Ministrs Uz jaut.nr.253 — dok.nr.2749a

V.Birkavs Par Latvijas Republikas un Ķīnas Republikas (Taivānas)

ekonomiskajām attiecībām

Atbildot uz jūsu šā gada 29.maija vēstuli nr.253 par Latvijas sadarbību ar Ķīnas Republiku (Taivānu), vēlos informēt par sekojošo:

1. Latvijai nav diplomātisko attiecību ar Taivānu, tādēļ sadarbība ar Taivānu nenotiek starpvaldību līmenī. Taču Latvijas un Taivānas ekonomiskie un humanitārie kontakti ir atbalstāmi un veicināmi. Starptautiskajā praksē tiek realizēts modelis, ka pēc vēstniecības atvēršanas Ķīnas Tautas Republikā daudzas valstis (piem., ASV, Kanāda, Lielbritānija, Zviedrija, Polija u.c.) atver tirdzniecības pārstāvniecības Taibejā, lai stiprinātu ekonomisko sadarbību ar Taivānu. Līdz ar to LR tirdzniecības misijas atvēršana Taivānā būtu iespējama pēc Latvijas vēstniecības atvēršanas ĶTR. Tā kā šobrīd Latvija vēl nav atvērusi vēstniecību ĶTR, LR pārstāvniecības atvēršana Taivānā nebūtu vēlama politisku apsvērumu dēļ.

2. Līgums par savstarpējo ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību starp Latvijas Republiku un Ķīnas Republiku tika parakstīts 1992.gada 17.septembrī un Saeimā ratificēts 1993.gada 4.novembrī. Kaut arī tas ir spēkā, līdz šim Taivāna nav investējusi Latvijā. Salīdzinājumam — kopš 1992.gada ĶTR ir izdarījusi investīciju Latvijā 264,4 tūkst. latu apjomā. Arī Latvijas tirdznieciskā sadarbība ar ĶTR attīstās straujāk nekā ar Taivānu. Latvijas eksports uz ĶTR 1995.gadā bija 38 tūkst. latu, bet 1996.gadā tas pieauga gandrīz 20 reizes, sasniedzot 636 tūkst. latu. Latvijas eksports uz Taivānu ir samazinājies no 62 tūkst. latu 1995.gadā līdz 56 tūkst. 1996.gadā.

Latvijas imports no Taivānas ir lielākas nekā imports no ĶTR (1995.gadā — 1508 tūkst. latu, 1996. gadā — 2184 tūkst. latu), taču imports no ĶTR pēdējā gada laikā ir pieaudzis divas reizes — no 932 tūkst. latu 1995.gadā līdz 1871 tūkst. latu 1996.gadā.

3. Līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem starp LR un Ķīnas Republiku nevar noslēgt, jo tas būtu pretrunā ar 1991.gada 12.septembrī parakstīto kopīgo starpvalstu paziņojumu par diplomātisko attiecību nodibināšanu vēstnieku līmenī starp Latvijas Republiku un ĶTR, kurā Latvija atzīst ĶTR par Ķīnas vienīgo likumīgo valdību un Taivānu par ĶTR neatņemamu sastāvdaļu.

Informācijai — 1996.gadā tika noslēgts līgums “Par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem starp Latvijas Republiku un Ķīnas Tautas Republiku”.

4. Personas, kuras ceļo ar Ķīnas Republikas pasēm, var saņemt Latvijas vīzas LR vēstniecībās, pamatojoties uz Pilsonības un imigrācijas departamenta apstiprinātu ielūgumu, Ķīnas Republika nav iekļauta to valstu sarakstā, kuru pilsoņi var saņemt vīzas lidostā “Rīga”.

Sakarā ar to, ka uz Taivānu ir attiecināms Eiropas Savienības Ģenerālās padomes 17.07.1995. politiskais lēmums par izceļošanas vīzu nepieciešamību, šķērsojot ES ārējo robežu, un ņemot vērā Latvijas vēlmi integrēties ES struktūrās, Taivāna uzskatāma par valsti, ar kuru nav vēlama vīzu režīma liberalizācija, jo tas varētu izraisīt sarežģījumus jau notiekošajās un perspektīvā paredzamajās Latvijas un ES valstu sarunās par abpusēju vīzu režīma atcelšanu.

Noraidoša attieksme pret jebkāda veida atvieglojumiem vīzu saņemšanā personām, kuras ceļo ar Ķīnas Republikas pasēm, tika pausta arī šī gada 29. un 30.maijā notikušajā Baltijas valstu Ministru padomes Ārlietu komitejas Konsulāro jautājumu apakškomitejas sēdē.

Pamatojoties uz iepriekšminēto, LR Ārlietu ministrija neuzskata par iepējamu at-vieglot vīzu saņemšanas kārtību personām, kuras ceļo ar Ķīnas Republikas pasēm.

1997.gada 4.jūnijā Ar cieņu, — ārlietu ministrs V.Birkavs

Ministrs Uz jaut.nr.255 — dok.nr.2836a

A.Rāviņš Par valdības politikas pamatnostādnēm

linkopības un linu pārstrādes jomā

Linu audzēšanu un pārstrādi raksturo šāda tabula:

1994.g. 1995.g. 1996.g. 1997.g.

Sējumu platība, ha 1475 1460 1239 1520

Izmaksāts subsīdijās, tūkst.Ls 139,0 274,2 251,5 270,0 plānots

Pārdots linu stiebriņu, t 1615 3092 2902 —

Audzēšanā iesaistīto s–bu skaits 223 177 133 117

No kopējās samaksas par iepirktajiem liniem 1995.gadā 66%, bet 1996. gadā 78% sedz subsīdijas. Ja linu stiebriņu vienas tonnas vidējā iepirkuma cena 1996.gadā ir Ls24,27, tad subsīdijās tika piemaksāti Ls 85,43. Ņemot vērā, ka linu pirmapstrādes uzņēmumi uz 20.08.1997. par pārdotām izejvielām audzētājiem nav samaksājuši Ls 74,3 tūkst. (1996.gada parāds — Ls 47,3 tūkst.), tad faktiski 1996.gadā subsīdijas sedz 91% no audzētājiem izmaksātās summas.

Tik ievērojams atbalsts līdz šim nav dots nevienai nozarei. Tomēr šīs nesamērojami augstās piemaksas gaidītos rezultātus nav devušas. Audzēšanas apjomi linu pirmapstrādes uzņēmumu jaudas nodrošina tikai 20% apmērā. Strādājot šādā režīmā, paātrinās iekārtu novecošanās un izslēgta iespēja uzkrāt līdzekļus vai saņemt kredītus to atjaunošanai un ražošanas modernizācijai. Tā rezultātā no sešām linu pirmapstrādes rūpnīcām, kuras visas ir privatizētas, 1997.gadā reāli strādā trīs — Ludzas, Rēzeknes un Rūjienas linu fabrikas.

Linu fabriku norēķini ar audzētājiem uz 20.08.1997.

Nr. Rādītāji 1995.g. 1996.g.

1. Iepirkti linu stiebriņi (t) 3 113 2 944

2. Vidējā cena (Ls/t) 45,74 24,27

3. Kopā iepirkti par summu (tūkst.Ls) 142,4 71,4

4. Parādi linu audzētājiem (tūkst.Ls) 27,0 47,3

Linu audzēšana ir saistīta ar Latgales novadu, kurā aktuāls ir nodarbinātības jautājums. Tomēr audzēšanā iesaistītais, ļoti ierobežotais zemnieku saimniecību skaits nedod pamatu uzskatīt, ka nozares turpmākā subsidēšana radīs jaunas darba vietas.

Linu subsīdijām paredzētie līdzekļi tiks saglabāti, izmantojot šajos rajonos tādu nozaru atbalstīšanai, kurās iesaistītos lielāks ražotāju skaits un kuras varētu strādāt ar peļņu.

1997.gada 1.septembrī Zemkopības ministrs A.Rāviņš

Ministrs Uz jaut.nr.256 — dok.nr.2837a

A.Rāviņš Par jaunas celulozes rūpnīcas

celtniecības organizēšanas gaitu

Cien. LR Saeimas deputāti, atbildot uz jūsu jautājumu par jaunas celulozes rūpnīcas celtniecības organizēšanas gaitu un saskaņā ar jūsu formulētajiem jautājumiem, paskaidroju sekojošo.

1. Cik lielam un kādam ir jābūt Latvijas puses (valdības) minimālajam ieguldījumam, lai varētu piesaistīt ārvalstu stratēģisko investoru jaunas celulozes rūpnīcas celtniecībai, kam nepieciešams ap 1,0 miljardiem ASV dolāru?

— Precīzā summa un ieguldījuma veids būs atkarīgs no sarunu rezultāta ar potenciālo investoru (investoriem). Priekšprojekta pētījuma rezultātā iegūtais secinājums ir, kas tas varētu būt ap 20% no kopējās ieguldījumu vērtības. Galvenais mērķis valsts līdzdalībai šajā projektā ir ieguldījuma riska samazināšana um daļējas drošības radīšana izejvielu piegādei, jo valsts pēc zemes reformas beigām būs lielākais meža īpašnieks Latvijā.

2. Kad un ar kādiem valdības dokumentiem ir apstiprinātas Latvijas puses ieguldījumu saistības jaunas celulozes rūpnīcas celtniecībai, un vai tie ir publicēti un izlasāmi?

— Valdības “stimulu pakete” tika apstiprināta MK sēdē 1997. gada 28. janvārī ar protokolu nr. 6. Jautājums tika apspriests kā konfidenciāls, jo “stimulu paketes” konkrētie skaitļi kalpo kā pamats sarunām ar potenciālajiem investoriem. Atklāti ir pieejams jautājumu loks, par kuriem Celulozes projekta darba grupa ir tiesīga runāt ar potenciālajiem investoriem. Tas kalpo par darba grupas mandātu šajās sarunās. Saskaņā ar MK lēmumu galīgā investoru priekšlikumu akceptēšana paliek MK kompetencē. “Stimulu pakete” ietver ne tikai potenciālo Latvijas puses ieguldījumu šajā projektā, bet arī nosacījumus veicinošas nodokļu un investīciju vides veidošanai.

3. Kādi stratēģiskā investora kandidāti, kad un ar kādiem valdības pārstāvjiem ir tikušies par jaunas celulozes rūpnīcas celtniecību, un vai ir nodomu protokoli šī darba turpināšanai?

— Pašlaik nav noslēgtu nodomu protoklu ar potenciālo investoru pārstāvjiem. Pašreizējā informācija ļauj secināt, ka par projektu ir potenciālo investoru interese. Iepriekšējās konsultācijas MK dotā mandāta ietvaros veic Celulozes projekta darba grupa — vadītājs A.Ozols. Darbu pie potenciālo investoru piesaistes programmas 1997. gadam pēc MK apstiprinātās programmas veic Celulozes projekta darba grupa.

Attiecībā uz jautājuma steidzamības motivāciju paskaidroju:

— Jaunas celulozes rūpnīcas celtniecības priekšprojekta izstrādes darbs pēc tirgus ekonomikas apstākļos starptautiski pieņemtas metodikas tika uzsākts 1995. gada novembrī saskaņā ar konkursa rezultātiem par konsultāciju firmas izvēli priekšprojekta izstrādei, nevis 1988. gadā, kad šo jautājumu izskatīja vēl toreiz esošās PSRS kontekstā (skat. pielikumu).

— Iespējamai celtneicības vietai ir izvēlētas un izanalizētas vairākas alternatīvas. Latvijā nav iespējams atrast vienu ideālu vietu, jo katrai potenciālajai celtniecības vietai saskaņā ar pētījumu rezultātiem ir savi pozitīvie un negatīvie faktori. Galīgā celtniecības vietas izvēle ir jāveic kopā ar potenciālo investoru, nenosakot iepriekš papildu ierobežojumus.

— Valdības nostāja šī projekta attīstībā ir viennozīmīgi atbalstoša, kas ir noteikts akceptētajā “stimulu paketē”.

Patiesā cieņā, —

1997. gada 1. septembrī zemkopības ministrs A.Rāviņš

Ministrs Uz jaut.nr.257 — dok.nr.2864a

R.Dilba Par problēmas risinājumiem sakarā ar indīgo augu

izplatību Latvijas rajonos un pagastos

Pēc Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes Botānikas un ekoloģijas katedras ziņām, Latvijā nepastāv oficiāls indīgo augu saraksts, bet tiek publicēti to apraksti populārā valodā.

Indīgi augi ir dažādu dzimtu augi, kuros ir toksiskas vielas, kas var izraisīt cilvēku un dzīvnieku saindēšanos vai bojāeju. (Birkmanis, Tabaka “Indīgie ziedaugi Latvijas PSR”, 1966.)

Latvānis (Heracleum sosnowskyi) ir labi zināms lopbarības augs, kas astoņdesmitajos gados vairākos Latvijas rajonos tika kultivēts un izmantots lopbarībā. Tas satur bioloģiski aktīvu vielu — furokumarīnu, kas paaugstina ādas jūtīgumu pret saules stariem. Ja latvānis netiek regulāri appļauts, tas ātri pavairojas un izplatās kā nezāle. Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa 103.pants nosaka zemes īpašnieku (lietotāju) atbildību par nezāļu apkarošanas pasākumiem.

Veikt izskaidrošanas darbu un ierobežot kādas noteiktas augu sugas izplatību konkrētā apvidū ir pašvaldības kompetence.

1997.gada 17.(18.) jūnijā Zemkopības ministrs R.Dilba

Valsts Uz jaut.nr.259 — dok.nr.2908a

sekretāres Par zinātnes finansējuma nodrošinājuma izpildi

vietniece saskaņā ar deklarācijas 3.11.punktu

I.Sudraba un projektu 1998.un 1999.gadam

Finansu ministrija izskatīja frakcijas “Latvijai” deputātu jautājumu par zinātnes finansējuma līmeni 1998.gadā un 1999.gadā valsts budžeta projektā.

Valsts budžetā 1997.gadā paredzētais finansējums zinātnei (bez investīcijām) ir 7 960 795 lati, kas ir 0,25 procenti no šim gadam plānotā iekšzemes kopprodukta (IKP). Kopā ar investīcijām finansējums ir 8 322 795 lati, kas ir 0,267 procenti no IKP.

Ministru kabinets, izskatot valsts budžeta projektu 1998.gadam, papildus 1998.gada bāzes izdevumiem zinātniskās darbības finansēšanai paredzēja 391 690 latu. Izglītības un zinātnes ministrija, ievērojot Ministru kabineta akceptētos “izdevumu griestus” dotācijai no vispārējiem ieņēmumiem, ir iesniegusi budžeta pieprasījumu (bez investīcijām) zinātnes finansēšanai 8 504 635 latu apjomā, kas ir 0,25 procenti no 1998.gadam prognozētā IKP. Pēc Valsts investīciju programmas 1998.gadam akceptēšanas Ministru kabinetā šī summa var tikt palielināta, līdz ar to arī palielināsies zinātnes finansējuma īpatsvars.

Lai strādātu pie Valdības deklarācijā noteikto uzdevumu izpildes zinātnes jomā, kas paredz pakāpenisku zinātnes finansējuma palielinājumu, ar šā gada 2.jūlija Ministru prezidenta rīkojumu nr.202 ir izveidota darba grupa, kuras uzdevums ir sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā priekšlikumus par Latvijas zinātnes efektivitātes un konkurētspējas palielināšanu un pamatojumu par pieprasītā papildfinansējuma racionālu izmantošanu.

Finansu ministrijas valsts sekretāres vietniece I.Sudraba

1997.gada 22.(24.) jūlijā

Ministrs Uz jaut.nr.259 — dok.nr.2908b

V.Makarovs Par zinātnes finansējuma nodrošinājuma izpildi

saskaņā ar deklarācijas 3.11.punktu

un projektu 1998. un 1999.gadam

Atbildot uz jūsu 1997.gada 10.jūlija jautājumu nr.259 par valdības deklarācijas punkta 3.11 izpildi, informējam, ka:

Izglītības un zinātnes ministrija ir izstrādājusi un noteiktā kārtībā iesniegusi Finansu ministrijā un Ministru kabinetā valsts budžeta programmu “Zinātne”, kurā 1998.gadam tika pieprasīti Ls 12 450 000, izņemot investīcijas, kas ir 159% attiecībā pret 1997.gada zinātnes budžetu (Ls 7 960 795) un 0,36% pret novērtēto iekšzemes kopproduktu 1998.gadā. Zinātnes finansējums attiecībā uz iekšzemes kopproduktu 1995.gadā bija 0,276%, 1996.gadā — 0,264%.

Lai pakāpeniski nodrošinātu valdības deklarācijā noteikto zinātnes finansējumu, ne mazāku kā 0,5%, Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotajā budžeta projektā zinātnei turpmākajos gados paredzēts: 1999.gadā — 14,4 milj. latu jeb 0,39% IKP; 2000.gadā — 16,77 milj. latu jeb 0,42% IKP; 2001.gadā — 19,78 milj. latu jeb 0,46% un 2002.gadā — 23,5 milj. latu.

Papildu finansējuma pamatojums ir saistīts ar jaunas apakšprogrammas izveidi zinātnes reformas nodrošināšanai — “Valsts nozīmes pētījumu programmas” par summu Ls 3 911 163 no valsts budžeta. Diemžēl Ministru kabinetā šis projekts neguva atbalstu.

Patlaban Ministru kabinetā gatavotajā 1998.gada un 1999.gada budžeta projektā paredzēts zinātnes finansējums Ls 8 504 635 jeb 105% apmerā, salīdzinot ar 1997.gadu. Šādu finansējuma apmēru nosaka Ministru kabineta noteiktais valsts pamatbudžeta izdevumu “mērķa griestu” apmērs. Šāds finansējums nenodrošina valdības deklarācijas 3.11. punkta izpildi un ir tikai 0,24% 1998.gadā un 0,22% 1999.gadā attiecībā pret plānoto iekšzemes kopproduktu.

Lai nodrošinātu zinātnes reformas virzību un izstrādātu argumentētāku zinātnes finansējuma palielinājuma pmatojumu, 1997.gada 2.jūlijā Ministru prezidents ir izveidojis ar rīkojumu Nr.202 darba grupu Latvijas zinātnes efektivitātes un konkurētspējas palielināšanai. Darba grupa, kuras sastāvā ir septiņi vadoši Latvijas zinātnieki, trīs Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji un viens Finansu ministrijas pārstāvis, ir sagatavojusi priekšlikumus par Latvijas zinātnes efektivitātes un konkurētspējas palielināšanu un pieprasītā papildu finansējuma racionālu izlietošanu un noteiktā kārtībā tos iesniegs Ministru kabinetā.

Izglītības un zinātnes ministrija piekrīt deputāta motivācijai, ka nav pieļaujama budžeta problēmu risināšana uz zinātnes attīstības rēķina.

1997.gada 25.(28.) jūlijā Labklājības ministrs V.Makarovs

Valsts Uz jaut.nr.260 — dok.nr.2995

ministrs Par ekoloģiskās katastrofas draudiem Latvijas videi,

I.Emsis kurus rada naftas termināla celtniecība Būtiņģē

Atsaucoties uz deputātu uzdoto jautājumu (reģ.nr.260) Ministru prezidentam G.Krasta k–gam par Būtiņģes (Lietuva) naftas termināla celtniecību, kā arī saskaņā ar Ministru prezidenta 11.08.97. rezolūciju nr.12/3675–k nosūtu jums informāciju par Latvijas puses veiktajiem pasākumiem un turpmāko rīcību attiecībā uz naftas termināla celtniecību Būtiņģē, lai novērstu robežšķērsojošo piesārņojumu un samazinātu avārijriska zaudējumus valstij.

Atbilde uz deputātu jautājumu ir saskaņota ar Ārlietu ministriju.

Bez tam nosūtu jums Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas viedokli par Būtiņģes (Lietuva) naftas termināla celtniecības un ekspluatācijas ekoloģiskajiem aspektiem. Šis dokuments hronoloģiski atspoguļo projekta attīstības gaitu, akcentējot ietekmi uz Latvijas vidi.

1997.gada 3.septembrī Vides valsts ministrs I.Emsis

Informācija par Latvijas puses veiktajiem pasākumiem

attiecībā uz naftas termināla celtniecību Būtiņģē

1. 1993.gada 25.janvāris. Saņemta pirmā informācija no Lietuvas Republikas premjerministra B.Lubja.

2. 1993.gada 22.septembris. Latvijas pārstāvji tiek uzaicināti piedalīties Lietuvas vides aizsardzības departamenta rīkotajā apspriedē.

3. 1993.gada 8.novembris. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (tālāk tekstā — VARAM) sagatavo Latvijas valdības viedokli sarunām ar Lietuvas premjerministru.

4. 1993.gada 12.novembris. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sagatavo identiska satura vēstuli Lietuvas premjerministram par Latvijas nostāju Būtiņģes jautājumā, kā arī priekšlikumus par sadarbību, veidojot kopuzņēmumus Ventspilī vai Liepājā.

5. 1993.gada 6.—8.decembris. Neformālās organizācijas: Koalīcija par tīru Baltiju (CCB), Vides centrs (ECAT), Eiropas piekrastes aizsardzības apvienība (EUCC), Pasaules dabas fonds (WWF) Liepājā ar VARAM atbalstu organizē starptautisku konferenci “Naftas termināli un Baltijas jūras aizsardzība”.

6. 1993.gada 17.decembris. Latvijas un Lietuvas premjerministri Viļņā paraksta nodomu protokolu par sadarbību naftas termināla celtniecībā un kopēja projekta izstrādi. Lietuvas valdība šo protokolu neakceptē un noraida.

7. 1994.gads. Lietuvas valdība un Vides aizsardzības ministrija Latvijas pusei nesniedz nekādu oficiālu informāciju par notikumu turpmāko attīstību Būtiņģē.

8. 1994.gada 11.—14.maijs. Būtiņģes termināla būvniecības kaitīgais iespaids uz Austrumbaltijas reģiona vidi tiek uzsvērts Stokholmas Vides institūta Lohusalu (Igaunija) rīkotajā starptautiskajā konferencē par naftas produktu menedžmentu.

9. 1995.gada februāris. Latvijas vēstniecība Lietuvā ziņo par a/s “Būtiņģes nafta” nodibināšanu.

10. 1995.gada 9.jūnijs. Tiek likts termināla krasta būvju pamatakmens.

11. 1995.—1996.gads. LR Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija vairākkārt lūdz Lietuvas Vides aizsardzības ministriju sniegt oficiālu informāciju par notikumu attīstību.

12. 1995.gads. LR VARAM, vadoties tikai pēc neoficiāli iegūtiem materiāliem un Latvijas vēstniecības Lietuvā piegādātajiem Lietuvas preses apskatiem, 6.oktobrī sagatavo izziņu par notikumu attīstību Būtiņģē un 20.novembrī vides aizsardzības valsts ministra parakstītu izziņu “Par Lietuvas saimniecisko darbību Latvijas pierobežas zonā”.

13. 1996.gada marts. LR VARAM sagatavo LR Ārlietu ministrijai materiālus latviešu un angļu valodā par Būtiņģes naftas termināla problēmām.

14. 1996.gada augusts. LR Ārlietu ministrija iesniedz Lietuvai “Aide Memoire” par Latvijas nostāju Būtiņģes jautājumā (iebildumi vides aizsardzības jautājumos un informācijas trūkums).

15. 1996.augusts — septembris. Latvijas VAK, Zēģelētāju savienība, Liepājas un Ventspils pašvaldība ar VARAM atbalstu rīko regati Būtiņģes tuvumā, protesta akcijas Būtiņģes būvlaukuma tuvumā un mītiņus Liepājā un Rucavā.

16. 1996.gada septembris. LR Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija kā atbildi uz iesniegto “Aide Memoire” saņem Norvēģijas firmas ”Det Norske Veritas AS” (DNV) veikto Būtiņģes naftas termināla ietekmes uz vidi novērtējumu.

17. 1996.gada 27.septembris. Latvijas VAK, Lietuvas zaļā kustība, VARAM, pašvaldību un zinātnes pārstāvji organizē starptautisku semināru par Būtiņģes naftas teminālu un naftas biznesa ietekmi uz Baltijas jūras vidi.

18. 1996.gada 17.oktobris. Pēc Latvijas puses priekšlikuma Baltijas Ministru padomes Vides aizsardzības komitejas sēdē tiek iekļauts jautājums par Būtiņģes naftas termināla ietekmi uz vidi.

19. 1996.gada 24.oktobris. Ar LR Ministru prezidenta rīkojumu Nr.282 tiek izveidota Darba grupa tranzīta veicināšanai, kuras darbības sfēra ietver arī ar Būtiņģes terminālu saistīto jautājumu loku.

20. 1996.gada 29.oktobris. LR VARAM nosūta Lietuvas Vides aizsardzības ministrijai atzinumu par Norvēģijas firmas “Det Norske Veritas AS” (DNV) veikto Būtiņģes termināla ietekmes uz vidi novērtējumu, norādot uz nepilnībām un trūkumiem tajā.

21. 1996.gada decembris. LR VARAM vides valsts ministra I.Emša vizītes laikā Lietuvā ministru līmenī tiek panākta mutiska vienošanās par papildu ekspertīzes nepieciešamību. Šādai ekspertīzei VARAM iesniedz Lietuvas pusei “Draft Terms of Reference” un paziņo par gatavību segt nepieciešamos izdevumus projekta ietvaros. Tomēr vēlāk šī mutiskā vienošanās netiek no Lietuvas puses apstiprināta dokumentāri.

22. 1997.gada 7.aprīlis. Lietuvas Republikas vides aizsardzības ministra vietnieks Arturs Daubars izsaka LR VARAM priekšlikumu rīkot 1997.gada maijā tikšanos par ietekmes uz vidi novērtējumu pārrobežu kontekstā, kurā piedalītos abu valstu vides aizsardzības ministriju un Lietuvas parlamenta vides aizsardzības komisijas pārstāvji. Diemžēl šajā vispārīgajā sanāksmē Lietuvas puse izvairās no tiešām atbildēm par konkrēto Būtiņģes gadījumu.

23. 1997.gada 21.—23.maijs. Jūrmalā notiek Helsinku konvencijas — HELCOM PITF (Projektu realizēšanas darba grupas) 10.sanāksme, kuras laikā Latvijas puse jautājumu par Būtiņģi uzdod gan HELCOM izpildsekretāram T.Kohonena k–gam, gan Lietuvas delegācijai.

24. 1997.gada 29.maijs — 1.jūnijs. Jūrmalā ar VARAM atbalstu notiek LU Hidroekoloģijas institūta organizēts starptautisks zinātniski praktisks seminārs “Naftas termināli Austrumbaltijā — vides problēmas”. Šī semināra rezolūcija tiek nosūtīta visām Baltijas jūras valstu valdībām.

25. 1997.gada 10.jūnijs. Atbildot uz LR Ministru prezidenta pieprasījumu, tiek sagatavots un izplatīts LR VARAM viedoklis par Būtiņģes (Lietuva) naftas termināla celtniecības un ekspluatācijas ekoloģiskajiem aspektiem.

26. 1997.gada 7.augusts. LR VARAM Jūras vides pārvalde sagatavo un nosūta LR vēstniecībai Lietuvā informāciju par vides aizsardzības pasākumiem Ventspils ostā. Šī informācija ļauj objektīvi salīdzināt avāriju likvidācijas iespējas Ventspils ostas akvatorijā un atklātā jūrā pie Būtiņģes.

27. 1997.gada augusts. Ārlietu ministrija informē Baltijas jūras reģiona valstu valdības, kā arī Latvijas vēstniecības par Latvijas Republikas valdības nostāju Būtiņģes naftas termināla celtniecības jautājumā.

28. 1997.gada augusts. Sagatavota un ievadīta “Internet” LR VARAM sagatavotā informācija par Būtiņģes (Lietuva) naftas termināla celtniecības un ekspluatācijas ekoloģiskajiem aspektiem.

29. 1997.gada augusts. Sagatavota un nosūtīta vairākiem potenciālajiem Būtiņģes projekta investoriem informācija par Būtiņģes (Lietuva) naftas termināla celtniecības un ekspluatācijas negatīvo iespaidu uz Baltijas jūras vidi un īpaši uz Latvijas teritorijā aizsākto EU PHARE un Pasaules bankas finansēto vides projektu rezultātiem.

Plānotie pasākumi:

1. Sagatavotās informācijas izplatīšana dažādos masu informācijas līdzekļos, t.sk. starptautiskajos finansu izdevumos un naftas biznesa aprindās.

2. Būtiņģes naftas termināla ekoloģiskās ekspertīzes noorganizēšana, pieaicinot trešās valsts neatkarīgus ekspertus (priekšlikumu sagatavošana par ekspertīzes sastāvu līdz 01.09.1997.).

3. Būtiņģes jautājuma atkārtota pacelšana Helsinku komisijas (HELCOM) Vides komitejas gadskārtējā sanāksmē 1997.gada oktobrī.

4. Sākot ar 1997.gadu, bez maksas tiek saņemta informācija no Norvēģijas satelītstacijas TROMSÆ par jūras vides piesārņojumu Baltijas jūras Latvijas ekonomiskajā zonā un teritoriālajos ūdeņos. Ir iesniegts projekta pieteikums TROMSÆ satelītstacijai par informācijas saņemšanu bez maksas arī 1998.—1999.gadā.

5. Saskaņā ar Ministru kabineta 01.07.1997. sēdes protokolu Nr.38 Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nodrošina regulāru vides aizsardzības kontroles lidojumu veikšanu virs Latvijas ekonomiskās zonas un teritoriālajiem ūdeņiem. Finansējums tiks piešķirts no Vides aizsardzības fonda līdzekļiem. Tiek izskatīta iespēja ar 1999.gadu inspekcijas lidojumus veikt ar jūras virsmas novērošanas aparatūru.

6. Tiek izstrādāts Dānijas valdības finansēts projekts par Nacionālo naftas avāriju seku likvidācijas plāna izstrādi, kas noteiks nepieciešamo tehnisko aprīkojumu avāriju seku likvidācijai jūrā un piekrastē. Šī plāna ietvaros ir paredzēta starptautiska sadarbība, tai skaitā ar Lietuvas atbilstošajiem dienestiem.

7. Tiek izstrādāts projekts par dzaudzmērķu jūras vides aizsardzības kuģa iegādi Latvijai 2000.gadā. Projektu paredzēts iesniegt PHARE CBC.

8. Regulāra Latvijas sabiedrības informēšana par Būtiņģes projekta draudiem no ekoloģiskā viedokļa.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas viedoklis

par Būtiņģes (Lietuva) naftas termināla celtniecības un ekspluatācijas

ekoloģiskajiem aspektiem (sagatavots 1997.gada 10.jūlijā)

Notikumu attīstības hronoloģija

1993.gada 25.janvārī Lietuvas Republikas premjerministrs B.Lubis informēja Latvijas Republikas Ministru prezidentu I.Godmani par nodomu būvēt jaunu naftas pārkraušanas terminālu Būtiņģes ciemā. Tā paša gada 16.jūnijā Lietuvas valdība pieņēma lēmumu par peldoša naftas un naftas produktu termināla — gravitācijas platformas — būvniecību atklātā jūrā pie Būtiņģes ciema.

Termināla būvniecības vieta atrodas tikai 1,3 km attālumā no Latvijas–Lietuvas robežas.

Projektā paredzēts naftas importa un eksporta operāciju veikšanai ierīkot jūrā divus peldošus bojas tipa terminālus, savienojot tos ar Mažeiķu uzņēmumu “Nafta” ar diviem 95 km gariem maģistrāliem cauruļvadiem (vienu naftai un vienu gaišajiem naftas produktiem), kuri tiktu izbūvēti blakus jau esošajam cauruļvadam, pa kuru jūrā izvada šīs rūpnīcas notekūdeņus. Naftas pārkraušanas piestātni paredzēts izvietot 7,3 km attālumā no krasta 20 m dziļumā, bet gaišo naftas produktu piestātni 3,5 km attālumā no krasta 17 m dziļumā. Naftu terminālam paredzēts pievest ar tankkuģiem, kuru kravnesība no 15000—80000 t un kuriem nepieciešams attiecīgi 15—20 m liels dziļums. Termināla jauda — 12 milj. tonnu jēlas naftas un 5 milj.tonnu naftas produktu gadā.

Plānotā tehnoloģija paredz balasta un sateču ūdeņu uzņemšanu no baržām. Tās rada vēl vienu pārsūknēšanas operāciju jūrā un papildu noplūžu risku. Palangas attīrīšanas iekārtā paredzēts attīrīt lietus ūdeņus no termināla teritorijas, nodrošinot attīrīšanu naftas produktiem līdz 5 mg/l (salīdzinājumam — analoģiskās iekārtās Ventspils naftas terminālā šos ūdeņus attīra līdz 1,0 — 1,2 mg/l).

Minētā informācija ne tikai satrauca Latvijas valdību un vides aizsardzības struktūras, bet izraisīja arī negatīvu atsauksmi plašā sabiedrībā. Latvijas iedzīvotāji vēl labi atceras tankkuģa “Globe Assimi” avāriju Klaipēdas ostā 1981.gadā, kuras sekas izraisīja agaru saturošo ūdensaugu un reņģu nārsta vietu pilnīgu izzušanu Lietuvas piekrastes ūdeņos un ievērojamu samazināšanos Latvijas ūdeņos. Šīs avārijas rezultātā ūdenī izlija 18000 tonnu produktu, kas, pēc Baltijas Zivsaimniecības zinātniskās pētniecības institūta “BALTŅIIRH” aprēķiniem, nodarīja zaudējumu reģiona zivju resursiem par 100 milj.ASV dolāru.

Arī šobrīd Lietuvas radītais robežšķērsojošais piesārņojums nelabvēlīgi ietekmē Latvijas piekrasti rajonā Nida—Liepāja, jo valdošo vēju un straumju ietekmē Baltijas jūras ūdeņu piesārņojums no Lietuvas pilsētām Klaipēdas un Palangas tiek nests gar Latvijas krastu uz ziemeļiem, sasniedzot Liepāju un pat Ventspili. 1996.gada 22.—23.maija avārija (naftas noplūde) uzskatāmi parādīja, ka līdz 3.jūnijam piesārņojums bija sasniedzis visu Latvijas Baltijas jūras piekrasti, kā arī liedagu Rīgas jūras līcī līdz pat Ainažiem.

1993.gada 22.septembrī pēc minēto apsvērumu iesniegšanas Lietuvas pusei Latvijas pārstāvji tika uzaicināti piedalīties Lietuvas Vides aizsardzības departamenta rīkotajā apspriedē par Būtiņģes naftas termināla projektu.

Apspriedē projekta autors L.Butkus (Kauņas Valsts projektēšanas institūts) sniedza informāciju par projekta orientējošajiem pamatrādītājiem un paredzētajiem realizācijas termiņiem. Tika apspriesta arī termināla celtniecības un ekspluatācijas iespējamā nelabvēlīgā ietekme uz Latvijas piekrasti (krastu noskalojumi, hidrodinamiskie procesi, ūdens kvalitātes pasliktināšanās un tās ietekme uz bioloģiskajiem procesiem). Latvijas delegācija piedāvāja kā alternatīvu variantu naftas pārsūknēšanas operācijām izmantot jau esošās Ventspils vai Liepājas ostas, tādējādi samazinot avāriju un piesārņojuma riska faktoru iespējamību šajā Baltijas jūras rajonā.

Puses vienojās par riska faktoru analīzes un ekoloģiskā izvērtējuma veikšanu, pieaicinot ārzemju speciālistus, kā arī projekta ekspertīzes veikšanu saskaņā ar Helsinku konvenciju par Baltijas jūras vides aizsardzību.

1993.gada 8.novembrī Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sagatavoja valdības viedokli Latvijas Ministru prezidenta sarunām ar Lietuvas premjerministru, bet 12.novembrī gandrīz identiska satura vēstuli Lietuvas premjerministram ar Latvijas valdības nostāju Būtiņģes termināla celtniecības sakarā. Vienlaicīgi tika piedāvāti abu valstu kopēji šīs problēmas risinājumi, veidojot kopīgus uzņēmumus Liepājā vai Ventspilī.

1993.gada 17.decembrī abu valstu premjerministri Viļņā parakstīja Nodomu protokolu par Latvijas un Lietuvas sadarbību naftas termināla celtniecībā un vienojās izskatīt jautājumu par kopēja projekta izstrādi Liepājā, kur pēc Krievijas flotes izvākšanās no kara ostas palikušas neizmantotas milzīgas ostas teritorijas, kā arī pieņemt valdības lēmumu par šī protokola izpildi.

Saskaņā ar šo protokolu Latvijas puse izveidoja speciālu darba grupu un sagatavoja un akceptēja Ministru kabinetā nolīguma projektu par naftas termināla un naftas produktu vada kopīgu izbūvi.

Lietuvas valdība minēto Nodomu protokolu nav akceptējusi un Latvijas priekšlikumus ir noraidījusi.

Tajā pašā laikā no neoficiāliem avotiem kļuva zināms, ka Būtiņģes termināla projektēšana un būvniecība norisinās un tajā piedalās arī Norvēģijas speciālisti, taču dokumentāru liecību LR Vides aizardzības un reģionālās attīstības ministrijas rīcībā nebija līdz 1996.gada oktobrim. Tāpat ministrijas rīcībā nebija arī projekta dokumentācijas un ekspertīzes materiālu.

1995.gada februārī Latvijas vēstniecība Lietuvā ziņoja, ka Palangā ir nodibināta akciju sabiedrība “Būtiņģes nafta” ar dibināšanas kapitālu — 10 milj.litu. Lai iegūtu līdzekļus Būtiņģes termināla un naftas vada būvniecībai, dibinātāji mēģina palielināt pamatkapitālu, piesaistot ārzemju investētājus un vietējo kapitālu.

Līdz 1997.gada vasarai situācija Būtiņģes termināla celtniecībā nav daudz mainījusies. Darbi tiek veikti tikai krastā, sagatavojot rezervuārus dīzeļdegvielas, ūdens un citu produktu uzglabāšanai. Tomēr pēdējā informācija liecina, ka Lietuvas valdībai ir izdevies piesaistīt arī vairākas ārzemju bankas minētā projekta finansēšanā.

Ietekmes uz vidi novērtējums

Neraugoties uz Latvijas puses vairākkārtēju vēršanos pie Lietuvas valdības un vides aizsardzības organizācijām ar ierosinājumu veikt kopēju Būtiņģes termināla ietekmes uz vidi novērtējumu vai arī uzdot to darīt kādai trešajai pusei, tā nav saņēmusi neko vairāk kā īslaicīgus mutiskus solījumus, kuri nekad nav apstiprināti ar oficiāliem dokumentiem. Vēl jo vairāk, līdz 1996.gada rudenim Lietuva vispār nenodeva Latvijas rīcībā nekādu oficiālu informāciju par projektēšanas darbu gaitu, “Būtiņģes naftas” finansiālo stāvokli un attīstības plāniem, būvniecības uzsākšanu, ietekmes uz vidi novērtējumu un iespējamajām šī projekta sekām Latvijas piekrastē.

Neskatoties uz Lietuvas klusēšanu, Latvija šajā laikā vienpusēji turpināja ekonomiskās un vides aizsardzības situācijas izvērtēšanas darbu, un iegūto rezultātu analīze liek vēl kritiskāk novērtēt šīs celtniecības paredzamās sekas. Vislielākos iebildumus pret Būtiņģes termināla celtniecību Latvija izsaka no vides aizsardzības viedokļa. Atzinumus sagatavojuši Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūta, Latvijas Hidroekoloģijas institūta, Latvijas ģeoloģijas dienesta, Latvijas ZA Bioloģijas institūta un Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas fakultātes eksperti. Visi šie atzinumi viennozīmīgi uzsver lielo risku Latvijas piekrastes ūdeņiem un to bioloģiskajiem un rekreācijas resursiem, vērtējot šo risku kā potenciāli lielāku, nekā Lietuvas teritorijas apdraudētība gan avāriju, gan ikdienas ekspluatācijas gaitā projektā paredzēto naftas pārlējumu rezultātā!

Arī Latvijas sabiedrība ļoti negatīvi uztver vēl viena šāda potenciāla piesārņotāja būvēšanu tik tuvu pie valsts robežas un vērtīgas kūrorta zonas, kuru atpūtas sezonā izmanto arī daudzi Lietuvas pilsoņi.

1996.gada 19.—21.martā ANO Espo konvencijas “Par ietekmes uz vidi novērtēšanu pārrobežu kotekstā” dalībvalstu sanāksmē Ženēvā Lietuvas delegācija sniedza oficiālu paziņojumu par gatavību ratificēt šo konvenciju jau togad. Minētās konvencijas kontekstā neizpratni izraisīja Lietuvas valdības sekojošā rīcība, kuras rezultātā Latvijas pusei netika sniegta nekāda informācija par Būtiņģes naftas termināla projektu, nerunājot nemaz par iespējām piedalīties šī projekta ekspertīzē, lai novērtētu un censtos samazināt tā iespējamo negatīvo ietekmi uz Latvijas teritoriju.

Jāatzīmē, ka arī no ekonomiskā viedokļa maz ticams, ka tik blīva naftas produktu operāciju centru izbūve Baltijas jūras krastā varētu dot ko vairāk nekā neveselīgu konkurenci to starpā, bet zaudējumi sakarā ar iespējamo vides piesārņojumu avāriju gadījumā varētu pilnīgi iznīcināt samērā labi aizsākto tūrisma un kūrortu attīstību gan Lietuvas piekrastē, gan jo sevišķi piesārņojuma pārnešu visvairāk apdraudētajā zonā Latvijas teritorijā starp Lietuvas robežu un Liepāju.

1996.gada augustā LR Ārlietu ministrija iesniedza Lietuvai “Aide Memoire” par Latvijas nostāju Būtiņģes jautājumā. ĀM ir paziņojusi par Latvijas iebildumiem vides aizsardzības jautājumos un informācijas trūkumu par projektu. Tika arī atgādināts par Latvijas konstruktīvajiem priekšlikumiem sadarbībai alternatīvu risinājumu īstenošanā.

1996.gada septembrī kā atbilde uz “Aide Memoire” no Lietuvas Republikas Vides aizsardzības ministrijas tika saņemts Norvēģijas firmas “Det Norske Veritas AS” (DNV) veiktais Būtiņģes naftas termināla ietekmes uz vidi novērtējums. Šis ietekmes uz vidi novērtējums, ko veikusi ar paša termināla projektēšanu saistīta firma, galvenokārt pievēršas Lietuvas piekrastē iespējamajiem postījumiem un gandrīz neizvērtē Latvijas piekrastē sagaidāmās sekas.

1996.gada 17.oktobrī Baltijas Ministru padomes Vides aizsardzības komitejas sēdē pēc Latvijas puses priekšlikuma tika iekļauts jautājums par Būtiņģes naftas termināla ietekmi uz vidi. Lietuva paziņoja par drīzu pievienošanos Espo konvencijai un gatavību uzsākt divpusēja līguma sagatavošanu starp Latviju un Lietuvu.

1996.gada 29.oktobrī LR VARAM nosūtīja Lietuvas Republikas Vides aizsardzības ministrijai Atzinumu par DNV veikto ietekmes uz vidi novērtējumu. Šajā atzinumā, kas sagatavots kopā ar Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūta, LU Hidroekoloģijas institūta, Latvijas ģeoloģijas dienesta, Latvijas ZA Bioloģijas institūta un LU Ģeogrāfijas fakultātes ekspertiem, norādīti galvenie ekspertīzes trūkumi:

neskatoties uz iepriekšējās sarunās paustajām bažām par projekta ietekmi uz Latvijas vidi un dabas resursiem, jūras piesārņojuma vērtējums veikts galvenokārt uz Lietuvas bioloģiskajiem resursiem. Tomēr atbilstoši naftas dreifa modelim 70% apdraudētās teritorijas atrodas Latvijas piekrastē;

— dreifa modelis nesniedz atbildi par ietekmi uz vidi no plānotā ikdienas piesārņojuma. Nav analizēti arī statistikas dati par šādu (boju tipa) terminālu avārijrisku pasaulē un tā izcelsmes iemesliem;

— piedāvātā avāriju seku likvidācijas tehnoloģija ir spējīga tikai neilgu laiku aizkavēt piesārņojuma izplatību;

— netiek realizēta konvencijā par gaisa pierobežu piesārņojumu ietvertā prasība par ogļūdeņražu savākšanu un reģenerāciju, kas ir saistoša attiecībā uz metāna un oglekļa oksīda izmešiem. Šie izmeši var negatīvi ietekmēt Lietuvas robežas tiešā tuvumā esošās Ramsāres konvencijas kritērijiem atbilstošās mitraines: Nidas purvu, Papes ezeru un piekrastes pļavas, kas ir starptautiskas nozīmes putnu dzīvošanas un migrējošo putnu koncentrācijas vieta;

— nepieņemami ir izteiktie secinājumi par avāriju ietekmi uz pludmali un rekreācijas teritorijām. Apgalvojums, ka avārijas sekas varētu dot papildu ienākumus no tūristu pieplūduma, kuri gribēs apskatīt avārijas radīto piesārņojumu, ir klaji vērsts pret Baltijas jūras vidi un neiztur ne ekonomiskos, ne ētiskos kritērijus;

— aprēķiniem par pārkraušanas operāciju iespējamību (tās paredzēts ierobežot pie viļņu augstuma virs 2,0 līdz 2,5 m) nav pievienota meteoroloģiskā informācija par šādu situāciju atkārtošanos.

1996. gada beigās LR VARAM vides valsts ministra I.Emša vizītes laikā Lietuvā ministru līmenī tika panākta mutiska vienošanās par papildu ekspertīzes nepieciešamību. VARAM sagatavoja un iesniedza Lietuvas Vides aizsardzības ministrijai “Terms of Reference” projektu papildu ekspertīzes veikšanai un ir gatava segt nepieciešamos izdevumus iesniegtā projekta ietvaros.

1997.gada 7.aprīlī Lietuvas Republikas vides aizsardzības ministra vietnieks Arturs Daubar nosūtīja LR VARAM vēstuli ar priekšlikumu 1997. gada maijā rīkot tikšanos par ietekmes uz vidi vērtējumu starprobežu kontekstā vispār, kurā piedalītos Latvijas un Lietuvas vides aizsardzības ministriju un parlamentu vides aizsardzības komisiju pārstāvji. Diemžēl šajā tikšanās reizē pārāk maz uzmanības tika veltīts konkrētajam Būtiņģes piemēram.

1997.gada 21.—23.maijā Jūrmalā notika HELCOM PITF (Projektu realizēšanas darba grupas) 10. sanāksme, kuras laikā Latvija griezās gan pie HELCOM izpildsekretāra T.Kohonena kunga, gan pie Lietuvas delegācijas, kā Helsinku Konvencijas par Baltijas jūras vides aizsardzību ratificētājas Puses, ar jautājumu par situācijas novērtējumu atbilstoši HELCOM rekomendācijām šādos gadījumos. Lietuvas Puse atbildēja, ka HELCOM rekomendācijām ir tikai labas gribas dokumenta juridiskais spēks, bet T.Kohonena kungs izvairījās no tiešas atbildes, jo Norvēģijas firmas NDV veiktās ekspertīzes rezultāti neesot HELCOM rīcībā. Tomēr viņš apstiprināja, ka HELCOM darba grupas jau tagad strādā pie dažādiem dokumentiem, kuri reglamentēs darbības ar naftu un tās produktiem gan transportā pa jūru, gan ieguvē vai krastu operācijās. Attiecībā uz Būtiņģi viņa rīcībā šobrīd esot tikai Latvijas un Lietuvas puses iesniegtā diametrāli pretējā informācija un uzskati.

1997.gada 29.maijā—1.jūnijā Jūrmalā notika starptautisks zinātniski praktisks seminārs “Naftas termināli Austrumbaltijā — vides problēmas”, kuru organizēja LU Hidroekoloģijas institūts. Seminārā tika pieņemta rezolūcija, kurā uzsvērtas ar naftas piesārņojumu saistītās problēmas un izteikti aicinājumi pasākumu veikšanai, lai uzlabotu situāciju. Netieši semināra rezolūcija skar arī Būtiņģes terminālu, aicinot Lietuvas pusi veikt starptautisku ie-tekmes uz vidi novērtējumu, kā arī samazināt iespējamos piesārņojuma draudus. Seminārs pieņēma lēmumu nosūtīt šo rezolūciju visu Austrumbaltijas valstu parlamentiem un valdībām.

Būtiņģes termināla celtniecības un ekspluatācijas ietekme uz vidi Latvijas skatījumā

Pašlaik par unikālu rajonu, kur ir saglabājusies augsta ūdens tīrība, galvenās bentiskās biocenozes un reņģu nārsta vietas, var uzskatīt rajonu Pape — Pērkone. Ārkārtīgi liela šī Latvijas piekrastes rajona dabas un rekreācijas vērtība ir saistīta ar retu sauszemes un ūdensvides īpašību savienojumu. Tādēļ piekrastes rajons Pape — Pērkone ir iekļauts Baltijas jūras starptautiski aizsargājamo rajonu sarakstā, ko patlaban izskata HELCOM. Bez tam viss Latvijas teritorijā ietilpstošais jūras krasts ir Eiropas nozīmes putnu migrācijas ceļš ar esošiem un potenciāliem Ramsāres konvencijas pārziņā esošiem objektiem. Bentisko biocenožu un reņģu nārsta vietu monitorings ir parādījis, ka ūdensaugu audžu masīvos un reņģu nārsta vietās novēro būtiski negatīvas izmaiņas naftas produktu ietekmē (5). Jau tagad starptautiskā sabiedrība ir satraukta par Baltijas jūras piesārņojumu ar naftas produktiem un par ūdensputnu bojāeju (3).

Kuršu līča, Klaipēdas pilsētas un ostas, Palangas kolektora un Mažeiķu naftas pārstrādes uzņēmuma notekūdeņi turpina ieplūst Baltijas jūrā, straumju iedarbībā pasliktinās ūdens kvalitāte un negatīvi iespaido biocenozes Latvijas ūdeņos. Kopā ar iespējamo Būtiņģes termināla celtniecību un ekspluatāciju šie pasākumi draud pilnīgi iznīcināt unikālo Latvijas piekrastes dabas kompleksu un pazemināt tā rekreācijas vērtību.

Latvijas Republika laikā no 1993. gada ir ieinteresējusi Pasaules banku. EU PHARE, IBRD(ERAB), NEFCO, kā arī Ziemeļvalstu valdības piedalīties vides jautājumu sakārtošanā un Baltijas jūras piekrastes teritoriālajā plānošanā, samazinot piesārņojuma ieplūdi jūrā un ievērojot vides prasības. Arī Latvija šajos projektos piedalās ar ievērojamiem valsts budžeta un pašvaldību ieguldījumiem. Jau notiek būvniecības darbi Liepājas vides projektā (Liepājas notekūdeņu attīrīšanas būvju uzlabošana), tiek veikta piekrastes plānošana rajonā Nida — Jūrkalne (lai saglabātu un izmantotu šīs teritorijas dabas kompleksu vides aizsardzības un rekreācijas mērķiem). Tomēr, veicot šos darbus, Latvija nevar būt droša ne par ārvalstu investīciju, ne savu ieguldīto līdzekļu efektivitāti. To liedz Būtiņģes avārijas draudu baisā iespējamība.

Ņemot vērā Baltijas jūras piekrastes dienvidaustrumu daļas meteoroloģiskā un hidroloģiskā režīma īpatnības, kā arī piekrastē notiekošos ģeoloģiskos procesus, Baltijas jūras krasta Latvijas piekraste no Lietuvas robežas līdz pat Ventspilij ir novērtēta kā ļoti jutīgs un viegli iespaidojams rajons. Par valdošajiem vējiem uzskatāmi rietumu–dienvidrietumu vēji, kuru darbības rezultātā piesārņotie virsējo slāņu ūdeņi tiek pārvietoti gar Latvijas krastu uz ziemeļiem. Jāuzsver, ka arī rezultējošās straumes Baltijas jūras dienvidaustrumos visos horizontos virzās no dienvidiem uz ziemeļiem, tas ir, visas ūdens masas tiek pārvietotas gar Latvijas krastu no Lietuvas robežas līdz pat Irbes jūras šaurumam.

Jāakcentē arī Latvijas krasta ģeoloģiskā nestabilitāte šajā rajonā. Visā Latvijas Kurzemes krastā ļoti izteikta jūras abrāzijas darbība, kuras rezultātā Latvija katru gadu zaudē vairākus hektārus savas teritorijas. Kā rāda rūgta pieredze, kas iegūta, būvējot dažādas hidrotehniskās būves (ostas, molus, padziļinot reidus), pēc katras iejaukšanās dabīgajā straumes un sanešu kustībā, abrāzijas procesi var kļūt vēl aktīvāki, bet sanešu uzkrāšana var tikt novērota vietās, kur tas traucē kuģošanu.

Ņemot vērā minētos dabas apstākļus, kā arī jau esošo ūdens piesārņojumu un biocenozēm nodarītos zaudējumus, kā arī Latvijai kā HELCOM dalībvalstij rūpējoties par Baltijas jūras kā unikālas noslēgtas un ļoti jutīgas sistēmas saglabāšanu, Latvijas puse uzskata, ka abām pusēm atkārtoti jāapsver jautājums par alternatīvu projektu, kurā tiktu ņemts vērā dabas resursu aizsardzības un ekonomisko problēmu risinājuma labākais variants.

Vienlaikus Latvijas puse uzskata, ka Būtiņģes termināla celtniecības problēmas ir risināmas Baltijas Parlamentārās asamblejas un Baltijas Ministru padomes ietvaros, balstoties uz Līgumu starp Igaunijas Republikas valdību, Latvijas Republikas valdību un Lietuvas Republikas valdību par sadarbību vides aizsardzības jomā, kas parakstīts Tallinā 1995. gada 21. jūlijā.

Latvijas puse uzskata, ka, projektējot tādu objektu kā Būtiņģes termināls, arī Lietuvas Republikai kā HELCOM dalībvalstij jāievēro:

— 1974. gada Helsinku konvencija, kuras 3. pants paredz: “Līgumslēdzējpuses individuāli vai arī kopīgi veic visus pienākošos likumdošanas, administratīvos vai citus vajadzīgos pasākumus, lai nepieļautu vai likvidētu piesārņojumu, kā arī lai aizsargātu Baltijas jūras reģiona jūras vidi un uzlabotu tās stāvokli”;

— 1996.gada 12.martā pieņemtā HELCOM rekomendāciju 17/3, kura iesaka savstarpējas konsultācijas attiecībā uz jaunu Baltijas jūru ietekmējošo iekārtu celtniecību;

— HELCOM rekomendācija 12/2 attiecībā uz savstarpēju informāciju un konsultācijām par jauniem pasākumiem, kas var ietekmēt Baltijas jūru.

Baltoties uz minētajiem dokumentiem un ievērojot Būtiņģes naftas termināla celtniecības un ekspluatācijas iespējamās negatīvās sekas uz šī jūras rajona ekoloģisko, ekonomisko un sociālo nozīmi Latvijai, šim projektam nepieciešama nopietna ekoloģiskā ekspertīze, izmantojot mūsdienu ekoloģisko efektu un riska modelēšanas un prognozēšanas metodes. Šī ekspertīze jāveic abām valstīm kopā vai jāpieaicina kādas trešās valsts eksperti. Par rezultātiem jāinformē arī neformālās vides aizsardzības organizācijas, tiem jābūt pieejamiem plašai sabiedrībai, kuras domas jāievēro galīgā lēmuma pieņemšanā.

Iepriekšminētie materiāli par nepilnībām NDV veiktajā ietekmes uz vidi novērtējumā, kā arī par Latvijas puses vienpusēji veiktā novērtējuma satraucošajiem rezultātiem (lielajiem draudiem Latvijas dabai, sabiedrībai un visai Baltijas jūrai) jādara zināmi ne tikai Latvijas sabiedrībai, bet par tiem jāinformē arī iespējamie investori Būtiņģes termināla būvniecībā.

Ministrs Uz jaut.nr.263 — dok.nr.3065

J.Celmiņš Par skolu apgādi ar mācību grāmatām un mācību līdzekļiem

Nosūtām jums Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotu atbildi uz jūsu 1997. gada 10. septembra pieprasījumu nr. 263.

1997. gada 15. septembrī Izglītības un zinātnes ministrs J.Celmiņš

1. Katra mācību priekšmeta mācīšanas mērķus, uzdevumus, saturu un sasniedzamo galarezultātu — zināšanas, prasmes un iemaņas reglamentē izglītības valsts standarts. Skolotāja tiesības un pienākums ir organizēt mācību procesu patstāvīgi, t.i., pēc saviem ieskatiem izvēlēties mācību literatūru standartā izvirzīto prasību izpildei. Sākot ar šo mācību gadu, jāievēro IZM rīkojuma Nr. 501, 18.08.1997. “Par 1997./98. mācību gadā lietojamām mācību grāmatām” noteikumi. Lai skolotājiem atvieglotu orientāciju plašajai mācību literatūras izdevumu klāstā, Izglītības satura un eksaminācijas centrs katru gadu izdod un bez maksas nosūta visām vispārizglītojošajām skolām katalogu “Ieteicamā mācību literatūra”.

2. Skolu nodrošināšana ar mācību literatūru un mācību līdzekļiem ir pašvaldību koptencē (likums “Par pašvaldībām”). Līdzekļus šiem mērķiem pašvaldības piešķirt atbilstoši savām finansiālajām iespējamām, tāpēc katras pašvaldības piešķirto līdzekļu apjoms mācību grāmatu iegādei ir atšķirīgs. No valsts budžeta mācību grāmatu iegādei šajā gadā ir piešķirti Ls 545 252, t.i., apmēram Ls 1,6 vienam vispārizglītojošo skolu skolēnam.

3. Lai nodrošinātu kvalitatīvas mācību literatūras izdošanu, tās apstiprināšana notiek saskaņā ar nolikumu par mācību literatūras apstiprināšanas kārtību (IZM rīkojums Nr. 573, 18.12.1995.).

4. Izglītības un zinātnes ministrijai 1997.gadam apstiprinātajā budžetā izdevumi apkurei, apgaismošanai, ūdenim u.c. enerģētisko materiālu iegādei paredzēti 4 425 972 latu apmērā, no tiem uz 1997. gada 1. jūliju izlietoti 2 389 843 lati jeb 54 procenti. Pēc grāmatvedības pārskata par iestāžu darbību šā gada sešos mēnešos iestāžu parādi par apkuri uz 1. jūliju sastāda 618 464 latus (no tiem RAU parāds par iepriekšējiem gadiem — 461 097 lati), par elektroenerģiju — 12 570 lati.

No jūlija, augusta un septembra mēnešiem iedalītājiem līdzekļiem parādu dzēšana turpinās.

Ministrijas 1998. gada budžeta projektā izdevumi apkurei, apgaismošanai un enerģētisko materiālu iegādei ir ieplānoti 4 665 954 lati, t.i., 105,4 procenti attiecībā pret 1997. gadu.

5. Minētās summas sadalījumu nosaka Ministru kabineta noteikumu nr.303 “Noteikumi par pirmsskolas iestāžu un izglītības iestāžu darbinieku algām paredzētās mērķdotācijas sadali un izmaksas kārtību” pielikumi. Finansējums sadalīts dažāda tipa iestādēm pa rajonu vai vietējām pašvaldībām. Valsts pakļautībā esošajām izglītības iestādēm neatkarīgi no to reģiona sadalījumu veic katra no ministrijām. Izglītības un zinātnes ministrijas pakļautībā esošajām izglītības iestādēm finansējums sadalīts un atbilstošās summas pārskaitītas līdz šā gada 2.septembrim.

Par skolas vecuma bērnu uzskaiti

Saskaņā ar 1996. gada 4. jūnija Ministru kabineta noteikumiem nr. 194 “Skolas vecuma bērnu uzskaites noteikumi” Izglītības un zinātnes ministrija 1996.gada novembrī apstiprinājā un izdeva Instrukciju par dokumentāciju mā-cību un audzināšanas iestādēs skolas vecuma bērnu nodošināšanai un skolēnu (audzēkņu) starpskolu kustības reģistrācijai un Instrukciju par kārtību, kādā tiek veikta visu skolas vecuma bērnu uzskaite un uzskaitē iegūtās informācijas saskaņošana.

Skolas vecuma bērnu uzskaite saskaņā ar likumu “Par pašvaldībām” ir pašvaldību kompetencē, un pašvaldības nodrošina skolas vecuma bērnus ar vietām mācību un audzināšanas iestādēs vispārējās izglītības iegūšanai. Lielākajā daļā rajonu (pilsētu) pašvaldībās par bērnu uzskaiti atbildīgie ir bērnu tiesību aizsardzības inspektori, kuri attiecīgo informāciju par skolas vecuma bērniem nodod IZM Bērnu tiesību aizsardzības centram. Taču saņemtā informācija ministrijā no Bērnu tiesību aizsardzības centra informācijas par bērniem, kuri neapmeklē mācību iestādes, atšķiras no informācijas, kuru Izglītības un zinātnes ministrija saņem no PID.

Latvijā, pēc PID datiem, 1996. gada septembrī

7 līdz 15 gadus vecu bērnu skaits — 335 868

Latvijā, pēc IZM datiem (saņemti no mācību iestādēm valstī),

1996./97. mācību gada sākuma 7 līdz 15 gadus vecu

bērnu skaits, kuri mācās — 319 989

Uzrādīto datu starpība — 15 897

Var pieņemt, ka 15 897 bērni ir tie bērni, kuri nav mācību iestāžu sarakstos un mācību iestādi neapmeklē.

Lai varētu analizēt šo bērnu skaitu, ir uzsākta skolas vecumu bērnu uzskaite pašvaldībā, kur tiek salīdzināts un meklēts katrs bērns pēc personas koda ar PID reģistrēto bērnu skaitu.

Taču, kā ziņo IZM Bērnu tiesību aizsardzības centrs, katra skolēnu uzskaite pēc vienotas datorpgrammas (ņemot vērā personas kodu) ir uzsākta tikai astoņos republikas rajonos (sadarbībā ar Rīgas pilsētu — ir noslēgts līgums par datorprogrammas izstrādi un instalāciju) — Bauskas raj., Cēsu raj., Dobeles raj., Kuldīgas raj., Tukuma raj., Valkas raj., Liepājas pils. un Jūrmalas pilsētā.

Lai izveidotu pilnīgu skolas vecuma bērnu uzskaiti valstī un, to izmantojot, varētu noteikt katra bērna atrašanās vietu, jābūt:

1) finansiālajam nodrošinājumam, lai izveidotu datu bāzi, kuru pastāvīgi aktualizētu;

2) tehniskajam nodrošinājumam, lai izveidotu izglītības sistēmā vienotu datortīklu (Latvijas izglītības informācijas sistēmas izveides projektā noteikts to izveidot laikā no 1997. līdz 2001. g.);

3) datorprogrammatūras nodrošinājumam, lai nodrošinātu to iegādi un instalāciju (arī ekspluatācijas izdevumus) valsts līmenī;

4) pašvaldību institūciju atbildīgo amatpersonu apmācībai par attiecīgo datu bāzi.

Pēc iepriekš minētā īstenošanas pašvaldību pārstāvji, kuri atbild par skolas vecuma bērnu uzskaiti, varētu sniegt, izmantojot vienotu datu bāzi, visu nepieciešamo informāciju Bērnu tiesību aizsardzības centram par bērniem, par kuriem nav datu attiecīgajā rajonā (pilsētā), pagastā. Savukārt Bērnu tiesību aizsardzības centra pēc iegūtās informācijas salīdzināšanas ar PID Iedzīvotāju reģistra datiem pa visu valsti iegūtu arī ziņas par katra bērna atrašanās vietu.

Kamēr nepastāv vienota sistēma skolas vecuma bērnu uzskaitei valstī, tikmēr nav iespējams precīzi iegūt informāciju par katru skolas vecuma bērnu un līdz ar to nav iespējams noteikt arī katra skolas vecuma bērna atrašanās vietu.