arī “Tēvzemes” pārstāvji nāca un sita ar kulaku un teica, ka tā ir demokrātijas pārkāpšana.

Tad man gribas uzdot jautājumu: cik šodien šajā Prezidijā ir opozīcijas pārstāvju? Man negribas apspriest ne vienu, ne otru kandidatūru, bet man gribas uzdot jautājumu, kā tad ir ar to demokrātijas mehānismu Latvijas valstī? Varbūt patiešām vienam opozīcijas pārstāvim vajadzētu atļaut būt Prezidijā, kas patiešām izteiktu kādu citādāku viedokli, kas nebalsotu vienmēr tā, kā vajag, vai kā Sadarbības padomē ir nolemts. Tādēļ es aicinu tomēr, cienījamie kolēģi, varbūt šodien, tā kā ir vēl arī tehniska kļūda, šis jautājums ir jānoņem. Un piedevām es domāju arī, vai ir pareizi tas, ka abām šīm grupām jau ir izveidojies tā, ka, lūk, divi krēsli pieder tai partijai, divi krēsli Prezidijā pieder tai partijai, bet opozīcijai pat nav pārstāvniecības nevienā veidā. Savā laikā vismaz bija Kušneres kundze — pārstāve no Tautas kustības “Latvijai”, bet pēc tam viņa tika “izsista” ārā no Prezidija. Tādēļ es tomēr aicinu šodien patiešām, ja jau ar “Latvijas ceļa” roku, jāsaka, Dievs ir kaut kur novedis nepareizā virzienā, tad patiešām vajadzētu noņemt šo jautājumu. Atstāt un vēlreiz izdiskutēt, tajā skaitā arī Sadarbības padomē. Varbūt patiešām vienu vietu kaut kādā veidā varētu “Ceļam” atrast, bet vajadzētu atrast arī pārstāvniecību opozīcijai Latvijas Saeimas Prezidijā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns, frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

K.Leiškalns (LC). Augsti godātais Prezidij! Augsti godātie deputāti! Ja mēs paņemam Latvijas Republikas Satversmi, atšķiram 2.nodaļu, 16.pantu un lasām: “Saeima ievēl savu Prezidiju, kurš sastāv no priekšsēdētāja, viņa diviem biedriem un sekretāriem. Saeimas Prezidijs darbojas nepārtraukti pa visu Saeimas pilnvaru laiku.” Tātad mēs atvasinām: Ja Saeima ievēl Prezidiju, kas sastāv arī no sekretāriem, tad tas ir Saeimas Prezidija sekretārs.

Un jūs variet valodnieciski analizēt, kā gribat, tas ir Saeimas Prezidija sekretārs. Tikpat labi, protams, mēs viņu varam definēt kā Saeimas sekretāru, bet es domāju, ka attiecīgajā piecu deputātu parakstītajā iesniegumā nav kļūdas, bet, protams, var uzrakstīt un iesniegt analogu iesniegumu, izsvītrojot šo Prezidiju, un tas pēc savas būtības nav par vēlu un nemaina lietas jēgu. Lasiet, Valdmaņa kungs, Satversmes 16.pantu! Tur ļoti precīzi ir pateikts. Paldies par uzmanību! Aicinu balsot par Induli Bērziņu šim amatam!

Sēdes vadītājs. Andris Rubins — otro reizi.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts) . Deputāti! Šodien ir skaidrs, ka Saeima ir izvirzījusi uz Saeimas sekretāru vienu cilvēku. Vienu deputātu. Valstij zināmo, pazīstamo, cienījamo deputātu Leopoldu Ozoliņu. Es esmu pārliecināts, ja šodien būtu Latvijas valsts prezidenta vēlēšanas atklātas, viņš tiktu ievēlēts par Latvijas valsts prezidentu. Un es domāju, ka šodien viņš tiks arī nominēts, ievēlēts par Saeimas Prezidija sekretāru.

Ir Latvijas Republikas Satversme un Saeimas Kārtības rullis. Un ir 23.pants “Prezidijs”. Un šeit ir teikts, kas ir Prezidijs, no kā sastāv un ir teikts, ka Prezidijs sastāv no... Es nolasīšu varbūt 23.panta 2.punktu: “Prezidija sēdes norisi fiksē fonogrammā, pēc kuras, ja nepieciešams, sagatavo attiecīgās daļas stenogrammu. Prezidija sēdes protokolā atspoguļo pieņemtos atzinumus un lēmumus. Protokolam pievieno Prezidija iesniegtos dokumentus. Prezidija sēdes protokolu paraksta sēdes vadītājs, Saeimas priekšsēdētājs un viņa biedrs — Saeimas sekretārs vai viņa biedrs.” Tātad ir tikai Saeimas sekretārs. Līdz ar to mums šodien ir viens kandidāts. Pēc likuma, pēc Saeimas Kārtības ruļļa, pēc Satversmes mēs šodien nevaram izvirzīt otru. Tā kā, Bērziņa kungs, jums ir jāpagaida. Būs nākošās vēlēšanas. Varbūt daži no “Latvijas ceļa” tiks ievēlēti. Var būt. Es domāju, ka maz. Un tad jūs varēsiet nominēt. Jeb atkal kādu mēnesi pastrādājiet, varbūt kaut ko vēl ārlietās varat pamēģināt izdarīt. Tagad jau šodien jūs atteicāties no tā līguma kā vadošā komisija. Tur Apinis uzņēmās, kur tie 20 miljoni, lai iet, teica, uz Budžeta komisiju. Tā kā jums jau runas dāvanas ir, pastrādājiet vēl tepat komisijā. Bet šodien mums ir viena kandidatūra, un es domāju, ka mēs to arī darīsim un ievēlēsim Leopoldu Ozoliņu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis otro reizi.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidij! Augsti godātie pārstāvji! Tautas vai padomes pārstāvji! Šeit ir vienkārši rupja kļūda. Tie, kas pārstāv šito padomi, tik krasi strādā ar mūsu demokrātiju. Un tad sūta bijušo bārmeni, Universitātes skolotāju, kādreiz cūkkopi, lai paskaidro likumu. Mēs atalgojam Saeimā juriskonsultu. Viņa viedoklis šajā jautājumā, ja viņš ir godavīrs, ir pilnīgi negrozāms. Saeimas Prezidija dokumentus paraksta Saeimas sekretārs, ne Saeimas Prezidija sekretārs. Saeimas Pezidija sekretārs ir tas, kas tur drukā, tas, kas dara kaut kādus citus palīgdarbus. Bet Saeimas Prezidijs sastāv no vairākiem amatiem, tajā starpā Saeimas sekretāra amats. Mums šodien ir tikai viens un tikai viens kandidāts. Un kas tad slikts notiktu Latvijai, ja mēs šito juku, kas ir Prezidijā, šito juku, kas ir padomes pārstāvju vidū un viņu birokrātijai, kas ir visos valdības līmeņos, ka mēs sāktu to druscītiņ ierobežot. Ieceltu cilvēku, kas māk strādāt precīzi. Dakteris, kad viņš operē, var pazaudēt pacienta dzīvību. Mēs šeit, Saeimā operējot, varam pazaudēt veselu tautu, veselu nāciju. Mums ir jāstrādā precīzi. Un šitie padomes kalpi un viņu kolaboranti pierāda viens pēc otra, ka viņi nespēj precīzi strādāt. Un tagad skatīsimies, kā viņi atkal ar Panteļējeva pirkstu gaisā pataisīs kļūdu par labumu. To mēs nedrīkstam pieļaut. Mums ir tikai viens iesniegts kandidāts, ir par daudz vēlu. Hei, piecas dienas iepriekš var taisīt kaut kādu jaunu iesniegumu. Lūdzu, mums ir viens kandidāts, un, ja kāds to apšauba, tad lūdzu piesauksim Kusiņa kungu, kuram mēs maksājam. Lai viņš mums paskaidro, kādi amati Saeimas Prezidijā ir. Paldies!

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis, frakcija “Latvijas ceļš”.

Dz.Ābiķis (LC). Cienījamie kolēģi! Cienījamā opozīcija! Nu mēs taču paliekam smieklīgi ar šīm bezjēdzīgajām debatēm. Es aicinu šīs bezjēdzīgās debates izbeigt. Ja jūs galīgi neapmierina tā iesniegtā redakcija, šobrīd visiem ir izdalīta jauna redakcija. Kaut gan, manuprāt, Leiškalnam bija pilnīga taisnība. Varēja balsot gan tā vai citādāk. Un būtība no tā nemainītos.

Cienījamais Valdmaņa kungs, ja jūs pārmetat Bērziņam par Komunistisko partiju, par kolaboracionismu, es tikai gribētu atgādināt, ka jūs bijāt, tikāt ievēlēts no saraksta, no partijas, kuras vadītājs nevarēja balotēties Saeimas vēlēšanās tieši tāpēc, ka viņš bija Komunistiskās partijas biedrs vēl pēc attiecīgā datuma. Tā kā nevajadzētu jums te par tiem komunistiem tik daudz runāt. (Starpsauciens: “Pēc šitā iestājas klusums.”)

Sēdes vadītājs. Paldies! Godātie kolēģi! Vai vēl kāds vēlas izvirzīt Saeimas sekretāra kandidatūrās? Nevēlas. Runātāju vairāk nav. Debates slēdzam. Balsu skaitītāju vārdā runās deputāte Kristiāna Lībane. Lūdzu!

K.Lībane (LC). Cienījamie kolēģi! Es lūgtu jūs ļoti uzmanīgi paklausīties, ko es teikšu, jo mēs esam citā zālē, mums būs nedaudz citādāka balsošanas kārtība nekā parasti. Bet viss notiks saskaņā ar Kārtības rulli un lielā mērā līdzināsies iepriekšējām reizēm.

Ir sagatavotas vēlēšanu zīmes, kurās ir iekļauti divu kandidātu vārdi un uzvārdi. Ja kādam deputātam ir kaut mazākās šaubas par šo zīmju likumību, tad es jūs lūgtu iepazīties ar tiem dokumentiem, kas ir jūsu rīcībā. Tad, kad jūs saņemsiet vē-lēšanu zīmi, tad, lūdzu, izsvītrojiet to kandidāta uzvārdu vai uzvārdus, pret kuriem jūs balsojat. Un vēlēšanu zīme, kurā būs atstāts vairāk par vienu kandidātu, tiks uzskatīta par nederīgu.

Balsošanas laika sākumu mēs atzīmēsim ar zvanu. Tātad pirmais zvans jūs aicinās uz balsošanu tepat blakus - Dzeltenajā zālē. Un otrais zvans jūs aicinās atpakaļ šajā zālē. Tad jūs varēsit uzzināt balsošanas rezultātus. Šobrīd, vēl pirms ir izskanējis pirmais zvans, kas jūs aicinās uz balsošanu, es lūgtu Dzeltenajā zālē man sekot visus balsu skaitītājus. Jūs paši, kolēģi, ziniet, kas tie ir. Es uzvārdus vēlreiz neatkārtošu.

Sēdes vadītājs. Paldies, Lībanes kundze! Atļaujiet atgādināt kolēģiem, ka balsu skaitītāji 7.novembrī 1995.gadā ievēlēti: Ilmārs Bišers, Kristiāna Lībane, Jānis Strods, Aleksandrs Pētersons, Roberts Dilba, Andrejs Naglis, Aristids Lambergs, Leonards Stašs un Aleksandrs Bartaševičs.

Lūdzu pārtraukumu līdz balsošanas sākumam. Uz balsošanas sākumu jūs tiksiet aicināti ar zvanu. Balsu skaitītājus lūdzu pulcēties blakus telpā — Dzeltenajā zālē, lai sāktu darbu.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Lūdzu ieņemt vietas plenārsēžu zālē! Un balsu skaitītāju vārdā runās deputāte Kristiāna Lībane. Lūdzu!

K.Lībane (LC). Cienījamie kolēģi! Balsu skaitītāju sēdes protokols par balsošanas rezultātiem, ievēlot Latvijas Republikas Saeimas sekretāru 1997. gada 18. septembrī.

Kopumā tika izgatavotas 100 vēlēšanu zīmes, no kurām deputātiem izsniegtas 83 vēlēšanu zīmes, sabojātu un nomainītu vēlēšanu zīmju nebija. Dzēstas tika atlikušās 17 vēlēšanu zīmes, un no vēlēšanu kastes tika izņemtas 83 vēlēšanu zīmes. Par derīgām tika atzītas visas 83 no vēlēšanu kastes izņemtās zīmes. Par nederīgām atzītu zīmju nebija.

Par kandidātu Induli Bērziņu nodotas 52 balsis, par kandidātu Leopoldu Ozoliņu — 23 balsis. 8 zīmēs bija svītroti abi kandidāti. Līdz ar to saskaņā ar Kārtības ruļļa 27.pantu par Saeimas sekretāru ir ievēlēts Indulis Bērziņš. Apsveicam. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Apsveicam Bērziņa kungu un aicinu Bērziņa kungu ieņemt vietu šeit savā darba vietā.

Nākamais darba kārtības jautājums — ceturtais — lēmuma projekts “Par neuzticības izteikšanu LR satiksmes ministram Vilim Krištopanam”.

Godātie kolēģi! Apspriežam dokumentu ar numuru 3051, ko iesnieguši 12 Saeimas deputāti. Šajā jautājumā ir pieteikušies debatēs, un pirmais vēlas runāt Odisejs Kostanda, frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

O.Kostanda (TKL). Godājamo Prezidij, godājamie kolēģi! Atcerēsimies, ka pēc frakcijas “Latvijai” iniciatīvas šī gada 3.septembrī tika sasaukta Saeimas ārkārtas plenārsēde par pasažieru pārvadājumu politiku Latvijā. Atcerēsimies arī to, ka plenārsēdē šeit garu runu, bet diemžēl nekonstruktīvu, teica satiksmes ministrs Vilis Krištopans, kas rādīja neskaitāmus sējumus ar dažādiem plāniem un projektiem, taču diemžēl tieši “Tēvzemei un Brīvībai” un “Latvijas ceļa” dēļ ne 3. septembra ārkārtas sēdē, ne arī 11. septembra plenārsēdē, ne arī šodien uz priekšu netika virzīts un pieņemts frakcijas “Latvijai” sagatavotais un daudzu arī neatkarīgo deputātu un dažu arī pozīcijas deputātu atbalstītais lēmumprojekts, kas paredzēja uzdot valdībai divu mēnešu laikā izstrādāt un iesniegt Saeimā pasažieru pārvadājumu politikas koncepciju Latvijā, minēt pasažieru pārvadājumu finansēšanas avotus, iestrādāt nākamā gada budžetā nepieciešamos līdzekļus autobusu, elektriskā transporta un dzelzceļa pasažieru pārvadājumu dotēšanai.

Uzskatām, ka aktuāls un ļoti svarīgs bija lēmuma projekta punkts, kas uzdeva Satiksmes ministrijai atjaunot regulārus pasažieru pārvadājumus dzelzceļa līnijās Liepāja-Vaiņode un Limbaži-Aloja, jo nav pieļaujama tālāka pasažieru pārvadājumu maršrutu vai to posmu slēgšana līdz laikam, kamēr nav apstiprināta pasažieru pārvadājumu politikas koncepcija. Šīs koncepcijas trūkums ļauj ierēdņiem un amatpersonām pieņemt voluntārus, ekonomiski nepamatotus lēmumus.

Šādi voluntāri lēmumi par atsevišķu dzelzceļa līniju slēgšanu ir tikpat nepamatoti un absurdi kā, piemēram, satiksmes ministra Krištopana izteikumi presē, televīzijā un radio, ka arī Rīgā steigšus likvidējami trolejbusi, to vietā sapirkšot dažādus apšaubāmas kvalitātes autobusus.

Par to, ka frakcijas “Latvijai” iniciatīva bija nākusi klajā, liecina plašais sabiedrības atbalsts mums. Katru dienu saņemam daudz vēstuļu, uzklausām neskaitāmus cilvēku zvanus, kuros tiek izteikta cilvēku neizpratne par to, kāpēc tiek slēgti pasažieru pārvadājumi uz dzelzceļa, kāpēc joprojām nav vajadzīgās kārtības autobusu satiksmē.

Jau mēnesi notiek Liepājas rajona iedzīvotāju protesta akcija Vaiņodē. Varu vienīgi izteikt savu apbrīnu un pateicību šiem cilvēkiem par izturību, par skaidru sava mērķu apziņu, kaut arī šos cilvēkus izliekas neredzam ne Valsts prezidents Guntis Ulmanis, ne valdošo partiju deputāti un ministri tēvzemieša Krasta vadītajā valdībā. Vaiņodnieku protesta akcija ir saņēmusi visas Latvijas sabiedrības atbalstu. Kopš 1991. gada barikāžu laikiem Latvijā vēl nebija pieredzēta tik vienota un vērienīga akcija. Tā vietā, lai atceltu kļūdainos un voluntāros “Latvijas dzelzceļa” lēmumus par dzelzceļa līniju slēgšanu, “Latvijas dzelzceļa” ģenerāldirektora vietnieks Rihards Peders jau paspējis ierosināt krimināllietu pret akcijas rīkotājiem. Varas iestādes ar satiksmes ministru Krištopanu priekšgalā klaji draud gan cilvēkiem, gan Liepājas rajona pašvaldības deputātiem un vadītājiem ar dažnedažādiem Kriminālkodeksa pantiem, ar iespējamām represijām un sekām. Kategorisms, pat naidīgums pret iedzīvotāju vēlmēm liecina tikai vienu — ir aizskarta mūsu valsts vareno, mūsu valsts “biezo” naudas un plānotā biznesa intereses, kuras šajā gadījumā simbolizē Vilis Krištopans. Jāatgādina arī, ka jau ilgu laiku “Latvijas dzelzceļš” izliekas neredzam problēmas ar dzelzceļa posmu Aloja-Limbaži. Ir skaidrs, ka “Latvijas dzelzceļš” to labprāt slēgtu, bet tā vadība Zorgevica vadībā vēl baidās dot oficiālu paziņojumu par šā posma slēgšanu. Viss notiek it kā pagaidām. Tikmēr no tā tiek izvestas sliedes, gulšņi un citi “Latvijas dzelzceļam” piederoši materiāli. Tiek teikts, ka remonts šajā dzelzceļa posmā būšot iespējams tikai tad, kad būs tam nepieciešamie līdzekļi. “Latvijas dzelzceļam” tādu it kā neesot. Tātad alojiešiem atliek cerēt vienīgi uz to, ka dzelzceļa līnijas Rīga-Limbaži-Ipiķi atjaunošanu vēlēsies igauņi, kuri varētu vilcienu kustību šajā līnijā pagarināt līdz Tallinai. Latvijas valdībai par to iznāk, ka nav daļas.

Vilis Krištopans izliekas nezinām to, ka paredzēts transporta zonas projektā Tampere-Helsinki-Tallina-Rīga paralēli autotransporta koridoram “Via Baltica” attīstīt arī dzelzceļa virzienu, kas būtu neatkarīgs no Krievijas un saistītu Skandināviju ar Viduseiropu. Šobrīd, kamēr nav uzbūvēta jauna dzelzceļa līnija, par tādu uzskatāma īsākā dzelzceļa līnija no Tallinas virzienā uz Pērnavu, Rūjienu, Limbažiem un Rīgu. Darbību jau sākusi šajā jomā Igaunijas valsts akciju sabiedrība. Tās vadībai bijušas sarunas ar “Latvijas dzelzceļa” pārstāvjiem par šīs līnijas sakārtošanu un pilnīgu atjaunošanu. Diemžēl no “Latvijas dzelzceļa” vadošajiem kungiem atsaucība nav gūta. Tādējādi redzams, ka tēvzemiešu valdības deklarētā prioritāte — Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā — patiesībā ir tukšs sauklis.

Es domāju, ka ir jāsaprot, ka ne jau valsts naudas taupīšanas nolūkā tiek slēgts dzelzceļš Vaiņodē, Alojā, virzienā uz Balviem vai citur Latvijā, tas tiek darīts, lai atbrīvotos no nevēlamām dzelzceļa artērijām, novērstu konkurences iespējas, lai nostiprinātu autopārvadājumu biznesu. “Latvijas dzelzceļa” vadība un pats Krištopans faktiski nemaz nenoliedz, ka nākotnē iecerēts slēgt vēl ļoti daudzas dzelzceļa līnijas, kā vienīgo atstājot varbūt gandrīz tikai Zilupe-Ventspils, taču ir skaidrs, ka Liepāju var apdraudēt Ventspils monopols, Baltkrievijas biznesmeņi jau ir apliecinājuši vēlmi kravu plūsmu novirzīt uz Liepājas ostu, veidojas arī sakari ar Ukrainu. Tādējādi dzelzceļa attīstība šajā reģionā ir svarīga ne vien cilvēkiem, bet visas Liepājas pilsētas un tās apkārtnes attīstībai.

Ja valsts nevar atrast naudu Liepājas-Vaiņodes dzelzceļa posma saglabāšanai, tas nozīmē, ka Liepājai apzināti tiek liegts konkurēt ar Lietuvu un ar Ventspili. Tas ir izdzīvošanas un tālākas attīstības jautājums visam reģionam.

Šobrīd protesta akcijas dalībniekiem Vaiņodē vairs nav ko zaudēt, un zaudētais vilciens nebūs smagākais zaudējums šiem cilvēkiem. Daudz sāpīgāks būs morālais trieciens un apziņa, ka nav bijis iespējams kaut ko padarīt valdošajai patvaļai, ka jāsamierinās ar lielu kungu savtīgajām interesēm, kuras, kā izrādās, mūsu valstī stāv pāri visam. Tā būs sakāve visām vienkāršo cilvēku prasībām ievērot viņu intereses.

Šajās dienās satiksmes ministrs Vilis Krištopans nācis klajā ar jaunu piedāvājumu. Lai saglabātu dzelzceļa satiksmi posmā Vaiņode-Liepāja, Krištopans iesaka veidot dzelzceļa pasažieru pārvadātāju sabiedrību, aicinot vietējās pašvaldības un Ministru kabinetu dibināt valsts un pašvaldību akciju sabiedrību “Lejaskurzemes pasažieru pārvadātājs”. Valsts apņemtos uzturēt dzelzceļa infrastruktūru un dotu vilcienu, bet pašvaldības maksātu dzelzceļa darbiniekiem algas, iegādātos degvielu un apmaksātu citus izdevumus. Es domāju, ka tas ir solis pareizā virzienā, taču diemžēl tikai pussolis, jo joprojām nav pietiekamas informācijas par šo sabiedrību. Ir ļoti daudz neskaidrību par tās paredzamo darbību. Kāds būs šis vilciens, ko dos? Vai tiks sagādāts ekonomiskāks vilcienu sastāvs, varbūt to pašu motrisi minot, jeb, piemēram, tas būs visneekonomiskākais, šis lielais dīzeļvilciens, kas vilks tos nabaga trīs vai četrus vagonus. Tātad tās ir divas dažādas lietas, kāds būs šis valsts ieguldījums no valsts puses. Jautājums ir arī par to, vai šī dotācija būs vienreizīga, tikai šie 50 000 latu tagad tūliņ šī gada beigās, lai šo darbību uzsāktu, vai tomēr mēs nākošā gada budžetā paredzēsim dotācijas, lai šī akciju sabiedrība varētu stabili nostāties uz kājām un attīstīties. Lūk, tie jautājumi ir neatbildēti. Tā kā es vēlreiz uzsveru, ka ir solis pareizā virzienā, bet diemžēl tikai pussolis.

Ne jau dotācija vienam atsevišķam uzņēmumam arī atrisinās pasažieru pārvadājumu problēmas dzelzceļam. Nerentablo dzelceļa maršrutu uzturēšanai vajadzīgas dotācijas nākamā gada budžetā, kas tiktu izlietotas daudzos maršrutos saskaņā ar pasažieru pārvadājumu politikas koncepciju Latvijā, bet šādas ailes budžetā nav, joprojām nav arī šādas apstiprinātas koncepcijas ne valdībā, ne Saeimā. Tas liek domāt, ka valsts vienkārši atkal tos jautājumus, kas tai šķiet nevēlami vai par grūtu, tos pienākumus vienkārši uzliek uz pašvaldību pleciem, kā tas jau ir ticis darīts daudzos, daudzos gadījumos, piemēram, ar bērnudārzu audzinātāju algām un tā tālāk.

Joprojām nav saņemta atbilde uz jautājumu — kāpēc Satiksmes ministrija nepilda gadiem ilgi likumus. Piemēram, atkal atkārtošu to pašu, ka 1995.gadā Saeima pieņēma likumu “Autopārvadājumu likums”. Tā 33.panta 5.punkts nosaka, ka Satiksmes ministrijai jānosaka autoostu aprīkojums un autoostu kategorijas. Jau pagājuši vairāk nekā divi gadi, bet normatīvie dokumenti joprojām nav izstrādāti. Šodienai neatbilstoši un novecojuši ir Satiksmes ministrijas 1995. gadā apstiprinātie pasažieru un bagāžas pārvadāšanas pagaidu noteikumi regulāru maršrutu autobusos. Pretrunas un nepilnības ir arī, piemēram, noteikumos par braukšanas maksas atvieglojumiem sabiedriskajā transportā, nosakot braukšanas atvieglojumus bērniem. Vieni noteikumi nosaka, ka bērni līdz septiņu gadu vecumam tiek pārvadāti bez maksas, bet no septiņu līdz desmit gadu vecumam maksā 50% no braukšanas maksas. Bet citos noteikumos teikts, ka skolēni maksā pilnu braukšanas maksu. Kā zināms, bērni iet skolā no 6 gadu vecuma. Pamatots līdz ar to jautājums — kad bērns no 6 līdz 10 gadiem ir tikai bērns un kad viņš ir skolēns? Arī nesakārtotība šādās elementārās lietās liecina, ka Satiksmes ministrija pavirši pilda tai uzticēto darbu.

Sēdes vadītājs. Kostandas kungs, vai jūs varētu turpināt pēc pārtraukuma? Jums piecas minūtes vēl atlikušas pēc pārtraukuma.

O.Kostanda. Jā, labi.

Sēdes vadītājs. Paldies! Godātie kolēģi, pirms pārtraukuma ir divi paziņojumi. Aristidam Lambergam.

A.Lambergs (LNRP, LZP). Godātie kolēģi! Lūdzu Saimnieciskās komisijas locekļus tūlīt tagad iet uz istabu nr.104 uz īsu sēdi. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paulim Kļaviņam arī par komisijas sēdi. Kļaviņa kungs ir? Tad no Ārlietu komisijas kāds, ja par Ārlietu komisijas sēdi. Bērziņa kungs, lūdzu!

I.Bērziņš (6. Saeimas sekretārs). Es gribu atgādināt kolēģiem no Ārlietu komisijas, ka mēs vakar vienojāmies šodien 10.30 noturēt Ārlietu komisijas sēdi Ārlietu komisijas telpās. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00. Reģistrācijas režīmu. Lūdzu deputātus reģistrēties. Lūdzu rezultātu! Es jau nobrīnījos, kāpēc zāle tik pilna, bet visi grib reģistrēties. Rudzīša kungu lūdzu nolasīt rezultātu.

M.Rudzītis (Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Andris Ameriks, Ziedonis Čevers, Ervids Grinovskis, Aleksandrs Kiršteins, Ruta Marjaša, Anta Rugāte, Atis Sausnītis, Anna Seile, Leonards Teniss, Dainis Turlajs, Roberts Zīle. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi, pārtraukums beidzies, turpināsim Saeimas sēdes darbu. Lūdzu reģistrēties kvorumam. Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies 39 deputāti. Lūdzu vēlreiz vairākkārtīgu zvanu! Lūdzu deputātus atgriezties sēžu zālē, lai būtu nepieciešamais kvorums. Lūdzu vēlreiz reģistrācijas režīmu. Lūdzu deputātus reģistrēties. Lūdzu rezultātu! Diemžēl kvoruma nav. Paziņoju pārtraukumu uz piecām minūtēm, līdz 11.07. Pārstāvjus lūdzu aicināt deputātus sēžu zālē.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Reģistrēsimies atkārtoti kvorumam. Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu visus deputātus reģistrēties. Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies 70 deputāti. Sēdi varam turpināt. Debatēs turpinās runāt Odisejs Kostanda, frakcija “Latvijai”. Jums, Kostandas kungs, vēl piecas minūtes runas laika.

O.Kostanda (TKL). Frakcija “Latvijai” pieprasa Viļa Krištopana demisiju arī tāpēc, ka nav redzama Satiksmes ministrijas ieinteresētība autoostu darbā. Kaut gan tieši ar autoostu palīdzību ir iespējams kontrolēt, kā pārvadātājs pilda savus pienākumus. Vai izbrauc visus paredzētos reisus atbilstoši grafikam, jaunu reisu atvēršana arī notiek nepārdomāti. Katram jaunam reisam jābūt ekonomiski pamatotam, tas nedrīkst finansiāli kaitēt tiem pārvadātājiem, kas jau strādā attiecīgajā maršrutā. Jaunu maršrutu apkalpošanai būtu obligāti izziņojams atklāts konkurss, kurā izvirzāmas stingras prasības pret pārvadātājiem, pagaidām tas netiek pilnībā darīts. Arī par to tomēr ir atbildīgs satiksmes ministrs. Netiek saskaņoti kustības saraksti starp tālsatiksmes un rajona autobusiem, tāpēc dažreiz divi autobusi kursē vienlaicīgi, bet pirms vai pēc tam ilgu laiku nebrauc neviens autobuss. Autobusu reisi netiek saskaņoti bieži arī ar vilcienu satiksmi. Satiksmes ministrijai pakļautās kontroles institūcijas, kam jāveic kontrole šajā jomā, praktiski neko nav darījušas. Tā rezultātā jebkurš nelegāls pārvadātājs var justies nesodāms un darīt visu, kas ienāk prātā. Pasažieriem trūkst informācijas par autobusu kustību Latvijā, nav nopērkams pat kopīgais autobusu saraksts, nav informācijas autobusu pieturās, un diemžēl nav neviena Satiksmes ministrijā, kas būtu ieinteresēts atjaunot informāciju šajos jautājumos.

Kā mēs atceramies, ministra Viļa Krištopana demisija pieprasīta 6.Saeimas darbības laikā jau vairākkārt, to pieprasīja Tautas kustība “Latvijai”, bet, kā atceramies, pēdējo reizi to pieprasīja pat bijušais premjerministrs Andris Šķēle, jo Krištopans bija apsūdzēts par Korupcijas novēršanas likuma pārkāpumiem. Ģenerālprokuratūras atzinumā teikts, ka Krištopans nebija uzrādījis vairākus Uzņēmumu reģistrā minētos amatus firmās, kā arī viņam piederošās kapitāla daļas. Pēc Korupcijas novēršanas likuma spēkā stāšanās Krištopans bijis joprojām viceprezidents SIA “Interbaltija”, darbojies SIA “Latrostrans” padomē un bijis prezidents SIA “Latvijas basketbola līga”. Interesanti arī, ka par savu āršata padomnieku ministrs Krištopans iecēlis savu uzņēmējdarbības partneri Krievijas pilsoni Anatoliju Bliku. Krištopana attieksmi pret Latvijas likumiem, šo cinisko attieksmi pret Latvijas likumiem ilustrē kaut vai šāds piemērs. Kā SIA “Vecais nams” prezidents šī gada februārī viņš parakstījis lēmumu par firmas pamatkapitāla palielināšanu līdz 2000 latiem. Tātad Krištopans pats sevi uzskata par SIA prezidentu, un neviens Latvijā arī nešaubās par to, ka tā tas patiesībā arī ir, un tas ir likuma pārkāpums.

Šādu likuma pārkāpumu uzskaitījumu varētu turpināt vēl ilgi, tas rāda tikai vienu, valdošo partiju politiķi un valstsvīri uzskata, ka likumi rakstīti tikai muļķiem, ka viņiem pašiem tie nav jāpilda. Protams, Vilis Krištopans šādus sīkumus, tādus likuma pārkāpumus, Korupcijas likuma pārkāpumus neuzskata par pamatu savai demisijai, viņš nāks un teiks, ka tas nekas nav. To arī ir darījis vairākkārtīgi. Acīmredzot tāpēc tiešām dziļi, sirsnīgi patiess ir Krištopana izteikums intervijā “Lauku Avīzei”, kad viņš paziņoja, ka aizbrauks no šīs stulbeņu zemes, no šīs muļķu zemes, ja kāds vēl pierādīs viņa korumpētību. Bet neviens jau par to nešaubās, jo viņš pats to arī faktiski ir apstiprinājis ar saviem parakstiem. Šokējoša tāpēc ir satiksmes ministra un tēvzemiešu valdības attieksme pret iedzīvotājiem. Vilis Krištopans, izrādās, zina vislabāk, kas nepieciešams cilvēkiem, viņš ir vienīgais, kas kaut ko saprot transportā, ne Krištopanam, ne arī premjeram Krastam vai Valsts prezidentam Ulmanim nav ienācis prātā aizbraukt pie Vaiņodes piketētājiem, uzklausīt viņu lūgumus. Acīmredzot šie cilvēki šobrīd varas augstākos krēslos iedomājas sevi par tik ļoti pārākiem par citiem, ka nevēlas nolaisties līdz tautai. Protams, tāpat kā iepriekšējās sēdēs valdošo partiju deputāti vienoti atbalstīs Viļa Krištopana atstāšanu satiksmes ministra amatā. Tomēr ir skaidrs, ka, ja šobrīd tautai būtu iespēja balsot par Krištopana atstādināšanu, tad 99 procenti cilvēku šodien balsotu par Viļa Krištopana atstādināšanu no amata, tāpēc frakcija “Latvijai” aicina izteikt neuzticību satiksmes ministram Vilim Krištopanam.

Sēdes vadītājs. Paldies! Godātie kolēģi, saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli ārpus kārtas pieteicies runāt Vilis Krištopans, Ministru kabineta vārdā debatēs paredzamais laiks līdz vienai stundai.

V.Krištopans (satiksmes ministrs). Godājamais Prezidij! Godājamā Saeima! 3.septembrī notika Saeimas ārkārtas sēde par pasažieru pārvadāšanas politiku Latvijā. Mēs sagatavojām materiālus vairāk nekā 50 lappušu apmērā. Ņemot vērā, ka jūs debatējāt par pasažieru pārvadāšanu gandrīz tikpat ilgi kā par lauksaimniecību, šodien es jums esmu izsniedzis Satiksmes ministrijas pārskatu par 1996.gadā un 1997.gada pusgadā paveikto darbu. Šis materiāls rāda, ka Satiksmes ministrija principā ir izpildījusi iepriekšējo divu Šķēles valdību deklarācijas, jebkādas jums ir saglabājušās, jūs tajās varētu salīdzināt mūsu atskaiti ar tiem punktiem, kādi bija šajās deklarācijās. Pēc iepazīšanās ar šiem materiāliem jums varbūt būs zināms priekšstats par to, ko ir darījusi Satiksmes ministrija pēdējo divu gadu laikā. Pirms es runāšu par mūsu nozari, tas ir diezgan plaši, es gribētu atbildēt Kostandas kungam, kad jūs runājāt par korupciju, man bija ļoti interesanti klausīties, bet jūs melojat, Kostandas kungs, Prokuratūras slēdzienā ir rakstīts pavisam citādi. Prokuratūras slēdzienā ir rakstīts, ka, neskatoties uz visām tām darbībām, ko veicis Krištopans, lai neatrastos korupcijas stāvoklī, ir pieļauts 20.panta pārkāpums, un diemžēl šos pārkāpumus ir pieļāvušas citas amatpersonas. Es esmu sagatavojis materiālus, un tuvākajā laikā es lūgšu tiesu izpētīt šo lietu un dot, kā saka, neatkarīgu atzinumu, kurā brīdī tad ir bijusi mana vaina, it sevišķi jūsu pieminētās Latvijas basketbola līgas gadījumā. Mana darbība Latvijas basketbola līgā, kas ir ilgusi sešus un vairāk gadus, ir novedusi pie tā rezultāta, ko jūs vakar redzējāt pa televīziju, un man bija liels prieks skatīties, kādā sporta hallē spēlēja vakar basketbolu Ventspils basketbola sporta klubs, kad es 1993.gadā biju Ventspilī, tad mums bija pirmā saruna ar Lemberga kungu par basketbola halles celtniecību, lai tur varētu spēlet basketbola līgas komandas. Varbūt ka to sauc par korupciju, es nezinu.

Godājamie kolēģi, es vairākkārt šodien savā uzstāšanās reizē atgriezīšos pie Vaiņodes problēmām, bet man bija ļoti interesanti atkal klausīties, protams, Kostandas kungu, kurš šo plati griež jau ceturto nedēļu un ļoti interesantā virzienā, tad man ir žēl, ka jūs, Kostandas kungs, bijāt viens no tiem, kas padarīja faktiski par ķīlniekiem šos godprātīgos Vaiņodes iedzīvotājus — jūs un Kazāka kungs pierunāja viņus nolikt betona bluķus uz sliedēm, kavēt kravu kustību, kas normālā, civilizētā valstī nav pieļaujams. Es aicinu piketētājus būvēt teltis pie Satiksmes ministrijas, ja vajag, pie Saeimas, es ar viņiem esmu katru dienu gatavs runāt, bet principiālā nostāja jebkuram satiksmes ministram jebkurā valstī ir tāda, ja tiek kavēta transporta kustība un kas arī mūsu likumdošanā ir sodāms fakts, tad satiksmes ministrs nav tiesīgs iet un runāt ar šiem cilvēkiem, kuri kavē transporta kustību. Un, kamēr tiks kavēta kravu kustība, es neesmu tiesīgs ne morāli, ne kā runāt ar šiem cilvēkiem. Tiklīdz tiks atbrīvoti sliežu ceļi, es nekavējoši ar viņiem runāšu. Un tajā pašā laikā mēs esam atraduši, piedāvājuši jau otro risinājumu pašvaldībām. Šeit es dzirdēju parmetumus par to, ka nepareizi tiekot izsolīti maršruti rajonu kustībās, starppilsētu kustībās. Jā, es jums piekrītu, man vēl rīt ir paredzēta tikšanās ar pasažieru asociācijas pārvadātāju vadītāju Bukuma kungu. Jā, starppilsētu kustībā mēs stingri vien palielināsim prasības, mēs tās palielinām katru dienu, bet es jums gribu atgādināt, ka Likuma par pašvaldībām 16.panta 3.punktā ir pateikts — rajona pašvaldības organizē sabiedriskā transporta pakalpojumus un kustību savos rajonos. Un šis modelis, ko mēs esam iedibinājuši, lauku autobusu dotēšanu, perfekti sadala funkcijas starp ministriju un starp rajonu pašvaldībām. Un rajona pašvaldībām ir jāizsola šie reisi un jādotē nevis uzņēmumi, bet reisi. Ja jūs, Kostandas kungs, runājat par kaut kādu uzņēmumu dotēšanu, tad jūs esat atpalicis par ļoti daudziem gadiem no normālas tirgus ekonomikas. Tā pat nav sociālistiska, tā ir komunistiska domāšana.

Tālāk. Jūs runājāt par “Via “Baltica”, par transporta koridoriem, ļoti interesantu tēmu aizskārāt. Es esmu vienmēr aicinājis deputātus un nekad nevienam deputātam neesmu atteicis laiku, vienalga, cik tas ir vajadzīgs, Stikuta kungs bija pie manis pagājušo nedēļu. Mēs runājām par autobusu pārvadājumu problēmām Latgalē, kuras ir daudz smagākas nekā jau pieminētajā Liepājas rajonā. Un arī jūs es aicinu parunāt par šiem transporta koridoriem, par Eiropas Savienības un nākošās Eiropas Savienības valstu attiecībām transporta jautājumos. Un parunāt skaitļos, kā tas viss izskatās, cik tas maksā, kur ir kravu kustība, kur nav, kur ir pasažieru kustība, kur nav. Jūs pieminējāt Igauniju, jūs atkal melojat, Igaunija nav izteikusi nekādu vēlēšanos būvēt jaunus dzelzceļus. Jums vajadzētu paņemt karti un uzmanīgi paskatīties, ir tāda dzelzceļa līnija, kura labi funkcionē, labā stāvoklī — Tallina—Tartu—Valga—Rīga. Un jūs gribat paralēli šai līnijai dažu desmitu kilometru garumā, būvēt vēl vienu līniju? Es nezinu... varena jūras lielvalsts, kāda ir Latvija, to var atļauties. Pie tam, ņemot vērā to, ka Lietuvas un Igaunijas valdības atteicās turpmāk dotēt un tika atcelts šis Baltikas ekspresis jeb Baltijas ekspresis — vilciens, kas iet no Tallinas uz Varšavu, jo vienkārši tas bija, pirmkārt, ļoti nerentabls un otrkārt, bija ļoti maz pasažieru. Jūsu zināšanai: nekad paralēli krasta līnijai starp ostām kravas nepārvadā.

Pilnīgi absurda ir doma, ka, piemēram, starp Liepājas ostu un Ventspils ostu, kas ir vairākas reizes izskanējis, tiks pārvadātas kaut kādas kravas. Kravas parasti tieši otrādi pārvadā. No sauszemes uz jūru un atpakaļ. Nevis paralēli krastam starp ostām. Tā ir vienkārši absurda filozofija, ja kāds to šeit izvirza. Tas ir pret Latvijas valsts interesēm kā tādām.

Nezin kāpēc mums ir tāda izpratne, kad mēs skaitām naudu savā makā, mēs pārskaitām katru santīmu, un tad mēs nesakām: “Uz priekšu!” Kā kādreiz latviski teica: “Davai! Vajag!” Atbrauca pirmais sekretārs un teica: “Šeit būs jauna rūpnīca!” Jeb vēl labāk, Politbirojs nolēma griezt Sibīrijas upes atpakaļ, nerēķinot, cik tas maksā, kā to var izdarīt un kas to var izdarīt. Tad, kad mēs savā maciņā naudu skaitām, tad mēs nezin kāpēc nesakām: “Urrā, uz priekšu!” Bet mēs izrēķinām, ko mēs varam atļauties un ko nē. Tad, kad ir runa par valsts naudu, pareizāk sakot, par nodokļu maksātāju naudu, kuri ir visi Latvijas iedzīvotāji. Tad nezin kāpēc 10 miljoni pa labi, 10 miljoni pa kreisi, tas nav nekas. It kā noslēpjoties aiz tautas aizstāvības, kuru ļoti bieži, starp citu, deklarē “Latvijas” deputāti. Es gribēju teikt, frakcijas “Latvijai” deputāti. Tas jau vien, ka jūs nepienācāt šeit reģistrēties, tas vien liecina, ka jūs mana necilā persona, protams, neinteresē. Un ka nevarēja savākt kvorumu, lai izteiktu neuzticību satiksmes ministram, un puse no opozīcijas arī nebija klāt diemžēl. (No zāles: “Mēs visi bijām zālē, nebija, “Latvijas ceļš”...”) Būtu labi redzēt, kā jūs šeit izkaujaties zālē. Es labprāt sagaidītu to mirkli kādreiz.

Ko mēs esam piedāvājuši Vaiņodes, Priekules un Liepājas rajona pašvaldībām? Vēl viena ļoti kļūdaina tēze tiek izteikta par to, ka vesela virkne pagastu tiek pieskaitīti pie tiem, kuri ir zaudējuši. Es runāju par tiem pagastiem, kas atrodas uz dienvidiem no autoceļa Vaiņode—Priekule—Liepāja. Jo pilnīgi loģiski, reģionā, kurā dzīvo nepilni 7000 iedzīvotāju, nepilni 7000 iedzīvotāju! Vaiņodē ir 3000, nevarēs pastāvēt divi transporta veidi vienlīdzīgi. Pasažieris nevar vienlaicīgi braukt vilcienā un autobusā. Tātad, ja mēs atjaunosim vilcienu, tas nozīmē, ka autobusu skaits samazināsies. Ko teiks tie četri pagasti, kas atrodas autoceļa tajā pusē aiz dzelceļa? Viņiem autobusu skaits strauji samazināsies, viņi būs spiesti iet pāri uz šoseju, pēc tam iet pāri šosejai vēl trīs kilometrus uz dzelzceļu. Visi tie četri pagasti šobrīd diemžēl ir ieinteresēti labā ceļu stāvoklī un labā autobusu kustībā. Tā ir jau trešā daļa no šā reģiona iedzīvotājiem.

Ja mēs paskatāmies, cik šajā reģionā vispār iedzīvotāju izmanto dzelzceļa transportu, tas ir 10 procenti. Man rodas jautājums opozīcijas pārstāvjiem. Jūs pārstāvāt vairākuma intereses? Protams, ka mazākuma intereses, jo jūs vienmār kā opozīcija pārstāvāt mazākuma intereses. Arī šajā gadījumā jūs pārstāvāt Vaiņodē mazākuma intereses. Pašlaik Vaiņodē tiek veikta brīvprātīga, neatkarīga aptauja, un jau pašreizējie dati liecina, ka faktiski tiešām Vaiņodes iedzīvotāji ir kļuvuši par ķīlniekiem. Lielākā daļa Vaiņodes iedzīvotāju uzskata un grib, lai ceļu stāvoklis aizvien uzlabotos, lai šī autobusu satiksme, kas ir pašlaik ļoti labā līmenī, salīdzinot ar visu Latviju, tiktu uzlabota. Autobusu grafiki tiktu vēl vairāk piemēroti cilvēku vajadzībām, jo apmēram 10 līdz 12 procenti izmantoja dzelzceļa pakalpojumus. Vaiņodē, Priekulē un pārējos reģionos ir simtiem vieglo automašīnu, ar kurām zemnieki, skolotāji, ārsti brauc uz skolu, uz darbu, uz Liepāju, un viņiem ir ļoti svarīgi, lai ceļi gan ziemā, gan vasarā būtu labā stāvoklī. Viņi nevar pa sliedēm braukt ar mašīnām. Šeit ir tā izvēle, šeit ir tā visas Latvijas nodokļu maksātāju nauda, kā mēs to pareizi tērēsim.

Jā, mēs piedāvājām rajona pašvaldībai neieguldīt nevienu santīmu jaunās akciju sabiedrības dibināšanā. Valdība, starp citu, šo modeli atbalstīja, izdalīja no Privatizācijas fonda līdzekļus šim gadam līdz gada beigām, līdz jaunā budžeta pieņemšanai šo maršrutu un reisu dotēšanai, nevis šā uzņēmuma dotēšanai, Kostandas kungs! Tas nav normālas ekonomikas un tirgus ekonomikas pamatprincips. Ja dotē uzņēmumus, tad tiešām mētājas ar nodokļu maksātāju naudu. Mums ir jātaupa nodokļu maksātāju nauda. Tas vienmēr būtu jāatceras gan, protams, valdībai, gan arī parlamentam.

Mēs piedāvājam dibināt akciju sabiedrību “Lejaskurzemes pasažieru pārvadātājs”. Kāpēc? Ne jau tāpēc, ka tā būtu kārtējā mana iegriba, un ne jau tāpēc, ka tikai es visu zinu par transportu Latvijā, kā domā Kostandas kungs. Tas viss ir ielikts likumprojektā par dzelzceļu, kuru nākamo otrdien skatīs valdība, un tas tuvākajā laikā nonāks Saeimā. Tā ir normāla filozofija, ko es esmu jums daudzreiz stāstījis un stāstīšu arī, droši vien, kad šeit skatīs likumu. Un likumā ir ielikti pamatpostulāti. Dzelzceļa infrastruktūras uzturēšana jāatdala no operatora darbības, izveidojot īpašu, atsevišķu uzņēmumu jeb pat vairākus uzņēmumus, kas tikai uztur infrastruktūru. Kas ir dzelzceļa infrastruktūra? Tie ir sliežu ceļi, tās ir signalizācijas, tās ir pārmijas. Tie ir tilti un viss pārējais, kas tieši tāpat kā autoceļi prasa milzīgu uzturēšanu. Un, ja kāds domā, ka pirms 100 gadiem varēja uzbūvēt dzelzceļu un ar to viss beidzās, es gribu paskaidrot, ka dzelzceļa sliedes dilst tieši tāpat kā zābaku zoles. Un arī tās ir jāmaina, tāpat kā jāmaina ir zābaki, un tas izmaksā pietiekami lielu naudu, godājamie kolēģi!

Šis Vaiņodes gadījums ir ļoti labvēlīgs mūsu monopolistu, kā visi sauc, kuru vada briesmonis Zorgevics, pamazai restrukturizācijai, lai sadalītu piemērošanai normālai tirgus ekonomikai. Uz to mēs iesim solīti pa solītim, jo mēs nevaram uzņēmumu, kurš ir viens no lielākajiem Latvijā, kur, es vēlreiz pasvītroju, nav nozagti ne 3, ne 10 miljoni, nav izdotas viltus garantijas un nav nekādi bezjēdzīgi tiesas procesi, ne ar banku “Baltija”, ne ar kādu citu, kurš strādā ar mazu, bet ar peļņu, un viņš varētu strādāt ar daudz lielāku peļņu, ja mēs ātrāk pieņemtu Dzelzceļa likumu, un viņš varētu daudz lielākus nodokļus valstij samaksāt, ja mēs atsevišķi izdalītu šo pasažieru pārvadājumu dotēšanas mehānismu.

Jā, nākamā gada budžetā valdība to nav paredzējusi, un to nav paredzējusi tāpēc, ka vēl nav pieņemts Dzelzceļa likums. Tiklīdz mēs pieņemsim Dzelzceļa likumu, tā mēs uzreiz varam budžeta izmaiņās sākt domāt par atsevišķu pasažieru līniju dotēšanu. Tad deputātiem būs pilnīgi brīva izvēle — balsot vai nebalsot, vai mēģināt tajās vietās, kur ir iespējams, nodrošināt ar alternatīvo transportu. Šeit nav nekādu iegribu. Es jums vēlreiz gribu pasvītrot. Tā ir normāla nodokļu maksātāju naudas ekonomēšana.

Tagad es gribētu parunāt par Liepājas attīstību. Ļoti labs jautājums. Ļoti labi raksti avīzēs. Tāds cienījams Pīlēna kungs ļoti labi uzrakstījis. Man gan ir bailes, ja tādu brīvo ekonomisko zonu vada tādi cilvēki kā Pīlēns, tad man ir šaubas, vai šī zona varēs attīstīties nopietni. Ar tādu filozofiju. Es pateikšu — kāpēc. Es esmu aicinājis vairākas reizes, daudzas reizes uz ministriju pašvaldību vadītājus, un ļoti daudzi pašvaldību vadītāji ir bijuši. Gan no Rēzeknes, kad runājām par Rēzek-nes brīvo ekonomisko zonu, gan no Rīgas, gan no Daugavpils Vidavska kungs pie mums ir bijis. Mēs daudzas kopējas lietas esam izdarījuši, tajā skaitā tiltu — šo satiksmes pārvadu Daugavpils centrā, ko mēs kopīgi ar valsts un pašvaldību palīdzību uzbūvējām un atjaunojām. Diemžēl Liepājas vadība kaut kā nekādi nespēj atrast laiku. Tagad viņi aizbrauc tad, kad mums ir jātiekas un jārunā par atjaunošanu posmā Vaiņode—Liepāja, viņi aizbrauc uz Kanādu un uz Ameriku, acīmredzot skatīties, kā tur attīstās brīvās ekonomiskās zonas. Viņiem nav laika domāt par sava rajona iedzīvotājiem. Tajā pašā laikā avīzēs viņi raksta absolūtu nepatiesību un demagoģiju.

Uz šo brīdi Liepāju savieno ar Austrumu kravu īpašniekiem, un kravu īpašnieki, kā vienmēr, ir Rietumos vai Austrumos. Kravu īpašnieki Latvijā no visu kravu pārvadājumiem dzelzceļam ir mazāk par 10 procentiem. Visas Latvijas lielais... Starp citu, Latvijas dzelzceļi, Latvija ir pirmajā vietā Eiropā ar dzelzceļa kilometru skaitu uz vienu iedzīvotāju. Mums ir visvairāk dzelzceļa līniju uz vienu iedzīvotāju. Mēs, dabīgi, ar to lepojamies.

Bet ir ļoti grūti domāt, ko darīt tad, kad šīs dzelzceļa līnijas dažas, es runāju, dažas, ir papildu smagums Latvijas nodokļu maksātājiem. Tad es vienmēr uzdodu jautājumu: ko nozīmē bagātība? Daudzi saka — bagātība. Es to saprotu tā, ja ir bagātība, tad bagātība vienmēr nes vai nu dividendes, vai procentus vai kaut kādu labumu vēl, bet, ja bagātība nes miljoniem latu zaudējumu, kā to var nosaukt par bagātību? Es nerunāju tagad par dzelzceļu kopumā, bet par atsevišķiem posmiem, kur mums jādomā, ko darīt.

Visspilgtākais piemērs ir dzelzceļa līnija Ventspils—Liepāja, kuru, manuprāt, jau aizmirsuši gandrīz visi. Protams, ir nostalģija. Kādreiz es, puika būdams, arī Alsungā esmu bijis un skraidījis pa šīm sliedēm. Bet kravu kustība tur neskaitāmus gadus jau ir nulle, un pasažieru kustība tiek aizvietota un tiks aizvietota tuvāko gadu laikā, kā politisks reģionāls projekts īstenots Kolkas—Liepājas—Ventspils ceļš, noklājot to ar melno segumu. Tur ļoti maz ir ekonomiska pamatojuma. Diemžēl satiksmes intensitāte tur nav pārāk liela, bet es uzstāšu par to, lai valsts investīciju programmā nākamajos gados mēs iekļautu šādus posmus.

Nākamais posms, tas ir daudz kritizētais un peltais posms — Daugavas kreisais krasts Ķegums—Jēkabpils. Jūs saprotiet, ka tas viss ir atkal jārēķina skaitļos, un skaitļi diemžēl ir diezgan nepielūdzami. Šis posms, lai to normāli noklātu ar melno segumu, tā faktiski ir kapitāla izbūve, kas izmaksā 10 — 12 miljonus latu.

Ne šogad, ne nākošgad, pašlaik vēl autoceļu fondā šādas naudas nav, bet mēs plānosim to kā papildu investīciju un mēģināsim pierunāt nākamās valdības un nākamās Saeimas, ka ir jāatrod investīciju daļā, nevis autoceļu fondā jāatrod, kurš tikai nosedz knapi, knapi ar lielām mokām ikdienas uzturēšanu, ziemas uzturēšanu un nelielu daļu seguma atjaunošanu. Tāpat var nosaukt tādus ceļus, kas ir visā Ziemeļvidzemē, kur ir ļoti mazs iedzīvotāju blīvums, bet, protams, katram braucējam gribas braukt pa labiem ceļiem.

Es vēl šeit gribētu pieskarties ziemas dienestam. Ir ļoti interesanti dzirdēti saukļi gan no Kazāka kunga puses, gan no Čerāna kunga puses, ka ministra uzdevums ir tīrīt visus ceļus. Ļoti labs jautājums. Bet Saeimai vienmēr vajag atcerēties, ja viņa valdībai kaut ko uzdod, tad viņai arī ir jāzina, kur valdība ņems naudu un cik tas maksās.

Nezin kāpēc Somijā, vienā no Eiropas Savienības valstīm, kurai ziemas apstākļi ir līdzīgi kā Latvijā un varbūt vēl bargāki un kur it kā dzīvo pietiekami saprātīgi cilvēki, ir zināma kārtība ziemas dienestā. Piemēram, ir vesela virkne ceļu, kuri tiek pasludināti par tā sauktajiem “baltajiem” ceļiem, kurus tikai mazliet piebrauc, kuriem pāris reižu nedēļā pāriet greiders. Rodas jautājums: vai tad somi ir muļķi un neliek savam ministram tīrīt visus Somijas ceļus? Kāpēc viņi neuzdod Somijas ministram notīrīt visus ceļus? Mēģināsim atrast uz šo jautājumu atbildi.

Ir vesela virkne ceļu, kur ir noteikta intensitāte mazāk par 100 automašīnām diennaktī, kur čaklā somu tauta ņem ķēdes, izbraucot no mājas, uzliek uz riteņiem ķēdes, viegli uzliekamas, viegli noņemamas un aizbrauc pa to ceļu līdz šosejai. Tad tās ķēdes noņem un pa notīrītu šoseju brauc tālāk. Jā, tā ir neērtība, bet somi taupa nodokļu maksātāju naudu. Savu naudu. Un ziemā, Somijā, piemēram, ir noteikts braukšanas ātrums uz ļoti daudziem ceļiem — 80 kilometri stundā. Bet nezin kāpēc mēs, kā saka, lepnās jūras lielvalsts iedzīvotāji, iedomājamies, ka mēs varam ar 150 kilometriem stundā braukt ziemā un lamāt satiksmes ministru, ka viņš ne visur to ceļu ir noslaucījis ar slotiņu. Mums vienkārši ir jābūt saprātīgiem un jāsaprot, ka tas viss maksā naudu. Uz šo brīdi ziemas dienests Latvijas nodokļu maksātājiem izmaksā kopā ar pašvaldībām tuvu pie 10 miljoniem latu gadā. Jūs saprotiet, kāda tā ir nauda pašlaik Latvijas ekonomikai. Un par šiem 10 miljoniem latu mēs varam pacensties uzturēt kārtībā tikai valsts nozīmes autoceļus, pirmās šķiras valsts autoceļus un tos autoceļus, pa kuriem brauc satiksmes autobusi. Šādu politiku mēs īstenojam jau vairākus gadus. Ja šeit tika pieminēts posms Rūjiena—Aloja, tad jau vienu ziemu šis posms ir veiksmīgi pārdzīvojis. Neviens tur nav ieputināts. Visi ceļi, pa kuriem gāja maršruta autobusi, tika tīrīti tieši tāpat, kā tas tiks darīts arī posmā Vaiņode—Liepāja. Kad es tikos ar pašvaldību vadītājiem dažas dienas atpakaļ, Vaiņodes, Priekules, Paplakas pagasta, es uzdevu jautājumu — kāda šobrīd ir situācija ar pasažieru nodrošināšanu ar sabiedrisko transportu jūsu pagastos un pilsētās? Un atbilde bija: “Ļoti laba. Mēs esam ļoti, ļoti apmierināti. Bet mēs nekam neticam!” Man bija grūti kaut ko vēl piebilst.

Ja runājam vēlreiz par šīs akciju sabiedrības dibināšanu. Tātad valdība deva akceptu. Satiksmes ministrija ir uzdevusi pilnvarniekiem dzelzceļā meklēt risinājumu, kādu visoptimālāko ritošo sastāvu var izdalīt, kurš būtu visekonomiskākais ieguldīšanai šīs akciju sabiedrības pamatkapitālā. Valdība ir izdalījusi no Privatizācijas fonda līdzekļiem līdzekļus šo reisu uzturēšanai. Mēs aicinām rajonu pašvaldības bez viena santīma nākt šajā uzņēmumā un pārvaldīt šo uzņēmumu, un, lai nebūtu bailes, ka ministrs vai kāds cits apmānīs pašvaldības, mēs piedāvājm 51 procentu pašvaldībām un 49 procentus valstij. Saimniekosim kopīgi! Paskatīsimies! Ja ir pārmetumi, ka saraksts nav tā sastādīts. Sastādīsim sarakstu savādāk. Ir pārmetumi, ka ir daudz pasažieru, puse braucot pa velti. Ieviesīsim stingru un nežēlīgu konduktoru sistēmu un saskaitīsim katru pasažieri. Ir argumenti, ka tas tomēr esot daudz lētāk un ministrija kaut ko slēpjot. Ļoti vienkārši. Kopīgi saimniekojot, mēs redzēsim katru santīmu, cik izmaksās mūsu mašīnistu alga, cik izmaksās konduktoru alga, cik izmaksās regulārais uzturēšanas remonts šim ritošajam sastāvam, jo, ja jūs, kolēģi, droši vien neziniet, tad dzelzceļa pasažieru ritošais sastāvs, viņa drošības un tehniskais stāvoklis tiek kontrolēts tuvu lidmašīnu standartam, jo tas ir pilnīgi saprotams. Ir jābūt absolūtai pārliecībai, ka tā ir droša kustība. Ir ļoti stingra kārtība, kādā tiek pārbaudīti vilcieni, lokomotīves, vagoni, un, protams, arī sliežu ceļi. Un ir ikmēneša un ik ceturkšņa un ik gada regulārās uzturēšanas, kas arī maksā. Jo šis vilciens ir jāaizved uz depo, tas ir jāsaved pilnīgā kārtībā, un tas atkal var braukt. Tas nozīmē, ka uz to laiku, kamēr šīs akciju sabiedrības ritošais sastāvs būs depo, būs jānoīrē cits vilciens. Viens sastāvs tur nekad nav gājis, vienmēr tie ir mainīti. Un tad mēs varēsim saskaitīt — cik kas maksā. Pie tam valsts piedāvā infrastruktūru lietot par velti. Tas arī būs zināms zaudējums lielajam monopolistam — akciju sabiedrībai “Latvijas dzelzceļš”.

Bet mēs uz to ejam. Mēs piedāvājam kompromisu. Tikai es gribu zināt, kā tas izskatīsies no pārējo iedzīvotāju viedokļa. No lielākās daļas, kura neizmanto šo dzelzceļa satiksmi. Jo autobusu skaits neglābjami samazināsies. Un mēs atkal būsim pēc kāda laika spiesti tos ceļus, kuri pa vienu kategoriju būs zemāki tāpēc, ka pa to neiet autobusi, piemēram, caur “Krogzemjiem”, atkal pazemināt kategoriju ziemas dienesta uzturēšanai. Jo es vēlreiz saku — mēs nevaram šobrīd uzturēt 14 tūkstošus kilometru otrās šķiras valsts autoceļu. 14 000 kilometru. Latvijas ceļu tīkls ir apmēra 100 000 kilometru. Tas ir milzīgs ceļu tīkls, kur atkal mēs esam pirmajā vietā Eiropā uz vienu iedzīvotāju. Uz 2,6 miljoniem 100 000 kilometru ceļi. Bet kopīgi, mums visiem kopā šie ceļi arī jāfinansē. Caur akcīzes nodokli, caur valsts investīcijām, caur transporta līdzekļu ikgadējo nodevu. Rīgas pilsētai trūkst naudas ielām, valsts ceļiem trūkst naudas ceļiem. Ja mēs gribētu panākt tādu standartu, kā katrs no mums grib, lai visi mūsu otrās šķiras autoceļi un pašvaldību ceļi būtu noasfaltēti, mums jāinvestē būtu apmēram 1 miljards latu. Es vēlreiz saku, lai jūs nepārklausītos, nevis miljons, bet miljards latu. Es jums saucu šos skaitļus un turpināšu saukt, lai mēs saprastu, ko nozīmē transporta infrastruktūra. Viss mūsu ceļu fonds, mūsu nacionālā bagātība, gan pašvaldību, ko nosaka likums “Par autoceļiem”, gan valsts ceļi, kopā viņu pamatfonda vērtība ir vairāki miljardi latu. Bet šie pamatfondi ir jātur kārtībā, šie pamatfondi ir jāatjauno un jābūvē no jauna. Es vienkārši gribu jūs lūgt uzmanību vērst uz skaitļiem, uz tiem apjomiem, ko tas viss maksā. Jo mēs nezin kāpēc ļoti bieži runājam tikai, ka vajag. Vajag, un viss. Bet vajadzētu mēģināt arī skaitīt.

Kušneres kundze, es atceros arī jūsu pieprasījumu vai jautājumu man par to ceļa zīmi uz tā pagrieziena uz jūsu mājām... Par kuru jūs man šeit vairākas reizes... Es, protams, saprotu, kāpēc jūs tas tā uztrauc. Tad, kad jūs sēžot šeit, par valsts naudu ar mersedesu braucāt, jūs tās bedres nejutāt. Tagad, kad jums ir jābrauc ar autobusu, tagad jūs tās bedres jūtat. Nu, protams, tā atšķirība ir milzīga. Atvainojiet, jūs braucāt pie vēlētājiem par valsts naudu, nevis uz mājām. (No zāles deputāts M.Lujāns: “Kāpēc dialogs notiek ar zāli?”)

Redziet, par šīm zīmēm. Šī ir ļoti laba tēma. Jūs redzat, ka ir pamazām sākusies informācijas zīmju nomaiņa. Un tā atkal nevar būt iegriba, godājamie kolēģi! Es arī ļoti gribētu, lai pilnīgi visi ceļi un visi pagriezieni mums būtu tikpat labi apzīmēti kā tas, piemēram, ir Vācijā. Bet šī programma, kura mums ir izstrādāta, maksā apmēram 10 miljonus latu. Diemžēl pagājušajā gadā mēs varējām asignēt, tas ir, šajā sezonā mēs varējām asignēt nepilnus divus miljonus. Nākošgad varbūt drusciņ vairāk, bet man ir gandarījums par to, ka šīs ceļu zīmes, kuras jūs redzat pie lielajiem krustojumiem, pie lielajiem viaduktiem, tās jau nav jāmaina katru gadu. Tās ir pietiekami augsta standarta. Mēs esam izstrādājuši zīmju standartu — liela, bieza grāmata, kur tas viss ir aprakstīts, un tās kalpos varbūt astoņus, desmit, varbūt ilgāk gadus. Līdz ar to mēs tuvāko gadu laikā varēsim stingri uzlabot šo autoceļu daļu, ko sauc par informāciju. Un tā arī maksā ļoti dārgi.

Ja runājam par ceļu nozīmes reformu kopumā, tad mēs esam ļoti pacietīgi, lēnām, soli pa solim veikuši un turpinām reformēt ceļu uzturēšanas dienestu, kurš it kā ir nemanāms, kurš it kā braucējam nav redzams. Bet kā jūs ziniet, bija 26 ceļu uzturēšanas pārvaldes, valsts bezpeļņas uzņēmumi, kurus mēs šogad reorganizējam par četrām reģionālām ceļu uzturēšanas akciju sabiedrībām — Latgales ceļu uzturētājs, Vidzemes ceļu uzturētājs, Kurzemes ceļu uzturētājs. Tā kā Kurzemes vēlētāji vismaz šeit var atviegloti nopūsties, ir arī Kurzemes ceļu uzturētājs. Un ir arī Centrālais — Rīgas reģiona ceļu uzturētājs. Četras akciju sabiedrības, kurām būs līgums ar autoceļu direkciju par veselu virkni grūti kontraktējamu darbu. Ļoti daudzi teiks — kāpēc šīs ceļu pārvaldes netiek vai netika privatizētas? Kāpēc to nevar atdot brīvam tirgum? Un es jums atbildēšu, ka droši vien tālā nākotnē varbūt tas tiks atdots brīvam tirgum, bet daudzu Eiropas valstu pieredze, un it sevišķi to Eiropas valstu pieredze, kuras atrodas tādos klimatiskos apstākļos kā Latvija, kur ir ziemas, mēģinājumi šos darbus nodot brīvam tirgum ir lielākoties beigušies ar neveiksmi, tāpēc ka ir ļoti grūti kontraktēt ziemas dienestu. Mēs nekad nevaram zināt, kad uzkritīs sniegs, mēs nekad nezinām, cik būs puteņu, cik būs atkušņu. Bet privātā uzņēmēja galvenais mērķis ir viens — pelnīt. Tātad, ja ziemas dienestu atdod privātajam, viņš vienkārši vienā jaukā dienā, kad budžetam pēkšņi būs problēmas un budžets pateiks — mēs šodien nevaram samaksāt, bet pēc mēneša, tad viņš pateiks, nu tad pēc mēneša arī uz tā ceļa izbraukšu. Tā kā ziemas dienests diemžēl vai varbūt, par laimi, šobrīd ir, bija, un es domāju, ka arī būs valsts rokās. Tikai viņam jākļūst daudz efektīvākam. Un tāpēc mēs veidojam šīs četras reģionālās akciju sabiedrības, jo modernā ziemas tehnika sen jau ir pāraugusi viena rajona robežas.

Jūs daudzi esat ievērojuši, ka pamazām mainās šī tehnika, — no veciem greideriem un vecām, ļoti daudz degvielu patērējošām mašīnām uz moderniem “Volvo”, “Sisu” un cita veida agregātiem, kurš brauc ar 70 kilometri stundā, kur aizmugurē var uzkraut pietiekami daudz šo maisījumu, kurš var nobraukt bez uzpildīšanas gandrīz tuvu pie 100 kilmetriem. Un šādi agregāti, kas brauc pa visām Eiropas valstīm, kur ir ziemas, tie ir daudz ekonomiskāki, tie prasa daudz mazāk līdzekļu, un viņi daudz operatīvāk var notīrīt ceļus tāpēc, ka viņos ir iekšā pat sarežģīta kompjūtertehnika. Jūs ziniet, ka mēs esam izvietojuši, un es aicinu jebkuru deputātu, kuru tas interesē, iepazīties. Mēs esam izvietojuši uz daudziem Latvijas ceļiem šos adapterus un šos nolasītājus, kuri nolasa laika stāvokli, un tas viss aiziet uz kompjūteru, un nekavējoši ceļa dienests var zināt to brīdi, kad ir liela bīstamība, kad laiks ir tuvu 0 grādiem, mīnus vai plus 1, kad ir gaidāma atkala, un tad nekavējoši tiek dots signāls izbraukt uz ceļiem. Šādu kārtību mēs pamazām ieviešam, un tas vēl ļaus ietaupīt, protams, nodokļu maksātāju naudu.

Es ceru, ka Liepājas rajona pašvaldības būs tik saprātīgas un mēģinās atrast to labāko risinājumu, kā mēs varam atrisināt šo ieilgušo strīdu starp, varētu teikt, Satiksmes ministriju un Vaiņodes iedzīvotājiem. Un es domāju, ka mēs nodrošināsim pietiekami labi, tieši tā, kā mēs tagad to darām ar sabiedriskā transporta pakalpojumiem, visus šo reģiona iedzīvotājus.

Ļoti interesants raksts un, manuprāt, ļoti nepatiess raksts bija vienā no avīzēm par to, kad it kā bērni nevarot aizbraukt pie vecākiem. Bet tur bija nosaukti kā par brīnumu arī daži skaitļi. Tur bija teikts tā: “37 santīmus esot maksājis vilciens, un nosacīti tagad 78 santīmus maksā autobuss”, lai gan autobuss maksā pašlaik 68 santīmus. Un droši vien, ka skolniekiem tāpat kā visā Latvijā ir arī paredzēti zināmi atvieglojumi. Bet skolas direktors saka tā, ka viņam vienu latu dienā izmaksā šī bērna uzturēšana internātā — ēdināšana. Skolas direktors varētu parēķināt. Tad jau labāk pieliec puslatu pie tiem 37 santīmiem, lai bērns aizbrauc pie vecākiem, un tu pats skolai vēl ietaupīsi 50 santīmus. Bet redziet, pat nosaucot skaitļus, mēs redzam, ka mēs nemākam rēķināt nekur un nekad bieži vien.

Vēl par Liepājas attīstību. Es vēlreiz jums gribu teikt, ka nekur Satiksmes ministrija nekad nav deklarējusi, ka tiek gatavota šīs dzelzceļa līnijas slēgšana kā tāda Vaiņode—Liepāja, kas tālāk nāk no Mažeiķiem. Šī līnija bija, ir un būs. Vai tur būs kravas? Nu paskatīsimies, cik veikla un izmanīga būs Liepājas brīvās ekonomiskās zonas vadība, kas mācēs pārmānīt no Lietuvas dzelzceļa kravas, kas iet uz Lietuvas ostu, uz Liepājas ostu. No sava niknākā un sīvākā konkurenta. Jo visi konkurenti Liepājas ostai ir uz dienvidiem no Liepājas ostas, nevis uz Ziemeļiem. Un, ja kāds domā, ka Ventspilī Liepājas osta ir konkurents, tad vajag apskatīties kravu veidus, infrastruktūras stāvokli pašās stividora kompānijās un kravu apjomus, mīļie cilvēki. Uz šobrīdi, šogad atkal būs rekords visās Latvijas ostās. Es ceru, ka būs vismaz 51, varbūt vairāk miljoni tonnu kravas, un visas šīs mūsu tranzīta politikas starptautiskās darbības veiksmīgās vai varbūt kādreiz arī neveiksmīgās rezultātā mēs šajos divos gados no 35 miljoniem tonnu kravu būsim panākuši pieaugumu 16 miljonu tonnu. Tas ir tieši tik daudz, cik krauj Igaunijas ostas Tallina un Mulga, un tas ir tieši tik daudz, cik krauj Lietuvas ostas. Mūsu pieaugums ir lielāks nekā tas kravu apjoms, kas vispār ir šīm divām valstīm. Kopējais kravu apjoms — 51 miljons tonnu, tiešām var apliecināt to, ka Latvija šajā reģionā ir Baltijas jūras tranzīta lielvalsts. Jo mūsu kopējais apjoms ir lielāks nekā Kaļiņingradai, Klaipēdai, Tallinai un Pēterburgai kopā. Un šī politika ir tā, kas ved pie mūsu iekšzemes kopprodukta pieauguma. Ja jūs paskatīsities statistikas datus, tad ārējās tirdzniecības bilance, kura ir negatīva par kādiem 400 miljoniem latu, ir nosegta ar pakalpojumiem. Un jau otro gadu mums ir reāls iekšzemes kopprodukta pieaugums. Ko tas nozīmē? Kas tad šie ir par pakalpojumiem? Vai tie ir frizētavu un manikīra pakalpojumi, kas maksā 400 miljonus latu gadā? Jeb tas ir kaut kādi savādāki pakalpojumi, ko var nosaukt par transportu, stividora kompāniju, visa veida transporta, starp citu, pakalpojumi, tajā skaitā aviācijas transporta arī. Jo Rīgas lidosta attīstās pietiekami strauji, Rīgas lidostā tiek projektēts jauns termināls, un nākošā gada pavasarī sāks būvēt pasažieru terminālu, tur būs pietiekami moderna pasažieru zāle, kur būs pietiekami modernas izejas uz lidmašīnām, tiks pagarināts skrejceļš, un tas viss guļ diemžēl uz Satiksmes ministrijas pleciem.

Jūs atņemiet, Kostandas kungs, pietiekami daudz laika Satiksmes ministrijai ar savu pietiekami destruktīvo politiku. Tā vietā, lai palīdzētu attīstīt Latvijas ekonomiku, jūs populistiski vāciet sev punktus un agri vai vēlu vēlētājs, Kostandas kungs, sapratīs. Arī jūsu vēlētājs.

Bet... cik man lūdzu vēl ir laiks...?

Sēdes vadītājs. Jums vēl ir 19 minūtes un 28 sekundes.

V.Krištopans. Paldies! Es protams, lielāko tiesu runāju par to, ko mēs esam darījuši. Tad man šeit ir ministrijas darbības plāns par to, kā mēs pildīsim Valdības deklarāciju. Un es gribētu pie tā arī mazliet pakavēties.

Ja mēs atšķiram Valdības deklarāciju sadaļā “Satiksme”, tad šeit ir tikai kādi nieka deviņi punkti. Bet šie nieka deviņi punkti, ja mēs saskaitām kopā, cik šajās visās programmās ir jāinvestē gan valsts investīciju programmas līdzekļi, gan nodokļu maksātāju nauda, tad man ir liels gandarījums, ka šeit... gan arī tīri tirgus ekonomikas nauda, tas ir tas kapitāls, ko piesaista paši uzņēmēji, ko piesaista pašvaldības, ko piesaista ostu pārvaldes, tad kopumā tas sastāda pāri par pusmiljardu latu. Un tas ir tas, kas tuvākajos gados arī, protams, nodrošinās tālāku iekšzemes kopprodukta pieaugumu.

Mūsu nozarē, ja mēs saskaitām visas mūsu nozares virzienus — sakari, informātika, aviācija, ceļi, dzelzceļi, ostas un tā tālāk —, tas viss kopā tikai tieši nodarbinātie ceļubūves firmās, ceļu uzturētāju firmās, dzelzceļā — tieši nodarbināti 120 000 strādājošo. 120 000 strādājošo, kuru alga ir gandrīz divreiz lielāka par vidējo algu valstī, kuri ir tie, kas reāli pašlaik ceļ Latvijas ekonomiku, un par to mums visiem kopā būtu jādomā, kā to izdarīt pēc iespējas efektīvāk.

Ja mēs paskatāmies pirmo punktu sadaļā “Satiksme” — izmantot valdības garantijas projektiem, kas saistīti ar infrastruktūras atjaunošanu, modernizāciju un attīstību, — tad mēs viņus jau izmantojam 1996., 1997.gadā un izmantosim arī turpmāk. Un šeit mēs esam izveidojuši dažus varbūt labus piemērus citur un arī šo to paši realizējuši. Mēs esam ielikuši principu, ka daudzās vietās, piemēram, autoceļos, par to visu nemaksā kopumā nodokļu maksātājs, bet konkrētais braucējs. Jūs paši balsojāt par akcīzes nodokļa izmaiņām, par autoceļu fondu, kur šobrīd ir tā, ka ceļos tiek investēti līdzekļi, tikai tie līdzekļi, kurus maksā braucējs. Tas ir ļoti taisnīgi. Braucējs zina, par ko viņš maksā. No kā sastāv autoceļu fonda finansējums? No kā sastāv autoceļu fonda ieņēmumu daļa? Tad tā ir autotransporta līdzekļu nodeva, kuru mēs esam nolēmuši lēnām novirzīt pilnīgi uz pašvaldībām. Cik automašīnas ir reģistrētas pašvaldībās, tā visa nauda lai paliek tai pašvaldībai. No akcīzes nodokļa un no kredītiem. Valdības garantētiem kredītiem, par ko runā Valdības deklarācija, bet mēs esam šeit ielikuši vēl arī tādu, manuprāt, progresīvu modeli, ka šos kredītus atdod atkal braucēji, nevis Latvijas valsts budžets. Protams, mēs varam teikt, ka autoceļu fonds ir budžeta sastāvdaļa, bet tā ir tā sastāvdaļa, par kuru maksā tikai braucējs. Un visi šie Pasaules bankas, Eiropas rekonstrukcijas un attīstības bankas, Eiropas investīciju bankas ilgtermiņa kredīti uz 17 gadiem uz vidējo procentu likmi 6 procenti gadā, kur pirmos trīs gadus nav jāmaksā, tiks atdoti no braucēju naudas, nevis no visas nodokļu maksātāju naudas. Es domāju, tā ir pietiekami progresīva pieeja. Vēl jo vairāk tāpēc, ka mēs pašlaik investējam ceļos uz nākošo varbūt braucēju rēķina. Tagad jau ceļi uzlabojas.

Tāpat ir milzīgas investīciju programmas visu ostu attīstībā, tajā skaitā Liepājas osta. Ir, protams, skumīgi lasīt Pīlēna kunga rakstu, zinot, ka 1995., 1996. gadā Latvijas ostu padomē, kur es esmu padomes priekšsēdētāja vietnieks, padomi vada premjers, man bija ļoti grūti izcīnīt šo investīciju Liepājas molam, bet mēs to izcīnījām, un mols tagad ir uzbūvēts, tas jau ir gatavs, un tas ir Liepājas lepnums. Mēs esam izveidojuši veselu programmu autotransporta iebraukšanai Liepājas pilsētā, jo tur ir zināmas problēmas ar smagā transporta braukšanu uz ostu, mēs domājam par Liepājas dzelzceļa mezglu attīstību kā tādu, jo mēs it kā redzam šo kravu pieaugumu, un tajā pašā laikā brīvās ekonomiskās zonas vadība atklāti un demagoģiski kritizē Satiksmes ministrijas politiku. Ļoti interesanta nostāja! Kā saka, pateica paldies.

Kas attiecas uz kravu plūsmām uz Liepāju, tad uz šo dienu iespējamā kapacitāte, ko var pārvest šodien, ir 8 miljoni tonnu. Liepājas osta, es ceru, ka sasniegs 3 miljonu tonnu apjomu šinī gadā, bet tur vismaz trešā daļa, ja ne puse, tiek izvesta ar autotransportu. Tur ir lieli konteineru apjomi. Bet uz šo brīdi jau nav nekādu problēmu aizvest uz Liepājas ostu pa līniju vai Indra—Krustpils—Jelgava—Liepāja jeb pa vistaisnāko līniju, kāda ir Zilupe—Krustpils—Jelgava—Liepāja kravas 8 miljoni tonnu vienā vai otrā virzienā, uz šo brīdi ir nepilni 3 miljonu tonnu, vairāk nekā trīskārtīga rezerve. Kas vēl trūkst Liepājas ostai? Nu lai izcīna Liepājas ostas kompānijas un kravas, lai šīs kravas, lai viņi dabū vismaz 5 miljonu tonnu, mēs tās aizvedīsim ar skaistu virāžu, kā saka dzelzceļnieki. Mēs nedomājam demontēt arī šo līniju, kur pašlaik nav kravas. Varbūt tās būs. Es neredzu problēmas Liepājas ostas attīstībai. Ir atkal sacelti kaut kāda putekļi, kaut kāds populisms, un cilvēki bieži vien nezina, par ko viņi runā. Es ieteiktu Liepājas brīvās ekonomiskās zonas vadībai atbraukt uz Satiksmes ministriju, un mēs viņiem parādīsim posmu Rēzekne—Zilupe, kur vēl mazliet, mazliet un jau būs sastrēgums. Un tad ne Liepāja, ne Ventspils, ne Rīga nevarēs pārkraut to, ko tās jau šodien var. Par to posmu mēs domājam pirmām kārtām.

Šeit man būs vakarā jāatbild uz ļoti labu jautājumu — kurš bija tas noziedznieks, kurš parakstīja memorandu ar Krievijas Satiksmes ministriju par domu būvēt kopēju dzelzceļa robežstaciju austrumu robežas rajonā.

Tādu robežstaciju, ko somi jau uzbūvēja un paši nokreditēja Krieviju, un pagājušogad nodeva uz Krievijas—Somijas robežas par 60 miljoniem dolāru, kur kravu pieaugums jau ir trīskāršs... par tādu, ko igauņi nupat parakstīja ar Krieviju un gatavojas jau būvēt uz Igaunijas—Krievijas robežas... Šis mans viens paraksts Latvijas valstij atnesa uzreiz 5 miljoni dolāru no Briseles pa tiešo. Tiklīdz mēs parakstījām šo nodomu protokolu, tā nekavējoši Eiropas transporta komisijā 7. transporta direktorātā, kad mēs aizsūtījām šo memorandu, uz kura ir Latvijas satiksmes ministra un Krievijas dzelzceļa — ministra paraksti, bet ja Krievijas — lielākās valsts pasaulē ministrs uzliek parakstu, tad tas ir diezgan nopietni. Dzelzceļa ministrs, kura nozarē strādā vairāk cilvēku nekā Latvijā iedzīvotāju — 2,8 miljoni dzelzceļnieku, nekavējoši Eiropas Savienības transporta direktorāts un pāris programmu izdalīja 3 miljonus ekiju sliežu pirkšanai posmā Zilupe—Rēzekne. Es jums vienkārši gribu atbildēt jau iepriekš uz to jautājumu, uz kuru man būs jāatbild vakarā. Latvijas valsts ieguva dotāciju infrastruktūrai, nevis konsultācijām, nevis kaut kādu... bet tieši infrastruktūrai tikai tāpēc, ka... es jums gribu ar to pateikt, ko nozīmē reizēm ārpolitika arī ministriju līmenī, nevis augstākā līmenī. Pareiza, saprātīga ārpolitika.

Un tāpēc absolūti neizprotama ir Liepājas brīvās ekonomiskās zonas vadības nostāja, kad, redz, posmā kaut kur tur kaut kādā nav paredzēti kaut kādi miljoni pēc viņu uzskatiem. Bet kāpēc zemnieks savā saimniecībā vispirms pērk traktoru vai zirgu, nevis televizoru? Tāpēc, ka viņš grib pelnīt. Tad, kad viņš nopelnīs, tad viņš nopirks varbūt televizoru un varbūt arī japāņu automobili. Ir, protams, mums bijuši daudzi gudrinieki, kuri paņem kredītus un nopērk džipus.

Un šādu te politiku mums piedāvā arī tieši Kostandas kunga vadītā partija un frakcija. (Starpsauciens: “Nav vairs partija, ir frakcija.”) Ieguldīt naudu tur, kur tā faktiski tiek izmesta vējā. Lai gan to pašu var izdarīt citādā veidā par desmit, divdesmit reižu lētāku naudu. Un, kamēr es būšu uz šīs tribīnes, es nekad nepropagandēšu politiku — izmest vējā nodokļu maksātāju naudu. Un tā ir tā atšķirība starp kreisu, centrisku un labēju politiku. Nevis kā mēs bieži vien lielākā daļa mēģinām tikai pieskaņoties tam un mēģinām uzpūst kaut kādām kvēlojošām oglēm liesmiņu, lai savāktu balsis uz vēlēšanām. Bet balsis jau var vākt dažādi, Kostandas kungs. Dažādi. Cik man vēl ir lūdzu laiks?

Sēdes vadītājs. Astoņas minūtes.

V.Krištopans. Man, Kostandas kungs, vēl ir astoņas minūtes. Es vēl tikai par pirmo punktu runāju. Ko nozīmē otrais satiksmes sadaļas punkts? Izstrādāt koncepciju par pasažieru pārvadājumiem valstī. Tā ir jūsu mīļākā tēma, Kostandas kungs. Mīļākā. Es jūs aicinu uz Satiksmes ministriju uz kādām trijām, četrām stundām, nopietnu sarunu, kur mēs pastāstīsim jums, kādā etapā mēs pašlaik esam šīs koncepcijas izstrādāšanā, kura sākās trīs vai četrus gadus atpakaļ. Jūs zināt, ka lielākā daļa autobusu parku ir vai nu privāti vai pašvaldību. Vai jūsu cienītā un mīlētā “Nordekas”, kuras vārdiem, direktora vārdiem, jūs pašlaik runājat un visu laiku runājas ar Bulkovska kunga vārdiem, kura ir vienīgā kompānija, kurā notiek nepārtraukti strīdi un skandāli, jūs nezin kāpēc aizstāvat tieši šīs kompānijas pozīcijas, kura vienīgā ir opozīcijā bijusi vienmēr pret mani, tāpēc ka es esmu uzskatījis, ka viņiem tur nav nekādu tirgus ekonomikas principu, tur ir voluntāra vadība, tur tiek ekspluatēti autobusu šoferi, autobusu vadītāji, un jūs redziet, kas tur notiek. Katrā avīzē par to raksta. Un jūs runājiet viņu vārdiem. Es jums rokās redzēju “Nordekas” veidlapas, kad mēs bijām radio. Jūs lasījāt no tām par autoostām.

Un tagad parunāsim vēlreiz par autoostām. Par Rīgas autoostu. Rīgas autoosta, kā jūs ziniet, atradās kompānijas “Nordekas” bilancē. Un man nemelos zemkopības ministrs Rāviņa kungs, kurš bija Liepājas rajona pašvaldības vadītājs, es atvainojos, Jelgavas... man sirdij tuvāks pašreiz ir Liepājas rajons... Jelgavas rajona pašvaldības vadītājs, kurš sauca vienkārši traģiskus skaitļus. Rajona autobuss vai viņu ļoti labi organizētās Jelgavas rajona autobusu pārvadājumu kustības... un tas ir viens no labākajiem rajoniem, kurš tiešām labi noorganizējis sev uzlikto funkciju par valsts dotēto naudu. Viņš saka tā, kad iebraukšanai “Nordekas” piederošā autoostā ir 75 procenti no reisa ienākumiem, tas, ko viņš reisā Jelgava—Rīga ieņem par biļetēm, viņš 75 procentus ir spiests atdot konkurentam, kuram pieder autoosta. Un mūsu priekšlikums vienmēr ir bijis nemainīgs, izdalīt no “Nordekas” bilances Rīgas autoostu, nodot to Rīgas pašvaldībai, lai Rīgas pašvaldība veido neatkarīgu uzņēmumu, kur visi daudzie pasažieru pārvadātāji var iebraukt ar vienādām tiesībām. Tā ir elementāra lieta, ko jūs šās lietas labā esat darījis, Kostandas kungs? Vai jūs esat bijis Privatizācijas aģentūrā kā deputāts un prasījis, kāpēc Privatizācijas aģentūra nevar nekādi izšķirt šo strīdu starp “Nordekas” vadību un autovadītājiem? Kāpēc tik lēni iet uz priekšu šis privatizācijas process? Tāpēc, ka pati šīs kompānijas vadība īsti nezina, ko tā darīs. (No zāles: “Nevaru uzņemties atbildību par Privatizācijas aģentūru.”) Jūs kā ievēlēts deputāts esat atbildīgs par visu, kas notiek šajā valstī, ko jūs arī spīdoši deklarējat, stāvot uz šīs tribīnes. Es, protams, arī. Es, protams, arī esmu atbildīgs.

Un es cenšos, cik man ir iespējas un cik varu izdarīt, strādājot Satiksmes ministrijā, dārgie kolēģi. Un tas, ka ministrijā uz šo brīdi ir pavilkta strīpa visiem neveiksmīgiem jeb nerentabliem uzņēmumiem, kad no 1995.gada 22.decembra neviens uzņēmums nav bankrotējis, neviens uzņēmums nestrādā ar zaudējumiem, ne Rīgas lidosta, ne ostu kompānijas, ne dzelzceļš, ne Latvijas gaisa satiksme. “Latavio” bankrotēja 1994.gadā, pirms es kļuvu par satiksmes ministru, un arī šī problēma ir atrisināta, tuvākajās nedēļās es būšu Maskavā, kur mēs uzliksim parakstus uz šo parādu likvidāciju, un nacionālās kompānijas EA “Baltika”, kur 51 procents pieder Latvijas valstij, lidojumu sākšanu maršrutā Rīga—Maskava. Tāpat mēs esam pielikuši punktu ilgstošajam strīdam Rīgas pasažieru ostā, tādas problēmas vairs nav, jūs atceraties, kāda bija problēma ar “Baltika” terminālu. Mums vajadzēja vairāk kā gadu kavēt laiku, kamēr atšķetinājām šo problēmu. Un tagad, protams, viss ir Rīgas pašvaldības rokās, kā attīstīsies tieši Rīgas pasažieru osta, jo tas ir Rīgas pašvaldības uzņēmums. Man jau būs vēl iespēja, Kostandas kungs, runāt pēc katra runātāja, tad es vēl arī turpināšu. Žēl, ka jūs, Lujāna kungs, aizgājāt no savas partijas, jums vairs nebūs iespēju kopā ar Rubika kungu būvēt metro. (No zāles: “Par metro pārstāsti!”)

Lai nodrošinātu... Godājamie kolēģi, es acīmredzot jūs esmu, atvainojiet, nogurdinājis, un tāpēc es turpināšu, kad man būs iespēja uzstāties vēlreiz. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Jānis Kazāks, frakcija “Latvijai”.

J.Kazāks (TKL). Augsti godātais Prezidij! Dārgie kolēģi! Jau veselu mēnesi Liepājas rajonā Vaiņodē piketē Vaiņodes iedzīvotāji. Dzelzceļnieki, tā izsakot savu protestu pret Satiksmes ministriju, Dzelzceļa departamenta pieņemto lēmumu likvidēt pasažieru pārvadājumus līnijā Liepāja—Vaiņode. Tas arī saprotams, jo tik droša un stabila transporta veida kā dzelzceļš pasaulē vairāk nav. To neietekmē ne lietus, ne sals, ne sniegs, un daudziem Latvijas reģioniem tā ir galvenā pārvietošanās un dzīvības artērija. Uz šodienu satiksmes ministrs deklarē, ka visus pasažieru pārvadājumus veiks tikai un vienīgi autobusi, bet, lai šos pārvadājumus veiktu, vajadzīgas dotācijas šajā posmā Liepāja—Vaiņode — 700 000 latu gadā. Vai tie nav ļoti lieli ieguldījumi? Nav skaidrības arī dzelzceļa pasažieru pārvadājumu daļā, kura ar cipariem ļoti veikli manipulē. Tā ģenerāldirektors savās runās uzsvēra, ka Liepājas—Vaiņodes dzelzceļš katru gadu nes šajā līnijā 399 200 latu zaudējumus. Tajā pašā laikā, lasot “Dzelzceļnieka Avīzi”, valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” ekonomikas direktors Pedera kungs piemin zaudējumus šajā līnijā tikai 220 000 latus jau bez infrastruktūras uzturēšanas. Bet valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” viens no vadošajiem kadriem, dzelzceļa speciālists, dzelzceļa inženieris Zvjatkova kungs “Dzelzceļnieka Avīzē” min 160 000 latu, tad sakiet, kungi, kuri cipari ir tie īstie? Pēc kādas metodikas aprēķiniet pārvadājumus? Tās diemžēl uz šodienu ir dažādas. Ja zaudējumi ir tikai 160 000 latu un šīs līnijas infrastruktūra tiek saglabāta, tad, manuprāt, vajadzētu runāt ar Liepājas rajona vadību un pārvadājumu jautājumu risināt kopīgi. Kā lai saprot to, ka dzelzceļa vadība tādā kontekstā nevēlas risināt šo jautājumu? Tā risinot jeb, precīzāk sakot, nerisinot drīz tiešām nonāksim pie dzelzceļa bankrota, un tad tas jau būs visas Latvijas bankrots. Krištopana kungs, runājot pa radio, sludina, ka vēl šogad autobusiem investēs 360 000 latu šajā līnijā, lai nodrošinātu autobusu kustību. Pie tādas saimniekošanas no valsts kases tiek iztērēti 200 000 latu, tāda summa pietiktu vairāk nekā pustūkstotim grūtdieņu Latvijā, katrai dienai... mēnesī 30 latus izmaksājot. Avīzes “Rīgas Balss” pielikumā “Ekspresis” rubrikā “Gribu zināt” 8.septembra numurā rakstīts — citēju: “Zorgevica kungam. Kāpēc vilcieni, kas brauc no Jūrmalas uz Rīgu, ap pulksten 7 no rīta kursē ar 25—30 minūšu intervālu, toties pusdienas laikā ik pēc 10 minūtēm, vai nebūtu loģiskāk, ja būtu otrādi. Paraksts I.Alksne.” Citāta beigas. Secinājums viens, netiek pētītas pasažieru plūsmas, tāpēc arī šeit valda tāds haoss.

Vēl jau ir arī visam notikušajam medaļas otra puse. Redzot, kā attīstās Liepājas osta, drīz tā varēs kļūt par nopietnu konkurentu Rīgas un Ventspils ostām. Un konkurence uz sauskravām ir milzīga, tāpēc visu izšķir pārvadājumu tarifi. Latvijā šie tarifi ir pietiekami augsti, turpretī Lietuvā daudz zemāki, un katrs kubikmetrs malkas, kas tiek transportēts caur Lietuvu un Liepājas ostu, ir par 1,80 dolāriem lētāks, nekā transportējot to caur Latviju. Tāpēc arī Liepāja ar savu Vaiņodes līniju ir neizdevīga, un šī līnija visiem līdzekļiem ir jālikvidē. Liepājas—Rīgas līnijas sāpīgākais ir Ilmājas—Kalvenes posms, kurš jau uz šodienu nav spējīgs pārvadāt tos daudzumus, kuri iziet cauri uz Liepājas ostu, bet Liepājas osta šī gada astoņos mēnešos savus darba apjomus kāpinājusi 6 reizes.

Liepājas SEZ ir noslēgusi ilglaicīgus līgumus ar Baltkrieviju un Ukrainu par kokmateriālu piegādi, caur Lietuvu un Vaiņodi ir tuvākais un lētākais ceļš, tad kāpēc tam būtu jāveic simtiem kilometru gari apvedceļi caur Daugavpili un Rēzekni, tā sadārdzinot kravas? Vai tāda ir valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” pārvadājumu politika? Vai tas ir galvenais ieņēmumu pieauguma mērķis? Manuprāt, Latvijas ostas var konkurēt pasaules tirgū ar zemiem pārvadājumu tarifiem un lieliem kravas apjomiem. Ja strādāsim tādā virzienā, tad neviena ne Somijas, ne Igaunijas, ne Krievijas osta un citas mums konkurenti nebūs.

Iepriekšējā gada rudenī Alojas dzelzceļa stacijā reģionālās attīstības ministra Gorbunova kunga un akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” ģenerāldirektora Zorgevica kunga klātbūtnē satiksmes ministrs Krištopana kungs apsolīja šī reģiona iedzīvotājiem, ka dzelzceļa satiksme Aloja—Limbaži—Rīga netiks slēgta un uztraukumam neesot pamata. Tāda paša satura runas tika runātas Liepājas—Ventspils dzelzceļa līnijas izmantotājiem, tikai ar piebildi, ja slēgsim, tad nodrošināsim visus iedzīvotājus ar autobusu pārvadājumiem. Noasfaltēsim visus vajadzīgos ceļus. Arī tad, kad vaiņodieši uzsāka piketu, satiksmes ministrs sacīja, kamēr nebūs pieņemts Dzelzceļa likums, neviena līnija slēgta netiks, bet jau otrajā dienā slēdza pārvadājumus Rīga—Lugaži. Un tā, un tuvākajā laikā tiks slēgtas vēl daudzas līnijas it kā nerentabilitātes dēļ. Tās ir, nenosaukšu visas, bet tās ir ap Rēzekni un Daugavpili. Jo pagaidām šīs līnijas kļūst par slogu neprašām. Kamēr līnijas strādāja pašplūsmā, tikmēr bija labi, tagad, kad jāsāk saimniekot un ieguldīt līdzekļus, kļūst nerentablas, jo jādomā taču ir ekonomiski. Valsts akciju sabiedrības ģenerāldirektors Zorgevics runā, ka pasažieru pārvadājumi neatbilst standartam, arī mēs dzirdējām dotā momentā no Krištopana kunga šo vārdu — standarts. Diemžēl varu jums pateikt, dzelzceļa struktūrā vārda — standarts — nav, ir tehniskās ekspluatācijas noteikumi, un tā ir tā bībele, pēc kuras vadās visas Latvijas dzelzceļa struktūras. Un es domāju, ka tai nav pieskārušies neviens no Satiksmes ministrijas vadošiem darbiniekiem, ieskaitot arī dzelzceļa infrastruktūras vadītāju. Tāpēc mēs esam šodien spiesti darīt tos darbus, kurus nav izdarījuši Satiksmes ministrijas darbinieki, kurus nav izdarījuši Dzelzceļa departamenta darbinieki.

Domāju, ka tāpēc ir arī tādi rezultāti, tādēļ arī cilvēki šodien piketē un sēž uz sliedēm. Dzelzceļa satiksme līdz šim sevi ir pierādījusi kā vienīgais stabilais, ērtais un drošākais pārvietošanās līdzeklis, uz kuru var paļauties jebkuros laika apstākļos, bet, lai pierādītu pretējo, tiek veikti attiecīgi priekšdarbi un pasūtījumi, konkrēti līnijā Rīga—Aloja—Ipiķi. Alojas—Ipiķu posmā deklarējot, ka esot slikts sliežu ceļš, vilciena ātrums tika samazināts līdz 10—15 kilometriem stundā. Mašīnisti to strikti ievēroja, bet labā posmā līdz Rīgai nokavēto laiku iedzina un Rīgas stacijā ienāca laicīgi, tādas lietas necieta dzelzceļa vadība, un tika nosūtītas divas telegrammas uz Lokomotīvju depo. Pirmajā telegrammā nosodīja mašīnistus, ka tie ierodas Rīgā laicīgi pēc grafika, ka tie... otrajā stingri pieprasīja, lai Ipiķu—Alojas—Rīgas vilciens Rīgā ienāktu ar 20—25 minūšu nokavēšanos. Drīz pēc šīm telegrammām arī slēdza šo līniju. Vai tāda paša taktika netiek pielietota arī Liepājas—Vaiņodes līnijā? Nav noslēpums, ka saraksti pasažieru pārvadāšanai tiek sastādīti, ignorējot pasažieru vairākuma vajadzības, kā rezultātā pasažieru plūsma ir krietni mazāka, nekā tā varētu būt. Praktiski nav veikti nekādi pasākumi ienākumu palielināšanai un izdevumu samazināšanai. Pasekojot līdzi pēdējo gadu notikumiem, nav grūti secināt, ka viss paveiktais ir vairāk vai mazāk haotisks, nav apstiprināta un publiski pieejama dzelzceļa rīcības programma, kurā būtu atspoguļota darbība tuvākajos gados. Nenoliedzams ir fakts, ka “Latvijas dzelzceļš” ir vājš un negatīvs tēls valstī, presē netiek skaidrots, kas ir dzelzceļš, kā strādā dzelzceļš, kādēļ dzelzceļš dara tā un ne citādi. Tāpēc ir nepieciešams veikt plašu izskaidrošanas darbu masu medijos par to, ka pasažieru pārvadājumi ir nerentabli, un tie ir jādotē no valsts budžeta, ka te ar savām dotācijām jāpiedalās arī pašvaldībām un citām ieinteresētām pusēm, kā tas notiek daudzās citās valstīs. Tas viss jāpierāda ar precīziem skaitļiem, katru skaitli attiecīgi motivējot, nevis kā tas notiek šodien. Kā tiek minēts dažādās atskaitēs un izziņās, pasažieru pārvadājumi nav rentabli. Ne jau tikai 1997.gadā, bet jau praktiski no “Latvijas dzelzceļa” dibināšanas un izveides brīža. Nu kopš šā brīža kravu pārvadājumi ir dotējuši pasažieru pārvadājumus. Rodas jautājums. Tad kāpēc dzelzceļa vadība to pamana tikai tagad? Šobrīd dzelzceļa galvenā uzmanība ir vērsta un piesaistīta tranzīta satiksmei kā galvenajam peļņas avotam. Tas nav slikti, ka šajā jomā ir sasniegts ievērojams pieaugums. Taču nedrīkstam aizmirst arī pasažieru pārvadājumus, jo dzelzceļš ir domāts cilvēkiem, nevis cilvēks dzelzceļam.

Pats bēdīgākais ir tas, ka “Latvijas dzelzceļa” attīstības programmā līdz 2000.gadam daudzas dzelzceļa līnijas Latvijā ir ieplānotas iznīcināšanai. Tā atstājot tikai Zilupes—Ventspils līniju. Vai tā nav par dārgu cenu Latvijas ekonomikai un infrastruktūrai, kuru ir viegli iznīcināt, bet grūti atjaunot vai uzbūvēt? Pasažieru pārvadājumi paņem līdz 40 procenti no kopējās infrastruktūras pie noteikuma, ka sastāvs sastāv vismaz no astoņiem pasažieru vagoniem un ir ne mazāk par 32 asīm. Tādā gadījumā noslogojums uz vienu asi ir līdz 15 tonnām. Bet preču vilciena sastāvam ir jābūt 50—60 vagoniem un ne mazāk par 200 asīm. Tātad mazākā slodze uz ass ir vismaz 25 tonnas. Sakiet, kuras līnijas tad nolietojas ātrāk? Vai tās, pa kurām kursē tikai pasažieru vilcieni?

Valsts akciju sabiedrība “Latvijas dzelzceļš”, pārvadājot invalīdus un represētos, nav saņēmusi par 1996.gadu pēdējiem mēnešiem no valsts budžeta 860 000 latus. 1997.gadā par tiem pašiem invalīdu un represēto pārvadājumiem nav saņemts ne santīms, un uz gada beigām valsts būs parādā 4 miljonus latu. 1997.gadā valsts akciju sabiedrība “Latvijas dzelzceļš” būtu jāsaņem no budžeta 50 procenti akcīzes nodokļa. Gada beigās tas sastādīs 2,4 miljonus. Diemžēl nav ne santīma! Lūk, kur ir nauda, un lūk, kur ir dotācijas arī pasažieru pārvadājumiem. Tikai jautājums: kā kompetencē tas ir? Mēs redzam, ka Satiksmes ministrija nepilda savus tiešos pienākumus, bet gan labprāt nodarbojas ar solījumiem un spriedelējumiem. Tāpēc arī vēstulē no Alojas pilsētas domes raksta. Citēju: “Satiksmes ministra Viļa Krištopana solījumiem nevar ticēt.” Citāta beigas: “Es pilnīgi atbalstu, jo solīts ir daudz, bet izdarīts maz. Kad izpildīsit savus vecos solījumus un noasfaltēsit Liepājas, Ventspils un Alsungas ceļus? Tur cilvēki, likvidējot dzelzceļa satiksmi, ir atgriezti no visas pasaules. Jūs, Krištopana kungs, esat tā “uzlabojuši” dzīvi šiem cilvēkiem — alsundzniekiem, ka, lai aizbrauktu uz 90 kilometrus attālo Liepāju, viņiem šodien jāpatērē divas dienas. Un tās ir 20.gadsimta beigas! Alsundznieki jums sūta par tādu “labu” darbu asus nosodījumus. Šodien jūs solāt vaiņodiešiem tādus pašus labumus un vēl cerat, ka viņi jūs nav atmaskojuši. Varu teikt droši, ka ir atmaskojuši un, tāpat kā alojieši, netic nevienam jūsu teiktajam vārdam.”

Un nobeigumā. Krištopana kungs, vēlēšanas vēl tālu. Tātad arī neapdomīgās solīšanas laiks priekšā. Centieties līdz šim laikam izdarīt kaut ko labu tautas labā, un tad arī nevajadzēs baidīties, un varēsit droši aizbraukt uz Vaiņodi un izrunāties ar cilvēkiem. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vilis Krištopans, ārpus kārtas, otro reizi. 15 minūtes. Līdz pārtraukumam piecas minūtes.

V.Krištopans (satiksmes ministrs). Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Godājamais profesora kungs! Man ar nerviem viss ir kārtībā. Kazāka kungs, es nezinu, kas jums tās runas raksta, bet tur apmēram 80 procenti bija meli un nepatiesība. Nu nevar tā darīt! Runāsim konstruktīvi. Es ne pa radio, ne pa televīziju, ne avīzēs nekur neesmu nosaucis ne 700 000 ne 500 000, nekādus citus tūkstošus. Jūs paprasiet, lūdzu, vai paskatieties, tiem, kas jums raksta tās runas, lai viņi uzmanīgi pārbauda, kas to ir teicis, kad to ir teicis, jo vieni meli bija jūsu runā.

Redziet, mani klausās ne tikai tie jūsu Zīgerista apmānītie vēlētāji. Mani klausās arī 19 000 dzelzceļnieku, kuri arī tomēr domā par savām ģimenēm, par savu nākotni, uz šie 19 000 dzelzceļnieku zina, ka nepareizas vai kļūdainas stratēģijas rezultātā viņi visi vienlaicīgi var palikt bez algas. Un tas ir daudz svarīgāk, manuprāt, nekā jūsu populistiskā vaimanāšana.

Kad es biju Daugavpilī depo un tikos ar dzelzceļniekiem, tad viņiem bija tikai viens jautājums: vai mums būs darbs un maize? Un es kā ministrs divus gadus vienmēr esmu viņiem teicis: “Jums būs darbs un maize!” Protams, ja kaut kādi nožēlojami populisti, tādi kā Zīgerista partijas pārstāvji, visu nesabojās šajā valstī un nenovedīs dzelzceļu līdz bankrotam.

Ja ir noslēgti līgumi ar Ukrainu, kur, cik es saprotu, ir milzīgi mežu daudzumi, un vedīs šos kokmateriālus, kā jūs teicāt, no Ukrainas uz Liepājas ostu, tad mēs vēl neesam nekad bijuši pret. Kā es jau daudzreiz esmu teicis, šī līnija, pa kuru Valdmaņa kunga vectēvs brauca no Odesas uz Liepāju, joprojām ir. Tā bija, ir un būs. Un ja tiešām būs šie milzīgie kokmateriālu daudzumi, par ko esot noslēgusi līgumu brīvā ekonomiskā zona Liepājā ar Ukrainu, tad tie tiks aizvesti uz Liepājas ostu, kā mums nupat centās pateikt Kazāka kungs.

Kas attiecas uz reisu Rīga—Lugaži, tad tur nekas nav slēgts. Vienkārši pastāv tādi vasaras maršruti un ziemas maršruti. Un, cik es saprotu, tagad turpmāk būs kārtība, ka ziemas maršruts arī būs jāsaskaņo ar Saeimu un arī vasaras maršruts būs jāsaskaņo ar Saeimu un ar jums, Kazāka kungs, personīgi. Un ir šie vilcieni saskaņoti ar visām pašvaldībām. (No zāles deputāts Grīgs: “Ar partijām nav!”) Un droši vien, ka jāsaskaņo būs ar visām partijām, pareizi saka Grīga kungs. Un ar Sadarbības padomi acīmredzot.

Redziet, tā problēma ir tāda. Ja, piemēram, vilciens Rīga—Liepāja iet caur desmitiem pagastu, tad es nezinu, kurš var pierādīt to, ka pilnīgi visus pagastus apmierina tieši šis grafiks. Tā jau ir tā nelaime, ka vienmēr tiek meklēts kaut kāds vidējais grafiks, kas faktiski tā īsti neapmierina nevienu. Diemžēl nevar tā būt, ka 50 pagasti, teiksim, griezīs kaut kādu vilcienu savā laikā, un tas iet cauri visiem šiem pagastiem. Un tiek meklēts tas vidējais risinājums starp tām gala stacijām. Piemēram, starp Liepāju un Rīgu. Un tas tā vienmēr ir visur. Un nevar pilnīgi visiem izpatikt.

Aizvakar man arī bija saruna. Viens pagasts saka, ka par 10 minūtēm vajagot vēlāk Rīgas—Liepājas vilcienu, cits pagasts saka, ka par 10 minūtēm ātrāk. Ko lai dara? Un tajā pašā laikā rajona pašvaldībai ir visas tiesības un iedota nauda izsolīt šos autobusu reisus, saskaņot grafikus un maršrutus. Rajona pašvaldībam, par ko arī Kazāka kungs, starp citu, runāja un teica, ka vietējie reisi, redz, tur nepareizi esot grafiki, un tas nav, un tas nav. Tā ir rajona pašvaldības funkcija.

Sēdes vadītājs. Krištopana kungs, turpināsim debates pēc pārtraukuma.

V.Krištopans. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Pēc pārtraukuma 10 minūtes vēl. Tagad pirms pārtraukuma paziņošanas vārds paziņojumam Gundaram Valdmanim. Par preses konferenci.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Frakcijas namā 104. istabā tūlīt notiks preses konference, kura būs pirmā zīme, ka tauta sāk kustēt, sāk vienoties cīņā pret padomes varu. Tāda ir padomes vara. Šodien 88 deputāti it kā bija reģistrēti, viens nedabūja balsot. Es būtu balsojis par Leopoldu Ozoliņu, bet man biļetenu neizdeva. Paldies! (Zālē liels troksnis.)

Sēdes vadītājs. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie deputāti, nav reģistrējušies: Pēteris Apinis, Viesturs Boka, Ziedonis Čevers, Indulis Emsis, Ervids Grinovskis, Ernests Jurkāns, Juris Kaksītis, Jānis Kalviņš, Aleksandrs Kiršteins, Ruta Marjaša, Atis Sausnītis, Anna Seile, Leonards Teniss, Andris Tomašūns, Dainis Turlais, Gundars Valdmanis, Roberts Zīle.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Pārtraukumam paredzētais laiks ir pagājis. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Reģistrēsimies kvorumam. Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies 47 deputāti. Lūdzu vēlreiz zvanu. Es aicinu visus deputātus, kuri mūs dzird, atgriezties plenārsēžu zālē, lai varētu turpināt darbu. 48, 49, 50 deputāti. Varam turpināt. Debatēs turpina uzstāties Vilis Krištopans, desmit minūtes. Lūdzu, Krištopana kungs!

V.Krištopans (satiksmes ministrs). Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Nu neredzu es opozīcijas rindās pārāk lielu vienotību. Nu neinteresē mana uzstāšanās Zīgerista partijai it sevišķi. (No zāles deputāts Kostanda: “Bet kam tad vispār tā interesē?”) Es atgriezīšos tomēr pie Kazāka kunga uzstāšanās. Tiešām interesanti, kurš tik neprecīzas runas jums raksta. Acīmredzot iepriekšējie atbildētāji, kad jūs kaut ko esat prasījuši, nav piegriezuši lielu vērību precizitātei un faktiem, un jūs esat jau iemācījušies bārstīt melus pa labi un pa kreisi, un liekas, ka tas tā arī ir. Es mēģināšu uz katru jūsu melu atbildēt. Piemēram, es saņemu pārmetumus par to, Kazāka kungs teica, ka no Alsungas iedzīvotāji nevar aizbraukt, piemēram, uz Kuldīgu vai uz Liepāju. Es jums vēlreiz atgādinu, ka šos reisus ir tiesīgas organizēt un pietiekami labi daudzās vietās organizē rajonu pašvaldības, un šī dotācija katrā rajonā ir pietiekami liela, un pašlaik tā ir, varētu pat teikt, pietiekama, lai jebkuru maršrutu atklātu, kurš ir nepieciešams pasažieriem. Tajā skaitā arī Alsungā. Un es zinu, ka arī Alsungā ir atklāti vairāki jauni pasažieru autobusu maršruti vairākos virzienos. Un arī tur pasažieru stāvoklis, pārvietošanās iespējas ir uzlabojušās, cienījamais Kazāka kungs!

Es vēlreiz gribu atgriezties pie tām publikācijām un pie tiem jautājumiem, kas, piemēram, tika šodien uzdoti avīzē “Diena”. Šodien jau pēc būtības tiek formulēts nepareizs jautājums. Ko jūs domājat par dzelzceļa līnijas slēgšanu? Tātad jau iepriekš mani apvaino visiem ļoti cienījamā avīze “Diena” dzelzceļa līnijas slēgšanā, par kuru es nekad neesmu runājis, un par to nekad neviens nav ne plānojis, un es vienmēr esmu atkārtojis, ka šī līnija bija, ir un būs. Es tikai ceru, ka kādreiz pa šo līniju vedīs arī pietiekami lielus daudzumus kravu. Man ir liels prieks dzirdēt, ka Kazāka kungs ir redzējis kontraktu par Ukrainas kokmateriālu vešanu uz Liepājas ostu. Man ir bijusi tā laime apmeklēt Ukrainas ostas, Odesu un vēl veselu virkni ostu pie Melnās jūras, kur ir pietiekami lieli kravu apjomi. Un man ir ļoti grūti iedomāties, kādam ir jābūt ekonomiskajam aprēķinam, vest, piemēram, no Doņeckas caur Liepāju uz kaut kurieni kravas, ja tās pašas kravas var iekraut Ukrainas ostās daudz tuvāk. Bet varbūt, ka tādas kravas būs un Liepājas brīvās ekonomiskās zonas vadība tādas atradīs. Es būšu ļoti priecīgs. Tad varēs šo līniju Vaiņode—Liepāja uzturēt daudz efektīvāk un labāk. Es ceru, ka tā būs. Un tajā pašā laikā man ir ļoti žēl, ka Kazāka kungs un Kostandas kungs sēdēja vai stāvēja uz barikādēm, teica kvēlas runas, un tās barikādes ir uz līnijas, par kuru vairs nevar pārvietot kravas. Es neredzu jēgu tam visam. Tās barikādes varēja būt arī turpat, tikai blakus dzelzceļam. Un tad šajā reģionā varbūt tiešām būtu lielāka dzīvība. Vismaz vizuāli būtu redzams, ka iet vesels sastāvs ar cisternām pa līniju Klaipēda—Priekule—Mažeiķi, un savs ienākums būtu dzelzceļam. Dzelzceļš varētu samaksāt algu tiem dzelzceļniekiem, kas apkalpo šo infrastruktūru. Pašlaik iznāk, ka viņi saņem algu par neko. (No zāles deputāts Grīgs: “Krištopanam jāiestājas Zīgerista partijā!”) Ja mani uzaicinās, es varbūt domāšu. Vienkārši, Kostandas kungs, jūs nedzirdējāt, Grīga kungs man piedāvāja iestāties Zīgerista partijā.

Vēl par ostām. Mums ir jāsaprot viena lieta, ka Latvijas ostas tiešām ir Latvijas bagātība, un tā ir tā sastāvdaļa, kas dod gan nodokļu veidā, gan algās, gan visos pārējos ienākumos, gan Latvijas iedzīvotājiem darbu, gan Latvijas budžetam līdzekļus, kurus pēc tam var iztērēt gan skolotāju algām, gan pensijām, gan ārstu, medicīnas finansēšanai. Vispieticīgākie pasaules ekonomistu aprēķini un vispār ekonomikas kritēriji ir tādi, ka katra tonna, kas iziet caur Latvijas valsti tranzītā, tonna kravas atstāj Latvijas ekonomikā apmēram 5 lati. Un, ja mēs sarēķinām 50 miljonus tonnu ar 5 latiem, mēs dabūnam 250 miljonus latu gadā, kas paliek Latvijas ekonomikā. Un mēs varam droši teikt, ka vismaz trešā daļa no šiem 250 miljoniem latu ir tiešā nodokļu veidā. Gan sociālajā budžetā, gan arī valsts budžetā. Pārējie tiek izmaksāti gan algās, gan ieguldīti attīstībā. Tas nozīmē, ka vismaz trešā daļa no Latvijas ekonomikas diemžēl jeb par laimi balstās šodien uz šo transportu un tranzīta pakalpojumu ienākumiem. Būtu absolūti tuvredzīgi un nepareizi nepiegriezt tam vislielāko uzmanību, neskatīties stratēģiski tālu uz priekšu un nepalielināt šos ienākumus. Un šeit nav jāizdomā nekas jauns. Ir tāda valsts Holande, kurai ir tieši tāda pati loma Viduseiropā, kāda ir Latvijas loma šajā tiltā starp rietumiem un austrumiem. Holande, kurā ir lielākā osta Eiropā un pasaulē — Roterdama, apkalpo 65 procentus no Vācijas kravām. Holandes iekšzemes kopproduktā 69 procenti jeb sāksim no otra gala — 3 procentus sastāda lauksaimniecība, nepilnus 20 procentus sastāda kopā rūpniecība un citi iekšzemes ekonomikas veidi, un 69 procenti no lielās, varenās Holandes ekonomikas sastāda transporta, tranzīta pakalpojumi. Šis ir spīdošs piemērs, kā maza, neliela valsts, kuras teritorija ir mazāka par Latviju, var ļoti labi attīstīties ekonomiski uz šo pakalpojumu fona un pateicoties šiem pakalpojumiem.

Pēc Otrā pasaules kara... Es vēl gribēju tā kā Lujāna kungs teikt — pēc Lielā Tēvijas kara. Pēc Otrā pasaules kara Holandē bija līdzīgas saspīlētas attiecības ar Vāciju, kādas, varbūt daudzi traktē un pasniedz, ir pašlaik Baltijai un Latvijai ar Krieviju. Arī daudzi politiķi Vācijā tajā laikā uzskatīja, ka Vācija esot pazaudējusi savas ostas, un mēģināja kaut kādā veidā diskriminēt Holandes ostas. Uz šo brīdi abas šīs valstis ir Eiropas Savienības dalībvalstis. Nepastāv ne mazākie politiskie strīdi un konflikti. Nepastāv ne mazākā diskriminācija starp Hamburgu, Brēmeni, Roterdamu un Antverpeni. Un valda tikai tirgus ekonomikas likumi. Kravas īpašnieks izvēlas īsāko, lētāko un drošāko ceļu. Neatkarīgi no ostas piederības valsts teritorijai. Un tieši tāda pati situācija jau šodien ir arī Baltijā. Jo kā gan savādāk mēs varam izskaidrot to, ka no 1993.gada mums nepārtraukti pieaug kravu apjomi caur mūsu ostām, kas ir pats galvenais arguments. 27 miljoni tonnu 1992. gadā, 51 miljons tonnu 1997.gadā. Tas ir gandrīz divkārši. Tātad Latvijas ekonomika ir dubultojusi savu ienākumu. Un Satiksmes ministrija, kuras nolikumā ir rakstīts, ka tā ir atbildīga par tranzīta politiku un ko mēs panācām tikai pagājušajā gadā...

Sēdes vadītājs. Krištopana kungs, debatēs paredzētais laiks ir beidzies.

V.Krištopans. Es pilnīgi piekrītu Kostandas kungam. Nav demokrātijas. Neļauj runāt, cik grib, mūsu valstī politiķiem. Paldies!

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns, Tautas saskaņas partijas frakcija. Lujāna kungs nav zālē. Tad runās Jānis Mauliņš, frakcija “Latvijai”.

J.Mauliņš (TKL). Godātā Saeima! Mēs te dzirdējām, kā Krištopana kungs savilka kopā ļoti daudz meļu. Vārdu sakot, meļu starp mums acīmredzot sēž ļoti daudz, pēc Krištopana kunga domām.

Bet es gribētu tikai par mazliet elementārām lietām parunāt. Krištopana kungam pakļautā Zorgevica biznesu neapmierina tas, ka šajā biznesā ir valstiski prasījumi ievērot reģionālo attīstību, ievērot vides aizsardzību, proti, cilvēku aizsardzību. Un Krištopana kungam vajadzētu atcerēties, ka Eiropas valstīs visi biznesmeņi cieš no šādiem ierobežojumiem, kad tiek prasīta vides aizsardzība, attīrīšanas iekārtas, viss tas ir nerentabls. Arī sakārtošana un pat estētiskā puse jāveido tāda, lai cilvēkiem būtu patīkami paskatīties uz uzņēmuma darbības ārējām izpausmēm. Viss tas ir nerentabli, Krištopana kungs! Bet viss tas ir sabiedrības interesēs. Arī dzelzceļu saglabāšana ir sabiedrības interesēs, un nevar tā, ka vienu pienākumu uzdod atsevišķam kaut kādam uzņēmumam, lai tas tiek galā ar šo nerentablo pusi. Tad attīrīšanas iekārtas uzņēmumam, privātuzņēmumam vajadzētu nodot atsevišķam uzņēmumam, kas tad tiek galā ar to. Tas taču ir absurds. (No zāles: “Tā jau arī ir!”)

Ja mēs prasītu no privātuzņēmumiem to, tad tas vēl būtu saprotams, bet ja valsts uzņēmums, kas būtībā ir ar valsts likumiem jau būtībā un valdības pārstāvētas, aizstāv sabiedrības intereses, un, ja te tā izdala kā atsevišķu uzņēmumu, tad tas ir pilnīgs absurds.

Otrais. Kā tiek izmantoti līdzekļi no akcīzes nodokļa ceļu attīstīšanai vai labošanai un izbūvei? Ja mēs pabraucam pa Latviju, ļoti labi redzam, ka notiek tas, kas notika krievu laikā. Remontēts tiek tas, kurš nav jāremontē, jo bija pietiekoši labā stāvoklī, un rezultātā līdzekļi tur tiek izdoti piecas, sešas reizes mazāki, nekā remontētu tos ceļus, kur būtu tiešām jāremontē. Kārta tiek klāta, kā tika speciālisti pārbaudījuši, apmēram trīs reizes mazāka, nekā vajadzētu tikt klātai, jo uz jauna seguma, ja uzsedz jaunu segumu, tad to kārtu var likt daudzkārt plānāku. Rezultātā paceļas jautājums — kur paliek līdzekļi, kā te viss tiek finansiāli nokārtots? Acīmredzot šie izdevumi tiek rēķināti kā pēc nopietna remonta. Īstenībā tikai uzklāta kārta uz ceļiem netālu no Krustpils, uz Vidzemes šosejas un tā tālāk. Varu nosaukt arī speciālistus, kas to ir pētījuši. Man ir jautājums Krištopana kungam — kur tad paliek tie līdzekļi, un nākošās uzstāšanās laikā lai viņš mani nosauc par meli. Es gaidu, lai apgalvotu pretējo.

Tad par ceļazīmēm. Šinī pašā zālē Krištopana kungs apgalvoja, ka, lai uzliktu ceļa zīmes Latvijā, vajadzīgi 9 miljoni latu. Es jutu, ka zāle uztver to kā anekdoti. Būtībā tā arī anekdote ir. Mēs zinām, ka pirms kara Latvijā bez jebkādiem miljoniem ceļa zīmes bija sakārtotas tik labi, ka uz katru māju bija ceļa zīme. Un ceļa zīmes bija pat par iemeslu, lai varētu atrast diemžēl teroristi, izvedēji un sameklēt rokā tās saimniecības un tās ģimenes, kuras bija jāizved... Ja tiešām Krištopana kungs ir dzimis tajā ģimenē, kas ir izvesta, tad var teikt tā, ka ļoti labās ceļa zīmes arī to veicināja, lai viņu ģimeni izvestu.

Tad, starp citu, tās ceļa zīmes bija pēc standarta pirmskara ceļa zīmes, lai Krištopana kungs nemēģina iestāstīt, ka tagad, lūk, tas dārgums izmaksā standarta dēļ.

Te ir tāds vispārējs jautājums. Frakcija “Latvijai” ir prasījusi savā laikā Māra Gaiļa demisiju. Frakcija “Latvijai” savā laikā ir prasījusi Māra Grīnblata demisiju. Frakcija “Latvijai” savā laikā ir prasījusi aizsardzības ministra Krastiņa demisiju. Kādreiz ir prasījusi arī Andra Šķēles valdības demisiju. Mēs tagad redzam, ka ar nokavēšanos, ievērojot cienības pauzi, šīs visas prasības ir izpildītas. Un es domāju, ka Saeimai pietiks arī pietiekoši prāta pēc zināmas cienības pauzes arī atbalstīt Krištopana demisiju. Es domāju, ka arī “Latvijas ceļš”, kas nebūt nesastāv tikai no blēžiem, arī sapratīs, ka nevar turpināt ļaut partijas prestižu graut ministram, kas rīkojas līdzīgi tā, kā rīkojas Krištopans. Jo galu galā tas ir partijas pastāvēšanas jautājums. Un par to, es domāju, pietiek ... “Latvijas ceļa” intelektuāļiem pietiekoši prāta būs, lai šādu kļūdu nepieļautu.

Es gribu vēl atgādināt to, ko Krištopana kungs teica, ka viņš nerunāšot ar sliežu bloķētājiem. It kā likumpārkāpējiem. Es domāju, ka ir tā lielākā traģēdija, ka mūsu valdība nerunā ar tautu, pirms tauta nav nodzīta izmisumā un spiesta rīkoties tā, ka ir zināmi likuma pārkāpumi. To mēs pieredzējām attiecībā uz zemniekiem, tagad pieredzam attiecībā uz vaiņodniekiem. Galu galā tad tauta ir vainīga, ja ministri savlaicīgi neievēro lūgumus, sūdzības un prasījumus? Tā ir valdības vaina. Un vajag to pilnībā apzināties arī Krištopana kungam.

Un tad es jūs gribu brīdināt ļoti nopietni. Krištopana kungs teica, ka šogad ir Latvijas tranzīta operāciju rezultātā ienākumi pieauguši par tik, par cik vispār ir ienākumi no ostām visās Baltijas valstīs... pārējās Baltijas valstīs, proti, Igaunijā un Lietuvā. Tad ir ziņas jaunākās, ka Krištopana kunga augstprātīgā izrunāšanās ar Krievijas pārstāvjiem var sagādāt nākošgad apmēram tikpat lielus zaudējumus Latvijas tranzīta transportam, un es gribu atgādināt, ka Krištopana kungs var te saukt mūs par meļiem, Krištopana kungs var saukt tautu par muļķiem, bet to nevar... tādu rīcību viņam nepiedos lielas kaimiņvalsts sarunu partneri. Un, ja cilvēks ir izlaidies savā runāšanā tik tālu, ka mētājas ar nepārdomātiem vārdiem, tad vajadzētu viņam savaldīt savu mēli vismaz tik daudz un nepalaist šādus izteicienus sarunā ar kaimiņu valsti, kas nesīs tos zaudējumus, un tad varbūt, kad Krištopans tiks demisionēts, tad pacelsies varbūt aģitācija, ka tāpēc, lūk, pazeminās Latvijas tranzīta ienākumi, ka Krištopans demisionējis, bet es atgādinu vēlreiz — tas būs Krištopana nopelns. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Guntis Eniņš, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Eniņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Augsti go-dātie tautas ievēlētie deputāti un augsti godātie vilcienu pasažieri, un augsti godātie visi limuzīnu stūrētāji un visaugstāk godātais ministra kungs — Krištopana kungs!

Es tiešām priecājos, ka mūsu ministrs Krištopana kungs nav korumpējies, un tāpēc par šo tēmu es nerunāšu, un arī es ceru, ka citi nerunās, bet runāsim lietišķi un analītiski par Latvijas dzelzceļiem, par Latvijas zemes ceļiem, par ūdens ceļiem, par mūsu pasažieriem. Es personīgi runāšu par šo saasināto punktu, par “Latvijas dzelzceļu” un par tā pasažieriem.

Protams, man jāsaka, ka man šodien ļoti patīk mūsu ministrs Krištopana kungs, jo atšķirībā no daudziem citiem ministriem viņš sēž iekšā, visu pieraksta un atzīmē un atbildēs uz jautājumiem. Es tiešām saku, ka jārunā ir analītiski un lietišķi un man... divu gadu garumā es esmu vērojis un bijis izbrīnīts, nepatīkami pārsteigts, cik šādas runas var būt tādā ielu un sadzīves līmenī, neanalizējot, nebalstoties uz faktiem, uz zinātni, uz dokumentiem un pēc iespējas vairāk es gribētu... nu tā būtu jābūt, un šodien jau ir zināma atšķirība. Krištopana garajā runā bija analīze un atbilde ar skaitļiem, bet šī analīze un šī atbilde bija tāda no vienas puses — saimnieciskā un ekonomiskā aspektā. Bet es gribu runāt no pretējās puses, no nabadziņu puses, teiktu, no mazā cilvēka puses, kā tas ir.

Un redziet, tad vispirms... visvārīgākajam punktam — Vaiņodes dzelzceļam. Bet lieta jau ir, protams, par visiem dzelzceļiem kopumā Latvijā, jo nāk tāda līdz ar citām visām Latvijas nelaimēm un gandrīz es teiktu traģēdijām, kas uzgulstas uz Latvijas tautu un veicina viņas mazo dzimstību, ir tagad šī jaunā nelaimes ēna — tiek likvidēti pamazām vilcieni. Kāda situācija tad ir Vaiņodē? Cienījamie deputāti, kas pļāpā un sarunājas. Neviens nav īsti tā izskatījis to momentu, un liekas, ka ne visai tā ģeogrāfiski pie kartes piegājis un paskatījies... Ministra kunga arguments ir tas, ka paralēli dzelzceļam iet autošoseja, bet ieskatieties kartē. Tieši paralēli dzelzceļam iet šoseja tikai posmā Priekule—Vaiņode. Tas gabals, lielum lielākais gabals līdz Priekulei, tur dzelceļš atrodas pieci kilometri apmēram... nu lai nokļūtu tie, kas ir dzelzceļa stacijā... no dzelzceļa līdz šosejai posmā Vaiņode—Liepāja, viņiem ir dažkārt jāmēro 6—5 vai pat 7 kilometri pa švakiem ceļiem vai pa taciņām. Un tā ir milzīga ķibele tiem cilvēkiem. Un es gribu šodien atbildēt, jūs mudināt saprast, kāpēc šie cilvēki Vaiņodē ir kļuvuši par fanātiķiem, kāpēc viņi tā tur stāv un streiko. Tie nav huligāni. Tie nav jaunieši, kas tur ir, tie ir ļoti nopietni cilvēki, un ir pietiekami daudz iemeslu, kas liek jau otro mēnesi viņiem šādā ekstremālā situācijā atrasties.

Un tādā sakarībā es apskatīšu šos punktus, ar ko dzelzceļš ir nesalīdzināmi pārāks par autobusu satiksmi. Pirmais, pirmkārt, dzelzceļš taču ir mums visiem zināms... ir nesalīdzināmi ērtāka un patīkamāka braukšana vilciena vagonā nekā autobusā. Tāpēc, ka ir daudzi cilvēki, kas ... ne mazums cilvēku, kas vispār pat nepanes braukšanu ar autobusiem, veci cilvēki, sievietes stāvoklī, daži slimi cilvēki, kuriem piemīt tā saucamais jūras slimības sindroms, kā vienkārši tautā saka — kļūst slikta dūša. Nu ne jau vienmēr līdz tādam līmenim, bet jūs taču zināt, ka gandrīz katrs desmitais cilvēks izpauž šo nepatiku, viņš nevar sēdēt atmuguriski satiksmes līdzeklī.

Nākošais — pie ērtībām. Vilciens iet lēzeni, līgani. Tas nozīmē, ka, braucot vilcienā, mēs taupām savu laiku, mēs varam lasīt, rakstīt vai adīt, nodarboties... tā arī ir ļoti būtiska lieta. Es savu pirmo grāmatu sarakstīju, braukdams vilcienā Rīga—Jūrmala. Un tālāk vēl. Vilcienā ir daudz ērtāk pārvadāt bagāžu, lielākas bagāžas var pārvadāt.

Tālāk. Vilciens līdz ar to nodrošina, veicina labāk tūrismu, jo var vilcienā.... ūdenstūristi lielās smailes pārvadāt, velosipēdus var, nu kas šodienas autobusos... varbūt nākotnē, protams, var jau būt arī tādi autobusi, kur var velosipēdus likt iekšā...

Tālāk vēl. Ar vilcieniem brauc... izbrauc sēņotāji, ogotāji... te ir tāds interesants it kā sīks moments, bet pensionāriem, trūcīgajiem, arī bezdarbniekiem šī te rudens ogu, sēņu lasīšana, tas ir viņam dažkārt pat dzīvības jautājums. Viņš sakrāj pārtiku ziemai, viņš pat tirgojas ar šiem te, ko viņš atved grozos, un no tā iznāk, ka vilciena līnijas slēgšana tātad ir vēršanās pret trūcīgajiem cilvēkiem, pret vecajiem ļaudīm. Pret daudzbērnu ģimenēm. Pret vientuļajām mātēm.

Un tālāk. Otrais punkts. Tagad ir otrais punkts. Vilciena satiksme ir visdrošākā. Šodien pieaug... Krištopana kungs jau minēja, ka daudzās vietās jau pat sastrēgumi var veidoties. Pilnīgi, īpaši Latvijā, lavīnveidīgi pieaug šie te ātrbraucēju un ne visai godīgā ceļā, es domāju, iegūtās automašīnas, un tie ir tie fiksie zēni, kur katru brīdi... man nav skaitļu, bet to mēs zinām, ka vilcienā vismaz simts reizes mazāk aiziet bojā cilvēku, nekā tas notiek uz autoceļiem. Un tā ir ārkārtīgi nopietna lieta, trieciens mūsu tautai.

Tālāk vēl treškārt. Vilciens ir ekoloģiski tīrāks. Šīsdienas laikmetā, kad tik daudz mēs runājam par ekoloģiju, par ieiešanu Eiropā, arī to mēs nevaram atstāt kā tādu vienaldzīgu momentu.

Visbeidzot. Vilcieniem ir dzelzceļa stacijas. Ar tām arī ir atšķirība nekā no autobusu pieturām, kur labā... nu ir jumtiņš dažkārt virs galvas lietus gadījumā, bet arī tie ir sadauzīti un kā, un gaidīt pasažieriem vai nu tur uz tā ceļa zem nojumes labākā gadījumā, bet stacijā varbūt telpas ir apkurinātas, siltas. Tiesa, ir sākusies arī staciju izdemolēšana, zinu tādu lietu arī, bet tas jau ir esošais, gan šīs sliedes, gan tās stacijas jau esošās. Un visbeidzot, piektkārt, vilciens ir drošāks arī kā satiksmes līdzeklis, tādā aspektā drošāks, ka vilciens nepaliks uz sliedēm, nebraucis līdz galam, vilciens precīzi ieradīsies laikā, vilciens precīzi aizies. Lūk, skaitot šos te punktus, tad... nu, es esmu ārkārtīgs vilcienumīlis, sen, kad devos tūrismā vai kur, salīdzinot ar autobusu, tas ir.. visi manis uzskaitītie punkti runā par labu sociālā plāksnē par vilcienu.

Un te nevaram skatīties tikai no šī ekonomiskā, no saimnieciskā viedokļa vien, tāpat kā mēs nevaram daudzos gadījumos rēķināt, cik skolās mūsu bērnu skološanās izmaksā, to jau te Jānis Mauliņš gan apskatīja, ka ir šajā visai grūtajā brīdī jārod iespēja arī ar mīnusiem uzturēt šo vilcienu satiksmi. Un tāpēc es šo visu pateicu, ka, ja jūs deputātu kungi, kas braucat ar mašīnām, esat aizmirsuši varbūt šīs vilciena priekšrocības pret autobusu. Un vēl tā, ja arī šo posmu no Vaiņodes, tātad, aha, te ir tā... es par skaitļiem te nedaudz tomēr gribu sacīt, ka Krištopana kungs nebija visai precīzs nosaukdams septiņi tūkstoši. Priekulē... Vaiņode nav tas galvenais, pilsēta Priekule ir lielāka, tur ir 4000 iedzīvotāju, Priekulē ap 3000, tur vien jau sanāk 7000, bet neskatoties... mums vēl ir pa starpu kartē, jūs redzēsiet, ir Virgas pagasts. Virgas pagastā ir 2100 iedzīvotāju, centrs Paplaka, vēl ir Gaviezes pagasts ar 1000 iedzīvotājiem, nu, es negribu teikt, ka tie visi iedzīvotāji nāk, kas no pagasta stūriem šeit vēl brauc, bet katrā ziņā te ir ap 10 tūkstoši... saucot skaitļus, vajadzētu runāt precīzāk par to.

Jautājums — ko darīt? Pavisam īsi es mēģinātu pateikt to, tātad šajā situācijā vajadzētu to pareizo vagonu skaitu atrast, izkalkulēt un izmēģināt. Otrkārt, pareizā laikā, nevis tā, kā man ir ziņas, ka tur starpautobusi aiziet tad, kad vilciens vēl nav pienācis. Pareizo vagonu skaitu, pareizā laikā... Tālāk bezbiļetnieku... ar bezbiļetniekiem jācīnās, tādēļ es saprotu... Man gribētos jautāt Krištopana kungam, šis nerentablais aprēķins ir uz kuru, kādā laikā tas ir izdarīts, jo es zinu, ka agrāk šausmīgi daudz braukāja bezbiļetnieku līnijā uz Ērgļiem un citās līnijās, un viņi paši sev iezāģēja, protams, viņi arī vainīgi, tie varbūt, kas tur stāv, ka tik daudz bezbiļetnieku deva šo nerentabilitāti. Bet vai tas aprēķins, ko jūs sakiet, es baidos, vai Krištopana kungs nerēķina uz to, kad bija tik daudz bezbiļetnieku, tad man ir ziņas, ka ir konduktors katrā stacijā un... Nu, protams, ir arī vēl ceturtais punkts — biļešu cenu jautājums, tas, kas būtu delikāti jārisina.

Un kas notiks, ja apturēs šo līniju un neatjaunos, tad viss tas dzelzceļa aprīkojums posmā Vaiņode—Liepāja, nu, to taču izvazās. Ja jau zog darbojošos dzelzceļus tur, ko tik visu skrūvē nost, ja pa šejieni neies, katra lieta, kura nav apdzīvota un ap kuru nenotiek darbība, tiek pakļauta iznīcināšanai, huligānismam. Lūk, uz šiem jautājumiem es gribētu vērst uzmanību. Un visbeidzot es gribētu pavisam no cita viedokļa, no valodas viedokļa atgādināt Krištopana kungam un citiem deputātiem, kuri šeit saka, un Krištopana kungs visu laiku nekaitāmas daudzas reizes sacīja tā, uz šo brīdi, uz šodienu jau nav nekādu problēmu, nu, mums ir latviešu valodas likums, nelietosim šo krievisko “uz”, teiksim — līdz tai dienai, teiksim — tagad un vēl daudz citādāk mēs varam latviski izteikties, bet diemžēl daudzi mēs tā kļūdāmies. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vilis Krištopans, satiksmes ministrs, ārpus kārtas. Piecas minūtes.

V.Krištopans (satiksmes ministrs). Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Es, protams, negribu runāt par to visu, ko jūs, Mauliņa kungs, teicāt. Jums tikai vajadzēja mazliet savādāk teikt tajā vietā, kur jūs teicāt, — frakcija “Latvijai”, vajadzēja teikt — Zīgerista partija, tas ir drošāk, labāk skan. Kas attiecas uz... Bet mani, protams, ļoti aizskāra kā ministru viena lieta, ko jūs, Mauliņa kungs, teicāt par attiecībām ar Krieviju. Jūs varbūt varat nosaukt vēl kādu ministru, kurš ir bijis divu gadu laikā sešas reizes Maskavā un ticies gan ar transporta, gan dzelzceļa, gan aviācijas varām un ministriem un parakstījis šo memorandu, par ko jūs man esat uzdevuši šo jautājumu, kas dod reālus līdzekļus “Latvijas dzelzceļam”. Es jums laikam savākšu un atnesīšu visas tās vēstules un pat apsveikumus par nozīmēšanu amatā, kurus esmu saņēmis no maniem kolēģiem ministriem Krievijā, un man pašam liekas, ka man ir ļoti labas un draudzīgas attiecības arī personīgi ar daudziem Krievijas valstsvīriem. Un es nezinu, kur es būtu viņus apvainojis un kad. Man ir ielūgums no Udaļcova kunga tuvākās dienās ierasties vēstniecībā apspriest visas transporta un tranzīta problēmas, jo tās ir abpusēji izdevīgas abām valstīm — kā Latvijai, tā Krievijai. Un kravu īpašnieks Krievijā lielākoties ir privāts, arī tur notiek tirgus ekonomikai atbilstoši procesi. Un tie miljoni kravu, kas tiek pārvietoti caur Latviju, pieder privātīpašniekam, nevis Krievijas valdībai, un šie privātie kravu īpašnieki slēdz līgumus gan ar “Latvijas dzelzceļu”, gan ar mūsu ostām, uzņēmumiem, un tāpēc tas apjoms aug. Jo, ja pie varas būtu tādi kā Zīgerista partija Latvijā un tādi kā Zīgerista partija Krievijā, tad viņi droši vien atņemtu tiem īpašniekiem tās kravas un droši vien grieztu atpakaļ Sibīrijas upes, kā kādreiz mēģināja griezt, uz otru pusi.

Es zinu jūsu ekonomiskās domāšanas modeli, viņš ir... kaut arī Zīgerista kungs ir godīgs cilvēks, atšķirībā no “Latvijas ceļa”, kā jūs sakiet, kur puse ir blēžu, toties jūsu politika un jūsu ekonomiskā izpratne par lietām ir totāli komunistiska. Es nebaidos šī vārda. Mauliņa kungs, jūs teicāt, ka valstiskas funkcijas veic privāti uzņēmēji. Jā, visā pasaulē to dara, jūs, protams, neesat nekad pat piedalījies un interesējies par to ekoloģisko stāvokli, kāds ir mūsu daudzās ostās. Par tām mācībām, kuras starptautiski tika atzītas, Ventspilī par ekoloģiju un drošību kas notika, kādā ekoloģiskā standartā atrodas, tāda standarta nekad nav bijis nevienā PSRS laikā, kāds tagad ir Ventspilī no avāriju viedokļa. Jā, par to maksā privātās kompānijas, bet arī tiek uzstādītas ļoti nopietnas prasības, ļoti nopietnas prasības ir pret pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu. Un ir vienas prasības tajā grāmatiņā, kuru šeit vicināja Kazāka kungs pret infrastruktūru, kas apkalpo kravas, un pavisam citas, daudz augstākas, pret to infrastruktūru, kas apkalpo pasažierus. Jā, tā tas ir, un tās ir ļoti stingras prasības, ko veic un pieprasa dzelzceļa tehniskā inspekcija, ja runā par ekoloģiju, tad citas vides inspekcijas. Es jums pilnīgi piekrītu, Eniņa kungs, ka dzelzceļš ir ļoti ērts un ļoti labs pārvietošanās veids, tikai vienmēr jāpaskatās, cik tad tur brauc pasažieru un pie kāda pasažieru skaita visas valsts nodokļu maksātāji var atļauties šo pasažieru veidu uzturēt. Ja, piemēram, vidēji brauc vilcienā 37 cilvēki, un autobusā ir 54 sēdvietas, un 70 kopā var braukt, tad, nu, stipri jādomā, vai šo dārgo, ērto un labo transporta līdzekli var visi Latvijas iedzīvotāji uzturēt. Es nezinu, vai Kuldīgas, Talsu un Smiltenes iedzīvotāji ir gatavi maksāt par tiem dažiem desmitiem cilvēku, kas brauc ogās un sēnēs ar vilcienu. Manuprāt, daudzkārt lētāk būtu tiešām atrast iespēju šiem cilvēkiem, kuri, kā jūs sakāt, tas ir viņu vienīgais iztikas...

Sēdes vadītājs. Krištopana kungs, piecas minūtes ir pagājušas.

V.Krištopans. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns, apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija). Cienījamie kolēģi! Vai nejūtat, ka drīz mēs aizrīsimies no šiem runas plūdiem. (No zāles deputāts Kostanda: “Pārmetums Krištopanam.”) Parlamentārā darbība, likumdošana ir paralizēta. Šodien atkal ir šīs slūžas vaļā, ko atrāva kā katrreiz katrā sēdē un arī vēl ārkārtas sēdēs galvenokārt zīgeristieši, kur jūs vairāk cits nekas neinteresē, kā tikai izprovocēt uz šo runāšanu, starp citu, izprovocēja arī šodien Krištopana kungu, kurš jau trīs reizes ir tribīnē un norunājis pusotru stundu, tiesa, Krištopana kungs patiešām sniedza labu ieskatu, protams, zīgeristiešus neinteresē tas, ko viņš teica, bet es domāju, ka interesē cilvēkus, kuri mūs tomēr klausās. Bet, cienījamie kolēģi, šodien paskatieties, darba kārtībā ir 46 punkti īstā darba pie likumdošanas, un mēs esam ieķīlējušies pie 4. Diena iet uz beigām. Tātad tālāk arī neko neizdarīsim. Beigu beigās, protams, man ir veltīgi apelēt pie zīgeristiešu godaprāta, sirdsapziņas. Viņu nolūks taisni ir tāds. Kostanda sit plaukstas un priecājas, ka atkal parlaments ir ieķīlējies uz šiem runas plūdiem un tālāk pie darba netiek. To viņi dara jau visu Saeimas laiku un darīs arī līdz pat 7.Saeimai. Protams, tas viss atbilst likumam, Kārtības rullim, viņiem ir tiesības to darīt, bet, cienījamie kolēģi, es nezinu, kā, bet, ja tā mēs turpināsim, tad patiešām līdz 7.Saeimas vēlēšanām tā arī neko neizdarīsim.

Arī cienījamais Eniņa kungs uznāk tribīnē, un runa ir par to, ko mēs jau sen esam izrunājuši, — par Vaiņodi. Par Vaiņodes—Liepājas dzelzceļa posmu. Protams, sāpīga lieta, bet atkal un atkal par to runā. Varbūt tagad līdz pat 7.Saeimai par to nepārtraukti debatēsim. Jautājumu, kuru faktiski valdībai vajadzēja atrisināt, un Saeimai te nebija ko darīt pēc būtības. Diemžēl, lūk, šo plati, kā Krištopāna kungs teica, griežam un griežam, un laikam vēl griezīsim ilgi, jo, redziet, kostandiešus vai zīgeristiešus, vienalga, kā mēs sacīsim, un vēl dažus interesē, jo tautai sliktāk, jo valstij sliktāk, jo viņiem labāk, jo tad viņiem ir pamats kritizēt. Un kāpt šeit tribīnē un traucēt parlamenta darbu. Es, protams, vairāk nerunāšu. Es pat nezinu, man nekādu konstruktīvu priekšlikumu nav, jo tas (Zālē aplausi un ovācijas.), tas atbilst Kārtības rullim, bet es aicināju parlamentāriešus un pat zīgeristiešus, kuru godaprātam es vairs neticu sen, nu tomēr apdomāties, vai patiešām mums nav jāstrādā pie likumdošanas, nevis nodarboties ar muldēšanu. Tādēļ es aicinu, cienījamie kolēģi, it īpaši no pozīcijas, ja kāds ir pieteicies, nenāciet tribīnē, balsosim un tad redzēsim, vai jūs patiešām, Kostandas kungs, esat tik absolūti naivs, ka jūs domājat, ka Krištopana kunga demisiju jūs panāksit šodien? Ja jūs tā domājat, tad no politikas jūs neko nesaprotat un politikā jums nav ko darīt. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vilis Krištopans, satiksmes ministrs. Piecas minūtes.

V.Krištopans (satiksmes ministrs). Godājamais Prezidij! Godājamā Saeima! Es esmu spiests stāvēt uz šīs tribīnes, jo jūs esat mani uzaicinājuši atskaitīties par Satiksmes ministrijas darbu. Jūs esat saņēmuši materiālu, un valdībai tiešām ir jāatbild, ja parlaments prasa un es pilnīgi uzskatu, ka man ir jāatbild uz visiem jūsu jautājumiem un jācenšas izskaidrot valdības un Satiksmes ministrijas politiku. (No zāles: “Šoreiz jūs esat uzaicināts demisionēt.”)

Ja jūs pateiktu vēlreiz. Es nedzirdēju. Es atcerējos Vītola kunga uzstāšanos pagājušoreiz. Kaut arī viņš ir it kā mūsu koalīcijas partneris un parlamentārais sekretārs Finansu ministrijā, es ar ļoti lielu interesi izlasīju vēlreiz stenogrammu, kā Vītola kungs uzstājās. Vītola kungs ir jauns, enerģisks politiķis, kurš skrien ātrāk nekā Tabūna kungs (Zālē smiekli.). Cilā svara bumbu vājāk nekā Tabūna kungs. Ar koka pistolīti skrien ap Brīvības pieminekli. Bet kāds tam ir sakars ar finansēm? Par to man tā īsti vēl skaidrības nav. Jau tad, kad mēs runājām par reālu finansējumu dzelzceļam, par šo filozofiju, par to, kā tad ir jāpārveido tirgus ekonomikas principiem atbilstoši visa mūsu transporta infrastruktūra, tad Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs tā īsti neko pateikt nevarēja. Laikam mācības Honkongā vai kur viņš tur bija, Taivānā, es nezinu, labumā sevišķi gājušas nav. Es vienkārši atbildu manam cienījamam partnerim valdībā uz viņa runu pagājušajā sēdē par transporta problēmām.

Tā kā es vēlreiz gribētu tomēr, Eniņa kungs, mēģināt saprast to... Paldies par atbalstu, ka ir ļoti grūti atrast pasaulē valsti, kurā pēc vienīgā iztikas līdzekļa — ogām un sēnēm — brauc ar vilcienu. Ir ļoti grūti atrast. Varbūt jūs... Redziet, daudzi smejas. Nu atvainojiet, godājamie kolēģi, bet nu tomēr būsim reāli (Smejas.). Tā kā galvenais uzdevums ir pārvadāt pasažierus. Cilvēkiem radīt kaut kādu iespēju aizbraukt. Un mēs pārrunājam šīs smagās problēmas ar Stikuta kungu, kas ir Krāslavā, Dagdā, pie Baltkrievijas, Krievijas robežas, kur dzīvo arī ļoti, ļoti mazs iedzīvotāju daudzums, bet viņi tur dzīvo. Tur ir daudz sliktāka satiksme, jo Latvijas nodokļu maksātāji nevar tik daudz samaksāt, lai varētu nodrošināt ideālu satiksmi visur.

Un vēl man gribas oponēt Kazāka kungam, kurš teica, ka Ulmaņa kungs ar cirvīti brauca tīrīt ceļus. Ar cirvīti ceļus netīra. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis, Tautas kopa “Brīvība”.

G.Valdmanis (TKB). Prezidij! Padomes pārstāvji un tautas pārstāvji! Krištopana kungam ir daudzas labas īpašības. Esmu redzējis, ka viņš spēlē basketbolu. Ļoti labi pat savam vecumam, pat ja viņš spēlē ar jaunākiem, arī izcili spēlē. Viņš labi spēlē komandā. Ar saviem draugiem viņš labi satiek. Krištopana kungs, bez šaubām, ir nopelnījis visas “paldies” vēstules, ko Maskavas ierēdņi viņam varētu sūtīt.

Mēs šorīt Ārlietu komisijā atkal runājām par kredītu, par starpbanku līmeņa kredītu, ko piešķirs Ventspils ostai. Tur nebūs nekādu starpnieku. Naudiņa ies Ventspils ostai ar 6 procentiem gadā. Krievijas tirdzniecība plauks. Bet kur tie 6 procenti kredīta būs tam lauku uzņēmumam? Es domāju, ka Krištopana kungs neizprot, ka viņu ievēlēja un ka viņu partijā ievēlēja Latvijas tauta. Un ka nav korekti domāt par Latvijas tautas infrastruktūras izravēšanu kaut kādu nepraktisku ekonomisku aprēķinu veidā. Jo tā apgrozība, kas notiek latviešu lokomotīvju darbnīcās Rīgā, tā ekonomiskā aktivitāte, kas notiek mūsu zemē, tā nes ienesumus mūsu valsts budžetā. Nevar vienkārši, Krištopana kungs, paņemt vienu lietu un pateikt, ka tā ir nerentabla. Man ir ļoti nerentabli ēst brokastis vai uzvilkt kurpes. Tā ir daļa no rīcības.

Tie bērni, kas netiks skoloti, būs nasta mūsu tautai. Tie cilvēki, kas netiks uz darba vietām Liepājā, tiem nebūs darba, viņi būs sociālā slodze. Viņu bērni izaugs bez skolām, bez veselības aprūpes, un mēs lēnām iznīcināsim mūsu tautu. Ir jādomā drusku plašāk. Man bija prieks, ka Krištopana kungs uzstājās televīzijā un teica, ka nepiestāv būt tā kā aunam un pastāvēt, ka tikai viņam ir taisnība, ka viņš tagad meklē risinājumu. Bet jautājums ir: kur tad tu nu biji, Vilīti manu? Āzīti manu. Labi. Kur tad tu nu biji? Vai neizprati, ka tiem cilvēkiem tu taisi raizes? Vai tu neizprati, ka ar viņiem varēji runāt gadu atpakaļ? Un vēl var runāt gadu, pirms brīdināt izprast, saprast un kopīgi risināt. Tagad ir ļoti vēlu. Labi. Bet tagad mēs sākam kopēji risināt. Par to atkal Krištopana kungam paldies. Varbūt viņš iemācīsies to komandas garu, ko viņš parāda volejbola laukumā un basketbola laukumā, kad viņš sāks strādāt ar mūsu tautu un mūsu iedzīvotājiem. Bet vai tas gars tur ir?

Mēs ar Ozoliņa kungu bijām pie piketētājiem pagājušās nedēļas nogalē, un ko mēs dzirdējām, ka Latvijas valsts ieņēmumu ierēdņi sola, ka viņus novāks vienu pēc otra. Krimināls drauds. Kā jūs būsit viens, tā mēs jūs novāksim. Ilmārs Bišers izteica domu, kurai es arī pievienojos, ka tas, kas notiek ar to dzelzceļu, ir kaitniecība. Bet tie cilvēki, kas strādā pret to kaitniecību, un varbūt Krištopana kungs tagad saprot, ka viņam ir varbūt kaut kāda taisnība, un meklē kompromisu, bet tos cilvēku vadītājus sūdzēs krimināltiesā. Jautājums ir, kāda sadarbība ar tautu šeit notiek? Krištopana kungs, man būtu dikti liels prieks, ja dabūtu tās “paldies” vēstules no latviešu tautas. Nu diez vai? Jo lepoties ar to, ka jūs izlietojāt Latvijas valsts kredītu, lai paplašinātu Krievijas tirdzniecības spējas, un tanī pašā laikā par tirdzniecību tas tranzīts caur Latviju aug par 20 procentiem gadā, un jūs esat lepns par to. Bet, lai finansētu latviešu tautas vajadzības, kur it kā vajadzētu būt lielākiem ienākumiem, jūs nevarat. Jums ir jāņem mazāku un mazāku šito nastu tautas labā. Kas tad šeit notiek? Jūs labi kalpojat mūsu lielajam kaimiņam. Hei, man nekas nav tam pretim. Būsim ar viņu draugi! Bet, ja jūs viņam sniedzat pakalpojumu par 20 procentiem vairāk un tanī pašā laikā mūsu tautai dotējat mazāk, kur tur ir tā jēga, Krištopana kungs? Es saprotu, ka padomes valdība, kas šeit ir, ka tā ir jau nolēmusi, ka padome ir nolēmusi, ka Krištopana kungs tikai tiks pakaitināts drusku. Viņš mūs pakaitinās ar to, ka viņš, cik mēs tur rēķinājām, jau ir norunājis tanī stundā ar pusi, kad viņš runāja 400 latu stundā, ka viņš jau sen būtu varējis nopirkt to dīzeli, kas it kā Olainē stāv par 3000 latiem, 1991.gada modelis, kas varētu to vilcieniņu vilkt. Tā ir daļa no tā laika, ko viņš šeit ir nācis mūs kaitināt.

Krištopana kungam ir daudz spēju. Ja viņš strādātu tautas labā, cik priecīgi un cik mēs viņu atbalstītu. Bet, Krištopana kungs, 20% lielāka jauda tranzītam ar Krieviju ir liels pluss. Par to dod Ļeņina ordeni un kaut ko citu, bet, kad tautai sistemātiski atņem transporta spējas un infrastruktūru, tas no tautas mēroga, diemžēl es viņu šeit pārstāvu, vismaz cenšos pārstāvēt, tad jums citiem, daži domā, ka mēs pārstāvam latviešu tautu, citi mēs pārstāvam padomi. Bet tie, kas pārstāv Latvijas tautu, viņi jums dod divi ar mīnusu. Es saprotu, ka tie, kas sēž Maskavā, jums dod pieci ar plus. Bet kā būtu, ja jūs mēģinātu izpelnīt no latviešu tautas nu vismaz četrinieku? Un tad ņemiet tos piecus ar plus no Maskavas. Bet, ja Krievija lietos mūsu tranzīta ceļus par 20% vairāk katru gadu, kāds attaisnojums ir, ka samazinām to, ko mēs darām priekš mūsu tautas? Krištopana kungs, manuprāt, tur nav attaisnojuma. Tāpēc es būšu spiests balsot pret. Nevis tāpēc, ka nepatīk, kā jūs uzvedaties sporta laukumā, ne tāpēc, ka man ir kaut kādas personīgas antipātijas, bet manā aritmētikā, ja mēs lielajam kaimiņam katru gadu dodam par 20% lielāku pakalpojumu, mums vajadzētu mēģināt katru gadu tautai dot nu vismaz par 5% lielāku pakalpojumu. Tas varētu būt jūsu mērķis. Man žēl, bet man būs jābalso par Krištopana kungu kā nespējīgu šo darbu vadīt tautas labā. Ne tāpēc, ka viņš nav spējīgs, bet tāpēc, ka viņš nestrādā tautas labā. Paldies!

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Aigars Jirgens.

Sēdes vadītājs. Vilis Krištopans, satiksmes ministrs. Ārpus kārtas.

V.Krištopans (satiksmes ministrs). Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Bija ļoti patīkami dzirdēt basketbola līdzjutēja Valdmaņa kunga atbalstu man kā basketbolistam. Esmu jums ļoti pateicīgs. Mēģināšu būt vienmēr formā.

Kas attiecas uz jūsu teikto, ka it kā Satiksmes ministrija kalpo kādas citas valsts interesēm, tad lieku reizi es gribu atkārtot skaitļus. Uz tām kravām, kas tiek vestas caur Latviju, “Latvijas dzelzceļš” 18 miljonus latu gadā, ko nopelna, visu to novirza pasažieru pārvadājumiem. Tas nozīmē, ka Krievijas uzņēmēji, vedot kravas caur Latviju, jo kravu īpašnieki vienmēr ir ārpus Latvijas, vai Rietumos, lielākoties Austrumos, maksā gan par kravas pārvešanu, gan arī vēl par pasažieru pārvadāšanu. Tā ka, Valdmaņa kungs, mums viņiem būtu jāraksta pateicības vēstules par to, ka viņi ved šīs kravas un uztur mūsu pasažieru pārvadājumus 18 miljonu latu apmērā gadā. Ieklausieties šajos skaitļos!

Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka Latvijas ekonomikas uzplaukums nav iespējams bez labām attiecībām ar kaimiņu valstīm. Ar visām kaimiņu valstīm, tajā skaitā ar Krieviju un arī Baltkrieviju. Un, ja mēs varētu un ja Baltkrievija atrastos tur, kur Koreja, tad mēs varētu pēc pilnas programmas šeit katru dienu “cept” augšā rezolūcijas par to, kas mums tur patīk vai nepatīk, bet tā ir mūsu kaimiņvalsts. Es vienmēr minu šo piemēru. Ja man aiz sētas strīdas ar sievu — mani kaimiņi, tad es nekad nejaukšos tur pa vidu, bet varbūt tā kādreiz piezīmēšu pieklājīgi, ka strīdēties nav labi. Bet ne vairāk. Un tas mums kā valstsvīriem, es ceru, ka jūs sevi uzskatāt par valstsvīriem, ir jāsaprot.

Vēl man ļoti interesanti patika tas, kā jūs teicāt, ka ēst brokastis ir nerentabli, kurpes vilkt arī skaitās nerentabli. Viss atkarājas no tā, kur jūs ēdīsit brokastis, vai tā kā Zīgerists “Hotel de Roma” katru dienu, vai arī vienkārši Saeimas ēdnīcā. Var jau izvēlēties, ko es visu laiku proklamēju, cik katrs var atļauties. Var jau staigāt tādā uzvalkā kā Kostandas kungs, kas maksā vismaz viena deputāta algu, varbūt dārgāk, lai gan, ja paskatās Kostandas kunga deklarāciju, tur kaut kā sevišķi daudz ienākumu nav redzams. Varbūt jums kāds dāvina tos uzvalkus? Varbūt Zīgerista kungs, es nezinu. Te jau ir tā runa, cik un ko mēs varam atļauties. Un tā ir nodokļu maksātāju nauda. Es vēlreiz atkārtoju, kura mums visiem kopā ir jātaupa.

Kāpēc cilvēks savā ģimenes budžetā var krāt? Viņš atliek 10 latus vai 5, vai varbūt kādus 20 un krāj. Un viņam ir kaut kāds pārpalikums. Kad mēs nonākam līdz valsts budžetam, labākajā gadījumā ir bezdeficīta, tātad plus mīnus nulle, bet parasti sliktākajā gadījumā ir deficīts.

Kāpēc to naudu vienmēr obligāti ir jāiztērē? Kāpēc to drusciņ nevar iekrāt? Tāpēc, ka mēs politiķi un parlaments necenšamies taupīt tā, kā mēs to varētu izdarīt. Kāpēc Igaunija, kura tiešām ved sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā, var plānot šogad pieņemt budžeta deficītu, pārrēķinot latos, ar 25 miljonu latu plus. Ar pārpalikumu. Bet mēs, kad šeit sāksim apspriest budžetu, mums noteikti atkal veidosies kaut kādi 10 miljoni latu trūkums. Tāpēc, ka, protams, kas ir politika? Politika, tā ir nodokļu maksātāju naudas dalīšana un tērēšana. Un, kā tā tiek dalīta un kā tā tiek tērēta, šeit var uzdot ļoti daudz labus jautājumus. Un tas, ko iesniedz parasti valdība, tiek vairāk vai mazāk izkropļots tieši no opozīcijas puses, kura ar populistiskiem balsojumiem cenšas iebalsot absurdas lietas, tādā veidā šķobot valdības stabilitāti. Un valdības uzdevums ir apgrozīt to nodokļu maksātāju katru latu rokās un iztērēt pēc iespējas efektīvāk. Arī pasažieru pārvadājumos. Un par to mums būs jādomā katrreiz, kad mēs balsosim par budžetu. Katrā balsojumā. Katrreiz, kad mēs balsosim par budžetu, katrā balsojumā, godājamā Zīgerista partija. Paldies!

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/ LNNK.

J.Vidiņš (TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Es ilgi nerunāšu un nekavēšu laiku. Man vienkārši ir ļoti žēl šīs dienas, ja vēl ņem vērā, ka ir priekšā jautājumu un atbilžu šovs pusotru stundu garumā. Principā mēs esam nonākuši pie tādas situācijas, ka mazākums diktē mums darbu. Es pilnīgi piekrītu, ko Tabūna kungs teica.

Vispār mēs esam nonākuši pie paradoksālas situācijas, ka skolotāji, vēsturnieki, ekonomisti, valodnieki un diez kas vēl nāk ar priekšlikumiem speciālistiem, kā vajag strādāt un kā ne. Cik vagonus kabināt pie lokomotīves, cik nekabināt. Un katrā ziņā šeit pa šīm dienām, kamēr katrs šis jautājums no kura laika ir tapis pacelts, visu laiku es šeit nepārtraukti dzirdu, ka vecos labos komunistu laikos tauta, tautas intereses... pajautājiet tautai un tā tālāk. Katrā ziņā, Valdmaņa kungs, es nezinu, atvainojiet, es jūs uzmodināju. Es katrā ziņā nevaru izprast opozīcijas mērķi šī jautājuma saasināšanai — vai viņi grib dot pēdējo triecienu, kā profesors, ārsts dermatovenerologs, Ņujorkas Zinātņu akadēmijas goda loceklis Rubins teica, tātad dot nāvējošu triecienu agonējušai partijai “Latvijas ceļš” jeb, kā godājamais Valdmaņa kungs teica, — dot visām šīm trim pajūkošām partijām pēdējo triecienu.

Un vai jūs šo mērķi sasniedzāt ar šo nepārtraukto vāvuļošanu, kas, man liekas, radioklausītājiem jau sen ir apnicis? Jo jūs jau vairāk nemēģināt pārliecināt mūs, bet jūs strādājat uz šo nabaga radioklausītāju, varbūt pat pateikt tā — jūs viņos mēģināt izsaukt tos zemiskākos instinktus. Es kategoriski esmu pret to, ka no viena nabaga kabatas izņem naudu un iedod to otram nabagam, jo viņi ir vienādi nabagi. Un to, ko jūs aicinājāt pajautāt tautai, es jautāju. Bet tikai ne Vaiņodes iedzīvotājiem, bet Valmierā un Līvānos aizvakar un vakar. Un tad es viņiem jautāju — vai jūs personīgi esat ar mieru maksāt 3000 Vaiņodes iedzīvotājiem no sava maka, katru gadu 50 santīmus. Deputāt Ozoliņ, jūsu palīgs, kuram es šo jautājumu uzdevu šodien, bija ar mieru. Pārējie nebija ar mieru ne Valmierā, ne Līvānos, jo viņi ir tādā pašā situācijā. Ziniet ko, es jums ieteiktu aizbraukt uz Maļinovku un pajautāt Maļinovkas iedzīvotājiem, vai viņi negribētu palaist dīzelīti starp Maļinovku un Višķiem, jo tur arī ir apmēram kopumā iedzīvotāju skaits 2000. Un jūs redzēsiet, ka būs ar abām rokām par. Bet uz kā rēķina? Uz nodokļu maksātāju rēķina.

Un es arī esmu kategoriski pret to, ka astoņi Saeimas ārsti parakstās vēstulē, ka medicīna iet uz grunti, ka vajag paaugstināt asignējumus un tā tālāk. Saulīša kungs, es jums ieteiktu piedalīties kaut vienā tenderā un apskatīties, kādu aparatūru tagad mēs sadalām. Cik miljonu iet, un pie negodīga konkursa cik iet personīgās kabatās. Cik daudz mēs varam ieekonomēt? Un tādēļ es domāju, ka katrs santīms mums būtu jāskaita. Un šajās neauglīgajās diskusijās, kā mēs pavadījām šīs dienas, es iedomājos vienu lietu. Piemēram, tie 20 000 lati, ko nobraukāja Kušneres kundze, tiekoties ar vēlētājiem Ludzas rajonā, kas gan bija tikai vienmēr centrēts uz vienu pagastu, ja tos mēs atdotu, ja viņa būtu ar mieru atdot vaiņodiešiem, tad pa šo patērēto laiku, ko mēs šodien pavadām. Bija aprēķini, ka katra minūte izmaksā 200 lati. Tad varbūt šo jautājumu nemaz tik akūti nevajadzētu stādīt. Katrā ziņā es lūdzu, ja šodien diena tik un tā ir izpurgāta, šodien mēs it neko faktiski nevarēsim izdarīt. Es tikai nākotnē lūdzu, kad mēs apstiprināsim dienas kārtību, ja mēs redzēsim, ka dienas kārtībā atkal ir tādi provocējoši jautājumi, vienkārši noņemt no darba kārtības. Un lai bļauj, cik grib, par demokrātiju. Es domāju, mūs sapratīs vēlētāji. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vilis Krištopans, satiksmes ministrs. Ārpus kārtas.

V.Krištopans (satiksmes ministrs). Godājamais Prezidij! Godājamā Saeima! Jūs droši vien esat ievērojuši, ka es sevišķi bieži nenāku Saeimas tribīnē, bet, ja jau jārunā par transportu, tad es esmu gatavs aizstāvēt transportu un mūsu visu nozares intereses visu dienu no rīta līdz vakaram, ja jūs šādas tēmas ierosināsiet arī turpmāk. Un gribu informēt jūs un sabiedrību par tiem procesiem, kādiem būtu jānotiek mūsu valstī.

Ļoti interesants, Čerāna kungs, ir jūsu priekšlikums par zemes atsavināšanu Rīgas brīvostā. Jūs gribat samaksāt 2,6 miljonus jeb pat vēl vairāk Perepjolkina kungam tieši no nodokļu maksātāju kabatām tā vietā, lai mēģinātu kaut kādu daļu no naudas, tieši otrādi, novirzīt pasažieru transporta dotēšanai. Ļoti dažādas pieejas. Es jums pilnīgi piekrītu — īpašums ir svēts. Pilnīgi piekrītu.

Godājamie kolēģi! Es ierosinu iesniegt priekšlikumu — slēgt runātāju sarakstu, samazināt runāšanas laiku līdz vienai minūtei jeb kāda ir Saeimas procedūra. Es tiešām jūs aicinu pievērsties likumdošanas iniciatīvai, jo arī šajā dienas kārtībā ir gan likums “Par autoceļiem”, gan arī vēl daži likumi, kas skar Satiksmes ministriju. Es jūs aicinu nodarboties ar likumdošanu. Es jūs aicinu balsot par Satversmi trešajā lasījumā, par izmaiņām Satversmē. Un vēl joprojām ir divi mistiski vārdi “dzelzceļa tarifi”. Un tā joprojām ir vienīgā Satversme jeb Konstitūcija visā Eiropā, kurā figurē šie divi vārdi “dzelzceļa tarifi”. Un es vēlreiz gribu atgriezties vēsturē. Man vēl ir divas ar pusi minūtes.

“Latvijas dzelzceļš”, tāpat kā daudzu valstu dzelzceļi, pirms kara bija valsts iestādes un pārmijnieki, un konduktori bija ierēdņi. Un valsts dzelzceļš līdz ar to bija valsts budžeta sastāvdaļa. Līdz ar to 73.pantā ir rakstīts, ka nevar nodot tautas nobalsošanai dzelzceļa tarifus kā nodokļus un budžetu. Un tieši tāpēc 81.pantā ir rakstīts, ka nevar aiztikt dzelzceļa tarifus, jo tā ir budžeta sastāvdaļa. Bet, neskatoties uz to, ka “Latvijas dzelzceļš” bija valsts iestāde, bija vēl likums, kas deva Satiksmes ministram ar Konsultatīvās padomes palīdzību caurskatīt dzelzceļa tarifus un tos arī akceptēt. Un Latvijas brīvvalsts laikā nebija viena vienota dzelzceļa tarifa. Bija dažādi tarifi. Un tarifs svārstījās starp trijiem un septiņiem santīmiem. Nevis tā, kā tagad ir, — 1 santīms par kilometru. Un tāpēc es jūs ļoti lūdzu saprast šo lietu, būt konstruktīviem un nobalsot par grozījumiem Satversmē, kurus valdība izskatīja un iesniedza 6.Saeimā 1996.gada sākumā. Pašlaik ir 1997.gada beigas.

Godājamie kolēģi! Nevar būt tā. Man daudzi pārmet to, ka es pārāk maz skaidroju šīs lietas, un daudzas lietas sabiedrībai. Man nekas cits neatliek, kā izmantot šo tribīni, jo tas ir jūsu visu pārmetums. Un es cenšos skaidrot šīs lietas. Bet te jau ir vēl viena liela problēma. Var jau domāt tā, ka tikai viens satiksmes ministrs ir tas, kuram sāp šī publiskā transporta problēma. It kā pārējai sabiedrības daļai, vēl jo vairāk valstsvīriem, tas neinteresē. Man tikai vienam viss ir jāskaidro. Bet viens nekad, pat ja viņam iedos visu ruporu, nekad nevarēs izskaidrot, ja tam nepalīdzēs citi. Tā kā šodien ļoti labi man palīdzēja Vidiņa kungs, Eniņa kungs, Tabūna kungs. Un tad, kad mēs visi kopā sāksim domāt par šīm lietām, tad arī mēs šo valsti varbūt tuvināsim, mūsu valsts ekonomiku normālam dzīves līmenim.

Sēdes vadītājs. Krištopana kungs, jūsu runas laiks ir beidzies.

V.Krištopans. Jūs būtu labs laika tiesnesis basketbolā, Lujāna kungs!

Sēdes vadītājs. Odisejs Kostanda, frakcija “Latvijai”, otro reizi.

O.Kostanda (TKL). Godājamie kolēģi! Noklausoties šeit Krištopanu, Vidiņu, Tabūnu, radās priekšstats, ka šeit Saeimā strādā tikai meļi, muldētāji, laika kavētāji, neauglīgi diskutētāji un tamlīdzīgi. Šīs garās runas, ko jūs te veltījāt, nepārtraukti lamājoties, es domāju, kaunu Saeimai nedara. Tā vietā, es domāju, vajadzēja... jā, tas dara kaunu Saeimai. Es domāju, ka tā vietā mums vajadzēja konstruktīvi izanalizēt šo radušos situāciju, šo mēnešiem ieilgušo situāciju ar Vaiņodes—Liepājas līnijas krīzi, ar Alojas—Limbažu līnijas dzelzceļa pasažieru pārvadājumu krīzi un Satiksmes ministrijas vadošās amatpersonas — ministra Krištopana — nevēlēšanos šos jautājumus konstruktīvi risināt. Bet tā vietā Krištopans šeit nāk priekšā, dala pamācības, kā Kostandam pirkt vai nepirkt uzvalku, vai Zīgerists to viņam dāvinās vai deputāts pirks par savu algu. Redziet, tā vai citādi, tas nav no nodokļu maksātāju naudas. Bet jūsu “Audi 8”, ekskluzīvā automašīna, kas jums nopirkta valdībā, tā gan ir pirkta par nodokļu maksātāju naudu.

Es šeit gribētu tagad atgriezties pie tādām tēmām. Pirmkārt, jūs, protams, sakāt, ka ir meli, ka igauņi nav ieinteresēti dzelzceļa līnijas liktenī virzienā Aloja—Limbaži—Tallina. Es gribētu šeit nocitēt dokumentu, ko ir atsūtījusi Limbažu rajona padome šī gada 29.augustā, kas liecina, ka šogad 19.jūnijā notika sanāksme, kur piedalījās kopā ar pašvaldību vadītājiem Latvijas dzelzceļa amatpersonas, un tās tikšanās laikā rajona pašvaldība iepazīstināja ar transporta zonas projektā Tampere—Helsinki—Tallina—Rīga pieņemto, proti, paralēli autotransporta koridoram “Via Baltica” attīstāms arī dzelzceļa virziens, kas būtu neatkarīgs no Krievijas un saistītu Skandināviju ar Viduseiropu, un par tādu pašreiz, kamēr nav izbūvēta jauna dzelzceļa līnija, būtu uzskatāma īsākā dzelzceļa līnija no Tallinas virzienā uz Pērnavu, Rūjienu, Limbažiem, Rīgu.

Šajā sakarā darbību ir uzsākusi Igaunijas valsts akciju sabiedrība, kurai bijušas tikšanās arī ar “Latvijas dzelzceļa” pārstāvjiem, bet diemžēl nav atsaucības par šīs minētās dzelzceļa līnijas sakārtošanu un pilnu atjaunošanu no “Latvijas dzelzceļa” vadības puses. Tieši tāpat, teiksim, jūs šeit minat, ka Rūjiena—Aloja, šajā līnijā pēc dzelzceļa pasažieru pārvadājumu slēgšanas visi ceļi ir iztīrīti, nekādas neapmierinātības nav. Pašvaldību vadītāji ir teikuši, ka ir ļoti apmierināti. Es šeit gribu citēt Alojas pilsētas domes vēstuli, kas tieši raksta, ka iedzīvotāji ir neapmierināti ar mākslīgi radītām neērtībām un Satiksmes ministrijas nostāju šajā jautājumā. Gandrīz nav tādu nedēļu, it sevišķi pēdējā laikā, kad pilsētas un kaimiņu pagasta iedzīvotāji nejautātu — kad tiks atjaunota dzelzceļa satiksme posmā Aloja—Rīga un ko ir darījusi pašvaldība. Pašreizējā autobusu satiksme neapmierina visus šai reģionā dzīvojošos iedzīvotājus. Cilvēki nevar nokļūt uz darbu, maina darbavietas, maina dzīvesvietas. Līdz šim Satiksmes ministrija nebija spējīga vienlaicīgi attīrīt ceļus no sniega. Gandrīz lielāko daļu no šiem ceļiem attīra pašas pašvaldības un tā tālāk. Tātad šeit katrs var izšķirt, kurš tad īsti melo. Vai melo šeit frakcijas “Latvijai” deputāti, kad min šeit konkrētus skaitļus no autotransporta pārvadātāju uzņēmumiem, no “Latvijas dzelzceļa”, no vietējām pilsētu, pagastu un rajonu pašvaldībām, te var skaidri redzēt, kurš melo un kurš ir palicis mazākumā ar savu vienpersonisko viedokli. Tas, es domāju, šeit ir pilnīgi skaidrs no šiem konkrētajiem dokumentiem.

Tāpēc frakcija “Latvijai” paliek pie tā uzskata, ka ne jau punkti šeit Saeimā jānāk un jākrāj. Krištopana kungs, jums liekas, varbūt jūs arī šeit kāpjat sešas, septiņas reizes, kāpsiet vēl astoņas reizes tribīnē, gari runāsiet, jums liekas, ka jūs esat sakrājis ļoti daudz punktu, un tas, protams, dos jums milzīgu popularitāti, un jūsu partija dabūs pamatīgus panākumus nākošajās 7. Saeimas vēlēšanās, nu bet ka tikai neiznāk tā, ka tie punkti būs sakrāti jums tik daudz, ka pēc tam būs ļoti, ļoti jāraud. Katrā ziņā visu to, ko jūs šeit veltījāt frakcijai “Latvijai”, mēģinājāt šeit apvainot deputātus, saucot viņus uzvārdos pēc kārtas... gan Kušnerei, Kazākam, Kostandam, Mauliņam, droši vien, ka jūs varat vēlreiz tos atkārtot, vēl kādus citus jaunus likt klāt un teikt savas pamācības, tad es domāju, ka jums vispār ir vismazākās morālās tiesības nākt šeit un sākt tagad stāstīt mums nez kādas pamācības, ka, piemēram, 1996. gada 20. aprīļa “Vakara Ziņu” publikācijas parāda ļoti skaidri jūsu paša morāli, piemēram, reportāža: Krištopans maksā par striptīzu, viskiju un biljardu, un jūsu pamācības, ko jūs dalījāt tur žurnālistiem, ka jūs skatoties pornogrāfiskas filmas ar jaunām sievietēm, kas veic seksuālas darbības ar suņiem, un iesakāt, ka arī citiem... es domāju, ka...

Sēdes vadītājs. Piecas minūtes jau pagājušas, Kostandas kungs...

O.Kostanda. ... es domāju, ka tas mums nav pieņemams, un tāpēc mēs prasām Krištopana demisiju.

Sēdes vadītājs. Vilis Krištopans — ārpus kārtas.

V.Krištopans (satiksmes ministrs). Godājamais Prezidij, godājamā Saeima! Redziet, Kostandas kungs, kā jums nepatīk tas, ka es piedāvāju pilnīgi vienādus spēles noteikumus. Nezin kāpēc Zīgerista partija var manu uzvārdu saukt desmitām reižu no Saeimas tribīnes, bet, kad es nosaucu dažas reizes jūsu uzvārdus, tad jums uzreiz sākas zināma panika. Kāpēc? Spēlēsim pēc vienādiem noteikumiem. Jūs saucat manu uzvārdu, es saucu jūsu uzvārdus.

Bet es gribu atbildēt uz to, ko jūs teicāt par dažām lietām. Pirmkārt, mums jau sen ir no Krievijas neatkarīga dzelzceļa līnija. Tallina—Tartu—Valka—Rīga— Kauņa—Varšava, pie tam tā ir diezgan labā stāvoklī, it sevišķi Latvijas teritorijā. Latvijas teritorijā dzelzceļa līnijai Rīga—Valka ir lielākoties dzelzsbetona gulšņi, tā ir ļoti laba līnija, tā kā tas pilnīgi iekļaujas jūsu nosauktajā šajā dienvidrietumu tranzīta koridorā. Diemžēl jāsaka jums, ka pašlaik vēl cerības nav attaisnojušās un kravu kustība ir ļoti niecīga pa šo līniju. Jo, kā jau es jums teicu, ļoti neloģiski ir pārvadāt kravas paralēli krasta līnijai, paralēli tai līnijai, pa kuru ziemeļu—dienvidu virzienā atrodas ostas, tādas kā Helsinki, Pēterburga, Tallina, Rīga, Salacgrīva, Liepāja, Ventspils, Klaipēda, un parasti diemžēl paralēli krasta līnijai kravas nepārvadā. Tā kā būvēt vēl vienu līniju ir ļoti utopiska ideja, godājamais Kostandas kungs.

Un tas, ka jūs citējat Limbažu rajona pašvaldības vēstuli, vēl nenozīmē, ka Limbažu rajona pašvaldība zina tās attiecības starp divām ministrijām — Latvijas un Igaunijas — un kurš ir vairāk informēts. Es nupat biju Tallinā un runāju par šīm lietām ar Igaunijas satiksmes ministru. 2. un 3. datumā ir paredzēta triju Baltijas valstu satiksmes ministru tikšanās Klaipēdā, kur mēs saskaņoti runājam par šīm lietām. Un Latvija nekad nav bijis kavēklis nevienam tranzīta ceļam nevienā virzienā. Visur... piemēram, “Via Baltica”, ja mēs par to runājam, ir tā saucamā stīringa komiteja, kas nodibināta ir pie Eiropas Savienības asociēto valstu dažādām programmām un Latvija tur ir līderis, un visas piecas valstis nāk kopā un spriež par “Via Baltica” standartiem. Jūs zināt, ka “Via Baltica” ir ceļš, kurš ir iekļauts šo ceļu E kategorijā, E—67, un mēs regulāri kopā ar Poliju, Lietuvu, Somiju un Igauniju strādājam pie šīs “Via Baltica” programmas, un tur netiek nekāds haotisks darbs veikts, kā jūs sakāt, bet normāls ikdienas darbs.

Es vēl arī gribētu jums teikt.... godājamie kolēģi, to, cik tad iedzīvotāju... varbūt kāds var man pateikt, cik iedzīvotāju ir Rūjienā? Nevar. Vaiņodē ir 3000 iedzīvotāju, Rūjienā ir 2000 iedzīvotāju. Pie tam Rūjienas stacija atrodas vairākus kilometrus no Rūjienas pilsētas, maziņš vagoniņš, un dzelzceļš nekad nav gājis cauri Rūjienai. Un šo posmu izmantoja daži desmiti pasažieru. Un posmā Rūjiena—Ipiķi bija četri pasažieri vidēji vilcienā. Un daudzi pagasti tiešām man ir rakstījuši vēstules, it sevišķi tie, kas atrodas pie autoceļa, nevis pie dzelzceļa, jo tur izrādījās, ka lielākā... tieši tāpat, kā, starp citu, pie Vaiņodes šosejas, lielākā iedzīvotāju daļa dzīvo pie šosejas, nevis pie dzelzceļa. Un, ja kāds man teica, ka dzelzceļa stacijās ir milzīga dzīvība, tad man jums ir jāsaka, ka posmā Vaiņode—Liepāja ir tikai trīs dzelzceļa stacijas no deviņām un sešas pieturvietas, tā kā, Eniņa kungs, tā pieturvieta ir tieši tāda pati kā pie šosejas gan Krogzemjos, gan Sustā, gan visās pārējās vietās. Stacijas ir tikai Staicelē, Priekulē un Liepājā... Tās taču nav stacijas! Sustā ir stacija? Tā ir pieturvieta, nojumīte, nekas vairāk, tur nekad nav bijusi stacija.

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi!... Ievērosim Kārtības ruļļa prasības un neveidosim ar runātāju dialogu!

V.Krištopans. Tā kā nekāda sevišķa dzīvība... Protams, ja deputāti aizbrauktu un apskatītos, tie, kas tur bija, tie jau redzēja, cik tur dzīvo cilvēku un kāds tur ir blīvums. Diemžēl man laiks ir pagājis. Es varētu pastāstīt par katru šo pieturvietu atsevišķi. Paldies!

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns, Tautas saskaņas partijas frakcija.

M.Lujāns (TSP). Cienījamie kolēģi! Lai cienījamais ministra kungs mani tikai vienreiz pieminētu... tā kā es dzirdēju, te ir tāda teorija, cik viņu piemin, tik viņš piemin... Tad es gribētu teikt, ka šodien bija patīkami klausīties vai redzēt jaunu izrādi, saucās “vienkārši Krištopans”. Un protams, cienījamie kolēģi, laikam jāsāk ir no “Latvijas dzelzceļa” lielākā sasnieguma — no bērnu dzelzceļa likvidācijas Mežaparkā. Protams, iespējams, ka arī bērnu dzelzceļa līnijas vietā vajadzētu, kā Krištopana kungs izteicās, melno segumu nolikt. Bet iespējams, ka tur, protams, var arī atrast kādu biznesa programmu, lai šis bērniem radītais sava veida atrakcions, gan arī “Latvijas dzelzceļa” jauno kadru kalve, lai tiktu turpmāk... darbotos. Protams, ir vēl arī slavenu cilvēku izteiciens: ir cilvēki, ir problēma, nav cilvēku, nav problēmu. Es, protams, varu daļēji saprast to, ka “Latvijas ceļam” tur 3000 vai līdz 7000 cilvēku nav problēma, jo, ja viņi sēdēs savos pilsētciematos un staigās vai nu ar kājām, vai patiešām brauks ar personīgajām automašīnām, tad šīs problēmas tiks atrisinātas. Bet citādā gadījumā var jau arī ārā no turienes nenākt, jo savā laikā vismaz viens, ja es atceros vismaz, jo “Latvijas ceļa” koalīcijas partneriem 5. Saeimā Riteņa kungs pateica, ka nu vispārībā Latvijas pensionāriem būtu visiem ātri jāizmirst. Šodien var saprast to, ka “Latvijas ceļš” veiksmīgi turpina kolēģa ieteikto darbību.

Protams, mēs varam klausīties un saprast tādu ideju, ļoti interesantu, ko arī iepriekšējais runātājs izteica, ka patiešām, kur tad brauc, kurā valstī brauc ar vilcienu pēc sēnēm un ogām? Tad es jau domāju tālāk. Rīgas pilsētā varētu uzdot vēl vienu jautājumu: kurā valstī brauc ar trolejbusu uz Centrālo tirgu, lai pameklētu miskastēs kaut ko ēdamu? Tad jau arī ar šīs domas konceptuālo turpinājumu Rīgas pilsētā būtu jāaizliedz arī trolejbusu maršruti, jo patiešām, kā tad ar trolejbusu var braukt uz Centrālo tirgu, lai parakņātos, piedodiet, miskastē.

Tā ir mūsu dzīves realitāte. Un šeit jau būtu jārunā par šīs valdības koalīcijas partneriem, no kuriem atsevišķi labklājības ministri diemžēl arī jaunajā budžetā saņems tikai vienu procentu, kad Satiksmes ministrija saņems 100 procentu palielinājumu. Protams, iespējams, ka tas ir labi. Būs vairāk cilvēku, kas diez vai vairs izmantos Satiksmes ministrijas pakalpojumus un, iespējams, ar kājām ies uz jaunām izgāztuvēm, kas Latvijas teritorijā būs arī kādā noteiktā vietā.

Un, protams, man... es jau saskaitīju, un es skatos arī šinī brīdī, iepriekšējais runātājs ļoti aktīvi kaut ko pieraksta, tātad būs kārtējā runa. Uz doto brīdi, ja Vidiņa kungs nav kļūdījies, ja viena minūte maksā 200 latu, tad cienījamais iepriekšējais runātājs ir norunājis jau aptuveni kaut kur pie 21 tūkstoša latu.... pa to laiku, tas ir 60 minūtes, 15 minūtes... kādas sešas reizes pa 5 minūtēm, tagad būs septītā reize, tas būs 22 tūkstoši.

Cienījamie kolēģi, vai šī nauda, ko iepriekšējais runātājs jau ir norunājis, nebija lielāks ieguldījums tiem pašiem vaiņodiešiem kā ieguldījums jaunajā akciju sabiedrībā? Tāpat arī akciju sabiedrības veidotājiem, un es domāju, kā arī Vaiņodes pašvaldībai jāpadomā, vai nav laiks ņemt kādu atsevišķu nodokli vietējo no cienījamajām tranzīta kravām, kas iet pa šo līniju. Jo, ja jautājums... ja akciju sabiedrībā būs ieguldīta veca dīzeļlokomotīve un varēs iegūt to peļņu, ko maksā parastie braucēji, tad jautājums — ja šo līniju, ko arī tomēr akciju sabiedrība savā veidā apsaimniekos, izmantos arī citiem braucieniem, vai tur nepienākās arī pašām šīm pašvaldībām kāds peļņas procents?

Es domāju, ka vislabāko peļņu varētu iegūt kaut kur Ventspils rajona pašvaldības, kur tā plūsma ir daudz aktīvāka un to pasažieru, iespējams, ir daudz mazāk.

Tāpat, iespējams, varētu atcerēties to iniciatīvu, kāda daudzās valstīs bija pēc kara, jo mūsu ekonomika apmēram tuvojas pēckara laika robežām attīstības līmenī, tad mēs varētu atcerēties tos momentus, ka reizēm pie kravas vilcieniem pielika klāt arī parasto pasažieru vagoniņu, kur patiešām varētu arī izmantot, jo patiešām dīzeļlokomotīve ir pārāk dārgs prieks, tad piekabināt vienu pasažieru vagonu klāt pie tranzīta kravas, kas brauc uz Liepājas pusi, es domāju, ka būtu arī jāpadomā par tādu iespēju. Ja jau mūsu valstī ir smaga... Man ir 15 minūtes, Tabūna kungs... Tā kā es varu parunāt arī...

Sēdes vadītājs. Lujāna kungs, vai jūs nepiekristu runāt pēc pārtraukuma atlikušās 10 minūtes?

M.Lujāns. Jā, es piekrītu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Tagad pārtraukums, pirms pārtraukuma paziņojums deputātam Jurim Vidiņam. Lūdzu!

J.Vidiņš (TB/LNNK). Es lūdzu čečenu atbalsta grupu pulcēties Baltajā zālē uz 5 minūtēm.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies, es lūdzu visus atgriezties sēžu zālē. Turpinām izskatīt apspriežamo jautājumu, debatēs turpina runāt Modris Lujāns, Tautas saskaņas partijas frakcija. Jums, Lujāna kungs, vēl 10 minūtes.

M.Lujāns (TSP). Cienījamie kolēģi! Ja mēs atceramies arī iepriekšējo sarunu, kad bija par cienījamo Makarova kungu, tad patiešām varēja saprast, un reālā situācija mūsu valstī izveidojusies, lai cik tu būtu profesionāls cilvēk, bez vienotas valsts koncepcijas nekāda, neviena ministrija normāli funkcionēt nevarēs. Tāpat arī šodien, patiešām man gribas savas runas gandrīz nobeigumā pateikt labus vārdus cienījamam Krištopana kungam. Viņš, protams, ir nedaudz korumpējies, bet visumā godīgs profesionālis, kurš veic savus pienākumus, kurš patiešām grib panākt, lai viņa ministrija vai arī viņam pakļautās nozares dotu peļņu. Cita lieta diemžēl, ka Krištopana kunga cenšanās panākt peļņu rada to, ka pretī nav valsts koncepcijas, ko darīt patiešām ar tiem cilvēkiem, kam jābraukā šodien, lai izdzīvotu, pēc tām ogām un sēnēm, jo tas ir viņu vienīgais peļņas un iztikas avots. Tas tāpat kā tiem cilvēkiem, kuriem jābraukā ar pilsētas transportu uz kādu izgāztuvi, lai atkal atrastu sev iztikas avotu. Un šeit jau ir sasaiste gan ar sociālo un Labklājības ministriju, gan ar citām sfērām, un tā atkal mēs saskaramies ar vienoto valsts koncepciju.

Patiešām es saprotu arī to, ka šodien, tad, kad ir sagrauta visa rūpniecība, un rūpniecība tuvākā laikā netaisās atjaunoties, tad nav tūrisma, tad Latvijas valsts budžeta lielākā ieņēmumu daļa ir tranzīts. Ja šodien Latvija tranzīta ziņā paspēlēs pārējām tā dēvētām sadraudzības valstīm, gan Lietuvai, Igaunijai, gan Polijai, tad Latvija — es nezinu, no kādiem līdzekļiem varēs eksistēt. Vienīgais varbūt, ja bankas prezidents sāks naudas zīmju emisiju. Latvijas budžeta lielākā sastāvdaļa ir tranzīts. Un šeit arī laikam būtu japadomā nopietni arī pārējiem vairākuma pārstāvjiem, cik ilgi, cienījamie kolēģi, Latvijas budžeta sastāvdaļa būs tikai tranzīta ieņēmumi? Visi cienījamie “Ceļa” pārstāvji, cik ilgi — bija deklarēts, ka Latvija — banku valsts. Latvija — banku valsts ir izputējusi. Latvija būs lauksaimniecības valsts, tas ir Zemnieku savienībai dārzā akmentiņš, nav zemnieku valsts. Un nav arī tūrisma valsts, kas tad Latvija ir īsti šodien, mēs esam tranzīta valsts, un tādēļ es saprotu arī Krištopana kunga tieksmi panākt par jebkuru ceļu maksimālākos noteikumus tranzītam. Bet šeit diemžēl es neredzu kārtējo reizi ne premjerministra kungu, kuru it kā vajadzētu uztraukt, vai viņa ministrs var demisionēt. Un es saprotu smago Krištopana kunga slodzi, arī to šodienas slodzi, cik viņam bija ilgi jārunā, cik viņam ir nogurusi balss, arī pēc manas runāšanas, kad viņš uzstāsies, viņš ar katru brīdi paliek nogurušāks. Tādēļ es aicinātu tīri cilvēciski, lai Krištopana kungs paliek profesionāls savā vietā, veic labu biznesa darbību, bet atsakās no šīs smagā, nepareizā posteņa, un tas būs pirmais zvans un nopietnais zvans vairākumam un vairākuma valdībai par to, ka tā valdīt tālāk nevar, un esiet, Krištopana kungs, godīgs un atklāts un mierīgi pasakiet, kāpēc jums jāturas pie šī krēsla, es domāju, ar jūsu sasniegumiem, ar jūsu mākslu gan sportā, gan citās radošās nozarēs jums vieta atradīsies visur Latvijā un jūs visi labprāt gaidīs pretī. Tādēļ es tomēr aicinātu, Krištopana kungs, varbūt, lai šodien izbeigtu diskusiju, kura nebija vajadzīga tik gara, jūs varējāt pats pateikt, ka jūs atkāpjaties, kā Gaiļa kungs izdarīja savā laikā, un tas būtu korekti un pareizi. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vilis Krištopans — ārpus kārtas.

V.Krištopans (satiksmes ministrs). Godājamo Prezidij! Godājamā Saeima! Godājamie opozīcijas pārstāvji! Es nekad neesmu deklarējis, ka es turos pie krēsla, tieši otrādi, es vienmēr esmu teicis, ka es pie krēsla neturos, bet es esmu vienmēr bijis rezultāta cilvēks. Mani interesē konkrētais rezultāts, konkrēts politiskais virziens, konkrēti darbi, ko es varu vai nevaru izdarīt. Un, ja, protams, es nevarēšu to izdarīt un ja man atkal liks darīt kaut ko pilnīgi man nepieņemamu jeb vest uz bankrotu kaut kādus lielus uzņēmumus, tad, protams, es neturēšos pie krēsla un atkāpšos, bet, kamēr es varu noturēt šo kursu uz Latvijas ekonomikas augšupeju, vismaz mūsu nozarē, un to jūs man neviens nenoliegsit, jūs man neatradīsit nevienu nozari, kurā būtu ekonomiska lejupslīde, tieši otrādi, darbavietas jebkurā no mūsu virzieniem palielinās. Iedzīvotāju algas ir lielākas nekā vidējās valstī. Es pilnīgi piekrītu, ka tranzīta pakalpojumi pašlaik ir liela ekonomikas sastāvdaļa, es ļoti aicinu visus tos un tās nozares un citas ministrijas darīt visu, lai arī rūpniecība attīstās, lai arī lauksaimniecība attīstās, jo būtu diezgan grūti pārmest man, ka es vēl neuzlaboju arī zemkopības līmeni, jo es nevaru atbildēt reizē par satiksmi un par zemkopību.

Es esmu ļoti grūtā situācijā, pagājušoreiz pilnīgi visi deputāti, opozīcijas deputāti, pārmeta, ka es nepārtraukti neatrodos šeit priekšā un neklausos, šodien es no pirmās līdz pēdējai minūtei šeit sēžu un klausos, man atkal pārmet, kāpēc es visu pierakstu. Pagājušoreiz man pārmeta, kāpēc es nepierakstu, tagad es pierakstu un cenšos uz visu atbildēt. Atkal ir slikti. Man pārmet, ka es daudz runāju, godājamā Zīgerista partija, es šodien būšu norunājis vairāk, nekā 5.un 6.Saeimā atrazdamies kopā, es personīgi, tad man rodas jautājums, cik simtus tūkstošu latu ir norunājis Čerāna kungs, Lujāna kungs, Kostandas kungs, ja jūs šeit sakāt, cik maksā mana norunātā minūte. Un es esmu pārliecināts, ka es esmu runājis daudz konstruktīvāk un tiešāk, līdz ar to arī efektīvāk nekā jūs šīs bezgalīgi daudzās stundas, ko jūs esat pavadījuši uz šīs tribīnes, jo, kā saka, runātāju reitingā jūs pirmajā desmitniekā atrodaties vismaz septiņi, tajā skaitā nepārprotams līderis ir Čerāna kungs, kurš izmanto šo tribīni un norunājis ir simtiem tūkstošu latu, par kuriem tiešām varētu uzturēt Vaiņodes līniju.

Tad man vēl pārmet šeit par bērnu dzelzceļa slēgšanu. Jā, man arī šāds bērnu dzelzceļš ļoti patiktu, un droši vien, ka to vajadzētu atjaunot, tikai to vajadzētu atjaunot vai nu kultūras un atpūtas parkam vai pašvaldībai, vai varbūt tiešām valstij, Saeimai izdalīt no budžeta līdzekļus, tieši investīciju bērnu dzelzceļa atjaunošanai. Varbūt es atbalstu šādas lietas, tikai vai jūsu vēlētāji un mūsu vēlētāji atbalstīs mūs, vai mēs pārāk izšķērdīgi nelietojam nodokļu maksātāju naudu, tas ir cits jautājums. Tad, kad Latvijas valstī uz vienu iedzīvotāju ienākumi nebūs vis 25 vai 28 procenti no vidējiem ienākumiem Eiropas Savienības valstīs dzīvojošiem iedzīvotājiem, bet 100 procenti, kad uz vienu iedzīvotāju Latvijā pelnīs tieši tikpat daudz cik Vācijā vai Grieķijā, tad mēs droši vien varēsim atļauties atjaunot ne vienu vien bērnu dzelzceļu Mežaparkā un varbūt katrā pilsētā kādu atrakciju uzbūvēt par budžeta naudu. Mēs varbūt varēsim atļauties, Lujāna kungs, tā kā Kuveitā uzbūvēt mākslīgā sniega kalnus un mākslīgās kalnu slēpošanas trases par budžeta naudu. Droši vien, bet pašlaik, kad, kā jūs sakāt, ļoti daudziem cilvēkiem ir grūta situācija, mums ir jātaupa katrs lats, un jūsu pārmetums par bērnu dzelzceļa slēgšanu Satiksmes ministrijai ir, maigi izsakoties, smieklīgs. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Imants Liepa, frakcija “Latvijai”.

I.Liepa (TKL). Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Vispirms es uzskatu par nepieciešamu darīt zināmu, ka personīgi es pret Krištopana kungu esmu izjutis zināmas simpātijas un šeit apzinos, ka tas ir zināmā mērā subjektīvi psiholoģiski ietekmēts, jo man vēl labā atmiņā spraigās basketbola cīņas, kurās Krištopans ir piedalījies. Bet ne tikai, man ir dziļi simpātiski arī tas, ka Krištopana kungs nebaidās izteikties tieši, daudz nedomādams par diplomātiju, bet vairāk domādams par lietas saturu. Man ir simpātiskas arī Krištopana kunga aktivitātes, un es jau reiz no lielās tribīnes esmu izteicis savus atzinīgos vārdus Satiksmes ministrijai, un es nevaru neievērot, ka šodien ar autoceļiem notiek pārmaiņas pozitīvā virzienā, tas viss ir fakts. Un par to Krištopana kungam, ja man būtu tādas tiesības, es teiktu paldies. Un tanī pašā laikā šodien, nākot uz šo sēdi, es gribēju dzirdēt, lai šajā sēdē izskanētu parlamentam atbilstoša gan satura, gan līmeņa ziņā saruna. No ministra kunga puses es gribēju dzirdēt konceptuālu pamatojumu tam, uz kāda pamata notiek šīs ministrijas darbība. Un diemžēl es biju spiests konstatēt, ka šīs darbības konceptuālo pamatojumu tam, uz kā pamata notiek šīs ministrijas darbība. Un diemžēl es biju spiests konstatēt, ka šīs darbības konceptuālā bāze saglabājas no Šķēles spārnotās frāzes, ka Latviju var pārvaldīt gluži tāpat kā uzņēmumu, tātad ar tīri ekonomiskām metodēm. Es esmu pretinieks šādai tēzei, jo uzskatu, ka valsti, lai arī cik tā būtu maza, var vadīt un ir jāvada, vadoties no sociālekonomiskajām problēmām, un te nevar visu rēķināt tikai latos un santīmos, bet ir jāskatās arī uz to, kādu ietekmi tas atstāj uz valsts iedzīvotājiem.

Lai man nepārmestu kaut kādus melus un tamlīdzīgi, es operēšu tikai ar informāciju savos piemēros, kas šeit izskanēja no šīs tribīnes. Un tā: satiksmes ministrs mums šodien savā pirmajā uzstāšanās reizē apliecināja, ka Vaiņodes pusē, par kuru šodien principā ir saruna, ir tikai 10 līdz15 procentu iedzīvotāju, kuri izmanto vilcienu. 10 līdz 15 procenti. Pat tad, ja tur būtu 5 līdz 6 procenti, aiz šiem procentiem ir cilvēki, un par tiem ir jādomā, un jādomā sociālekonomiskā skatījumā, ne tikai rēķinot, cik tur santīmu vai latu ir jāpārstrukturē “Latvijas dzelzceļa” ietvaros.

Es dažas dienas atpakaļ bija Alsungā, un tur var aizbraukt jebkurš un alsungiešiem pajautāt, kāda ir situācija pēc šīs līnijas slēgšanas Alsunga—Liepāja. Tad, lūk, viņi apgalvo, ka tagad, lai aizbrauktu un atbrauktu no Alsungas, ir jāpatērē divas dienas. Divas dienas ir jāpatērē, lai nokļūtu Liepājā un atpakaļ. Nāk 21. gadu simtenis. Un šāda ar zirdziņa ātruma pārvietošanās nu nekādi nav pieņemama. Arī tad, ja tur vairs neiet smagsvara vilcieni.

Atklāti sakot, mani īsti nepārliecina arī Satiksmes ministrijas iesniegtā informācija gan šodien, gan iepriekš par Vaiņodes—Liepājas līnijas ekspluatācijas izdevumiem. Man ir tādas aizdomas, ka šajos ekspluatācijas izdevumos nav proporcionāli aprēķināti izdevumi attiecībā uz pasažieru un kravu pārvadājumiem. Ir neapšaubāmi, ka viens pasažieru vilciens ar trim vagoniem dzelzceļa nolietojuma ziņā nav salīdzināms ar ešelonu, kur ir smagsvaru kravas līdz 50 un vairāk vagoniem vienā sastāvā.

Tālāk otrs aspekts, kuru es gribēju dzirdēt, tas ir — dzirdēt jautājumu, kā var tagad samazināt mūsu dzelzceļu, slēgt atsevišķas līnijas, ja mēs zinām no Gorbunova kunga teiktā, ka viņa vadītajā ministrijā notiek valsts reģionālās nacionālās programmas izstrāde. Vispirms ar šo programmu mums būtu jāiepazīstas, jāpieņem, un tad uz tās bāzes mēs varam savu infrastruktūru regulēt. Ja mēs to nedarām, bet iepriekš pasteidzamies un slēdzam tādas vai citas līnijas, mēs varam nodarīt lielu postu, jo varbūt bezdarba samazināšanas nolūkā, atsevišķu tautsaimniecības nozaru attīstības nolūkā, teritoriālajā izvietojumā pa valsti, varbūt tieši šīs līnijas būs tās, kas piedos elpu, jo tās nav vairs jābūvē, tās jau tur ir. Tās ir vienīgi jāuztur.

Un vēl man gribējās dzirdēt argumentāciju arī citu šo līniju slēgšanai, un nevis tādu, ka, lūk, tur ir maz iedzīvotāju un tādēļ mēs varam to neņemt galvā. Ja tur šodien ir maz iedzīvotāju, kas kalpo kā arguments, tad pēc šo dzelzceļu līniju slēgšanas tur būs vēl mazāk iedzīvotāju. Un tie iedzīvotāji, kas tur ir un kuru bērniem ir jāiet skolā vai būs jāiet skolā, pat tie pametīs šīs vietas, un pēc tam atgriezt atpakaļ cilvēkus šajās vietās būs daudz, daudz grūtāk, nekā tagad uzturēt šīs dzelzceļa līnijas.

Lūk, tātad tas bija reģionālās attīstības konteksts, kuru es gribēju dzirdēt no šīsdienas diskusijas, un tad gan es pie-kristu Tabūna kungam, ka satiksmes ministra dotais pārskats bija labs ieskats problemātikā. Pagaidām es to tā vēr-tēt diemžēl nevaru, jo es nedzirdēju atbildes uz valstiski svarīgiem jautājumiem.

Tālāk. Ja mums būs, un es ceru un ticu, ka būs tāda valsts reģionālās attīstības nacionālā programma, tad satiksmes jautājumi, infrastruktūras jautājumi šīs programmas ietvaros noteikti ieies kā neatņemama sastāvdaļa, un šinī ziņā Satiksmes ministrijai jau vajadzēja strādāt, un šodien es gaidīju arī, ka varēšu uzzināt, kas šajā virzienā ir darīts. Diemžēl to saklausīt man neizdevās. Ko tas dotu, ja šodien mēs būtu runājuši par šādiem valsts līmeņa konceptuāliem jautājumiem, ko tas mums būtu devis?

Es domāju, ka, pirmkārt, tā būtu nodokļu maksātāju naudas ekonomiska, taupīga izmantošana, nevis tāda haotiska pēc Brauna kustības principa. Tāds iespaids radās. Tas būtu ļoti daudz no tīri ekonomiskā viedokļa. Pat abstrahējoties no sociālekonomiskajiem aspektiem.

Otrkārt. Tas dotu sociālās spriedzes samazinājumu. Vismaz neizraisītu sociālās spriedzes pieaugumu. Mums ir zināma nacionālā spriedze, ir zināma, teiksim, demogrāfiskā spriedze un citi spriedžu veidi, un tanī pašā laikā pat tagad mums ļoti krasi pieaug nacionālā spriedze. Kam tā ir vajadzīga — šī nacionālā spriedzes pieaugšana? Kam ir vajadzīgs, ka Latvijā atkal naktīs deg ugunskuri un sarkanbaltsarkanais karogs ir pacelts kaujas ierindā? Kam tas ir vajadzīgs? Es domāju, ka tas nevienam nav vajadzīgs. Ka tas ir pretrunā ar mūsu visu kopējām interesēm.

Un visbeidzot — treškārt. Ja mēs runātu par konceptuālajiem valsts attīstības jautājumiem, tad nekādā gadījumā nevienam pat prātā nevarētu ienākt doma, ka mazākums, citēju: “diktēs vairākumam darbu šeit parlamentā”. Nekādā gadījumā! Mēs visi esam ieinteresēti mūsu mazās valsts un mazās tautas izdzīvošanā un sekmīgā attīstībā. Un man ir pilnīgi vienalga, kas šī virsuzdevuma kontekstā šeit ierosina šos parlamenta līmenī atbilstošos jautājumus. Vai tas ir pozīcijas vai opozīcijas jautājums. Un nekad nevajadzētu gānīt kādu partiju vai kādu atsevišķu cilvēku un tā tālāk, bet runāt par konceptuāliem jautājumiem. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, pirms dodam vārdu nākamajam runātājam, ir jāizskata 20 deputātu parakstīts iesniegums, kur rakstīts, ka saskaņā ar Kārtības ruļļa 65.panta ceturto daļu ierosinām izskatāmajā jautājumā izbeigt debates. Par šo iesniegumu viens var runāt par un viens var runāt pret.

Vēlas runāt pret Andris Rubins. Lūdzu, Rubina kungs!

A.Rubins (TKB). Deputāti! Pirmkārt, es esmu pret. Es saprotu, ka var samazināt debašu laiku un tas varbūt būtu pat pareizi. Var varbūt neļaut citiem, kaut arī, ja viņš ir ministrs, nez cik reizes nākt atbildēt, arī samazināt, lai beigās saka galavārdu, bet aizliegt debates... Es, piemēram, nevienu reizi neesmu uzstājies un citi arī. Varbūt mēs dažus vārdus gribam runāt. Es jums pateikšu, kad Krištopana kungs uzstājās, viņš jau nesaprata, par ko ir runa. Viņš teica, ka viņš nāk atskaitīties. Krištopana kungs, šodien jau nav mums tāda programma — jūsu atskaite. Bet šeit ir skaidri un gaiši rakstīts, ka ir lēmuma projekts “Par neuzticības izteikšanu Latvijas Republikas satiksmes ministram Krištopanam”, ko ir parakstījuši Čerāns, profesors Zelgalvis, profesors Liepa, Gundars Valdmanis, Kreituss un citi. 10 deputāti. Tā kā nav jau šodien runa par jūsu atskaiti. Jūs jau te atskaitījāties kādas divas nedēļas atpakaļ. Tad bija speciāls jautājums, jūs atskaitījāties, un tad jūsu partijas “Latvijas ceļš” viens no deputātiem uzstājās un ierosināja faktiski jūsu demisiju. Viņš gan tā, saprotiet, tākā jūs tur abi kopā, vienā partijā, viņam bija neērti, viņš visu to novēla toreiz uz Zorgevicu. Viņš teica: “To Zorgevicu vajag atlaist.” To Zorgevicu kā un ko tur vajag. Bet faktiski tas bija tieši. Viņš domāja, ka jūs tomēr ar augstāko izglītību, ka jūs sapratīsit, uzrakstīsit iesniegumu, un šodien vispār tāda diskusija nebūtu, un padomājiet, kā jūs pats sakāt, cik mēs naudas nebūtu iedevuši Vaiņodes dzelzceļam. Un tiešām pie vaiņodiešiem, es nezinu, vai jūs pats esat bijis aizbraucis, bet pie vaiņodiešiem bija aizbraukuši mūsu tautas kopas “Brīvība” biedri, mēs tagad esam nodibinājuši frakciju šodien, bija Ozoliņš un Valdmanis, un viņi teica, ka tur tiešām viņi ir galīgi izmisuši un ka vaiņodieši saka, ka būtu jāslēdz “Latvijas ceļš”, Krištopana kungs. “Latvijas ceļu” vajagot slēgt, nevis vilcienu, Vaiņode—Liepāja sliežu ceļu. Tā kā es domāju, ka debates varētu saīsināt varbūt, bet debates vajadzētu turpināt, jo mēs jau te vienu otru tādu brīnumainu domu graudu dzirdam.

Jūs dzirdējāt, Vidiņš nāca runāt. Vidiņš! Vidiņš saka, ka Latvijā ar medicīnu viss ir kārtībā, ka tā iet strauji uz augšu. Vidiņ, es nesaprotu, kur jūs dzīvojat, Vidiņ, vai jūs no mākoņiem nolaidāties vai? Vidiņa kungs, ar medicīnu mums ir ļoti švaki, un es jums vienkārši gribu... (No zāles deputāts Vidiņš: “Tam es neticu.”)

Sēdes vadītājs. Godātais kolēģi, es aicinu nediskutēt vienam no tribīnes, otram no zāles.

A.Rubins. Jā. Vidiņ, ja jums dos vārdu, jūs varēsit vēlreiz nākt runāt, bet, ja jums nedos vārdu, tad jūs sēdiet mierīgi un klusu, vai ne! (Zālē aplausi.) Jums liekas, ka ar medicīnu ir kārtībā, un visiem citiem liekas, ārstiem liekas, ka nav kārtībā. Jūsu znotam bija kārtībā, un ārstiem liekas, ka nav kārtībā. Un medmāsas raud. Bet šodien mēs apspriežam par Krištopana demisiju. Es jums pateikšu, Krištopana kungs, atklāti runājot, es nepiedalīšos balsojumā tāpēc, ka es nekad jums neesmu arī izteicis uzticību, un es arī nepiedalīšos par neuzticības izteikšanu, un kā cilvēks jūs varbūt tiešām esat labs, bet vienkārši šajās dzelzceļa lietās, varbūt tiešām tur vairāk saprot Kazāks, kurš te runāja, es nezinu, to strīdu, lai jūsu strīdu izšķir tiesa vai kas, tāpēc te debates ir, lai kompetentas personas... Saprotiet, ir jau cilvēki, kam tiešām jūs patīkat, mums tur darbā arī ir viena sieviete, viņa jūsmo par jums. Es nezinu, vai viņa tā... (Zālē smiekli.) Vai viņa tā no attāluma vai kādreiz ir tikusies, bet saprotiet, tā nav mana problēma. Man visi vīrieši ir tādā ziņā vienaldzīgi. Tā kā es esmu par to, ka debates ir jāturpina, cits jautājums būtu, ja jūs pateiktu par debatēm... Pašā sākumā jūs varējāt teikt — piecas minūtes. Saudzēsim laiku! Lūdzu!

Sēdes vadītājs. Par debašu pārtraukšanu vēlas runāt Juris Dobelis, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Jūs jau esat pārvērtuši šīs debates par kaut kādu publisku izākstīšanos. Un nodemonstrējuši kārtējo reizi sevi kā pamatīgus ākstus. Mēs taču varējām krietni agrāk jau pārtraukt šīs debates, ja mēs tiešām gribētu aizbāzt jums muti. Mēs to nedarījām. Bet kādas muļķības jūs te paguvāt sarunāt. Viens te kopojās ar dzīvniekiem, otrs pēta kaut kādas slimības problēmas un tā tālāk. Vai tad jūs runājāt par lietu šeit? Tāpēc, nu cik ilgi var ākstīties! Nu vienreiz ir jānonāk līdz kaut kādai robežai, un šodienas debatēs cienījamie debatētāji skaidri parādīja, cik viņus interesē valsts, cik viņus interesē šeit norunātie valsts līdzekļi un cik viņus interesē Vaiņode, Priekule, kurai, piedošanu, no šīsdienas jūsu uzstāšanās es esmu secinājis, ka jums ir uzspļaut visām tām vietām, jūs tas galīgi neinteresē. Bet jums šeit sevi ir jāparāda kā briesmīgus tautas aizstāvjus un vēl nezin ko. Tā ka, piedošanu, laiks ir pienācis jums aizbāzt mutes, atvainojiet! (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, izlemsim jautājumu balsojot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam 20 deputātu priekšlikumu — par debašu pārtraukšanu apspriežamajā jautājumā. Lūdzu rezultātu! Par — 47, pret — 25, atturas — 1. Lēmums ir pieņemts. Debates tiek pārtrauktas.

Godātie kolēģi, pēc debašu pārtraukšanas vārdu saskaņā ar Kārtības rulli var dot vēl referentam. Tāda mums šajā jautājumā nebija, vai frakcijas pārstāvim, kurš ir pieteicies 59.panta otrās daļas noteiktajā secībā. Arī tāda mums nav. Tādēļ izlemsim jautājumu pēc būtības. Balsojam Saeimas lēmuma projektu “Izteikt neuzticību Latvijas Republikas satiksmes ministram Vilim Krištopanam”. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt attieksmi pret šo Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 44, atturas — 5. Lēmums nav pieņemts.

Pirms pārejam pie nākamā darba kārtības jautājuma apspriešanas, mums jāizskata divi iesniegumi. Tie deputātiem ir izdalīti ar nr. 3087 un nr. 3088.

Pirmais no tiem ir desmit deputātu parakstīts iesniegums un pievienots Saeimas lēmuma projekts, kurā lūdz iekļaut Saeimas 18.septembra sēdes darba kārtībā jautājumu lēmuma projekts “Par deputāta Veldres ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā” un izskatīt šo jautājumu sadaļā “Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata”.

Vai kāds deputāts vēlas runāt par vai pret šo iesniegumu? Runāt neviens nevēlas. Vai kādam no deputātiem ir iebildumi pret šā jautājuma iekļaušanu Saeimas šīsdienas sēdes darba kārtībā? Iebildumu deputātiem nav. Tādēļ iekļaujam šo jautājumu kā 6. pēc pašreizējās numerācijas, tas ir, pēdējais sadaļā “Par amatpersonu ievēlēšanu, apstiprināšanu un atbrīvošanu”.

Nākamais dokuments, kas mums ir iesniegts ar 10 deputātu parakstiem un pievienoto Saeimas lēmuma projektu, ir lūgums iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā jautājumu “Par deputāta Veldres ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā” un izskatīt šo jautājumu sadaļā “Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata”. Vai kāds deputāts vēlas runāt par vai pret šo jautājumu? Deputāti runāt nevēlas. Vai kādam ir iebildumi pret šī jautājuma iekļaušanu šīsdienas sēdes darba kārtībā? Iebildumu arī nav. Iekļaujam to pēc tikko nobalsotā lēmuma projekta par Veldres kungu.

Godātie kolēģi! Nākamais darba kārtības jautājums ir Saeimas lēmuma projekts “Par Ances Gulbes ievēlēšanu Centrālajā vēlēšanu komisijā” , iesniedz frakcija “Tēvzemei un Brīvībai” un LNNK. Izskatām, godātie kolēģi, dokumentu ar nr.3054. Vai kāds deputāts vēlas runāt par apspriežamo jautājumu? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, un lūdzu balsošana aizklāta, un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi par Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 5, atturas — 13. Ance Gulbe ievēlēta Centrālajā vēlēšanu komisijā.

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par parlamentārās izmeklēšanas komisijas, lai noskaidrotu “Latvenergo”, bankas “Baltija” un Lihtenšteinas firmu cesijas līguma rezulātā zaudēto trīs miljonu latu lietu, ievēlēšanu” (dokumenta nr.3061). Godātie kolēģi! Kā jau mēs ar jums vienojāmies šīs dienas sēdes sākumā, mums papildus vēl ir jāizskata pie tikko nosauktā dokumenta arī dokuments ar nr.3063a un nr.3063, kas attiecas uz šo jautājumu.

Godātie kolēģi, atļaujos jums atgādināt, ka šā gada 4.septembrī Latvijas Republikas Saeima nolēma šo komisiju izveidot pēc frakcijas pārstāvniecības principa — pa diviem deputātiem no katras frakcijas. Dokumentā nr.3063 ir izvirzīti deputāti Māris Grīnblats, Māris Rudzītis, Māris Vītols, Raitis Apalups, Andrejs Panteļējevs, Edvīns Inkēns, Elmārs Zelgalvis, Kārlis Čerāns, Aleksandrs Kiršteins, Jānis Kalviņš, Ernests Jurkāns un Leonards Teniss. Daru jums, godātie kolēģi, zināmu, ka ar šī gada 17.septembri ir izveidota jauna deputātu frakcija šādā sastāvā. Deputāti Jānis Jurkāns, Jānis Urbanovičs, Vladilens Dozorcevs, Leonards Stašs un Modris Lujāns. Par frakcijas vadītāju ievēlēts Jānis Jurkāns, par viņa vietnieku Jānis Urbanovičs. Daru jums arī zināmu, ka Prezidijā ir saņemts dokuments, ko parakstījis ir deputāts Modris Lujāns, kurš lūdz viņu pieņemt Tautas saskaņas partijā, un partijas lēmums šajā ziņā ir pozitīvs. Līdz ar to šī frakcija ir izvirzījusi šai parlamentārajai izmeklēšanas komisijai ievēlēšanai vēl divus savas frakcijas deputātus, tas ir, Jāni Urbanoviču un Modri Lujānu. Tātad manis tikko nolasīto sarakstu jāpapildina ar vēl šo divu deputātu uzvārdiem.

Bez tam, godātie kolēģi, nupat Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu parakstītu dokumentu, kurā viņi paziņo, ka ir izveidota tautas kopas “Brīvība” frakcija Saeimā. Tautas kopas frakcijas “Brīvība” priekšsēdētājs mainās pēc rotējošā principa. Šobrīd tautas kopas “Brīvība” frakcijas priekšsēdētājs Saeimā ir Andris Rubins. (Aplausi.)

Godātie kolēģi! Mums ir jāizskata arī vēl viens dokuments, kuru mēs esam iekļāvuši darba... Dokumenti ienāk tik operatīvi, ka es nespēju tiem izsekot līdzi, taču es pacentīšos.

Godātie kolēģi, mums ir jāizskata arī dokuments nr.3069 un nr.3069a, kurus mēs iekļāvām darba kārtībā sēdes sākumā, kurā desmit deputāti lūdz parlamentārajā izmeklēšanas komisijā, kas izveidota, lai noskaidrotu “Latvenergo”, bankas “Baltija” un Lihtenšteinas firmu cesijas līguma rezultātā zaudēto 3 miljonu lietu, papildus iekļaut Jāni Ādamsonu un Aivaru Gunti Kreitusu. To ir parakstījuši 10 deputāti. Un līdzīgu priekšlikumu atsevišķā dokumentā par šiem pašiem deputātiem ir izteikuši arī vēl pieci citi deputāti. Tātad, godātie kolēģi, nupat es esmu saņēmis papīru, par dokumentu to nosaukt nevar, kurā tautas kopa “Brīvība” izvirza, tiesa gan, viņi neraksta, kur viņi izvirza, viņi izvirza Gundaru Valdmani un Andri Saulīti. Kur izvirza, tas, kolēģi, nav rakstīts. To mums vajadzētu noskaidrot un izlemt jautājumu, kas šis ir par papīru, kādā sakarībā tas ir.

Valdmaņa kungs, jums vārds nav dots, un tribīnē jūs nākt nevarat. Mēs noskaidrosim vispirms, kas šis ir par papīru un kur jūs savus godājamos kolēģus izvirziet. Vai kolēģi piekrīt tam, ka nolasītais, dokumentā norādītais deputātu saraksts, kas ir dokumentā nr.3063, tiek papildināts ar diviem uzvārdiem — Jāni Urbanoviču un Modri Lujānu, kurus izvirza Tautas saskaņas partijas frakcija? Vai deputātiem būtu iebildumi? Ja nav, tad par to esam vienojušies.

Tad mums jāizlemj jautājums, godātie kolēģi, vai iekļaujam šajā te izmeklēšanas komisijā deputātus, kuri ir izvirzīti ar desmit un otrā dokumentā ar piecu deputātu parakstiem, bet kuri nepieder pie frakcijām. Tas ir deputāts Ādamsons un deputāts Kreituss. Kā jau jums ziņoju, 4.septembra Saeimas lēmums bija izveidot šo komisiju pēc frakciju principa. Taču dokuments mums ir apspriežams, un es lūdzu jūs izteikt savus viedokļus šajā jautājumā. Vai kāds vēlas runāt par šo jautājumu? Nevēlas. Vai kādam ir iebildumi pret šo divu deputātu kandidatūru iekļaušanu šajā parlamentārās izmeklēšanas komisijā? Ir iebildumi. Par kādu jautājumu, Valdmaņa kungs, jūs vēlaties runāt? Par šīm divām apspriežamajām kandidatūrām, par kurām mēs tagad runājam, vai par tautas kopas “Brīvība” izvirzītām? Par to mēs vēl tagad nerunājam. Mēs runājam par citām lietām. Vai deputātiem ir iebildumi, kāds prasa balsojumu par dokumentu, kuru es jums nolasīju un kura tekstu jūs zināt. Nav iebildumu. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo divu deputātu Jāņa Ādamsona un Aivara Kreitusa iekļaušanu šajā komisijā? Lūdzu, es dzirdēju saucienu “ir”, bet pieteicies debatēs neviens nav. Paldies! Esam vienojušies, ka iebildumu nav.

Tālāk tātad ir atkal, ir papīrs no tautas kopas “Brīvība”, kuri izvirza izmeklēšanas komisijā “Latvenergo” lietā Gundaru Valdmani un Andri Saulīti. Parakstījies ir frakcijas vadītājs, saīsināti. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka no šīs frakcijas izmeklēšanas komisijā tiek rekomendēti tikko nosauktie deputāti? Iebildumu nav. Runāt neviens nevēlas. Esam vienojušies.

Tādā gadījumā, godātie kolēģi, atļaujiet jums atgādināt komisijas kopējo sastāvu. Piedodiet, lūdzu, par nelielu aizkavēšanos. Tātad tiek izvirzīts balsošanai Saeimas lēmuma projekts: “Ievēlēt parlamentārās izmeklēšanas komisiju, lai noskaidrotu “Latvenergo”, bankas “Baltija” un Lihtenšteinas firmu cesijas līguma rezultātā zaudēto 3 miljonu latu lietu, šādā sastāvā: deputāti Māris Grīnblats, Māris Rudzītis, Māris Vītols, Raitis Apalups, Andrejs Panteļējevs, Edvīns Inkēns, Elmāris Zelgalvis, Kārlis Čerāns, Aleksandrs Kiršteins, Jānis Kalviņš, Ernests Jurkāns, Leonards Teniss, Jānis Urbanovičs, Modris Lujāns, Jānis Ādamsons, Aivars Guntis Kreituss, Gundars Valdmanis un Andris Saulītis. Ja deputāti nevēlas runāt par šo jautājumu, izlemsim jautājumu balsojot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi par šo komisijas sastāvu. Lūdzu rezultātu! Par — 70, pret — nav, atturas — 2. Komisijas sastāvs izveidots. Deputāti tajā ievēlēti. (Starpsauciens: “Valdmani par priekšsēdētāju!”)

Godātie kolēģi! Saskaņā ar mūsu vienošanos mums jāizlemj ir jautājumi par deputāta Veldres ievēlēšanu komisijās.

Sēdes vadītājs. Izskatām dokumentu ar numuru 3087 — lēmuma projekts “Ievēlēt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā frakcijas “Latvijai” deputātu Uldi Veldri” . Vai kāds vēlas runāt par šo jautājumu? Godātie kolēģi, tātad lemjam par Saeimas lēmuma projektu par deputāta Veldres ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā. Vai kāds vēlas runāt šajā jautājumā? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi par šo Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 1, atturas — 8. Deputāts Veldre ievēlēts Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā.

Otrais jautājums, kas mums ir jāizlemj, — “Par deputāta Veldres ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā” . Vēlas runāt deputāts Juris Vidiņš. Lūdzu.

J.Vidiņš (TB/LNNK frakcija). Cienījamie kolēģi! Es cerēju, ka Veldres kungu neievēlēs tanī komisijā, lai viņš varētu tikt mūsu komisijā, jo mēs būtu laimīgi ar viņu strādāt. Bet redziet, te ir tāda lieta, ka ar Saeimas... uz starpfrakciju vienošanās pamata var strādāt tikai vienā likumdošanas komisijā.

Tā ka es domāju, ka viņš vienkārši nevar būt vairāk pie mums, jo tā ir starpfrakciju vienošanās. Mums ir ļoti žēl... Jā, Saeimas lēmums ir... Mums tik tiešām ļoti žēl, ka mēs zaudējām tādu kadru.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vēlas runāt Kārlis Čerāns.

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj, godātie kolēģi deputāti! Šis ir jautājums, kurš ir izšķirams balsojot, jo mēs visi labi zinām, ka mums Saeimā jau šobrīd ir vairāki tādi deputāti, kas darbojas vairākās likumdošanas komisijās. Piemēram, ja mana atmiņa neviļ, tāds varētu būt deputāts Ameriks un varētu būt arī vēl citi deputāti. Es aicinātu šo jautājumu izšķirt balsojumā, un es lūgtu arī šeit atbalstīt Veldres kunga kandidatūru. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Izlemsim jautājumu balsojot. Balsojam Saeimas lēmuma projektu — ievēlēt Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā deputātu Uldi Veldri. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 8, atturas — 38. Lēmums nav pieņemts.

Godātie kolēģi! Nākamais darba kārtības jautājums ir Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu I.Kreituses, A.Kreitusa, J.Kušneres, I.Liepas, K.Čerāna, J.Mauliņa, E.Zelgalvja, E.Grīnberga, J.Kazāka un G.Eniņa pieprasījumu izglītības un zinātnes ministram J.Celmiņam par izglītības darbinieku algu paaugstināšanas kārtību saistībā ar 1997.gada budžeta grozījumu 3.panta 6.apakšpunktu. Pieprasījumu komisijas vārdā — komisijas priekšsēdētājs Pēteris Tabūns. Lūdzu!

P.Tabūns (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Pieprasījumu komisija, izskatot 10 minēto Saeimas deputātu pieprasījumu, atzīst, ka deputātu pieprasījums ir noraidāms. Es pateikšu tikai dažus vārdus par komisijas viedokli.

Tā nolēma, ka 3,7 miljonu latu sadale pedagogu algām no ministrijas puses ir likumīga un, es teikšu, godprātīga, jo visa nauda novirzīta pedagogu algām. Tiesa, tas notiek diferencēti, atbilstoši pedagogu kvalifikācijai, bet tas komisijas viedokli... viedoklis ir tāds, ka tas ir normāli. Tādēļ komisija uzskatīja, ka deputātu pieprasījums ir noraidāms. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Atklājam debates. Vēlas runāt Ilga Kreituse, pie frakcijām nepiederoša deputāte. Lūdzu!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie deputāti! Ņemot vērā to, ar kādām darba metodēm strādā Ministru kabinets un jau ka “Latvijas ceļš” ir saņēmis pirmo publisko piezīmi, tikai nezin kas ir parakstījies par šīs piezīmes saņemšanu, mēs, iesnieguma parakstītāji, arī necerējām, ka šis pieprasījums tiks pieņemts un novirzīts tālāk. Bet tomēr. Es gribētu atgādināt, ka šajā pieprasījumā izvirzītie jautājumi ir un paliek, lai arī Celmiņa kungam šobrīd svarīgāka ir viņa seja “Vakara ziņās” un nopirktais BMW, tomēr es gribētu, lai viņš dzird mani, izvirzītie jautājumi ir palikuši spēkā. Un palikuši spēkā kāpēc? Tāpēc, ka pirmais jautājums, kas tika izvirzīts, kāpēc šīs algas ir sadalītas divās daļās, un kāpēc ir vispirms izlīdzināšanās fondam dots, un otra daļa nav atdota algām, bet piemaksām. Atdodot šīs piemaksas tiesības izlemšanai skolu direktoriem. Kopš skolu direktori ir kļuvuši un viennozīmīgi tikai no pašvaldībām iecelti, skolas direktors vairs nav tikai kvalifikācijas vērtētājs, bet ir padarīts par politisku personu. Un visskaidrākais pierādījums tam, ka skolu direktori vairs nav objektīvi pārstāvnieciski jaunajā ievēlēšanas sistēmā, ir pēdējie notikumi Saldus ģimnāzijā, kur, neskatoties uz skolas kolektīva negatīvu nostāju, skolu valdes negatīvu slēdzienu un pat ministrijas negatīvu slēdzienu, ir apstiprināts amatā direktors, kura darbības rezultātā no skolas ir aizgājuši visi labākie skolotāji. Ja mēs skatāmies šādi, tad patiešām var apsveikt Izglītības ministriju ar to, ka tā vismaz tos dažus latus ir atdevusi šāda tipa direktoriem, lai viņi tos piešķirtu saviem kolēģiem. Un ir skaidrs, ka arī tas tiks atdots.

Otra lieta — tas, ka šie 3,7 miljoni nav ieskaitīti darba samaksas fondā, lai gan ministrs Pieprasījumu komisijas sēdē teica, ka ir, un Baumaņa kungs, kas pārstāv šo naudas sadalīšanu ministrijā, teica, ka nav. To, ka šī nauda nav ieskaitīta, apliecina paša ministra parakstīta atbilde, kurā jūs varat izlasīt šādu teikumu: “Izglītības un zinātnes ministrija ir iesniegusi Finansu ministrijā priekšlikumu paredzēt atbilstošu finansējumu arī 1998. gada budžetā, ieskaitot to darba samaksas kopējā summā, kas paredzēta pedagoģiskajiem darbiniekiem.” Ministrija lūdz deputātus atbalstīt šo priekšlikumu. Ja būtu izpildīts 1997. gada budžeta grozījumos pieņemtais pants, tad nebūtu jālūdz deputāti, lai šī naudas summa tiktu ieskaitīta 1998. gada darba samaksas fondā. Tad šī naudas summa tur atrastos kā pati par sevi saprotama, bet deputāti būtu jālūdz 1998. gada budžetā piešķirt papildu naudas samaksu, un tad varbūt reāli Ministru kabinets varētu izpildīt to, ko bija ierakstījis savā pirmajā deklarācijā. 1998. gadā paaugstināt pedagogu algas par 5 procenti. Šobrīd šis paaugstinājums ir viltus paaugstinājums, jo tas ir tikai tāpēc, ka šī naudas summa nav bijusi 1998. gada budžetā, bet ir iesaistīta tagad. Bet Ministrija jau ir gājusi vēl tālāk. Ja mēs skatāmies un sekojam līdzi pašvaldību sniegtajiem skaitļiem, tad šobrīd ir izveidojusies situācija, ka pašvaldības norāda, ka trūkst aptuveni 3 miljoni latu, lai vispārībā izmaksātu pedagogu algas 1998. gadā pat šī 1997. gadā līmenī.

Un vēl noslēgumā. Es gribētu teikt vienu lietu. Ka ministrija izrādīja pilnīgu necieņu pret Saeimas pieprasījumu komisiju, jo no deputātu pieprasītajiem dokumentiem, kas tika fiksēti arī Pieprasījumu komisijas sēdes protokolā, mēs saņēmām tikai vienu. Izglītības ministrija neuzskatīja par vajadzīgu piesūtīt pārējos dokumentus, ko lūdza deputāti, lai pārliecinātos par Finansu ministrijas dotajiem norādījumiem naudas sadalē. Līdz ar to deputātiem nebija iespējams iegūt objektīvu informāciju, un tāpēc nav jābrīnās, ka Pieprasījumu komisijā izskanēja tādi vārdi kā — grūti ieskatīties juridiskās finesēs, priekšlikums ir formāli noraidāms, jo par to jau atbild Ministru kabinets, nevis izglītības ministrs. Paša ministra teiktais, ka jāgriežas pie juristiem, lai noskaidrotu, kas ir alga, un tamlīdzīgi secinājumi. Saprotot to, ka šeit, darbojoties Sadarbības padomes stingrajai kārtībai un potenciālajām iespējām deputātiem saņemt jaunas piezīmes par nepareizo uzvedību šeit Saeimas zālē no Ministru prezidenta, es noņemu savu parakstu zem šī pieprasījuma un lūdzu šo pieprasījumu adresēt kā jautājumu izglītības ministram.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj, godātie kolēģi deputāti! Es domāju, ka, nopietni runājot par Latvijas valsts nākotni, tad ir vietā atgādināt vēl un vēlreiz, ka mums ir jāredz, ka mēs nevarēsim šo Latvijas nākotni izveidot bez atbilstošas izglītības sistēmas. Neizglītots cilvēks nespēs iegūt kvalificētu darbu, un visu cieņu, protams, arī sētnieku un melnstrādnieku profesijām, bet neko citu arī cilvēks bez izglītības nespēs darīt un būs arī lemts starptautiskā... ja mūsu cilvēki būs šādi, tad mēs arī būsim vienmēr starptautiskajās attiecībās lūdzēja lomā. Ja mēs negribam palikt par Eiropas nabagmāju, tad mums ir jāattīsta izglītība, bet diemžēl Latvijas valsts izglītību ir nolikusi pēdējā vietā. Mēs šobrīd esam ļoti tālu no paaudžu solidaritātes principa, skolas un pensionāri ir kaut kur ļoti tālu mūsu prioritātēs, bet lielākais kungs ir ierēdnis. Bet normālā ģimenē pelnītājs parūpēsies vispirms par savu bērnu izglītību un par savu vecāku nodrošinātām vecumdienām.

Tieši ar šādu moto es esmu nācis... iesaistījies politikā un nācis uz 6. Saeimu, un es šo savu pārliecību arī glabāju, un es ticu, ka tad, kad visi deputāti būs vismaz ar šādu pārliecību un šādu rīcību, tad mums arī valstī būs pavisam cita situācija.

Es gribu atgādināt... es gribu pateikt vispirms paldies visiem skolotājiem, kas strādā arī tādos apstākļos, arī tādos valsti degradējošas izglītības apstākļos, jo uz jums, dārgie skolotāji, turas mūsu valsts nākotne. Kaut arī mūsu valsts varenie domā citādi.

Par valsts attieksmi pret izglītību, mēs varam atcerēties Šķēles valdības deklarācijā minēto skaisto solījumu — pakāpeniski tuvināt skolotāju algas ierēdņu algām, kaut patiesībā šī valdība rīkojās pilnīgi pretēji. Ierēdņu algas gan palielināja par 22 procenti, bet skolotāju algas vēl faktiski tālāk samazināja. Pašreizējās valdības attieksme ne par mata tiesu nav labāka par Šķēles valdības laiku.

Tāpat arī tagad zinātnes finansējums ir izslēgts no valdības... papildu zinātnes finansējums ir izslēgts no valdības deklarācijas, un attīstība, kas nāk caur cilvēkiem, mūsu valsts varenajiem nav vajadzīga. Jo acīmredzot šie varenie redz konkurentus.

Mūsu valsts attīstība var tikt balstīta tikai uz konsensusu, kurā ir ņemtas vērā visas sabiedrības intereses, bet nevis tikai politiskās elites intereses. Un tāpēc es aicinu tomēr Saeimas deputātus nopietni pievērsties izglītības jautājumiem un, ja tas ir šajā brīdī vēl iespējams, tad arī atbalstīt šo pieprasījumu, kaut gan es arī saprotu to situāciju, ka valdošais vairākums jau par to nenobalsos. Bet es aicinu nopietni risināt izglītības problēmas un darīt to, lai skolotājs mūsu valstī vairs nejustos pazemots. Un lai mūsu valstī tiktu ievēroti likumi. Beidzot ir jāievēro likumi gan izglītības jomā, gan arī visās pārējās. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs... acumirkli... vēl vēlas šajā jautājumā runāt Janīna Kušnere, frakcija “Latvijai”.

J.Kušnere (TKL). Godātais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Šajā jautājumā es gribētu tikai akcentēt vienu lietu, kāda mums diemžēl ir izveidojusies valdībā un šajos valdības savstarpējos likuma traktējumos un skaidrojumos, kas, manuprāt, ir aizgājusi līdz savai bezgalībai un neatbilst nekādiem likumiem, kas tiek nobalsoti Saeimā. Tātad Pieprasījumu komisijā, kad tika izskatīts šis pieprasījums, gan tie deputāti, kas piedalījās, gan arī komisijas locekļi skaidri un gaiši dzirdēja, ka eksistē vēstules, kuras nāk no Finansu ministrijas, no Ministru prezidenta, kurās tiek traktēts likums, kā ir jāpilda tas vai cits likums, kas ir pieņemts Saeimā, šajā gadījumā “Grozījumi likumā “Par 1997.gada budžetu””. Un, cik mēs sapratām, tad nekādas likumības, protams, kā jūs varat arī secināt, nav un nevar būt, jo vēstule ir vēstule, un Ministru kabineta noteikumi vai ministrijas rīkojums, vai Saeimā pieņemts likums ir pavisam kas cits.

Mums atliek tikai secināt, ka tiešām šeit bija pārkāpts likums, ja jau līdz šim brīdim nu ir pagājusi nedēļa, kad Pieprasījumu komisijā šis pieprasījums tika izskatīts, un šīs mūsu pieprasītās vēstules un citi savstarpējās sarakstes vai kā lai nosauc dokumenti tomēr netika uzrādīti pie dokumentiem. Tātad mums ir pamats domāt, ka šeit ir pārkāpts likums, tāpēc ļoti lūdzu — šeit tomēr vajadzētu nobalsot par to, ka tas pieprasījums ir virzāms komisijām.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, tā kā deputāte Kreituse paziņoja savā uzstāšanās reizē, ka viņa savu parakstu atsauc, tad šis jautājums kā pieprasījums vairs vispār nav balsojams. Vai vēl kāds vēlas runāt? Nevēlas. Kreituses kundze vēl vēlas. Lūdzu!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte). Es gribēju atgādināt, ka es parakstu atsaucu zem pieprasījuma, lai atvieglotu Pieprasījumu komisijas likteni, un, izmantojot Kārtības ruļļa 126.pantu 8.punktu, pāradresētu kā jautājumu Izglītības ministrijai.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tas jautājums ir lemjams Pieprasījumu komisijai, Saeimai tas nav jālemj. Var Kārtības ruļļa noteiktajā kārtībā jautājumu iesniegt Pieprasījumu komisijai vai iesniegt Prezidijā, tas tiks izskatīts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” . Lūdzu reģistrāciju! Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma. Es lūdzu zvanu! Lūdzu vēlreiz reģistrācijas režīmu. Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu rezultātu! Sēdi paziņoju par slēgtu, vairāk reģistrācija nav vajadzīga. Paldies!

Izskatīsim jautājumu, ko iesnieguši desmit deputāti. Acumirkli. Tā kā kvoruma trūkuma dēļ mēs vairāk jautājumus izskatīt nevaram, arī šo iesniegumu izskatīt nevaram. Paldies! Nākamā kārtējā sēde 25.septembrī pulksten 9.

Par jaunizveidotās komisijas sēdi.

I.Bērziņš (Saeimas sekretārs). Cienījamie kolēģi! Saskaņā ar Kārtības ruļļa 151.pantu komisijas, kuras izveido Saeima, sasauc un attiecīgo komisiju priekšsēdētāju ievēlēšanu vada Saeimas sekretārs. Es paziņoju jums, ka rītdien... Cienījamie kolēģi, šī komisija sastāv no 18 cilvēkiem, pievērsiet vismaz, šie cilvēki, uzmanību, rītdien pulksten 9 no rīta, lai mēs vairāk nekavētos, sanāksim uz pirmo sēdi, kur tiks izveidota komisijas vadība. Rīt 9 no rīta šeit šajā zālē, jo praktiski citas telpas, kur tik daudz cilvēkiem sanākt, šobrīd nav. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pēterim Tabūnam vārds paziņojumam.

P.Tabūns (TB/LNNK). Cienījamie Izmeklēšanas komisijas locekļi Radio un televīzijas padomes darbības izmeklēšanā, es lūdzu pēc sēdes tagad sapulcēties Pieprasījumu komisijas telpās. Paldies!

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, jautājumu un atbilžu sēde pulksten 17.30, bet tad izskatīsim desmit deputātu iesniegto pieprasījumu par šo sēdi, ja būs nepieciešamais kvorums. Tagad lūdzu reģistrācijas režīmu. Rudzīša kungu tagad lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātu!

M.Rudzītis (Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Andris Ameriks, Ziedonis Čevers, Viesturs Gredzens, Ervids Grinovskis, Jānis Kalviņš, Aleksandrs Kiršteins, Ruta Marjaša, Andrejs Naglis, Aleksandrs Pētersons, Andrejs Požarnovs, Atis Sausnītis, Anna Seile, Viktors Stikuts, Dainis Turlais, Roberts Zīle. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vakara sēde pulksten 17.30.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi, pulkstenis ir 17.30. Es lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu deputātus reģistrēties un Saeimas sekretāra biedru Māri Rudzīti lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Edgars Bāns, Viesturs Boka, Ziedonis Čevers, Jānis Kalviņš, Aleksandrs Kiršteins, Ludmila Kuprijanova, Aristids Jēkabs Lambergs, Ruta Marjaša, Andrejs Naglis, Atis Sausnītis, Anna Seile, Viktors Stikuts, Leonards Teniss, Dainis Turlais, Māris Vītols, Roberts Zīle. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Godātie kolēģi, paziņoju par at-klātu Saeimas 18.septembra vakara sēdi. Pirms sākam izskatīt deputātu uzdotos jautājumus, jāizskata ir 10 deputātu iesniegums, kuri lūdz pārcelt šīs dienas paredzēto sēdi — atbildes uz deputātu jautājumiem — uz 25.septembri. Viens var runāt par, un viens var runāt pret šo iesniegumu. Pret vēlas runāt Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Es gribu vērst visu uzmanību uz to, ka šajā brīdī šāds iesniegums, kāds tas ir formulēts pēc būtības, nemaz nav izskatāms, jo sēde jau ir sākta, un jau iesāktu sēdi nevar uz kaut kādu brīdi pārcelt. Ja kāds deputāts arī grib iesniegt kaut kādus šāda veida priekšlikumus, tad viņam ir jāpārceļ visi šodienas darba kārtībā iekļautie jautājumi. bet pašu sēdi vairs pārcelt nav iespējams. Tas ir pirmais punkts.

Otrais. Arī visa šī jautājumu pārcelšanas epopeja, kura šeit tagad ir sākusies jau kopš pavasara sesijas, tā būtībā ir antikonstitucionāla, jo tā ir pretrunā ar Satversmē noteiktām iespējām deputātiem uzdot valdībai jautājumus. Ja jūs vēlaties, valdošais vairākums, rīkoties antikonstitucionāli un nerespektēt ne tikai mūsu likumus, bet arī Satversmi, jūs varat to darīt. Es tomēr aicinātu balsot pret. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt par? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, un lūdzu izteikt attieksmi pret 10 deputātu iesniegto priekšlikumu par sēdes pārcelšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 34, pret — 30, atturas — 11. Lēmums nav pieņemts.

Sākam izskatīt akceptēto darba kārtību. Vispirms ir vairāki iesniegumi par izmaiņām darba kārtībā. Pieci deputāti lūdz izskatīt kā pirmo darba kārtības jautājumu — jautājumu satiksmes ministram Krištopanam. Atbildi uz deputātu jautājumu, kurš pašreiz ir kā 10.darba kārtības jautājums. Vai deputāti vēlas runāt par vai pret šo iesniegumu? Tātad 10.jautājumu pārcelt kā pirmo. Deputāti runāt nevēlas. Deputātiem iebildumu arī nav. Pieņemts.

Nākamais. Pieci deputāti lūdz izdarīt izmaiņas vakara sēdes darba kārtībā un sakarā ar iekšlietu ministra Čevera attaisnotu prombūtni reģistrācijas nr.252, atbildi uz deputātu jautājumiem pārcelt uz nākamo sēdi. Deputātiem iebildumu nav. Tātad to mēs pārceļam uz nākamo sēdi.

Tad vēl pieci deputāti lūdz izdarīt izmaiņas vakara sēdes darba kārtībā un sakarā ar ekonomikas ministra Sausnīša prombūtni 226., 227. un 230.atbildi, tie ir reģistrācijas numuri, pārcelt uz nākamo sēdi. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Pieņemts.

Vēl pieci deputāti lūdz izdarīt izmaiņas šī vakara plenārsēdes darba kārtībā un sakarā ar labklājības ministra Makarova attaisnotu prombūtni ar reģistrācijas numuriem 237., 241. un 258.jautājumu pārcelt uz nākamo sēdi. Vai ir iebildumi deputātiem? Iebildumu nav. Pieņemts.

Vēl pieci deputāti lūdz sakarā ar finansu ministra Zīles attaisnotu prombūtni 245., 247., 248., 249., 250., 254., 261. un 262.atbildi uz deputātu jautājumiem pārcelt uz nākamo sēdi. Deputātiem ir iebildumi. Kārlim Čerānam. Lūdzu!

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Man ir iebildumi pret 261. un 262.jautājuma pārcelšanu uz nākamo sēdi, jo šeit šiem jautājumiem Zīles kungs nav vienīgais atbildētājs. Šie jautājumi ir uzdoti gan Krasta kungam, gan Zīles kungam, gan Počas kundzei, un, ja viens no šiem ministriem nevar būt, tad šeit var atbildēt cits. Šie ir ļoti būtiski jautājumi, kas saistās ar Korupcijas novēršanas likuma izpildi, un šeit ir faktiski tā situācija tāda, ka valdība joprojām atļaujas ignorēt Satversmes tiesas spriedumu, un līdz ar to ir nepieciešams šos jautājumus izskatīt tūlīt, lai panāktu efektīvu cīņu pret korupciju. Vienreiz ir jāuzsāk cīņa par korupcijas novēršanas likuma izpildi un jāuzsāk cīņa pret korupciju, kas mūsu valstī pastāv. Pietiek šeit māžoties, veidot dažādas padomes. Ir jāuzsāk reāls darbs. Diemžēl valdība to vēl nav sākusi darīt. Es aicinātu neatbalstīt šo jautājumu pārcelšanu uz nākamo plenārsēdi. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Vēl kāds vēlas runāt? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Izlemsim jautājumu par dokumentu nr.261 un nr.262 izskatīšanu nākamajā sēdē sakarā ar ministra Zīles attaisnotu prombūtni. Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — 14, atturas — 3. Šie jautājumi tiek pārcelti izskatīšanai nākamajā sēdē.

Sākam izskatīt pirmo jautājumu, kurš ir ar nr.246 un kā 10.darba kārtības jautājums. Vārdu motivācijai lūdz deputāts Čerāns. Lūdzu, trīs minūtes.

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Saeimas deputātu rīcībā ir nonācis Latvijas Republikas satiksmes ministra un Krievijas ceļu satiksmes ministra memorands par kopīgas dzelzceļa robežstacijas izveidi. Šajā memorandā parādās absolūti nesaprotamas lietas par to, ka Latvijas puse piekrīt kopējās dzelzceļa stacijas izbūvei Krievijas pusē. Tālāk nav skaidrs, kādas finansiālas saistības šāda memoranda realizācija uzliks Latvijai, un, kas, iespējams, ir vispārsteidzošāk, ka šis memorands ir ticis parakstīts tikai krievu valodā. Jautājums šeit ir tāds — vai tiešām tā ir Satiksmes ministrijas un pašu ministru izpratne par to, kādā veidā būtu formējami starpvalstu dokumenti un kādā veidā šajos starpvalstu dokumentos būtu respektējama mūsu pašu valsts cieņa. Es lūdzu ministru atbildēt uz šiem jautājumiem. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Atbildi sniedz ministrs Krištopans. Rakstiska atbilde deputātiem ir. Tāpēc atbilde — divas minūtes.

V.Krištopans (satiksmes ministrs). Godājamo Prezidij, godājamie kolēģi! Rakstiska atbilde ir jūsu priekšā. Es tikai varu piebilst, Čerāna kungs, ka es jau par to runāju šodien vairākas reizes. Šis memorands neuzliek nekādas finansiālas, nekādas citas tiesības, tas faktiski ir tāds nodoma protokols, kas deva Latvijas valstij reālu Eiropas Savienības dotāciju sliežu iepirkšanai, sliedēm 5 miljonu dolāru apmērā. Uz šī memoranda pamata mums izdalīja no PHARE programmas tāpēc, ka divas valstis ir atzinušas, ka šī kravu plūsma ir un būs acīmredzot vēl lielāka. Un nav nekāda bīstamība un nav nekāds finansiāls slogs un atbildība. Un tieši tāda pati robežstacija ir uzbūvēta Krievijas pusē uz Somijas robežas, un tieši tādu pašu domā Igaunijas valsts būvēt kopā ar Krieviju, un nekādi... un tad, kad līdz tam nonāks, mēs arī runāsim, cik un kas ko darīs. Pagaidām nekādas finansiālās atbildības nav. Šis dokuments tika parakstīts Maskavā, pietiekami ātri mēs par to vienojāmies, tas bija tikai vienu dienu, un bija dažas stundas laika, un, protams, ka to iztulkot latviski tajā brīdī nebija iespējams. Un es neredzu nekādu ļaunumu un kaitējumu Latvijas valstij, tieši otrādi, lielu finansiālu ieguvumu. Man liels prieks, ka jūs rūpējaties par Latvijas valodas izdzīvošanu šajā pasaulē. Paldies!

Sēdes vadītājs. Papildjautājumiem vārds deputātam Čerānam.

K.Čerāns (TKL). Godātais ministra kungs, es ļoti gribētu cerēt, ka šajā reizē jūsu teiktie vārdi atbilst... tiešām atbilst patiesībai. Bet mans jautājums ir par to, vai tiešām jūs uzskatāt, ka tā ir normāla prakse, ja, teiksim, šādās starpvalstu sarunās tomēr tiek lietota tikai viena valoda, un kā jūs domājat, kas notiks tajā gadījumā, ja visi mūsu līgumi tiks slēgti šādā veidā, tikai aizbildinoties ar steigu un paviršību. Vai tiešām mums nav vairs valstij nekāda pašlepnuma un nekādas apziņas par to, ka mēs arī esam neatkarīgs starptautisko tiesību subjekts. Paldies!

Sēdes vadītājs. Atbildi sniedz ministrs. Lūdzu!

V.Krištopans (satiksmes ministrs). Godājamais Prezidij, godājamie deputāti, godājamais Čerāna kungs! Es vienmēs esmu neskaitāmas reizes deklarējis, ka Latvija ir neatkarīga valsts, un Krievija arī ir neatkarīga valsts, un mana kā politiķa nostāja vienmēr ir bijusi viena, ka Latvijas un Krievijas attiecības ir divu neatkarīgu valstu attiecības,tāpat kā Latvijas attiecības ar Somiju vai Latvijas attiecības ar Vāciju. Pilnīgi divu neatkarīgu valstu attiecības. Es tā arī uzskatu, tieši tāpat kā jūs. Lai gan ir vesela virkne politiķu, kas uzskata, ka Latvijas un Krievijas attiecības ir kaut kādas īpašas attiecības, ne kā divu neatkarīgu valstu attiecības. Un ka mums ir jāattiecas kaut kā īpaši pret Krieviju. Es īsti nesaprotu, kā tas ir — īpaši? Kā pret Latvijas sastāvdaļu? Jeb otrādi? Es nekad neesmu paudis uzskatu, ka Latvija nav neatkarīga valsts, un vienmēr uzskatu, ka Latvija un Krievija ir divas kaimiņvalstis, kurām būtu jābūt ļoti labām kaimiņu attiecībām. Paldies!

Sēdes vadītājs. Papildjautājumi vairāk uzdoti netiek. Jautājums izskatīts.

Izskatām pirmo pēc pašreizējās numerācijas darba kārtības jautājumu — deputātu K.Čerāna, O.Kostandas, J.Mauliņa, E.Zelgalvja un E.Grīnberga jautājums vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram A.Gorbunovam par problēmam, kas saistītas ar dzīvokļu privatizāciju. Rakstiska atbilde deputātiem ir. Kurš no valdības sniedz mutisku atbildi? Gorbunova kungs? Lūdzu!

A.Gorbunovs (vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs). Godātais Saeimas priekšsēdētāj, godātie deputāti! Atbilde sniegta maijā. Pa šo laiku dažas izmaiņas ir notikušas. Tiešām maijā vēl nevarēja apliecināt to, ka dzīvokļu privatizācijas tiesības ir mantojamas, bet tā kā Saeima izskatīja toreiz šo likumprojektu un jūnijā, 11. jūnijā, Saeima trešajā lasījumā pieņēma grozījumus likumprojektam “Grozījumi likumā par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”, un 76.pantā tagad ir patiesi, ka dzīvokļu privatizācijas tiesības var mantot.

Sēdes vadītājs. Paldies! Papildjautājumi uzdoti netiek? Jautājums izskatīts.

Nākamo, godājamie kolēģi, izskatām 6. pēc pašreizējās numerācijas darba kārtības jautājuma — deputātu jautājums ārlietu ministram V.Birkavam par Ārlietu ministrijas pasākumiem, lai atrisinātu kompensācijas saņemšanu par zemes īpašumiem bijušajā Abrenes apriņķī . Rakstiska atbilde deputātiem ir, atbildi sniedz ministrs Birkava kungs. Lūdzu!

V.Birkavs (ārlietu ministrs). Godātie deputāti! Tātad vēlos atzīmēt, ka minētā jautājuma izskatīšana, runājot par deputātu jautājumiem, neietilpst Krievijas Federācijas robežu sarunu komisijas kompetencē. Mēs esam ierosinājuši, ka šis jautājums varētu tikt izskatīts Latvijas—Krievijas starpvaldību komisijas ietvaros ekspertu grupā par finansu un īpašumu jautājumiem, esam vairākkārt aktualizējuši paši šo jautājumu, tomēr adekvātu atbildi no Krievijas puses neesam saņēmuši.

Kas attiecas uz reālo zemes kompensāciju, tad manai atbildei ir pievienota arī tabula, jo pavisam ir iereģistrēti 2146 iesniegumi, tātad par zemes atgūšanu vai kompensāciju, šobrīd līdzvērtīga zeme ir piešķirta tikai 31 mantiniekam, bet, kā jūs zināt, valdība pie šī jautājuma darbu turpina un lems jautājumu par iespēju bijušajiem zemes īpašniekiem saņemt kompensāciju zemes sertifikātos vai līdzvērtīgos zemes īpašumus arī citos novados. Vārdu sakot, paralēli iet darbs abos virzienos, bet pabeigts tas nav.

Sēdes vadītājs. Paldies! Papildjautājumi uzdoti netiek. Jautājums ir izskatīts.

Nākamais — 8. Deputātu jautājums vides un reģionālās attīstības ministram Gorbunova kungam — cik likumīgs ir Rīgas pilsētas izpilddirektora rīkojums nr. 285-r, izdots 26.09. 1996. “Par privatizēto dzīvokļu apsaimniekošanu līdz dzīvojamo māju pilnīgai privatizācijai un tāmes sastādīšanai katrai mājai”. Jautājuma motivācijai lūdz vārdu Ilga Kreituse. Lūdzu!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie deputāti! Es gribēju ar šo jautājumu pievērst jūsu uzmanību tam, ka tas laikam ir viens no retajiem gadījumiem, kad mēs esam kopējiem spēkiem, deputātiem veiksmīgi sastrādājoties ar valdībā esošo ministru, panākuši pozitīvu rezultātu, un iedzīvotāji sākuši saņemt atpakaļ šo naudu, kas no viņiem ir bijusi nelikumīgi iekasēta. Tāpēc citas reizes, kad mēs runāsim par šādu jautājumu bezjēdzību, kā mums bieži šeit sēdēs izskan, atcerēsimies to, ka pie pareizi formulēta jautājuma, pareizas ministra rīcības cilvēki iegūst atpakaļ to, kas no viņiem ir nelikumīgi piesavināts.

Sēdes vadītājs. Paldies! Rakstiska atbilde deputātiem ir. Atbildi sniedz ministrs... Paldies, Gorbunova kungs. Jautājums ir izskatīts.

Nākamais ir 15. — deputātu jautājums izglītības un zinātnes ministram Celmiņa kungam par līdzekļiem, kas izlietoti no Valsts īpašuma privatizācijas fonda 1996. gadā. Rakstiska atbilde deputātiem ir. Atbildi sniedz ministrs Celmiņa kungs.

J.Celmiņš (izglītības un zinātnes ministrs). Cienījamie kolēģi! Atbilde ir sagatavota rakstiski, un varu paskaidrot, ka Izglītības un zinātnes ministrija šos līdzekļus izlieto atbilstoši Ministru kabineta rīkojumam 1996. gadā nr. 138, un, kur tie ir izlietoti, jūs rakstiskajā atbildē redzat.

Sēdes vadītājs. Papildjautājumi uzdoti netiek. Jautājums ir izskatīts.

Nākamais — 17. pēc numerācijas — deputātu jautājums ārlietu ministram V.Birkavam par Latvijas Republikas un Ķīnas Republikas (Taivānas) ekonomiskajām attiecībām. Jautājuma motivācijai vārdu neviens nelūdz. Deputātiem rakstiska atbilde ir iesniegta. Atbildi sniedz ārlietu ministrs Birkava kungs. Lūdzu!

V.Birkavs (ārlietu ministrs). Godātie kolēģi! Tātad priekšnosacījums, lai mēs varētu attīstīt sekmīgi ekonomiskos un humanitāros kontaktus, kurus ar Taivānu mēs atbalstām, mums ir nepieciešams, ja mēs vēlamies atvērt tirdzniecības misiju, ievērot visā pasaulē pieņemto kārtību, faktiski atverot vispirms vēstniecību Ķīnas Tautas Republikā, kā to ir darījušas gan ASV, Kanāda, Lielbritānija, Zviedrija, Polija, gan visas citas valstis. Mēs katrā ziņā atbalstām šos kontaktus, bet jāteic, ka kopējais investīciju daudzums samazinās no Taivānas, turpetī Ķīnas Tautas Republikas kopējais investīciju daudzums pieaug. Jautājumā par līgumu par investīciju veicināšanu un aizsardzību gribu atgādināt godātiem deputātiem, ka šāds līgums ir jau parakstīts un ratificēts 1993.gada 4.novembrī, tiesa, tas nedod mums iespēju parakstīt un ratificēt līgumu ar Ķīnas Tautas Republiku. Attiecībā uz dubulto nodokļu neaplikšanas līgumu situācija ir tieši otrāda, tas ir parakstīts un ratificēts ar Ķīnas Tautas Republiku, kas savukārt radījis sekas un kā denonsāciju līgumu no Ķīnas Tautas Republikas puses, ja mēs tādu vēlētos noslēgt ar Taivānu. Kas attiecas uz personām, kuras ceļo ar Ķīnas Republikas pasēm, tās var saņemt Latvijas vīzas visās Latvijas Republikas vēstniecībās, pamatojoties uz apstiprināta ielūguma. Diemžēl Ķīnas Republika nav iekļauta to valstu sarakstā, kuru pilsoņi var saņemt vīzas lidostā “Rīga”, un tas ir Pilsonības un imigrācijas departamenta lēmums, Iekšlietu ministrijas lēmums, kas balstās uz... Paldies!

Sēdes vadītājs. Birkava kungs, divas minūtes pagājušas, vai jūs vēlētos vēl ko piebilst?

V.Birkavs. Es tikai pateikšu, ka tieši tātad uz Taivānu ir attiecināts Eiropas Savienības Ģenerālās padomes politiskais lēmums par ieceļošanas vīzu un vīzu kontroles nepieciešamību. (No zāles deputāts Leiškalns: “Latvijas intereses ir lielās Ķīnas Tautas Republikā!”)

Sēdes vadītājs. Paldies! Papildu jautājumu uzdod deputāts Kostanda. Lūdzu!

O.Kostanda (TKL). Godājamo Prezidij! Kolēģi! Godājamais ārlietu ministra kungs, gribētu uzdot tomēr šeit papildu jautājumu, kā zināms, Taivāna veic ļoti sekmīgu ekonomisku darbību un veic ļoti lielas investīcijas, un tajā skaitā arī Eiropā, tai skaitā ļoti plaša sadarbība attīstās arī šeit Baltijas jūras reģionā, piemēram, ar tādām vairākām Skandināvijas valstīm, piemēram, ar Zviedriju tajā skaitā, un es domāju, ka Latvijai ir ļoti labas iespējas to darīt, un, ja mēs deklarējam, ka mums ir svarīgi piesaistīt investīcijas, tad tieši Taivāna ir viens no potenciālākajiem un lielākajiem investoriem un izrādīs lielu ieinteresētību.

Šogad Taivānu vizītē apmeklēja arī Saeimas deputāti Māris Rudzītis, Leonards Teniss, Odisejs Kostanda, Latvijas attīstības aģentūras vadītājs Māris Ēlerts, un mums ir tomēr jautājums, vai jums ir zināms, ka Lietuva gatavojas atvērt tagad savu tirdzniecības pārstāvniecību tur, un arī Lietuvas Eiropas lietu ministri apmeklēs Taivānu oficiālā vizītē. Kāpēc Latvijas neizvēlas šādu ceļu?

Sēdes vadītājs. Atbildi sniedz ministrs Birkava kungs.

V.Birkavs (ārlietu ministrs). Pilnīgi pareizi, godātais Kostandas kungs, Lietuvai bija iespēja atvērt tirdzniecības misiju Taivānā tieši pēc tam, kad tā atvēra oficiālu vēstniecības Ķīnas Tautas Republikā. Mums šādu iespēju nav, jo budžetā līdzekļu vēstniecību atvēršanai Ķīnas Tautas Republikā nav. Kas attiecas uz mūsu vēlmi redzēt šeit Taivānas investīcijas, tas patiešām ir, un diemžēl, visus šos gadus veicinot maksimāli Taivānas investoru ienākšanu gan ar informāciju, gan ar tiešiem aicinājumiem, gan pat ar Ministru prezidenta, toreiz vēl Godmaņa kunga, braucienu, nav izdevies panākt investīciju pieaugumu, protams, pēc tam, kad tika mainīta Latvijas politika attiecībā uz Taivānu par attiecībām, skaidrām, atbilstošām noslēgtajiem līgumiem ar Ķīnas Tautas Republiku, mēs turpinājām attīstīt tirdzniecības attiecības, bet mēs redzam, ka Ķīnas Tautas Republikas investīcijas nāk ašāk šurp.

Sēdes vadītājs. Paldies! Otru papildjautājumu Kostandas kungs uzdod.

O.Kostanda (TKL). Es domāju, ka atbilde uz jautājumu, kāpēc šurp nenāk Taivānas investīcijas, jūs pats ļoti labi saprotat, un vaina šeit ir jāmeklē Latvijas valdības nostājas maiņā un šajā izteiktajā orientācijā uz šo sarkano, tātad lielo kontinentālo Ķīnas Tautas Republiku. Taču es domāju, ka laiks ir pienācis pragmatiskai diplomātijai un jāatrod vieta arī, lūk, šo ekonomisko, kultūras un citu attiecību veicināšanai, un šajā gadījumā mums bija saruna ar Taivānas ārlietu ministru, kas faktiski nosauca tikai šādus šķēršļus, lai šīs investīcijas nāktu šurp. Tas ir, uzdeva šo jautājumu, ko mēs uzdodam jums, vai Latvija ir gatava risināt šo vīzu izslēgšanas procedūras vienkāršošanu, vai Latvija ir gatava noslēgt līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma kapitāla nodokļiem starp mūsu abām valstīm? Un, ja vēl atveram līdz ar to klāt arī tirdzniecības pārstāvniecību, tad šiem jautājumiem būtu zaļā gaisma, es domāju — investīciju nākšanai uz Latviju.

Sēdes vadītājs. Atbildi sniedz ministrs Birkavs. Lūdzu!

V.Birkavs (ārlietu ministrs). Es vēlreiz uzsveru, ka, saglabājot līdzšinējo attiecību, līdzšinējo politiku attiecībā uz Ķīnas Tautas Republiku, ko es uzskatu par pilnīgi nepieciešamu, mums ir nepieciešams veikt darbības pareizā secībā, līdzīgi kā to dara Eiropas Savienības valstis. Tātad Ķīnas Tautas Republikas vēstniecība, tirdzniecības misija, kas attiecas uz līgumiem, tad, noslēdzot līgumu par dubultnodokļu neaplikšanu ar Taivānu, mēs pēc būtības mainām politisko kursu, un Ķīnas Tautas Republika nepieļauj divu šādu līgumu eksistēšanu paralēli Taivānā un Ķīnas Tautas Republikā. Tādēļ tas ir jautājums par politisko kursu un par politisko gribu. Politiskā griba uzlabot attiecības jeb izvērst attiecības ar Taivānu izpaustos tieši vēstniecības atvēršanā Ķīnas Tautas Republikā un tirdzniecības pārstāvniecības atvēršanā Taipejā. (No zāles deputāts K.Leiškalns: “Taivāna ir neatņemama Ķīnas sastāvdaļa!”)

Sēdes vadītājs. Izskatām nākamo jautājumu. Deputātu jautājums Ministru prezidentam un zemkopības ministram par valdības politikas pamatnostādnēm linkopības un linu pārstrādes jomā. Motivācijai vārdu lūdz deputāts Čerāns. Lūdzu!

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Braukājot par dažādiem Latvijas novadiem, sevišķi pa Latgali, mēs redzam to smago situāciju, kādā šobrīd atrodas mūsu lauku ļaudis, un sevišķi, kā jau teicu, to mēs redzam Latgalē. Un mēs zinām, ka iepriekšējos valstiskās neatkarības gados Latgale varēja uzplaukt, lielā mērā pateicoties tam, ka šajā novadā bija attīstīta linkopība, un mūs interesē tas, kas šajā brīdī mūsu Latvijas valstī traucē attīstīt šo potenciāli ienesīgo nozari? Mēs pilnīgi skaidri saprotam, ka šeit ir nepieciešama konkrēta valdības politika, tikai mēs arī tajā pašā laikā redzam, ka šādi konkrēti pasākumi no valdības puses neseko. Un tas ir iemesls, kāpēc šī situācija ir izveidojusies tik smaga, kāda tā patiesībā ir. Un tāpēc mēs lūdzam valdību iepazīstināt deputātus ar tām politikas pamatnostādnēm, kas valdībai ir linkopības un linu pārstrādes jomā, un mēs gribam no valdības pilnīgu skaidrojumu, kādas perspektīvas tā redz linkopības un linu pārstrādes rūpniecības attīstībā Latvijā. Vai tā redz vispār kaut kādas perspektīvas vai neredz nekādas? Un kādus konkrētus pasākumus valdība ir veikusi vai veiks tuvākajā laikā linkopības un linu pārstrādes nozaru ražošanas bāzes saglabāšanas un šo nozaru attīstības bāzes veicināšanai, jo lini tiek uzskatīti par Latvijas “balto zeltu” un nedrīkst pieļaut šīs Latvijas tradicionālās un perspektīvās nozares panīkšanu mūsu valstī. To mēs varam teikt arī viennozīmīgi, ka šī nozare ir perspektīva Latvijai. Tikai jautājums, vai atsevišķi dažādi funkcionāri to gribēs saredzēt vai ne. Es aicinātu ministru dot savu skaidrojumu, vērtējumu un aicināt ministru ieklausīties šīs problēmas konstruktīvā risināšanā, kas ir absolūti nepieciešama. Paldies!

Sēdes vadītājs. Rakstiska atbilde deputātiem ir. Atbildi sniedz zemkopības ministrs Rāviņa kungs.

A.Rāviņš (zemkopības ministrs). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Linkopības jautājums katrā ziņā ir ļoti sarežģīts. Es šeit piebilst gribētu vienīgi to, ka pašreizējā linu pārstrādes rūpnīca Jelgavā strādā ar 90 procentu Baltkrievijas linu un 90 procentu Latvijas linu. Tāpēc šis jautājums tiks risināts, jo pašreizējā politika un subsīdiju mehānisms nav radījis to pozitīvo attieksmi un to pozitīvo, ko mēs gaidījām, un tāpēc valdība šobrīd strādā pie jaunas politikas, kādā veidā mēs šo nozari varam vai nevaram attīstīt.

Sēdes vadītājs. Papildjautājumu uzdod deputāts Čerāns. Lūdzu!

K.Čerāns (TKL). Godātais ministr! Mums bija ļoti patīkami dzirdēt, ka valdība kaut ko strādā un kaut ko grib šajā linkopības jomā mainīt savā politikā, bet skaidrs ir arī tas, ka zemniekam no tā vieglāk nepaliek, un tāpēc ir jautājums, kad kaut kas konkrēts būs izdarīts un kad zemnieki var sagaidīt to, ka seko kaut kādi pilnīgi konkrēti pasākumi situācijas uzlabošanai. Tātad pilnīgi konkrēti, jo ar solījumiem un koncepcijām šodien mūsu valstī nevienu vairs pabarot nevar. Paldies!

Sēdes vadītājs. Atbild ministrs Rāviņa kungs.

A.Rāviņš (zemkopības ministrs). Pašreizējā valdības subsīdijas politika izvēršas ar to, ka 80 procentus no linu ražošanas izmaksām sedz ar subsīdijām. 80 procentus! Tik milzīgi atbalstīta šobrīd nav neviena ražošanas nozare. Tāpēc mēs strādājam pie pilnīgi jaunas nostādnes, kādā veidā tas būs darīts, es to darīšu zināmu vēlāk, teiksim, pēc mēneša.

Sēdes vadītājs. Vairāk papildjautājumi uzdoti netiek. Jautājums izskatīts.

Nākamais. Deputātu jautājums Ministru prezidentam par jaunas celulozes rūpnīcas celtniecības organizēšanas gaitu. Jautājuma motivācijai vārdu neviens nelūdz. Atbildi sniedz šajā jautājumā... Rakstiska atbilde deputātiem ir. Vai deputātus apmierina rakstiskā atbilde? Papildjautājumu varētu uzdot godātais profesors Liepas kungs, ja būtu, kas atbild, bet es nezinu, kas uz to atbildēs.

Rāviņa kungs, jūs esat parakstījis rakstisko atbildi par celulozes rūpnīcas celtniecības organizēšanas. Vai varat atbildēt uz deputātu jautājumu? Lūdzu, Rāviņa kungs!

A.Rāviņš (zemkopības ministrs). Tātad darbs pie jaunas celulozes rūpnīcas celtniecības priekšprojekta izstrādes pēc tirgus ekonomikas apstākļos starptautiski pieņemtās metodikas tika uzsākts 1995.gada novembrī saskaņā ar konkursa rezultātiem par konsultāciju firmas izvēli priekšprojektu izstrādei, nevis 1988.gadā, kad šo jautājumu izskatīja vēl toreiz esošajā PSRS kontekstā. Iespējamai celtniecības vietai ir izvēlētas un izanalizētas vairākas alternatīvas. Latvijā nav iespējams atrast vienu ideālu vietu, jo katrai potenciālai celtniecības vietai saskaņā ar pētījumu rezultātiem ir savi pozitīvie un negatīvie faktori. Galīgā celtniecības vietas izvēle ir jāveic kopā ar potenciālo investoru, nenosakot iepriekš papildu ierobežojumus. Pašreiz ir pieteikušies vairāki potenciāli investori šā projekta izstrādei, bet par tālāko sakarā ar konkursa noteikumiem, šie visi noteikumi ir komercnoslēpumi, un pašreiz par tiem līdz galīgai šo investoru apzināšanai man runāt ir liegts.

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputāts Liepa diemžēl nevar uzdot papildjautājumu, jo nav jautājuma iesniedzējs. Atvainojiet, ir Liepa. Liepas kungs, piedodiet lūdzu! Papildjautājumu uzdod deputāts Liepa. Lūdzu!

I.Liepa (TKL). Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Jaunās celulozes rūpnīcas palaišana atrisinātu ļoti daudz tautsaimniecisku problēmu. Šis jautājums ir ar “garu un baltu bārdu”, un mūsu potenciālie konkurenti mums draud aiziet priekšā, un līdz ar to šis risinājums aizies “skurstenī”. No tā izriet jautājums. Rāviņa kungs, vai jūs uzskatāt par pareizu, ka tik nopietnas ivestīcijas kā 1 miljarda apjomā jautājuma risināšanai šo darbu dara Zemkopības ministrijas Valsts mežu dienesta izveidota darba grupa, nevis finansu ministrs vai pat premjerministrs?

Sēdes vadītājs. Atbildi sniedz ministrs Rāviņa kungs.

A.Rāviņš (zemkopības ministrs). Darba grupa sagatavo materiālus, bet lēmumus pieņem premjerministrs, un viņš ir visciešākā informācijā un kontekstā, un neviens lēmums pašreiz netiek pieņemts bez tiešas premjera līdzdalības.

Sēdes vadītājs. Vēl vienu papildjautājumu uzdod deputāts Liepa.

I.Liepa (TKL). Cienījamais priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Mūsu frakcijas darbs ar ārzemju komersantiem liecina, ka viņi uzskata par nenopietnu šādu Latvijas puses līmeni, piedāvājot tik augstu investīciju piesaistei kaut kāda 10.līmeņa darba grupu. Un, lūk, kā jūs raugāties, vai tas arī no jūsu viedokļa neatbaida potenciālu investoru pozitīvas sarunas? Šis zemais mūsu pārstāvniecības līmenis no Latvijas puses.

Sēdes vadītājs. Atbildi sniedz ministrs Rāviņa kungs.

A.Rāviņš (zemkopības ministrs). Sarunas ar investoriem vada pats premjers.

Sēdes vadītājs. Paldies! Jautājums izskatīts. Nākamais. Deputātu jautājums zemkopības ministram un vides valsts ministram par problēmas risinājumiem sakarā ar indīgo augu izplatību Latvijas rajonos un pagastos. Motivācijai vārdu deputāti nelūdz. Rakstiska atbilde deputātiem ir. Atbildi sniedz ministrs Rāviņa kungs. Lūdzu!

A.Rāviņš (zemkopības ministrs). Tātad, pēc Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes Botānikas un ekoloģijas katedras ziņām, Latvijā nepastāv oficiāls indīgo augu saraksts, bet tiek publicēti to apraksti populārā valodā. Runa par konkrēto latvāni. Latvāns ir labi zināms lopbarības augs, kas 80.gados vairākos Latvijas rajonos tika kultivēts un izmantots lopbarībā. Tas satur bioloģiski aktīvu vielu — furokamarīnu, kas paaugstina ādas jūtīgumu pret saules stariem. Ja latvāns netiek regulāri appļauts, tas ātri pavairojas un izplatās kā nezāle. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 103.pants nosaka zemes īpašnieku lietotāju atbildību par nezāļu apkarošanas pasākumiem. Veikt izskaidrošanas darbus un kādus citus pasākumus ir tiešās pašvaldības uzdevums.

Sēdes vadītājs. Paldies! Papildjautājumi uzdoti netiek.

Izskatām nākamo. Deputātu jautājums Ministru prezidentam, izglītības un zinātnes ministram, finansu ministram par zinātnes finansējuma nodrošinājuma izpildi saskaņā ar deklarācijas 3.11.punktu un projektu 1998./1999. gadam. Jautājuma motivācijai vārdu lūdz deputāts Čerāns.

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Šis ir jautājums par valdības attieksmi pret zinātni. Un šis jautājums tika uzrakstīts tajā laikā, kad vēl bija Šķēles valdība un Šķēles valdība solīja un līdz ar to arī visas valdošās frakcijas solīja pakāpeniski palielināt zinātnes finansējumu no valsts budžeta līdz 0,5 procentiem no kopprodukta. Tas bija pilnīgi skaidrs valdošo politisko partiju solījums, ka šīs partijas sniegs atbalstu zinātnei. Tagad mums ir mainījusies valdība, un šīs valdības maiņas rezultātā šīs valdošās partijas ir veikušas mahināciju, un patiesībā šis solījums, kas bija dots, netika izpildīts. Viņas jau ir atkāpušās. Un jau vairs nerunā valdības deklarācijā par to, ka būtu nepieciešams kādu konkrētu naudas summu zinātnei papildus maksāt. Tas skaidri norāda to, ka valdošajām partijām ir vienaldzīga zinātnes attīstība. Tām ir vienaldzīgs tas, lai Latvijas zinātne varētu sasniegt vai vismaz tuvoties tam līmenim, kas ir Eiropā, un ir arī vienaldzīgs tas, ka šobrīd jau Latvijā zinātne ļoti vāj spēj sniegt kādu reālu ietekmi uz valsts attīstību. Valsts tiek vadīta haotiski, bez mērķtiecības un bez nopietnas konsultācijas ar zinātniekiem. Es saprotu, ka valdošajām partijām, kas pārstāv dažādu grupējumu intereses, zinātniski objektīva konsultācija nav vajadzīga, un šajā sakarā, pieļaujot to domu, ka Izglītības ministrija un Finansu ministrija var domāt citādi, kaut gan arī mēs redzam no budžeta skaitļiem, kas veidojas, ka šīs pozitīvās domas nav, es tomēr gribētu lūgt valdības pārstāvjus paskaidrot, kāda ir pašreizējā situācija un uz ko var cerēt zinātne, zinātnieki, un ar ko ir izskaidrojama šāda valdības faktiski iznīcinoša attieksme attiecībā pret zinātniekiem. Jo mēs zinām, ka attīstītās valstīs valsts finansējums zinātnē sasniedz pat 3 līdz 4 procenti no kopprodukta. Un tas ir no tā kopprodukta līmeņa, kas ir šajās attīstītajās valstīs. Mēs Latvijā varam finansēt tikai 0,27 procenti, un tie ir 0,27 procenti no mūsu mazā kopprodukta. Ir skaidri redzams, ka šādi mūsu zinātnieki nevar būt konkurētspējīgi pasaulē un arī nevar attiecīgi tādā pašā veidā kā citur pasaulē atstāt ietekmi uz valsts un sabiedrības attīstību. Es lūgtu skaidrojumu, ar ko tas būtu izskaidrojams. Paldies!

Sēdes vadītājs. Rakstiska atbilde deputātiem ir. Atbildi sniedz ministrs Celmiņa kungs.

J.Celmiņš (izglītības un zinātnes ministrs). Godātie deputāti! Jautājums ir iesniegts jūlijā, un līdz ar to, manuprāt, jautājuma 1.punkts ir zaudējis savu aktualitāti, jo nav vairs spēkā tā valdības deklarācija, par kuru ir runa 1.punktā.

Atbilde ir iesniegta rakstiski. Ja jautātāji ir zemtekstā domājuši to, ka zinātnes finansējums ir nepietiekošs, es tam varu tikai piekrist, bet reāli mums ir jārēķinās un mūsu ministrija rīkojas ar tām summām, kādas ir mūsu rīcībā ar Budžeta likumu piešķirtas.

Sēdes vadītājs. Papildjautājumu uzdod deputāts Čerāns.

K.Čerāns (TKL). Godātais Celmiņa kungs, es labi saprotu to, ka jūs kā izglītības ministrs labprāt gribētu redzēt šajā ailītē lielāku summu, un vismaz tas ir ļoti patīkami. Bet jau-tājums ir, ko jūs konkrēti esat darījis valdībā, lai panāktu to, ka šajā ailītē ir lielāka summa. Un jautājums — kāpēc jūs politiski piekritāt ieiet šādā valdībā un uzņemties atbildību par šo nozari, kurai tātad šī valdība atsakās no nepieciešamības palielināt zinātnes finansējumu? Un vēl es varu izteikt tikai konstatējumu, ka šeit ir atkal kārtējā situācija, ka valdībā dažādu ministru viedokļi savā starpā konfliktē, un šis jautājums bija adresēts arī Ministru prezidentam. Un tāpēc būtu labi dzirdēt šeit arī to, kādu pozīciju šeit pārstāv Ministru prezidents, vai arī viņš uzskata, ka līdzekļi zinātnei ir nepietiekami. Paldies!

Sēdes vadītājs. Atbild ministrs Celmiņa kungs.

J.Celmiņš (izglītības un zinātnes ministrs). Uz jautājumu — ko esmu darījis. Esmu pieprasījis lielākas summas zinātnes finansējumam no visiem iespējamiem avotiem.

Tālāk. Kāpēc piekritu ieiet valdībā, redzot, ka zinātnes finansējums ir nepietiekošs. Nu jāizdara secinājums, ka ministru maiņa nav sekmējusi zinātnes finansējuma palielināšanos. Drīzāk otrādi. Pat pārāk bieža ministru maiņa sekmē to, ka finansējums samazinās attiecīgās nozares ministrijā. Tādēļ tas nav atkarīgs no šī faktora.

Sēdes vadītājs. Papildjautājumi vairāk uzdoti netiek. Iz-skatām nākamo jautājumu. Deputātu jautājums Ministru prezidentam par ekoloģiskās katastrofas draudiem Latvijas videi, kurus rada naftas termināla celtniecība Būtiņģē. Jautājuma motivācijai vārdu neviens nelūdz. Rakstiska atbilde deputātiem ir. Atbildi sniedz vides valsts ministrs Indulis Emsis.

I.Emsis (vides valsts ministrs). Godātie deputāti! Pie rakstiski sniegtās atbildes es tikai vēl gribētu piebilst dažus vārdus. Pirmkārt, šis ir otrais bīstamākais starprobežu vides riska objekts valstī. Pirmais un bīstamākais ir Ignalina, un šis top kā otrs bīstamākais Latvijas valstī. Objekts ir novietots tieši uz robežas. Peldošā platforma, no kuras notiks naftas pārkraušana, ir atklātā jūrā pirmo reizi jūras valstīs. Nekur citur tādas platformas nav. Šāda objektā civiltiesiskā apdrošināšana nav paredzēta nevienā starptautiskā konvencijā, jo tā ir platforma, nevis kuģis. Šāda objekta celtniecība izraisījusi ļoti neveselīgu konkurenci valstu starpā un spiedīs samazināt pārkraušanas tarifus, un līdz ar to arī mazāk līdzekļu tiks atvēlēti vides aizsardzībai abās valstīs. Tātad tā ir cilpa kaklā divām valstīm, ne tikai vienai valstij. Un tādējādi izeja no šīs situācijas ir tikai viena — tā ir sadarbība, lai abas valstis varētu gūt panākumus biznesa sfērā un vienlaikus nodrošinātu sevi no ekoloģiskās katastrofas draudiem. Cita ceļa šeit nav, un tāpēc es aicinu visus deputātus un Latvijas sabiedrību meklēt risinājumu, kas neapdraud Latvijas valsti. Paldies!

Sēdes vadītājs. Papildjautājumi netiek uzdoti. Jautājums izskatīts.

Nākamais. Deputātu jautājums izglītības un zinātnes ministram J.Celmiņam par skolu apgādi ar mācību grāmatām un mācību līdzekļiem. Rakstiska atbilde deputātiem ir. Motivācijai vārdu neviens nelūdz. Atbildi sniedz ministrs Celmiņa kungs.

J.Celmiņš (izglītības un zinātnes ministrs). Godātie deputāti! Šī atbilde ir sagatavota ļoti izsmeļoši — uz 22 lapām. Vēl plus varu piebilst, ka mēs izmantojām arī starptautisko organizāciju ziedojumus un līdzekļus, un pabalstus skolu nodrošināšanai ar mācību grāmatām. Un tā, piemēram, šinī mācību gadā mēs esam izveidojuši jaunas mācību grāmatas latviešu valodas apguvei 8. un 9.klasei latviešu valodas apguvei krievvalodīgajās skolās. Protams, darbs ir jāturpina, un arī papildu līdzekļi vēl ir nepieciešami. Bet darbs tiek veikts, un domāju, pietiekoši nopietns.

Sēdes vadītājs. Papildjautājumi uzdoti netiek. Izskatām nākamo jautājumu.

Deputātu jautājums Latvijas Republikas aizsardzības ministram T.Jundzim par zemessargu skaitu Latvijā, to bruņojumu un ieroču glabāšanu. Rakstiska atbilde deputātiem ir. Jautājuma motivācijai vārdu neviens nelūdz. Atbildi sniedz... Piedodiet, Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Pauls Kļaviņa kungs. Lūdzu, Kļaviņa kungs!

Acumirkli, Kļaviņa kungs, man te protestē, ka jums it kā nav tiesību par to runāt. Tātad atgādinu, godātais Kļaviņa kungs un arī godātie kolēģi, ka Kārtības ruļļa 121. panta 2. un 3. daļa nosaka, ka atbildi uz jautājumu, kas adresēts Ministru prezidenta biedram, viņa pilnvarojumā var sniegt ministrs vai valsts ministrs, bet tā kā jautājums ir adresēts ministram, viņa pilnvarojumā to var sniegt valsts ministrs. Aizsardzības ministrijā tādas štata vienības nav, parlamentārais sekretārs šajā te Kārtības ruļļa uzskaitījumā nav paredzēts. Acīmredzot ministrijā ir maza nesaprašanās, un šo jautājumu tātad, godātie kolēģi, ir jāatliek uz nākamo sēdi, kad būs aizsardzības ministrs mūsu vidū. Vai vajag balsot par to vai deputāti tāpat tam piekrīt? Piekrīt.

Paldies, godātie kolēģi! Es lūdzu reģistrācijas režīmu, un lūdzu deputātus reģistrēties, un Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Ziedonis Čevers, Jānis Kalviņš, Aleksandrs Kiršteins, Aristids Jēkabs Lambergs, Ruta Marjaša, Andrejs Naglis, Atis Sausnītis, Anna Seile, Viktors Stikuts, Dainis Turlais, Māris Vītols, Roberts Zīle. Paldies!

Sēdes vadītājs. 11. ... piedodiet, 18. septembra vakara plenārsēdi paziņoju par slēgtu. Nākamā kārtējā Saeimas sēde 25. septembrī pulksten 9.